Anotācija (ex-ante)

22-TA-3603: Rīkojuma (grozījumu) projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījums Ministru kabineta 2020. gada 7. janvāra rīkojumā Nr. 1 "Datortehnikas iepirkumu organizēšana ministrijās un to padotības iestādēs"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Saskaņā ar Ministru kabineta (turpmāk - MK) 2021. gada 6. jūlija protokollēmuma (protokols Nr.51/81.§) 6. punktu (turpmāk - protokollēmums) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (turpmāk - VARAM) sagatavot un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram līdz 2021.gada 15.decembrim noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai MK grozījumus MK 2020.gada 7.janvāra rīkojumā Nr.1 "Datortehnikas iepirkumu organizēšana ministrijās un to padotības iestādēs" (turpmāk - MK rīkojums Nr.1), paredzot atbilstošus izņēmumus attālinātā darba veikšanai.

Ņemot vērā minēto, VARAM nepieciešams veikt grozījumus MK rīkojuma Nr.1 5. punktā,  paredzot, ka prasība 1,1 dators uz vienu nodarbināto neattiecas ne tikai uz datortehniku, kuras lietotāja darba saturs būtiski atšķiras no ministriju vai to padotības iestāžu nodarbināto datortehnikas lietotāju standarta profila (kā tas ir noteikts jau šobrīd), bet arī uz datortehniku, kuru izmanto attālinātā darba veikšanai iestādēs, kuru datortehnikas politika attālinātā darba nodrošināšanai paredz vairāk kā viena datora lietošanu.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Veikt grozījumus MK rīkojuma Nr. 1 5. punktā, paredzot, ka prasība 1,1 dators uz vienu nodarbināto neattiecas arī uz datortehniku, kuru izmanto attālinātā darba veikšanai iestādēs, kuru datortehnikas politika attālinātā darba nodrošināšanai paredz vairāk kā viena datora lietošanu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Protokollēmuma 6. punkts paredz līdz 2021.gada 15.decembrim VARAM sagatavot un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai grozījumus MK rīkojumā Nr. 1, paredzot atbilstošus izņēmumus attālinātā darba veikšanai.

MK rīkojuma Nr.1 1. punkts nosaka, ka ministrijas sava resora ietvaros, sākot ar 2020. gada 7. janvāri, apvieno datortehnikas pasūtījumus ar padotības iestādēm un veic iepirkumus tikai tad, kad ministriju un to padotības iestāžu nepieciešamais stacionāro un portatīvo datoru (turpmāk – datortehnika) skaits sasniedz vismaz 50 datortehnikas vienības vienā standarta komplektācijā.

Ņemot vērā Pasaules Veselības organizācijas 2020. gada 11. marta paziņojumu, ka Covid-19 infekcija ir sasniegusi pandēmijas apmērus, MK 2020. gada 12. martā Latvijā izsludināja ārkārtējo situāciju, kuras laikā valsts un pašvaldību iestādes strādāja un pakalpojumus sniedza attālināti. Līdz ar to pasaulē strauji pieauga pieprasījums pēc datortehnikas, kas Covid-19 pandēmijas laikā kļuva arvien problemātiska, jo lielā datortehnikas pieprasījuma pasaulē dēļ, tās pietrūka, piegādātājs nespēja nodrošināt pieprasījumu.

Iestādēm, kuras Covid -19 pandēmijas laikā vēlējās iegādāties datortehniku, nebija iespējams to izdarīt, jo  situācija datortehnikas iegādes jomā krasi mainījās -  pirmkārt, datortehnikas pietrūka un, otrkārt, jo lielāku skaitu datortehnikas vienību bija nepieciešams iegādāties, jo lielāka bija tās cena. Līdz ar to Covid-19 pandēmijas laikā MK rīkojuma Nr.1 prasības – gan attiecībā uz vienā reizē iegādājamo datortehnikas vienību skaitu, gan  to, lai datortehnikas vienību skaits attiecīgajā iestādē nepārsniegtu 1,1 datoru uz vienu nodarbināto – bija padarīta izpildei neiespējamas. Izrietoši arī izpildīt izpildīt protokollēmuma 6. punktā doto uzdevumu  - veikt grozījumus MK rīkojumā Nr. 1 līdz 2021. gada 15. decembrim nebija lietderīgi, atliekot to uz laiku, kad situācija datortehnikas tirgū normalizēsies.

Covid-19 pandēmijai atkāpjoties un situācijai datortehnikas tirgū normalizētojies, protokollēmuma 6. punktā minētā prasība - paredzēt atbilstošus izņēmumus attālinātā darba veikšanai - kļuva izpildāma, kā rezultātā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izstrādāja grozījumus MK rīkojumā Nr.1, papildinot tā 5. punkta redakciju.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ministru kabineta 2018. gada 21. novembra sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 53 4. §) 2. punktā tika noteikts, ka turpmāk valsts pārvaldes iestādēs darbalaiks ir jānosaka atbilstoši to funkcijām un sniegtajiem pakalpojumiem.

Vienota pamatdarbalaika atcelšana radīja iespēju katrai iestādei noteikt piemērotāko darbalaiku, lai nodrošinātu funkciju izpildi un pakalpojumu sniegšanu, vienlaikus pielāgojoties mūsdienīgām darba organizācijas metodēm.  Ņemot vērā, ka, atceļot vienoto pamatdarbalaiku, netika noteikts obligātais minimālais klātienes dienu apjoms, iestādēm bija salīdzinoši plaša rīcības brīvība piemērot dažādus elastīgā darba veidus, tostarp piedāvāt nodarbinātajiem iespēju strādāt attālināti.

Ņemot vērā Pasaules Veselības organizācijas 2020. gada 11. marta paziņojumu, ka Covid-19 infekcija ir sasniegusi pandēmijas apmērus, Ministru kabinets 2020. gada 12. martā Latvijā izsludināja ārkārtējo situāciju. 2020. gada 6. novembrī Ministru kabinets atkārtoti izsludināja ārkārtējo situāciju, lai samazinātu Covid-19 infekcijas izplatību Latvijā līdz kontrolējamai robežai.

Līdz ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu tika noteikts, ka valsts un pašvaldību iestādēm ir jāizvērtē situācija un iespēju robežās pakalpojumu sniegšana jānodrošina attālināti. Lai īstenotu Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojumā Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” noteikto prasību un rūpētos gan par valsts pārvaldē nodarbināto, gan iedzīvotāju veselību un ierobežotu vīrusa izplatību, valsts pārvalde, ciktāl tas bija iespējams, pārgāja uz darbu attālināti.

Pāreja uz attālinātā darba režīmu bija izaicinājums, jo īsā laika periodā bija jānodrošina visu ikdienas funkciju veikšana attālināti, iespējami pielāgojot dažādus tehniskos risinājumus, lai darbība veiksmīgi turpinātos, nezaudējot kvalitāti un neradot neērtības klientiem.
Risinājuma apraksts
Kā minēts iepriekšējā anotācijas sadaļā “Problēmas apraksts”, atceļot vienoto pamatdarbalaiku un nenosakot obligāto minimālo klātienes dienu apjomu, iestādēm bija salīdzinoši plaša rīcības brīvība piemērot dažādus elastīgā darba veidus, tostarp piedāvāt nodarbinātajiem iespēju strādāt attālināti.
Ministru kabineta 2020. gada 12. martā Latvijā izsludinātā ārkārtējā situācija, kā arī 2020. gada 6. novembrī Ministru kabineta atkārtoti izsludinātā ārkārtējā situācija, lai samazinātu Covid-19 infekcijas izplatību Latvijā līdz kontrolējamai robežai, vēl vairāk nostiprināja nepieciešamību attālinātā darba režīmam.

Līdz ar to valsts pārvaldes iestādēm bija jānodrošina iespēju nodarbinātajiem veikt darba pienākumus attālināti, ja vien veicamo darba pienākumu raksturs nenosaka nepieciešamību tos veikt konkrētā darba vietā, tādējādi tehnisko nodrošināju iespēju robežās pielāgojot tam, lai nodarbinātais savu darbu ērti varētu veikt, atrodoties gan iestādē, gan strādājot attālināti. 

Ņemot vērā ārkārtējās situācijas laikā gūto pieredzi un valsts pārvaldes darba rezultātus, organizējot darbu attālināti, daudzas iestādes un tajās nodarbinātie ir izrādījuši vēlmi turpināt strādāt attālināti un to izmantot kā darba formu ne tikai ārkārtējās situācijas laikā, bet arī pēc tās beigām. Lai attālinātais darbs turpmāk kļūtu par ikdienu, ir jāmaina arī līdzšinējie procesi, kas balstīti pieņēmumā, ka darbs galvenokārt norit iestādes telpās, atbilstoši mainot un pielāgojot līdz šim pieņemto kārtību, lai vienlīdz veiksmīgi savus pienākumus varētu pildīt gan tie nodarbinātie, kas strādā iestādē uz vietas, gan tie, kas savus pienākumus veic, atrodoties citur.

Līdz ar to valsts pārvaldes iestādēm jānodrošina iespēju nodarbinātajiem veikt darba pienākumus attālināti, ja vien veicamo darba pienākumu raksturs nenosaka nepieciešamību tos veikt konkrētā darba vietā. Taču  tas nenozīmē, ka ikvienam nodarbinātajam iestādē jābūt iespējai pastāvīgi strādāt attālināti. Jāņem vērā katras iestādes darba specifika, tehnoloģiskās un finansiālās iespējas nodrošināt attālināto darbu, ko var īstenot dažādos veidos. Attiecīgi tikai katra iestāde var izvērtēt un noteikt, kuri ir tie pienākumi, kurus var veikt attālināti, un kādas ir tās metodes, kuras var izmantot, lai nodarbinātajiem būtu iespēja izmantot attālināto darbu. Ievērojot minēto, iestādēm ir dota rīcības brīvība organizēt attālināto darbu.

Vienlaikus jāņem vērā, ka iestāde var īstenot  tādu datorpolitiku, kad datortehnika ir pielāgota darba vietai, lai darbinieks varētu strādāt gan darbā uz vietas, gan attālināti, savukārt var būt iestādes, kuras īsteno tādu datorpolitiku, kurās datortehnika nav pielāgota strādāšanai attālināti, līdz ar to var veidoties situācija, kad var būt vairāk kā 1,1 dators uz vienu nodarbināto.

Ievērojot iepriekš minēto, ka datortehnikas lietošanas un apgādes politika iestādēs var atšķirties un gadījumā, ja iestādes datortehnikas politika attālinātā darba nodrošināšanai paredz vairāk kā viena datora lietošanu darbiniekam, tad šāda datorpolitika pamato izņēmumu, ka prasība par 1,1 datoru neattiecas uz datortehniku, kuru izmanto attālinātā darba veikšanai iestādēs, kuru datortehnikas politika attālinātā darba nodrošināšanai paredz vairāk kā viena datora lietošanu. Tādējādi ir veicami atbilstoši grozījumi MK rīkojumā Nr.1, paredzot, ka ministrijas un to padotības iestādes nodrošina principa “viens dators vienam nodarbinātajam” ieviešanu, lai datortehnikas vienību skaits attiecīgajā iestādē nepārsniegtu 1,1 datoru uz vienu nodarbināto. Šī prasība neattiecas uz datortehniku, kuras lietotāja darba saturs būtiski atšķiras no ministriju vai to padotības iestāžu nodarbināto datortehnikas lietotāju standarta profila, kā arī uz datortehniku, kuru izmanto attālinātā darba veikšanai iestādēs, kuru datortehnikas politika attālinātā darba nodrošināšanai paredz vairāk kā viena datora lietošanu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
Sabiedrības līdzdalība nav plānota, jo MK rīkojuma projekta tvērums attiecas uz valsts pārvaldes institūcijām.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk