Anotācija (ex-ante)

Tā kā, vienādojot noteikto tiesību apjomu notiesātajiem slēgtajā un daļēji slēgtajā cietumā, ir zudusi daļēji slēgtā cietuma kā soda progresīvās izpildes sistēmas posma jēga, tika secināts, ka situāciju ir nepieciešams risināt, daļēji slēgtos cietumus pārveidojot par slēgtajiem cietumiem.

Ņemot vērā problēmas aprakstā norādīto, projektā ir ietvertas normas, kas paredz pāreju uz divu veidu cietumiem: slēgtais cietums un atklātais cietums. Papildus minētajam, projekts paredz papildināt Kodeksu ar starpinstitūciju sadarbības sanāksmju regulējumu, ar regulējumu, kas paredz notiesāto resocializācijas procesa pilnveidošanu, kā arī paredz citus grozījumus kriminālsodu izpildes regulējuma pilnveidošanai.
1. Pāreja uz divu veidu cietumu sistēmu
Tiek plānots, ka daļēji slēgtie cietumi tiks pārveidoti par slēgtajiem cietumiem ar 2023.gada 1.aprīli. Vienlaikus ir uzsverams, ka ar plānotajiem grozījumiem noteikti netiks pasliktināts to notiesāto tiesību apjoms, kas līdz grozījumu spēkā stāšanās brīdim sodu izcietīs daļēji slēgtajos cietumos, tāpat arī notiesātajiem slēgtajā cietumā netiks samazināts tiesību apjoms. Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī projektā ietvertos grozījumus, secināms, ka pēc šo grozījumu spēkā stāšanās brīvības atņemšanas soda izpilde tiks izpildīta pavisam citā brīvības atņemšanas iestāžu sistēmā. Tādējādi arī nebūs salīdzināmi slēgtie cietumi, kas ir šobrīd, ar slēgto cietumu, kas ir paredzēts šajā projektā. Līdz  ar to šajā projektā ir paredzēta pāreja uz jaunu brīvības atņemšanas iestāžu sistēmu, vienlaikus nesamazinot notiesāto tiesību apjomu, kāds tas jau ir šobrīd gan slēgtajos, gan daļēji slēgtajos, gan atklātajos cietumos.
 Ņemot vērā minēto, projektā ir ietverta virkne grozījumu, kas izriet no daļēji slēgto cietumu pārveidošanu par slēgtajiem cietumiem. Tāpat projektā paredzēts noteikt, kādas notiesāto grupas (atkarībā no izdarītā noziedzīgā nodarījuma smaguma un piespriestā brīvības atņemšanas soda ilguma) uzsāks izciest brīvības atņemšanas sodu slēgtā cietuma zemākajā pakāpē, un kādas – slēgtā cietuma augstākajā  pakāpē un kādas – atklātajā cietumā. Projekts paredz noteikt, ka jaunais regulējums par soda izciešanas režīma noteikšanu attieksies tikai uz tām personām, kuras brīvības atņemšanas soda izciešanu uzsāks pēc 2023.gada 31.marta.
Vienlaikus, pārejot uz divu veidu cietumu sistēmu, papildu minētajam projekts paredz noteikt, ka vienas soda izciešanas režīma pakāpes ietvaros ar Pārvaldes priekšnieka lēmumu var organizēt nodaļas, vienkopus grupējot notiesātos ar līdzīgām vajadzībām vai ņemot vērā citu noteiktu kritēriju (pazīmi). Šāda notiesāto izvietošanas kārtība efektivizēs gan notiesāto resocializācijas procesa īstenošanu, gan arī tādējādi tuvinās brīvības atņemšanas soda izpildes kārtības atbilstību individualizācijas principam, gan arī veicinās drošības nodrošināšanu brīvības atņemšanas iestādē. Vienlaikus projekts paredz likvidēt atsevišķās nodaļas, kurās atbilstoši šobrīd spēkā esošajam Kodeksa 50.8pantam soda izciešanu uzsāka uz mūžu notiesātās personas. Tādējādi vēl vairāk tiks paplašinātas uz mūžu notiesāto iespējas izciest sodu kopējā plūsmā, un tādējādi panākot elastīgāku mūža ieslodzījuma izpildes kārtību, taču vienlaikus saglabājot nepieciešamos drošības standartus.

2. Starpinstitūciju sadarbības sanāksmes
Ņemot vērā veiksmīgo starpinstitūciju (Pārvaldes, Valsts probācijas dienesta (turpmāk – Dienests) un Valsts policijas (turpmāk – VP)) sadarbības pieredzi darbā ar bīstamiem likumpārkāpējiem, nepieciešams normatīvi nostiprināt starpinstitūciju sanāksmes kā metodes izmantošanu darbā ar minēto iestāžu klientu. Starpinstitūciju sanāksmes sasaukšanas mērķis ir kriminālsodu izpildes iestāžu un citu iesaistīto institūciju kompetences ietvaros koordinēt pasākumus un aktivitātes, lai mazinātu risku, ka notiesātais izdara jaunu noziedzīgu nodarījumu. Starpinstitūciju sadarbība ir vērsta trīs virzienos – cietušais, likumpārkāpējs un sabiedrība. Starpinstitūciju sadarbības mērķis ir nodrošināt, lai vairāku institūciju veiktie pasākumi likumpārkāpēja potenciālo risku pārvaldīšanā būtu realizēti precīzi, savlaicīgi un efektīvi, tādēļ mērķa sasniegšanai šajā sadarbībā tiek iesaistītas arī citas valsts un pašvaldību iestādes, speciālisti, nevalstiskās organizācijas, kurām ir būtiska loma un saistība (tai skaitā informācija) darbā ar klientu.  Starpinstitūciju sadarbība nodrošina ātru, efektīvu un savlaicīgu pieeju problēmas risinājumam, kas veicina sabiedrības drošību katrā konkrētajā pašvaldībā, liedz iespēju likumpārkāpējam manipulēt ar institūcijām, ļauj iesaistīto institūciju darbiniekiem nepastarpināti gūt citu atbalstu, zināšanas, atsevišķos gadījumos – resursus.
Starpinstitūciju sadarbības darba metodes MAPPA (Multi-Agency Public Protection Arrangements (Sabiedrības aizsardzības pasākumu starpinstitucionālā aģentūra)) ieviešana Dienesta darbā sabiedrības aizsardzībai no bīstamiem likumpārkāpējiem tika uzsākta Dienesta projekta "Par dzimumnoziegumiem notiesāto personu uzvedības korekcijas sistēmas attīstīšana Latvijā" (Projekts Nr.LV 0068, no 2009.gada jūnija līdz 2011.gada 30.aprīlim) ietvaros. Ņemot vērā šo veiksmīgo starpinstitūciju sadarbības pieredzi darbā ar bīstamiem likumpārkāpējiem, kā arī, lai nostiprinātu šīs metodes izmantošanu, 2015.gada 23.novembrī VP, Pārvalde un Dienests noslēdza starpresoru vienošanos "Par sadarbību atkārtotu noziedzīgu nodarījumu pret tikumību un dzimumneaizskaramību izdarīšanas novēršanai" (turpmāk – Starpresoru vienošanās). Starpresoru vienošanās tika noslēgta ar mērķi veicināt nepieciešamo informācijas apmaiņu, kopīgās iestāžu pārstāvju sanāksmēs noteiktu vajadzības un riskus, kas jārisina darbā ar klientu, ar mērķi novērst jauna noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.
Ik gadu VP, Pārvaldes un Dienesta vadības sanāksmēs tiek izvērtēti sadarbības rezultāti, plānota rīcība kopējās sadarbības uzlabošanai. Piemēram, 2017.gada 19.janvārī šajā iestāžu vadības sanāksmē tika pieņemts lēmums: "Ņemot vērā, ka Valsts pārvaldes iekārtas likums paredz iestāžu savstarpējās sadarbības principu, starpresoru vienošanās jau ir radījusi savstarpējās sadarbības praksi, kā arī ievērojot starpinstitūciju sadarbības lomu arī darbā ar citām jūtīgām kategorijām – īpaši, ja vardarbīgs noziegums izdarīts ģimenē un ģimenē ir bērni vai vardarbīgs noziegums ir vērsts pret bērnu, ir atbalstāms un ir jāveicina starpinstitūciju sanāksmju sasaukšana arī par citu kategoriju notiesātajiem." Ar minēto lēmumu VP, Dienesta un Pārvaldes vadītāji ir pauduši atbalstu, lai starpinstitūciju sadarbības metode (turpmāk – STIS) tiktu izmantota darbā arī ar personām, kuras izdarījušas citus noziedzīgus nodarījumus.
Dienesta, Pārvaldes un VP iniciēto un sasaukto STIS sanāksmju skaits par visu kategoriju notiesātajiem pa gadiem:
 

Gads	Starpinstitūciju sanāksmes
2016	448
2017	564
2018	584
2019	488
2020	608

Personu kategorijas, par kurām STIS sanāksmes sasauktas, 2019. un 2020.gadā
Starpinstitūciju sanāksmes
 

Gads	Par nepilngadīgajiem	Par dzimumnoziedzniekiem	Par citu kategoriju probācijas klientiem
2019	88	224	176
2020	83	241	284

Uz STIS metodes nozīmīgumu Pārvaldes, Dienesta un VP darbā norāda arī Pārvaldes īstenotā Eiropas Sociālā fonda līdzfinansētā projekta Nr.9.1.2.0/16/I/001 "Bijušo ieslodzīto integrācija sabiedrībā un darba tirgū" ietvaros jau vairākus gadus ik gadu organizētās konferences par STIS īstenošanu. Ar šo konferenču palīdzību tiek veicināta informācijas apmaiņa par labākajiem sadarbības modeļiem un ieteicamajiem problēmu risinājumiem šajā jomā.
Līdz ar to starpinstitūciju sanāksmes ir nozīmīga darba metode Dienesta, Pārvaldes un VP darbā. Ņemot vērā minēto, projekts paredz papildināt Kodeksu ar regulējumu par starpinstitūciju sanāksmju īstenošanas kārtību kriminālsodu izpildes laikā. 
Projekts paredz noteikt, ka starpinstitūciju sanāksmes organizē Dienests, Pārvalde un VP attiecībā uz personām, kurām iestāde nodrošina kriminālsoda izpildi, ja:
1) persona ir notiesāta par smagu vai sevišķi smagu vardarbīgu noziegumu. Pie šiem noziegumiem tiek pieskaitīti arī visi ar terorismu saistītie noziegumi;
2) persona ir notiesāta par noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību;
3) ja notiesātajam ir konstatētas radikalizācijas pazīmes.
Ņemot vērā, ka projekts paredz noteikt, ka starpinstitūciju sanāksme tiks obligāti organizēta par personu, kurai ir konstatētas radikalizācijas pazīmes, projekts paredz noteikt, ka par personu ar radikalizācijas pazīmēm uzskata personu, kura, pamatojoties uz ideoloģiska, politiska, reliģiska, sociāla, ekonomiska un personīga rakstura iemesliem, pakāpeniski pieņem vardarbīgu ekstrēmismu. Vardarbīgs ekstrēmisms izpaužas kā tādu darbību popularizēšana, atbalstīšana un veikšana, kuras var novest pie terorisma un kuru mērķis ir aizstāvēt ideoloģiju, kas sludina rases, nacionālo, etnisko vai reliģisko pārākumu vai noliedz demokrātijas pamatprincipus un pamatvērtības.
Starpinstitūciju sanāksmes varēs organizēt arī par nepilngadīgu notiesāto, notiesāto ar garīgās veselības traucējumiem vai notiesāto, kuram ir konstatēts ļoti augsts jauna noziedzīga nodarījuma izdarīšanas risks.
Tāpat projekts paredz noteikt, ka starpinstitūciju sanāksmēs var pieaicināt arī citu institūciju pārstāvjus, psihologu, ārstniecības personas, juridiskas un fiziskas personas, kas var sniegt nepieciešamo informāciju izskatāmajā jautājumā. Tāpat projektā paredzēts noteikt, kuru institūciju pārstāvjiem un kuros gadījumos starpinstitūciju sanāksmēs tiek pieaicināti obligāti. Proti, obligāti starpinstitūciju sanāksmē ir pieaicināms Valsts drošības dienesta pārstāvis, ja starpinstitūciju sanāksme tiek organizēta par personu ar radikalizācijas pazīmēm, vai personu, kas notiesāta par ar terorismu saistītu noziegumu. Tāpat projekts paredz noteikt, kādos gadījumos starpinstitūciju sanāksmē obligāti ir pieaicināms Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas pārstāvis.
Projekts paredz noteikt starpinstitūciju sanāksmes norises kārtību, nosakot, ka tās laikā dalībnieki:
1) sniedz informāciju par institūcijas kompetences ietvaros īstenotajiem pasākumiem darbā ar notiesāto, par institūcijas darbības ietvaros vai uzaicinātās personas konstatētajiem notiesātā atkārtota noziedzīga nodarījuma izdarīšanas riskiem, sniedz institūcijas vai uzaicinātās personas rīcībā esošo informāciju;
2) sniedz informāciju par īstenotajiem pasākumiem cietušā interešu aizstāvības nodrošināšanai un turpmāk īstenojamiem pasākumiem;
3) vienojas par katras iesaistītās institūcijas kompetences jomā veicamajiem pasākumiem un aktivitātēm.
Minēto informāciju fiksēs protokolā, kas šajā gadījumā nebūs stenogramma, jo tajā tiek atspoguļota tikai svarīgākā informācija, kas pamato iestāžu turpmāko rīcību. Iestādes, ar kurām ir noslēgta starpresoru vienošanās, saņems protokola pilno versiju, savukārt pārējās – tikai izrakstu no protokola. Turklāt projekts paredz noteikt, ka protokola izrakstu saņems tikai institūcijas, proti, protokols vai tā izraksts netiks nosūtīts psihologam, ārstniecības personai, fiziskai personai vai juridiskās personas pārstāvim, ja minētās personas ir piedalījušās starpinstitūciju sadarbības sanāksmē.
Starpinstitūciju sanāksmju organizēšanā un norises laikā sanāksmes dalībnieki apstrādā tikai tādus notiesātā, cietušā, notiesātā ģimenes vai mājsaimniecības locekļu, iespējami apdraudēto personu, tajā skaitā – nepilngadīgo bērnu, personas datus, un tikai tādā apjomā, cik tas nepieciešams starpinstitūciju sanāksmju organizēšanas mērķa sasniegšanai. Turklāt projekts paredz noteikt, ka starpinstitūciju sanāksmes laikā apstrādātajai informācijai, kā arī protokolā iekļautajai informācijai ir ierobežotas pieejamības statuss.
Savukārt detalizēta starpinstitūciju sanāksmju sasaukšanas, organizēšanas un norises kārtība, lēmumu pieņemšanas, protokola sagatavošanas un glabāšanas kārtība tiks noteikta Ministru kabineta noteikumos. 

3. Notiesāto resocializācijas procesa pilnveidošana
Projekts paredz arī grozījumus notiesāto resocializācijas procesa pilnveidošanai. Proti, projekts paredz paplašināt notiesāto sociālās rehabilitācijas līdzekļu klāstu, papildinot to ar šādiem sociālās rehabilitācijas līdzekļiem:
1) pasākumi notiesāto darba prasmju veicināšanai – notiesāto iesaistīšana praktiskās iemaņas un jaunradi attīstošos pasākumos. Projekts paredz noteikt, ka primāri minētajos pasākumos tiks iesaistīti tie notiesātie, kuri nav iesaistīti izglītībā vai nodarbinātībā;
2) sociālās rehabilitācijas programma – notiesātā iesaistīšana mērķtiecīgu un strukturētu pasākumu kopumā notiesātā pārmaiņu procesa veicināšanai, personīgās pilnveides sekmēšanai, sociālo prasmju apgūšanai un nostiprināšanai un nepieciešamā atbalsta sniegšanai;
3) motivācijas programma – notiesāto iesaistīšana mērķtiecīgu un strukturētu pasākumu kopumā, lai veicinātu notiesātā sagatavošanu jēgpilnai dalībai resocializācijas procesā.
Tāpat projekts paredz papildināt Kodeksu ar kārtību, kādā tiks izvērtēti komersantu, profesionālās izglītības iestāžu un nevalstisko organizāciju iesniegtie piedāvājumi notiesāto darba prasmju veicināšanas pasākumu īstenošanai.

4. Citi grozījumi kriminālsodu izpildes regulējuma pilnveidošanai
Tāpat projekts paredz citus kriminālsodu izpildes regulējuma pilnveidojumus:
1) nosakot, kādus ieslodzījuma izpildes laikā radītus dokumentus notiesātajam neizsniedz un ar tiem neiepazīstina. Šis jautājums līdz šim nav ticis vienkopus regulēts, ir fragmentārs un vienota regulējuma trūkums praksē rada neskaidrības attiecībā uz dažādiem dokumentiem. Līdz ar to projekts paredz papildināt Kodeksu ar jaunu 15.4pantu, kurā ir noteikti dokumenti, kurus notiesātajam neizsniedz, ar tiem neiepazīstina un nenorāda neiepazīstināšanas iemeslus. Tie ir dokumenti, kuri satur tādu informāciju, kuras nonākšana notiesātā vai citu notiesāto rīcībā var radīt būtisku apdraudējumu, tajā skaitā – sabiedrības drošības, citas personas veselības vai dzīvības apdraudējumu. Savukārt citus ieslodzījuma izpildes laikā sagatavotus dokumentus notiesātajam izsniedz tad, ja to paredz Kodekss vai citi normatīvie akti vai pēc notiesātā pieprasījuma;
2) ņemot vērā, ka brīvības atņemšanas iestādē atrodas arī tādi notiesātie, pār kuriem ir nodibināta aizgādnība, projekts paredz papildus saziņas iespējas notiesātajam, kuram ir nodibināta aizgādnība, ar savu aizgādni. Minētās saziņas iespējas minētajiem notiesātajiem projekts paredz noteikt papildus jau esošajām tiesībām uz saziņu. Jautājums par papildu saziņas iespēju noteikšanu ar brīvības atņemšanu notiesātajiem, pār kuriem ir nodibināta aizgādnība, tika izskatīts un atbalstīts Kriminālsodu izpildes politikas pastāvīgās darba grupas 2021.gada 17.marta sanāksmē. Līdzīgu regulējumu plānots ietvert arī Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā attiecībā uz apcietinātajām personām;
3) papildinot Kodeksu ar regulējumu par to, kādos gadījumos brīvības atņemšanas iestādei notiesātā naudas pārvedumi ir jāsaskaņo ar Valsts kasi. Atbilstoši Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma 2.pantam likuma mērķis ir nodrošināt mieru, drošību un tiesiskumu atbilstoši Latvijas starptautiskajām saistībām un nacionālajām interesēm, ieviešot starptautiskās sankcijas, nosakot nacionālās sankcijas vai arī šajā likumā noteiktajos gadījumos piemērojot Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteiktās sankcijas. Tā paša panta otrajā daļā ir noteikts, ka likums attiecas uz visām personām, un tām ir pienākums ievērot un izpildīt starptautiskās un nacionālās sankcijas. Minētais ir attiecināms arī uz ienākošo un izejošo naudas līdzekļu plūsmu ieslodzītajiem. Proti, atbilstoši Kodeksa 48.panta pirmajai daļai notiesātajiem atļauts ar brīvības atņemšanas iestādes administrācijas starpniecību saņemt naudas pārvedumus bez apjoma ierobežojuma, sūtīt naudas pārvedumus radiniekiem, bet ar brīvības atņemšanas iestādes administrācijas atļauju — arī citām personām. Naudu, ko notiesātais saņem pārvedumā, viņam neizsniedz, bet ieskaita Pārvaldes ieslodzījuma vietām Valsts kasē atvērtajā kontā vai brīvības atņemšanas iestādes kasē.
Ņemot vērā minēto, lai pilnveidotu sankciju risku pārvaldību un lai nodrošinātu Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma izpildi, projekts paredz noteikt, ka notiesātajam, attiecībā uz kuru ir noteiktas starptautiskās vai nacionālās sankcijas, atļauts ar brīvības atņemšanas iestādes administrācijas starpniecību saņemt un sūtīt naudas pārvedumus Kodeksa 45.panta trešajā daļā minētajām personām (vecāki, bērni, laulātais, brāļi māsas, vectēvs, vecāmāte, mazbērni, persona, ar kuru notiesātajam līdz soda izciešanas sākumam ir bijusi kopēja saimniecība vai kopīgs bērns) tikai pamatvajadzību nodrošināšanai, un šādus naudas pārvedumus brīvības atņemšanas iestādei ir jāsaskaņo ar Valsts kasi. Līdzīgu regulējumu plānots ietvert arī Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā attiecībā uz apcietinātajām personām;
4) projekts paredz papildināt Kodeksu ar kārtību, kādā notiesātajam tiks izsniegti no procesa virzītāja elektroniski saņemti dokumenti. Proti, projekts paredz noteikt kārtību, kādā tiks nodrošināta procesa virzītāja elektroniski nosūtīta dokumenta izsniegšana notiesātajam, vienlaikus nodrošinot dokumenta vai korespondences neaizskaramību. Speciāls regulējums bija nepieciešams, ņemot vērā, ka viena no pamatprasībām, lai tiktu nodrošināta notiesāto korespondences neaizskaramība, ir noteikts institūciju loks, sarakste ar kurām nedrīkst tikt pakļauta pārbaudei. Kodeksa 50.panta trešajā daļā ir paredzēta virkne adresātu, sarakste ar kuriem netiek pakļauta pārbaudei. Viens no šādiem adresātiem ir procesa virzītājs. Savukārt praksē arvien biežāk procesa virzītāji notiesātajiem domātus dokumentus nosūta elektroniski uz brīvības atņemšanas iestādes elektroniskā pasta adresi, kas, salīdzinot ar dokumentu nosūtīšanu pa pastu, ļauj gan ietaupīt personāla, gan arī finanšu resursus. Šobrīd spēkā esošie brīvības atņemšanas soda izpildi regulējošie normatīvie akti neparedz kārtību, kādā notiesātais var saņemt šādu elektroniski nosūtītu dokumentu, turklāt notiesātais šo tiesību nevar īstenot personīgi bez ieslodzījuma vietas iesaistes, kurai savukārt nav kriminālprocesā noteiktas lomas šādam gadījumam.
Ņemot vērā minēto, projekts paredz rīcību ar notiesātā korespondenci un procesa virzītāja elektroniski nosūtītiem dokumentiem, nosakot nepieciešamo brīvības atņemšanas iestādes personāla iesaisti, veicamo uzdevumu apjomu, definējot termiņus konkrētu darbību veikšanai un paredzot nepieciešamās dokumenta un korespondences neaizskaramības garantijas. Minētais regulējums tiks piemērots arī gadījumos, ja procesa virzītājs izvēlēsies sūtīt dokumentus notiesātajam ne tikai uz brīvības atņemšanas iestādes e-pasta adresi, bet arī izmantojot e-lietas koplietošanas risinājumu platformas koplietošanas risinājumu – elektronisko lietu katalogu (tiek plānots, ka šādu iespēju varētu plaši izmantot no 2023.gada). Līdzīgi grozījumi jau ir izstrādāti Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā (stājās spēkā 2022.gada 20.jūlijā) attiecībā uz apcietinātajiem. Savukārt 2022.gada 6.oktobrī tika pieņemti atbilstoši grozījumi Kriminālprocesa likuma (turpmāk - KPL) 114.pantā, paredzot iespēju procesa virzītājam nepieciešamības gadījumā uzdot ieslodzījuma vietas amatpersonai izsniegt apcietinātajam un notiesātajam (turpmāk – ieslodzītais) paredzētu dokumentu, tai skaitā arī ieslodzījuma vietā elektroniski saņemtu dokumentu. 
5) projekts paredz pilnveidot notiesāto tiesību uz saziņu regulējumu. Proti, praksē ir situācijas, kad notiesāto ilgstoši neapmeklē tuvinieki, savukārt telefonsaruna nesniedz tik lielu tuvības sajūtu, kā tas ir videosaziņas gadījumā. Līdz ar to projekts paredz noteikt, ja notiesāto ilgstoši neapmeklē Kodeksa 45.panta trešajā daļā minētās personas, pamatojoties uz notiesātā, kas izcieš sodu slēgtajā cietumā, iesniegumu, ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju ilgstošo vai īslaicīgo satikšanos var aizstāt ar videosaziņu bez brīvības atņemšanas iestādes pārstāvja klātbūtnes uz laiku līdz 30 minūtēm;
6) projekts paredz Kodeksa regulējuma pilnveidojumus attiecībā uz notiesāto naudu:
6.1. praksē tika konstatēti gadījumi, kad atklātajos cietumos esošajiem notiesātajiem tika atteikts atvērt kontu kredītiestādēs un Latvijas Pasta nodaļās. Šobrīd no Kodeksa 48.panta izriet, ka uz atklātajā cietumā esošajiem notiesātajiem neattiecas minētajā pantā ietvertais regulējums, tai skaitā tas, ka notiesātā naudu uzglabā Pārvaldes ieslodzījuma vietām Valsts kasē atvērtajā kontā vai brīvības atņemšanas iestādes kasē un uzskaita notiesātā personiskās naudas uzskaites kartē. Līdz ar to minētajos gadījumos atklātajā cietumā esošie notiesātie nevarēja saņemt darba algas, pensijas, veikt pārskaitījumus radiniekiem, tiesu izpildītājiem, kā arī veikt citus pārskaitījumus. Tādējādi projekts paredz noteikt, ka Kodeksa  48.pantā minētais regulējums par notiesāto naudas uzglabāšanu neattiecas uz notiesātajiem, kuri izcieš sodu atklātajā cietumā, izņemot gadījumus, kad maksājumu pakalpojumu sniedzējs notiesātajam ir atteicis maksājumu konta vai patērētāja pamatkonta atvēršanu;
6.2. projekts paredz skaidri noteikt brīvības atņemšanas iestādes rīcību attiecībā uz notiesātā naudu gadījumā, ja notiesātais nomirst soda izciešanas laikā. Proti, projekts paredz noteikt, ka, pamatojoties uz mirušā notiesātā mantinieka iesniegumu un uzrādot mantojuma apliecību, mirušā notiesātā personiskās naudas uzskaites kartē un atbrīvošanas fondā esošos naudas līdzekļus pārskaita uz minētā mantinieka kontu kredītiestādē;
6.3. šobrīd Kodeksa 48.2pants noteic, ka atbrīvošanas fondā uzkrātos naudas līdzekļus notiesātais nevar izmantot brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā, un tie tiek viņam izmaksāti dienā, kad notiesāto atbrīvo no brīvības atņemšanas iestādes. Izņēmuma gadījumā, pamatojoties uz notiesātā rakstveida iesniegumu, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks var atļaut notiesātā atbrīvošanas fondā uzkrātos naudas līdzekļus izlietot soda izciešanas laikā notiesātā veselības aprūpes vajadzībām brīvības atņemšanas iestādē vai ārpus tās esošā veselības aprūpes iestādē, ja brīvības atņemšanas iestādes ārsts atzinis, ka šāda veselības aprūpe ir nepieciešama, un šo veselības aprūpes pakalpojumu neapmaksā no valsts budžeta līdzekļiem. Taču praksē gadās, ka notiesātajam, kuram ir uzkrāti līdzekļi atbrīvošanas fondā, brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā tiek piemērots apcietinājums. Savukārt esošais normatīvais regulējums skaidri nenosaka rīcību ar atbrīvošanas fondā esošajiem līdzekļiem gadījumos, kad notiesātajam tiek piemērots apcietinājums un viņš tiek pārvietots uz izmeklēšanas cietumu. Ņemot vērā minēto, projekts paredz noteikt, ja notiesātajam brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā tiek piemērots apcietinājums, pamatojoties uz viņa iesniegumu, atbrīvošanas fondā uzkrātos naudas līdzekļus ieskaita viņa personiskās naudas uzskaites kartē.
7) lai veicinātu atklātajā cietumā esošo notiesāto sagatavošanos atbrīvošanai un integrāciju sabiedrībā, projekts paredz paplašināt atklātajā cietumā esošo personu tiesību apjomu, paredzot, ka ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju notiesātais var īslaicīgi atstāt atklātā cietuma teritoriju brīvības atņemšanas iestādes amatpersonas pavadībā konta atvēršanai kredītiestādē;
8) lai veicinātu notiesāto labu uzvedību un iesaistīšanos resocializācijā, projekts paredz papildināt esošo pamudinājumu veidus ar diviem jauniem pamudinājumiem:
8.1. vienu reizi piemērot simtprocentīgu atlaidi Pārvaldes maksas pakalpojuma cenrādī noteiktajiem ar ilgstošajām satikšanām saistītajiem maksas pakalpojumiem. Ņemot vērā, ka atbilstoši 2013.gada 3.septembra noteikumiem Nr.739 "Ieslodzījuma vietu pārvaldes maksas pakalpojumu cenrādis" ilgstošās satikšanās pakalpojums pēc būtības sastāv no diviem pakalpojumiem (gultas veļas komplekts ilgstošās satikšanās telpās (gultas veļas komplekts – spilvendrāna, divi palagi, dvielis) un ilgstošās satikšanās telpu iekārtu un aprīkojuma izmantošana (stundā)), minētais pamudinājums pēc būtības paredz 100% atlaidi par ar vienu konkrētu ilgstošo satikšanos saistītajiem maksas pakalpojumiem. Tāpat minēto pamudinājumu varēs piemērot arī atkārtoti;
8.2. atklātajos cietumos – ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju apmeklēt brīvā laika pasākumu ārpus atklātā cietuma teritorijas brīvības atņemšanas iestādes amatpersonu pavadībā uz laiku līdz astoņām stundām. Minētais pamudinājuma veids veicinās arī atklātajā cietumā esošo notiesāto veiksmīgu pakāpenisku integrāciju sabiedrībā. Iespēja atstāt atklātā cietuma teritoriju dalībai brīvā laika pasākumos (kultūras, informatīvos, mākslas, pašdarbības un sporta pasākumos) tiks nodrošināta brīvības atņemšanas iestādes nodarbināto normāla darba laika ietvaros.
9) lai veicinātu ar brīvības atņemšanu notiesāto personu veiksmīgu integrāciju sabiedrībā, projekts paredz Kodeksa 112.pantu papildināt ar regulējumu, nosakot, ka atbrīvojamam atbilstoši viņa lūgumam izsniedz informāciju par pēdējās deklarētās vai faktiskās dzīvesvietas vai pēc atbrīvošanas izraudzītās dzīvesvietas reģionā esošajām brīvajām darba vietām;
10) projekts paredz notiesātā sagatavošanas atbrīvošanai no brīvības atņemšanas iestādes regulējuma pilnveidojumus attiecībā uz informācijas nosūtīšanu:
10.1. projekts paredz noteikt, ka ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms brīvības atņemšanas soda termiņa beigām brīvības atņemšanas iestāde nosūta Dienesta teritoriālajai struktūrvienībai informāciju par notiesāto, kuram ar brīvības atņemšanas sodu piespriesta probācijas uzraudzība vai sabiedriskais darbs, ja atbilstoši Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes lēmumam pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas notiesātais ir izraidāms no Latvijas Republikas;
10.2. atbilstoši Ministru kabineta 2018.gada 28.augusta noteikumu Nr.555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība" 27.2.apakšpunktam personas reģistrāciju pie ģimenes ārsta dienests bloķē ieslodzījumā esošām personām. Līdz ar to, lai atceltu bloķēto notiesātā reģistrāciju pie ģimenes ārsta un atjaunotu notiesātā reģistrāciju ģimenes ārsta pacientu sarakstā pēc atbrīvošanas, projekts paredz noteikt, ka brīvības atņemšanas iestādes administrācija nosūta Nacionālajam veselības dienestam informāciju par notiesātā atbrīvošanu no brīvības atņemšanas iestādes. Šo informāciju nosūta ne vēlāk kā 3 darbdienu laikā pēc notiesātā atbrīvošanas, bet par notiesātajiem, kuri tiek atbrīvoti no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa amnestijas vai apžēlošanas kārtībā, informācija nosūtāma nekavējoties pēc tiesas nolēmuma, amnestijas vai apžēlošanas akta saņemšanas
11) praksē tiek bieži vien tiek konstatētas situācijas, kad persona sabiedrībā izciešamā soda laikā tiek ievietota ieslodzījuma vietā brīvības atņemšanas soda izciešanai vai personai tiek piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums, Kodeksu nepieciešams papildināt ar regulējumu, nosakot, ka:
11.1. sabiedriskā darba izpilde tiek apturēta un turpināta pēc notiesātā atbrīvošanas no izmeklēšanas cietuma arī gadījumos, kad notiesātajam piemēro apcietinājumu. Šobrīd Kodeksa 134.panta ceturtajā daļā ir ietverts regulējums par sabiedriskā darba izpildes apturēšanu tikai gadījumos, kas saistīti ar brīvības atņemšanas soda izciešanu;
11.2. probācijas uzraudzības izpildes termiņš tiek apturēts, ja ar probācijas uzraudzību notiesātajam tiek piemērots apcietinājums vai brīvības atņemšanas sods. Probācijas uzraudzības izpildes termiņš tiek apturēts ar dienu, kad ar probācijas uzraudzību notiesātais ievietots ieslodzījuma vietā. Probācijas uzraudzības termiņa skaitīšana turpinās nākamajā dienā pēc atbrīvošanas no ieslodzījuma vietas. Šobrīd Kodeksa 138.7panta trešā daļa paredz probācijas uzraudzības izpildes termiņa apturēšanu tikai divos gadījumos: ja tiesai nosūtīts iesniegums par probācijas uzraudzības aizstāšanu ar brīvības atņemšanu vai ja probācijas uzraudzība piemērota kopā ar sabiedrisko darbu vai naudas sodu un sabiedriskais darbs vai naudas sods tiek aizstāts ar brīvības atņemšanu. Tādējādi ar projektu paredzēts skaidri noteikt citus gadījumus, kad ir nepieciešams apturēt probācijas uzraudzības termiņu.
12) 2022.gada 16.jūnijā tika pieņemti grozījumi likumā "Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu  bērniem" (stājās spēkā 2022.gada 23.jūnijā), ar kuriem cita starpā minētais likums tika papildināts ar pārejas noteikumu 6.punktu, nosakot, ka audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa — ievietošana sociālās korekcijas izglītības iestādē — izpilde tiek izbeigta 2022.gada 1.jūlijā, un to nepiemēro no 2022.gada 1.jūlija līdz 2024.gada 31.decembrim. Ņemot vērā minēto, projekts paredz Kodeksu papildināt ar jaunu pāreja noteikumu 46.punktu, nosakot, ka Kodeksa 138.11pantu nepiemēro no 2022.gada 1.jūlija līdz 2024.gada 31.decembrim.
13) tāpat projektā ietverti citi kriminālsodu izpildes regulējumu pilnveidojoši grozījumi.