Anotācija (ex-ante)

Uz šo brīdi dzīvojamo māju masveida privatizācija jau ir īstenota un ir turpināma tikai izņēmumu kārtā. Jebkurai reformai, kas pēc būtības ietver pārmaiņu veikšanu pastāvošajā iekārtā vai sistēmā, ir jābūt ierobežotai laikā un kā procesam ir jānoslēdzas.

Šobrīd normatīvie akti neparedz termiņa ierobežojumus dzīvojamo māju privatizācijas procesa īstenošanai laikā, īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā un pirkuma līgumu noslēgšanai par PPDz, tādējādi, saglabājot esošo dzīvojamo māju privatizācijas normatīvo regulējumu, nav iespējams pārskatāmā nākotnē prognozēt dzīvojamo māju privatizācijas procesa noslēgšanos.

Būtiska problēma valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas jomā ir arī privatizēto dzīvokļu īpašumu īpašnieku bezrūpīga attieksme pret saviem pienākumiem privatizācijas procesa īstenošanā - ilgstoši netiek parakstīti līgumi par privatizāciju vai vienošanās par zemes (domājamās daļas) nodošanu bez atlīdzības, iegūtās īpašuma tiesības netiek nostiprinātas zemesgrāmatā, dzīvojamās ēkas netiek pārņemtas pārvaldīšanā. Tāpat privatizēto dzīvokļu īpašnieki, to mantinieki nevar vairs atrast privatizācijas dokumentus (savus eksemplārus), kas kavē īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā un nemotivē sakārtot privatizācijas jautājumu.

Šobrīd nav noteikti termiņi kooperatīvo un paju mājām piesaistīto zemesgabalu privatizācijas pabeigšanai. Situācijās, kad dzīvojamā māja atrodas uz privātīpašumā esošās zemes, likumā nav noteikta neviena institūcija, kurai būtu pienākums šādu pēc būtības privātīpašumā esošu dzīvojamo māju kadastrāli uzmērīt un ierakstīt zemesgrāmatā, vai arī kontrolēt vai uzraudzīt šos procesus.

Tāpat apzinot situāciju par dzīvojamā fonda privatizāciju pašvaldībās, atklājusies ieilgusi problēma lauku teritorijās ar dzīvojamām mājām, kurās esošie dzīvokļi privatizēti saskaņā ar likumu "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju", kur daudzos gadījumos dzīvokļu īpašniekiem nav intereses ierakstīt dzīvojamās mājas zemesgrāmatā un pabeigt privatizācijas procesu. Vienlaikus attiecīgie zemesgrāmatā neierakstītie nekustamie īpašumi ir ārpus civiltiesiskās aprites – tos nevar pārdot, ieķīlāt vai dāvināt. Daudzas šādas mājas nav pat uzmērītas telpu grupās, nav zināms pat dzīvokļa tiesiskais valdītājs.

Valsts kontroles īstenotās revīzijas Nr.2.4.1-27/2018 “Par Ekonomikas ministrijas 2018.gada pārskata sagatavošanas pareizību” ietvaros rosināts veikt pasākumus, lai atkārtoti tiktu izvērtētas privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas nolūkā turpmāk veicamās darbības, lai pabeigtu minētos procesus sapratīgā termiņā, kā rezultātā Ekonomikas ministrija sagatavoja informatīvo ziņojumu "Par privatizācijas un zemes izpirkšanas procesu gaitu un priekšlikumiem to pabeigšanai saprātīgā termiņā" (22-TA-677), ar ko identificēti pasākumi privatizācijas procesa pabeigšanas sekmēšanai.

Ar Ministru kabineta 2022.gada 15.novembra sēdes protokollēmuma (Nr. 57 46. §) 2.punktu Ekonomikas ministrijai uzdots  izstrādāt informatīvajā ziņojumā "Par privatizācijas un zemes izpirkšanas procesu gaitu un priekšlikumiem to pabeigšanai saprātīgā termiņā" (22-TA-677) identificētos privatizācijas procesa pabeigšanas sekmēšanai nepieciešamo normatīvo regulējumu, t.sk. jaunu Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas likumprojektu un līdz 2023. gada 1. aprīlim iesniegt likumprojektus izskatīšanai Ministru kabinetā.

Privatizācijas iniciēšanas un uzsākšanas termiņi
Likumprojekts paredz noteikt terminētu ierobežoju (2024.gada 1.jūlijs jeb seši mēneši pēc likumprojekta spēkā stāšanās) līdz kuram var tik nodoti privatizācijai jauni objekti - dzīvojamās mājas, to domājamās daļas vai dzīvokļa īpašumi. Savukārt privatizācijai nenodotie objekti, kā arī valsts vai pašvaldību īpašumā esošie neizīrētie dzīvokļi vai viendzīvokļa dzīvojamās mājas, dzīvojamā mājā neiznomātās telpas tiek atsavinātas saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likumu. Vienlaicīgi līdz ar likuma spēkā stāšanos netiks nodoti privatizācijai valsts un pašvaldību dzīvokļi, kas nav izīrēti, un valsts un pašvaldību dzīvokļi vairs netiek nodoti īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, bet tie turpmāk tiks atsavināti vispārējā kārtībā, ja vien tie nav nepieciešami publisko funkciju izpildei, t.sk. nav nepieciešamas pašvaldības autonomu funkciju veikšanai.

Tāpat ir paredzēta pāreja gadījumos, ja tiesas nolēmums par dzīvojamās mājas, tās domājamās daļas vai dzīvokļa īpašuma, kas tiek izīrēts vai kur dzīvojošās personas tur iemitinātas tiesiski, atzīšanu par bezīpašnieka mantu stājies spēkā līdz 2024. gada 1. jūlijam, lēmumu par īpašuma nodošanu privatizācijai var pieņemt sešu mēnešu laikā pēc tiesas nolēmuma spēkā stāšanās dienas (ne vēlāk kā līdz 2025.gada 1.janvārim), ņemot vērā, ka tiesas nolēmuma spēkā stāšanās laikā vēl bijis piemērojams regulējums par šādu objektu nodošanu privatizācijai.

Privatizācijai nodoto objektu privatizācija uzsākam gada laikā no lēmuma par nodošanu privatizācijai gala termiņa (līdz 2025. gada 1. jūlijam; paredzot arī hipotētisku iespēju pieņemt vēlāk, ja notiek tiesvedības, kas var ietekmēt lēmumu par privatizācijas uzsākšanu, piemēram, strīds par zemes robežām, kas ietekmē privatizācijas objekta noteikšanu, bet praksē nav paredzams, ka šāds nosacījums iestāsies), kā arī valsts vai pašvaldības īpašumā esošajiem zemes gabaliem nodošana īpašumā privatizācijas kārtībā (DzM privatizācijas likuma 75. un 84.pants), tiek piemērota tikai gadījumos, ja  atcelti privatizācijas ierobežojumi zemei zem privatizētās dzīvojamās mājas vai saņemts iesniegums par zemesgabala privatizāciju zem privatizēts kooperatīvās vai paju dzīvojamās mājas līdz 2026.gada 1.janvārim, tādējādi nodrošinot, ka līdz paredzētajam dzīvojamo māju privatizācijas procesa beigām (trīs gadi pēc šā likuma spēkā stāšanās) ir laiks pabeigt uzsāktos privatizācijas procesus.

Pārvaldīšanas tiesību pāreja
Paredzēti termiņi, kādos pilnībā vai daļēji privatizētas dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības jāpārņem dzīvokļu īpašumu īpašniekiem, paredzot, ka vēlākais ar 2025. gada 1. janvāri dzīvojamās mājas pārvaldīšanu nodrošina dzīvokļu īpašnieku kopība Dzīvokļa īpašuma likumā un Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā noteiktajā kārtībā. Vienlaicīgi, lai nodrošinātu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pārtraukšanas riskus, saglabātas tiesības pārvaldnieka pienākumus līdz jauna pārvaldīšanas uzdevuma došanai turpināt pildīt tai personai, kura bija saņēmusi uzdevumu pārvaldīt dzīvojamo māju no valsts dzīvojamās mājas valdītāja vai pašvaldības. Tāpat, lai pārvaldīšanas tiesību pāreja būtu iespējami efektīvāka un netraucējošāka ikdienas pārvaldīšanas darbību veikšanai, paredzēts, ka neiztērētos līdzekļus un prasījumus par parādiem dzīvokļu īpašnieku kopības pēc pārvaldīšanas tiesību pārejas esošais pārvaldnieks nodot izvēlētajam pārvaldniekam, kas, protams, var notikt tikai tad, kad šāds pārvaldnieks ir reāli izvēlēts. Piemēram, ja dzīvokļu īpašnieku kopība lemj uzticēt pārvaldīšanas uzdevumu esošajam pārvaldniekam, tad nevajag neko nodot.

Īpašuma tiesību jautājumu sakārtošana
Saskaņā ar Civillikuma 994. pantu par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kurš par tādu ir ierakstīts zemesgrāmatā. Zemesgrāmatās ieraksta nekustamus īpašumus un nostiprina ar tiem saistītās tiesības. Atbilstoši Zemesgrāmatu likuma 1.pantam zemesgrāmatas ir visiem pieejamas, un to ierakstiem ir publiska ticamība. Nekustamo īpašumu ierakstīšana un lietu tiesību nostiprināšana ir obligāta. Ņemot vērā minēti, lai sakārtotu privatizēto dzīvojamo māju īpašumtiesību reģistrācijas jautājumus, likums paredz pagaidu tiesības privatizācijas komisijai (attiecīgi valsts dzīvojamo māju privatizāciju veicošā institūcija un pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisija) nostiprināt privatizēto dzīvojamo māju un dzīvokļu pircēju īpašumtiesības zemesgrāmatā, pamatojoties uz noslēgto privatizācijas pirkuma līgumu. PPDz gadījumā (īpašuma tiesību iegūšanas brīdī nevarēja noslēgt rakstveida līgumu) privatizācijas komisija nostiprina ieguvēja īpašuma tiesības pamatojoties uz Valsts zemes dienesta informāciju par īpašuma tiesībām līdz dzīvojamās mājas privatizācijai (PPDz gadījumā dzīvokļa īpašnieka reģistrācija Valsts zemes dienestā tika pielīdzināta ierakstam zemesgrāmatā un var izsniegt). Ņemot vērā to, ka dažādās pašvaldības ir ļoti atšķirīga situācija ar privatizācijas komisijām veicamo darbu apjomu, noteikt vienotu termiņu nav iespējams, tomēr ņemams vērā, ka privatizācijas komisijas darbība nav mūžīga, attiecīgi privatizācijas komisijai izbeidzot savu darbu (izpildot uzdotos uzdevumus) tiek izbeigta arī minētā tiesības īstenošana.

Atbilstoši Dokumentu juridiskā spēka likumam un Elektronisko dokumentu likumam elektroniskam dokumenta atvasinājumam, to attiecīgi noformējot, ir juridisks spēks. Zemesgrāmatu likuma 56.¹ panta pirmās daļas 4.punkts nosaka, ka valsts vai pašvaldības iestāde  var iesniegt nostiprinājuma lūgumu, kas parakstīts normatīvajos aktos par elektroniskajiem dokumentiem noteiktajā kārtībā, savukārt 56.² pantā nostiprināts, ka elektroniski iesniegtam nostiprinājuma lūgumam pievieno elektroniski parakstītu dokumentu, kas apliecina nostiprināmās tiesības, t.sk. valsts vai pašvaldības iestādes izsniegtā dokumenta oriģinālu vai atvasinājumu, kā arī citi dokumenti var tikt iesniegti elektroniskā atvasinājuma formā.

Atbilstoši likuma par "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 66.pantam darījumus (līgumus, vienošanās), kurus slēdz privatizācijas komisija ar privatizācijas objektu pircējiem, maksājumus, kas saistīti ar privatizācijas objektu privatizāciju atklātā izsolē, kā arī privatizācijas objektu nodošanu jaunajiem īpašniekiem atbrīvo no visiem valsts un pašvaldību noteiktajiem nodokļiem un nodevām. Par dzīvojamās mājas privatizācijas tehnisko izpildi, kā arī par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās mājas privatizāciju, visas personas norēķinās Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmēros (piemēram, atbilstoši Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumiem Nr. 787 "Valsts zemes dienesta maksas pakalpojumu cenrādis un samaksas kārtība"). Savukārt personas, kuras dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu ieguvušas īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai (PPDz), tiek atbrīvotas no samaksas par privatizācijas tehnisko izpildi, kā arī par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās mājas privatizāciju. Tādēļ privatizācijas komisijām šādas darbības būtu jāveic esošo līdzekļu ietvaros.

Atbilstoši Zemesgrāmatu likuma 44.pantam ierakstu veidā uz nekustamu īpašumu nostiprina tiesības, kam pamatā ir tiesisks darījums, tiesas spriedums vai lēmums vai administratīvu iestāžu akts vai kas pastāv uz paša likuma pamata; tāpat nostiprina minēto tiesību pārgrozījumus un dzēsumu. Šajā gadījumā privatizācijas komisija lūgs veikt ierakstu par tiesībām, kam pamatā ir tiesisks darījums, to apliecinot ar līgumu. PPDz gadījumos, kur nav noslēgts rakstveida līgums, tiesisko darījumu apliecinās izziņu par īpašuma tiesībām līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, ņemot vērā to, ka atbilstoši Ministru kabineta 2012.gada 10.aprīlī noteikumu Nr.263 “Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi”. 181.punktam Valsts zemes dienesta teritoriālā struktūrvienība saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" atbilstoši iesniegumam un tam pievienotajiem dokumentiem Kadastra informācijas sistēmā reģistrē dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamu telpu līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, kā arī pilnu informāciju par privatizācijas darījumu, kas nerada šaubas par tiesiska darījuma esamību, proti, informāciju par kadastra subjektu; informāciju par darījumiem, darījuma dokuments; darījuma dokumenta numurs; darījuma dokumenta datums; darījuma summa; darījuma apgrūtinājumi, kas iekļauti darījuma dokumentā; iesnieguma numurs darījuma ierakstīšanai Kadastra informācijas sistēmā; iesnieguma datums darījuma ierakstīšanai Kadastra informācijas sistēmā; informāciju par ķīlas tiesībām, kas reģistrētas uz dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamu telpu līdz dzīvojamās mājas privatizācijai; platība, ar kādu dzīvoklis, mākslinieka darbnīca vai neapdzīvojama telpa līdz dzīvojamās mājas privatizācijai nodota privatizācijai; datums, kad dzīvoklis, mākslinieka darbnīca vai neapdzīvojama telpa līdz dzīvojamās mājas privatizācijai pirmreizēji reģistrēta Kadastra informācijas sistēmā; lēmuma izdevējs; lēmuma numurs, ar kādu dzīvoklis, mākslinieka darbnīca vai neapdzīvojama telpa līdz dzīvojamās mājas privatizācijai nodota privatizācijai; lēmuma datums, ar kādu dzīvoklis, mākslinieka darbnīca vai neapdzīvojama telpa līdz dzīvojamās mājas privatizācijai nodota privatizācijai; atsavināšanas aizlieguma apraksts; paātrinātās privatizācijas pieteikuma numurs; paātrinātās privatizācijas pieteikuma datums; īpašuma veids (dzīvoklis, mākslinieka darbnīca, neapdzīvojama telpa).

Lai īstenotu primāro mērķi, īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, privatizācijas komisijai tiek piešķirtas tiesības arī nepieciešamības gadījumā iniciēt noteiktu darbību veikšanu Kadastra informācijas sistēmā. Atbilstoši Ministru kabineta 2012.gada 10.aprīlī noteikumu Nr.263 “Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi” 64.punktam privatizācijas procesā iegūtos dzīvokļa īpašumus reģistrē Kadastra informācijas sistēmā, pamatojoties uz personas iesniegtajiem dokumentiem vai privatizāciju veicošās institūcijas iesniegtajām ziņām. Tādējādi secināms, ka šādu tiesību piešķiršana principiāli nemaina sistēmas būtību, jo privatizāciju veicošās institūcijas iesniegtās ziņas jau var tikt izmantotas privatizācijas procesā iegūto dzīvokļu reģistrācijai, tikai tiek paplašinātas iesniedzamo ziņu gadījumu skaits.

Tāpat paredzēts, ka nostiprinot īpašuma tiesības zemesgrāmatā pēc privatizācijas komisijas pircēja vārdā iesniegta nostiprinājuma lūguma, privatizācijas komisija pieņem lēmumu (administratīvais akts) par to, ka privatizētā objekta īpašnieks triju mēnešu laikā atmaksā izmaksas, kas saistītas ar dzīvokļu īpašumu reģistrēšanu un īpašuma tiesību nostiprināšana zemesgrāmatā (administratīvās izmaksas, samaksa par nepieciešamajiem Valsts zemes dienesta sniegtajiem maksas pakalpojumiem, zemesgrāmatas nodevas, ja tādas tiek piemērotas). Lēmuma izpilde notiek Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, proti, piemērojot Administratīvā procesa likuma 366.pantu, kas nosaka, ka administratīvo aktu, kas uzliek adresātam pienākumu samaksāt noteiktu naudas summu, izpilda uz izpildrīkojuma pamata, piemērojot Civilprocesa likuma noteikumus par naudas summu piedziņu un attiecīgi to piespiedu kārtā izpilda, ja tas izdots rakstveidā, ievērojot šā likuma 67.panta noteikumus, un ja adresātam saskaņā ar šā likuma 361. un 362.pantu ir izteikts rakstveida brīdinājums, t.i. privatizācijas komisijai vispirms ir jānosūta personai rakstveida brīdinājums par izpildi, dodot iespēju personai to izpildīt labprātīgi. [Salīdzinoši līdzīgs regulējums par izdevumu piedziņu no privātpersonas, piemēram, ir ietverts Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 99.² un 99.³ pantā.]
 
Attiecībā uz problemātiskajiem dzīvokļiem, kas privatizēti saskaņā ar likumu "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju", pašvaldībām savā administratīvajā teritorijā ir tiesības ierosināt un veikt dzīvojamo māju uzmērīšanu un reģistrēšanu zemesgrāmatā, sadalīšanu dzīvokļu īpašumos, nosakot dzīvokļa īpašumu sastāvu un kopīpašuma domājamās daļas un dzīvokļu īpašumu reģistrēšanu kadastrā. Izdevumus par šo darbību veikšanu būs pienākums segt attiecīgās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem, tādējādi dodot tiesisko pamatu pašvaldībām savus izdevumus par nepieciešamo maksas pakalpojumu apmaksu piedzīt no attiecīgajām personām. Par šo tiesību īstenošanu pašvaldība izlemj līdz 2025.gada 1.jūlijam  un lēmuma izpilde notiek līdz 2026.gada 31.decembrim.

Pašvaldība tiek pilnvarota izdot saistošos noteikumus, nosakot kārtību, kādā nosaka dzīvojamās mājas par kurām pašvaldība veiks 12.panta pirmajā daļā minētās darbības; kārtību, kādā pašvaldība veic 12.panta pirmajā daļā minētās darbības; personu grupas, kuras atbrīvotas no izdevuma atlīdzināšanas pašvaldībai par 12.panta pirmajā daļā noteikto darbību veikšanu.

Demokrātiskā tiesiskā valstī pastāv publiskās ticamības princips, no kura ir atvasināts arī labticīga ieguvēja aizsardzības princips un kurš Latvijā citstarp tiek īstenots ar zemesgrāmatu palīdzību. Publiskās ticamības princips, no vienas puses, aizsargā personu, kas zemesgrāmatā ierakstīta kā īpašnieks, un vienlaikus rada paļāvību trešajām personām un nodrošina civiltiesiskās apgrozības stabilitāti (..) publiskās ticamības princips kalpo ne tikai indivīda tiesību nodrošināšanai, bet arī sabiedrības interesei nodrošināt civiltiesiskās apgrozības stabilitāti, proti, tās paredzamību un caurskatāmību (Satversmes tiesas 2017. gada 8. marta sprieduma lietā Nr. 2016-07-01 25.1.punkts). Ieraksts zemesgrāmatā ļauj pārliecināties par nekustamā īpašuma piederību konkrētai personai – tā īpašniekam. Tādējādi ir  nodrošināta publiskā ticamība, tiesiskā skaidrība un noteiktība, kā arī iespēja ne tikai jebkurai privātpersonai, bet arī valstij precīzi noteikt personu, kura atzīstama par konkrēta nekustamā īpašuma īpašnieku. Zemesgrāmatas ieraksts veicina drošumu darījumu attiecībās, un tas atbilst jebkura civiltiesiskās apgrozības dalībnieka interesēm (Satversmes tiesas 2012. gada 7. jūnija sprieduma lietā Nr. 2011-19-01 15. punkts).

Tādējādi piešķirot tiesības privatizācijas komisijai nostiprināt ieguvēja īpašuma tiesības tiek veicināta tiesiskā noteiktība un līdz ar to ne vien privatizētā objekta ieguvēja, bet arī citu cilvēku tiesību aizsardzība un demokrātiskas valsts iekārtas stiprināšana. Ar šādu regulējumu tiek sperts reāls solis privatizēto īpašumu tiesību sakārtošanai pārskatāmā termiņā, nevis neparedzamā laika nogrieznī un nekādi citi līdzekļi, kā to panākt vismaz tādā pašā apmērā, nu jau trīsdesmit gadu laikā nav tikuši atklāti, kāpēc šāda problēma vispār ir identificēta un joprojām pastāv. Turklāt ieguvēja īpašuma tiesību nostiprināšana atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai īsti nerada šai personai jebkādas nelabvēlīgas sekas, vismaz attiecībā uz personas likumīgajām interesēm un to īstenošanu (izvairīšanās no saistību izpildes un dažādu tiesisko pienākumu veikšanas atrodas ārpus personas likumīgajām interesēm, ko demokrātiskā un tiesiskā iekārtā valstij būtu jāaizsargā), drīzāk tas palīdz personai īstenot savas likumīgās intereses un vienlaicīgi aizsargā citu personu likumīgo interešu un tiesību īstenošanu.

Likumprojekts stājas spēkā 2024.gada 1.janvārī, vienlaicīgi ar grozījumiem likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”, kas harmonizēs  kopējo tiesiskā regulējuma ietvaru dzīvojamo māju privatizācijas procesa pabeigšanu saprātīgā termiņā.