Anotācija (ex-ante)

PAZIŅOJUMS:
Nākamā kārtējā Valsts sekretāru sanāksme plānota š.g. 7.martā.
23-TA-1162: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par apropriācijas pārdali no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 18.00.00 "Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem" uz Ārlietu ministrijas budžetu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Tiesību akta projekts "Par apropriācijas pārdali no budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmas 18.00.00 “Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem” uz Ārlietu ministrijas budžetu" (turpmāk - rīkojuma projekts) izstrādāts, pamatojoties uz likuma “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” 66.pantu, Ministru kabineta 2023.gada 13.janvāra ārkārtas sēdē nolemto (prot. Nr.2 1.§ 2. un 4.punkts), kā arī atbilstoši 2022. gada 6. septembrī Ministru kabinetā apstiprinātajam Ārlietu ministrijas informatīvajam ziņojumam “Latvijas iesaiste Ukrainas rekonstrukcijā” un Starptautiskās palīdzības likumā noteiktajam.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Rīkojuma projekta mērķis ir apstiprināt finansējumu 3 103 300 euro apmērā, lai sniegtu atbalstu Ukrainas, jo īpaši Čerņihivas apgabala, rekonstrukcijai. Latvijas iesaiste Ukrainas rekonstrukcijā ir balstīta Ukrainas vajadzībās, kā arī ņemot vērā Latvijas iespējas, esošās iestrādnes un attīstības sadarbības prioritāros virzienus – laba pārvaldība, dzimumu līdztiesība, izglītība, ekonomiskā izaugsme. Atbalsta mērķis ir pamatpakalpojumu nodrošināšana apgabala iedzīvotājiem, kara radīto traumu pārvarēšana un Čerņihivas apgabala sociālekonomiskā attīstība.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Latvijas atbalstu Ukrainai, izmantojot humānās palīdzības un attīstības sadarbības instrumentus, paredz 2021. gada 14. aprīlī Ministru kabinetā apstiprinātās Latvijas attīstības sadarbības politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam, kurās atzīmēts, ka sadarbība ar Gruziju, Moldovu un Ukrainu ir vērsta arī uz partnervalstu teritoriālās integritātes un sabiedrības noturības stiprināšanu.
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievijas uzsāktās agresijas, proporcionāli Latvija ir viena no aktīvākajām Ukrainas atbalstītājām – Latvijas kopējais atbalsts pārsniedz 1,24% no IKP.
Ukrainai nodarītie zaudējumi ir mērāmi miljardos un turpina pieaugt - pēc Pasaules bankas izvērtējuma Ukrainas zaudējumi sasniedz 135 miljardus ASV dolāru [1]. Ukrainai nepieciešams ātrs un adekvāts starptautisko partneru atbalsts. Līdz ar militārās palīdzības sniegšanu, Ukrainas valdība lūdz steidzamu atbalstu rekonstrukcijai, jo Krievija ir mērķtiecīgi iznīcinājusi kā kritisko infrastruktūru, tā sociālo – izglītības iestādes, veselības aprūpes iestādes utt. Šogad Ukrainas rekonstrukcijai būs nepieciešami 14 miljardi ASV dolāru, vairākos prioritāros virzienos: kritiskā infrastruktūra, sociālā infrastruktūra, enerģētika, mājokļi, atmīnēšana, kā arī atbalsts privātajam sektoram. Vienlaikus jāatzīmē, ka Ukrainas valdība līdz ar fizisko rekonstrukciju, piemēram, būvniecību, veic valsts pārvaldes reformas un eirointegrācijas procesu.

Latvijas valsts augstākās amatpersonas starptautiskā līmenī nepārtraukti pauž atbalstu Ukrainai un ir aicinājušas sniegt atbalstu Ukrainas rekonstrukcijai kā īstermiņā, tā arī ilgtermiņā. 2022. gada 6. septembrī Ministru kabinetā apstiprinātais Ārlietu ministrijas informatīvais ziņojums “Latvijas iesaiste Ukrainas rekonstrukcijā” nosaka, ka Latvija prioritāri iesaistīsies Čerņihivas apgabala rekonstrukcijā. Jāmin, ka atbalstu Čerņihivas apgabala rekonstrukcijai sniedz arī Francijas Ildefransas reģions.

Deklarācija par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību, kā arī atbilstošais Valdības rīcības plāns tā īstenošanai, paredz, ka Latvija aktīvi iesaistīsies Ukrainas atjaunošanas un stiprināšanas procesos. Arī 2023. gada 10. marta Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska un Latvijas valsts prezidenta Egila Levita kopīgajā deklarācijā uzsvērts, ka Ukrainas prezidents un Latvijas Valsts prezidents “novērtē Latvijas nepārtraukto atbalstu, kas ietver valdības, pašvaldību, pilsoniskās sabiedrības un NVO centienus palīdzēt Ukrainai pretoties Krievijas agresijai, kā arī atbalstīt valsts atjaunošanā, jo īpaši Čerņigovas apgabalā”[2].
Tāpat Eiropadomē Eiropas Savienības valstu vadītāji regulāri pauž apņemšanos nodrošināt papildu politisko, finansiālo, humāno un loģistikas atbalstu Ukrainai. 2023. gada 23. marta Eiropadomē valstu vadītāji apstiprināja, ka “Eiropas Savienība joprojām ir apņēmības pilna koordinācijā ar starptautiskajiem partneriem atbalstīt Ukrainas atjaunošanu, atveseļošanu un rekonstrukciju” [3].

Paralēli rīkojumam "Par Latvijas iesaisti Ukrainas, jo īpaši Čerņihivas apgabala, rekonstrukcijā", Ārlietu ministrija virza informatīvo ziņojumu “Latvijas iesaiste Ukrainas, jo īpaši Čerņihivas apgabala, rekonstrukcijā”, kura mērķis ir plānot un noteikt Latvijas iesaisti Čerņihivas apgabala atjaunošanā 2023. gadā un likt pamatus turpmākai sistēmiskai iesaistei Ukrainas rekonstrukcijā.

Attīstības sadarbības politikas konsultatīvā padome 2023. gada 14. aprīļa sēdē pieņēma zināšanai un konceptuāli atbalstīja Ārlietu ministrijas piedāvāto redzējumu Latvijas iesaistei Ukrainas rekonstrukcijas procesā, kas ir ņemts vērā sagatavojot informatīvo ziņojumu un šo rīkojumu.

[1] Pasaules Banka. Ukrainas steidzamo vajadzību izvērtējums. Skatīts 2023. gada 1. maijā. Pieejams: https://documents.worldbank.org/en/publication/documents-reports/documentdetail/099184503212328877/p1801740d1177f03c0ab180057556615497
[2] Latvijas Valsts prezidenta kancelejas paziņojums presei 2023. gada 3. marts “Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska un Latvijas valsts prezidenta Egila Levita kopīgā deklarācija”. Skatīts 2023. gada 7. maijā. Pieejams: https://www.president.lv/lv/media/94257/download?attachment   
[3] Eiropadome. 2023. gada 23. marta Eiropadomes secinājumi. Skatīts 2023. gada 7. maijā Pieejams: European Council conclusions on Ukraine - Consilium (europa.eu)  
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Kopš Krievijas agresijas Ukrainā sākuma Čerņihivas apgabalā ir izpostīti vairāk nekā 20 000 objektu, no kuriem vairāk nekā puse ir mājokļi. Tāpat ievērojami postījumi nodarīti kritiskajai infrastruktūrai un sociālajai infrastruktūrai. Čerņihivas apgabala pārstāvji kā prioritāros atjaunošanas virzienus nosauc sociālās infrastruktūras – bērnudārzu, izglītības iestāžu un veselības aprūpes iestāžu – atjaunošanu un mājokļu atjaunošanu. Šāda rakstura objektu atjaunošana veicinās iedzīvotāju atgriešanos apgabalā, kas secīgi veicinās ekonomisko aktivitāšu atjaunošanos. Tāpat svarīgi veicināt pakalpojumu pieejamību un uzņēmējdarbības atsākšanu.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā situācijas attīstību Ukrainā un identificētās vajadzības, kā arī jaunizveidoto globālo Ukrainas rekonstrukcijas donoru platformu G7 valstu grupas [4] paspārnē, Latvijas iesaistei Ukrainas rekonstrukcijā 2023.gadam likumā "Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam" budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 18.00.00 “Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem” ietvaros ir paredzēts finansējums 5 110 877 euro Ukrainas atbalstam.

Latvijas iesaiste Ukrainas rekonstrukcijā ir balstīta Ukrainas, jo īpaši Čerņihivas apgabala, vajadzībās, kā arī ņemot vērā Latvijas iespējas, esošās iestrādnes un attīstības sadarbības prioritāros virzienus. Atbalsta mērķis ir pamatpakalpojumu nodrošināšana apgabala iedzīvotājiem, kara radīto traumu pārvarēšana un Čerņihivas apgabala sociālekonomiskā attīstība.

2023. gadā atbalsts tiks sniegts ciešā sadarbībā ar Ukrainas partneriem, atbilstoši Ukrainas amatpersonu identificētajām vajadzībām, turpinot un paplašinot Latvijas jau 2022. gadā iesākto. Ārlietu ministrija šī piedāvājuma izstrādē sadarbojās ar Ukrainas Kopienas attīstības, teritoriju un infrastruktūras attīstības ministriju, Čerņihivas apgabala administrāciju. Tika izvērtēta līdzšinējā iesaiste Čerņihivas rekonstrukcijā un atbalsta sniegšanā Ukrainai, kā arī notika konsultācijas ar esošajiem sadarbības partneriem un citiem donoriem.

2023. gadā atbalsts tiks sniegts steidzamības kārtā, izmantojot atbilstošās procedūras kalendārā gada ietvaros. 2023. gadā piešķirtā finansējuma ietvaros paredzēti šādi darbības virzieni: Latvijas 2022. gadā uzsāktā atbalsta paplašināšana (sieviešu rehabilitācijas centra izveide Čerņihivas apgabalā un sieviešu atbalsta centra izveide Čerņihivas pilsētā; Čerņihivas apgabala Jahidnes ciema mājokļu celtniecība un kopienas centra izveides uzsākšana), atbalsts Čerņihivas apgabala rekonstrukcijas plānošanai un rekonstrukcijas procesu uzraudzībai, atbalsts Čerņihivas apgabala sociālās infrastruktūras atjaunošanai, kā arī Ārlietu ministrijas eksperta norīkošana darbam Eiropas Komisijā.

Lai efektīvi un elastīgi reaģētu uz mainīgo situāciju, finansējumam 3 103 300 euro apmērā, no kuriem 3 000 000 pārdalāmi uz Ārlietu ministrijas budžeta programmu 07.00.00 “Attīstības sadarbības projekti un starptautiskā palīdzība” un 103 300 euro pārdalāmi uz Ārlietu ministrijas budžeta apakšprogrammu 01.04.00 “Diplomātiskās misijas ārvalstīs”, ir paredzams šāds indikatīvais finansējuma sadalījums:

Aptuveni 900 000 euro plānots novirzīt, lai paplašinātu 2022. gadā uzsākto Latvijas atbalstu sadarbībā ar Latvijas pilsoniskās sabiedrības organizācijām un Ukrainas partneriem, t.sk., lai sadarbībā ar Latvijas biedrību “Centrs MARTA” izveidotu sieviešu rehabilitācijas centru Čerņihivas apgabalā un sieviešu atbalsta centru Čerņihivas pilsētā, kā arī sadarbībā ar Latvijas nodibinājumu “Entrepreneurs for Peace” (Uzņēmēji mieram) turpinātu mājokļu celtniecību, kā arī uzsāktu kopienu centra izveidi Čerņihivas apgabala Jahidnes ciemā. Sadarbības īstenošanai tiks slēgti līgumi ar biedrību "Centrs MARTA" un nodibinājumu "Entrepreneurs for Peace".

Aptuveni 100 000 euro plānots novirzīt, lai atbalstītu Čerņihivas apgabala rekonstrukcijas plānošanu un nodrošinātu rekonstrukcijas procesu uzraudzību, Ārlietu ministrijai slēdzot līgumus uz ad hoc bāzes ar atbilstošajiem ekspertiem, balstoties uz Ukrainas puses atsūtītajiem lūgumiem un Ministru kabineta 2010. gada 27. jūlija noteikumos Nr. 672 “Noteikumi par attīstības sadarbības projekta īstenošanā iesaistītās personas maksimālo atlīdzību, dienas naudu un viesnīcas (naktsmītnes) izdevumu apmēru” noteiktajām ekspertu likmēm, kā arī Ministru kabineta 2010. gada 12. oktobra noteikumiem Nr. 969 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi”. Tāpat, ņemot vērā esošās iestrādnes un pieredzi, Latvijas ekspertiem, piemēram, arhitektiem, pilsētplānotājiem, sabiedrības līdzdalības ekspertiem u.c. ir potenciāls sniegt atbalstu un ekspertīzi, ja Ukrainas puse izsaka šādu lūgumu. Ekspertus Ārlietu ministrija lūgs nominēt atbilstošās nozares ministrijai, kā arī izvērtēs esošos ekspertus un organizācijas, kas iesaistīti attīstības sadarbības projektu īstenošanā un/vai atbalsta sniegšanā Ukrainai. Līgumu slēgšana notiks izmantojot esošās procedūras, ko Ārlietu ministrija ilglaicīgi izmanto, atbilstoši Attīstības sadarbības politikas plāna pasākumā “Latvijas ekspertīzes nodošana partnervalstīm, t.sk. citu donoru ad hoc projektos” izmantotajām procedūrām. Ārlietu ministrija izplatīs informāciju Latvijas ieinteresētajām pusēm par iespējām iesaistīties atbalsta sniegšanā Čerņihivas apgabala rekonstrukcijā.

Aptuveni 2 000 000 euro plānots novirzīt Čerņihivas apgabala sociālās infrastruktūras atjaunošanai sadarbībā ar Ukrainas publiskās pārvaldes iestādēm un ANO Attīstības programmu (United Nations Development Programme). Čerņihivas apgabala administrācija sadarbībā ar Ukrainas Kopienu, teritoriju un infrastruktūras attīstības ministriju Latvijai ir iesniegusi piecu rekonstruējamu objektu sarakstu, balstoties uz apgabala steidzamajām prioritātēm un ņemot vērā Latvijas finanšu iespējas 2023. gada budžeta ietvaros. Paredzēts atjaunot 5 objektus – Čerņihivas apgabala Kijinkas pagasta bērnu dārzu “Maljatko”, Čerņihivas pilsētas bērnu dārzu Nr. 19, Čerņihivas apgabala centrālās slimnīcas poliklīniku, V.H. Korolenko Čerņihivas reģionālo zinātņu bibliotēku, Čerņihivas apgabala Talalaivkas pagasta Talalaivkas liceju. Objekti atrodas gan Čerņihivas pilsētā, gan arī citviet apgabalā. Jāņem vērā, ka projekta īstenošanas laikā objektu saraksts, atbilstoši Latvijas iespējām un ekspertu tehniskajiem izvērtējumiem, var tikt precizēts un papildināts. Lai 2023. gada budžeta gada ietvaros nodrošinātu nekavējošu Latvijas atbalstu Čerņihivas apgabala sociālās infrastruktūras rekonstrukcijai, tiks uzsākta sadarbība ar ANO Attīstības programmu (United Nations Development Programme). Šis risinājums ir optimāls laika ziņā, jo ANO Attīstības programmai ir pārbaudītas un funkcionējošas procedūras, tai skaitā iepirkumu, turklāt ANO Attīstības programma jau īsteno rekonstrukcijas projektus Ukrainā. Tāpat ANO Attīstības programma nodrošinās arī caurspīdīgu procesa uzraudzību un sniegs regulārus pārskatus Ārlietu ministrijai. Sadarbības īstenošanai ar ANO Attīstības programmu tiks slēgts līgums.

103 300 euro tiks novirzīti Latvijas eksperta norīkošanai Eiropas Komisijā darbam ar Ukrainas rekonstrukcijas jautājumiem, lai veicinātu Latvijas iesaisti Eiropas Savienības līmeņa Ukrainas rekonstrukcijas centienos.

Par precīzu finansējuma sadalījumu lems Ārlietu ministrija, izvērtējot apstākļus, lai piegādātu pēc iespējas ātrāku, efektīvāku un elastīgāku atbalstu.
Ņemot vērā, ka Latvijas iesaistei Ukrainas rekonstrukcijā, jo īpaši Čerņihivas apgabalā, palīdzības sniegšanai ir jābūt operatīvai, nekavējoši reaģējot uz konstatētajām vai Ukrainas puses izteiktajām vajadzībām, kā arī izprotot augstos riskus, strādājot kara zonā, rīkojuma projekts piešķir Ārlietu ministrijai tiesības atbilstoši Starptautiskā palīdzības likuma 5. panta septītajai daļai pieņemt lēmumu par neizlietoto finanšu līdzekļu pārdali citām attīstības sadarbības aktivitātēm, kas atbilst sagatavotā rīkojuma projekta 2. punktā minētajiem atbalsta virzieniem, sadalījumu un finanšu līdzekļu piešķiršanu attīstības sadarbības aktivitātēm, kā arī par nepieciešamo līgumu slēgšanu.
Līgumi par konkrēto projektu izstrādi tiks slēgti, lai atbalsts tiku sniegts maksimāli efektīvi un ātri, vienlaikus ar minimāliem administratīviem izdevumiem un ievērojot labas pārvaldības un finansējuma caurspīdības principus.  

[4] Eiropas Komisija. Ukraine: Multi-agency Donor Coordination Platform for Ukraine kick-starts work. Skatīts: 2023. gada 1. maijā. Pieejams: https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/read_23_383
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Apraksts
Alternatīvu risinājumu iesaistei 2023. gadā nav.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
3 103 300
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
3 103 300
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-3 103 300
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-3 103 300
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
3 103 300
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Lai sniegtu atbalstu Ukrainas rekonstrukcijai, 2023. gadā nepieciešams finansējums 3 103 300 euro apmērā, no tiem:

1) 3 000 000  euro apmērā, lai sniegtu atbalstu:
-Sociālās infrastruktūras objektu rekonstrukcijai, ko identificējusi Ukrainas valdība un Čerņihivas apgabala administrācija, sadarbībā ar Ukrainas publiskās pārvaldes iestādēm, slēdzot līgumu ar ANO Attīstības programmu;
-Sieviešu rehabilitācijas centra izveidei Čerņihivas apgabalā un sieviešu atbalsta centra izveidei Čerņihivas pilsētā, turpinot sadarbību starp Latvijas biedrību “Centrs MARTA” un Ukrainas pilsoniskās sabiedrības organizācijām, slēdzot līgumu ar biedrību "Centrs MARTA";
-Čerņihivas apgabala Jahidnes ciema mājokļu rekonstrukcijai un kopienas centra izveides uzsākšanai, turpinot sadarbību starp Latvijas nodibinājumu “Entrepreneurs for Peace” un Čerņihivas apgabala Ivanivkas pašvaldību, slēdzot līgumu ar nodibinājumu "Entrepreneurs for Peace";
-Čerņihivas apgabala rekonstrukcijas plānošanai un rekonstrukcijas procesu uzraudzībai, pēc ad hoc principa nodrošinot tehniskā atbalsta sniegšanu un spēju stiprināšanu rekonstrukcijas jautājumos, neatkarīgu rekonstrukcijas procesu uzraudzību, t.sk. iesaistot kompetentos Latvijas ekspertus.

2) 103 300 euro apmērā Latvijas eksperta norīkošanai Eiropas Komisijā darbam ar Ukrainas rekonstrukcijas jautājumiem.
 
Mēnešalga (9. saime, IV C, 11. mēnešalgu grupa) un darba devēja VSAOI Pabalsti par uzturēšanos ārvalstīs Piemaksa, prēmija, novērtēšanas pabalsts, veselības, dzīvības un nelaimes gadījumu apdrošināšana Sakari, ceļa izdevumi, personīgo mantu transportēšanas izdevumi Kopā
21 300 + 6 561 euro
(2 321.75 euro *12 mēn.)
64 146 euro (3265*3 mēn. + 6039*9 mēn.) 8 291 euro 3 002 euro 103 300 euro
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Eksperta amata vieta tiks nodrošināta, nemainot kopējo amata vietu skaitu Ārlietu ministrijas resorā.
Cita informācija
Izdevumi 2023. gadā tiks segti Ārlietu ministrijas budžeta programmas 07.00.00 “Attīstības sadarbības projekti un starptautiskā palīdzība” un apakšprogrammas 01.04.00 “Diplomātiskās misijas ārvalstīs” ietvaros, līdzekļus pārdalot no budžeta resora ''74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums'' programmas 18.00.00 "Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem" .
Finansējums 3 103 300 euro apmērā plānots kā vispārējās valdības budžeta izdevumi 2023. gadā, kas kā vienreizējie izdevumi Ukrainas atbalstam saskaņā ar likuma “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” 5.panta 5.punktu tiek izslēgti no vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances mērķa.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Nevalstiskās organizācijas
Cits
-

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Tiesību akta saturiskās prioritātes tika apspriestas Attīstības sadarbības konsultatīvās padomes sēdē 2023. gada 14. aprīlī. Sēde notika paplašinātā formātā, kurā piedalījās sekojoši padomes locekļi – Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija, Iekšlietu ministrija, Kultūras ministrija, Labklājības ministrija, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Satiksmes ministrija, Saeimas Eiropas lietu komisija, Tieslietu ministrija, Valsts kanceleja, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Zemkopības ministrija, kā arī papildus pieaicinātie eksperti – biedrība “Centrs MARTA”, Būvniecības valsts kontroles birojs, nodibinājums “Entrepreneurs for Peace” (Uzņēmēji mieram), Rīgas Dome, fonds “Ziedot.lv” un Centrālā finanšu un līgumu aģentūra. Konsultatīvās padomes locekļiem, tai skaitā tiem, kas nepiedalījās sēdē, elektroniski tika izplatīts detalizēts sēdes protokols. Tāpat tiesību akta plānošanas posmā tika veikta Ukrainas nepieciešamību izpēte, konsultējoties ar Čerņihivas apgabala administrācijas pārstāvjiem – gubernatoru, tā vietniekiem, būvniecības, plānošanas, izglītības u.c. departamentu vadītājiem, Ukrainas Kopienu, teritoriju un infrastruktūras attīstības ministrijas amatpersonām, Ukrainas valsts atjaunošanas un infrastruktūras attīstības aģentūras amatpersonām, kā arī pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvjiem un citiem donoriem.
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

-

6.4. Cita informācija

Izstrādājot rīkojuma projektu, ir veiktas konsultācijas ar Latvijas pilsonisko sabiedrību organizācijām un privāto sektoru par sadarbību Ukrainas, jo īpaši Čerņihivas, rekonstrukcijā.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Ekonomikas ministrija

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Projektā paredzēta sieviešu rehabilitācijas centra izveide Čerņihivas apgabalā un sieviešu, tai skaitā jauno māmiņu, atbalsta centra izveide Čerņihivas pilsētā. Abu centru izveide veicinās dzimumu līdztiesību, sniedzot atbalstu sievietēm kara apstākļos.

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Projektā paredzēto sociālās nozīmes ēku – izglītības, kultūras un veselības iestāžu – atjaunošana veicinās Čerņihivas apgabala iedzīvotāju labbūtību. Piekļuve sociālajai infrastruktūrai ir nepieciešama, lai nodrošinātu apgabala iedzīvotāju pamata cilvēktiesības, stiprinātu sabiedrības noturību un veicinātu iedzīvotāju atgriešanos apgabalā.

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi