Anotācija (ex-ante)

Migrējošie putni parasti pulcējas lielos baros un ceļošanas laikā periodiski apstājas, lai atpūstos, barotos un pārlaistu nelabvēlīgus laika apstākļus. Regulāras apstāšanās vietas ir ļoti nozīmīgas, lai putni spētu sasniegt ceļošanas galamērķi. Ja migrējošie puniem trūkst dabisku barošanās un atpūtas vietu, tad tie apmetas lauksaimniecības zemēs, kultivētajās platībās, kur turklāt ir vieglāk pieejama barība. Migrējošo putnu sugas jeb gājputni, piemēram, zosis, gulbji, dzērves var nodarīt zaudējumus augkopības nozarei. Visbiežāk postījumus sējumiem nodara zosis un dzērves, savukārt visbiežāk postītās augu kultūras ir lauka pupas un ziemas kvieši.
Savukārt īpaši aizsargājamā suga – lācis nodara postījumus biškopībai, kā arī var nodarīt zaudējumus lopkopībai. Lāču skaits Latvijā un reģionā kopumā palielinās, kas var izraisīt pieaugošu konfliktsituāciju skaitu – postījumus bišu dravās un uzbrukumus lauksaimniecības dzīvniekiem.

Akvakultūrai nodarītos zaudējumus, kas saistīti ar īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku nodarītajiem būtiskiem postījumiem, piemēram, zivjēdāju putnu un ūdru nodarītajiem postījumiem nākamajā periodā ir rasta iespēja atbalstīt ar Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu saistītā darbības veidā "Akvakultūra, kas nodrošina vides pakalpojumus", tad noteikumu projekts šo jomu neskar. Citās nozarēs šādi būtiski zaudējumi, ko rada īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieki, nav paredzami.

Šis noteikumu projekts neattiecas uz aizsargājamās sugas - vilka nodarītajiem zaudējumiem lopkopībai. Latvijā pēdējos gados ir vairāk postījumu, piemēram, 2023. gadā ziņots par 123 uzbrukumiem, galvenokārt aitām, bet to novēršanas iespējas Latvijā ir nacionāli risināms un pilnveidojams jautājums. Uzskaitēs 2000. gadā novērtēts ap 560 vilku, savukārt 2024. gadā populācija sasniedza jau 1400 vilku, kas liecina, ka vilku skaits Latvijā palielinās, no 2000. līdz 2020. gadam ziņoti vidēji 25 vilku uzbrukumi mājdzīvniekiem gadā.
Lai gan Eiropas Padomes 1979. gada 16. septembra Bernes konvencijā par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu aizsardzību (turpmāk - Bernes Konvencija) ir rasts atbalsts vilkam noteikt elastīgāku aizsardzības režīmu, diskusija par statusa maiņu Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvā 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (turpmāk - Biotopu direktīva) nav uzsākta, turklāt šis process nemainītu tagadējo Latvijas vilku populācijas aizsardzības un apsaimniekošanas statusu.
Saskaņā ar izņēmumiem Bernes konvencijā un Biotopu direktīvā, Latvijā jau šobrīd ir atļauta vilku limitēta medīšana, ir nodrošināts elastīgs vilku apsaimniekošanas un aizsardzības režīms, kas kopā ar prevencijas un kompensācijas pasākumiem būtu risinājumu kopums pieaugoša vilku skaita regulēšanai un lopkopības zaudējumu novēršanai. Latvijas Valsts mežzinātnes institūta ’’Silava’’ 2024.gada pētījumā "Medību ietekme uz pelēkā vilka (Canis lupus) populācijas stāvokli Latvijā" norādīts, ka preventīvo aizsardzības līdzekļu lietojums joprojām ir nepietiekams 2/3 gadījumu aizsardzības līdzekļi nav bijuši vispār vai vērtējami kā neefektīvi. ES finanšu līdzekļu izmantošana lielo plēsēju prevencijas pasākumiem (piemēram, žogiem, sargsuņiem) Latvijā ir paredzēta Kopējās lauksaimniecības politikas Stratēģiskajā plānā 2023. - 2027. gadam.

Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā zemes īpašnieks vai lietotājs pēc būtisku postījumu konstatēšanas iesniedz Dabas aizsardzības pārvaldē pieteikumu kompensācijas saņemšanai; Dabas aizsardzības pārvaldes izveidota komisija novērtē augkopībai, lopkopībai vai biškopībai nodarītos zaudējumus, aprēķina zaudējumus monetārā izteiksmē.   
Lai saņemtu kompensāciju, postījumu vietā ir jābūt īstenotiem aizsardzības pasākumiem postījumu novēršanai, piemēram, jābūt uzstādītiem vizuālajiem vai akustiskajiem atbaidītājiem.

Valsts atbalsts ir saskaņots Eiropas Komisijā: pieņemts 2020. gada 13. janvāra lēmums par atbalsta pasākuma SA.53793 un 2020. gada 28. janvāra lēmums par atbalsta pasākuma SA.53792 “Īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku nodarīto postījumu kompensēšana zemes īpašniekiem un lietotājiem” saderību ar kopējo tirgu ir spēkā līdz 2025. gada 30. aprīlim.

Tā kā īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku būtiski postījumi var ietekmēt konkrēto zemju īpašniekus vai lietotājus, valsts atbalsts paredz kompensēt nelabvēlīgākus apstākļus konkrētiem saimnieciskās darbības veicējiem. Publisko līdzekļu piešķīrums kvalificējas komercdarbības atbalstam Komercdarbības atbalsta likuma 5. panta izpratnē, līdz ar to noteikumu projektā atbalsta nosacījumi noteikti atbilstoši nākamā perioda regulējumam, proti, atbilstoši Komisijas 2022. gada 14. decembra regulai Nr. 2022/2472/ES, ar kuru, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu, dažu kategoriju atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos atzīst par saderīgu ar iekšējo tirgu (turpmāk – regula Nr. 2022/2472). Valsts atbalsta nosacījumi stāsies spēkā Eiropas Komisijas saskaņotā valsts atbalsta termiņā.