Anotācija (ex-ante)

Noteikumu projekts sagatavots, lai precizētu uztura bagātinātāju paziņošanas procedūru, sekmējot administratīvā procesa efektivizāciju un ātrāku lēmumu pieņemšanu, kā arī atsauces uz tieši piemērojamo ES normatīvo aktu normām.

Vispārējā kārtība

Patlaban ir spēkā Ministru kabineta 2015. gada 1. decembra noteikumi Nr. 685 "Prasības uztura bagātinātājiem" (turpmāk – noteikumi Nr. 685), ar kuriem ir pilnībā pārņemta Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 10. jūnija Direktīva 2002/46/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz uztura bagātinātājiem (turpmāk – direktīva 2002/46/EK).
Noteikumi Nr. 685 nosaka obligātās nekaitīguma prasības uztura bagātinātājiem, kārtību, kādā reģistrē uztura bagātinātājus, aptur vai ierobežo to apriti un anulē reģistrāciju, prasības uztura bagātinātāju papildu marķējumam, to reklāmas saturam un noformējumam. Tā kā uztura bagātinātāji ir pārtikas produkti, tiem ir jāatbilst gan ES, gan nacionālo normatīvo aktu prasībām pārtikas aprites jomā, lai nodrošinātu augstu patērētāju veselības aizsardzību.
Direktīvas 2002/46/EK 10. pantā noteikts, ka dalībvalstis, lai veicinātu uztura bagātinātāju efektīvu uzraudzību, var noteikt, ka ražotājiem vai personām, kas to teritorijā produktu laiž tirgū, par to ir jāpaziņo kompetentajai iestādei, nosūtot tai produkta marķējuma paraugu. Saskaņā ar direktīvas 2002/46/EK 3. pantu dalībvalstis nodrošina to, ka uztura bagātinātājus ES var realizēt tikai tad, ja tie atbilst direktīvas 2002/46/EK noteikumiem. Uztura bagātinātāju pieejamība un lietošana var ietekmēt iedzīvotāju (populācijas) nodrošinājumu ar uzturvielām. Ir jāuzrauga uzturvielas uztura bagātinātājos, kā arī to atbilstība pārtikas aprites normatīvo aktu prasībām, tāpēc noteikumos Nr. 685 noteikts, ka Latvijā atļauts laist tirgū uztura bagātinātājus, ja tie ir paziņoti Pārtikas un veterinārajam dienestam (turpmāk – dienests), izvērtēti un iekļauti dienesta uztura bagātinātāju reģistrā. Izvērtējot ES dalībvalstu pieeju, konstatēts, ka ir dažas dalībvalstis, kurās paziņošanas prasība nav noteikta, bet tiek uzraudzīti jau tirgū laistie uztura bagātinātāji. Vairākumā ES dalībvalstu ir noteikta uztura bagātinātāju paziņošana. Vairākas dalībvalstis papildus paziņošanas prasībai reģistrē uztura bagātinātājus, un tajās ir dažāda pieeja reģistru publiskošanai: ir gan publiski, gan nepubliskoti reģistri, atšķiras arī reģistrā iekļautās informācijas daudzums. Daļā dalībvalstu, tostarp Latvijā, paziņotie uztura bagātinātāji pirms to laišanas tirgū tiek izvērtēti pirmsreģistrācijas procedūrā, tādā veidā nodrošinot efektīvu uzraudzību. Ja uzraudzībai ir pakļauti tikai tirgū laistie produkti bez to pirmsreģistrācijas izvērtēšanas, šāda pieeja var radīt lielāku risku patērētāju veselībai, ja tirgū nonāks neatbilstoši uztura bagātinātāji, piemēram, ar vielām, kuras nav atļauts pievienot pārtikai, kā arī radīt uzņēmumiem lielus materiālus un finansiālus zaudējumus, ja dienests izplatīšanas posmā konstatēs, ka uztura bagātinātājs neatbilst normatīvo aktu prasībām pārtikas aprites jomā.
Lai reģistrētu uztura bagātinātāju, uzņēmums dienestā iesniedz paziņojumu uztura bagātinātāja reģistrācijai (turpmāk – paziņojums). Dienests, izvērtējis paziņojumus, pieņem lēmumu vai nu par uztura bagātinātāja reģistrāciju, vai par reģistrācijas atteikumu. Patlaban dienests regulāri pieņem lēmumus atteikt uztura bagātinātāju reģistrāciju dažādu turpmāk minēto iemeslu dēļ:
1) nekorekti aizpildīts paziņojums;
2) trūkst svarīgas informācijas par sastāvdaļām;
3) marķējumā iekļautas neatļautas norādes;
4) nav pievienots oriģināliepakojums;
5) nav iesniegta pieprasītā papildinformācija, piemēram, par izmantoto sastāvdaļu un (vai) tās ieguvē izmantoto tehnoloģiju, piemēram, nanotehnoloģiju, par sastāvdaļu drošas izmantošanas vēsturi ES – situācijās, kad ir aizdomas par jaunu pārtikas produktu;
6) uztura bagātinātājs neatbilst direktīvas 2002/46/EK prasībām, piemēram, vitamīnu un minerālvielu veidiem, tā sastāvā konstatētas ES neatļautas vielas, piemēram, aizliegtie augi, neatļautas pārtikas piedevas un aromatizētāji, citas vielas. Konstatēts arī neatbilstošs pārtikas piedevu lietojums, vai sastāvā esošo sastāvdaļu daudzums ir ārstniecisko devu diapazonā.
2023. gadā atteikta 112, bet 2024. gadā – 76 dienestam paziņoto uztura bagātinātāju reģistrācija. Savukārt 2025. gada pirmajā pusgadā atteikta 33 uztura bagātinātāju reģistrācija. ES dalībvalstu, tostarp Latvijas, Ātrās brīdināšanas sistēmā pārtikai un barībai (RASFF) par neatbilstošiem uztura bagātinātājiem 2021. gadā saņemts 321, 2022. gadā – 373, 2023. gadā – 379, bet 2024. gadā – 135 ziņojumi.
Noteikumu Nr. 685 3. punktā noteikts, ka Latvijā atļauts laist tirgū uztura bagātinātājus, ja par tiem ir paziņots dienestam un tie iekļauti uztura bagātinātāju reģistrā. Pārtikas uzņēmums, kas vēlas izplatīt uztura bagātinātājus, saskaņā ar noteikumu Nr. 685 9. un 9.¹ punktu dienestā iesniedz paziņojumu un uztura bagātinātāja marķējuma teksta paraugu (tas tiek iekļauts dienesta tīmekļvietnē publicētajā uztura bagātinātāju reģistrā).
Uztura bagātinātājiem ir piemērojamas Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Regulā (ES) Nr. 1169/2011 par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem un par grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (EK) Nr. 1924/2006 un (EK) Nr. 1925/2006, un par Komisijas Direktīvas 87/250/EEK, Padomes Direktīvas 90/496/EEK, Komisijas Direktīvas 1999/10/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/13/EK, Komisijas Direktīvu 2002/67/EK un 2008/5/EK un Komisijas Regulas (EK) Nr. 608/2004 atcelšanu (turpmāk – regula Nr. 1169/2011) noteiktās vispārējās prasības par pārtikas informācijas sniegšanu patērētājiem. Regulas Nr. 1169/2011 9. panta 1. punkta "h" apakšpunktā noteikts, ka minētā pārtikas apritē iesaistītā uzņēmēja vārds vai uzņēmuma nosaukums un adrese obligāti ir jānorāda informācijā par pārtikas produktu (marķējumā, pievienotajā materiālā, reklāmā u. c.), un 8. panta 1. punktā noteikts, ka "par pārtikas produktu informāciju atbildīgais pārtikas apritē iesaistītais uzņēmējs ir tas uzņēmējs, ar kura vārdu vai uzņēmuma nosaukumu šo pārtikas produktu tirgo, vai, ja minētais uzņēmējs neveic uzņēmējdarbību Savienībā, importētājs Savienības tirgū", t. i., sniedzama informācija par uzņēmumu, kurš ir atbildīgs par patērētājam sniegto informāciju par pārtikas produktu un ar kura vārdu vai uzņēmuma nosaukumu šis pārtikas produkts tiek tirgots. Tas nozīmē, ka paziņojums dienestā jāiesniedz katram uzņēmumam, ar kura vārdu vai nosaukumu uztura bagātinātājs tiks izplatīts un iekļauts reģistrā. Ja dažādi uzņēmumi laiž tirgū vienādus uztura bagātinātājus, katram uzņēmumam uztura bagātinātājs ir jāreģistrē atsevišķi, jo atšķirsies uz marķējuma norādītā informācija par uzņēmumu.
Prasība par paziņojuma iesniegšanu neattiecas uz pārtikas aprites uzņēmumu, kas tirdzniecības vietā, piemēram, aptiekā, izplata reģistrētu uztura bagātinātāju, pamatojoties uz savstarpēju rakstveida vienošanos ar uzņēmumu, kurš ir reģistrējis konkrēto uztura bagātinātāju.
Tā kā noteikumi Nr. 685 ir pieņemti gandrīz pirms 10 gadiem, Zemkopības ministrija (turpmāk – ministrija) 2024. gadā sadarbībā ar nozares nevalstiskajām organizācijām un uzņēmējiem pārskatīja uztura bagātinātāju izplatīšanas prasības. Ministrija organizēja sanāksmi, lai apspriestu uztura bagātinātāju paziņošanas prasību pārskatīšanu ar pastāvīgi darbojošos darba grupu, kurā iekļauti valsts institūciju, kā arī nevalstisko organizāciju un iestāžu pārstāvji (Zemkopības ministrijas 2023. gada 7. augusta rīkojums Nr. 97 par starpinstitūcijas darba grupu "Pārtika īpašām grupām (pārtika zīdaiņiem un maziem bērniem, pārtika ar īpašu medicīnisku nolūku un pilnīgi uztura aizstājēji svara kontrolei), vitamīni un minerālvielas pārtikā (bagātināta pārtika) un uztura bagātinātāji"), turklāt tika pieaicināti Ekonomikas ministrijas un nozares uzņēmumu pārstāvji. Darba grupā ir pārstāvji no Veselības ministrijas, dienesta, Patērētāju tiesību aizsardzības centra, Zāļu valsts aģentūras, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "BIOR", Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes, biedrībām "Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija", "Latvijas Diētas ārstu asociācija", "Veselīga uztura Speciālistu Asociācija", "Latvijas Uztura bagātinātāju ražotāju asociācija", "Aptieku attīstības biedrība", "Latvijas Uzturzinātnes speciālistu biedrība", "Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācija" un "Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācija". Sanāksmes laikā nozares uzņēmumu pārstāvji informēja par to, ka dienesta īstenotais uztura bagātinātāju izvērtēšanas process pirms to laišanas tirgū Latvijā ir svarīgs. Uztura bagātinātāju izvērtēšana ir nepieciešama, lai uzņēmēji gūtu pārliecību par to, ka tirgū laists produkts ir patērētājam nekaitīgs, un tiktu nodrošināts augsts patērētāju veselības aizsardzības līmenis. Nozares pārstāvji pauda viedokli, ka nav vajadzības atvieglot paziņošanas prasības izvērtēšanai pirms uztura bagātinātāju laišanas tirgū un reģistrācijai. Vienlaikus tika izteikti priekšlikumi par nepieciešamību dienesta tīmekļvietnē ievietot skaidrojošu informāciju, lai atvieglotu uztura bagātinātāju paziņošanas procesu, kā arī par paziņošanas pieteikumu ātrāku izskatīšanu dienestā konkrētās situācijās.

Nē

Nē

Patlaban dienesta reģistrā iekļauto par uztura bagātinātājiem atbildīgo pārtikas apritē iesaistīto uzņēmēju skaits ir ap 800, taču reālais izplatītāju skaits ir lielāks, jo uztura bagātinātāji tiek piedāvāti dažādās pārtikas tirdzniecības vietās – aptiekās, lielveikalos, specializētos veikalos un tīmekļvietnēs. Lielākā daļa no uztura bagātinātāju izplatītājiem produktus izplata tīmekļvietnēs. To pārtikas uzņēmumu skaits, kas ražo uztura bagātinātājus, ir mainīgs, jo ir uzņēmumi, kas pārtrauc uzņēmējdarbību, un ir uzņēmumi, kas uzsāk uzņēmējdarbību. Pašlaik, pēc dienesta pārtikas uzņēmumu reģistra datiem, Latvijā ir 80 uztura bagātinātāju ražotāju. Mērķgrupas palielināšanās vai samazināšanās ir atkarīga no ekonomiskās attīstības valstī. Uztura bagātinātāju reģistrā ir iekļauts gandrīz 12 000 uztura bagātinātāju. Gada laikā tiek reģistrēti ap 1300 uztura bagātinātāju (2024. gadā – 1317 jaunu uztura bagātinātāju, 2025. gada pirmajā pusgadā – 610 jaunu uztura bagātinātāju). No attiecīgajā gadā reģistrētajiem uztura bagātinātājiem aptuveni 10–15 % būtu identiski uztura bagātinātāji. Tādējādi uzņēmējiem, kas plāno izplatīt identiskus uztura bagātinātājus, tiks nodrošināta ātrāka lēmumu pieņemšana administratīvā procesā un uzņēmējs varēs ātrāk laist tirgū reģistrā iekļauto uztura bagātinātāju.

Nē

Nē

Nē

Jā

Nē

-