Anotācija (ex-ante)

26-TA-394: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par nekustamā īpašuma "Selēkas" Salaspils pagastā, Salaspils novadā, pirkšanu projekta "Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve "Rail Baltica" koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu" īstenošanai" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
     Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 9. panta pirmā daļa.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
     Projekta “Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve “Rail Baltica” koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu” (turpmāk – Rail Baltica projekts) īstenošanas vajadzībām no privātpersonas paredzēts atsavināt nekustamo īpašumu “Selēkas” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 80310070383) – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 80310070383) 1,45 ha platībā, uz kuras atrodas piecas ēkas/būves (būves kadastra apzīmējums 80310070383001, 80310070383002, 80310070383003, 80310070383004 un 80310070383005) – Salaspils pagastā, Salaspils novadā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
     Īstenojot Rail Baltica projektu, nepieciešams atsavināt privātpersonai piederošu nekustamo īpašumu “Selēkas” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 80310070383) Salaspils pagastā, Salaspils novadā (turpmāk – Nekustamais īpašums).
     Rail Baltica projekta īstenošanai paredzētā darbība, nosakot dzelzceļa līnijas trases novietojumu Latvijas teritorijā, akceptēta ar Ministru kabineta 2016. gada 24. augusta rīkojumu Nr. 467 “Par Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecībai paredzētās darbības akceptu”. Ar Ministru kabineta 2016. gada 24. augusta rīkojumu Nr. 468 “Par nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai Rail Baltica” Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai Rail Baltica un ar tās būvniecību saistītajām būvēm noteikts nacionālo interešu objekta statuss.
     Atbilstoši būvniecības ieceres tehniskajiem risinājumiem būvatļaujas lietā Nr. BIS-BL-485287-412 Ātrgaitas dzelzceļa ’’Rail DS2 posma "Vangaži – Salaspils – Misa" apakšposms DPS3”, būvatļauja Nr. 1, Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešams atsavināt Nekustamā īpašuma sastāvā esošās zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 80310070383 (turpmāk arī – Zemes vienība) 1,45 ha platībā daļu aptuveni 0,9914 ha Rail Baltica projekta dzelzceļa infrastruktūras publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras nodalījuma joslā un saistītās infrastruktūras – pašvaldības nozīmes ceļa (ceļa nodalījuma josla) izbūvei.
     Rail Baltica projektam nepieciešamajā atsavināmajā teritorijā atrodas Nekustamā īpašuma sastāvā esošās būves ar kadastra apzīmējumu 80310070383001 (dzīvojamā māja), 80310070383002 (šķūnis), 80310070383003 (pagrabs) un 80310070383004 (šķūnis), kā arī Zemes vienības sadales līnija šķērso būvi ar kadastra apzīmējumu 80310070383005 (šķūnis). Visas Nekustamā īpašuma sastāvā esošās būves ir atsavināmas un demontējamas.
     Nodalot Rail Baltica projektam nepieciešamo (atsavināmo) Zemes vienības daļu aptuveni 0,9914 ha platībā, atlikumā veidojas Zemes vienības daļa aptuveni 0,4586 ha platībā, kas atsavināma atbilstoši Atsavināšanas likuma 6. panta pirmajai daļai.
     Nekustamais īpašums tiek atsavināts publiskās lietošanas dzelzceļa transporta infrastruktūras projekta attīstībai un atbilstoši akciju sabiedrības RB Rail sniegtajai informācijai par būvprojekta tehniskajiem risinājumiem - atsavināšana ir vienīgais veids šī mērķa sasniegšanai, ievērojot Dzelzceļa likuma 15. panta pirmajā daļā noteikto, ka zeme valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā ir valsts īpašums un likuma “Par autoceļiem” 4. panta regulējumu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
     Saskaņā ar Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas datiem:
     1) Nekustamais īpašums ir ierakstīts Rīgas rajona tiesas Salaspils pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000008157 un īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu ir nostiprinātas fiziskai personai (turpmāk – Īpašnieks).
     2) Nekustamais īpašums sastāv no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 80310070383) 1,45 ha platībā un piecām būvēm ar kadastra apzīmējumu  80310070383001 (dzīvojamā māja), 80310070383002 (šķūnis), 80310070383003 (pagrabs), 80310070383004 (šķūnis) un 80310070383005 (šķūnis).
     3) Nekustamajam īpašumam zemesgrāmatas nodalījumā nostiprināta hipotēka. Kreditors akciju sabiedrība Swedbank, reģistrācijas numurs 40003074764, un noteikts aizliegums bez akciju sabiedrības  Swedbank rakstiskas piekrišanas nekustamu īpašumu atsavināt, dalīt, dāvināt, ieķīlāt, iznomāt, izīrēt, apgrūtināt ar lietu tiesībām un grozīt ķīlas priekšmeta lietošanas kārtību, ja tāda noteikta.
     Persona, kurai par labu uz Nekustamo īpašumu ir nostiprināta ķīlas tiesība, ir informēta par Nekustamā īpašuma atsavināšanu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 18. panta pirmo daļu.
     Atbilstoši Atsavināšanas likuma 11. panta 2.1, ceturtajai un sestajai daļai persona, kurai par labu uz Nekustamo īpašumu ir nostiprināta ķīlas tiesība, tiks informēta par paziņojuma ar uzaicinājumu noslēgt pirkuma līgumu par Nekustamā īpašuma labprātīgu atsavināšanu nosūtīšanu Īpašniekam, aicinot vienoties par atlīdzības sadali. Minētajām personām, savstarpēji vienojoties un iesniedzot paziņojumu, atlīdzība tiks izmaksāta atbilstoši personu noteiktajam sadalījumam. Savukārt, ja minētais paziņojums par vienošanās panākšanu netiks saņemts, saskaņā ar Atsavināšanas likuma 12. panta trešo daļu atlīdzības izmaksa tiks veikta Atsavināšanas likuma 29.2 panta noteiktajā kārtībā.
     Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 12.1 pantu, nostiprinot zemesgrāmatā īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, kas atsavināts, pamatojoties uz līgumu, ķīlas tiesību un ar to saistīto aizlieguma atzīmi dzēš bez tās personas piekrišanas, kurai par labu attiecībā uz nekustamo īpašumu ir nostiprināta ķīlas tiesība.
     Atbilstoši Atsavināšanas likuma 16. panta pirmajai daļai, nostiprinot zemesgrāmatā īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, kas atsavināts, pamatojoties uz likumu par konkrētā nekustamā īpašuma atsavināšanu, attiecīgais nekustamais īpašums pāriet valsts vai pašvaldības īpašumā brīvs no visiem apgrūtinājumiem un nastām, kuras nekustamajam īpašumam bija uzliktas saistību rezultātā (tai skaitā dzēšot visas uz šo nekustamo īpašumu ierakstītās parādu saistības, ķīlas tiesības, prasības nodrošinājuma atzīmes, maksātnespējas atzīmes, procesa virzītāju aizliegumus, apgrūtinājumus, kas pieņemti kā nosacījums, īpašumu iegūstot, kā arī uz nomas, īres, uztura un mantojuma līgumu pamata nostiprinātās tiesības) un par kurām institūcija nav tieši paziņojusi, ka tā uzņemas attiecīgos apgrūtinājumus un nastas.
     4) Nekustamais īpašums ir apgrūtināts ar lietu tiesībām atzīmes veidā:
1. Atzīme – 0,2 kv elektrisko tīklu gaisvadu līnijas 20 m aizsargjosla 0,02 km - 0,04 ha;
2. Atzīme – 0,2 kv elektrisko tīklu gaisvadu līnijas 20 m aizsargjosla 0,02 km - 0,05 ha;
3. Atzīme - gaisvadu sakaru līnijas 5 m aizsargjosla 0,14 km – 0,04 ha.
     5) Nekustamajam īpašumam zemesgrāmatas nodalījumā nav reģistrētas nomas tiesības, apbūves tiesības, kā arī piedziņas atzīmes.
     Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk - Kadastrs) datiem:
     1) Zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 80310070383) 1,45 ha  platībā, no kuras lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība – 0,95 ha (tai skaitā aramzemes platība - 0,21 ha, augļu dārzu platība – 0,22 ha un pļavu platība – 0,52 ha), mežu platība – 0,21 ha, zemes zem ēkām platība – 0,24 ha un zemes zem ceļiem platība – 0,05 ha.
     2) Apgrūtinājumi:
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu gaisvadu līniju ārpus pilsētām un ciemiem ar nominālo spriegumu līdz 20 kilovoltiem (7312050101) – 0,0594 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līniju (7312040200) – 0,0721 ha;
- drošības aizsargjoslas teritorija ap gāzesvadu, gāzes regulēšanas staciju un gāzes mērīšanas staciju ar gāzesvada diametru no 600 līdz 800 milimetriem (7312020103) – 0,3146 ha;
- lauku zemei izvērtējamo apgrūtinājumu pārklājuma teritorija zemes kadastrālās vērtības aprēķinam (8317030100) – 0,1311 ha.
     Atbilstoši Aizsargjoslu likumā noteiktajam, lai ievērotu ar attiecīgās aizsargjoslas veidu noteiktos ierobežojumus un aizsargātu objektus vai arī vidi un cilvēkus, Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešamo būvdarbu izpildē būs ievērojami vispārējie un speciālie būvnoteikumi, kas noteic pienākumu pie būvdarbu ieceres dokumentācijas izstrādes saņemt atbildīgo institūciju (valsts institūciju) tehniskos noteikumus, tai skaitā arī vietējās pašvaldības saskaņojumu, ja to paredz saistošie noteikumi.
     3) Nekustamā īpašuma lietošanas mērķis - Zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība (0101).
     4) Kadastrā reģistrētā informācija par būvēm:
- būve ar kadastra apzīmējumu 80310070383001 (dzīvojamā māja). Galvenais lietošanas veids: Viena dzīvokļa mājas (1110). Būves tips: Individuālās dzīvojamās mājas un vasarnīcas ar mūra vai mūra - koka ārsienām (11100103). Objekta platība: 133,9 kv.m. Uzbūvēšanas gads: 1940. Ekspluatācijā pieņemšanas gads: 2014.
Saskaņā ar Salaspils novada pašvaldības 2025. gada 14. jūlija vēstuli Nr. ADM/1-17.3/25/2206 Būvvaldes arhīvā par dzīvojamo māju 2007. gada 20. decembrī ar Nr. 582 un 2014. gada 28. aprīlī ar Nr. 81 reģistrēti saskaņoti būvprojekti. Dzīvojamā māja (kadastra apzīmējums 80310070383001) pēc rekonstrukcijas 2024. gada 19. augustā pieņemta ekspluatācijā ar aktu Nr. 14 00058 0801231. Dzīvojamās mājas (kadastra apzīmējums 80310070383001) vienkāršotai atjaunošanai 2017. gada 20. martā BIS lietā BIS-28618-607 akceptēta Apliecinājuma karte Nr. BIS-BV-3.1-2017-432 (BV/1-20/17/19).
- būve ar kadastra apzīmējumu 80310070383002 (šķūnis). Galvenais lietošanas veids: Citas, iepriekš neklasificētas, ēkas (1274). Būves tips: Siltumnīcas ar kopējo platību līdz 60 kv.m. (ieskaitot), šķūņi un citas palīgēkas (12740203). Objekta platība: 14,9 kv.m. Uzbūvēšanas gads: 1940.
     2025. gada 4. novembrī būves apsekošanā sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs konstatējis, ka šī būve ir pārbūvēta par pirts ēku. Vērtētājiem netika iesniegta pārbūves dokumentācija. Savukārt būves kopējā platība ir palikusi nemainīga un vērtētājs Nekustamo īpašumu novērtēja ar pirts ēku tā sastāvā.
     Ar būvdarbiem būve ir nosargāta no sabrukšanas, ir uzlabota tās funkcionalitāte, mainīti būves konstruktīvie elementi un iebūvēts inženiertehniskais aprīkojums.  Atbilstoši būves platībai un apbūves laukumam, kas ir 15,3 kv.m., tā atzīstama par mazēku. Mazēkas ir ēkas, kuru apbūves laukums nepārsniedz 25 kv.m. Atbilstoši Būvju klasifikācijas noteikumiem šajā būvju grupā atrodas arī palīgēkas, piemēram, pie dzīvojamām mājām un nedzīvojamām ēkām uzbūvētas saimniecības ēkas, individuālās garāžas, siltumnīcas, pagrabi, nojumes, tualetes u. tml. ēkas.
     Saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 2. septembra noteikumu Nr. 529 “Ēku būvnoteikumi” 7.3.4. apakšpunktu šķūņa pārbūves darbi ir veicami bez būvniecības ieceres dokumentiem un būvvaldes saskaņojuma. Atbilstoši šo noteikumu 7.1 4. apakšpunktam mazēkas (palīgēkas vai nojumes) jaunai būvniecībai izmanto Paziņojumu par būvniecību.
     Saskaņā ar Satiksmes ministrijas uzdevumā zvērinātu advokātu biroja „BORENIUS” 2015. gada 2. novembrī galaziņojumā „Taisnīgas atlīdzības noteikšana par nekustamajiem īpašumiem, kas nepieciešami un atsavināmi sabiedrības vajadzībām, un par zaudējumiem īpašumiem, kas ir netieši skarti un kam radušies saimnieciskās darbības ierobežojumi vai netiešie zaudējumi transporta infrastruktūras projekta īstenošanas rezultātā” 23. lapā minēto: “Nekustamā īpašuma vērtību neietekmē patvaļīga būvniecība. Par šādas atziņas pareizību nav šaubu gadījumā, kad īpašnieka pieļautais pārkāpums ir tik būtisks, ka pašvaldība ir tiesīga prasīt nelikumīgi uzceltās būves nojaukšanu, vai kad īpašnieks nav ievērojis teritorijas plānojumā noteiktos ierobežojumus, kuru mērķis bija rezervēt attiecīgo īpašumu nākotnē paredzētajai atsavināšanai un būvniecībai. Tomēr tas vien, ka, piemēram, ēkas būvniecībā konstatētas atsevišķas atkāpes no būvprojekta, piemēram, nav bijušas saskaņotas izmaiņas fasādes risinājumā, automātiski neizslēdz būvi no taisnīgas atlīdzības aprēķina. Tāpat īpašniekam ir iespēja sakārtot veikto būvniecību atbilstoši normatīvo aktu prasībām.”
     Tādējādi sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs nevar norobežoties no būvē veiktajiem uzlabojumiem un nenovērtēt to ekonomisko pienesumu.
- būve ar kadastra apzīmējumu 80310070383003 (pagrabs). Galvenais lietošanas veids: Citas, iepriekš neklasificētas, ēkas (1274). Būves tips: Kūtis ar kopējo platību līdz 60 kv.m. (ieskaitot), saimniecības ēkas, pagrabi un sabiedriskās tualetes (12740201). Objekta platība: 13,9 kv.m. Uzbūvēšanas gads: 1940.
- būve ar kadastra apzīmējumu 80310070383004 (šķūnis). Galvenais lietošanas veids: Citas, iepriekš neklasificētas, ēkas (1274). Būves tips: Siltumnīcas ar kopējo platību līdz 60 kv.m. (ieskaitot), šķūņi un citas palīgēkas (12740203). Objekta platība: 40,6 kv.m. Uzbūvēšanas gads: 1940.
- būve ar kadastra apzīmējumu 80310070383005 (šķūnis). Galvenais lietošanas veids: Citas, iepriekš neklasificētas, ēkas (1274). Būves tips: Siltumnīcas ar kopējo platību līdz 60 kv.m. (ieskaitot), šķūņi un citas palīgēkas (12740203). Objekta platība: 72 kv.m. Uzbūvēšanas gads: 1940.

     2025. gada 6. augustā Institūcija (sabiedrība ar ierobežotu atbildību “EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS”), pamatojoties uz Atsavināšanas likuma 18. panta pirmo un otro daļu, nosūtīja Īpašniekam un arī personai, kurai par labu uz Nekustamo īpašumu ir nostiprināta ķīlas tiesība, paziņojumu Nr. 2.3.N/2025-2295 “Paziņojums par nekustamā īpašuma “Selēkas” Salaspils pagastā, Salaspils novadā, kadastra Nr. 80310070383, atsavināšanas nepieciešamību sabiedrības vajadzību nodrošināšanai” (turpmāk – Atsavināšanas paziņojums), informējot par nepieciešamību atsavināt visu Nekustamo īpašumu 1,45 ha platībā kopā ar tā sastāvā esošām ēkām (būvēm) ar kadastra apzīmējumu 80310070383001 (dzīvojamā māja), 80310070383002 (šķūnis), 80310070383003 (pagrabs), 80310070383004 (šķūnis) un 80310070383005 (šķūnis) (Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešamā platība aptuveni 0,9914 ha un papildus saskaņā ar Atsavināšanas likuma 6. panta pirmo daļu iegūstamā platība aptuveni 0,4586 ha) sabiedrības vajadzībām Rail Baltica projekta īstenošanai, kā arī lūdzot izvērtēt un informēt Institūciju, vai Īpašnieks vēlas savā īpašumā saglabāt zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 80310070383 daļu aptuveni 0,4586 ha platībā.
     Nodalot Rail Baltica projektam nepieciešamo (atsavināmo) Zemes vienības daļu aptuveni 0,9914 ha platībā, atlikumā veidojas Zemes vienības daļa aptuveni 0,4586 ha platībā.
Saskaņā ar Salaspils novada pašvaldības 2025. gada 14. jūlija vēstulē Nr. ADM/1-17.3/25/2206 sniegto informāciju Zemes vienība atbilstoši Salaspils novada domes 2013. gada 19. jūlijā apstiprinātajiem saistošajiem noteikumiem Nr. 18/2013 “Salaspils novada Teritorijas plānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un Grafiskā daļa” (turpmāk - Teritorijas plānojums) atrodas daļēji nacionālas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorijā autoceļu un dzelzceļa attīstībai, daļēji meža teritorijas (M) funkcionālajā zonā ar minimālo noteikto jaunveidojamas zemes vienības platību 4 ha. Salaspils novada pašvaldība norāda, ka, lai arī atlikusī Zemes vienības daļa 0,4586 ha platībā, platības kritērija dēļ formāli būtu izmantojama atbilstoši Teritorijas plānojuma nosacījumiem turpmākās plānošanas teritorijās, nodrošinot tai piekļuvi no publiskas nozīmes ceļa, tās faktiskā izmantošana saistībā ar esošā pārvades gāzes vada ar spiedienu virs 1,6 megapaskāliem  Rīga – Paņeveža DN 700 mm aizsargjoslu, kas skar Zemes vienību aptuveni 0,3166 ha platībā, pašvaldības autoceļa “Apvedceļš – Lakstīgalas” aizsargjoslu ārpus apdzīvotām vietām, kas skar Zemes vienību aptuveni 0,3026 ha platībā, kā arī prognozējamajām projektējamā publiskas nozīmes autoceļa ekspluatācijas aizsargjoslām ārpus apdzīvotām vietām, pēc objektu izbūves kļūs praktiski neiespējama. Salaspils novada pašvaldība norāda, ka teritorijās ar īpašiem noteikumiem perspektīvo autoceļu un dzelzceļa trašu zonā atļautas tikai uz pakalpojumiem, tūrismu, rekreāciju attiecināmas īslaicīgas lietošanas būves un vietējas nozīmes transporta infrastruktūras objektu būvniecība, kā arī atļauta lauksaimnieciskā un mežsaimnieciskā darbība.
      Salaspils novada pašvaldība 2025. gada 4. augustā vēstulē Nr. ADM/1-17.3/25/2468 sniedza precizētu informāciju, papildus skaidrojot, ka izvērtējot kompleksi visu faktoru kopumu – tai skaitā funkcionālo zonējumu, esošās un projektētās aizsargjoslas un to savstarpējo mijiedarbību saistībā ar Zemes vienības atlikušās daļas turpmākās izmantošanas iespējām un, ņemot vērā, ka Zemes vienības atlikušajai daļai ir noteikta funkcionālā zona - turpmākās plānošanas teritorijas, kur ir atļauts turpināt esošo izmantošanu, bet nav atļauta dzīvojamo ēku būvniecība, un to, ka plānots nojaukt visas Zemes vienībā esošās ēkas, secināms, ka Zemes vienības atlikusī daļa ir tikai daļēji patstāvīgi izmantojama atbilstoši teritorijas plānojuma prasībām, bet nav izmantojama atbilstoši likumīgi uzsāktajai Zemes vienības izmantošanai viensētas uzturēšanai.
      Līdz ar to secināms, ka Zemes vienības atlikusī (neatsavināmā) daļa aptuveni 0,4586 ha platībā nav veidojama kā atsevišķa zemes vienība un nav izmantojama atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam.
      Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 6. panta pirmajā daļā noteikts, ja sabiedrības vajadzībām nepieciešama tikai nekustamā īpašuma daļa un atlikusī tā daļa nepietiekamās platības, apgrūtinājumu, konfigurācijas vai citu apstākļu dēļ nav izmantojama atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam, institūcija ierosina visa nekustamā īpašuma atsavināšanu un atsavina visu nekustamo īpašumu, ja ar nekustamā īpašuma īpašnieku nevienojas citādi.
      Īpašnieks 2025. gada 28. augustā vēstulē informēja Institūciju, ka piekrīt sava vienīgā īpašuma “Selēkas” Salaspils pagastā, Salaspils novadā, kadastra Nr. 80310070383, atsavināšanai visā platībā Rail Baltica projekta īstenošanai.

      Institūcija konstatēja, ka atbilstoši Personas datu pārlūkā pieejamiem datiem Īpašnieka deklarētā dzīvesvieta kopš 2017. gada 9. marta ir “Selēkas” Salaspils pagasts, Salaspils novads. Līdz ar to Atsavināšanas paziņojuma nosūtīšanas dienā 2025. gada 6. augustā īpašnieks bija deklarēts Nekustamajā īpašumā.
      Atbilstoši Rīgas rajona tiesas 2025. gada 17. septembrī izsniegtajai izziņai par personai piederošiem un vēsturiskiem nekustamiem īpašumiem (izdruka no Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas), Nekustamais īpašums ir vienīgais Īpašniekam piederošais nekustamais īpašums kopš 2017. gada 15. marta.
     Ņemot vērā, ka Nekustamais īpašums ir Īpašnieka vienīgā piederošā dzīvojamā telpa, kurā viņš dzīvoja un bija deklarēts Atsavināšanas paziņojuma nosūtīšanas dienā, atbilstoši Atsavināšanas likuma 22. panta ceturtajai daļai atlīdzība ir palielināma par pieciem procentiem no Nekustamā īpašuma tirgus vērtības.

      Institūcijas Rail Baltica projektam atsavināmā īpašuma atlīdzības noteikšanas pastāvīgā komisija (turpmāk – Atlīdzības noteikšanas komisija) 2025. gada 18. decembrī sēdes slēgtajā daļā, pamatojoties uz sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja sagatavotajā vērtējumā noteikto tirgus vērtību, apstiprināja atlīdzību par Nekustamā īpašuma atsavināšanu, nosakot to 188 914,67 EUR apmērā, ko veido:
     1. Nekustamā īpašuma sastāvā esošās zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 80310070383, 1,45 ha platībā un uz tās esošo būvju ar kadastra apzīmējumu 80310070383001 (dzīvojamā māja), 80310070383002 (šķūnis), 80310070383003 (pagrabs), 80310070383004 (šķūnis) un 80310070383005 (šķūnis) tirgus vērtība  183 852,02 EUR;
     2. uz zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 80310070383 esošās mežaudzes tirgus vērtība 2 279,16 EUR;
     3. uz zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 80310070383 atsevišķi augošo koku tirgus vērtība 2 783,49 EUR.
     Atlīdzības noteikšanas komisija nolēma, ka atlīdzība ir palielināma par pieciem procentiem no Nekustamā īpašuma tirgus vērtības atbilstoši Atsavināšanas likuma 22. panta ceturtajai daļai.
      2025. gada 12. decembrī elektroniskajā sarakstē Īpašnieks informēja, ka piekrīt atlīdzībai.
      Īpašnieks nav iesniedzis alternatīvo vērtējumu, nav vērsies Institūcijā ar prasījumiem un arī nav iesniedzis skaidrojumu par apstākļiem, kas var ietekmēt atlīdzības apmēru.

     Atsavināšanas likuma 28. panta pirmajā daļā noteikts, ja institūcija ar nekustamā īpašuma īpašnieku nevienojas citādi vai ja kā atlīdzība par nekustamā īpašuma atsavināšanu nav piešķirta cita dzīvojamā telpa, institūcijai ir pienākums nodrošināt nekustamā īpašuma īpašnieku ar līdzvērtīgu dzīvojamo telpu, ja atsavinātajā dzīvojamā telpā:
     1) atsavināšanas dienā un šā likuma 9. panta pirmajā daļā minētā lēmuma pieņemšanas dienā dzīvoja un bija deklarējis savu dzīvesvietu tās bijušais īpašnieks;
     2) atsavināšanas dienā dzīvoja un bija deklarējis savu dzīvesvietu tās bijušais īpašnieks un ja atsavināšanas dienā viņam nepiederēja cita dzīvojamā telpa.
     Institūcija, ievērojot, ka Īpašnieks piekrīt apstiprinātajam atlīdzības apmēram un nav izteicis lūgumu piešķirt citu dzīvojamo telpu, vienojoties par pirkuma līguma Nekustamā īpašuma labprātīgai atsavināšanai noteikumiem, izteiks piedāvājumu noteikt Nekustamā īpašuma atbrīvošanu viena gada laikā pēc līguma noslēgšanas un atlīdzības samaksas atbilstoši minētā panta otrai daļai, kas noteic, ka tiesības uz līdzvērtīgu dzīvojamo telpu saglabājas līdz dienai, kad nekustamā īpašuma bijušais īpašnieks ir iegādājies citu dzīvojamo telpu, bet ne ilgāk kā gadu pēc atlīdzības izmaksas vai uz laiku, kamēr atlīdzība ir deponēta zvērināta tiesu izpildītāja kontā. Īres maksu par nodrošināto dzīvojamo telpu, ja tāda maksājama, minētajā termiņā sedz institūcija.

     Pamatojoties uz Atsavināšanas likuma 9. pantu un Ministru kabineta 2011. gada 15. marta noteikumu Nr. 204 “Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu, kā arī aprēķina atlīdzības apmēru par servitūta tiesību izlietošanu un to izmaksā nekustamā īpašuma īpašniekam” 36.1. apakšpunktu, Satiksmes ministrija ar 2026. gada 11. marta lēmumu Nr. 03.1-14/767  apstiprināja atlīdzības par nekustamā īpašuma atsavināšanu kopējo summu 198 107,27 EUR (nekustamā īpašuma tirgus vērtība 183 852,02 EUR, nekustamā īpašuma tirgus vērtības palielinājums 9 192,60 EUR - pieci procenti no nekustamā īpašuma tirgus vērtības, zaudējumi - uz nekustamā īpašuma esošās mežaudzes vērtība 2 279,16 EUR  un zaudējumi - uz nekustamā īpašuma esošo atsevišķi augošo koku vērtība 2 783,49 EUR) apmērā. 

     Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 27. panta pirmajā un otrajā daļā noteikto Īpašniekam ir tiesības apstrīdēt Satiksmes ministrijas noteikto atlīdzības apmēru.
     Ja netiks noslēgts pirkuma līgums par Nekustamā īpašuma labprātīgu atsavināšanu, tiks virzīts likumprojekts par Nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām.
     Pēc Nekustamā īpašuma atsavināšanas Satiksmes ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nostiprinās īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā.
     Saskaņā ar Dzelzceļa likuma pārejas noteikumu 53. punktu Satiksmes ministrija atsavināto Nekustamo īpašumu nodos Rail Baltica projekta īstenotājam pārvaldīšanā tā pienācīgai apsaimniekošanai līdz būvdarbu uzsākšanai.
Risinājuma apraksts
     Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz atsavināt nekustamo īpašumu “Selēkas” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 80310070383) – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 80310070383) 1,45 ha platībā, uz kuras atrodas piecas ēkas/būves (būves kadastra apzīmējums 80310070383001, 80310070383002, 80310070383003, 80310070383004 un 80310070383005) – Salaspils pagastā, Salaspils novadā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Apraksts
      Nekustamais īpašums tiek atsavināts transporta infrastruktūras attīstībai un atsavināšana ir vienīgais veids šī mērķa sasniegšanai.
      Dzelzceļa likuma 15. panta pirmajā daļā noteikts, ka zeme valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā ir valsts īpašums. Likuma “Par autoceļiem” 4. panta pirmā daļa noteic, ka valsts autoceļi un to zemes, tai skaitā ceļu zemes nodalījuma joslas, ar visām šo autoceļu kompleksā ietilpstošajām būvēm ir Latvijas Republikas īpašums, savukārt šā likuma 4. panta trešā daļa noteic, ka pašvaldību un komersantu ceļi un to zemes, tai skaitā ceļu zemes nodalījuma joslas, kā arī māju ceļi ir attiecīgo pašvaldību, komersantu vai fizisko personu īpašums.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Apraksts
Taisnīga atlīdzība par Nekustamo īpašumu aprēķināta un apstiprināta, ievērojot normatīvajos aktos noteikto kārtību.

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

Nosaukums
-
Apraksts
     Nekustamā īpašuma nepieciešamība sabiedrības vajadzībām konstatēta Rail Baltica projekta īstenošanas ietvaros izstrādātajos detalizētajos tehniskajos risinājumos būvprojektā.

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Ietekmes apraksts
     Nekustamais īpašums ir nepieciešams transporta infrastruktūras attīstībai – Rail Baltica projekta īstenošanai.
     Rīkojuma projektā risinātie jautājumi tiešā veidā skar Īpašnieku, no kura Nekustamais īpašums atsavināms sabiedrības vajadzībām.
Juridiskās personas
Ietekmes apraksts
     Nekustamais īpašums ir nepieciešams transporta infrastruktūras attīstībai – Rail Baltica projekta īstenošanai.
     Rīkojuma projekts netiešā veidā skar Rail Baltica projekta ietvaros pārbūvējamās un jaunizbūvējamās publiskās lietošanas transporta infrastruktūras lietotājus.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

Ietekmes apraksts
     Nekustamais īpašums ir nepieciešams transporta infrastruktūras attīstībai – Rail Baltica projekta īstenošanai. Rail Baltica projekta ietvaros īstenojamie transporta infrastruktūras uzlabojumi un jaunas izbūves veicinās attiecīgā reģiona un valsts ekonomisko izaugsmi.

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

Ietekmes apraksts
     Nekustamais īpašums ir nepieciešams transporta infrastruktūras attīstībai – Rail Baltica projekta īstenošanai, kas labvēlīgi ietekmēs citas tautsaimniecības nozares, radot iespējas palielināt eksporta apjomu un ātrumu.

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

Ietekmes apraksts
      Rīkojuma projekta tiesiskais regulējums nākotnē varētu ietekmēt uzņēmējdarbības vidi, jo, plānojot un īstenojot Rail Baltica projektu, tiek veidota tautsaimniecības vajadzībām un tās attīstībai, stabilas satiksmes interesēm, kā arī vides aizsardzības prasībām atbilstoša infrastruktūra.

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

Ietekmes apraksts
     Rīkojuma projekta tiesiskais regulējums nākotnē varētu radīt labvēlīgu vidi mazās un vidējās uzņēmējdarbības attīstībai.

2.2.5. uz konkurenci:

Ietekmes apraksts
      Rīkojuma projekta tiesiskais regulējums nākotnē varētu radīt labvēlīgu vidi konkurences attīstībai gan Latvijā, gan ārpus tās, ņemot vērā Rail Baltica projekta pārnacionālo nozīmi.

2.2.6. uz nodarbinātību:

Ietekmes apraksts
      Rīkojuma projekta tiesiskais regulējums nākotnē varētu ietekmēt tautsaimniecību kā valsts saimniecības nozari, tostarp nodarbinātību un darbaspēka migrācijas iespējas, jo, plānojot un īstenojot Rail Baltica projektu, tiek veidota tautsaimniecības vajadzībām un tās attīstībai, stabilas satiksmes interesēm, kā arī vides aizsardzības prasībām atbilstoša infrastruktūra.

2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām

Vai projekts skar šo jomu?

2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija

     Rīkojuma projektam nav ietekme uz valsts budžetu.
     Izdevumi, kas saistīti ar Nekustamā īpašuma pirkšanu un īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, tiks segti no finansēšanas līgumā, kas noslēgts 2023. gada 16. oktobrī starp AS RB Rail un Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra, par līdzfinansējumu triju Baltijas valstu ātrgaitas dzelzceļa līnijas Rail Baltica projekta attīstībai, paredzētajiem līdzekļiem.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
     Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr. 639 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 4. punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama attīstības plānošanas dokumentu projektu, kā arī tiesību aktu projektu izstrādē un citās sabiedrībai nozīmīgās iniciatīvās un procesos, it īpaši reformu izstrādes un īstenošanas procesā un publiskā finansējuma plānošanā, nodrošinot sabiedrības pārstāvjiem iespējas iegūt informāciju un sniegt priekšlikumus par reformu vai publiskā finansējuma prioritātēm.
     Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, jo nav saistīts ar reformu izstrādi un tā īstenošanas procesu, vai publiskā finansējuma plānošanu, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota.
     Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.

     Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas – Satiksmes ministrija un sabiedrība ar ierobežotu atbildību “EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS”.

6.4. Cita informācija


     Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļa vietnē www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Satiksmes ministrija
  • SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas"

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija


Rīkojuma projekta īstenošana tiks veikta esošo valsts pārvaldes funkciju ietvaros, tā neietekmēs pārvaldes funkcijas vai institucionālo struktūru.
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Rīkojuma projekts ietekmē transporta infrastruktūru un tās attīstību.

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
     Rīkojuma projekts ietekmē transporta infrastruktūru un tās attīstību.

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
     Uzturot un veicot dzelzceļa un autoceļu attīstību, tā tiek veidota atbilstoši tautsaimniecības vajadzībām un tās attīstībai, stabilas satiksmes interesēm, kā arī vides aizsardzības prasībām.

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
      Izstrādes procesā izmantoto dokumentu, kas satur personas datus, apstrādes mērķis ir nodrošināt pilnvērtīgu Rīkojuma projekta par nekustamā īpašuma atsavināšanu atbilstības izvērtēšanu gan normatīvajiem aktiem, gan dokumentiem, tādējādi nodrošinot, ka tiek aizsargātas visu nekustamā īpašuma atsavināšanā iesaistīto pušu tiesības. Dokumenti, kas satur personas datus, ir paredzēti šauram subjektu lokam – noteiktajiem saskaņošanas dalībniekiem, kas veic Rīkojuma projekta un anotācijas vērtēšanu.

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi