Anotācija

Ar Lēmumu (ES) 2025/170 aptur Nolīguma starp Eiropas Savienību un Gruziju par vīzu atvieglotu izsniegšanu (turpmāk - Nolīgums) piemērošanu attiecībā uz atbrīvojumu no vīzas prasības Gruzijas pilsoņiem, kuri ir Gruzijas oficiālo delegāciju dalībnieki, kam pēc Gruzijai adresēta oficiāla ielūguma būtu jāpiedalās sanāksmēs, apspriedēs, pārrunās vai apmaiņas programmās, kā arī pasākumos, ko starpvaldību organizācijas rīko kādas dalībvalsts teritorijā; Gruzijas valsts un reģionālo valdību un parlamentu, Gruzijas Konstitucionālās tiesas un Augstākās tiesas locekļi; Gruzijas pilsoņi, kuriem ir derīgas Gruzijas izsniegtas diplomātiskās pases. Turklāt, tā kā Gruzija ir iekļauta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1806 (2018. gada 14. novembris), ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru valstspiederīgajiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru valstspiederīgajiem minētā prasība neattiecas (turpmāk - Regula (ES) 2018/1806) II pielikumā un tāpēc uz visiem Gruzijas valstspiederīgajiem attiecas atbrīvojums no vīzas prasības, Nolīguma piemērošanas daļēja apturēšana (lai tā būtu efektīva) būtu jāpapildina ar pasākumiem, kas dalībvalstīm jāveic, ievērojot minētās regulas 6. panta 1. punkta a) apakšpunktu. Nolīguma piemērošanas daļēja apturēšana tiek īstenota pēc Gruzijas veiktajām darbībām, kas ir pretrunā pamatprincipiem, uz kuru pamata Nolīgums tika noslēgts, un Eiropas Savienības un tās dalībvalstu interesēm. Konkrēti šīs darbības neievēro cilvēktiesības un demokrātijas principus, un tādējādi tās ir pretrunā Eiropas Savienības vērtībām un kavē stabilu ekonomisko, humanitāro, kultūras, zinātnisko un citu saišu attīstību starp Eiropas Savienību un Gruziju. Lai aizsargātu dalībvalstu un Eiropas Savienības sabiedrisko kārtību, Nolīguma piemērošanas daļējas apturēšanas mērķis ir nodrošināt, ka dalībvalstis pieprasa vīzu Gruzijas pilsoņiem, kuriem ir derīgas diplomātiskās pases, dienesta/oficiālās pases un īpašās pases un kuri ceļo uz Eiropas Savienību, jo šīs personas pārstāv intereses, kas ir pretrunā tām interesēm, kuru dēļ Eiropas Savienība vispār noslēdza Nolīgumu.
Tā kā ir stājusies spēkā Nolīguma piemērošanas daļēja apturēšana, dalībvalstīm vairs nav pienākuma piešķirt bezvīzu piekļuvi Šengenas zonai Gruzijas pilsoņiem, kuri ir derīgu diplomātisko pasu turētāji, un atvieglot vīzu izsniegšanu dažām Gruzijas amatpersonu kategorijām, tām pildot savus pienākumus.

Tomēr šajā Nolīgumā paredzētie vīzu režīma atvieglojumi attiecas uz Gruzijas pilsoņiem, ja tie jau nav atbrīvoti no vīzas prasības saskaņā ar Eiropas Savienības vai dalībvalstu normatīvajiem aktiem, šo Nolīgumu vai citiem starptautiskiem līgumiem. Pašreizējā situācijā visi Gruzijas pilsoņi, tostarp diplomātisko pasu un dienesta/oficiālo pasu turētāji, ir atbrīvoti no vīzas prasības saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1806 II pielikumu. Nolīguma piemērošanas daļēja apturēšana tieši neietekmē dalībvalstu pienākumus un prerogatīvas, kas izriet no minētās regulas.
Tāpēc, lai Nolīguma piemērošanas daļēja apturēšana būtu efektīva un saskaņā ar lojālas sadarbības principu, dalībvalstīm pēc iespējas drīzāk būtu jāveic atbilstīgi pasākumi, ievērojot Regulas (ES) 2018/1806 6. panta 1. punkta a) apakšpunktu, kas ļauj dalībvalstīm paredzēt izņēmumus no atbrīvojuma no vīzas prasības attiecībā uz diplomātisko pasu, dienesta/oficiālo pasu vai īpašo pasu turētājiem. Visām dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka visiem Gruzijas pilsoņiem, kuri ir diplomātisko pasu, dienesta/oficiālo pasu un īpašo pasu turētāji, ir jāpiesakās Šengenas vīzai un jābūt šādai vīzai, lai šķērsotu ārējās robežas un uzturētos dalībvalstu teritorijā.

Ir svarīgi atgādināt, ka gadījumā, ja viena vai vairākas dalībvalstis neveiktu šādus pasākumus, tām joprojām būtu pienākums piešķirt bezvīzu piekļuvi  minētajām Gruzijas pilsoņu kategorijām, ievērojot Regulas (ES) 2018/1806 II pielikumā noteikto vispārējo atbrīvojumu no vīzas prasības. Tas apdraudētu gan Lēmuma (ES) 2025/170 mērķi daļēji apturēt Nolīgumu, gan lojālas sadarbības principu.

Ir svarīgi arī uzsvērt, ka Regulas (ES) 2018/1806 6. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētie pasākumi būs pilnībā efektīvi tikai tad, ja tos īstenos visas dalībvalstis. Ja viena vai vairākas dalībvalstis nolemtu atturēties no šādu pasākumu pieņemšanas, Gruzijas pilsoņi, kuri ir diplomātisko pasu, dienesta/oficiālo pasu un īpašo pasu turētāji, varētu apiet Nolīguma piemērošanas daļēju apturēšanu, ceļojot bez vīzas uz dalībvalsti vai dalībvalstīm, kas šādus pasākumus nav pieņēmušas. Lai gan šādām personām būtu vajadzīga vīza, lai šķērsotu iekšējo robežu dalībvalstīs, kuras ir pieņēmušas vīzas prasību, ievērojot Regulas (ES) 2018/1806 6. panta 1. punkta a) apakšpunktu, praksē būtu grūti īstenot ieceļošanas pārbaudes, jo Šengenas teritorija ir teritorija bez iekšēju robežpārbaužu īstenošanas. Personas ieceļošanas nosacījumi tiek pārbaudīti tikai šķērsojot Šengenas ārējo robežu. 

Dalībvalstīm šie pasākumi būtu jāveic saskaņā ar saviem noteikumiem un procedūrām. Turklāt jebkurā gadījumā, stājoties spēkā Nolīguma piemērošanas daļējai apturēšanai, Gruzijas pilsoņi, uz kuriem attiecas šī daļēja apturēšana, nevarētu atsaukties uz dalībvalstu divpusējām vienošanām ar Gruziju, kas reglamentē atbrīvojumus no vīzas prasības vai vīzu režīma atvieglojumus diplomātisko pasu turētājiem. Attiecībā uz dalībvalstu divpusējām vienošanām ar Gruziju, kas paredz atbrīvojumus no vīzas prasības dienesta/oficiālo pasu un īpašo pasu turētājiem, uz kuriem Nolīgums neattiecas, dalībvalstis tiek aicinātas nekavējoties apturēt minēto vienošanos piemērošanu. Attiecīgi, reaģējot uz Gruzijas valdošās varas uzņemto antidemokrātisko rīcības kursu, kā arī ievērojot potenciālos riskus Latvijas valsts drošībai, tostarp izlūkošanas riskus, Latvija veic nepieciešamos soļus, kas tieši ietekmē Gruzijas valdošās varas pārstāvju – diplomātisko un dienesta pasu turētāju - iespējas brīvi ceļot, taču neietekmē Gruzijas sabiedrību.
 

Lēmuma īstenošanai nepieciešama Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālā rīcība, apturot vai pārtraucot divpusējos līgumus ar Gruziju. Lēmums par Šengenas vīzas prasības atjaunošanu Gruzijas diplomātisko un dienesta pasu turētājiem ir lielā mērā simbolisks solis, jo Gruzijas pilsoņi varēs turpināt ieceļošanu Eiropas Savienībā bez vīzas ar pilsoņa pasēm. Vienlaikus tas ir politiski svarīgs signāls, vēršoties pret Gruzijā valdošo varu.

2008. gada 11. jūlijā Rīgā tika parakstīts Latvijas Republikas valdības un Gruzijas valdības līgums par vīzu prasības atcelšanu diplomātisko un dienesta pasu turētājiem (turpmāk - līgums). Līgums stājās spēkā 2009. gada 12. februārī. Ministru kabinets apstiprināja līgumu 2007. gada 11. septembrī ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 618 "Par Latvijas Republikas valdības un Gruzijas valdības līgumu par vīzu prasības atcelšanu diplomātisko un dienesta pasu turētājiem".

Līgums paredz Latvijas un Gruzijas valstu pilsoņu, kuriem ir derīgas diplomātiskās un dienesta pases, iespējas bez vīzām vairākkārt ieceļot otras valsts teritorijā un uzturēties tur kopumā līdz deviņdesmit (90) dienām pusgada laikā. Tāpat katras Līgumslēdzējas Puses valsts pilsoņi, kuri ir diplomātisko un dienesta pasu turētāji un kuri ir iecelti amatā diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā otras Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā, var ieceļot, uzturēties un izceļot no uzņēmējas valsts bez vīzām viņu dienesta pienākumu pildīšanas laikā.

Ņemot vērā Eiropas Savienības līmeņa vienošanos par vīzu režīma liberalizācijas ar Gruziju daļēju apturēšanu, atjaunojot Šengenas vīzas prasības diplomātisko un dienesta pasu turētājiem, Latvijai ir jāpārskata arī attiecīgais divpusējais līgums.

Atbilstoši mūsdienu starptautiskajām tiesībām, jebkurai valstij ir tiesības veikt pasākumus pret valsti, kas pārkāpj saistības pret tās pilsoņiem, ierobežojot to pamattiesības. Reaģējot uz Gruzijas valdošās varas īsteno rīcības kursu, kas virza  valsti autoritārisma virzienā, tai skaitā attālinoties no valsts saistībām, kas izriet no Gruzijas integrācijas  Eiropas Savienībā, ir svarīgi raidīt politisko signālu Gruzijas valdošās varas pārstāvjiem.

Līguma 7. pants paredz, ka katra no Līgumslēdzējām Pusēm var pilnīgi vai daļēji apturēt šī Līguma darbību sabiedriskās kārtības, drošības vai veselības aizsardzības apsvērumu dēļ. Par to rakstveidā pa diplomātiskajiem kanāliem paziņo otrai Līgumslēdzējai Pusei trīsdesmit (30) dienas pirms šāda pasākuma spēkā stāšanās.

Nolīguma piemērošanas daļēja apturēšana tiek īstenota pēc Gruzijas veiktajām darbībām, kas ir pretrunā pamatprincipiem, uz kuru pamata Nolīgums tika noslēgts, un Eiropas Savienības un tās dalībvalstu, tai skaitā Latvijas, interesēm. Konkrēti šīs Gruzijas darbības neievēro cilvēktiesības un demokrātijas principus, un tādējādi tās ir pretrunā Eiropas Savienības vērtībām un kavē stabilu ekonomisko, humanitāro, kultūras, zinātnisko un citu saišu attīstību starp Eiropas Savienību un Gruziju. Kā arī ievērojot to, ka diplomātisko un dienesta pasu turētājus aizsargā Vīnes konvencija par diplomātiskajiem sakariem, piešķirot tiem attiecīgas privilēģijas un imunitātes, tad ļaujot šim personu lokam brīvi ieceļot Latvijā, tiek radīta iespēja tiem netraucēti izplatīt savas idejas, šķelt sabiedrību, tādējādi apdraudot Latvijas sabiedrisko kārtību.  Tādēļ, lai aizsargātu gan dalībvalstu, tai skaitā Latvijas, gan Eiropas Savienības sabiedrisko kārtību, tiks izmantotas Līgumā paredzētās tiesības apturēt Līguma darbību.

Pēc attiecīga lēmuma pieņemšanas, Ārlietu ministrija sagatavos un iesniegs paziņojumu Gruzijas pusei par līguma darbības apturēšanu. Līguma darbības apturēšana stāsies spēkā 30 dienas pēc minētā paziņojuma iesniegšanas.

Kā noteikts Regulas (ES) 2018/1806 12. panta 1. punktā, dalībvalstīm par attiecīgajiem pasākumiem jāpaziņo pārējām dalībvalstīm un Komisijai piecu darbdienu laikā pēc to pieņemšanas. Šādus paziņojumus jau ir iesniegusi Bulgārija, Rumānija, Beļģija, Luksemburga un Nīderlande, Igaunija, Spānija, Slovākija, Lietuva.