23-TA-956: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumos Nr. 889 "Noteikumi par atmežošanas kompensācijas noteikšanas kritērijiem, aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtību"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Attīstības plānošanas dokuments
Apraksts
Noteikumu projekts izstrādāts saskaņā ar Ministru kabineta 02.04.2024. sēdes protokols Nr. 14 35. §. 2.punktu, kas uzdod informatīvajā ziņojumā "Par rīcības plānu administratīvā sloga mazināšanai nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā" (turpmāk - Rīcības plānā) (24-TA-385) norādītajām atbildīgajām institūcijām nodrošināt Rīcības plānā ziņojumā ietverto pasākumu ieviešanu noteiktajos termiņos atbilstoši atbildības jomām.
Noteikumu projekts izstrādāts arī pamatojoties uz Latvijas Republikas tiesībsarga atzinumu pārbaudes lietā Nr.2021-63-27D, kurā aicināts Zemkopības ministriju un Valsts meža dienestu izvērtēt atmežošanas kompensācijas regulējuma samērīgumu un atbilstību labai pārvaldībai.
Noteikumu projekts precizē atsevišķas Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumu Nr. 889 "Noteikumi par atmežošanas kompensācijas noteikšanas kritērijiem, aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtību"" (turpmāk -notikumu) piemērošanas normas pēc meža nozares institūciju ieteikuma.
Noteikumu projekts izstrādāts arī pamatojoties uz Latvijas Republikas tiesībsarga atzinumu pārbaudes lietā Nr.2021-63-27D, kurā aicināts Zemkopības ministriju un Valsts meža dienestu izvērtēt atmežošanas kompensācijas regulējuma samērīgumu un atbilstību labai pārvaldībai.
Noteikumu projekts precizē atsevišķas Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumu Nr. 889 "Noteikumi par atmežošanas kompensācijas noteikšanas kritērijiem, aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtību"" (turpmāk -notikumu) piemērošanas normas pēc meža nozares institūciju ieteikuma.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir mazināt administratīvo slogu nekustamo īpašumu attīstības jomā, ja tas saistīts ar atmežošanu, kā arī precizēt atmežošanas kompensācijas apmēra samērīgumu un atbilstību labai pārvaldībai, ja atmežošana veikta nesamaksājot kompensāciju, kā arī precizēt atsevišķu normu piemērošanas kārtību.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Meža likums nosaka, ka ir jākompensē par atmežošanas izraisītām negatīvām sekām (turpmāk – kompensācija).
Noteikumi nosaka ka valstij maksā kompensāciju, ja tiek atmežota zeme: 1) par oglekļa dioksīda (CO2) piesaistes potenciāla samazināšanos; 2) par bioloģiskās daudzveidības samazināšanos; 3) par vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslu un sanitāro aizsargjoslu funkciju kvalitātes samazināšanos. Noteikumos ir ietvertas kompensācijas aprēķina formulas un kārtība dokumentu iesniegšanai un aprēķinu veikšanai.
Lai saglābtu minētās meža funkcijas un neveicinātu meža platību samazināšanos, kompensācijas maksa ir noteikta samērā augsta. Tas mudina personas atmežošanu veikt pēc iespējas mazākā platība. Tomēr nereti, jo īpaši apbūves teritorijās, tas veicina nelielu līdz 0,5 ha lielu meža platību saglabāšanos Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, kas vairs neatbilst zemei, kura atzīstama par mežu.
CO2 piesaistes potenciāla samazināšanos var kompensēt, ieaudzējot mežu citā vietā (turpmāk – kompensētā mežaudze). Ieaudzējot mežu citā vietā, persona var būtiski samazināt valstij maksājamo kompensācijas apmēru, vienlaikus nodrošinot CO2 piesaistes potenciāla nesamazināšanos un veicinot tā pieaugumu, jo noteikumi nosaka produktīvas mežaudzes ieaudzēšanu. Zemes īpašnieki ir izteikuši priekšlikumu paplašināt to mežaudžu apjomu, kas atzīstamas par kompensējamām mežaudzēm, kas nodrošina CO2 piesaistes potenciāla pieaugumu.
Tāpat šobrīd regulējums apbūves platībās pilsētās un ciemos veicina pilnu koku izciršanu atmežošanas rezultātā, pat gadījumā, ja būvniecības ieceres īstenošanai nav nepieciešama visu koku nociršana. Minēto veicina apstāklis, ka koki, kas netiek izcirsti atmežošanas rezultātā, turpmāk kļūst par ārpus meža zemes augošiem kokiem un to izciršanai, ja tāda nepieciešamība radīsies vēlāk, tiks piemērots ārpus meža zemes augošo koku ciršanas process un vēlreiz tiks aprēķināta kompensācija. Tas nozīmē, ka par šo koku ciršanu tiek samaksāts dubultā, t.i. kompensācija par atmežošanu attiecas uz “zemes platības” atmežošanu – tā tiek aprēķināta par visu koku ciršanu, neatkarīgi no tā, ir vai nav nepieciešama visu koku izciršana. Atkārtota kompensācija ir maksājama brīdī, kad vēlāk rodas nepieciešamība nocirst atmežošanas procesā nenocirstos kokus. Lai izvairītos no kompensācijas samaksas dubultā, nekustamo īpašumu īpašnieki bieži izvēlas atmežot visu platību, neatkarīgi no tā, ka visu koku nociršana nemaz nav nepieciešama.
Noteikumi nosaka, ja atmežošana veikta, bet nav samaksāta kompensācija (ja vien atmežošana nav veikta saskaņā ar Meža likuma 41.panta otro daļu vai šo noteikumu pielikuma 3.1.apakšpunktā minēto atmežošanas mērķi), Valsts meža dienests no meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja par labu valstij piedzen kompensāciju trīskāršā apmērā. Latvijas Republikas tiesībsargs savā atzinumā pārbaudes lietā Nr.2021-63-27D apšauba šīs normas samērīgumu, atbilstību labai pārvaldībai un aicina to pārskatīt.
Noteikumi nosaka ka valstij maksā kompensāciju, ja tiek atmežota zeme: 1) par oglekļa dioksīda (CO2) piesaistes potenciāla samazināšanos; 2) par bioloģiskās daudzveidības samazināšanos; 3) par vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslu un sanitāro aizsargjoslu funkciju kvalitātes samazināšanos. Noteikumos ir ietvertas kompensācijas aprēķina formulas un kārtība dokumentu iesniegšanai un aprēķinu veikšanai.
Lai saglābtu minētās meža funkcijas un neveicinātu meža platību samazināšanos, kompensācijas maksa ir noteikta samērā augsta. Tas mudina personas atmežošanu veikt pēc iespējas mazākā platība. Tomēr nereti, jo īpaši apbūves teritorijās, tas veicina nelielu līdz 0,5 ha lielu meža platību saglabāšanos Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, kas vairs neatbilst zemei, kura atzīstama par mežu.
CO2 piesaistes potenciāla samazināšanos var kompensēt, ieaudzējot mežu citā vietā (turpmāk – kompensētā mežaudze). Ieaudzējot mežu citā vietā, persona var būtiski samazināt valstij maksājamo kompensācijas apmēru, vienlaikus nodrošinot CO2 piesaistes potenciāla nesamazināšanos un veicinot tā pieaugumu, jo noteikumi nosaka produktīvas mežaudzes ieaudzēšanu. Zemes īpašnieki ir izteikuši priekšlikumu paplašināt to mežaudžu apjomu, kas atzīstamas par kompensējamām mežaudzēm, kas nodrošina CO2 piesaistes potenciāla pieaugumu.
Tāpat šobrīd regulējums apbūves platībās pilsētās un ciemos veicina pilnu koku izciršanu atmežošanas rezultātā, pat gadījumā, ja būvniecības ieceres īstenošanai nav nepieciešama visu koku nociršana. Minēto veicina apstāklis, ka koki, kas netiek izcirsti atmežošanas rezultātā, turpmāk kļūst par ārpus meža zemes augošiem kokiem un to izciršanai, ja tāda nepieciešamība radīsies vēlāk, tiks piemērots ārpus meža zemes augošo koku ciršanas process un vēlreiz tiks aprēķināta kompensācija. Tas nozīmē, ka par šo koku ciršanu tiek samaksāts dubultā, t.i. kompensācija par atmežošanu attiecas uz “zemes platības” atmežošanu – tā tiek aprēķināta par visu koku ciršanu, neatkarīgi no tā, ir vai nav nepieciešama visu koku izciršana. Atkārtota kompensācija ir maksājama brīdī, kad vēlāk rodas nepieciešamība nocirst atmežošanas procesā nenocirstos kokus. Lai izvairītos no kompensācijas samaksas dubultā, nekustamo īpašumu īpašnieki bieži izvēlas atmežot visu platību, neatkarīgi no tā, ka visu koku nociršana nemaz nav nepieciešama.
Noteikumi nosaka, ja atmežošana veikta, bet nav samaksāta kompensācija (ja vien atmežošana nav veikta saskaņā ar Meža likuma 41.panta otro daļu vai šo noteikumu pielikuma 3.1.apakšpunktā minēto atmežošanas mērķi), Valsts meža dienests no meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja par labu valstij piedzen kompensāciju trīskāršā apmērā. Latvijas Republikas tiesībsargs savā atzinumā pārbaudes lietā Nr.2021-63-27D apšauba šīs normas samērīgumu, atbilstību labai pārvaldībai un aicina to pārskatīt.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Atmežošanas ierosinātāji, lai izvairītos no lielām kompensācijām, atmežojamo platību samazina cik vien iespējams arī gadījumā, ja pāri paliek platība, kas ir mazāka par minimālo meža platību un faktiski vairs nav uzskatāma par mežu. Šobrīd jaunas meža platības, kas atbilst Meža likumā noteiktajai meža definīcijai un ir mazākas par 0,5 ha, netiek uzskatīta par mežu un netiek reģistrēta Meža valsts reģistrā kā mežs. Bet zeme, kas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēta kā mežs un atmežošanas rezultātā ir kļuvusi mazāka par 0,5ha netiek izslēgta no Meža valsts reģistra, ja zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs nerosina veikt zemes lietojuma veida maiņu. Lai maksimāli samazinātu Meža valsts reģistrā uzturamo informāciju, kura neatbilst Meža likuma mērķiem un uzdevumiem, kā arī, lai mazinātu administratīvo slogu nekustamā īpašuma jomā, Rīcības plānā ir ietverts priekšlikums - pieļaut visas līdz 0,5 ha platības atmežošanu, neatstājot mežu teritorijā, kas vairs neatbilst Meža likuma definētajam kritērijam. Vienlaikus paredzēts samazināt personai maksājamo kompensācijas apmēru par platības daļu, kurā koki tiek saglabāti un netiek nocirsti.
Rīcības plānā minēts, ka jāvērtē piedāvātā regulējuma attiecināšana uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un biotopiem. Priekšlikums krasta kāpu aizsargjoslā saglabāt pašreizējo kārtību, ka tiek atmežota tikai platība zem būvēm, jo šeit mežs parasti atbilst ES nozīmes biotopam mežainas piejūras kāpas un valsts ir atbildīga par tā saglabāšanu, turklāt pilsētās “atmežošana līdz 0,5 ha platībā” var veicināt vēlmi apbūvēt krasta kāpu aizsargjoslu.
Tāpat būtu jāvērtē ietekme uz zemes atsavināšanu sabiedrības vajadzībām, jo papildu platības atmežošana var radīt papildus izdevumus atsavināšanas procesā.
Rīcības plānā minēts, ka jāvērtē piedāvātā regulējuma attiecināšana uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un biotopiem. Priekšlikums krasta kāpu aizsargjoslā saglabāt pašreizējo kārtību, ka tiek atmežota tikai platība zem būvēm, jo šeit mežs parasti atbilst ES nozīmes biotopam mežainas piejūras kāpas un valsts ir atbildīga par tā saglabāšanu, turklāt pilsētās “atmežošana līdz 0,5 ha platībā” var veicināt vēlmi apbūvēt krasta kāpu aizsargjoslu.
Tāpat būtu jāvērtē ietekme uz zemes atsavināšanu sabiedrības vajadzībām, jo papildu platības atmežošana var radīt papildus izdevumus atsavināšanas procesā.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz papildināt noteikumus ar:
- 2.1 punktu, nosakot ja, paredzams, ka atmežošanas rezultātā pāri paliekoša meža platība vienas zemes vienības ietvaros ir mazāka par 0,5 ha, kompensāciju aprēķina un zemes lietošanas veids tiek mainīts visai meža platībai, izņemot, ja darbība tiek veikta īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslā vai Dabas datu pārvaldības sistēmā reģistrētā īpaši aizsargājamā biotopā un atlikušais mežs pieguļ citai meža platībai, kā arī ja tiek ierīkots infrastruktūras objekts.
- 9.2 punktu, nosakot, ja atmežošanai paredzētajā apbūves platībā un tiek plānotās saglabāti kokus, kompensāciju aprēķina izmantojot formulas, kurās maksu par CO2 piesaistes potenciāla samazināšanos aizstāj ar meža ieaudzēšanu citā vietā. Šajā gadījumā meža ieaudzēšana nav jāveic. Ja atmežotajā platībā saglabātos kokus būs nepieciešams cirst, tad kompensāciju par dabas daudzveidības samazināšanu maksās saskaņā ar normatīvajiem aktiem par koku ciršanu ārpus meža.
- 4.punktu, kurā precizēts, ka minimālā platība kompensējamai mežaudzei ir 0,5 hektāru, ja ieaudzē mežaudzi atsevišķi no meža esošā platībā.
- noteikumu pielikumu ar 3.7. punktu, nosakot, ka lauksaimniecības zemes ierīkošanai atsevišķi no meža esošā platībā, kas ir mazāka par 0,5 hektāriem un atrodas ārpus pilsētām un ciemiem, koeficients K2 = 0.
- 2.1 punktu, nosakot ja, paredzams, ka atmežošanas rezultātā pāri paliekoša meža platība vienas zemes vienības ietvaros ir mazāka par 0,5 ha, kompensāciju aprēķina un zemes lietošanas veids tiek mainīts visai meža platībai, izņemot, ja darbība tiek veikta īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslā vai Dabas datu pārvaldības sistēmā reģistrētā īpaši aizsargājamā biotopā un atlikušais mežs pieguļ citai meža platībai, kā arī ja tiek ierīkots infrastruktūras objekts.
- 9.2 punktu, nosakot, ja atmežošanai paredzētajā apbūves platībā un tiek plānotās saglabāti kokus, kompensāciju aprēķina izmantojot formulas, kurās maksu par CO2 piesaistes potenciāla samazināšanos aizstāj ar meža ieaudzēšanu citā vietā. Šajā gadījumā meža ieaudzēšana nav jāveic. Ja atmežotajā platībā saglabātos kokus būs nepieciešams cirst, tad kompensāciju par dabas daudzveidības samazināšanu maksās saskaņā ar normatīvajiem aktiem par koku ciršanu ārpus meža.
- 4.punktu, kurā precizēts, ka minimālā platība kompensējamai mežaudzei ir 0,5 hektāru, ja ieaudzē mežaudzi atsevišķi no meža esošā platībā.
- noteikumu pielikumu ar 3.7. punktu, nosakot, ka lauksaimniecības zemes ierīkošanai atsevišķi no meža esošā platībā, kas ir mazāka par 0,5 hektāriem un atrodas ārpus pilsētām un ciemiem, koeficients K2 = 0.
Problēmas apraksts
Viens no atmežošanas kompensācijas apmēra samazināšanas veidiem ir meža ieaudzēšana, ko atmežošanas ierosinātāji bieži arī izmanto. Meža ieaudzēšana būtiski samazina personai kompensācijas apmēru un vienlaikus nodrošina CO2 piesaistes potenciāla nesamazināšanos. Piemērojot spēkā esošo regulējumu, ir konstatēts, ka zemes īpašnieki nereti vēlas, lai par kompensējamo mežaudzi atzīst arī dabiski ieaudzētas vecākas (augstākas) mežaudzes, nekā normatīvais regulējums šobrīd nosaka. Noteikumi nosaka par kompensējamo mežaudzi atzīstama:
1) tāda sēta vai stādīta mežaudze, kuru Valsts meža dienests normatīvajos aktos par meža ieaudzēšanu noteiktajā kārtībā ne agrāk kā pirms pieciem gadiem ir atzinis par ieaudzētu. Atmežošanas kompensācijas aprēķināšanas dienā kompensējamā mežaudze atbilst ieaudzētas mežaudzes kritērijiem;
2) dabiski ieaudzēta priežu, egļu un bērzu mežaudze, kuru Valsts meža dienests saskaņā ar normatīvajiem aktiem par meža ieaudzēšanu ne agrāk kā pirms pieciem gadiem ir atzinis par ieaudzētu, kura ir sasniegusi vismaz divu metru augstumu un kuru līdz atmežošanas kompensācijas aprēķina dienai Valsts meža dienests ir atzinis par koptu.
Tāpat noteikumi nosaka, ja kompensācijas apmēru aprēķina, ņemot vērā ieaudzēto meža platību, tad kompensējamā mežaudze ir jāieaudzē tāda paša veida apgrūtinātajā teritorijā. Šī norma rada administratīvo slogu, jo ir sarežģīti piemērojama, ņemot vērā, ka atmežojamajai platībai nereti ir vairāki apgrūtinājumi un grūti piemeklēt citu ar tādiem pašiem apgrūtinājumiem, kā arī tas nesasniedz meža ieaudzēšanas mērķi.
1) tāda sēta vai stādīta mežaudze, kuru Valsts meža dienests normatīvajos aktos par meža ieaudzēšanu noteiktajā kārtībā ne agrāk kā pirms pieciem gadiem ir atzinis par ieaudzētu. Atmežošanas kompensācijas aprēķināšanas dienā kompensējamā mežaudze atbilst ieaudzētas mežaudzes kritērijiem;
2) dabiski ieaudzēta priežu, egļu un bērzu mežaudze, kuru Valsts meža dienests saskaņā ar normatīvajiem aktiem par meža ieaudzēšanu ne agrāk kā pirms pieciem gadiem ir atzinis par ieaudzētu, kura ir sasniegusi vismaz divu metru augstumu un kuru līdz atmežošanas kompensācijas aprēķina dienai Valsts meža dienests ir atzinis par koptu.
Tāpat noteikumi nosaka, ja kompensācijas apmēru aprēķina, ņemot vērā ieaudzēto meža platību, tad kompensējamā mežaudze ir jāieaudzē tāda paša veida apgrūtinātajā teritorijā. Šī norma rada administratīvo slogu, jo ir sarežģīti piemērojama, ņemot vērā, ka atmežojamajai platībai nereti ir vairāki apgrūtinājumi un grūti piemeklēt citu ar tādiem pašiem apgrūtinājumiem, kā arī tas nesasniedz meža ieaudzēšanas mērķi.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz grozīt noteikumu 91.punktu, papildinot to ar nosacījumu, ka par 10 metriem augstāka mežaudze ir atzīstama par koptu, ja ieaudzētā mežaudze ir jaunaudzes vecumā, tajā veikta kopšanas cirte un mežaudzes šķērslaukums ir starp normālo un minimālo šķērslaukumu. Mežaudzes normālais šķērslaukums ir noteikts Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra aprites noteikumos, bet minimālais šķērslaukums - noteikumos par koku ciršanu mežā.
Tiek precizēts arī noteikumu 8.punkts, nosakot, ja kompensācijas apmēru aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 7.punktā minēto formulu, kas paredz meža ieaudzēšanu citā vietā, tad kompensējamo mežaudzi var ieaudzēt teritorijā, kurai ar atmežojamo platību vienādas K1 (koeficients atkarībā no mežsaimnieciskās darbības aprobežojuma) koeficienta vērtības. Tāpat paredzēts, ja atmežojamai platībai ir vairāki apgrūtinājumi, kompensējamo mežaudzi ieaudzē teritorijā ar augstāko K1 koeficientu.
Tiek precizēts arī noteikumu 8.punkts, nosakot, ja kompensācijas apmēru aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 7.punktā minēto formulu, kas paredz meža ieaudzēšanu citā vietā, tad kompensējamo mežaudzi var ieaudzēt teritorijā, kurai ar atmežojamo platību vienādas K1 (koeficients atkarībā no mežsaimnieciskās darbības aprobežojuma) koeficienta vērtības. Tāpat paredzēts, ja atmežojamai platībai ir vairāki apgrūtinājumi, kompensējamo mežaudzi ieaudzē teritorijā ar augstāko K1 koeficientu.
Problēmas apraksts
Rīcības plānā ir vērtēta iespēja atmežošanas procesa pilnveidošana un digitalizācija. Ja atmežošana ir saistīta ar būvniecības ieceres īstenošanu, lēmums par atmežošanu (kompensācijas aprēķināšanu), kā arī lēmums par koku ciršanu tiek pieņemts ārpus būvniecības procesa. Lēmumu pieņemšana atmežošanas gadījumā tiek pieņemta, balstoties uz dokumentiem papīra formātā, Valsts meža dienestam tiek iesniegts dokuments, kurā attēlota atmežojama platība (poligons). Valsts meža dienesta lēmums par aprēķināto kompensāciju tiek pieņemts un izsniegts īpašniekam. Ja atmežošana ir saistīta ar būvniecības ieceri, atmežošanas kārtības ievērošana ir priekšnosacījums atļaujas saņemšanai uzsākt būvdarbus, nekustamā īpašuma īpašnieks pilda pastnieka funkciju, piegādājot vienai iestādei otrās iestādes lēmumus vai informāciju.
Nepieciešama atmežošanas administratīvā procesa digitalizācija, nodrošinot Valsts meža dienestam nepieciešamās informācijas iesniegšanu un saņemšanu Būvniecības informācijas sistēmā (turpmāk - BIS), lai padarītu procesu efektīvāku. Rīcības plānā ir noteikta nepieciešamība, veikt grozījumus normatīvajā regulējumā, iesaistot atmežošanas administratīvo procesu būvniecības ieceres saskaņošanas un akceptēšanas procesā, pielāgojot BIS funkcionalitāti.
Nepieciešama atmežošanas administratīvā procesa digitalizācija, nodrošinot Valsts meža dienestam nepieciešamās informācijas iesniegšanu un saņemšanu Būvniecības informācijas sistēmā (turpmāk - BIS), lai padarītu procesu efektīvāku. Rīcības plānā ir noteikta nepieciešamība, veikt grozījumus normatīvajā regulējumā, iesaistot atmežošanas administratīvo procesu būvniecības ieceres saskaņošanas un akceptēšanas procesā, pielāgojot BIS funkcionalitāti.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz mainīt pieprasījuma kompensācijas aprēķinam (turpmāk - pieprasījums) iesniegšanas kārtību (noteikumu 10.punktu), paredzot, ka pieprasījumu Valsts meža dienestā iesniedz īpašnieks vai tiesiskais valdītājs. Savukārt noteikumu 10.1 punktā noteikts, ja atmežošana tiek veikta būvniecībai, tad pieprasījums tiek iesniegts caur Būvniecības informācijas sistēmu. Ņemot vērā, ka BIS funkcionalitātes precizēšanai Rīcības plānā noteikts termiņš 2025.gada 31.decembris, tad paredzēts noteikumus papildināt ar jaunu 23.punktu, kas nosaka, noteikumu 10.1 punkts stāsies spēkā 2026.gada 1.janvārī.
Problēmas apraksts
Būvniecības un lauksaimniecības zemes ierīkošanas procesā tiek mainīts princips, ka iesniegumu kompensācijas aprēķinam iesniedz kompetentā iestāde, kura pieņem lēmumu atļaut veikt darbības, kuru rezultātā jāveic atmežošana. Turpmāk paredzēts, ka iesniegumu Valsts meža dienestā iesniegs atmežošanas ierosinātājs. Tāpat tiek precizēts, ka turpmāk atmežojamās zemes plānu jeb atmežojamās platības skici varēs izgatavot ne tikai tikai sertificēts mērnieks, bet jebkurš speciālists. Atmežojamās meža zemes skice būs jāsagatavo poligonu shp. faila formātā un atbilstoši normatīvajiem aktiem par koku ciršanu mežā.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz, ka ierosinātājs kompensācijas aprēķina pieprasījumam pievieno:
- (12.1.1 apakšpunkts) kompetentās institūcijas izdotu administratīvo aktu, ja platību plāno atmežot derīgo izrakteņu ieguvei vai pašvaldības atzinumu, ja platību atmežo lauksaimniecības zemes ierīkošanai un atmežošanas vai zemes lietojuma maiņas ierobežojums nav tieši norādīti teritorijas attīstības plānošanas dokumentos;
- 21.1. atmežojamās meža zemes skici (poligonu shp. faila formātā), kas sagatavota atbilstoši normatīvajiem aktiem par koku ciršanu mežā;
- (12.1.1 apakšpunkts) kompetentās institūcijas izdotu administratīvo aktu, ja platību plāno atmežot derīgo izrakteņu ieguvei vai pašvaldības atzinumu, ja platību atmežo lauksaimniecības zemes ierīkošanai un atmežošanas vai zemes lietojuma maiņas ierobežojums nav tieši norādīti teritorijas attīstības plānošanas dokumentos;
- 21.1. atmežojamās meža zemes skici (poligonu shp. faila formātā), kas sagatavota atbilstoši normatīvajiem aktiem par koku ciršanu mežā;
Problēmas apraksts
Noteikumi nosaka, ja atmežošana veikta, bet nav samaksāta kompensācija (izņemot noteiktos gadījumus, kad kompensācija nav jāmaksā), Valsts meža dienests no meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja par labu valstij piedzen kompensāciju trīskāršā apmērā.
Latvijas republikas tiesībsargs savā atzinumā aicina Zemkopības ministriju un Valsts meža dienestu izvērtēt regulējuma, ka atmežošanas kompensācija trīskāršā apmērā par labu valstij ir piedzenama vienīgi naudas izteiksmē, bet nav iespējams ieaudzēt mežu atmežošanas kompensācijas trīskāršā apmērā, samērīgumu un atbilstību labai pārvaldībai. Kopš šīs normas iekļaušanas atmežošanu (agrāk meža transformāciju) regulējošos noteikumos ir būtiski pieaudzis valstij atlīdzināmais kompensācijas apjoms, kā arī notikušas izmaiņas administratīvo sodu noteikšanā un apmēros. Ir pilnveidoti normatīvie akti par būvniecību, derīgo izrakteņu ieguvi, lauksaimniecībā izmantojamās zemes ierīkošanu, īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanu, nosakot, ka personai ir izdotais kompetentās institūcijas administratīvais akts ir spēkā, kad ir samaksāta atmežošanas kompensācija. Attiecīgi gadījumu skaits, kad atmežošana ir veikta nesamaksājot kompensāciju ir neliels un atmežošanas kompensācijas piedzīšana trīskāršā apmērā ir vērtējama kā nesamērīga. Par nelikumīgi veiktu atmežošanu ir jāmaksā arī administratīvais sods.
Latvijas republikas tiesībsargs savā atzinumā aicina Zemkopības ministriju un Valsts meža dienestu izvērtēt regulējuma, ka atmežošanas kompensācija trīskāršā apmērā par labu valstij ir piedzenama vienīgi naudas izteiksmē, bet nav iespējams ieaudzēt mežu atmežošanas kompensācijas trīskāršā apmērā, samērīgumu un atbilstību labai pārvaldībai. Kopš šīs normas iekļaušanas atmežošanu (agrāk meža transformāciju) regulējošos noteikumos ir būtiski pieaudzis valstij atlīdzināmais kompensācijas apjoms, kā arī notikušas izmaiņas administratīvo sodu noteikšanā un apmēros. Ir pilnveidoti normatīvie akti par būvniecību, derīgo izrakteņu ieguvi, lauksaimniecībā izmantojamās zemes ierīkošanu, īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanu, nosakot, ka personai ir izdotais kompetentās institūcijas administratīvais akts ir spēkā, kad ir samaksāta atmežošanas kompensācija. Attiecīgi gadījumu skaits, kad atmežošana ir veikta nesamaksājot kompensāciju ir neliels un atmežošanas kompensācijas piedzīšana trīskāršā apmērā ir vērtējama kā nesamērīga. Par nelikumīgi veiktu atmežošanu ir jāmaksā arī administratīvais sods.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz precizēt noteikumu 19.punktu un noteikt, ja atmežošana veikta, bet persona nav kompensējusi valstij ar atmežošanas izraisīto negatīvo seku novēršanu saistītos izdevumus, Valsts meža dienests šajos noteikumos noteiktajā kārtībā, izmantojot attiecīgo 3., 5. vai 7.punktā noteikto kompensācijas apmēra aprēķina formulu, nosaka kompensācijas apmēru un piedzen par labu valstij, nepieciešamības gadījumā vēršoties ar civilprasību tiesā. Attiecīgi tiek paredzēts, ka kompensēt var ne tikai naudā, bet arī veicot meža ieaudzēšanu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- zemes īpašnieki
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts paredz mazināt administratīvo slogu nekustamo īpašumu jomā, ja darbības īstenošanai nepieciešams veikt atmežošanu. Noteikumi paredz samazināt iesniedzamo dokumentu apjomu, vairs nebūs pieprasījumam pievienot mērnieka sagatavotu atmežojamās meža zemes izvietojuma plānu. Būvniecībā atmežošanas kompensācijas aprēķināšana un dokumentu plūsma tiks pilnībā digitalizēta un Meža valsts reģistrs tiks savietots ar Būvniecības informācijas sistēmu.
Juridiskās personas
- zemes īpašnieki un nekustamo īpašumu attīstītāji
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts paredz mazināt administratīvo slogu nekustamo īpašumu jomā, ja darbības īstenošanai nepieciešams veikt atmežošanu. Noteikumi paredz samazināt iesniedzamo dokumentu apjomu, vairs nebūs pieprasījumam pievienot mērnieka sagatavotu atmežojamās meža zemes izvietojuma plānu. Būvniecībā atmežošanas kompensācijas aprēķināšana un dokumentu plūsma tiks pilnībā digitalizēta un Meža valsts reģistrs tiks savietots ar Būvniecības informācijas sistēmu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
-2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts paredz mazināt administratīvo slogu nekustamo īpašumu jomā, ja darbības īstenošanai nepieciešams veikt atmežošanu. Noteikumi paredz samazināt iesniedzamo dokumentu apjomu, vairs nebūs pieprasījumam pievienot mērnieka sagatavotu atmežojamās meža zemes izvietojuma plānu. Būvniecībā atmežošanas kompensācijas aprēķināšana un dokumentu plūsma tiks pilnībā digitalizēta un Meža valsts reģistrs tiks savietots ar Būvniecības informācijas sistēmu.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
-2.2.5. uz konkurenci:
-2.2.6. uz nodarbinātību:
-2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Atmežošanas kompensācijas aprēķina formulas netiek mainītas, līdz ar to valsts budžetā ieskaitītais atmežošanas kompensācijas apmērs būs atkarīgs no zemes īpašnieku nepieciešamības veikt platību atmežošanu. Noteikumu projekts neparedz atvieglot atmežošanas procesu, lai tas varētu ietekmēt meža platību samazināšanos valstī.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta 2015. gada 28. jūlija noteikumi Nr.438 "Būvniecības informācijas sistēmas noteikumi"
Pamatojums un apraksts
Rīcības plānā paredzēts veikt grozījumus normatīvajos aktos būvniecības jomā, nosakot prasības atmežojama poligona ievietošanai būvprojektā, augšupielādēšanai BIS, strukturēto datu norādīšanu, kas ir nepieciešami Valsts meža dienestam reģistrācijai meža reģistrā un kompensācijas aprēķināšanai. Paredzēt, ka atmežojamo platību nosaka, balstoties uz Kadastra datiem par meža zemi.
Atbildīgā institūcija
Ekonomikas ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Ekonomikas ministrija, Valsts meža dienestsNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts meža dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Jā
Atmežošanas proces būvniecības jomā tiks pilnībā digitalizēts.
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Atmežošanas proces būvniecības jomā tiks pilnībā digitalizēts Būvniecības informācijas sistēmā.
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
-
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Lai gan noteikumi neregulē kādos gadījumos ir pieļaujamas darbības, kuru rezultātā būs nepieciešams veikt atmežošanu, ir vērtēta piedāvātā regulējuma attiecināšana uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un biotopiem un krasta kāpu aizsargjoslā, piedāvājot krasta kāpu aizsargjoslā saglabāt pašreizējo kārtību, ka tiek atmežota tikai platība zem būvēm. Attiecīgi noteikumu projekts nosaka izņēmumu. Ja paredzams, ka atmežošanas rezultātā pāri paliekoša meža platība vienas zemes vienības ietvaros ir mazāka par 0,5 ha, kompensāciju aprēķina un zemes lietošanas veids tiek mainīts visai meža platībai, izņemot, ja darbība tiek veikta īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslā vai Dabas datu pārvaldības sistēmā reģistrētā īpaši aizsargājamā biotopā un atlikušais mežs pieguļ citai meža platībai.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumi kopumā ir vēsti uz to, lai maksimāli mazinātu atmežošanas ietekmi uz par oglekļa dioksīda piesaistes potenciāla samazināšanos, ko izraisa meža platību samazināšanās. Augstā kompensācijas maksa ierobežo vēlmi atmežot lielas platības. Tāpat ir paredzēts, ka oglekļa dioksīda piesaistes potenciāla zudumu var kompensēt ar meža ieaudzēšanu citā vietā. Noteikumu grozījumu projekts neparedz mainīt šo vispārējo pieeju un neparedz, ka varētu samazināties meža platība.
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi