22-TA-3667: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumos Nr. 434 "Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nolikums"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
2022. gada decembrī Latvijas Republikas Saeima veica grozījumus Ministru kabineta iekārtas likuma 5.pantā, to papildinot ar jaunu Ministru kabineta locekli - klimata un enerģētikas ministru. Ministra darbības nodrošināšanai ir jāizveido jauna Klimata un enerģētikas ministrija. To plānots veidot, reorganizējot Ekonomikas ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, nododot Klimata un enerģētikas ministrijai enerģētikas politikas funkciju un klimata politikas funkciju.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekta mērķis ir precizēt Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumus Nr. 434 "Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nolikums" (turpmāk – VARAM nolikums), svītrojot tiesību normas, kas attiecas uz klimata politikas funkciju. Svītrotās normas ir paredzēt iekļaut Klimata un enerģētikas ministrijas nolikumā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Likumprojekta “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” anotācijā ir norādīts, ka valsts pārvaldes principi demokrātiskā valsts iekārtā prasa valsts pārvaldības sistēmas institucionālās sistēmas pilnveidošanu un modernizāciju, ja tiek konstatēta nepilnība vai nepieciešamība pēc uzlabojumiem tās darbībā. Ministru kabinets ir atbildīgs par valsts izvirzītā politiskā kursa sekmīgu realizāciju, kā arī tam ir pienākums reaģēt uz pārmaiņām, kas raksturīgas Eiropas sabiedrībai.
Klimata politika ir izveidojusies kā jauna politikas joma, kas aptver plašus sabiedrības dzīves aspektus. Lielākais siltumnīcefekta gāzu emisiju radītājs Latvijā ir enerģētikas sektors, kam seko transports, lauksaimniecība, rūpniecība un citi sektori. Līdzšinējā Latvijas valsts pārvaldes darba organizācija klimata politikas jomā ir pierādījusies kā saskaldīta un nav pietiekami efektīva, lai nosegtu Eiropas sabiedrībai raksturīgu politikas jomu un sasniegtu izvirzītos mērķus. Politiskā atbildība par klimatu patreizējā Ministru kabineta struktūrā ir noteikta vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, kura atbild tostarp arī par digitālo transformāciju, vides aizsardzību, reģionālo attīstību, pašvaldību attīstību un pārraudzību, teritorijas attīstības plānošanu un zemes pārvaldību.
Šāds atbildības apjoms vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai neļauj vienlīdz veiksmīgi īstenot klimata politikas funkcijas.
Klimata politika ir izveidojusies kā jauna politikas joma, kas aptver plašus sabiedrības dzīves aspektus. Lielākais siltumnīcefekta gāzu emisiju radītājs Latvijā ir enerģētikas sektors, kam seko transports, lauksaimniecība, rūpniecība un citi sektori. Līdzšinējā Latvijas valsts pārvaldes darba organizācija klimata politikas jomā ir pierādījusies kā saskaldīta un nav pietiekami efektīva, lai nosegtu Eiropas sabiedrībai raksturīgu politikas jomu un sasniegtu izvirzītos mērķus. Politiskā atbildība par klimatu patreizējā Ministru kabineta struktūrā ir noteikta vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, kura atbild tostarp arī par digitālo transformāciju, vides aizsardzību, reģionālo attīstību, pašvaldību attīstību un pārraudzību, teritorijas attīstības plānošanu un zemes pārvaldību.
Šāds atbildības apjoms vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai neļauj vienlīdz veiksmīgi īstenot klimata politikas funkcijas.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ja netiks grozīts VARAM nolikums, Klimata un enerģētikas ministrijai nevarēs nodot klimata politikas funkciju.
Risinājuma apraksts
No VARAM nolikuma tiek svītrotas tiesību normas, kas saistītas klimata politikas funkciju un no tās izrietošiem pārvaldes uzdevumiem. Tās ir paredzēts ietvert Klimata un enerģētikas ministrijas nolikumā. Papildus Klimata un enerģētikas ministrijai tiks nodotas turējumā sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Vides investīciju fonds” valstij piederošās daļas, jo sabiedrība veic Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta un Emisiju kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu īstenošanas uzraudzību. Līdz ar to Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nebūs valsts daļu turētāja sabiedrībā ar ierobežotu atbildību “Vides investīciju fonds”.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Informācija par ietekmi uz valsts budžetu sniegta tiesību aktu lietas Nr.22-TA-3653 “Par Ekonomikas ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas reorganizāciju un Klimata un enerģētikas ministrijas izveidošanu” anotācijas 3.sadaļā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par Ekonomikas ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas reorganizāciju un Klimata un enerģētikas ministrijas izveidošanu”
Pamatojums un apraksts
Rīkojuma projekts izveido Klimata un enerģētikas ministriju un reorganizē Ekonomikas ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, nododot Klimata un enerģētikas ministrijai enerģētikas politikas funkciju un klimata politikas funkciju.
Atbildīgā institūcija
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
4.1.2. Ministru kabineta 2020.gada 22.septembra noteikumi Nr. 588 “Ekonomikas ministrijas nolikums”
Pamatojums un apraksts
Jāsvītro normas, kas attiecas uz enerģētikas politiku un tās jāietver Klimata un enerģētikas ministrijas nolikumā.
Atbildīgā institūcija
Ekonomikas ministrija
4.2. Cita informācija
Klimata un enerģētikas ministrijai ir jāizstrādā Klimata un enerģētikas ministrijas nolikums.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
- Valsts kanceleja
- Ekonomikas ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
-
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
-
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Jā
Tiks veikta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas reorganizācija, nododot klimata politikas funkcijas Klimata un enerģētikas lietu ministrijai.
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
-
8. Cita informācija
-
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi