Anotācija

25-TA-1870: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts nekustamā īpašuma Tukuma ielā 16/18, Jūrmalā, pārdošanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 4.panta pirmā daļa, 5.panta pirmā daļa, 9.panta pirmā daļa.
Ņemot vērā valsts nekustamā īpašuma izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi nekustamo īpašumu saglabāt valsts īpašumā, ar valsts akciju sabiedrības „Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk - VNĪ) Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt valsts nekustamā īpašuma Tukuma ielā 16/18, Jūrmalā, atsavināšanu.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Projekts paredz, ievērojot Atsavināšanas likumā ietverto tiesisko regulējumu, atļaut VNĪ pārdot izsolē valsts nekustamo īpašumu Tukuma ielā 16/18, Jūrmalā, kas nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 1300 026 4607) – zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 1300 026 4607) un divas būves (būvju kadastra apzīmējumi 1300 026 4607 001 un 1300 026 4607 002) – Tukuma ielā 16/18, Jūrmalā (turpmāk – nekustamais īpašums), ierakstīts Rīgas rajona tiesas Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000519462 uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā. (lēmumu datumi: 25.03.2013. un 27.03.2025. (pievienotas būves)).
Nekustamā īpašuma sastāvā esošā zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 1300 026 4607) ierakstīta Zemesgrāmatā, pamatojoties uz Ministru kabineta 31.05.2010. rīkojumu Nr.297  “Par zemes vienību piederību vai piekritību valstij un nostiprināšanu zemesgrāmatā uz valsts vārda attiecīgās ministrijas vai valsts akciju sabiedrības "Privatizācijas aģentūra" personā”, ar kuru noteikts zemes vienību saglabāt valsts īpašumā un nodot Finanšu ministrijas valdījumā Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā un likuma "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" 8.panta sestajā daļā minēto funkciju veikšanai.
Pamats būvju pievienošanai nekustamā īpašuma sastāvam - Rīgas pilsētas tiesas 16.10.2024. spriedums lietā Nr.C770924824 (turpmāk – Spriedums), ar kuru konstatēts juridiskais fakts, ka minētās būves ir bezīpašnieka manta, kas piekrīt Latvijas valstij. Būves ar Valstij piekritīgās mantas pieņemšanas un nodošanas aktu Nr. 4434R/24 (turpmāk – Akts Nr. 4434R/24) 14.02.2025. pieņemtas no Valsts ieņēmuma dienesta Finanšu ministrijas valdījumā un grāmatvedības uzskaitē un VNĪ pārvaldīšanā.
Ar Ministru kabineta 13.11.2008. rīkojumu Nr.714 “Par valsts akciju sabiedrības "Privatizācijas aģentūra" pilnvarošanu apzināt īpašuma objektus, par kuriem ir saņemti privatizācijas ierosinājumi” Possessor tika pilnvarots atbilstoši Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 2.pantā noteiktajam mērķim, kā arī ievērojot minētā likuma pārejas noteikumu 14.2 punktu un Civillikuma 417. un 930.pantu, Latvijas valsts vārdā vērsties tiesā vai pie notāra, lai veiktu darbības, kas nepieciešamas vairāku, tostarp, nekustamā īpašuma objekta - Jūrmala, Tukuma iela 16/18 (kinoteātris "Atpūta") atzīšanai par bezīpašnieka vai bezmantinieka mantu (kā zemes kadastra apzīmējums/numurs norādīts: 1300 026 4607).
Saskaņā ar Sprieduma Aprakstošās daļas informāciju pieteikuma iesniedzējs - SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” (turpmāk – Possessor), pamatojoties uz Civillikuma 930. un 968. pantu, lūdzis tiesu konstatēt juridisku faktu, ka nekustamais īpašums – kinoteātris (būves kadastra apzīmējums: 1300 026 4607 001) un šķūnis (būves kadastra apzīmējums: 1300 026 4607 002), Tukuma ielā 16/18, Jūrmalā, kas atrodas uz zemesgabala Tukuma ielā 16/18, Jūrmalā, kadastra Nr.1300 026 4607, ir bezīpašnieka manta, kas piekrīt Latvijas valstij. Pieteicēja Possessor privatizācijas ierosinājumu reģistrā 31.08.2006. reģistrēts fiziskas personas privatizācijas ierosinājums par īpašuma objektu Tukuma ielā 16/18, Jūrmalā, un, lai nodrošinātu Civillikuma 968. pantā noteikto, ka uz zemes uzcelta un cieši ar to savienota ēka atzīstama par tās daļu, zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums: 13000264607) ir nododama privatizācijai kopā ar uz tās esošajām Būvēm, veidojot lietu kopību.
Sprieduma aprakstošajā daļā norādīts, ka 18.12.2018. Jūrmalas pilsētas dome pieņēma lēmumu Nr. 641, nolemjot atzīt, ka Jūrmalas pilsētas pašvaldības tiesiskajā valdījumā esošās kinoteātra ēka un šķūnis Tukuma ielā 16/18, Jūrmalā, nav nepieciešamas likuma “Par pašvaldībām” 15. pantā minēto Jūrmalas pilsētas pašvaldības autonomo funkciju izpildes nodrošināšanai. Ar minēto lēmumu nolemts lūgt Finanšu ministriju sagatavot un Ministru kabinetu izdot rīkojumu par šo Būvju pārņemšanu bez atlīdzības Latvijas valsts īpašumā. Savukārt, ar Rīgas rajona tiesneses 20.11.2023. lēmumu “par nostiprinājuma lūguma atstāšanu bez ievērības”, ņemot vērā dokumentu, kas apstiprinātu uz kāda pamata pašvaldībai ir nodotas Būves īpašumā trūkumu, nolemts atstāt bez ievērības Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības nostiprinājuma lūgumu, ar kuru lūgts ierakstīt būvi, kā pastāvīgu īpašumu, kas atrodas uz zemes gabala Tukuma iela 16/18, Jūrmala, vienlaicīgi adresējot lūgumu reģistrācijai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā.
Valsts sekretāru sanāksmē 02.07.2020. tika izsludināts Ekonomikas ministrijas virzītais Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par Jūrmalas pilsētas pašvaldībai piekrītošo būvju, kas atrodas uz valsts zemesgabala Tukuma ielā 16/18, Jūrmalā, pārņemšanu valsts īpašumā un valsts īpašuma objekta nodošanu privatizācijai” (prot.Nr.26, 2.§, VSS-541, migrēts Tiesību aktu portālā ar Nr. 22-TA-807) (https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/bcc0f3d0-1d19-49bc-a74a-13be2adb9319), pēc tam minētais Ministru kabineta rīkojuma projekts atsaukts ar norādi, ka šobrīd rīkojuma projektā piedāvātais risinājums (būvju pārņemšana valsts īpašumā) nav tiesiski iespējams.
No minētā secināms, ka privatizācijas ierosinājuma brīdī (31.08.2006.) privatizācijas objekts - būve – kinoteātris (būves kadastra apzīmējums 1300 026 4607 001), kā arī šķūnis (būves kadastra apzīmējums 1300 026 4607 002) - Tukuma ielā 16/18, Jūrmalā, neatradās valsts īpašumā un tikai potenciāli varēja būt atzīti par valsts īpašumu. Līdz ar to nevarēja tikt uzskatītas par privatizācijas objektu.
Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma pārejas noteikumu 14.2 punktā ir noteikts, ja laikā līdz šā likuma 6. panta otrajā daļā un pārejas noteikumu 12., 14. vai 14.1 punktā noteiktajam termiņam ir ierosināta un nav pabeigta tiesvedība lietā par īpašuma atzīšanu par bezīpašnieka vai bezmantinieka mantu, Ministru kabinets šā likuma 6. panta otrajā daļā minēto lēmumu par nodošanu privatizācijai vai pamatotu atteikumu nodot privatizācijai pieņem četru mēnešu laikā no dienas, kad likumīgā spēkā stājies tiesas nolēmums vai notariāls akts.
Ar 28.07.2025. vēstuli Nr. 1.17 / 1840 Possessor darījusi zināmu, ka tā kā Valsts ieņēmuma dienests 14.02.2025. būves (būvju kadastra apzīmējumi 1300 026 4607 001 un 1300 026 4607 002) nodeva Finanšu ministrijas valdījumā un VNĪ pārvaldīšanā, un 03.04.2025. īpašuma tiesības uz būvēm Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000519462 nostiprinātas Latvijas valstij Finanšu ministrijas personā, Possessor pēc Sprieduma stāšanās likumīgā spēkā nav pieņēmusi nekādus lēmumus, kas attiektos uz būvēm (būvju kadastra apzīmējumi 1300 026 4607 001 un 1300 026 4607 002) - privatizācijas ierosinājums nav noraidīts, Būvju privatizācijas process nav izbeigts un arī lēmums par Būvju nodošanu privatizācijai nav pieņemts.
Ņemot vērā, ka spriedums, ar kuru būves atzītas par bezmantinieka mantu, kas piekrīt valstij, stājies spēkā 06.11.2024., bet Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā noteiktajā termiņā nav pieņemts lēmums par nekustamā īpašuma nodošanu privatizācijai, kā arī faktu, ka uz privatizācijas ierosināšanas brīdi būves nevarēja uzskatīt par privatizācijas objektu, privatizācija attiecībā uz nekustamo īpašumu  nav veicama un nekustamais īpašums virzāms atsavināšanai Atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem nekustamā īpašuma sastāvā ietilpst:
- zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 1300 026 4607) 0,3917 ha platībā; zemes  vienības lietošanas mērķis: 0908 - Pārējo sabiedriskās nozīmes objektu apbūve. Zemes vienības platības sadalījums pa lietošanas veidiem: Pārējās zemes platība, 0,3917 ha;
- būve –  kinoteātris (būves kadastra apzīmējums 1300 026 4607 001), būves kopējā platība 694,6 m2; būves galvenais lietošanas veids: 1261 - Ēkas plašizklaides pasākumiem; būves tips: 12610102 - Teātri, kinoteātri, koncertzāles, cirka ēkas, mūzikas, deju un citu plašizklaides pasākumu ēkas;
- būve – šķūnis (būves kadastra apzīmējums1300 026 4607 002), būves kopējā platība 58,7 m2; būves galvenais lietošanas veids: 1274 - Citas, iepriekš neklasificētas, ēkas; būves tips: 12740203 - Siltumnīcas ar kopējo platību līdz 60 m2 (ieskaitot), šķūņi un citas palīgēkas.
Saskaņā ar Akta Nr. 4434R/24 pielikuma “Informācija par valstij piekritīgo nekustamo īpašumu – divām būvēm (būvju kadastra apzīmējumi 1300 026 4607 001 un 1300 026 4607 002), kuras atrodas uz zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 13000264607) – Tukuma ielā 16/18, Jūrmalā (turpmāk – Nekustamais īpašums), tā pieņemšanu valsts īpašumā Finanšu ministrijas valdījumā un valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” pārvaldīšanā”” 3. punktu un 10.2., 10.3.apakšpunktu, atbilstoši NĪVKIS datiem būvju  (būvju kadastra apzīmējumi 1300 026 4607 001 un 1300 026 4607 002) fiziskais stāvoklis (nolietojums %) noteikts – “V3 - Ēka apmierinošā tehniskā stāvoklī.” Veicot minēto būvju vizuālo apsekošanu dabā,  konstatēts, ka būvju nolietojums ir 80% un būvju tehniskais stāvoklis kopumā raksturojams kā avārijas.
Nekustamā īpašuma fiskālā kadastrālā vērtība 13.03.2025. ir 91512 euro, universālā kadastrālā vērtība 13.03.2025. ir 122 401 euro.
Zemes vienībai NĪVKIS reģistrēti šādi apgrūtinājumi:
- nacionālā parka neitrālās zonas teritorija, 0,3917 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pazemes elektronisko sakaru tīklu līniju un kabeļu kanalizāciju, 0,0107 ha;
- Lauku zemei izvērtējamo apgrūtinājumu pārklājuma teritorija zemes kadastrālās vērtības aprēķinam, 0,0029 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap ūdensvadu, kas atrodas dziļāk par 2 metriem, 0,0634 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap kuģošanas drošībai paredzēto navigācijas tehnisko līdzekli – bāku, 0,3917 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu kabeļu līniju, 0,0129 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap ārēju virszemes elektronisko sakaru tīklu līniju neapkalpojamu pastiprināšanas un reģenerācijas punktu, ārēju kabeļu sadales skapi un kasti ar ieraktu pamatni vai skapi un kasti, kas uzstādīta uz atsevišķas pamatnes, 0,0003 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pašteces kanalizācijas vadu, 0,0008 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līniju, 0,0029 ha.
Zemes vienībai NĪVKIS ierakstīta atzīme: Koordinātu nesakritība.
NĪVKIS reģistrētā atzīme par koordinātu nesakritību norāda, ka mērnieks ir konstatējis nepareizi noteiktas koordinātas zemes vienības robežpunktiem, koordinātu nesakritības atzīmi reģistrē no mērnieka atzinuma par robežu neatbilstību. Koordinātu neatbilstības novēršanai nav noteikts konkrēts termiņš, ja nekustamā īpašuma ieguvējam būs nepieciešams precizēt konkrētās robežas, piemēram, būvniecības plānošanas procesā, viņš varēs vērsties pie mērnieka un risināt robežas neatbilstības novēršanu atbilstoši Ministru kabineta 27.12.2011. noteikumiem Nr.1019 “Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi”.
Nekustamā īpašuma ieguvējam, izmantojot nekustamo īpašumu, būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslas veidam, kā arī citos normatīvajos aktos noteiktā kārtība rīcībai ar nekustamo īpašumu atbilstoši konkrētajam apgrūtinājumam.
Nekustamais īpašums nav iznomāts.
Jūrmalas valstpilsētas administrācija 04.03.2025. vēstulē Nr. 14-1/572 (turpmāk – Administrācijas vēstule) sniegusi informāciju, ka saskaņā ar Jūrmalas pilsētas Teritorijas plānojumu, kas apstiprināts ar Jūrmalas pilsētas domes 11.10.2012. saistošajiem noteikumiem Nr.42 “Par Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu”, kurā veikti grozījumi ar Jūrmalas domes 25.01.2024. saistošajiem noteikumiem Nr. 2 “Par Jūrmalas valstspilsētas teritorijas plānojuma grozījumu grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu”, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem, zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 1300 026 4607) atrodas Jauktas apbūves teritorijā (JC27), kura ir funkcionāla zona, ko nosaka teritorijai, kurā vēsturiski ir izveidojies plašs jauktu izmantošanu spektrs, vai, kas kalpo kā pilsētas, ciema vai apkaimes centrs, kā arī apbūves teritorijās, ko plānots attīstīt par šādiem centriem.
Papildus, saskaņā ar Teritorijas plānojumu minētā zemes vienība atrodas Teritorijās ar īpašiem noteikumiem (TIN):
1) Jaukta kūrorta teritorija TIN13, apbūvē, ievērojot prasības attiecībā uz funkciju (izmantošanas veidi) procentuālo dalījumu zemes vienības ietvaros -  minimālais kūrorta pakalpojumu funkcijas (stāvu kopplatības) īpatsvars 51%;  maksimālais dzīvojamās, sabiedrisko un darījumu funkciju (stāvu kopplatības) kopējais īpatsvars ir 49%;  ja teritoriju attīsta vairākās kārtās, pirmajā kārtā būvē kūrorta objektus;
2) Teritorija ar īpašiem noteikumiem TIN118, kur primāri jānodrošina centralizētās kanalizācijas sistēmas ierīkošana, ierīkojot nepieciešamos tīklus un būves, kā arī jāierīko centralizētā ūdensapgādes sistēma. Teritorijā, kurā ir ierīkota centralizētā ūdensapgādes un/vai kanalizācijas sistēma, visiem objektiem ir jānodrošina pieslēgumi pie centralizētās sistēmas.
Saskaņā ar Administrācijas vēstulē norādīto informāciju, zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 1300 026 4607) neatrodas degradētā teritorijā saskaņā ar Zemes pārvaldības likumu un piekļūšana minētajai zemes vienībai ir nodrošināta no Tukuma un Senatnes ielām.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Skatīt sadaļu "Pašreizējā situācija".
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta pirmo daļu valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai. 
Ar Finanšu ministrijas un VNĪ 18.03.2020. noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr. 13.7-17/12/38, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā nodrošinot lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem. Attiecīgi, ņemot vērā nekustamā īpašuma izmantošanas iespējas, kā arī to, ka nav zināmas valsts vajadzības, kuru nodrošināšanai nekustamo īpašumu būtu lietderīgi saglabāt valsts īpašumā, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt rīkojuma projektā iekļautā nekustamā īpašuma  atsavināšanu un attiecīga Ministru kabineta lēmuma sagatavošanu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamos īpašumus dod Ministru kabinets. Atsavināšanas likuma 9.panta pirmajā daļā noteikts, ka valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 44. panta pirmo daļu publiskas personas zemi var iegūt īpašumā personas, kas saskaņā ar likumu var būt zemes īpašuma tiesību subjekti. Ievērojot minēto, rīkojuma projektā iekļautā nekustamā īpašuma  ieguvējam jāatbilst likuma “Par zemes Reformu Latvijas Republikas pilsētās” noteiktajam darījumiem ar zemes īpašumiem. Šī iemesla dēļ nekustamā īpašuma izsoles noteikumos jāparedz arī šāds nosacījums.
Rīkojuma projekts paredz nekustamā īpašuma valdītājam  –  Finanšu ministrijai  uzdevumu nodot pircējam nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Atbilstoši Atsavināšanas likuma 30.pantam izsoles dalībniekam, kurš nosolījis augstāko cenu par nekustamo īpašumu, jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā.
Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

Atbilstoši Ministru kabineta 01.02.2011. noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskās personas manta” 12.punktā noteiktajam, lai noskaidrotu, vai atsavināmais valsts nekustamais īpašums nav nepieciešams citai valsts iestādei, valsts kapitālsabiedrībai vai atvasinātai publiskai personai vai to iestādei valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, Ministru kabineta rīkojuma projektu izsludinot Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, tiks nodrošināts noteikumos noteiktais pienākums.
Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta rīkojuma projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Ietekmes apraksts
Jebkurš tiesību subjekts - fiziska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties nekustamo īpašumu.
Juridiskās personas
Ietekmes apraksts
Jebkurš tiesību subjekts - juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties nekustamo īpašumu.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām

Vai projekts skar šo jomu?

2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
Projekta īstenošanai nav nepieciešami papildus līdzekļi no valsts vai pašvaldību budžeta. Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 47.pantu atsavināšanas izdevumus sedz no publiskas personas mantas atsavināšanā iegūtajiem līdzekļiem. Atsavināšanas izdevumu apmērs tiks noteikts Ministru kabineta 01.02.2011. noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” paredzētajā kārtībā.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 15.10.2024. noteikumu Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 4. punktam skaidrojam, ka tiesību akta projekts būtiski nemaina esošo regulējumu, neietekmē sabiedrībai nozīmīgās iniciatīvās un procesus, neparedz ieviest reformu izstrādes un īstenošanas procesu un neskar publiskā finansējuma plānošanu, tādēļ sabiedrības līdzdalības kārtība rīkojuma projekta izstrādē netiek piemērota.
Ministru kabineta rīkojuma projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Tiesību aktu projektu publiskajā portālā Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.

6.4. Cita informācija

Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 11.pantā noteikto sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu tīmekļvietnē. Vienlaicīgi ar sludinājumu VNĪ tīmekļvietnē ievieto arī pārdodamā valsts nekustamā īpašuma izsoles noteikumus. Rīkojot elektronisku izsoli, sludinājumi par publiskas personas mantas izsoli ievietojami arī elektronisko izsoļu tīmekļvietnē (https://izsoles.ta.gov.lv).
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē: www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Finanšu ministrija
  • VAS "Valsts nekustamie īpašumi"

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi