Anotācija (ex-ante)

Zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu ierosināšana
Ministru kabineta noteikumu Nr. 1019 4. punktā noteikts, ka zemes kadastrālo uzmērīšanu ierosina Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma (turpmāk – Kadastra likums) 24. pantā minētā persona.
Saskaņā ar Dalītā īpašuma izbeigšanas likumā noteikto procesu pēc atsavināmās zemes izpirkšanas jāveic tālākās darbības, lai īpašuma tiesības uz to nostiprinātu zemesgrāmatā uz daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku vārda.
Ja atsavināmā zeme daļēji sakrīt ar vienu vai vairākām Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk - Kadastra informācijas sistēma) reģistrētām zemes vienībām, pirms īpašuma tiesību uz atsavināto zemi nostiprināšanas zemesgrāmatā veicama atsavināmās zemes kadastrālā uzmērīšana, atdalot no zemes īpašniekam piederošās zemes atsavināmo zemi vai tās daļu, kā rezultātā atsavināmajai un zemes īpašniekam paliekošajai zemei tiktu sagatavots zemes robežu, situācijas un apgrūtinājumu plāns.
Dalītā īpašuma izbeigšanas likuma 18. panta otrā un ceturtā daļa paredz, ka atsavināmās zemes un zemes īpašniekam paliekošās zemes kadastrālā uzmērīšana veicama par valsts budžeta līdzekļiem un to organizē Valsts zemes dienests. Dalītā īpašuma izbeigšanas likuma 4. panta otrajā daļā noteikts, ka atsavināšanas tiesības izmantošanai nav nepieciešama zemesgabala īpašnieka piekrišana.
No minētā izriet, ka atsavināmās zemes un zemes īpašniekam paliekošās zemes kadastrālās uzmērīšanas ierosināšanu veiks Kadastra likuma 24. panta pirmās daļas 11. punktā minētā persona, kurai likumā noteiktas šādas tiesības, respektīvi - Valsts zemes dienests, pamatojoties uz Dalītā īpašuma izbeigšanas likuma 18. panta otro daļu. 

Ievērojot minēto, Ministru kabineta noteikumu Nr. 1019 4.¹ punkts paredzēs, ka atsavināmās zemes kadastrālo uzmērīšanu uzsāk pēc informācijas saņemšanas no Valsts zemes dienesta par kadastrālās uzmērīšanas darbu uzsākšanu zemes vienībā.

Robežu noteikšanas tiesiskais pamatojums atsavināmās zemes kadastrālajā uzmērīšanā
Dalītā īpašuma izbeigšanas likuma 1. panta 2. punktā noteikts, ka atsavināmā zeme ir atbilstoši dzīvojamo māju privatizāciju regulējošiem normatīvajiem aktiem noteikts nepieciešamais zemesgabals daļā, kas sakrīt ar piespiedu dalītā īpašuma zemesgabalu. Atbilstoši Dalītā īpašuma izbeigšanas likuma 1. panta 6. punktam zemesgabals ir privātpersonai piederoša zeme, uz kuras atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamā māja, īpašuma tiesības uz to ir nostiprinātas zemesgrāmatā un tā sakrīt vai daļā sakrīt ar dzīvojamo māju privatizāciju regulējošos normatīvajos aktos noteikto dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu. Par zemesgabalu šā likuma izpratnē nav atzīstama tāda zeme, kura iegūta pēc dzīvojamās mājas nodošanas privatizācijā un īpašuma tiesības zemesgrāmatā uz šo zemi ir nostiprinātas attiecīgās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem, un dzīvokļu īpašnieku kopīpašuma domājamo daļu apmērs šādai zemei sakrīt ar attiecīgā dzīvokļa īpašuma sastāvā ietilpstošās zemes domājamo daļu.
No minētā izriet, ka dzīvojamajai mājai noteiktais funkcionāli nepieciešamais zemesgabals ir pamats atsavināmās zemes noteikšanai.
Saskaņā ar Dalītā īpašuma izbeigšanas likuma 5. pantā noteikto pēc daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma par atsavināšanas tiesības izmantošanas procesa uzsākšanu vietējā pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamā māja, pieņem lēmumu par daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu, ja tas iepriekš nav bijis noteikts vai lēmumu par funkcionāli nepieciešamā zemesgabala pārskatīšanu, ja tas iepriekš bijis noteiks un vietējā pašvaldība konstatē, ka to nepieciešams pārskatīt.
Atbilstoši Dalītā īpašuma izbeigšanas likuma 6. panta otrajai daļai vietējā pašvaldība papildus lēmumam par daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu vai lēmumam par funkcionāli nepieciešamā zemesgabala pārskatīšanu sagatavo kartogrāfisko materiālu - daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala projektu digitālā veidā vektordatu formātā Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmā vai, ja nav pieejami vektordati, konkrētā mērogā uz kartogrāfiskās pamatnes, kas attēlo virszemes topogrāfisko situāciju.
Attiecīgi no Dalītā īpašuma izbeigšanas likuma 18. panta otrās daļas, kurā noteikts, ka gadījumā, ja atsavināmā zeme daļā sakrīt ar vienu vai vairākām Kadastra informācijas sistēmā reģistrētām zemes vienībām, Valsts zemes dienests organizē kadastrālo uzmērīšanu zemesgabala sadalei, atdalot no tā atsavināmo zemi vai tās daļu, izriet, ka atsavināmās zemes atdalīšanai (zemes vienības sadalei) netiek izstrādāts zemes ierīcības projekts. 

Ievērojot minēto, Ministru kabineta noteikumu Nr. 1019 19.¹1. apakšpunktā paredzēts, ka zemes robežu noteikšanas tiesiskā pamatojuma dokuments atsavināmās zemes kadastrālajā uzmērīšanā, kas ietver atsavināmās un zemes īpašniekam paliekošās zemes kadastrālo uzmērīšanu, ir vietējās pašvaldības lēmums par daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu vai lēmums par funkcionāli nepieciešamā zemesgabala pārskatīšanu ar grafisko pielikumu.

Valsts zemes dienesta iesniegtā informācija atsavināmās zemes kadastrālajai uzmērīšanai
Par atsavināmās zemes kadastrālo uzmērīšanu Valsts zemes dienests slēgs līgumu ar publiskā iepirkumā izvēlētu zemes kadastrālās uzmērīšanas pakalpojuma sniedzēju. Atsavināmās zemes kadastrālās uzmērīšanas uzsākšanai Valsts zemes dienestam jāiesniedz tiesiskā pamatojuma dokuments pakalpojuma sniedzējam (mērniekam). Tāpat, lai mērnieks varētu veikt zemes kadastrālo uzmērīšanu, tajā skaitā, sagatavot dokumentāciju atsavināmajai un zemes īpašniekam paliekošajai zemei, mērniekam ir nepieciešami plānoto (projektēto) zemes vienību kadastra apzīmējumi.

Ievērojot minēto, Ministru kabineta noteikumu Nr. 1019 19.¹ punktā tiek noteikts, ka Valsts zemes dienests mērniekam vai komersantam iesniedz tiesiskā pamatojuma dokumentu - vietējās pašvaldības lēmuma par daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu vai par funkcionāli nepieciešamā zemesgabala pārskatīšanu ar grafisko pielikumu (oriģinālu vai atvasinājumu), kā arī plānoto (projektēto) zemes vienību kadastra apzīmējumus – atsavināmajai zemei un zemes īpašniekam paliekošajai zemei, līdz ar to mērniekam tie nebūs jāpieprasa, atšķirībā no Ministru kabineta noteikumu Nr. 1019 21. punktā noteiktā.

Paziņošana pašvaldībai par atsavināmās zemes un zemes īpašniekam paliekošās zemes kadastrālās uzmērīšanas uzsākšanu
Dalītā īpašuma izbeigšanas likuma 18. panta piektajā daļā noteikts, ka Valsts zemes dienests tam zvērinātam tiesu izpildītājam, kura lietvedībā atrodas lieta par piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu konkrētajā daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā, nosūta paziņojumu par atsavināmās zemes un, ja tāda ir, zemes īpašniekam paliekošās zemes daļas kadastrālās uzmērīšanas rezultātiem pēc tam, kad ziņas par atsavināmās zemes un, ja tāda ir, zemes īpašniekam paliekošās zemes daļas kadastrālo uzmērīšanu reģistrētas Kadastra informācijas sistēmā. Attiecīgi saskaņā ar Dalītā īpašuma izbeigšanas likuma 20. pantā noteikto pēc Valsts zemes dienesta paziņojuma saņemšanas zvērināts tiesu izpildītājs sagatavo un iesniedz nostiprinājuma lūgumus dzīvokļu īpašnieku īpašuma tiesību uz atsavināmo zemi nostiprināšanai un zemesgabala īpašnieku tiesību grozīšanai zemesgrāmatā.
Atbilstoši Dalītā īpašuma izbeigšanas likuma 23. panta pirmajai daļai pēc tam, kad daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku īpašuma tiesības uz atsavināmo zemi ir nostiprinātas zemesgrāmatā, zvērināts tiesu izpildītājs bez liekas kavēšanās izmaksā atsavināšanas cenu bijušajam zemesgabala īpašniekam.
Likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 9. panta trešajā daļā noteikts, ja īpašumu atsavina vai dāvina, zemesgrāmatā īpašnieka maiņu var reģistrēt pēc tam, kad ir nomaksāts nodokļa pamatparāds, soda nauda un nokavējuma nauda, kā arī veikts nodokļa maksājums par taksācijas gadu, kurā notiek īpašnieka maiņa, un zemesgrāmatu nodaļa par to ir pārliecinājusies tiešsaistes datu pārraides režīmā.
No minētā izriet, ka nekustamā īpašuma īpašnieka maiņas gadījumā nekustamā īpašuma nodokļa pamatparāda, soda nauda un nokavējuma naudas nomaksas kontrole ietilpst zemesgrāmatu nodaļas kompetencē.
Attiecīgi Dalītā īpašuma izbeigšanas likuma 21. panta ceturtajā daļā noteikts, ka, nostiprinot zemesgrāmatā dzīvokļu īpašnieku īpašuma tiesības uz atsavināmo zemi, tiek piemērota likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli" noteiktā speciālā kārtība attiecībā uz nekustamā īpašuma īpašnieka maiņas reģistrāciju zemesgrāmatā.
No minētā izriet, ka, nostiprinot zemesgrāmatā dzīvokļu īpašnieku īpašuma tiesības uz atsavināmo zemi, likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli" tiks paredzēta atšķirīga nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu kārtība, nekā tā noteikta šā likuma 9. panta trešajā daļā.
No likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 9. panta otrās daļas, kurā noteikts, ka noteiktajā laikā nenomaksāto nodokli, soda naudu vai nokavējuma naudu saskaņā ar pašvaldības lēmumu piedzen bezstrīda kārtībā atbilstoši likumam "Par nodokļiem un nodevām" un Administratīvā procesa likumā noteiktajai administratīvā akta piespiedu izpildes kārtībai un likuma "Par nodokļiem un nodevām" 26. panta septītās daļas 2. punktam, kurā noteikts, ka lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu ir izpildu dokuments, un to izpilda zvērināti tiesu izpildītāji saskaņā ar Civilprocesa likumu un pamatojoties uz lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu, ja nodokļu administrācija Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā zvērinātam tiesu izpildītājam ir iesniegusi izpildu dokumentu, izriet, ka gadījumā, ja zemes īpašnieks nebūs veicis nekustamā īpašuma nodokļa samaksu likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" noteiktajā apmērā un kārtībā, vietējai pašvaldībai ar lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu ir tiesības vērsties pie zvērināta tiesu izpildītāja noteiktajā laikā nenomaksātā nekustamā īpašuma nodokļa, soda naudas vai nokavējuma naudas piedzīšanai no zemes īpašnieka bezstrīdus kārtībā.

Lai nodrošinātu pašvaldības tiesības nokavēto nodokļu maksājumu piedziņai, Ministru kabineta noteikumu Nr. 1019 231.¹ punktā paredzēts, ka Valsts zemes dienests informē vietējo pašvaldību par tās administratīvajā teritorijā esošās atsavināmās zemes plānoto kadastrālās uzmērīšanas uzsākšanu.

Zemes kadastrālās uzmērīšanas process
Atbilstoši Dalītā īpašuma izbeigšanas likuma 18. panta otrajai daļai par atsavināmās zemes kadastrālās uzmērīšanas darbībām informē daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekus un zemesgabala īpašnieku, bet to neierašanās vai iebildumu izteikšana nav šķērslis kadastrālās uzmērīšanas veikšanai un uzmērītās zemes vienības un kadastrālās uzmērīšanas datu reģistrācijai Kadastra informācijas sistēmā.
Tāpat, ņemot vērā, ka Dalītā īpašuma izbeigšanas likumā nav paredzēts, ka strīdi par robežām starp zemes gabala īpašnieku un pierobežnieku ietekmētu atsavināmās zemes kadastrālo uzmērīšanu, darbi turpināmi arī, ja iebildumus izteicis pierobežnieks.
Atbilstoši spēkā esošajai zemes kadastrālās uzmērīšanas kārtībai (Ministru kabineta noteikumu Nr. 1019 44. punkts) zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus var veikt bez uzaicinātā pierobežnieka klātbūtnes, ja tas nav ieradies. Šāda kārtība neierobežo pierobežnieka īpašuma tiesības. Pierobežniekam ir tiesības ierosināt zemes kadastrālo uzmērīšanu savai zemes vienībai, kā arī risināt jautājumu par robežu izvietojumu apvidū civiltiesiskajā kārtībā arī pēc atsavināmās zemes un zemes īpašniekam paliekošās daļas zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentu un datu reģistrācijas Kadastra informācijas sistēmā, ievērojot Civillikuma 1908. pantā noteikto, ka prasības par robežu pārbaudīšanu nenoilgst.
Dalītā īpašuma izbeigšanas likuma 18. panta ceturtajā daļā noteikts, ka atsavināmās zemes un, ja tāda ir, zemes īpašniekam paliekošās zemes daļas kadastrālo uzmērīšanu veic par valsts budžeta līdzekļiem ne vēlāk kā deviņu mēnešu laikā no dienas, kad atsavināšanas tiesība ir izmantota saskaņā ar šā likuma 14. panta piektajā daļā noteikto. Tādējādi, ir paredzēts ierobežots termiņš atsavināmās zemes kadastrālajai uzmērīšanai, proti, atsavināmās zemes kadastrālā uzmērīšana ir veicama ne vēlāk kā deviņu mēnešu laikā no dienas, kad dzīvokļa īpašnieki ir izmantojuši atsavināšanas tiesību (ir veikta pilna samaksa par atsavināmo zemi).

Personu uzaicināšana uz zemes kadastrālās uzmērīšanas darbiem un iebildumu izteikšana
Atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr. 1019 34. punktā noteiktajam mērnieks, pamatojoties uz kadastra informāciju, uzaicina ierosinātāju un pierobežnieku šajos noteikumos noteiktajos gadījumos piedalīties zemes kadastrālās uzmērīšanas darbos apvidū.
Ierosinātāju uz zemes kadastrālās uzmērīšanas darbiem aicina, ja tas ir Kadastra likuma 24. pantā minētā persona, jo tā, ierosinot zemes kadastrālo uzmērīšanu, rīkojas atbilstoši savām tiesībām uz īpašumu.
Savukārt, pasūtot atsavināmās zemes daļas kadastrālo uzmērīšanu, Valsts zemes dienests rīkojas atbilstoši Dalītā īpašuma izbeigšanas likumā noteiktajam deleģējumam un mērķim - risināt piespiedu dalītā īpašuma problemātiku, bet nepārstāv zemes un dzīvokļa īpašnieku tiesības uz īpašumu, līdz ar to Valsts zemes dienesta aicināšana uz atsavināmās zemes daļas un zemes īpašniekam paliekošās zemes daļas kadastrālās uzmērīšanas darbiem ir nelietderīga.
Tāpat, ņemot vērā, ka atbilstoši Dalītā īpašuma izbeigšanas likuma 18. panta otrajai daļai par atsavināmās zemes kadastrālās uzmērīšanas darbībām informē daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekus un zemesgabala īpašnieku, kas, ievērojot šī brīža spēkā esošo Ministru kabineta noteikumu Nr. 1019 redakciju, nav uzskatāmi nedz par ierosinātāju, nedz pierobežnieku, tiek precizēts nosaukums 3. nodaļai un tās normām, ietverot arī citu personu uzaicināšanu uz zemes kadastrālās uzmērīšanas darbiem apvidū.
Ņemot vērā, ka atbilstoši Ministru kabineta noteikumos Nr. 1019 noteiktajai kārtībai robežas izvērtēšanu un atjaunošanu (t.i. robežas apsekošanu, ja nepieciešams robežas atjaunošanu vai robežas neatbilstības novēršanu) veic uzmērāmās zemes vienības robežposmam, kas ir iepriekš noteikts uzmērāmās vai robežojošās zemes vienības robežu noteikšanas procesā, tad uz zemes kadastrālās uzmērīšanas darbiem ir uzaicināms sadalāmās zemes vienības īpašnieks un pierobežnieks, kura robežposmā veic attiecīgās darbības. Tāpat arī uz robežas noteikšanu mērniekam jāuzaicina sadalāmās zemes vienības īpašnieks un pierobežnieks, ja uz kopējā robežposma ierīko jaunu robežzīmi, jo ierīkotās robežzīmes būs saistošas arī viņu īpašumā paliekošās un esošās zemes vienības robežai. 
Ievērojot to, ka Dalītā īpašuma izbeigšanas likuma 18. panta otrajā daļā noteikts, ka par atsavināmās zemes kadastrālo uzmērīšanu informē daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekus, tādēļ uz atsavināmās zemes robežas noteikšanu jāuzaicina uz atsavināmās zemes esošās daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašniekus, lai viņi varētu iepazīties ar atsavināmās zemes noteiktajām robežām apvidū.
Atsavināmās zemes kadastrālajā uzmērīšanā tiek vienkāršota daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieku uzaicināšana uz darbiem apvidū, respektīvi, tiek paredzēts, ka gan uz atsavināmās zemes esošās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekus, gan uz robežojošās zemes vienības esošās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekus (kā pierobežnieku) uzaicina ar uzaicinājuma paziņojumu (3. pielikums), bet atšķirībā no zemes kadastrālās uzmērīšanas citos gadījumos, ja neviens no uzaicinātajiem dzīvokļu īpašniekiem nav ieradies, mērniekam nebūs visiem dzīvokļu īpašniekiem jāizsūta uzaicinājuma vēstule, kā tas noteikts Ministru kabineta noteikumu Nr. 1019 38. punktā. Savukārt, Oficiālās elektroniskās adreses likumā noteiktās valsts iestādes uz zemes kadastrālās uzmērīšanas darbiem uzaicina ar uzaicinājuma vēstuli. 
Atbilstoši likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 1. panta 20. punktam dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamais zemes gabals ir zeme, uz kuras uzcelta dzīvojamā māja, tās uzturēšanai, apsaimniekošanai un funkcionēšanai nepieciešamie infrastruktūras, labiekārtojuma un komunikāciju elementi, kas uzrādīti šā zemes gabala detālplānojumā.
Saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 1. panta 3. punktu un 6. panta otrās daļas 1. punktu dzīvojamās mājas uzturēšana ir obligāta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbība, ko veic dzīvojamās mājas īpašnieks vai pārvaldnieks.
Atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 1. panta 5. punktam pārvaldnieks ir pilngadīga un rīcībspējīga fiziskā vai juridiskā persona, kas uz pārvaldīšanas līguma pamata veic dzīvojamās mājas īpašnieka uzdotās pārvaldīšanas darbības.
Ievērojot iepriekš minēto, lai nodrošinātu dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, atsavināmās zemes robežas (dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala robežas) ir būtiski zināt arī attiecīgās dzīvojamās mājas pārvaldniekam. Līdz ar to uz atsavināmās zemes kadastrālās uzmērīšanas darbībām būtu uzaicināms arī mājas pārvaldnieks, taču atsavināmās zemes robežas noteikšanā tā var piedalīties kā ieinteresētā persona bez tiesībām izteikt iebildumus vai parakstīt mērnieka sagatavotos dokumentus par robežas novietojumu, jo šie dokumenti ir saistoši personām, kam uz attiecīgajiem zemes īpašumiem ir īpašuma tiesības.
Ja pārvaldnieks ir fiziska persona, informācija par tās adresi nav publiski pieejama, tādēļ mērniekam nav iespējas to informēt par atsavināmas zemes robežu noteikšanu. Savukārt, ja pārvaldnieks ir juridiska persona, tad tās juridiskā adrese ir publiski pieejama Uzņēmumu reģistrā un mērnieks var nodrošināt pārvaldnieka informēšanu par atsavināmās zemes robežas noteikšanu.
Ievērojot minēto, tiks noteikts, ka par atsavināmās zemes robežas noteikšanu informē uz atsavināmās zemes esošās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldnieku (turpmāk – pārvaldnieks), ja tā ir juridiska persona, kas reģistrēta būvniecības informācijas sistēmas dzīvojamo māju pārvaldnieku reģistrā. Minēto noteiks Ministru kabineta noteikumu Nr. 1019 35.¹ un 35.² punkts.
Ievērojot, ka atsavināmās zemes kadastrālo uzmērīšanu veiks pēc informācijas saņemšanas no Valsts zemes dienesta, kuru uz zemes kadastrālās uzmērīšanas darbiem apvidū neaicina, un to, ka zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus var veikt, ja uzaicinātais pierobežnieks nav ieradies, un to, ka uz atsavināmās zemes esošās daudzdzīvokļu mājas dzīvokļa īpašnieku un sadalāmās zemes vienības īpašnieka neierašanās nav šķērslis zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu veikšanai, tad atsavināmās zemes kadastrālajā uzmērīšanā var veidoties situācija, ka mērnieks varēs veikt zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus, tai skaitā novērst robežu neatbilstību, arī tad, ja neviena uzaicinātā persona uz kadastrālās uzmērīšanas darbiem apvidū neieradīsies. 
Savukārt Ministru kabineta noteikumu Nr. 1019 231.³ punktā tiks noteikts Dalītā īpašuma izbeigšanas likuma 18. panta otrajā daļā paredzētais, ka uz zemes kadastrālās uzmērīšanas darbiem uzaicināto daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekus un sadalāmā zemesgabala īpašnieka iebildumu izteikšana nav šķērslis kadastrālās uzmērīšanas veikšanai, vienlaikus nosakot, ja persona ieradusies un izteikusi iebildumus, tie jāpiefiksē attiecīgajā robežas apsekošanas, atjaunošanas vai noteikšanas aktā.
Projektā tiek iekļauta jauna Ministru kabineta noteikumu Nr. 1019 14.¹ nodaļa, kurā noteikta vienkāršota zemes kadastrālās uzmērīšanas kārtība, tajā skaitā, izslēdzot šķēršļus, kas varētu aizkavēt zemes kadastrālo uzmērīšanu:
a) Vienkāršoti zemes kadastrālās uzmērīšanas darbi apvidū un plānu sagatavošana
Paredzēts, ka sadalāmajai zemes vienībai robežu izvērtē un atjauno (veic robežas apsekošanu, ja nepieciešams - robežas atjaunošanu, robežas neatbilstības novēršanu) robežposmos, kuros tiks noteikti jauni robežpunkti atsavināmās zemes robežas noteikšanas laikā, un uzmērīšanu veic tikai sadalošajai projektētajai robežai. Pārējās sadalāmās zemes vienības robežas, sagatavojot zemes robežu plānu atsavināmās zemes un zemes īpašniekam paliekošās zemes daļai, pārzīmē no sadalāmās zemes vienības zemes robežu plāna. Savukārt izveidoto zemes vienību robežas noteikšanas aktos robežas aprakstu pārraksta no iepriekšējā zemes robežu ierādīšanas vai robežas noteikšanas akta (sadalāmās zemes vienības) un robežas neatbilstības novēršanas akta, ja kādā robežposmā veikta robežas neatbilstības novēršana, un papildina to ar informāciju par jauno noteikto robežposmu. Minēto kārtību paredzēs Ministru kabineta noteikumu Nr. 1019 48.7., 231.²1. un 231.²4. apakšpunkts.
No minētā izriet, ja atsavināmās zemes projektētā robeža neskar sadalāmās zemes vienības robežu, robežas izvērtēšana un atjaunošana sadalāmajai zemes vienībai nav jāveic, līdz ar to mērniekam Valsts zemes dienestam nav jāpieprasa kadastra informācija un arhīva materiāli par robežojošām zemes vienībām. Šādos gadījumos kadastra informācija un arhīva materiāli būs nepieciešami tikai par sadalāmo zemes vienību, lai varētu sagatavot robežu noteikšanas aktu un zemes robežu plānu zemes īpašniekam paliekošās zemes daļai, izņemot, ja sadalāmajai zemes vienībai Kadastra informācijas sistēmā ierakstīta atzīme par zemes vienību robežu neatbilstību. Minēto kārtību paredzēs Ministru kabineta noteikumu Nr. 1019 23.¹ punkts.
b) Termina “ierosinātājs” izpratne Ministru kabineta noteikumu Nr.1019 4. nodaļā, veicot atsavināmās zemes kadastrālo uzmērīšanu
Ņemot vērā, ka, nosakot atsavināmās zemes kadastrālās uzmērīšanas kārtību, izpratne par atsavināmās zemes kadastrālās uzmērīšanas uzsākšanu ir citādāka nekā jebkurā citā zemes kadastrālās uzmērīšanas gadījumā, kad ierosinātājs ir Kadastra likuma 24. pantā minētā persona, ir jānodrošina Ministru kabineta notikumu Nr. 1019 4. nodaļā iekļauto normu, kurās ir iesaistīts termins “ierosinātājs”, izpratne atbilstoši ieviestajai atsavināmās zemes kadastrālās uzmērīšanas kārtībai, kas noteikta projektā iekļautajā 14.¹ nodaļā. Piemēram, termina “ierosinātājs” lietojums Ministru kabineta noteikumu Nr. 1019 62. punktā – “Robežas apsekošanā ierosinātājs un pierobežnieks uzrāda robežzīmes, robežstigas un situācijas elementus, pa kuriem noteikta robeža.”, jāpielāgo nosacījumam, ka atsavināmās zemes kadastrālajā uzmērīšanā darbu pasūtītājs Valsts zemes dienests nepārstāv zemes īpašnieka īpašuma tiesības un darbos apvidū nepiedalās, tādējādi robežas apsekošanā robežas novietojumu apvidū būs jāuzrāda uzaicinātajam sadalāmās zemes vienības īpašniekam. Šāda izpratne veidojama arī šo noteikumu 68., 92., 99. punktā un 98.1., 98.4. apakšpunktā, nosakot, ka minēto normu izpratnē par ierosinātāju uzskatāms sadalāmās zemes vienības īpašnieks.
Iepriekš minētais tiks noteikts Ministru kabineta noteikumu Nr. 1019 231.⁵ punktā.
c) Mērnieka kompetencē esošās darbības atsavināmās zemes kadastrālajā uzmērīšanā
Ministru kabineta noteikumos Nr. 1019 ir ietverts regulējums arī par ierosinātāja darbībām zemes kadastrālās uzmērīšanas laikā, piemēram, atbilstoši minēto noteikumu 62. punktā noteiktajam - novērst konstatētos robežas tehniskā stāvokļa trūkumus, atjaunot kupicu vai robežstigu, likvidēt neatbilstošas robežzīmes vai atbilstoši 111. punktā noteiktajam – robežas noteikšanā ierādīto robežzīmes vietu nekavējoties nostiprināt ar robežzīmi. Ņemot vērā, ka atsavināmās zemes kadastrālajā uzmērīšanā darbu pasūtītāju Valsts zemes dienestu uz zemes kadastrālās uzmērīšanas darbiem apvidū neaicina, tad Ministru kabineta noteikumu Nr. 1019 231.²2. un 231.²3. apakšpunktā tiks paredzēts, ka minētās darbības jāveic mērniekam.
Bez minētā Ministru kabineta noteikumu Nr. 1019 191. punktā tiks paredzēts, ka gadījumos, ja mērnieks konstatē, ka atsavināmās zemes kadastrālās uzmērīšanas tiesiskā pamatojuma dokumentā (vietējās pašvaldības lēmums par daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu vai par funkcionāli nepieciešamā zemesgabala pārskatīšanu ar grafisko pielikumu (oriģinālu vai atvasinājumu) norādītā atsavināmās zemes vai zemes īpašniekam paliekošās zemes daļas platība pārsniedz zemes kadastrālajā uzmērīšanā aprēķinātās zemes vienību platības pieļaujamās platību atšķirības robežas, platību neatbilstības aktu vienpersoniski paraksta tikai mērnieks.
d) Zemes robežu, situācijas un apgrūtinājumu plānu sagatavošana
Projektā paredzēts vienkāršots kadastrālās uzmērīšanas process, sagatavojot zemes robežu, situācijas un apgrūtinājumu plānus atsavināmajai zemei un zemes īpašniekam paliekošajai zemei, zemes vienības robežas robežposmus, kuros robežas izvērtēšanu un atjaunošanu nebija nepieciešams veikt, pārzīmējot no sadalāmās zemes vienības aktuālā zemes robežu plāna.
Ja Kadastra informācijas sistēmā sadalāmajai zemes vienībai ir ierakstīta atzīme par zemes vienību robežu neatbilstību, mērnieks to novērš, izpildot kamerālos darbus, pārrakstot un pārzīmējot informāciju atbilstoši iepriekš sagatavotajiem zemes vienības robežas neatbilstības novēršanas dokumentiem arī tajos robežposmos, kuros robežas izvērtēšanu un atjaunošanu atsavināmās zemes kadastrālās uzmērīšanas ietvaros nebija nepieciešams veikt, lai, sagatavojot jaunizveidotajām zemes vienībām zemes robežu plānu, tām tiktu norādīta aktuālā informācija par robežu. Ņemot vērā, ka jau šobrīd Ministru kabineta noteikumu Nr. 1019 245. punktā ir noteikta rīcība, kā veicama robežas neatbilstības novēršana gadījumos, kad robeža netiek izvērtēta un atjaunota visos sadalāmās zemes vienības robežposmos, tad 14.¹ nodaļā tiks iekļauts 231.⁴ punkts, kurā noteikts, ka robežas neatbilstības gadījumā mērnieks rīkojas saskaņā ar šo noteikumu 245. punktu.
Attiecībā uz situācijas plāna sagatavošanu projektā paredzēts, ka ir gatavojami situācijas plāni ar aktuālu informāciju par zemes lietošanas veidiem gan atsavināmajai zemei, gan zemes īpašniekam paliekošajai zemei, jo pārsvarā līdz 2006. gadam zemes vienībām, kuras atradās pilsētas teritorijā, izgatavoja zemes robežu plānus, kuros neattēloja informāciju par zemes lietošanas veidiem, tādēļ šādām zemes vienībām Kadastra informācijas sistēmā nav korekti dati par zemes lietošanas veidiem. Līdz ar to, ja atsavināmās zemes kadastrālajā uzmērīšanā sadalāmās zemes vienības zemes robežu plāns sagatavots bez zemes lietošanas veidu attēlošanas, tad šobrīd tiktu iegūti aktuāli dati par zemes lietošanas veidiem, kā arī tie tiktu reģistrēti Kadastra informācijas sistēmā. Tāpat arī, sagatavojot apgrūtinājuma plānus atsavināmajai zemei un zemes īpašniekam paliekošajai zemei, tajos ietverama aktuālā informācija par zemes vienībā esošajiem apgrūtinājumiem. Līdz ar to, situācijas un apgrūtinājumu plāna sagatavošanai piemērojams vispārīgās Ministru kabineta noteikumos Nr.019 noteiktās prasības.
e) Dokumentu iesniegšana Valsts zemes dienestā
Projektā paredzēts, ka atsavināmās zemes kadastrālās uzmērīšanas rezultātā sagatavotās dokumentācijas iesniegšanai Valsts zemes dienestā nav nepieciešams iesniegums kadastra datu reģistrācijai vai aktualizācijai, jo atsavināmās zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus organizē pats Valsts zemes dienests un kadastra datu reģistrācija tiks veikta, pamatojoties uz Valsts zemes dienesta un atsavināmās zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu veicēja noslēgtā līguma pamata. Minētais tiks noteikts Ministru kabineta noteikumu Nr. 1019 263.¹4.1. un 264.7. apakšpunktā.

Valsts zemes dienesta kompetence augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas par nacionālajai drošībai un valsts aizsardzībai svarīgiem objektiem izsniegšanā
Mērnieks zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu vajadzībām var izmantot augstas detalizācijas topogrāfisko informāciju, ko atbilstoši spēkā esošajai Ministru kabineta noteikumos Nr. 1019 noteiktajai kārtībai izsniedz vietējā pašvaldība.
Aizsardzības ministrija ir izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu "Nacionālajai drošībai un valsts aizsardzībai svarīgas informācijas par nekustamā īpašuma objektiem aizsardzības nodrošināšanas kārtība" (tiesību akta lietas ID 21-TA-786). Tas paredz, ka augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas par valstij svarīgiem objektiem mērniekiem un citiem klientiem, kuriem līdz šim augstas detalizācijas topogrāfisko informāciju izsniedza vietējā pašvaldība vai cita persona, kurai pašvaldība deleģējusi tās datubāzes uzturēšanu, izsniegšanu turpmāk nodrošinās Valsts zemes dienests.

Attiecīgi Ministru kabineta noteikumu Nr. 1019 25.4. un 32.3. apakšpunktā Valsts zemes dienests tiks noteikts kā augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas par valstij svarīgiem objektiem izsniedzējs.

Cita projektā precizētā informācija:
a) Ministru kabineta noteikumu Nr. 1019 22.1.1.4. un 22.1.2.3. apakšpunktā noteikts, ka Valsts zemes dienesta izsniegtai kadastra informācijai par uzmērāmo un robežojošo zemes vienību jāsatur izraksts no pamatdatiem par nekustamā īpašuma piederību un nomniekiem. Ministru kabineta 2012. gada 10. aprīļa noteikumu Nr. 263 "Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi" 203. punktā noteikts, ka Kadastra informācijas sistēmā informāciju par iznomāto nekustamo īpašumu vai tā daļu un par nomnieku dzēš 2021. gada 1. decembrī.
b) Ministru kabineta noteikumu Nr. 1019 90. punktā noteikts, ka robežas neatbilstības novēršana ietver mērnieka atzinuma sagatavošanu par robežas neatbilstību, neatbilstības novēršanu apvidū un robežas neatbilstības novēršanas akta sagatavošanu (9. pielikums). Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 1019 91. punktu atzinumā par robežas neatbilstību mērnieks: izvērtē ierosinātāja un pierobežnieka zemes robežu plānu izgatavošanā veikto darbību atbilstību normatīvo aktu prasībām kadastrālās uzmērīšanas jomā, kas bija spēkā ierosinātāja un pierobežnieka robežu plānu sagatavošanas dienā, izvērtē ierosinātāja un pierobežnieka apsekošanas laikā izteiktos iebildumus, norāda pamatotus secinājumus par robežu neatbilstības iemesliem, kas balstīti uz šo noteikumu 53. punktā un 91.1. apakšpunktā minēto vērtējumu un zemes robežu apsekošanas rezultātiem, attēlo robežu neatbilstības shēmu un norāda savstarpējas robežas novietojuma risinājumu atbilstoši izvērtētajiem zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentiem un situācijai apvidū, kā arī risinājuma pamatojumu. Atbilstoši minēto noteikumu 100. punktā noteiktajam robežas neatbilstības novēršanas aktā mērnieks sniedz atsauci uz atzinumu par robežas neatbilstību un īsi apraksta, kādi fakti konstatēti atzinumā par robežu neatbilstību, un atbilstoši tam veic robežas atjaunošanas vai noteikšanas darbības, norādot tās robežas neatbilstības novēršanas aktā. Robežas neatbilstības novēršanas akta sagatavošanā ievēro šo noteikumu 4.4. apakšnodaļā un 5. nodaļā minētās prasības un atsevišķu atjaunošanas vai robežas noteikšanas aktu nesagatavo. Attiecīgi atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr. 1019 258. punktā un 263.¹3.2. apakšpunktā noteiktajam atzinumu par robežas neatbilstību mērnieks ievieto elektroniskajā zemes kadastrālās uzmērīšanas lietā un iesniedz Valsts zemes dienestā. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 1019 22. punktā noteikto, uzsākot zemes kadastrālo uzmērīšanu, mērnieks Valsts zemes dienestā pieprasa nepieciešamo kadastra un arhīva informāciju par uzmērāmo objektu un robežojošām zemes vienībām, tai skaitā robežas apsekošanas aktu, robežas noteikšanas aktu, un robežas neatbilstības novēršanas aktu. No augstāk minētā izriet, ka atzinums par robežas neatbilstību ir nozīmīgs robežas izvērtēšanas dokuments un saistīts ar robežas neatbilstības novēršanu, un mērnieks to iesniedz Valsts zemes dienestā, taču Ministru kabineta noteikumu Nr. 1019 22. punktā tas nav paredzēts kā mērniekam izsniedzamais dokuments.
c) Pirms zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu uzsākšanas apvidū mērnieks uzaicina ierosinātāju un pierobežnieku tajos piedalīties, atbilstoši Piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas likumam, arī citas personas.

Atbilstoši iepriekš minētājam:
a) Tiek precizēts Ministru kabineta noteikumu Nr. 1019 22.1.1.4. un 22.1.2.3. apakšpunkts, nenorādot, ka kadastra informācijai jāsatur informācija par nomniekiem, jo šāda informācija no Kadastra informācijas sistēmas ir dzēsta un vairāk netiek uzturēta.
b) Lai nodrošinātu to, ka to, ka mērnieka rīcībā nonāk visa zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu veikšanai nepieciešamā arhīva informācija, projektā paplašināts Ministru kabineta noteikumu Nr. 1019 22. punktā noteiktais Valsts zemes dienesta izsniedzamo arhīva dokumentu apjoms, paredzot, ka vienlaikus ar robežas apsekošanas aktu, robežas atjaunošanas aktu, robežas noteikšanas aktu un robežas neatbilstības novēršanas aktu mērniekam tiek izsniegts arī atzinums par robežas neatbilstību.
c) Lai skaidri un nepārprotami tiktu noteikts, ka uzaicinājuma vēstule personai būtu jāsaņem vismaz septiņas kalendāra dienas pirms zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu apvidū veikšanas, tiek precizēta Ministru kabineta noteikumu Nr. 1019 35.1. apakšpunkta redakcija, paredzot, ka mērniekam ir jāņem vērā izvēlētā piegādātāja piegādes termiņi, lai nodrošinātu, ka persona laicīgi saņem uzaicinājumu uz darbiem apvidū.

2021. gada 25. novembrī Saeima pieņēma Dalītā īpašuma izbeigšanas likumu (stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī), kas pilnvaro Ministru kabinetu noteikt atsavināmās zemes kadastrālās uzmērīšanas kārtību, tādēļ Ministru kabineta noteikumos Nr. 1019 noteiktajā zemes kadastrālās uzmērīšanas kārtībā jāintegrē Dalītā īpašuma izbeigšanas likumā noteiktie atsavināmās zemes kadastrālās uzmērīšanas principi.

Ievērojot iepriekš minēto, Ministru kabineta noteikumu Nr. 1019 izdošanas tiesiskajā pamatojumā papildus tiek norādīts, ka šie noteikumi izdoti saskaņā ar Piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas likuma 18. panta sesto daļu, un papildināts Ministru kabineta noteikumu Nr. 1019 1. punktā noteiktais kompetences apjoms.