Anotācija (ex-ante)

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas un Starptautiskās krimināltiesas nolīgumu par Starptautiskās krimināltiesas spriedumu izpildi" izstrādāts, lai ratificētu Nolīgumu starp Latvijas Republiku un Starptautisko krimināltiesu par Starptautiskās krimināltiesas spriedumu izpildi (turpmāk – Nolīgums). Likumprojekts paredz, ka Nolīgums stājas spēkā tā 13. pantā noteiktajā laikā un kārtībā.
 

Vispārējā kārtība

Ir vairāki iemesli, kuru dēļ Tiesa paļaujas uz divpusējām vienošanām. Piemēram, skaidrības dēļ, jo divpusējo vienošanos noteikumi ir izkliedēti Romas statūtos un Noteikumos, bet atsevišķos gadījumos tie ir atrodami citur, nevis nodaļās ar virsrakstu “IZPILDE”. Tāpat divpusējo vienošanos paraugs par soda izpildi, kas tiek izmantots par pamatu sarunām, apkopo iepriekš minētos regulējumus, tādējādi divpusējās vienošanās kalpo kā atskaites punkts gan Tiesai, gan izpildes valstij, kā arī pilda dažādu izpildes procesa posmu hronoloģiskāk, kā arī visaptverošākā veidā. Turklāt Tiesas pieredze ir tāda, ka dažādām dalībvalstīm ir atšķirīga prakse attiecībā uz no Romas statūtiem izrietošo saistību ieviešanu savos tiesību aktos. Tāpat Tiesas pieredze liecina, ka tās sprieduma faktiskās izpildes process dalībvalstīs var būt tāds, kurā iekšzemē bieži vien būs iesaistīta vēstniecība, vairākas valdības ministrijas un valsts/reģionāla cietuma dienests. Līdz ar to Tiesa ieskatā ir svarīgi, ka visiem sarunu partneriem ir noderīgi skaidri ietvert noteikumus, kas reglamentē Tiesas spriedumu izpildi.
Operatīvā līmenī Tiesas pieredze liecina, ka divpusējās vienošanās esamība veicinās ātrāku notiesāto personu nodošanu izpildes valstij, kas ir svarīgi kontekstā ar cilvēktiesībām, kas nosaka, ka personas, kas izcieš sodu, lielā mērā ir jātur atsevišķi no tām, kuras nav notiesāts. Ja ir izveidots skaidrs tiesiskais regulējums, tas var paātrināt šo procesu. Tāpat divpusējā vienošanās paredz iespējas gan Tiesai, gan attiecīgajai valstij pēc iespējas ātrāk risināt visas ar izpildi saistītos jautājumus.
Tiesas pieredze liecina, ka dalībvalstīm sarunu process par divpusējām vienošanām ir izrādījies noderīgs līdzeklis, lai apspriestu kādas konkrētas valsts vajadzības saistībā ar izpildi, noteiktu jebkādas īpašas problēmas, kas varētu rasties, un pielāgotu tekstu konkrētām valstīm vajadzībām, ja vien šādas vajadzības atbilst Tiesas tiesiskā regulējuma noteikumiem. Divpusējās vienošanās parakstīšanai ir arī simboliska funkcija, kas apliecina atbalstu Tiesas darbam un brīvprātīgu sadarbību, lai nodrošinātu šī darba sekmīgu norisi. Visbeidzot, ir svarīgi paturēt prātā, ka divpusējās vienošanās noslēgšana tikai nodrošina ietvaru iespējamai turpmākai sodu izpildei, bet tas nerada valstij pienākumu jebkurā brīdī pieņemt kādu konkrētu notiesāto personu.
Tiesa līdz šim ir devusi lielu priekšroku divpusējo vienošanos noslēgšanai, kas ievērojami atvieglo Tiesas Prezidija darbu un apmaiņu ar izpildes valstīm. Lai gan process kā tāds var prasīt zināmu laiku, jo īpaši gadījumos, kad jāpabeidz iekšējās procedūras, Tiesa secinājusi, ka šis process ir vērtīgs, jo abas puses nodrošina tiesību normu konsekventu piemērošanu, kā arī sekmīgu praktisko sadarbību.  

Šobrīd sadarbība starp Tiesu un dalībvalstīm (tajā skaitā Latviju) jautājumā, kas skar Tiesas pieņemto spriedumu izpildi dalībvalstīs notiek pamatā atbilstoši Romas Statūtu 10.sadaļas “IZPILDE” 103.panta pamata. Minētais pants paredz valstu lomu brīvības atņemšanas soda izpildē. Atbilstoši panta pirmās daļas (a) punktam brīvības atņemšanas sods tiek izciests Valstī, kuru nozīmē Tiesa no Valstu saraksta, kuras ir izteikušas Tiesai gatavību uzņemt notiesātās personas.  Atbilstoši panta daļas b) un c) punktam Valsts, kas attiecīgajā gadījumā ir nozīmēta, nekavējoties informē Tiesu, vai tā piekrīt Tiesas nozīmējumam. Ja valsts izsaka piekrišanu, tā var noteikt nosacījumus uzņemšanai vienojoties ar Tiesu. No minētā izriet, ka dalībvalstij ir tiesības izteikt viedokli, vai tā gatava veikt Tiesas pieņemtā sprieduma izpildi savā teritorijā. Kā pozitīvs sadarbības posms tiek atzīmēta iespēja izteikt piekrišanu, kā arī vienoties par notiesātās personas pārņemšanas nosacījumiem veikto konsultāciju ietvaros.
Romas Statūtu 103.pants ir ieviests Kriminālprocesa likuma (turpmāk – KPL) 904.pantā, kas paredz Tiesas notiesājoša sprieduma izpildes nosacījumus. Panta pirmā daļa noteic, ka ja Tiesa noteikusi, ka ar brīvības atņemšanu saistītais sods notiesātajai personai izpildāms Latvijā, Tieslietu ministrija (kompetentā iestāde sadarbībā ar Tiesu) nekavējoties informē Tiesu par soda izpildes iespējamību vai arī par apstākļiem, kas varētu būtiski ietekmēt soda izpildi Latvijā. Atbilstoši panta otrās daļas nosacījumam soda izpilde notiek tādā pašā kārtībā kā Latvijā notikušā kriminālprocesā piespriesta soda izpilde. Notiesātajai personai ir tiesības netraucēti un konfidenciāli sazināties ar Tiesu, bet Tiesai ir tiesības veikt soda izpildes uzraudzību.
Gan Romas Statūtu 103.pants, gan arī KPL 904.pants paredz Latvijai iespējas, tiesības un pienākumus notiesātas personas pārņemšanai turpmākai brīvības atņemšanas soda izciešanai Latvijas teritorijā, proti:
iespējas:
-sniegt viedokli, vai Latvija piekrīt notiesātas personas pārņemšanai, izvērtējot reālos brīvības atņemšanas soda apstākļus un citus kritērijus (piemēram, šajā posmā Tieslietu ministrija veiks konsultācijas ar Iekšlietu ministriju par starptautiskajos līgumos paredzētajiem cilvēktiesību standartiem, izmaksām, personas pārņemšanas nosacījumiem, un Ieslodzījuma vietu pārvaldi par vietu pieejamību cietumā utt.);
-veikt konsultācijas, kuru ietvaros Latvija var noteikt nosacījumus notiesātās personas pārņemšanai;
tiesības:
soda izpilde notiek tādā pašā kārtībā kā Latvijā notikušā kriminālprocesā piespriesta soda izpilde. Notiesātajai personai ir tiesības netraucēti un konfidenciāli sazināties ar Tiesu, bet Tiesai ir tiesības veikt soda izpildes uzraudzību. (KPL 904.panta otrā daļa).
pienākumi:
-Valsts ziņo Tiesai par jebkuriem apstākļiem, ieskaitot jebkuru nosacījumu izpildi, par kuriem panākta vienošanās saskaņā ar Romas Statūtu 103.panta 1. punktu, kas varētu būtiski ietekmēt brīvības atņemšanas noteikumus vai laiku. Par jebkuriem šādiem zināmiem vai paredzamiem apstākļiem Tiesai tiek paziņots vismaz 45 dienas iepriekš (Romas Statūtu 103. panta otrās daļas a) punkts);
-ja Tiesa noteikusi, ka ar brīvības atņemšanu saistītais sods notiesātajai personai izpildāms Latvijā, kompetentā iestāde nekavējoties informē Tiesu par soda izpildes iespējamību vai arī par apstākļiem, kas varētu būtiski ietekmēt soda izpildi Latvijā. (KPL 904.panta pirmā daļa);
-soda izpildes laikā kompetentā iestāde vismaz 45 dienas iepriekš informē Tiesu par agrāk noteikto nosacījumu izpildi un par jebkuriem apstākļiem, kas --var būtiski ietekmēt ieslodzījuma noteikumus vai laiku (KPL 904.panta ceturtā daļa);
-ievērot starptautiskajos līgumos standartu piemērošanu, kas regulē izturēšanos pret ieslodzītajiem; (Romas Statūtu 103.panta trešā daļa);
-ievērot principu, kas paredz dalīto atbildību par brīvības atņemšanas soda izpildi (Romas Statūtu 103.panta trešā daļas (a)punkts).

Atbilstoši publiski pieejamai informācijai (uz 2024.gada 25.jūniju) Tiesas Prokuroru birojs veic 12 izmeklēšanas par notikumiem Kongo Demokrātiskajā Republikā, Sudānā, Lībijā, Kotdivuārā, Mali, Burundi, Bangladešā/Mjanmā, Afganistānā, Palestīnā, Filipīnās, Venecuēlā I un Ukrainā. Saistībā ar notikumiem Centrālāfrikas Republikā, Mali un Sudānā ir apcietinātas piecas personas. Tiesa pavisam ir izdevusi 49 apcietināšanas orderus, tostarp sešus par notikumiem Ukrainā saistībā ar kara noziegumiem. Piecas personas atrodas apcietinājumā.
https://www.icc-cpi.int/sites/default/files/2024-06/TheCourtToday-Eng_1.pdf


 

Nē

-

Jā

-