Anotācija (ex-ante)

23-TA-3193: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 26. janvāra noteikumos Nr. 69 "Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana – zema enerģijas patēriņa ēkas" nolikums"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
"Grozījumi Ministru kabineta 2016.gada 26.janvāra noteikumos Nr.69 "Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana – zema enerģijas patēriņa ēkas" nolikums"" (turpmāk - noteikumu projekts) paredz veikt grozījumus Ministru kabineta 2016.gada 26.janvāra noteikumos Nr.69 "Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana – zema enerģijas patēriņa ēkas" nolikums" (turpmāk – MK noteikumi), lai pilnveidotu kārtību par finansējuma saņēmēja atbildību par projekta rezultātiem, kā arī precizētu atbildīgo iestādi, kura nodrošina projektu konkursa "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana – zema enerģijas patēriņa ēkas" (turpmāk - projektu konkurss) nolikuma izstrādi.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir veikt grozījumus MK noteikumu 3.punktā un 9.nodaļā, t.i. ir novērst nepilnības spēkā esošajā tiesiskajā regulējumā par Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (turpmāk - EKII) ietvaros īstenoto projektu monitoringa periodu un principiem, kā arī veicināt projekta rezultātu sasniegšanu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
MK noteikumu 3. punktā noteikts, ka konkursa nolikuma izstrādi nodrošina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 23. decembra rīkojumu Nr. 968 (prot. Nr. 66 49. §) "Par Ekonomikas ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas reorganizāciju un Klimata un enerģētikas ministrijas izveidošanu" ir reorganizēta Ekonomikas ministrija un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un ar 2023. gada 1. janvāri izveidota Klimata un enerģētikas ministrija. Atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 20. decembra noteikumiem Nr. 817 "Klimata un enerģētikas ministrijas nolikums" Klimata un enerģētikas ministrija  ir vadošā valsts pārvaldes iestāde klimata politikas un enerģētikas politikas jomā.

Projektu konkursa mērķis ir CO2 emisiju samazināšana, veicot jaunu zema enerģijas patēriņa ēku būvniecību, kā arī esošu ēku pārbūvi vai atjaunošanu par zema enerģijas patēriņa ēkām. Pamatojoties uz vērtēšanas komisijas atzinumu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, pieņēma lēmumus par septiņu projektu iesniegumu apstiprināšanu par kopējo EKII finansējuma summu 22 998 907,53 euro un piecu projektu iesniegumu noraidīšanu. Līgumi par projektu īstenošanu 2016.gadā tika parakstīti par visu septiņu apstiprināto projektu īstenošanu. Apstiprinātos projektus īstenoja sešas pašvaldības un viena pašvaldības iestāde. Visi apstiprinātie projekti ir īstenoti un atrodas projektu rezultātu monitoringa periodā. Konkursa ietvaros plānotais CO2 emisiju samazinājums atbilstoši noslēgtajiem līgumiem par projektu īstenošanu ir plānots 550,328 t CO2 gadā. 

Noteikumu projekts neskar projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus un neietekmē projektu konkursa vērtēšanas rezultātus.

Saskaņā ar MK noteikumu 76.punku EKII finansējuma saņēmējs piecus gadus pēc projekta īstenošanas beigu termiņa katru gadu veic projekta rezultātu monitoringu par sasniegto enerģijas ietaupījumu, CO2 emisijas samazinājumu un enerģijas patēriņu apkurei uz ēkas aprēķina platību un līdz katra nākamā gada 31.janvārim iesniedz Vides investīciju fondā projekta rezultātu monitoringa pārskatu atbilstoši projekta līgumam pievienotajam paraugam.
Ja Vides investīciju fonds atbilstoši finansējuma saņēmēja iesniegtajam monitoringa pārskatam pēc projekta īstenošanas beigu termiņa par pilnu monitoringa gadu (no kārtējā gada 1. janvāra līdz kārtējā gada 31. decembrim) konstatē, ka projekta līgumā noteiktais CO2 emisijas samazinājums gadā (attiecināms, ja projektā plānota esošas ēkas pārbūve vai atjaunošana), salīdzinot ar monitoringa pārskatā norādīto emisijas samazinājumu gadā, vai enerģijas patēriņš apkurei uz ēkas aprēķina platību, salīdzinot ar monitoringa pārskatā norādīto rādītāju, nav sasniegts, Vides investīciju fonds aprēķina neatbilstības apmēru (turpmāk – neatbilstība) un rakstiski informē par to finansējuma saņēmēju. Finansējuma saņēmējam 30 darbdienu laikā pēc minētās informācijas saņemšanas jāiesniedz Vides investīciju fondā pasākumu plāns neatbilstības novēršanai, ko ir apstiprinājis neatkarīgs eksperts ēku energoefektivitātes jomā (turpmāk – plāns). Vides investīciju fonds 20 darbdienu laikā pēc plāna saņemšanas to apstiprina un, ja nepieciešams, sniedz attiecīgus ieteikumus. Finansējuma saņēmējs plānu īsteno par saviem līdzekļiem viena gada laikā no dienas, kad to ir apstiprinājis Vides investīciju fonds. Monitoringa periodā neieskaita gadu, kad finansējuma saņēmējs īsteno plānu.
Ja Vides investīciju fonds atbilstoši finansējuma saņēmēja iesniegtajam monitoringa pārskatam par jebkuru monitoringa gadu pēc plāna īstenošanas atkārtoti konstatē, ka projekta līgumā plānotais CO2 emisijas samazinājums gadā (attiecināms, ja projektā plānota esošas ēkas pārbūve vai atjaunošana), salīdzinot ar monitoringa pārskatā norādīto samazinājumu, vai enerģijas patēriņš apkurei uz ēkas aprēķina platību, salīdzinot ar monitoringa pārskatā norādīto rādītāju, nav sasniegts, Vides investīciju fonds aprēķina neatbilstības apmēru un rakstiski informē par to finansējuma saņēmēju. Vides investīciju fonds pieņem lēmumu par projektam izmaksāto finanšu instrumenta līdzekļu atzīšanu par neattiecināmiem un finanšu instrumenta līdzekļu atgūšanu.
Lai noteiktu atgūstamo neattiecināmo līdzekļu apjomu atbilstoši konstatētajai neatbilstībai, faktisko CO2 emisijas samazinājumu gadā dala ar projekta līgumā noteikto CO2 emisijas samazinājumu gadā. No vieninieka atņem dalījuma rezultātu un reizina ar piešķirto finanšu instrumenta finansējumu. Iegūtajam rezultātam piemēro Eiropas Centrālās bankas refinansēšanas likmi, kas ir spēkā dienā, kad pieņemts lēmums par līdzekļu atgūšanu. Lai noteiktu atgūstamo neattiecināmo līdzekļu apjomu atbilstoši konstatētajai enerģijas patēriņa apkurei uz ēkas aprēķina platību neatbilstībai, projekta līgumā noteikto enerģijas patēriņu apkurei uz ēkas aprēķina platību dala ar faktisko enerģijas patēriņu apkurei uz apkurināmo telpu platību. No vieninieka atņem dalījuma rezultātu un reizina ar piešķirto finanšu instrumenta finansējumu. Iegūtajam rezultātam piemēro Eiropas Centrālās bankas refinansēšanas likmi, kas ir spēkā dienā, kad pieņemts lēmums par līdzekļu atgūšanu.
 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
MK noteikumu regulējums ir nepilnīgs attiecībā uz īstenoto projektu sasniegto rezultātu monitoringa principiem un kārtību, kādā tiek pārrēķināts un apstiprināts projekta līgumā noteiktais rezultāts, ja finansējuma saņēmējs pēc projekta īstenošanas termiņa beigām ēkā ir veicis energoefektivitātes pasākumus, jo MK noteikumu tiesiskā regulējuma ietvaros Klimata un enerģētikas ministrija kā EKII atbildīgā iestāde ir saskārusies ar šādām problēmām:
1) esošais regulējums ir nepilnīgs, jo neattiecas uz projektu rezultātu monitoringa gadiem, par kuriem aprēķina CO2 emisijas samazinājuma neatbilstību;
2) esošais regulējums paredz pienākumu iesniegt plānu CO2 emisijas samazināšanas neatbilstības novēršanai, taču ir neskaidrs attiecībā uz plānā iekļaujamajiem pasākumiem. Noteikumu projekts paredz uzskaitījumu pasākumiem, kas var tikt ietverti plānā neatbilstības novēršanai.
Attiecībā uz lēmumu pieņemšanas kārtību noteikumu projekts aritmētiski pilnveido neatbilstības aprēķināšanas formulu, kā arī atbilstoši pilnveidotajam uzskaitījumam par plānā iekļautajiem pasākumiem, pilnveido formulējumu par apstākļiem, kurus ņem vērā pie lēmuma par finanšu instrumenta līdzekļu atgūšanu pieņemšanas.
Noteikumu projekts paredz, ka Vides investīciju fonds aprēķina CO2 emisijas samazinājumu par monitoringa gadu, ja finansējuma saņēmējs neiesniedz pārskatu. Šāds regulējums nepieciešams, jo atsevišķi finansējuma saņēmēji nepilda MK noteikumos paredzēto pienākumu iesniegt pārskatu, savukārt Vides investīciju fondam tas rada papildus projektu uzraudzības administrēšanas izmaksas (sūtot atgādinājuma vēstules, utml.), turklāt, nesaņemot pārskatu par projekta rezultātiem, Vides investīciju fondam un atbildīgajai iestādei nav zināms, vai projektā solīto rezultātu ilgtspēja tiek nodrošināta.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā veikto Klimata un enerģētikas ministrijas izveidošanu, MK noteikumos ir jāprecizē 3. punkts par  atbildīgo iestādi, kura nodrošina konkursa nolikuma izstrādi.

Lai veicinātu projektu mērķu sasniegšanu, gadījumā, ja kādā no projekta monitoringa gadiem netiek sasniegts līgumā par projekta īstenošanu noteiktais rādītājs, ir jāpilnveido MK noteikumu 9.nodaļa.
Sagatavotais noteikumu projekts paredz izdarīt šādus grozījumus MK noteikumos:
1. precizēt MK noteikumu 89.punktu, paredzot, ka sasniedzamais rādītājs - enerģijas patēriņš apkurei uz ēkas aprēķina platību - ir attiecināms, ja projektā plānota jaunbūve. Vienlaikus nodrošinot, ka netiek veikta dubultā rezultāta rādītāju uzskaite attiecībā uz ēkām, kurās veikta atjaunošana vai pārbūve;
2. precizēt MK noteikumu 90.punktu, precizējot monitoringa gadu par kuru tiek konstatēta neatbilstība, kā arī tiek ietverts termiņš kādā Vides investīciju fonds aprēķina neatbilstības apmēru un par to informē finansējuma saņēmēju;
3. precizēt MK noteikumu 91. punktu, ietverot nosacījumu, ja finansējuma saņēmējs neiesniedz monitoringa pārskatu vai plānu šajos noteikumos minētajā termiņā, Vides investīciju fonds aprēķina neatbilstību par monitoringa gadu un rakstiski par to informē finansējuma saņēmēju. Vienlaikus ir svītrots nosacījums par plāna apstiprināšanu, kas ir ietverts MK noteikumu 90.punktā;
4. papildināt MK noteikumus ar jaunu 91.1 punktu, norādot pasākumus kādus var iekļaut pasākuma plānā. Noteikts, ka pasākuma plānā var paredzēt papildu energoefektivitāti uzlabojošas aktivitātes, kā arī jaunus tehniskos vai organizatoriskos pasākumus esošajā ēkā.
5. papildināt ar jaunu 91.2 punktu, paredzot kārtību kādā Vides investīciju fonds pārbauda plāna atbilstību un apstiprina to, kā arī par to informē finansējuma saņēmu;
6. precizēt MK noteikumu 92.punktu, nosakot, ka neatkarīgi no tā kādas CO2 emisiju samazinošas aktivitātes tiek ietvertas pasākumu plānā un īstenotas, monitoringa periods netiek pagarināts un sasniegtais rezultāts tiek ņemts vērā ikgadējā monitoringa gada ietvaros;
7. precizēt MK noteikumu 93. punktu, pilnveidojot neatbilstības aprēķina kārtību;
8. precizēt MK noteikumu 94. punktu, svītrojot atsauci uz neatkarīgiem ārējiem apstākļiem, kas ir ietekmējuši projekta līgumā noteikto rezultātu sasniegšanu, jo minētā norma rada dažādas interpretācijas iespējas un riskus Vides investīciju fonda pieņemto lēmumu pārsūdzībām;
9. precizēt MK noteikumu  95.punktu, papildinot ar aprēķinu formulu attiecībā uz atgūstamo neattiecināmo līdzekļu apjomu atbilstoši konstatētajai neatbilstībai;
10. precizēt MK noteikumu 96. punktu, papildinot ar aprēķinu formulu attiecībā atgūstamo neattiecināmo līdzekļu apjomu atbilstoši konstatētajai neatbilstībai attiecībā uz enerģijas patēriņu apkurei uz ēkas aprēķina platību;
11. precizēt MK noteikumu 97.punktu, svītrojot nosacījumu, ka atbildīgā iestāde piecu gadu laikā pēc projekta īstenošanas beigu termiņa var pārbaudīt projekta īstenošanas pārskatā, projekta līgumā un monitoringa pārskatā sniegto informāciju. Minētā funkcija nav raksturīga atbildīgai iestādei un atbilstoši deleģējuma līgumam to veic Vides investīciju fonds;
12. papildināt MK noteikumus ar 97.1 punktu, nosakot, ka Vides investīciju fonds, pieņemot lēmumu par projektam izmaksāto finanšu instrumenta līdzekļu atzīšanu par neattiecināmiem un finansējuma atgūšanu atbilstoši konstatētajai CO2 emisijas neatbilstībai, ņem vērā CO2 emisiju samazinājuma apjomu no papildu pasākumiem, kas veikti pēc projekta īstenošanas termiņa beigām;
13. precizēt MK noteikumu 98. punktu, norādot kārtību (precizējot nosacījumus) kā notiek finansējuma atmaksa;
14. precizēt MK noteikumu 98.1 punktu, norādot kārtību (precizējot nosacījumus) kā notiek finansējuma atmaksa.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
Sabiedrības līdzdalība noteikumu projekta izstrādē tika nodrošināta, publicējot noteikumu projektu Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, nodrošinot iespēju sabiedrībai sniegt par to viedokli. Sabiedrības pārstāvji varēja līdzdarboties noteikumu projekta izstrādē, sniedzot atzinumu un viedokli par noteikumu projektu.
Sabiedrības līdzdalības procesa ietvaros netika saņemti sabiedrības pārstāvju komentāri, iebildumi un priekšlikumi.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Projektu rezultātu uzraudzības kārtības pilnveidošana veicinās konkursa mērķa - siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana - sasniegšanu, it īpaši tajos īstenotajos projektos, kuros ir identificēti riski saistībā ar projekta mērķu nesasniegšannu. 

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk