23-TA-1821: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts aizdevuma izsniegšanu Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldei" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts "Par valsts aizdevuma izsniegšanu Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldei” (turpmāk – rīkojuma projekts) ir izstrādāts, pamatojoties uz Likuma par budžetu un finanšu vadību (turpmāk – LBFV) 36. panta 7.1 daļu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Rīkojuma projekts sagatavots, lai izsniegtu valsts aizdevumu EUR 544 876,00 apmērā Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldei Eiropas Savienības (turpmāk – ES) Kohēzijas fonda projekta Nr. 6.1.1.0/17/I/004 “Karostas kanāla un Ziemeļu vārtu hidrotehnisko būvju atjaunošana” īstenošanas pabeigšanai, kura noslēdzošās komponentes “Karostas kanāla tilta atvairierīču būvniecība” īstenošanas rezultātā ir radies sadārdzinājums EUR 564 876,00.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
ES Kohēzijas fonda projekta Nr. 6.1.1.0/17/I/004 “Karostas kanāla un Ziemeļu vārtu hidrotehnisko būvju atjaunošana” kopējās investīciju izmaksas ir EUR 4 811 844,74, no kurām EUR 3 411 212,45 ir ES Kohēzijas fonda finansējums un EUR 1 400 632,29 Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes (turpmāk - Liepājas SEZ pārvalde) finansējums.
Projekta īstenošanas nodrošināšanai saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 5. marta rīkojumā Nr. 145 “Par valsts aizdevuma izsniegšanu Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldei un grozījumu izdarīšanu valsts aizdevuma līgumos ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldi” noteikto un 2021. gada 9. marta Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sniegto saskaņojumu (protokolu Nr. 142.9/2-11-13/21) 2021.gada 6. aprīlī starp Latvijas Republiku un Liepājas SEZ pārvaldi tika noslēgts aizdevuma līgums Nr. A1/1/F21/87 par valsts aizdevumu ES Kohēzijas fonda projekta Nr. 6.1.1.0/17/I/004 “Karostas kanāla un Ziemeļu vārtu hidrotehnisko būvju atjaunošana” īstenošanai EUR 1 663 000,00 apmērā. Tādējādi Latvijas valdība jau iepriekš ir atbalstījusi Liepājas SEZ pārvaldi, piešķirot valsts atbalstu valsts aizdevuma veidā Covid-19 pandēmijas radīto seku pārvarēšanai.
Taču ņemot vērā, ka ES Kohēzijas fonda projekta Nr. 6.1.1.0/17/I/004 “Karostas kanāla un Ziemeļu vārtu hidrotehnisko būvju atjaunošana” noslēdzošās komponentes “Karostas kanāla tilta atvairierīču būvniecība” īstenošanas rezultātā (ko pamato iepirkuma rezultāti) ir radies sadārdzinājums EUR 564 876,00, tad šobrīd pieejamais finansējums ir nepietiekams, lai segtu iepriekš minētā sadārdzinājuma izmaksas un pabeigtu projekta īstenošanu, sasniedzot pieteikumā uz ES finansējuma apgūšanu noteiktos mērķus.
Projekta īstenošanas nodrošināšanai saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 5. marta rīkojumā Nr. 145 “Par valsts aizdevuma izsniegšanu Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldei un grozījumu izdarīšanu valsts aizdevuma līgumos ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldi” noteikto un 2021. gada 9. marta Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sniegto saskaņojumu (protokolu Nr. 142.9/2-11-13/21) 2021.gada 6. aprīlī starp Latvijas Republiku un Liepājas SEZ pārvaldi tika noslēgts aizdevuma līgums Nr. A1/1/F21/87 par valsts aizdevumu ES Kohēzijas fonda projekta Nr. 6.1.1.0/17/I/004 “Karostas kanāla un Ziemeļu vārtu hidrotehnisko būvju atjaunošana” īstenošanai EUR 1 663 000,00 apmērā. Tādējādi Latvijas valdība jau iepriekš ir atbalstījusi Liepājas SEZ pārvaldi, piešķirot valsts atbalstu valsts aizdevuma veidā Covid-19 pandēmijas radīto seku pārvarēšanai.
Taču ņemot vērā, ka ES Kohēzijas fonda projekta Nr. 6.1.1.0/17/I/004 “Karostas kanāla un Ziemeļu vārtu hidrotehnisko būvju atjaunošana” noslēdzošās komponentes “Karostas kanāla tilta atvairierīču būvniecība” īstenošanas rezultātā (ko pamato iepirkuma rezultāti) ir radies sadārdzinājums EUR 564 876,00, tad šobrīd pieejamais finansējums ir nepietiekams, lai segtu iepriekš minētā sadārdzinājuma izmaksas un pabeigtu projekta īstenošanu, sasniedzot pieteikumā uz ES finansējuma apgūšanu noteiktos mērķus.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Liepājas SEZ pārvalde ES fondu 2014. - 2020. gada plānošanas perioda ietvaros īsteno plašu Liepājas ostas koplietošanas infrastruktūras attīstības programmu, kuras ietvaros īpašs uzsvars tiek likts uz kuģošanas drošības apstākļu uzlabošanu, īstenojot šādus projektus:
- Projekts Nr. 6.1.1.0/17/I/002 “Liepājas ostas sauszemes pievadceļu attīstība”, projekta kopējās attiecināmās izmaksas: EUR 5 853 368,57;
- Projekts Nr. 6.1.1.0/17/I/004 “Karostas kanāla un Ziemeļu vārtu hidrotehnisko būvju atjaunošana”, projekta kopējās attiecināmās izmaksas: EUR 4 013 191,10;
- Projekts Nr. 6.1.1.0/17/I/005 “Liepājas ostas ūdens infrastruktūras uzlabošana”, projekta kopējās attiecināmās izmaksas: EUR 30 287 974,95.
Šo projektu īstenošana ir tiešā veidā saistīta ar Latvijas Republikas Nacionālā attīstības plāna 2014. – 2020. gadam mērķu sasniegšanu, proti, izpildot plāna 19. paragrāfā noteikto: “Valsts sadarbībā ar privāto sektoru investē uzņēmējdarbībai nacionāli un starptautiski svarīgajā transporta infrastruktūrā, lai ne tikai racionāli izmantotu valsts izdevīgo ģeogrāfisko stāvokli, bet arī sniegtu atbalstu Latvijas uzņēmumiem konkurētspējīgu produktu un pakalpojumu piegādei ārvalstu tirgiem. Arvien lielāku lomu tranzītā ieņem multimodālie tranzīta koridori, kurus veido tranzītceļi, dzelzceļš un ostas. Tranzīta koridoru elektrifikācija un modernizācija ļauj arvien palielināt pa tranzīta koridoriem pārvadāto preču apjomu un sekmē jaunu apstrādes un pakalpojumu industriju veidošanos Latvijā, valstij un iedzīvotājiem gūstot arvien lielāku labumu no valsts izdevīgā ģeogrāfiskā novietojuma.”.
Projektu Nr. 6.1.1.0/17/I/002 “Liepājas ostas sauszemes pievadceļu attīstība” un Nr. 6.1.1.0/17/I/005 “Liepājas ostas ūdens infrastruktūras uzlabošana” īstenošana ir veiksmīgi noslēgta, kamēr projekta Nr. 6.1.1.0/17/I/004 “Karostas kanāla un Ziemeļu vārtu hidrotehnisko būvju atjaunošana”, kura ietvaros jau ir īstenotas šādas Liepājas ostas kuģošanas drošības apstākļu uzlabošanai nepieciešamās aktivitātes, īstenošana vēl turpinās:
- Ziemeļu vārtu hidrotehnisko aizsarg būvju atjaunošana;
- Karostas kanāla hidrotehnisko aizsarg būvju atjaunošana;
- Karostas un Loču kanālu nakts apgaismojuma izveide.
Projekta Nr. 6.1.1.0/17/I/004 īstenošana vēl turpinās, ieviešot projekta noslēdzošo komponenti “Karostas kanāla tilta atvairierīču būvniecība”, kuras īstenošanas rezultātā tiks novērsta kuģu tiešas sadursmes ar Liepājas ostas Karostas kanāla izgriežamā tilta konstrukcijām iespējamība. Šādu atvairierīču nepieciešamību pamato 2006. gada 12. jūlijā notikušais negadījums, kad Gruzijā reģistrēts kuģis “Anna” sagrāva Karostas kanāla izgriežamā tilta Ziemeļu puses laidumu konstrukciju, kā rezultātā tika ierobežota ne tikai Liepājas ostas darbība, bet arī Liepājas pilsētas transporta kustība.
Ekonomikas atkopšanās no Covid-19 krīzes un ar to saistītie faktori, tostarp cenu kritums pandēmijas sākumā, patēriņa pārbīde no pakalpojumiem uz precēm, piegādes ķēžu problēmas, notikumi Eiropas enerģētikas tirgū saistībā ar zemo nokrišņu daudzumu, vājo vēja enerģijas izstrādi un atomenerģijas jaudu samazināšanos, kā arī Krievijas Federācijas uzbrukums Ukrainai 2022. gada 24. februārī, izraisīja strauju un iepriekš neplānotu inflācijas pieaugumu, kā rezultātā 2022. gadā vidējā gada inflācija bija 17,3% [1], savukārt būvniecības izmaksu līmenis 2022. gada laikā palielinājās par 19,3 % [2]. Tā rezultātā, turpinot ES Kohēzijas fonda projekta Nr. 6.1.1.0/17/I/004 “Karostas kanāla un Ziemeļu vārtu hidrotehnisko būvju atjaunošana” īstenošanu, Liepājas SEZ pārvalde ir saskārusies ar inflācijas un būvniecības izmaksu pieauguma izraisītu projekta īstenošanas izmaksu pieaugumu. Proti, projekta noslēdzošās komponentes “Karostas kanāla tilta atvairierīču būvniecība” īstenošanas rezultātā (ko pamato iepirkuma Nr. LSEZ 2022/90/K “Kuģu vadulu izbūve Liepājas ostas Karostas kanālā izgriežamā tilta rajonā – būvprojekta izstrāde, būvdarbi un autoruzraudzība” rezultāti) ir radies EUR 564 876.00 liels sadārdzinājums (jeb 31,26% pieaugums, salīdzinot ar sākotnēji plānotajām izmaksām EUR 1 806 000,00).
Ņemot vērā to, ka Liepājas SEZ pārvalde, neskatoties uz Covid-19 pandēmijas izraisīto kravu apgrozījuma samazinājumu un nestabilo ģeopolitisko situāciju, ir uzsākusi īstenot Covid-19 izplatības seku mazināšanas rezultātā atlikto bijušās rūpnīcas “Liepājas Metalurgs” teritorijas attīstības projekta realizāciju un integrēšanu Liepājas pilsētvides struktūrā, Liepājas SEZ pārvaldes 2023.gada pamatdarbības budžetā nav pieejami finanšu līdzekļi ES Kohēzijas fonda projekta Nr.6.1.1.0/17/I/004 “Karostas kanāla un Ziemeļu vārtu hidrotehnisko būvju atjaunošana” būvniecības izmaksu sadārdzinājuma segšanai), kā rezultātā projekta īstenošanas pabeigšanai ir nepieciešams jauns EUR 544 876,00 papildu valsts aizdevums.
[1] Avots: https://www.em.gov.lv/lv/jaunums/inflaciju-aizvaditaja-gada-ietekmeja-pasaules-cenu-kapums-energoresursiem-un-partikai-sogad-cenu-kapums-stabilizesies
[2] Avots: https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/valsts-ekonomika/razotaju-cenas/preses-relizes/12220-buvniecibas-izmaksu
- Projekts Nr. 6.1.1.0/17/I/002 “Liepājas ostas sauszemes pievadceļu attīstība”, projekta kopējās attiecināmās izmaksas: EUR 5 853 368,57;
- Projekts Nr. 6.1.1.0/17/I/004 “Karostas kanāla un Ziemeļu vārtu hidrotehnisko būvju atjaunošana”, projekta kopējās attiecināmās izmaksas: EUR 4 013 191,10;
- Projekts Nr. 6.1.1.0/17/I/005 “Liepājas ostas ūdens infrastruktūras uzlabošana”, projekta kopējās attiecināmās izmaksas: EUR 30 287 974,95.
Šo projektu īstenošana ir tiešā veidā saistīta ar Latvijas Republikas Nacionālā attīstības plāna 2014. – 2020. gadam mērķu sasniegšanu, proti, izpildot plāna 19. paragrāfā noteikto: “Valsts sadarbībā ar privāto sektoru investē uzņēmējdarbībai nacionāli un starptautiski svarīgajā transporta infrastruktūrā, lai ne tikai racionāli izmantotu valsts izdevīgo ģeogrāfisko stāvokli, bet arī sniegtu atbalstu Latvijas uzņēmumiem konkurētspējīgu produktu un pakalpojumu piegādei ārvalstu tirgiem. Arvien lielāku lomu tranzītā ieņem multimodālie tranzīta koridori, kurus veido tranzītceļi, dzelzceļš un ostas. Tranzīta koridoru elektrifikācija un modernizācija ļauj arvien palielināt pa tranzīta koridoriem pārvadāto preču apjomu un sekmē jaunu apstrādes un pakalpojumu industriju veidošanos Latvijā, valstij un iedzīvotājiem gūstot arvien lielāku labumu no valsts izdevīgā ģeogrāfiskā novietojuma.”.
Projektu Nr. 6.1.1.0/17/I/002 “Liepājas ostas sauszemes pievadceļu attīstība” un Nr. 6.1.1.0/17/I/005 “Liepājas ostas ūdens infrastruktūras uzlabošana” īstenošana ir veiksmīgi noslēgta, kamēr projekta Nr. 6.1.1.0/17/I/004 “Karostas kanāla un Ziemeļu vārtu hidrotehnisko būvju atjaunošana”, kura ietvaros jau ir īstenotas šādas Liepājas ostas kuģošanas drošības apstākļu uzlabošanai nepieciešamās aktivitātes, īstenošana vēl turpinās:
- Ziemeļu vārtu hidrotehnisko aizsarg būvju atjaunošana;
- Karostas kanāla hidrotehnisko aizsarg būvju atjaunošana;
- Karostas un Loču kanālu nakts apgaismojuma izveide.
Projekta Nr. 6.1.1.0/17/I/004 īstenošana vēl turpinās, ieviešot projekta noslēdzošo komponenti “Karostas kanāla tilta atvairierīču būvniecība”, kuras īstenošanas rezultātā tiks novērsta kuģu tiešas sadursmes ar Liepājas ostas Karostas kanāla izgriežamā tilta konstrukcijām iespējamība. Šādu atvairierīču nepieciešamību pamato 2006. gada 12. jūlijā notikušais negadījums, kad Gruzijā reģistrēts kuģis “Anna” sagrāva Karostas kanāla izgriežamā tilta Ziemeļu puses laidumu konstrukciju, kā rezultātā tika ierobežota ne tikai Liepājas ostas darbība, bet arī Liepājas pilsētas transporta kustība.
Ekonomikas atkopšanās no Covid-19 krīzes un ar to saistītie faktori, tostarp cenu kritums pandēmijas sākumā, patēriņa pārbīde no pakalpojumiem uz precēm, piegādes ķēžu problēmas, notikumi Eiropas enerģētikas tirgū saistībā ar zemo nokrišņu daudzumu, vājo vēja enerģijas izstrādi un atomenerģijas jaudu samazināšanos, kā arī Krievijas Federācijas uzbrukums Ukrainai 2022. gada 24. februārī, izraisīja strauju un iepriekš neplānotu inflācijas pieaugumu, kā rezultātā 2022. gadā vidējā gada inflācija bija 17,3% [1], savukārt būvniecības izmaksu līmenis 2022. gada laikā palielinājās par 19,3 % [2]. Tā rezultātā, turpinot ES Kohēzijas fonda projekta Nr. 6.1.1.0/17/I/004 “Karostas kanāla un Ziemeļu vārtu hidrotehnisko būvju atjaunošana” īstenošanu, Liepājas SEZ pārvalde ir saskārusies ar inflācijas un būvniecības izmaksu pieauguma izraisītu projekta īstenošanas izmaksu pieaugumu. Proti, projekta noslēdzošās komponentes “Karostas kanāla tilta atvairierīču būvniecība” īstenošanas rezultātā (ko pamato iepirkuma Nr. LSEZ 2022/90/K “Kuģu vadulu izbūve Liepājas ostas Karostas kanālā izgriežamā tilta rajonā – būvprojekta izstrāde, būvdarbi un autoruzraudzība” rezultāti) ir radies EUR 564 876.00 liels sadārdzinājums (jeb 31,26% pieaugums, salīdzinot ar sākotnēji plānotajām izmaksām EUR 1 806 000,00).
Ņemot vērā to, ka Liepājas SEZ pārvalde, neskatoties uz Covid-19 pandēmijas izraisīto kravu apgrozījuma samazinājumu un nestabilo ģeopolitisko situāciju, ir uzsākusi īstenot Covid-19 izplatības seku mazināšanas rezultātā atlikto bijušās rūpnīcas “Liepājas Metalurgs” teritorijas attīstības projekta realizāciju un integrēšanu Liepājas pilsētvides struktūrā, Liepājas SEZ pārvaldes 2023.gada pamatdarbības budžetā nav pieejami finanšu līdzekļi ES Kohēzijas fonda projekta Nr.6.1.1.0/17/I/004 “Karostas kanāla un Ziemeļu vārtu hidrotehnisko būvju atjaunošana” būvniecības izmaksu sadārdzinājuma segšanai), kā rezultātā projekta īstenošanas pabeigšanai ir nepieciešams jauns EUR 544 876,00 papildu valsts aizdevums.
[1] Avots: https://www.em.gov.lv/lv/jaunums/inflaciju-aizvaditaja-gada-ietekmeja-pasaules-cenu-kapums-energoresursiem-un-partikai-sogad-cenu-kapums-stabilizesies
[2] Avots: https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/valsts-ekonomika/razotaju-cenas/preses-relizes/12220-buvniecibas-izmaksu
Risinājuma apraksts
Valsts aizdevums, radušos sadārdzinājumu segšanai, nodrošinās ES Kohēzijas fonda projekta Nr. 6.1.1.0/17/I/004 “Karostas kanāla un Ziemeļu vārtu hidrotehnisko būvju atjaunošana” īstenošanas pabeigšanai nepieciešamo papildu finansējumu EUR 544 876,00 apmērā. Līdz ar to, kopējā valsts aizdevuma summa šī projekta īstenošanai būs EUR 2 207 876,00.
Valsts aizdevums EUR 544 876,00 apmērā tiks nodrošināts ar hipotēku uz nekustamajiem īpašumiem, komercķīlu uz kustamo mantu un kuģa hipotēku:
- 2015. gada 31. jūlija komercķīlas līgumā Nr. Ķ/A/15/435;
- 2015. gada 4. augusta kuģa hipotēkas līgumā Nr. Ķ/A/15/439;
- 2015. gada 30. aprīļa hipotēkas līgumā Nr. Ķ/A/15/193.
Paralēli projekta Nr. 6.1.1.0/17/I/004 “Karostas kanāla un Ziemeļu vārtu hidrotehnisko būvju atjaunošana” īstenošanai Liepājas SEZ pārvalde īsteno Norvēģijas finanšu instrumenta projektu Nr. NFI/AK/02 “Vēsturiski piesārņotas vietas Liepājas ostas Karostas kanāla sanācijas darbi”, kura īstenošanai nepieciešamā Liepājas SEZ pārvaldes projekta attiecināmo izmaksu līdzfinansējuma daļa ir EUR 767 647,05, kamēr EUR 1 211 352,95 ir projekta īstenošanas nodrošināšanai nepieciešamais Liepājas SEZ pārvaldes priekš finansējums, proti, finansējums, par kuru pēc tā deklarēšanas tiks saņemta finanšu instrumenta līdzfinansējuma atmaksa, kura tiks novirzīta projekta īstenošanai piesaistītā valsts aizdevuma pamatsummas pirmstermiņa atmaksai. Saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 5. marta rīkojumā Nr. 145 “Par valsts aizdevuma izsniegšanu Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldei un grozījumu izdarīšanu valsts aizdevuma līgumos ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldi” noteikto Liepājas SEZ pārvaldei piecu darbdienu laikā pēc ES fondu vai pārējās ārvalstu finanšu palīdzības finansējuma saņemšanas jāatmaksā aizdevuma daļu saņemtā priekš finansējuma apmērā. Tādējādi Liepājas SEZ pārvalde, noslēdzot projekta Nr. NFI/AK/02 “Vēsturiski piesārņotas vietas Liepājas ostas Karostas kanāla sanācijas darbi” īstenošanu, līdz 2024. gada 20. jūnijam plāno atmaksāt Valsts kasei projekta izdevumu priekš finansēšanai izmantoto valsts aizdevuma daļu EUR 1 211 352,95, kas nekādā veidā neietekmēs projekta mērķa, tostarp rezultatīvo un iznākuma rādītāju, sasniegšanu.
Ņemot vērā, ka Liepājas SEZ pārvalde valstij veiks pirmstermiņa atmaksu projekta Nr. NFI/AK/02 “Vēsturiski piesārņotas vietas Liepājas ostas Karostas kanāla sanācijas darbi” izdevumu priekš finansēšanai izmantotās aizdevuma daļas EUR 1 211 352,95 apmērā, valsts aizdevuma pamatsumma, kas tiks atgriezta valstij laika posmā no 2024. gada 20. jūnija līdz 2035. gada 20. decembrim samazināsies no EUR 1 979 000,00 līdz EUR 767 647,05. Tādējādi, Liepājas SEZ pārvaldei, saņemot papildu valsts aizdevumu EUR 544 876,00 EUR un 2024. gada 20. jūnijā valsts aizdevuma līguma Nr.A1/1/F21/88 ietvaros atgriežot valstij priekšlaicīgi aizdevuma pamatsummas daļu EUR 1 211 352,95, Liepājas SEZ pārvaldes kopējā valsts aizdevumu pamatsumma, kas tiks atgriezta valstij laika posmā no 2024. gada 20. jūnija līdz 2035. gada 20. decembrim, samazināsies par EUR 666 476,95.
Ņemot vērā, ka Liepājas SEZ pārvaldes 2022. gada operatīvā pārskata izpilde ir vājāka par biznesa plānā prognozēto, kā arī augstais biznesa risks, nepietiekamais valsts aizdevuma nodrošinājums un sliktā kredītspēja, kuru ietekmēja ieilgusī atgūšanās no Covid-19 izraisītās pandēmijas sekām, kā rezultātā ar Ministru kabineta 2021. gada 5. marta rīkojumu Nr.145 "Par grozījumu izdarīšanu valsts aizdevuma līgumos ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldi" tika veikti grozījumi iepriekš noslēgtajos Liepājas SEZ aizdevuma līgumos, atliekot uz diviem gadiem valsts aizdevuma pamatsummas maksājumus, liecina par augstu valsts aizdevuma atmaksas risku. Savukārt 2022. gada 24. februārī Krievijas Federācijas uzsāktā karadarbība Ukrainā, kas izraisīja strauju enerģijas resursu cenu pieaugumu, un tādejādi veicināja inflācijas kāpumu, kam tālāk sekoja vairākkārtējs Eiropas Centrālās Bankas procentu likmju palielinājums, ir ietekmējuši Liepājas SEZ pārvaldes darbību, un joprojām liecina par augstu valsts aizdevuma atmaksas risku un tādejādi valsts aizdevums nevar tikt izsniegts, piemērojot vispārējo valsts aizdevumu izsniegšanas kārtību.
Atbilstoši LBFV 36. panta 7.1 daļai Ministru kabinets ar atsevišķu lēmumu var uzdot finanšu ministram izsniegt valsts aizdevumu, ja ir spēkā LBFV 36. panta 5.4 daļas 2. vai 3. punktā minētie nosacījumi, vai arī nozīmīgām investīcijām valsts stratēģiskā mērķa sasniegšanai. Šīs tiesības finanšu ministrs drīkst izmantot, ja Saeima ar atsevišķu lēmumu ir piekritusi valsts aizdevuma sniegšanai.
Ņemot vērā minēto un saskaņā ar LBFV 36. panta 7.1 daļā noteikto kārtību, Satiksmes ministrija ir izstrādājusi rīkojuma projektu, kas paredz, ka Ministru kabinets ar atsevišķu lēmumu uzdod finanšu ministram izsniegt jaunu valsts aizdevumu, kad saņemts Saeimas saskaņojums, piešķirot ES Kohēzijas fonda projekta Nr. 6.1.1.0/17/I/004 “Karostas kanāla un Ziemeļu vārtu hidrotehnisko būvju atjaunošana” īstenošanas pabeigšanai papildu aizdevumu EUR 544 876,00.
Valsts aizdevumiem aizdevuma procentu likme un riska procentu likme tiek noteikta atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumiem Nr. 888 “Kārtība, kādā ministrijas un citas centrālās valsts iestādes iekļauj gadskārtējā valsts budžeta likumprojektā valsts aizdevumu pieprasījumus, un valsts aizdevumu izsniegšanas un apkalpošanas kārtība”.
Attiecībā uz komercdarbības atbalsta kontroles aspektiem norādāms, ka paredzētais papildu valsts aizdevums ir plānots ES Kohēzijas fonda projektam Nr. 6.1.1.0/17/I/004 “Karostas kanāla un Ziemeļu vārtu hidrotehnisko būvju atjaunošana”, kas nav komercdarbības atbalsta projekts, un arī turpmākā projekta ieviešanā komercdarbības atbalsts sniegts netiks.
Ņemot vērā minēto, rīkojuma projekts neparedz jauna komercdarbības atbalsta piešķiršanu Liepājas SEZ pārvaldei.
Satiksmes ministrija ir izvērtējusi Liepājas SEZ pārvaldes sniegto informāciju un norāda, ka vispārējās nenoteiktības apstākļos ir īpaši svarīgi nodrošināt maksimāli labvēlīgu ekonomisko atbalstu, nodrošinot pirms Covid-19 izraisītās krīzes uzsākto investīciju projektu īstenošanas pabeigšanu.
Valsts aizdevums EUR 544 876,00 apmērā tiks nodrošināts ar hipotēku uz nekustamajiem īpašumiem, komercķīlu uz kustamo mantu un kuģa hipotēku:
- 2015. gada 31. jūlija komercķīlas līgumā Nr. Ķ/A/15/435;
- 2015. gada 4. augusta kuģa hipotēkas līgumā Nr. Ķ/A/15/439;
- 2015. gada 30. aprīļa hipotēkas līgumā Nr. Ķ/A/15/193.
Paralēli projekta Nr. 6.1.1.0/17/I/004 “Karostas kanāla un Ziemeļu vārtu hidrotehnisko būvju atjaunošana” īstenošanai Liepājas SEZ pārvalde īsteno Norvēģijas finanšu instrumenta projektu Nr. NFI/AK/02 “Vēsturiski piesārņotas vietas Liepājas ostas Karostas kanāla sanācijas darbi”, kura īstenošanai nepieciešamā Liepājas SEZ pārvaldes projekta attiecināmo izmaksu līdzfinansējuma daļa ir EUR 767 647,05, kamēr EUR 1 211 352,95 ir projekta īstenošanas nodrošināšanai nepieciešamais Liepājas SEZ pārvaldes priekš finansējums, proti, finansējums, par kuru pēc tā deklarēšanas tiks saņemta finanšu instrumenta līdzfinansējuma atmaksa, kura tiks novirzīta projekta īstenošanai piesaistītā valsts aizdevuma pamatsummas pirmstermiņa atmaksai. Saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 5. marta rīkojumā Nr. 145 “Par valsts aizdevuma izsniegšanu Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldei un grozījumu izdarīšanu valsts aizdevuma līgumos ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldi” noteikto Liepājas SEZ pārvaldei piecu darbdienu laikā pēc ES fondu vai pārējās ārvalstu finanšu palīdzības finansējuma saņemšanas jāatmaksā aizdevuma daļu saņemtā priekš finansējuma apmērā. Tādējādi Liepājas SEZ pārvalde, noslēdzot projekta Nr. NFI/AK/02 “Vēsturiski piesārņotas vietas Liepājas ostas Karostas kanāla sanācijas darbi” īstenošanu, līdz 2024. gada 20. jūnijam plāno atmaksāt Valsts kasei projekta izdevumu priekš finansēšanai izmantoto valsts aizdevuma daļu EUR 1 211 352,95, kas nekādā veidā neietekmēs projekta mērķa, tostarp rezultatīvo un iznākuma rādītāju, sasniegšanu.
Ņemot vērā, ka Liepājas SEZ pārvalde valstij veiks pirmstermiņa atmaksu projekta Nr. NFI/AK/02 “Vēsturiski piesārņotas vietas Liepājas ostas Karostas kanāla sanācijas darbi” izdevumu priekš finansēšanai izmantotās aizdevuma daļas EUR 1 211 352,95 apmērā, valsts aizdevuma pamatsumma, kas tiks atgriezta valstij laika posmā no 2024. gada 20. jūnija līdz 2035. gada 20. decembrim samazināsies no EUR 1 979 000,00 līdz EUR 767 647,05. Tādējādi, Liepājas SEZ pārvaldei, saņemot papildu valsts aizdevumu EUR 544 876,00 EUR un 2024. gada 20. jūnijā valsts aizdevuma līguma Nr.A1/1/F21/88 ietvaros atgriežot valstij priekšlaicīgi aizdevuma pamatsummas daļu EUR 1 211 352,95, Liepājas SEZ pārvaldes kopējā valsts aizdevumu pamatsumma, kas tiks atgriezta valstij laika posmā no 2024. gada 20. jūnija līdz 2035. gada 20. decembrim, samazināsies par EUR 666 476,95.
Ņemot vērā, ka Liepājas SEZ pārvaldes 2022. gada operatīvā pārskata izpilde ir vājāka par biznesa plānā prognozēto, kā arī augstais biznesa risks, nepietiekamais valsts aizdevuma nodrošinājums un sliktā kredītspēja, kuru ietekmēja ieilgusī atgūšanās no Covid-19 izraisītās pandēmijas sekām, kā rezultātā ar Ministru kabineta 2021. gada 5. marta rīkojumu Nr.145 "Par grozījumu izdarīšanu valsts aizdevuma līgumos ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldi" tika veikti grozījumi iepriekš noslēgtajos Liepājas SEZ aizdevuma līgumos, atliekot uz diviem gadiem valsts aizdevuma pamatsummas maksājumus, liecina par augstu valsts aizdevuma atmaksas risku. Savukārt 2022. gada 24. februārī Krievijas Federācijas uzsāktā karadarbība Ukrainā, kas izraisīja strauju enerģijas resursu cenu pieaugumu, un tādejādi veicināja inflācijas kāpumu, kam tālāk sekoja vairākkārtējs Eiropas Centrālās Bankas procentu likmju palielinājums, ir ietekmējuši Liepājas SEZ pārvaldes darbību, un joprojām liecina par augstu valsts aizdevuma atmaksas risku un tādejādi valsts aizdevums nevar tikt izsniegts, piemērojot vispārējo valsts aizdevumu izsniegšanas kārtību.
Atbilstoši LBFV 36. panta 7.1 daļai Ministru kabinets ar atsevišķu lēmumu var uzdot finanšu ministram izsniegt valsts aizdevumu, ja ir spēkā LBFV 36. panta 5.4 daļas 2. vai 3. punktā minētie nosacījumi, vai arī nozīmīgām investīcijām valsts stratēģiskā mērķa sasniegšanai. Šīs tiesības finanšu ministrs drīkst izmantot, ja Saeima ar atsevišķu lēmumu ir piekritusi valsts aizdevuma sniegšanai.
Ņemot vērā minēto un saskaņā ar LBFV 36. panta 7.1 daļā noteikto kārtību, Satiksmes ministrija ir izstrādājusi rīkojuma projektu, kas paredz, ka Ministru kabinets ar atsevišķu lēmumu uzdod finanšu ministram izsniegt jaunu valsts aizdevumu, kad saņemts Saeimas saskaņojums, piešķirot ES Kohēzijas fonda projekta Nr. 6.1.1.0/17/I/004 “Karostas kanāla un Ziemeļu vārtu hidrotehnisko būvju atjaunošana” īstenošanas pabeigšanai papildu aizdevumu EUR 544 876,00.
Valsts aizdevumiem aizdevuma procentu likme un riska procentu likme tiek noteikta atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumiem Nr. 888 “Kārtība, kādā ministrijas un citas centrālās valsts iestādes iekļauj gadskārtējā valsts budžeta likumprojektā valsts aizdevumu pieprasījumus, un valsts aizdevumu izsniegšanas un apkalpošanas kārtība”.
Attiecībā uz komercdarbības atbalsta kontroles aspektiem norādāms, ka paredzētais papildu valsts aizdevums ir plānots ES Kohēzijas fonda projektam Nr. 6.1.1.0/17/I/004 “Karostas kanāla un Ziemeļu vārtu hidrotehnisko būvju atjaunošana”, kas nav komercdarbības atbalsta projekts, un arī turpmākā projekta ieviešanā komercdarbības atbalsts sniegts netiks.
Ņemot vērā minēto, rīkojuma projekts neparedz jauna komercdarbības atbalsta piešķiršanu Liepājas SEZ pārvaldei.
Satiksmes ministrija ir izvērtējusi Liepājas SEZ pārvaldes sniegto informāciju un norāda, ka vispārējās nenoteiktības apstākļos ir īpaši svarīgi nodrošināt maksimāli labvēlīgu ekonomisko atbalstu, nodrošinot pirms Covid-19 izraisītās krīzes uzsākto investīciju projektu īstenošanas pabeigšanu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5.punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota.
Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas - Satiksmes ministrija un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde.
Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas - Satiksmes ministrija un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Finanšu ministrija
- Valsts kase
- Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
-
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
