22-TA-1010: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījums Ministru kabineta 2011. gada 12. aprīļa noteikumos Nr. 286 "Kārtība, kādā komersanti nodrošina un sniedz drošības rezervju pakalpojumu valsts naftas produktu drošības rezervju izveidei noteiktā apjomā"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījums Ministru kabineta 2011.gada 12.aprīļa noteikumos Nr.286 „Kārtība, kādā komersanti nodrošina un sniedz drošības rezervju pakalpojumu valsts naftas produktu drošības rezervju izveidei noteiktā apjomā”” (turpmāk – MK noteikumu projekts) ir izstrādāts pēc Ekonomikas ministrijas iniciatīvas, lai pazeminātu Ministru kabineta 2011.gada 12.aprīļa noteikumos Nr.286 „Kārtība, kādā komersanti nodrošina un sniedz drošības rezervju pakalpojumu valsts naftas produktu drošības rezervju izveidei noteiktā apjomā” komersantiem noteikto minimālo valsts naftas produktu drošības rezervju (turpmāk – drošības rezerves) uzglabājamo naftas produktu apjomu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Iesniegtā priekšlikuma mērķis ir paplašināt drošības rezervju iepirkuma procedūrā noteikto komersantu loku, kas varētu uzglabāt drošības rezerves Latvijas Republikas teritorijā, tādejādi pazeminot riska varbūtību par piekļuvi drošības rezervēm izsludinātās valsts enerģētiskās krīzes vai valsts apdraudējuma gadījumā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Ministru kabineta 2011.gada 12.aprīļa noteikumu Nr.286 „Kārtība, kādā komersanti nodrošina un sniedz drošības rezervju pakalpojumu valsts naftas produktu drošības rezervju izveidei noteiktā apjomā” 7.punktā ir noteikts, ka drošības rezervju pakalpojumu var sniegt komersanti, kuru piedāvātais naftas produktu apjoms iepirkuma procedūras ietvaros ir 1000 tonnas. Naftas produktu kategorijām ir jāatbilst kombinētās nomenklatūras kodiem, kas noteikti Ministru kabineta 2011.gada 12.aprīļa noteikumu Nr.286 „Kārtība, kādā komersanti nodrošina un sniedz drošības rezervju pakalpojumu valsts naftas produktu drošības rezervju izveidei noteiktā apjomā” 2.punktā un attiecīgās iepirkumu procedūras nolikuma pielikumā “Tehniskā specifikācija”.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Būvniecības valsts kontroles birojs (turpmāk – Birojs), organizējot 2021.gada iepirkuma procedūru “Par drošības rezervju pakalpojuma sniegšanu valsts (Latvijas Republikas) naftas produktu rezervju izveidei” un 2022.gada 9.martā organizējot sarunas ar nozari par iepirkuma procedūras nolikuma uzlabojumiem (saskaņā ar Ministru kabineta 2021.gada 8.jūnija rīkojuma Nr. 399 “Par konceptuālo ziņojumu “Par valsts naftas produktu drošības rezervju nodrošināšanu”” 4.punkts), īstenoja pārrunas ar potenciālajiem iepirkuma procedūras dalībniekiem Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteikto minimālo slieksni dalībai iepirkuma procedūrā. Šo pārrunu ietvaros Birojs tika informēts, ka atsevišķiem komersantiem būtu interese piedalīties iepirkuma procedūrā, bet diemžēl noteiktais minimālais slieksnis ir pārāk augsts, lai piedalītos iepirkuma procedūrā.
Papildus tam Ministru kabineta 2011.gada 12.aprīļa noteikumu Nr.286 „Kārtība, kādā komersanti nodrošina un sniedz drošības rezervju pakalpojumu valsts naftas produktu drošības rezervju izveidei noteiktā apjomā” 2.1 punkts nosaka, ka Birojam, īstenojot iepirkuma procedūru par valsts naftas produktu drošības rezervju pakalpojumu sniegšanu, ir jānodrošina, ka pieaug Latvijas Republikas teritorijā uzglabājamais naftas produktu apjoms. Ņemot vērā, ka pēc Biroja pieredzes iepirkuma procedūrā pieteikumus iesniedz salīdzinoši neliels skaits komersantu, kuri iepriekš nav piedalījušies iepirkuma procedūrā par drošības rezervju pakalpojumu sniegšanu. Piemēram, 2020.gadā Birojs noslēdza līgumus ar komersantiem, ar kuriem jau iepriekš bija noslēgti līgumi par drošības rezervju pakalpojuma sniegšanu valsts naftas produktu rezervju izveidei. 2021.gadā Birojam izdevās paplašināt komersantu loku, noslēdzot līgumus ar trim komersantiem, kuri līdz šim nebija piedalījušies pakalpojuma sniegšanā valsts naftas produktu rezervju izveidei. Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktā minimālā naftas produktu apjoma sliekšņa pazemināšana varētu būt pozitīvs signāls komersantiem dalībai iepirkuma procedūrā. Vienlaikus Birojam tas būs papildus administratīvais slogs, lai nodrošinātu valsts naftas produktu drošības rezervju uzraudzības procesu, īstenojot ikmēneša naftas produktu apjoma pārbaudes un reizi pusgadā kvalitātes pārbaudes.
Papildus tam Ministru kabineta 2011.gada 12.aprīļa noteikumu Nr.286 „Kārtība, kādā komersanti nodrošina un sniedz drošības rezervju pakalpojumu valsts naftas produktu drošības rezervju izveidei noteiktā apjomā” 2.1 punkts nosaka, ka Birojam, īstenojot iepirkuma procedūru par valsts naftas produktu drošības rezervju pakalpojumu sniegšanu, ir jānodrošina, ka pieaug Latvijas Republikas teritorijā uzglabājamais naftas produktu apjoms. Ņemot vērā, ka pēc Biroja pieredzes iepirkuma procedūrā pieteikumus iesniedz salīdzinoši neliels skaits komersantu, kuri iepriekš nav piedalījušies iepirkuma procedūrā par drošības rezervju pakalpojumu sniegšanu. Piemēram, 2020.gadā Birojs noslēdza līgumus ar komersantiem, ar kuriem jau iepriekš bija noslēgti līgumi par drošības rezervju pakalpojuma sniegšanu valsts naftas produktu rezervju izveidei. 2021.gadā Birojam izdevās paplašināt komersantu loku, noslēdzot līgumus ar trim komersantiem, kuri līdz šim nebija piedalījušies pakalpojuma sniegšanā valsts naftas produktu rezervju izveidei. Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktā minimālā naftas produktu apjoma sliekšņa pazemināšana varētu būt pozitīvs signāls komersantiem dalībai iepirkuma procedūrā. Vienlaikus Birojam tas būs papildus administratīvais slogs, lai nodrošinātu valsts naftas produktu drošības rezervju uzraudzības procesu, īstenojot ikmēneša naftas produktu apjoma pārbaudes un reizi pusgadā kvalitātes pārbaudes.
Risinājuma apraksts
Ar Ministru kabineta noteikumu projektu tiek noteikts, ka minimālais naftas produktu apjoms būs 200 tonnas, lai komersants iesniegtu piedāvājumu iepirkumu procedūrā, kas nodrošina valsts naftas produktu drošības rezervju pakalpojuma iepirkšanu, ietvaros.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Lai nodrošinātu, ka Latvijas Republikā tiktu uzglabāts arvien lielāks naftas produktu īpatsvars saskaņā ar Ministru kabineta 2011.gada 12.aprīļa noteikumu Nr.286 „Kārtība, kādā komersanti nodrošina un sniedz drošības rezervju pakalpojumu valsts naftas produktu drošības rezervju izveidei noteiktā apjomā” 2.1 punktā noteikto grafiku, valstij būtu jāiepērk valsts naftas produkti savā īpašumā.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projektā noteiktais varētu palielināt komersantu interesi līdzdalībai iepirkuma procedūrā par valsts naftas produktu drošības rezervju izveidi un uzglabāt produktus Latvijas Republikas teritorijā, tādejādi samazinot riska varbūtību par piekļuvi valsts naftas produktu drošības rezervēm valsts enerģētiskās krīzes vai apdraudējuma gadījumā.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- Komersanti, kuri varētu kvalificēties Biroja iepirkuma procedūras nolikuma prasībām
Ietekmes apraksts
Samazināts minimālais naftas produktu apjoma slieksnis, kuru komersants var piedāvāt Biroja iepirkuma procedūrā par valsts naftas produktu drošības rezervju izveidošanu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Nē2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Nē2.2.5. uz konkurenci:
Jā
Ietekmes apraksts
Sliekšņa samazināšana ļaus pieteikties iepirkuma procedūrā lielākam skaitam komersantu
2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Būvniecības valsts kontroles birojsNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi