Anotācija (ex-ante)

1. Likuma 5. panta pirmā daļa nosaka, ka garantētā atlīdzība par kopīgo noguldījumu tiek izmaksāta katrai kopīgo noguldījumu izdarījušajai personai atbilstoši tās noguldījuma daļai, kas noteikta ar noguldījumu piesaistītāju noslēgtajā līgumā. Ja katras personas daļa kopīgajā noguldījumā nav noteikta, kopīgais noguldījums sadalāms vienlīdzīgās daļās. Ir nepieciešams skaidrāk izteikt tiesību normu par garantētās atlīdzības saņemšanu kopīga noguldījuma gadījumā, precizējot, ka garantētā atlīdzība par kopīgo noguldījumu tiek izmaksāta katrai kopīgo noguldījumu izdarījušajai personai Likuma 3. panta pirmajā daļā noteiktajā apmērā, kā arī precizēt, kādā veidā nosakāms šādas garantētās atlīdzības apmērs katrai kopīgo noguldījumu izdarījušajai personai. Līdz ar to Likuma 5. panta pirmā daļa izteikta jaunā redakcijā.
2. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa direktīvas 2014/49/ES par noguldījumu garantiju sistēmām 7. panta 3. punktā noteikto, ja noguldītājam nav neapstrīdamu tiesību uz kontā turētajām summām, tad garantija attiecas uz personu, kurai ir neapstrīdamas tiesības, ar noteikumu, ka minētā persona ir identificēta vai ir identificējama pirms dienas, kad iestājusies noguldījumu nepieejamība. Ņemot vērā minēto, kā arī faktisko situāciju saistībā ar iesniegumu par garantētās atlīdzības saņemšanu izskatīšanu un tiesību normu skaidrībai ir nepieciešams precizēt atbilstošās tiesību normas. Proti, nepieciešams precizēt Likuma 5. panta otro daļu, un papildināt Likuma 5. pantu ar 2.¹, 2.², 2.³ un 2.⁴ daļu, kā arī izdarīt grozījumus Likuma 19.pantā. Minētie grozījumi veikti ar mērķi precizēt tās tiesību normas, kas attiecināmas uz gadījumiem, kad noguldītājs nodrošina citai personai pienākošos līdzekļu pārvaldību noguldījumu piesaistītājā, no vienas puses, uzliekot par pienākumu noguldījumu piesaistītājam noskaidrot un veikt nepieciešamās darbības, lai iegūtu informāciju no noguldītāja, ja tas nodrošina citai personai pienākošos līdzekļu pārvaldību noguldījumu piesaistītājā, savukārt, no otras puses, uzliekot pienākumu noguldītājam pirms darījumu attiecību uzsākšanas vai darījumu attiecību laikā, ja darījumu attiecību laikā noguldītājs faktiski nodrošina tādu saimniecisko darbību, kur tas pārvalda citai personai pienākošos līdzekļus noguldījumu piesaistītājā, sniegt noguldījumu piesaistītājam šādu informāciju, ja vien šāda informācija jau nav iesniegta noguldījumu piesaistītājam pirms darījumu attiecību uzsākšanas. Noguldītājam būs noteikts pienākums pēc noguldījumu piesaistītāja pieprasījuma iesniegt dokumentus citas personas, kuras pienākošos līdzekļus tas pārvalda noguldījumu piesaistītājā, identificēšanai, un dokumentus par šai personai pienākošos līdzekļu summu.

Likumprojekta 2. pantā ir ietverti grozījumi, ar kuriem Likuma 5.panta pirmā daļa izteikta jaunā redakcijā, precizēta Likuma 5. panta otrā daļa, Likuma 5. pants papildināts ar 2.¹, 2^.2, 2.³ un 2.⁴ daļu, kā arī Likumprojekta 7. pantā ir ietverti grozījumi Likuma 19. pantā.

Likuma 8. pants nosaka, kā veicami maksājumi noguldījumu garantiju fondā. Lai noteiktu, kā veicami maksājumi noguldījumu garantiju fondā, ja noguldījumu piesaistītājs saskaņā Likuma 5. panta otro daļu nav identificējis vai nevar identificēt personu, kurai pienākošos līdzekļus pārvalda noguldītājs noguldījumu piesaistītājā, un nav nodrošinājis šo personu atspoguļošanu grāmatvedības reģistros, ir nepieciešams papildināt Likuma 8.pantu ar jaunu 4.¹ daļu, paredzot, ka šādos gadījumos maksājumus noguldījumu garantiju fondā aprēķina, ņemot vērā attiecīgā konta atlikumu, kas atvērts tieši citas personas pienākošo naudas līdzekļu pārvaldībai.
Noguldījumu garantiju fondā iemaksu noteicošais apmērs ir konstants (0,05% ceturksnī jeb 0,2% gadā no vidējiem segtajiem noguldījumiem) atbilstoši Likuma 8. panta trešajā un ceturtajā daļā noteiktajam. Lai noguldījumu garantiju fondā uzkrāto līdzekļu apmēru padarītu elastīgu, ņemot vērā arī finanšu tirgus attīstību un tendences, ekonomiskā cikla attīstību, ar mērķi uzkrāt līdzekļus noguldījumu garantiju fondā laikā, kad finanšu sistēma ir stabila, un nodrošināt noguldījumu garantiju fonda efektīvu izmantošanu krīzes situācijā, ir nepieciešams veikt grozījumus Likuma 8. pantā. Šādu grozījumu mērķis ir nodrošināt finanšu sektora noturību, ņemot vērā gan ekonomiskā cikla attīstību, gan potenciālo negatīvo ietekmi uz finanšu stabilitāti un finanšu sektora attīstību kopumā, tādējādi paredzot, ka maksājumu noguldījumu garantiju fondā varēs palielināt Likuma 8. panta 4.²  daļā noteiktajā apmērā.

Likumprojekta 4.pantā ir ietveri grozījumi, ar kuriem Likuma 8. pantu paredzēts papildināt ar 4.¹ un 4.² daļu.

Likuma 17. pants nosaka noguldījumu piesaistītāja pienākumu nodrošināt informāciju par atbilstīgajiem noguldījumiem, taču nenosaka informācijas uzskaiti par atbilstīgajiem un segtajiem noguldījumiem. Līdz ar to nepieciešams papildināt Likuma 17. pantu ar jaunu ceturto daļu, ar mērķi noteikt pienākumu noguldījumu piesaistītājam iekšējās kontroles sistēmas ietvaros nodrošināt, ka tas uz risku balstītā pieejā savos reģistros nodrošina pienācīgu un atbilstošu informācijas uzskaiti par atbilstīgajiem un segtajiem noguldījumiem, proti, noguldījumu piesaistītājam uz risku balstītā pieejā, bet ne retāk kā vienu reizi trijos gados, ir nodrošināma iekšējā audita pārbaude par atbilstīgo un segto noguldījumu uzskaiti, tādējādi novēršot arī riskus par to, ka garantētā atlīdzība var tikt izmaksāta tādam noguldītājam, kam tā nepienākas, tai skaitā, ņemot vērā Likuma 23. pantā noteiktos izņēmumus vai tā nav aprēķināta atbilstoši Likuma prasībām.

Likumprojekta 6.pantā ietverts grozījums, ar kuru Likuma 17. pants papildināts ar ceturto daļu.

Likumprojekta 8. pantā ietvertais grozījums par  Likuma 21. panta papildināšanu ar 6.¹ daļu, proti, ka Latvijas Bankas pieņemtā lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību, paredzēta situācijās, kad ir nepieciešams ātri un efektīvi rīkoties, uzliekot pienākumu kredītiestādei, kas ir noguldījumu garantiju fonda dalībniece, nodrošināt Likuma 21. panta ceturtajā daļā noteiktās prasības izpildi – izsniegt aizdevumu, ar nosacījumu, ka minētais aizdevums neapdraud kredītiestādes likviditāti, un tādējādi ierobežot tās tiesības. Šāds tiesību ierobežojums ir nelabvēlīgs kredītiestādei, taču Latvijas Banka to piemēros tikai galējā nepieciešamībā, izvērtējot, vai konkrētajā administratīvajā aktā minēto mērķi nav iespējams sasniegt ar citiem tiesiskajiem līdzekļiem. Proti, ar tādiem, kas mazāk ierobežotu kredītiestādes darbību, tā, lai ar šiem tiesiskajiem līdzekļiem saglabātu kredītiestādes esošo finanšu situāciju, neradot draudus Latvijas kredītiestāžu sektora drošībai un stabilitātei, lai mazinātu iespējamos riskus tautsaimniecībai saistībā ar līdzekļu aizplūdi un iespējamus satricinājumus attiecībā uz citām finanšu institūcijām. Tā kā Latvijas Banka ir atbildīga par noguldījumu garantiju fonda darbību un garantēto atlīdzību izmaksu Likumā noteiktajā kārtībā un termiņā, un tās darbības mērķis ir nodrošināt noguldītāju, kuri izmanto kredītiestāžu pakalpojumus, interešu aizsardzību, Latvijas Bankai, kā noguldījumu garantiju fonda pārvaldītājai, ir nekavējoties jārīkojas, lai Likumā noteiktajā kārtībā nodrošinātu garantēto atlīdzību izmaksu, vienlaicīgi neapdraudot kredītiestādes likviditāti. Līdz ar to ir nepieciešami atbilstoši grozījumi Likuma 21. pantā.

Likumprojekta 8. pantā ir ietverts grozījums, ar kuru Likuma 21. pants papildināts ar 6.¹ daļu.

Grozījums Likuma 23. pantā, to papildinot ar trešo daļu, veikts ar mērķi nodrošināt atsevišķu finanšu tirgus dalībnieku veikto noguldījumu aizsardzību, paredzot, ka Likuma izņēmumi garantētās atlīdzības izmaksai nav attiecināmi uz noguldījumu, ko veikusi tāda kredītiestāde, krājaizdevu sabiedrība, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrība, ieguldījumu brokeru sabiedrība, ieguldījumu pārvaldes sabiedrība, privāto pensiju fonds, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieks un finanšu iestāde, kura pasludināta par maksātnespējīgu vai kuras darbība izbeigta ar tiesas nolēmumu. Šādos gadījumos jāņem vērā, ka šāds finanšu tirgus dalībnieks neturpina sniegt finanšu pakalpojumus un piesaistīt līdzekļus no trešajām personām, kā arī tas aktīvi nepiesaista alternatīvus finansēšanas avotus aizņēmumu veidā, pamatojoties uz to, ka šādam finanšu tirgus dalībniekam ir atņemta licence dalībai finanšu tirgū. Lai arī šāda finanšu tirgus dalībnieka nosaukums ar licences anulēšanas faktu nemainās, mainās tā tiesiskais statuss, proti, tas kļūst par likvidējamu finanšu tirgus dalībnieku (Likuma 23. panta trešā daļa) un vienlaikus mainās arī tā tiesiskās iespējas – tas neveic aktīvu saimniecisko darbību un nesniedz finanšu pakalpojumus trešajām personām. Maksātnespējas un likvidācijas procesa vienīgais mērķis ir atgūt aktīvus, pārvērst tos naudas izteiksmē, lai varētu veikt galīgo norēķinu ar kreditoriem, tāpēc pēc būtības uz maksātnespējīgu vai likvidējamu finanšu tirgus dalībnieku būtu attiecināmas tiesības par garantētās atlīdzības saņemšanu.

Likumprojekta 9. pantā ir ietverts grozījums, ar kuru Likuma 23. pants  papildināts ar trešo daļu.

1. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2022. gada 28. jūnija normatīvie noteikumi Nr.114 "Garantēto atlīdzību pieteikumu pieņemšanas, apkopošanas un sniegšanas normatīvie noteikumi" ir izdoti saskaņā ar Likuma 25. panta 6.¹ daļā minēto pilnvarojumu. Latvijas Bankas likuma pārejas noteikumu 3. punkts nosaka, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas līdz 2023. gada 1. janvārim izdotie ārējie normatīvie akti, piemērojami līdz dienai, kad stājas spēkā attiecīgie Latvijas Bankas ārējie normatīvie akti, bet ne ilgāk kā līdz 2024. gada 31. decembrim. Savukārt saskaņā ar Likuma pārejas noteikumu 17. punktu uz šā Likuma pamata līdz Latvijas Bankas likuma spēkā stāšanās dienai izdotie Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvie noteikumi piemērojami līdz dienai, kad stājas spēkā attiecīgie Latvijas Bankas noteikumi, bet ne ilgāk kā līdz 2024. gada 31. decembrim. Līdz ar to Latvijas Bankai ir nepieciešams izdot jaunus garantēto atlīdzību pieteikumu pieņemšanas, apkopošanas un sniegšanas noteikumus. Ar Likumprojekta 10. pantu paredzēts precizēt Likuma 25.panta 6.¹ daļā iekļauto pilnvarojumu Latvijas Bankai izdot atbilstošus noteikumus. Ņemot vērā minēto, būs nepieciešams izstrādāt Latvijas Bankas noteikumus, kuros tiks noteikta Latvijas Bankai iesniedzamā informācija par garantētās atlīdzības izmaksas pieteikumiem, kā arī šādas informācijas apkopošanas un iesniegšanas kārtība un termiņš.
2. Savukārt grozījumi Likuma 25. pantā, to papildinot ar 6.² daļu, veikti ar mērķi paredzēt, ka arī Latvijā licencētas maksājumu iestādes un elektroniskās naudas iestādes, kā arī dalībvalstīs licencētu maksājumu iestāžu vai elektroniskās naudas iestāžu filiāles, kuras veic darbību Latvijā, būs tiesīgas nodrošināt saviem klientiem iespēju pieteikt garantētās atlīdzības izmaksu un saņemt garantēto atlīdzību, ja tās varēs nodrošināt garantētās atlīdzības ieskaitīšanu klienta kontā, izmantojot kredīta pārvedumu atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. marta regulai (ES) Nr. 260/2012, ar ko nosaka tehniskās un darbības prasības kredīta pārvedumiem un tiešā debeta maksājumiem euro un groza regulu (EK) Nr. 924/2009, un Latvijas Bankas noteikto prasību, kārtības un termiņa ievērošanu informācijas par garantētās atlīdzības izmaksas pieteikumiem apkopošanai un iesniegšanai. Tādā veidā tiks paplašinātas arī noguldītāju iespējas pieteikt garantētās atlīdzības izmaksu un saņemt garantēto atlīdzību Latvijā licencētās maksājumu iestādēs un elektroniskās naudas iestādēs, kā arī dalībvalstīs licencētu maksājumu iestāžu vai elektroniskās naudas iestāžu filiālēs, kuras veic darbību Latvijā, ja minētās iestādes nodrošinās Likuma 25. panta 6.2 daļā minēto prasību ievērošanu.

Likumprojekta 10. pantā ir iekļauti grozījumi, ar kuriem precizēts Likuma 25.panta 6.¹ daļā iekļautais pilnvarojums Latvijas Bankai izdot atbilstošu ārējo normatīvo aktu, un Likuma 25.pants papildināts ar 6.² daļu.

1. Likuma 28. panta 2.¹ daļā veikts precizējums, kas paredz, ka noguldījumu piesaistītājs informē noguldītāju ne tikai par to, vai noguldījums ir atbilstīgs noguldījums, bet arī tādā gadījumā, ja noguldījums nav atbilstīgs noguldījums. Noguldījumu piesaistītājam, nodrošinot klientu izpētes un darījumu uzraudzības darbības, ir pienākums ne tikai zināt savu klientu un saprast tā saimniecisko darbību, bet arī veikt nepieciešamās darbības, lai noguldītāju pienācīgā kārtībā informētu par tā tiesībām saņemt vai nesaņemt garantēto atlīdzību noguldījumu nepieejamības gadījumā, jo īpaši tas attiecināms uz tiem izņēmuma gadījumiem, kas minēti Likuma 23. pantā, proti, par noguldījumiem, par kuriem netiek izmaksāta garantētā atlīdzība, piemēram, kredītiestāžu vai finanšu iestāžu noguldījumiem.
2. Grozījumi Likuma 31. pantā veikti saistībā ar iesniegumu izskatīšanas procesu, ņemot vērā ar iesniegumu izskatīšanu saistīto līdzšinējo praksi. Grozījumi paredz, ka gadījumos, kad atbildes sniegšanai nepieciešams veikt papildu darbības informācijas iegūšanai un apstrādei, Latvijas Banka iesnieguma izskatīšanu veic ilgākā termiņā kā noteikts Iesniegumu likumā. Proti, tajos gadījumos, kad iesnieguma izskatīšana nav tieši saistīta ar tādiem jautājumiem, kā personas atzīšana par noguldītāju, kuram izmaksājama garantētā atlīdzība, garantētās atlīdzības apmērs vai garantētās atlīdzības izmaksāšanas termiņš, bet, piemēram, par konta atvēršanas kredītiestādē vai maksājumu iestādē problemātiku vai citiem gadījumiem, kas izriet no iesniegumā minētajiem faktiem, un iesnieguma izskatīšanai nepieciešams veikt papildu darbības – pieprasīt papildu informāciju no noguldītāja vai noguldījumu piesaistītāja, bet Iesniegumu likumā noteiktajā termiņā to nav iespējams izdarīt. Ņemot vērā minēto, ar grozījumiem Likuma 31.pantā ir paredzēts, ka šādu iesniegumu izskatīšana var tikt veikta ilgākā termiņā nekā noteikts Iesniegumu likuma 5. panta trešajā daļā.

3. Grozījumi Likuma 1. panta otrajā daļā, 6. panta ceturtajā daļā, 8. panta otrajā daļā, 15. panta trešajā daļā, 15.¹ pantā, 21. panta ceturtajā daļā, 23. panta sestajā punktā, 25. panta piektajā un sestajā daļā, 27.panta pirmās daļas 1.punktā un 33. panta trešajā daļā paredz redakcionālus precizējumus Likumā.

1. Likumprojekta 12. pantā ietverts grozījums, ar kuru Likuma 28.panta 2¹ daļa papildināta ar jaunu teikumu.
2. Likumprojekta 13.pantā ietverti grozījumi, ar kuriem precizēts Likuma 31.pants par sūdzību izskatīšanu un saraksti ar noguldītāju.