Anotācija (ex-ante)

Līdzšinējais regulējums EPS jomā ir izveidots 2017. gadā, paredzot, ka EPS pienākuma apjoms tiek noteikts un īstenots noteiktos saistību periodos – starta periodā, pirmajā periodā, otrajā periodā un trešajā periodā. Tomēr pieņemot regulējumu pienākuma apjoms EPS atbildīgajām pusēm tika noteikts tikai līdz pirmā saistību perioda beigām. Attiecīgi, EPS funkcionēšanas nodrošināšanai ir nepieciešams aktualizēt spēkā esošo regulējumu un noteikt turpmākos EPS nosacījumus.

Ar Noteikumu projektu tiek aktualizēts regulējums EPS atbildīgo pušu pienākuma apjoma noteikšanai no 2023. gada 1. janvāra.
EPS atbildīgās puses
EPS atbildīgās puses šim Noteikumu projekta ietvaros aptver elektroenerģijas mazumtirgotājus, kuru pārdotais elektroenerģijas apjoms mazumtirdzniecībā iepriekšējā kalendāra gadā pirms attiecīgā saistību perioda vai vismaz vienā kalendāra gadā attiecīgā saistību perioda ietvaros ir vismaz 10 GWh (neietverot realizāciju citiem elektroenerģijas tirgotājiem). Līdzšinējie nosacījumi pēc būtības nemainās, bet tiek izteikti jaunā redakcijā. Tādā veidā vienlaikus tiek noteikti EPS atbildīgo pušu kritēriji otrajam saistību periodam (līdz 2025. gada 31. decembrim) un trešajam saistību periodam (no 2026. gada 1. janvāra līdz 2030. gada 31. decembrim), mazinot valsts pārvaldes administratīvo slogu nākotnē, jo nepārskatot EPS nosacījumus pēc būtības, nebūs jāveic grozījumi normatīvajos aktos.
Noteikumu projekts paredz, ka elektroenerģijas mazumtirgotājs, kas sākotnēji nav iesaistīts energoefektivitātes pienākuma shēmā, kļūst par atbildīgo pusi ar nākamo kalendāra gadu pēc tam, kad atbilst ESP atbildīgās puses statusam saskaņā ar šo noteikumu 2. punktā minēto. Tādējādi attiecīgā norma tiek salāgota ar vispārējo EPS atbildīgās puses noteikšanas ietvaru (EPS atbildīgā puse tiek noteikta, balstoties uz vēsturiskiem, nevis tekošā gada datiem) un tiek nodrošināts, ka juridiski saistošs pienākums sasniegt enerģijas ietaupījumus pie galalietotājiem tiem elektroenerģijas mazumtirgotājiem, kas pirms attiecīgā saistību perioda nav atbilduši EPS atbildīgās puses kritērijiem, iestājas ar nākamo kalendāra gadu, kad tiek izpildīti noteikumu 2. punktā minētie nosacījumi. Šajā kontekstā ar Noteikumu projektu tiek svītrota prasība komersantam, kas kļūst par EPS atbildīgo pusi kādā no saistību periodiem, 28 darbdienu laikā par to informēt BVKB.
Vienlaikus ar Noteikumu projektu (noslēguma jautājumos) tiek noteikts, ka elektroenerģijas mazumtirgotājs, kura pārdotais elektroenerģijas apjoms 2020. gadā vai 2021. gadā ir vismaz 10 GWh kalendāra gadā, atbildīgās puses pienākumu otrā saistību perioda ietvaros sāk pildīt ar 2023. gadu. Šī atruna tiek noteikta tādēļ, ka lai arī otrais saistību periods ir spēkā ar 2021. gada 1. janvāri, ikgadējā pienākuma apjoms tiek noteikts sākot ar 2023. gada 1. janvāri.
Līdztekus tam Noteikumu projekts paredz noteikt, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija līdz kārtējā gada februāra pēdējam datumam sniedz informāciju Būvniecības valsts kontroles birojam (turpmāk – BVKB) par elektroenerģijas mazumtirdzniecības komersantiem, kas atbilst EPS atbildīgās puses statusam saskaņā ar šo noteikumu 2. punktā minēto. Informācija tiek sniegta, izdalot mājsaimniecības lietotājiem, citiem lietotājiem un citiem tirgotājiem pārdoto apjomu. Šī informācija ir nepieciešama, lai BVKB varētu efektīvāk administrēt EPS, aptverot visu atbilstošo subjektu loku.
EPS atbildīgo pušu pienākuma apjoms
Ar Noteikumu projektu tiek paredzēts EPS atbildīgās puses enerģijas ietaupījuma pie gala lietotājiem pienākuma apjoms sākot ar 2023. gada 1. janvāri sadalījumā pa gadiem – 1,5% apmērā no iepriekšējā gadā pārdotā elektroenerģijas apjoma (jaunu ikgadēju enerģijas ietaupījumu veidā).
Salīdzinājumā ar pienākuma apjomu pirmajā saistību periodā, kad ikgadējo enerģijas ietaupījumu apjoms tika noteikts kumulatīvi (ar uzkrājošu efektu, Noteikumu 10.1.-10.3. punkts), sākot ar 2023. gada 1. janvāri tas tiek noteikts jaunu ikgadēju enerģijas ietaupījumu veidā, pienākuma noteikšanā neņemot vērā kumulāciju. Tas skaidrojams ar līdzšinējā piemērošanā identificētiem pārpratumiem normas interpretācijā. Normas precizēšana novērš šādas dažādas interpretācijas iespējas, kas var negatīvi atsaukties uz pienākuma īstenošanu praksē.
Šajā kontekstā jāņem vērā, ka Noteikumu projekts (noslēguma jautājumos) paredz, ka EPS atbildīgā puse, kas 2021. un 2022. gadā ir guvusi enerģijas ietaupījumus pie galalietotājiem par to ziņo 2023. gadā BVKB, līdzdalību ietaupījumu rašanā apliecinot ar dokumentiem. Šādā gadījumā par attiecīgo ietaupījumu apjomu samazināms atbildīgās puses pienākuma apjoms otrajā saistību periodā. Minētā norma sekmē EPS sistēmas darbības efektivitāti.
EPS atbildīgo pušu pienākuma tvērums
Līdzšinējais regulējums paredz iespējas no EPS atbildīgo pušu pienākuma apjoma atskaitīt lielo uzņēmumu un lielo elektroenerģijas patērētāju iepirkto un patērēto elektroenerģiju, pamatojoties uz zvērināta revidenta apliecinājumu.
Ņemot vērā to, ka Energoefektivitātes likumā līdztekus EPS ir noteikti pienākumi energoefektivitātes jomā arī lielajiem elektroenerģijas patērētājiem, lielajiem uzņēmumiem, valsts tiešās pārvaldes iestādēm, pašvaldībām un citām atvasinātām publiskām personām, ar Noteikumu projektu tiek paredzēts, ka no EPS atbildīgās puses ikgadējā pienākuma apjoma otrā saistību perioda ietvaros varēs atskaitīt minēto subjektu nopirkto no EPS atbildīgās puses un patērēto elektroenerģijas apjomu.
Turklāt tiek noteikts, ka šāda atskaitīšana var tikt veikta, balstoties uz EPS atbildīgās puses apliecinājumu (nevis zvērināta revidenta apliecinājumu), nepārsniedzot 80% no tās mazumtirdzniecībā realizētā elektroenerģijas apjoma. Atteikšanās no prasības pēc zvērināta revidenta apliecinājuma mazinās administratīvo slogu EPS atbildīgajām pusēm. Savukārt 80% ierobežojuma noteikšana nozīmē to, ka jebkurā gadījumā noteikts pienākuma apjoms EPS atbildīgajai pusei būs jāizpilda.
EPS atbildīgās puses iemaksa valsts energoefektivitātes fondā
Līdzšinējais regulējums paredz, ka gadījumā, ja EPS atbildīgā puse attiecīgā gada pienākuma apjomu ir izpildījusi vismaz par 80%, trūkstošo daļu pieskaita nākamā gada pienākuma apjomam attiecīgā saistību perioda ietvaros. Savukārt, ja tā izpilda pienākumu par mazāk nekā 80% no pienākuma apjoma, tā par neizpildīto daļu veic iemaksu valsts energoefektivitātes fondā 1,5 reižu apmērā no noteiktās vērtības par katru ietaupāmo enerģijas vienību atbilstoši normatīvajiem aktiem par energoefektivitātes fondu.
Ņemot vērā regulējuma īstenošanas gaitā konstatēto, ar Noteikumu projektu tiek aktualizētas normas par EPS atbildīgās puses iemaksām valsts energoefektivitātes fondā, paredzot, ka, ja noteikta saistību perioda ietvaros atbildīgā puse attiecīgā gada pienākuma apjomu ir izpildījusi vismaz par 80 %, tad trūkstošo daļu pieskaita nākamā kalendārā gada pienākuma apjomam (noteiktā saistību perioda ietvaros) vai par neizpildīto daļu veic iemaksu valsts energoefektivitātes fondā par katru ietaupāmo enerģijas vienību atbilstoši normatīvajiem aktiem par energoefektivitātes fondu, ja iztrūkums izveidojies saistību perioda pēdējā gadā.
Savukārt gadījumā, ja atbildīgā puse kalendāra gadā izpilda mazāk nekā 80 % no pienākuma apjoma, tā par neizpildīto daļu veic iemaksu valsts energoefektivitātes fondā par katru ietaupāmo enerģijas vienību atbilstoši normatīvajiem aktiem par energoefektivitātes fondu.
Šādas izmaiņas sniedz papildus elastību atbildīgajai pusei saistību perioda ietvaros izpildīt savu pienākumu vai veikt iemaksu valsts energoefektivitātes fondā.
Turklāt tāpat kā līdz šim, redzot, ka EPS atbildīgā puse neizpilda tai noteikto pienākumu, BVKB ir tiesības pieprasīt EPS atbildīgajai pusei pārskatīt tās izstrādāto energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu plānu, kas tai aktualizēts BVKB ir jāiesniedz ik gadu līdz 31. maijam (līdzšinējā 31.marta vietā).