Anotācija (ex-ante)

23-TA-2081: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 7. februāra noteikumos Nr. 78 "Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Tiesību akta projekts "Grozījums Ministru kabineta 2017. gada 7. februāra noteikumos Nr. 78 "Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumi"" (turpmāk – Noteikumu grozījums) izstrādāts, lai nodrošinātu Latvijas un pārējo Baltijas valstu un Somijas (turpmāk – FinBalt) dabasgāzes sistēmās transportējamās dabasgāzes vienotu kvalitātes raksturlielumu izmantošanu un dabasgāzes piegādes nepārtrauktību, ņemto vērā dabasgāzes izcelsmes un piegādes avotu izmaiņas.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Noteikumu grozījuma mērķis ir precizēt noteiktos Latvijas dabasgāzes sadales sistēmā transportējamās dabasgāzes kvalitātes raksturlielumus, lai saskaņotu tos ar pārējās FinBalt valstīs noteiktajiem dabasgāzes kvalitātes raksturlielumiem.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Pasaules ģeopolitiskās situācijas ietekmē pēdējā gada laikā ir notikušas krasas izmaiņas ļoti daudzās jomās, tai skaitā enerģētikā. Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī kā viens no būtiskākajiem Eiropas dabasgāzes  piegādes avotiem šobrīd ir kļuvuši sašķidrinātās dabasgāzes (turpmāk – SDG) termināļi. Līdzīga situācija novērojama arī FinBalt reģionā, kur kopš 2022. gada galvenie dabasgāzes piegādes avoti ir Klaipēdas, Lietuva SDG terminālis, Inkoo, Somija SDG terminālis, kā arī dabasgāze reģionā tiek piegādāta pa gāzes starpsavienojumu Polija-Lietuva (GIPL). No SDG termināļiem saņemtās dabasgāzes kvalitātes raksturlielumi mainās atkarībā no SDG izcelsmes vietas. Attiecīgi Latvijas dabasgāzes pārvades sistēmas operators akciju sabiedrība “Conexus Baltic Grid” ir konstatējis neraksturīgas dabasgāzes sastāva izmaiņas, kad citā starpā metāna saturs neatbilst regulējumā noteiktajai vērtībai. Piemēram, 2023. gada 22. jūnijā un nākamajās dienās tika fiksētas šādas dabasgāzes kvalitātes raksturlielumu vidējas vērtības: augstākā siltumspēja 12,2 kWh/m3, Vobbe skaitlis (indekss) 15,4 kWh/m3 (noteiktā vērtība 13,66–15,50 kWh/m3), metāna saturs 88,5 mol % (noteiktā vērtība ≥ 90 mol %). Dabasgāze ar šādu gāzes sastāvu nonāca gāzes regulēšanas stacijā (turpmāk – GRS) Valmiera, GRS Lode, GRS Cēsis, GRS Ezerciems. 

Minimālā metāna daudzums dabasgāzē šobrīd ir noteikts tikai Latvijā, bet ne Igaunijā, ne Somijā metāna minimālais daudzums netiek ierobežots.

Ņemot vērā minēto un to, ka Somijas, Igaunijas un Latvijas vienotās dabasgāzes pārvades ieejas-izejas sistēmas darbības uzsākšana 2020.gadā ne tikai veicināja reģionālā dabasgāzes tirgus likviditātes un konkurētspējas pieaugumu, bet arī palielināja tirgus integrāciju, ir būtiski FinBalt reģiona valstīs saskaņot dabasgāzes kvalitātes raksturlielumus.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Vēsturiski dabasgāzes kvalitātes prasības bija noteiktas, balstoties uz kvalitātes raksturlielumiem no Krievijas Federācijas piegādātajai dabasgāzei. No minētā avota dabasgāze tuvākā pārskatāmā laikā vairs netiks saņemta, un šobrīd dabasgāzes apgādes sistēmā ievadītās dabasgāzes sastāvu un no tā izrietošos raksturlielumus pamatā noteic SDG piegādes Somijai, Lietuvai un Polijai.

Minimālais pieļaujamais metāna daudzums dabasgāzē Latvijā ir noteikts 90 mol %, savukārt kaimiņvalstīs – Igaunijā un Somijā – metāna minimālais daudzums netiek ierobežots, bet tiek veikta uzraudzība Vobbe skaitlim (indeksam), kas ir būtiskāks parametrs dabasgāzes lietotāju iekārtu darbībai. Vobbe skaitļa (indeksa) limits Latvijā, Igaunijā un Somijā noteikts ir 14,4 kWh/m3 (pie standartapstākļiem 25/20 ° C (sadegšana/mērīšana), 1,01325 bar) jeb 15,5 kWh/m3 (pie standartapstākļiem 25/0 ° C (sadegšana/mērīšana), 1,01325 bar), un tas netiek pārsniegts.

Ministru kabineta 2017. gada 7. februāra noteikumos Nr. 78 "Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumi" (turpmāk – Noteikumi) un Ministru kabineta 2022. gada 13. septembra noteikumos Nr. 567 "Noteikumi par prasībām biometāna un gāzveida stāvoklī pārvērstas sašķidrinātās dabasgāzes ievadīšanai un transportēšanai dabasgāzes pārvades un sadales sistēmā" ir noteikts dažāds maksimāli pieļaujamais ūdeņraža daudzums dabasgāzes sadales sistēmā ievadāmai dabasgāzei. Pašreizējais regulējums noteic, ka dabasgāzes sadales sistēmā var ievadīt biometānu vai dabasgāzi ar ūdeņraža daudzumu ≤ 2 mol %, bet atbilstoši Noteikumiem galalietotājam dabasgāzes sadales sistēmas operatoram ir jāpiegādā dabasgāze ar ūdeņraža daudzumu ≤ 0,1 mol %.

Līdz ar to, saglabājot nemainīgus Noteikumos noteiktos dabasgāzes sadales sistēmā ievadāmās gāzes kvalitātes raksturlielumus, var tikt būtiski ierobežota dabasgāzes apgāde Latvijas teritorijā.
Risinājuma apraksts
Dabasgāze Latvijas Republikā tiek piegādāta no dažādu pasaules reģionu avotiem, kur metāna daudzums dabasgāzē ir atšķirīgs. Turklāt metāna daudzumu dabasgāzes sastāvā var ietekmēt ar transportēšanu saistītie procesi, piemēram, sašķidrināšana vai iztvaicēšana. Dabasgāzei kā energoresursam ir svarīgi nodrošināt normatīvajos aktos noteikto augstāko un zemāko siltumspējas robežu un Vobbes skaitli (indeksu). Savukārt metāna daudzumam dabasgāzes sastāvā ir otršķirīga nozīme, un pie nosacījuma, ka ir ievēroti citi normatīvajos aktos noteiktie dabasgāzes kvalitātes raksturlielumi, metāna daudzums nerada būtisku ietekmi dabasgāzes lietotāju iekārtu darbībai. Tāpēc Grozījuma projekts paredz izteikt Noteikumu 1.pielikumu, kas noteic gāzes kvalitātes raksturlielumus dabasgāzes sadales sistēmā izteikt jaunā redakcijā, neietverot tajā prasību attiecībā uz metāna daudzumu dabasgāzē.  

Vienlaikus ir precizēts Noteikumu 1. pielikumā noteiktais maksimāli pieļaujamais ūdeņraža daudzums dabasgāzes sadales sistēmā ievadāmai dabasgāzei, nosakot tā daudzumu ≤ 2 mol % apmērā, tādejādi saskaņojot minēto kvalitātes raksturlielumu ar Ministru kabineta 2022. gada 13. septembra noteikumos Nr. 567 “Noteikumi par prasībām biometāna un gāzveida stāvoklī pārvērstas sašķidrinātās dabasgāzes ievadīšanai un transportēšanai dabasgāzes pārvades un sadales sistēmā” noteikto.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Nevalstiskās organizācijas
Cits
Dabasgāzes tirgotāji

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

-

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi