Anotācija (ex-ante)

22-TA-3521: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2008. gada 21. oktobra noteikumos Nr. 876 "Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Valsts atbalsta, kas noteikts saskaņā ar Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likuma (turpmāk - Atbalsta likums) 7. pantu un tiek piemērots  no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim tām mājsaimniecībām, kas izmanto centralizētās siltumapgādes pakalpojumus, piemērošanas gaitā ir iezīmējušās pretrunas atbalsta piemērošanas kārtībā.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Noteikumu grozījumu mērķis ir precizēt normatīvo regulējumu valsts atbalsta, kas noteikts saskaņā ar Atbalsta likuma 7. pantu un tiek piemērots  no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim tām mājsaimniecībām, kas izmanto centralizētās siltumapgādes pakalpojumus, piemērošanas kārtībai.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Atbalsta likums likuma 7. pantā paredzēti atbalsti mājsaimniecībām, kurām tiek piemērots maksas samazinājums par centralizētās siltumapgādes pakalpojumiem, bet siltumapgādes pakalpojuma sniedzēja negūtie ieņēmumi par maksas samazinājumu par centralizētās siltumapgādes pakalpojumiem tiek kompensēti no valsts budžeta līdzekļiem.

Noteikumu projektā ir nepieciešams precizēt izveidoto atbalsta mehānismu, kādā siltumenerģijas piegādātāji piesaka un saņem kompensāciju par negūtajiem ieņēmumiem par maksas samazinājumu par centralizētās siltumapgādes pakalpojumiem.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Noteikumu projektā nepieciešams precizēt siltumenerģijas piegādātāja kompensācijas pieprasīšanas kārtību, ņemot vērā faktisko situāciju.

Atbalsta likuma 7. pantā paredzēti atbalsti visām mājsaimniecībām, kurām siltumenerģiju nodrošina centralizētās siltumapgādes uzņēmumi. Informācija par dzīvojamajā mājā esošajām mājsaimniecībām ir mājas pārvaldnieka rīcībā, tomēr šobrīd nav  noteikts pienākums mājas pārvaldniekam informāciju par mājā esošajām mājsaimniecībām iesniegt centralizētās siltumapgādes pakalpojuma sniedzējam.

Siltumapgādes pakalpojuma sniedzējs, kas nav energoapgādes komersants var nodrošināt siltumenerģijas piegādi pašvaldībā gan par pašvaldības noteiktajiem tarifiem, gan par vienošanās cenu. Esošā noteikumu redakcija neparedz iespēju saņemt valsts atbalstu tām mājsaimniecībām, kuras saņem centralizētās siltumapgādes pakalpojumu par vienošanās cenu no pakalpojuma sniedzēja, kas nav energoapgādes komersants

Iesniedzot centralizētās siltumapgādes pakalpojuma maksas samazinājuma kompensācijas aprēķinu Būvniecības valsts kontroles birojā, komersants apliecina, ka nav saņēmis citu Atbalsta likumā paredzēto atbalstu par energoresursiem. Ņemot vērā, ka Atbalsta likuma 4.panta 2.1 daļā ir paredzēts atbalsts elektroenerģijas galalietotājiem, kuri ir juridiskās personas, rodas pretruna starp Atbalsta likumu un noteikumu pielikumu redakciju.
Risinājuma apraksts
Noteikumi grozījumi paredz dzīvojamās mājas pārvaldnieka pienākumu informēt centralizētās siltumapgādes pakalpojuma sniedzēju par daudzdzīvokļu dzīvojamajā mājā esošo mājsaimniecību siltumenerģijas patēriņu, lai mērķēta valsts atbalsta gadījumā varētu identificēt siltumenerģijas apjomu, kuram piemērojams centralizētās siltumapgādes pakalpojuma maksas samazinājums.

Tiek paredzēta iespēja saņemt valsts atbalstu arī tām mājsaimniecībām, kas no pakalpojuma sniedzēja, kas nav energoapgādes komersants, saņem centralizētās siltumapgādes pakalpojumu par vienošanās cenu. Šādā gadījumā siltumapgādes pakalpojuma sniedzējs vienlaikus ar kompensācijas aprēķinu iesniedz  Būvniecības valsts kontroles birojā pašvaldības apliecinājumu par siltumapgādes pakalpojuma sniegšanu.

Noteikumu pielikumos esošo apliecinājumu redakcija ir precizēta, iekļaujot izņēmumu atbalstam, kas tiek piemērots juridiskajai personai.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?
Nē

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Eiropas Komisija šā gada 22.novembrī ir publicējusi atzinumu par Latvijas budžeta plāna projektu, kurā tiek atzīmēts, ka Latvija, veicot ārkārtas politikas pasākumus sakarā ar enerģijas cenu ārkārtīgi lielo kāpumu, strauji ieviesa pasākumus enerģijas jomā, tomēr esošo pasākumu darbības pagarināšana un/vai jaunu atbalsta pasākumu noteikšana sakarā ar augstajām enerģijas cenām nozīmētu valsts finansēto neto kārtējo izdevumu lielāku pieaugumu un prognozētā valsts sektora budžeta deficīta un parāda palielināšanos 2023.gadā. Sekojoši Eiropas Komisija uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt, lai dalībvalstis iepriekšminētos pasākumus vairāk vērstu uz visneaizsargātākajām mājsaimniecībām un skartajiem uzņēmumiem, saglabātu stimulus samazināt enerģijas patēriņu un tos atceltu līdz ar enerģijas cenu radītā spiediena samazināšanos.
Atbalsts minētajām mājsaimniecībām tiks nodrošināts Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā noteikto terminēto atbalsta pasākumu īstenošanai 2023.gadā paredzētā finansējuma ietvaros.
Pastāv risks, ka atbalsta pasākums no Eiropas Komisijas puses netiks atzīts par mērķorientētu atbalstu un attiecīgi netiks ievērota Padomes 2022.gada 23.-24. jūnija sanāksmē apstiprinātā valsts specifiskā rekomendācija  Latvijai, kas paredz to, ka, lai mīkstinātu enerģijas cenu kāpuma ietekmi un palīdzētu ierobežot inflācijas otrreizējās ietekmes spiedienu, jānodrošina mērķorientēta atbalsta sniegšana pret energocenu kāpumu visneaizsargātākajām mājsaimniecībām un uzņēmumiem.

4.2. Cita informācija

-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
Noteikumu projektam noteikta steidzamība.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi