Anotācija (ex-ante)

Priekšlaicīga mācību pārtraukšana ietver daudzveidīgu risku kopumu (piemēram, sociālās vides un veselības riski, ekonomiskie riski, ar ģimeni saistītie riski), kas pārsniedz ar mācību darbu un izglītības iestādes vidi saistīto ietvaru. Eiropas Sociālā fonda projekta Nr.8.3.4.0/16/I/001 "Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai" ietekmes pušu iesaistes, informētības un starprezultātu novērtējumā (Rīga, 2020. gada 19. marts) [1] ir identificēti vairāki aspekti, kurus nepieciešams pilnveidot, lai risinātu priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas izaicinājumus gan turpmākajā projekta īstenošanas laikā, gan pēc projekta īstenošanas beigām, tostarp konstatēts, ka izglītības iestādēm ir liels izaicinājums identificēt, uzraudzīt un risināt ar mācībām nesaistītus priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riskus (12. lpp.).
Būtiski ir stiprināt bērnu un jauniešu izglītības ieguves procesā un tiesību aizsardzībā iesaistīto pušu sadarbību, lai apzinātu sociālās atstumtības un priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riskam pakļautus izglītojamos un laikus sniegtu viņiem nepieciešamo atbalstu, kā arī lai pilnveidotu iesaistīto pušu zināšanas un prasmes darbam ar mērķa grupas izglītojamiem, tostarp arī darbam neviendabīgā izglītības vidē – dažādības vadīšanai gan klases (kursa), gan izglītības iestādes, gan pašvaldības mērogā; lai pilnveidotu procedūras koordinētai rīcībai dažādu situāciju (arī problēmsituāciju) risināšanai, tostarp fiziskas un emocionālas vardarbības gadījumu samazināšanai bērnu un jauniešu vidū izglītības iestādēs.

[1] "Eiropas Sociālā fonda projekta Nr.8.3.4.0/16/I/001 "Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai" ietekmes pušu iesaistes, informētības un starprezultātu novērtējums." Gala ziņojums (iepirkuma identifikācijas Nr. 2019/4_ESF SAM 8.3.4.). Rīga, 2020. gada 19. marts, SIA "Dynamic University" sadarbībā ar apakšuzņēmēju SIA "Publiskās identitātes grupa".

"Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam" (Latvijas Republikas Saeima, 2010) prioritārā ilgtermiņa virziena "Skola kā sociālā tīklojuma centrs" ietvaros paredzēts, ka izglītības, t. sk. kultūrizglītības, iestādēm ir jākļūst par sociālā tīklojuma centriem, kuru pārvaldībā iesaistās un sadarbojas vecāki, mācībspēki, izglītojamie, kā arī plašāka vietējā kopiena, t. sk. uzņēmēji, profesionālo un nozaru asociāciju pārstāvji. Īpaši būtiski ir iesaistīt vecākus zināšanu apguvē, veicināt līdzdarbošanos bērnu izglītībā. Neiegūstot mūžizglītībai nepieciešamās prasmes jau bērnībā, daudzi jaunie sabiedrības locekļi var nespēt pielāgoties mainīgajām darba tirgus prasībām. Viņi nebūs pietiekami patstāvīgi un neatkarīgi, kā arī nespēs vai negribēs rūpēties par citiem aizvien novecojošās sabiedrības locekļiem un vidi kopumā. Tāpēc skolai jākļūst par integrālu sabiedrības daļu un pozitīvu pārmaiņu aģentu, nevis izolētu institūciju, kas darbojas nošķirti no apkārtējās vides.
Eiropas Komisijas materiālā "Visas skolas pieeja priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas mazināšanai. Politikas norādes" [1] atzīts, ka skola ir svarīga iesaistītā puse priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas mazināšanā, taču tā nevar darboties kā vienīgais problēmas risinātājs, jo pastāv arī citi ārpus skolas esoši faktori, kas ietekmē izglītības ieguvēja iesaistīšanās līmeni un rezultātus. Visas skolas pieeja paredz, ka visa skolā iesaistītā sabiedrības daļa (skolas vadība, skolotāji un citi skolas darbinieki, izglītības ieguvēji, vecāki un ģimenes locekļi) veic saliedētas, kolektīvas un kopīgas darbības, cieši sadarbojoties ar ārējām ieinteresētajām personām un visu sabiedrību kopumā. Visas skolas pieeja nodrošina skolām iespējas pienācīgi rīkoties jaunu un sarežģītu izaicinājumu gadījumos, ar kuriem skolām nākas saskarties un kuri ir saistīti ar pieaugošo sabiedrības daudzveidību. Svarīga ir efektīva līderība un pārvaldība. Tā ir vajadzīga, lai veicinātu pozitīvu gaisotni skolā, komandas darbu un kopīgus pasākumus skolas kopienā. Turklāt arī skolas procesos iesaistītajām pusēm un ieinteresētajām personām jāsadarbojas, lai veicinātu sekmīgus izglītības rezultātus un novērstu priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu. Atbildību par izglītību jāuzņemas gan vecākiem, gan skolai – tā jāveido uz savstarpējas uzticēšanās un sadarbības pamatiem starp šīm abām pusēm. (5. lpp.)
Raksturojot aktuālās tendences un vīziju par izglītību 2027. gadā, IAP2027 tostarp minēts plašāks izglītībā iesaistīto un ieinteresēto pušu loks: mācīšanas un mācīšanās procesā iesaistās arvien plašāks dažādu ieinteresēto pušu loks – nevalstiskās organizācijas, privātais sektors, dažādas sabiedrības grupas u. c., lai piedāvātu daudzveidīgas mācīšanās iespējas, saturu un pieejas, resursus un tehnoloģijas. Tādējādi veidojas jaunas partnerības, sadarbības tīkli un formas starp izglītības iestādēm un citām iesaistītajām pusēm, starp publisko un privāto sektoru. Būtiska šajā ziņā ir mērķtiecīga sadarbība starp vispārējās, profesionālās un augstākās izglītības iestādēm, t. sk. attīstot koplietošanas resursus. Tāpat izglītības vai pētniecības procesi un pati iestāde ir būtiska daļa no plašākas vietēja mēroga ekosistēmas – kopienas – nevis izolēta un atsevišķi funkcionējoša vienība. Šāds integrēts skatījums veido pamatu efektīvākai vietējās sabiedrības resursu izmantošanai izglītības nolūkiem, kā arī izglītības iestādēs radīto zināšanu pārnesi un izmantošanu vietējās sabiedrības labā. IAP2027 periodā plānots arī stiprināt izglītības iestāžu dibinātāju lomu un atbildību par izglītības iestādes attīstību un pašvaldību īstenotu stratēģisku vadību un koordināciju vietējā mērogā pieejamiem izglītības resursiem ar nolūku sniegt atbalsta un izaugsmes iespējas dažādām izglītojamo grupām, nodrošinot efektīvu vietējo resursu izmantošanu un kvalitatīvu izglītību pēc iespējas tuvu dzīves vietai. Saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 30. maija sēdes protokolēmuma (prot. Nr. 28 1.§) "Informatīvs ziņojums "Ilgtspējīgs un efektīvs skolu tīkls"" 2. punktu Izglītības un zinātnes ministrijai sadarbībā ar iesaistītajām ministrijām un sociālajiem partneriem tika uzdots sagatavot un līdz 2023. gada 15. augustam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu ar skaidriem kritērijiem skolu tīkla reformai, vērtējumu par tā ietekmi uz izglītības kvalitāti un pārvaldību, kā arī ar ietekmes izvērtējumu uz valsts un pašvaldību budžetiem. Izpildot protokollēmumā doto uzdevumu, Izglītības un zinātnes ministrija ir izstrādājusi informatīvo ziņojumu "Kompleksi risinājumi augstvērtīgai izglītības nodrošināšanai vispārējā pamata un vidējā izglītībā: ilgtspējīga izglītības iestāžu ekosistēma un efektīvs finansēšanas modelis" (tiesību akta projekta identifikācijas Nr.: 23-TA-1911), ar kuru nosaka tālākās darbības un laika grafiku ilgtspējīgas izglītības ekosistēmas izveidei.
IAP2027 3. mērķa "Atbalsts ikviena izaugsmei" 3.2. rīcības virzienā "Sadarbība ar vietējo kopienu un dalīta atbildība izglītības mērķu sasniegšanai" (turpmāk – 3.2. rīcības virziens) ir dots 3.2.2. uzdevums "Stiprināt kopienas mēroga sadarbību (pašvaldības ietvaros) indivīda izaugsmei" (turpmāk – 3.2.2. uzdevums). "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programma 2021.-2027.gadam" (Rīga: Latvijas Republikas Finanšu ministrija, 2022) (turpmāk – Programma) 4.2.3. specifiskā atbalsta mērķī "Sekmēt to, lai – jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošām grupām – būtu vienlīdzīga piekļuve kvalitatīvai un iekļaujošai izglītībai un mācībām un iespēja to iegūt, sākot ar pirmsskolas izglītību un aprūpi un vispārējās izglītības un profesionālās izglītības un mācību gaitā līdz pat augstākajai izglītībai un pieaugušo izglītībai un mācībām, tostarp veicināt mācību mobilitāti visiem un atvieglot piekļūstamības iespējas personām ar invaliditāti" (turpmāk – 4.2.3. SAM) plānots 4.2.3.1. pasākums "Integrēta "skola-kopiena" sadarbības programma atstumtības riska mazināšanai izglītības iestādēs" (turpmāk – 4.2.3.1. pasākums).
4.2.3.1. pasākuma mērķis ir attīstīt integrētu skolas - kopienas jeb pašvaldības izglītības ekosistēmas pieeju, veicinot starpinstitūciju sadarbību un izglītojamā vecāku (personu, kas realizē aizgādību) iesaisti izglītības procesā, lai nodrošinātu koordinētu rīcību sociālās atstumtības un priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riska samazināšanai izglītojamiem un sekmētu vispārējās pamatizglītības un vidējās izglītības satura apguvi.
Saskaņā ar Izglītības likuma 1. panta 16.¹ punktu pašvaldības izglītības ekosistēma ir sistēma, kuru pašvaldība veido, lai nodrošinātu iedzīvotājiem nepieciešamās zināšanas, prasmes un attieksmes mūža garumā. Pašvaldība attīsta tās vadībā un pārraudzībā mērķtiecīgi strādājošu institūciju kopu, izglītības jomā sadarbojoties ar pašvaldības, privātajām un valsts izglītības iestādēm, darba devējiem, sociālajiem partneriem, nevalstiskajām organizācijām, citām pašvaldībām un to teritorijās esošām izglītības iestādēm, koordinējot izglītības īstenošanu visās izglītības programmās un pakāpēs.
Izglītības iestāde ir pašvaldības izglītības ekosistēmas daļa. Atbilstoši Eiropas Komisijas materiālā "Visas skolas pieeja priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas mazināšanai. Politikas norādes" [1] minētajam arī "uz skolu var raudzīties kā uz ekosistēmu. Skola tiek aplūkota kā daudzdimensionāla un interaktīva sistēma, kas var mācīties un mainīties, kā atvērts mācību centrs, kas nodrošina atbalstu savai apkārtnei, kā arī saņem sabiedrības atbalstu" (8. lpp.).  
Izglītības likuma 21. pantā ir noteikta sabiedrības līdzdalība izglītībā. Saskaņā ar Izglītības likuma 21. panta pirmo daļu sabiedrība piedalās izglītības organizēšanā un attīstībā, popularizējot visu veidu izglītību, veicot izglītošanu un sekmējot izglītības kvalitātes uzlabošanu, veidojot izglītības programmas, aizsargājot izglītojamo un pedagogu tiesības un intereses izglītības ieguves un darba procesā, veidojot izglītības un izglītības atbalsta iestādes, biedrības un nodibinājumus.  
Noteikumu projekts paredz stratēģiski svarīga projekta īstenošanu. 4.2.3.1. pasākums ir iekļauts Programmā plānoto stratēģiski svarīgo darbību sarakstā un to plānotajā laika grafikā.
4.2.3.1. pasākuma ietvaros plānots atbalsts starpinstitūciju sadarbības un koordinācijas veicināšanai, lai:
a) sniegtu izglītojamiem mācīšanās atbalstu (priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riskam pakļautiem izglītojamiem, speciālām vajadzībām, mācīšanās grūtībām, sociāli ekonomiskiem riskiem pakļautiem bērniem, pāridarīšanai pakļautiem bērniem u. c.), t. sk. atbalstu priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas risku novērtēšanai un vadībai;
b) nodrošinātu efektīvu darbu ar reemigrējušiem un imigrantu bērniem, kā arī mazākumtautībām, aktīvi iesaistot vecākus, ģimenes, citus sabiedrības locekļus;
c) nodrošinātu ārpus formālo izglītību (t. sk. interešu izglītību) izglītības iestādē.
Atbalsts sniegs ieguldījumu priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riska mazināšanai, sekmējot bērnu un jauniešu līdzdalību izglītībā un mazinot nabadzības un sociālās atstumtības risku nākotnē. 4.2.3.1. pasākuma stratēģiskā nozīme ir pamatota IAP2027, kas ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments un nosaka vienotu valsts politiku un attīstības stratēģiju izglītībā. IAP2027 3.2. rīcības virziena 3.2.2. uzdevums paredz veicināt pašvaldību un izglītības iestāžu koordinētu starpinstitūciju sadarbību un sadarbību ar vietējo kopienu sociālās atstumtības riska mazināšanā un vienlīdzīgas piekļuves kvalitatīvai un iekļaujošai izglītībai nodrošināšanā. Tāpat 4.2.3.1. pasākuma īstenošana sniegs ieguldījumu NAP2027 noteiktā indikatora Nr. 176 sasniegšanā: 18–24 gadus veci iedzīvotāji, kuriem nav vidējās izglītības un kuri neturpina mācības – 5 % (mērķa vērtība 2027. gadā), kā arī IAP2027 definētā izglītības politikas rezultāta "Ikvienam pieejams atbalsts izaugsmei" rādītāja 2027. gadam sasniegšanai: jaunieši (18–24 gadus veci), kas neturpina izglītību – koprādītājs: 5 %; rādītājs grupā ar lielāko jauniešu proporciju, kas neturpina izglītību (vīrieši, kas dzīvo laukos): 10 %.
Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1057, ar ko izveido Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+) un atceļ Regulu (ES) Nr. 1296/2013 I daļas 2. panta 1. punkta "4)" apakšpunktā noteikto nelabvēlīgā situācijā esoša grupa ir tādu cilvēku grupa, kuri atrodas neaizsargātās situācijās, tostarp cilvēki, kuri saskaras ar nabadzību, sociālo atstumtību vai diskrimināciju tās dažādajās izpausmēs vai ir pakļauti to riskam. Sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupas ir noteiktas Ministru kabineta 2018. gada 27. marta noteikumu Nr. 173 "Noteikumi par sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupām un sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanas, reģistrēšanas un uzraudzības kārtību" 2. punktā. Savukārt Ministru kabineta 2005. gada 11. janvāra noteikumu Nr. 32 "Noteikumi par sociāli mazaizsargāto personu grupām" 2. punktā ir noteiktas sociāli mazaizsargāto personu grupas, tostarp 2.5. apakšpunktā – 15–25 gadus veci jaunieši un 2.15. apakšpunktā – bērni. Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 3. panta pirmo daļu bērns ir persona, kas nav sasniegusi 18 gadu vecumu, izņemot tās personas, kuras saskaņā ar likumu izsludinātas par pilngadīgām vai stājušās laulībā pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas. 4.2.3. SAM ietvaros atbalstāmās darbības un galvenās mērķa grupas ir noteiktas Programmā. 
Ņemot vērā, ka 4.2.3.1. pasākuma investīcija tiek plānota vispārējās pamatizglītības un vidējās izglītības satura apguvei, noteikumu projekta 3. punktā noteikts, ka 4.2.3.1. pasākuma mērķa grupa ir vispārējās izglītības iestāžu izglītojamie no 1. līdz 12. klasei, kā arī to profesionālās izglītības iestāžu un vispārējās izglītības iestāžu, kuras īsteno profesionālās izglītības programmas, izglītojamie no 1. līdz 4. kursam. Mērķa grupā neietilpst profesionālās ievirzes, profesionālās pilnveides, profesionālās tālākizglītības un profesionālās augstākās izglītības programmu izglītojamie. 4.2.3.1. pasākumu paredzēts īstenot kā ierobežotu projekta iesnieguma atlasi. Eiropas Sociālā fonda Plus (turpmāk – ESF+) finansējuma veids ir grants. 4.2.3.1. pasākumu īsteno vienā projektu iesniegumu atlases kārtā par visu pasākumam pieejamo finansējumu.
Lai sniegtu atbalstu izglītojamiem mācību procesā, 4.2.3.1. pasākumā salīdzinājumā ar 8.3.4. SAM ir plānotas jaunas atbalstāmās darbības, kuru sekmīgai ieviešanai ir nepieciešams nodrošināt satura izstrādi (piemēram, atbalsta pasākumi izglītojamiem, kuri par vispārējās pamatizglītības programmas apguvi ir saņēmuši tikai liecību). Papildus nepieciešams nodrošināt arī satura vērtēšanu (skolas – kopienas iniciatīvu projekti, izglītības iestāžu partnerības projekti). Tā kā 4.2.3.1. pasākumā ir jāievieš jauni risinājumi, kā arī lai viss 4.2.3.1. pasākumā plānotais atbalsts tiktu koncentrēts vienā iestādē, 4.2.3.1. pasākuma ietvaros plānotais ESF+ projekta iesniedzējs ir Valsts izglītības satura centrs. Saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 30. jūnija noteikumiem Nr. 682 “Valsts izglītības satura centra nolikums” (turpmāk  – MK noteikumi Nr. 682) Valsts izglītības satura centrs nodrošina mācību satura izstrādi vispārējā izglītībā un pārrauga tā īstenošanu, koordinē atbalsta sistēmas darbību, lai nodrošinātu izglītības ieguvi izglītojamajiem ar īpašām vajadzībām, kā arī koordinē interešu izglītības sistēmas darbību un īsteno atbalsta pasākumus izglītojamo personības attīstībai, spēju un talantu pilnveidei. 4.2.3.1. pasākumu paredzēts īstenot sadarbībā ar šādiem sadarbības partneriem:
1) pašvaldībām (iesaistot pašvaldības dibinātas izglītības iestādes – vispārējās izglītības iestādes un profesionālās izglītības iestādes, Jaunatnes likuma 5. panta septītajā daļā minētos jauniešu centrus, kas ir pašvaldības iestāde vai pašvaldības struktūrvienība, pašvaldības dienestus, pašvaldības policiju, citas pašvaldības institūcijas);
2) valsts un valsts augstskolu dibinātām profesionālās izglītības iestādēm;
3) valsts un valsts augstskolu dibinātām vispārējās izglītības iestādēm.
ESF+ projekta iesniedzējam ir pienākums projekta iesniegumā pamatot noteikumu projekta 14. punktā minēto sadarbības partneru izvēli, norādot sadarbības partneru izvēles principus, iesaistes mehānismu un to kompetences atbilstību un gatavību īstenot projektā plānotās atbalstāmās darbības. Lai nodrošinātu 4.2.3.1. pasākuma mērķa, uzraudzības rādītāju un nacionālo rādītāju sasniegšanu, Valsts izglītības satura centrs kā ESF+ projekta iesniedzējs projekta iesniegumā paredz projekta īstenošanā iesaistīt pašvaldības, valsts un valsts augstskolu dibinātas profesionālās izglītības iestādes, kā arī plāno projekta īstenošanā iesaistīt valsts un valsts augstskolu dibinātas vispārējās izglītības iestādes. 
ESF+ projekta iesniedzējs sagatavo projekta iesniegumu atbilstoši projekta iesniegumu atlases nolikumā noteiktajām prasībām un uzaicinājumā noteiktajā termiņā iesniedz to sadarbības iestādē, izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas (turpmāk – KPVIS) elektronisko vidi. ESF+ projekta iesniedzējs pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas kļūst par finansējuma saņēmēju (turpmāk – finansējuma saņēmējs).
4.2.3.1. pasākuma ietvaros ESF+ projektu īsteno saskaņā ar noslēgto vienošanos par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 31. augustam.
Pēc ESF+ projekta iesnieguma apstiprināšanas finansējuma saņēmējs ar katru sadarbības partneri slēdz sadarbības līgumu, tai skaitā ievērojot Ministru kabineta 2023. gada 13. jūlija  noteikumos "Kārtība, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027.gada plānošanas periodā" noteiktās prasības. 
Finansējuma saņēmējs sadarbības partnerus var iesaistīt ESF+ projektā visā projekta īstenošanas laikā, t. i., ne tikai projekta plānošanas brīdī (paredzot sadarbības partneru iesaisti projekta iesniegumā), bet arī vēlāk – projekta īstenošanas gaitā.
Sadarbības partneris var tikt iesaistīts projekta īstenošanā, ja tas atbilst šādām prasībām:
1) sadarbības partneris (pašvaldība) ir izstrādājis priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas prevencijas sistēmas un ieviešanas plānu vai sadarbības partneris (izglītības iestāde) ir apzinājis un raksturojis esošo situāciju attiecībā uz priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu izglītības iestādē un, pamatojoties uz šo informāciju, finansējuma saņēmēja noteiktā termiņā ir iesniedzis finansējuma saņēmējam nodomu protokolu priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riska mazināšanai izglītības iestādē saskaņā ar finansējuma saņēmēja izstrādātām vadlīnijām par procesu, kādā sadarbības partneris veic informācijas un dokumentu sagatavošanu un iesniegšanu finansējuma saņēmējam;
2) sadarbības partnerim sadarbības līguma slēgšanas brīdī saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē pieejamo informāciju nav nodokļu parādu, kas kopsummā pārsniedz 150 euro.
Sadarbība starp finansējuma saņēmēju un sadarbības partneriem tiks īstenota, starp iesaistītajām pusēm noslēdzot sadarbības līgumu atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina Eiropas Savienības fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā. Finansējuma saņēmējs izstrādās sadarbības līguma standartformu un saskaņos to ar Izglītības un zinātnes ministriju kā par nozares politiku atbildīgo ministriju. Pēc ESF+ projekta iesnieguma apstiprināšanas un sadarbības līguma standartformas saskaņošanas finansējuma saņēmējs ar katru sadarbības partneri noslēgs sadarbības līgumu. Sadarbības līgumā iekļauj informāciju saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā, paredzot tajā finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera savstarpējās tiesības, pienākumus un atbildību un iekļaujot t. sk. noteikumu projekta 18. punktā minētos saturiskās un finansiālās sadarbības nosacījumus, kā arī var paredzēt vēl citus nosacījumus veiksmīgai ESF+ projekta ieviešanai un darbību īstenošanai. Ministru kabineta 2023. gada 13. jūlija noteikumu Nr. 408 "Kārtība, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 408) 3. punkta 3.2. apakšpunktā ir noteikts, ka sadarbības partneris iesaistās projekta īstenošanā ar tā valdījumā vai īpašumā esošu mantu, intelektuālo īpašumu, finansējumu vai cilvēkresursiem. Saskaņā ar sadarbības līguma nosacījumiem pašvaldības atbalsta sniegšanā noteikumu projekta 3. punktā minētās mērķa grupas izglītojamiem var iesaistīt:
1) pašvaldības dibinātas vispārējās izglītības iestādes un profesionālās izglītības iestādes;
2) Jaunatnes likuma 5. panta septītajā daļā minētos jauniešu centrus, kas ir pašvaldības iestāde vai pašvaldības iestādes struktūrvienība, lai nodrošinātu izglītojamo mentora atbalsta pieejamību ārpus izglītības iestādēm;
3) pašvaldības dienestus, pašvaldības policiju, citas pašvaldības institūcijas noteikumu projekta 23.1. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību ietvaros.
Sadarbības partnera atbildība, t. sk. nosakot atbildības sadalījumu starp sadarbības partneriem un noteikumu projekta 18.1.1. apakšpunktā minētajiem subjektiem, īstenojot atbalstāmās darbības ESF+ projekta ietvaros, tiek vispārīgi noteikta sadarbības līgumā, kuru noslēdz finansējuma saņēmējs ar sadarbības partneri, bet detalizēti tiek atrunāta sadarbības partnera izstrādātā kārtībā.
Sadarbības līguma nosacījumi paredz, ka sadarbības partneris izstrādā kārtību par to, kā sadarbības partneris (ja attiecināms – sadarbībā ar noteikumu projekta 18.1.1. apakšpunktā minētajiem subjektiem) nodrošinās noteikumu projekta 23.3., 23.5. un 23.7.2. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanu, t. sk. sniedzot informāciju par procesa organizēšanu un nosakot atbildīgos par plānoto un veikto darbību ieviešanu, izpildi un kontroli. Izstrādāto kārtību sadarbības partneris saskaņo ar finansējuma saņēmēju.
Sadarbības partneri sadarbojas ar biedrībām un nodibinājumiem skolas – kopienas iniciatīvu projektu iesniegumu izstrādē un apstiprināto iniciatīvu projektu īstenošanā. Finansējuma saņēmējs ir atbildīgs par sadarbības partneru pienākumu izpildi ESF+ projekta īstenošanā un sadarbības partneru īstenotajām funkcijām projektā.
Īstenojot ESF+ projektu, finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris nodrošina dubultā finansējuma riska novēršanu un lai pasākuma ietvaros plānotais atbalsts nepārklātos ar citiem valsts un ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem, kā arī nodrošina demarkāciju ar citiem līdzīgiem vai saistītiem projektiem. Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 408 4. punktu sadarbības partneris nav tiesīgs ar projekta īstenošanu saistītās tiesības un pienākumus nodot citai personai. 
Izglītības un zinātnes ministrija tās pārziņā esošo Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu 4.2.3.1. pasākumā plāno publiskajiem pakalpojuma sniedzējiem valsts un pašvaldību izglītības sistēmas ietvaros vispārējās pamatizglītības un vidējās izglītības satura apguvei. 4.2.3.1. pasākumā nav plānots finansējums privātajām izglītības iestādēm. Izglītības likuma 12. panta pirmajā daļā ir noteikts: "Maksu par pirmsskolas izglītības, pamatizglītības un vidējās izglītības ieguvi valsts vai pašvaldību izglītības iestādē, kā arī valsts augstskolu vidējās izglītības iestādē sedz no valsts budžeta, pašvaldību budžetiem vai valsts augstskolu budžetiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Privātā izglītības iestāde var noteikt maksu par izglītības ieguvi." Savukārt Izglītības likuma 59. panta otrajā daļā ir noteikts: "Privātās izglītības iestādes finansē to dibinātāji. Valsts piedalās privāto izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas finansēšanā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, ja šajās izglītības iestādēs tiek īstenotas licencētas pirmsskolas izglītības programmas bērniem no piecu gadu vecuma līdz pamatizglītības ieguves uzsākšanai, licencētas pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības programmas, arodizglītības un profesionālās vidējās izglītības programmas. Valsts piedalās akreditētajās privātajās profesionālās ievirzes izglītības iestādēs īstenotajās profesionālās ievirzes izglītības programmās nodarbināto pedagogu darba samaksas finansēšanā. Pašvaldības var piedalīties privāto izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas finansēšanā." Privātās izglītības iestādes dibinātājs atbilstoši šo izglītības iestāžu statusam var noteikt maksu par saviem pakalpojumiem, tas ir, var gūt peļņu no saimnieciskās darbības.
4.2.3.1. pasākuma ietvaros plānotais  kopējais attiecināmais finansējums ir 23 490 000 euro (no tā elastības finansējums – 7 538 110 euro), tai skaitā ESF+ finansējums – 19 966 500 euro (no tā elastības finansējums – 6 407 394 euro) un valsts budžeta līdzfinansējums – 3 523 500 euro (no tā elastības finansējums –1 130 716 euro). ESF+ projekta iesniegumā pasākumam pieejamo finansējumu plāno ne vairāk kā 15 951 890 euro apmērā, tai skaitā  ESF+ finansējumu 13 559 106 euro apmērā un valsts budžeta līdzfinansējumu 2 392 784 euro apmērā.
Maksimālais attiecināmais ESF+ finansējuma apmērs nepārsniedz 85 procentus no ESF+ projekta, kuru 4.2.3.1. pasākuma ietvaros īsteno finansējuma saņēmējs, kopējā attiecināmā finansējuma. Atbildīgā iestāde pēc Eiropas Komisijas lēmuma par vidusposma pārskatu var ierosināt no 2026. gada 1. janvāra palielināt 4.2.3.1. pasākumam pieejamo kopējo attiecināmo finansējumu par elastības finansējuma daļu līdz 4.2.3.1. pasākumam plānotajam kopējā attiecināmā finansējuma apmēram: 23 490 000 euro, tai skaitā ESF+ finansējums – 19 966 500 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 3 523 500 euro.
4.2.3.1. pasākuma ietvaros līdz 2029. gada 31. decembrim ir sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji:
1) iznākuma rādītājs – nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmuši atbalstu, – viena valsts pārvaldes iestāde, tai skaitā līdz 2024. gada 31. decembrim – viena valsts pārvaldes iestāde; 
2) programmas specifiskais rezultāta rādītājs – iestādes, kas veicinājušas vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīvai un iekļaujošai izglītībai pašvaldībās, jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošiem bērniem un jauniešiem – viena valsts pārvaldes iestāde. 
Noteikumu projektā plānoti arī šādi nacionālie rādītāji, par kuru izpildi informāciju uzkrās finansējuma saņēmējs:
1) izglītojamo skaits, kuri ir saņēmuši individualizētu atbalstu, – kumulatīva uzskaite; 
2) izglītojamo skaits, kuri ir saņēmuši individualizētu atbalstu un kuri, atkārtoti kārtojot vispārējās pamatizglītības eksāmenu, tajā ir ieguvuši augstāku novērtējumu nekā iepriekšējā eksaminācijas reizē, – kumulatīva uzskaite; 
3) īstenoto skolas – kopienas iniciatīvu projektu skaits – kumulatīva uzskaite;  
4) īstenoto izglītības iestāžu partnerības projektu skaits – kumulatīva uzskaite. 
Atbildību par uzkrāto nacionālo rādītāju datu ticamību uzņemas finansējuma saņēmējs, un sadarbības iestāde neveic šo datu pārbaudi (uzkrātie dati ir informatīvi un kalpo nozares vajadzībām). Ar projekta "Pumpurs" atbalstu izstrādātajā materiālā "Priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas prevencijas koncepcija: rokasgrāmata izglītības darbiniekiem un pašvaldībām" (turpmāk – Priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas prevencijas koncepcija)  priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas prevencijas sistēma ir definēta kā pasākumu un procesu kopums, kas vērsts uz priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas risku mazināšanas atbalsta plānošanu un sistemātisku nodrošināšanu ar mērķi veicināt izglītības sistēmas kvalitātes pilnveidi, mazināt atstumtības risku un veicināt ikviena izglītojamā ilgtspējīgas izaugsmes iespējas. Priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas prevencijas sistēma aptver gan priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas prevencijas pasākumus, gan sadarbības sistēmu starp visām iesaistītajām pusēm – pašvaldības struktūrvienībām un valsts dienestiem, izglītības iestādēm, pedagogiem, atbalsta personālu, izglītojamo vecākiem vai pārstāvjiem – lai novērstu priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas risku iestāšanos, taču, ja tie radušies, savlaicīgi identificētu izglītojamos ar priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas risku un sniegtu tiem personalizētu atbalstu. Nozīmīga priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas sistēmas komponente, cita starpā, ir arī priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas prevencijas īstenošanas uzraudzība un monitorings. Efektīva priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas prevencijas sistēma aptver izglītības līmeņus no pirmsskolas līdz vidusskolai, iespēju robežās ietverot arī profesionālās izglītības iestāžu izglītojamos. Priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas sistēmas galvenās komponentes ir: starpinstitūciju sadarbības modelī definēti stratēģiskie mērķi; priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas risku identificēšana un izvērtēšana; priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas prevencijas aktivitātes; īstenošanas uzraudzība un datu monitorings (7. lpp.). Priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas prevencijai tiek izdalīti trīs līmeņi: universālie priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riska novēršanas pasākumi (visiem izglītojamajiem), mērķtiecīgi priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riska novēršanas pasākumi (agrīna problēmu diagnostika un novēršana) un pielāgots intensīvs atbalsts augsta priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riska izglītojamajiem (krīzes intervence). Arī starpinstitūciju sadarbību tiek ieteikts īstenot vairākos līmeņos (20. lpp.).
Priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riska mazināšanai nepieciešams stratēģisks redzējums par sasniedzamajiem mērķiem, risinājumiem, atbalsta pasākumu plānošana un efektīva resursu koordinēšana gan valsts, gan pašvaldību, gan izglītības iestāžu līmenī. Projekta "Pumpurs" īstenošanas laikā sniegtais atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas prevencijas sistēmas izveidei atbilstoši Ministru kabineta 2016. gada 12. jūlija noteikumu Nr. 460 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 8.3.4. specifiskā atbalsta mērķa "Samazināt priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, īstenojot preventīvus un intervences pasākumus" īstenošanas noteikumi" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 460) 23.2.5. apakšpunktam paredz atbalstu pašvaldībām (iekļaujot to teritorijā esošās profesionālās izglītības iestādes) prevencijas sistēmas attīstības un priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas novēršanas sistēmas apraksta izstrādē. MK noteikumu Nr. 460 23.2.5. apakšpunktā minētā darbība tika plānota, lai sniegtu atbalstu pašvaldībām pēc administratīvi teritoriālās reformas ieviešanas, un atbalsts tika turpināts līdz projekta "Pumpurs" īstenošanas beigām – 2023. gada 31. decembrim. Kvalitatīva rezultāta sasniegšanai nepieciešams pilnveidot un nostiprināt prevencijas pasākumu īstenošanā iesaistīto pušu sadarbību un nodrošināt bērniem un jauniešiem nepieciešamo atbalstu. 4.2.3.1. pasākumā sociālās atstumtības un priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riska samazināšanai ir atbalstāmas turpmāk minētās darbības.
1.  Atbalsts starpresoru sadarbības stiprināšanai noteikumu projekta 2. punktā minētā mērķa sasniegšanai, kā arī starpinstitūciju sadarbības mehānisma pilnveidei pašvaldībās un preventīvajā darbā iesaistīto speciālistu sadarbībai pašvaldības un izglītības iestādes līmenī.
IAP2027 3.2.2. uzdevumā viens no sagaidāmajiem izglītības iestāžu un pašvaldības, kā arī sabiedrības sadarbības veidiem ir pašvaldības koordinēta starpinstitūciju sadarbības sistēma, process un procedūras, iesaistot skolu, pašvaldības dienestus, vecākus un citus kopienas locekļus, lai mērķtiecīgi koordinētu pieejamo atbalstu izglītojamo mācīšanās sekmēšanai (priekšlaicīgas mācību pamešanas riskam pakļautie izglītojamie; izglītojamie ar speciālām vajadzībām, mācīšanās grūtībām; sociāli ekonomiskiem riskiem pakļauti izglītojamie; pāridarījumiem pakļauti izglītojamie). Lai gan jau projektā "Pumpurs" bija paredzēta iespēja projekta atbalstāmo darbību plānošanā un īstenošanā iesaistīt stratēģiskos partnerus, piemēram, valsts un pašvaldību institūcijas, t. sk. pašvaldību dienestus un speciālistus, tomēr pašvaldību darba praksē institūciju sadarbība pārsvarā notiek individuālu krīzes gadījumu risināšanā. Turpmāk institūciju, kā arī speciālistu sadarbību nepieciešams pilnveidot gan prevencijas risinājumu koordinēšanā, gan datu apmaiņā, gan veicināt labāku izpratni par preventīvajā darbā iesaistīto dalībnieku pienākumu, funkciju un atbildības sadalījumu.
Noteikumu projektā 4.2.3.1. pasākuma atbalstāmās darbības ietvaros paredzēts turpmāk minētais atbalsts:
1)  rekomendāciju izstrāde līdz 2025. gada 31. decembrim starpresoru sadarbības stiprināšanai nacionālā līmenī sociālās atstumtības un priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riska mazināšanai izglītojamiem – sagaidāmais rezultāts: izstrādāts vismaz 1 (viens) materiāls, kurā apkopotas rekomendācijas starpresoru sadarbības stiprināšanai nacionālā līmenī;
2) sadarbības īstenošanas un informācijas apmaiņas procedūru aprakstu pilnveide pašvaldības un izglītības iestādes līmenī dažādām situācijām, t. sk. vardarbības (arī ņirgāšanās) gadījumu risināšanai, lai veiksmīgāk īstenotu preventīvus pasākumus sociālās atstumtības un priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riska mazināšanai, tostarp iesaistot izglītojamo vecākus (personas, kas realizē aizgādību) – sagaidāmais rezultāts: pilnveidotas sadarbības īstenošanas procedūras pašvaldības līmenī un izglītības iestādes līmenī (uzskaita, piemēram, pilnveidoto procedūru aprakstu skaitu);
3) atbalsts procedūru aprakstu pilnveidei, t. sk. konsultantu un ekspertu konsultācijas, informatīvo, izglītojošo, metodisko u. c. materiālu izstrāde, mācību pasākumu un pieredzes apmaiņas darbnīcu organizēšana – sagaidāmais rezultāts: sadarbības partneriem nodrošināts atbalsts procedūru aprakstu pilnveidei (atbalstu procedūru aprakstu pilnveidei plānots nodrošināt pakalpojuma iepirkuma veidā; uzskaita, piemēram: a) konsultantu un ekspertu konsultāciju vai konsultāciju stundu skaitu, b) izstrādāto informatīvo, izglītojošo, metodisko u. c. materiālu skaitu, c) organizēto mācību pasākumu un darbnīcu skaitu, ilgumu vai dalībnieku – fizisku personu vai institūciju – skaitu).
ESF+ projekta ietvaros starpinstitūciju, kā arī speciālistu sadarbības īstenošanai paredzēts izveidot (vai iesaistīt):
1) pašvaldību starpinstitūciju sadarbības komandas (kurās atkarībā no konkrētās situācijas katrā pašvaldībā ietilpst, piemēram, izglītības pārvaldes, sociālā dienesta, jauniešu centra, bāriņtiesas, policijas u. c. speciālisti); 
2) izglītības iestāžu un pašvaldību atbalsta komandas (kurās atkarībā no konkrētās situācijas katrā pašvaldībā un izglītības iestādē ietilpst, piemēram, izglītības psihologs, sociālais pedagogs, skolotājs logopēds, speciālais pedagogs, klases (kursa) audzinātājs, izglītības iestādes padomes pārstāvis, izglītības iestādes vecāku padomes pārstāvis u. c.).
Noteikumu projekta 23.1. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanā finansējuma saņēmējs var iesaistīt arī valsts institūcijas šo institūciju tiešo funkciju ietvaros. Īstenojot noteikumu projekta 23.1. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības, tiks nodrošināta sinerģija un demarkācija ar 4.3.6. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku, tostarp vistrūcīgāko un bērnu, sociālo integrāciju" (turpmāk – 4.3.6. specifiskā atbalsta mērķis) 4.3.6.4. pasākumu "Atbalsta instrumentu izstrāde un ieviešana ģimenes funkcionalitātes stiprināšanai", 4.3.6.5. pasākumu "Atbalsta pasākumi bērniem ar uzvedības un atkarību problēmām un to ģimenēm", 4.3.6.7. pasākumu "Starpnozaru sadarbības un atbalsta sistēmas izveide bērnu veselīgai attīstībai un sekmīgai pašrealizācijai" un 4.3.6.9. pasākumu "Ģimenei draudzīgas vides un sabiedrības veidošana un intervences psiholoģiskā un emocionālā noturīguma veicināšanai". Lai tiktu novērsts dubultā finansējuma risks, sinerģija un demarkācija ar minētajiem 4.3.6. specifiskā atbalsta mērķa pasākumiem tiks nodrošināta, atbildīgajām institūcijām nodrošinot savstarpēju komunikāciju par pasākumu ieviešanas praktiskajiem aspektiem. Komunikācija ir nodrošināma un uzraugāma abos virzienos – starp 4.2.3.1. pasākumu un minētajiem 4.3.6. specifiskā atbalsta mērķa pasākumiem.
2. Grupu supervīziju īstenošana pedagogiem, atbalsta personālam, sociālajiem darbiniekiem un noteikumu projekta 23.3.2. apakšpunktā minētajiem izglītojamo mentoriem. 
Pētījumā "Priekšnosacījumi sekmīgai pārejai no pirmsskolas izglītības uz sākumskolas izglītību, tostarp iekļaujošās izglītības principa īstenošanai" [3], kas veikts Eiropas Sociālā fonda projekta Nr.10.1.3.0/19/TP/002 "Atbalsts pētījumiem ES fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda ieguldījumu priekšnosacījumu izpildes nodrošināšanai izglītībā" ietvaros, norādīts, ka pedagoģiskā personāla profesionālisms ir viens no nozīmīgākajiem faktoriem kvalitatīvas mācību vides nodrošināšanai gan pirmsskolā, gan skolā (32. lpp.). Projektā "Pumpurs" atbilstoši MK noteikumu Nr. 460 23.2.3.2. apakšpunktam tika atbalstīta "pedagogiem un pašvaldības jaunatnes lietu speciālistiem un jaunatnes darbiniekiem paredzētas profesionālās kompetences pilnveides programmas izstrāde un īstenošana par audzināšanu, sadarbību ar izglītojamiem un viņu vecākiem (personām, kas īsteno aizgādību vai aizbildnību), atbalstošu mācību vidi, individuālo un grupu konsultēšanu, problēmsituāciju (tostarp vienaudžu vardarbības gadījumu) identificēšanu un risināšanu, programmu īstenošanas materiālu sagatavošana un supervīzijas nodrošināšana pedagogiem un atbalsta personālam".
4.2.3.1. pasākuma atbalstāmā darbība paredz grupu supervīziju īstenošanu pedagogiem, atbalsta personālam, sociālajiem darbiniekiem un noteikumu projekta 23.3.2. apakšpunktā minētajiem izglītojamo mentoriem. Plānoto supervīziju kā izglītojoša un konsultatīva atbalsta veida mērķis ir pilnveidot pedagogu, atbalsta personāla, sociālo darbinieku un izglītojamo mentoru profesionālo kompetenci sociālās atstumtības un priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riska identificēšanā, paaugstināt profesionālo pašefektivitāti darbā ar izglītojamiem, kuriem konstatēts sociālās atstumtības vai priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas risks, kā arī veicināt prasmi apzināties savus resursus, lai nepieļautu profesionālu izdegšanu.
Atbalstāmās darbības ietvaros tiks nodrošināta sinerģija ar Programmas 4.3.5. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un izmaksu ziņā pieejamiem pakalpojumiem; pilnveidot sociālās aizsardzības sistēmas, tostarp veicināt sociālās aizsardzības pieejamību; uzlabot ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu pieejamību, efektivitāti un izturētspēju" 4.3.5.4. pasākumu "Profesionāla un mūsdienīga sociālā darba attīstība" (attiecībā uz supervīziju nodrošināšanu pašvaldību sociālajiem darbiniekiem), kā arī ar 4.3.6. specifiskā atbalsta mērķa 4.3.6.7. pasākumu "Starpnozaru sadarbības un atbalsta sistēmas izveide bērnu veselīgai attīstībai un sekmīgai pašrealizācijai". 
3.  Individualizēta atbalsta sniegšana noteikumu projekta 3. punktā minētās mērķa grupas izglītojamiem saskaņā ar individuālu plānu, kas izstrādāts katram izglītojamam un kurā iekļauj noteikumu projekta 23.3.1. un 23.3.2. apakšpunktā minēto atbalstu, izņemot gadījumu, ja atbalstu nodrošina no valsts vai pašvaldības budžeta līdzekļiem.
IAP2027, raksturojot aktuālās tendences un vīziju par izglītību 2027. gadā, tostarp minēta individualizēta pieeja: "Nākotnē no industriālajai ērai raksturīgās masu izglītības un standartizētas pieejas notiks pāreja uz individuālās vajadzībās balstītiem izglītības pakalpojumiem. Zināšanu ekonomika balstās uz cilvēkkapitāla attīstību un tā produktivitāti, tādējādi aktuāla ir ikviena indivīda potenciāla, talantu un spēju pilnveide, ko vislabāk var nodrošināt individuāla pieeja nepieciešamo kompetenču apguvei. Lai varētu īstenot individualizētas mācības, ir nepieciešamas izmaiņas izglītības organizācijā, tostarp ievērojot diferenciāciju mācību procesā un veidojot iespējas sekot ikviena indivīda sniegumam un tā progresam. Šajā ziņā būtiska loma ir datu uzkrāšanai un analīzei, lai varētu identificēt katra indivīda stiprās puses un pilnveidojamo, noteikt galvenos izaugsmi ietekmējošos faktorus un piedāvāt efektīvākos risinājumus tālākai attīstībai. Tāpat individualizētas pieejas nodrošināšanai svarīga ir tehnoloģiju attīstība un pieejamība, kā arī digitālie resursi."  
Noteikumu projekts 4.2.3.1. pasākumā paredz individualizēta atbalsta sniegšanu gan mērķa grupas izglītojamiem, kuriem ir konstatēts sociālās atstumtības vai priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas risks, gan izglītojamiem, kuri par vispārējās pamatizglītības programmas apguvi ir saņēmuši tikai liecību un atkārtoti mācās 9. klasē vai ir uzņemti profesionālās izglītības iestādē, gan izglītojamiem lasītprasmes veicināšanai 1.–3. klasē. Atbalsta mērķis ir ievērot un agrīni izvērtēt izglītojamā individuālās īpatnības, prasmes un vajadzības, lai sniegtu viņam nepieciešamo atbalstu, veicinātu izglītojamā intelektuālo un emocionālo izaugsmi, saglabātu izglītojamā motivāciju mācīties.
Priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas risks būtībā ir risku kopums, kas ietver daudzveidīgus risku veidus, tādēļ priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riska ietvaros tiks nodrošināts atbalsts arī pārējām IAP2027 3.2.2. uzdevumā minētajām grupām (izglītojamiem ar speciālām vajadzībām, mācīšanās grūtībām, sociāli ekonomiskiem riskiem pakļauti izglītojamie, pāridarījumiem pakļauti izglītojamie, reemigrējušo un imigrantu bērni), kā arī mazākumtautībām, iesaistot vecākus, ģimenes, citus sabiedrības locekļus.
Priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas risku veidi (grupas) ir minēti, piemēram, Eiropas Sociālā fonda projekta Nr.8.3.4.0/16/I/001 "Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai" ietekmes pušu iesaistes, informētības un noslēguma novērtējuma pētījuma gala ziņojumā (Rīga, 2023. gada 21. jūlijs) [4], turpmāk – projekta "Pumpurs" noslēguma ziņojums:  
1) ar ģimeni saistītie riski (atrodas ilgstošā prombūtnē, ģimenē ir konfliktējošas attiecības, izglītojamais ievietots ārpusģimenes aprūpes iestādē, pieskata brāli/ māsu vai citus ģimenes locekļus, vecāki izrāda pārāk lielu interesi par bērna mācībām, vecāki neatbalsta izglītojamo mācību procesā, vecāki strādā citā valstī/ pilsētā, vecākiem ir atkarības problēmas);  
2) mācību darba/ izglītības iestādes riski (grūtības mācību satura apguvē, iekavēta mācību satura apguve iepriekšējā izglītības posmā, konflikti ar klases/ skolas/ kursa biedriem, konflikti ar pedagogiem, liela slodze (mācību darbs/ interešu izglītība/ profesionālā ievirze), neattaisnotie mācību kavējumi, otrgadniecība, pret izglītojamo vērsta vardarbība/ mobings/ izstumšana, problemātiska izglītības iestādes un ģimenes sadarbība, uzvedības problēmas, valodas barjera, verbāla vai fiziska agresija (pret cilvēkiem vai priekšmetiem), zemi mācību sasniegumi);  
3) sociālās vides un veselības riski (grūtniecība/ ir mazs bērns/-i, invaliditāte, izglītojamais ir laulībā/ attiecībās, slims vecāks vai cits tuvinieks, speciālās vajadzības (iegūti vai iedzimti funkcionālie traucējumi));  
4) ekonomiskie riski (apgrūtināta nokļūšana izglītības iestādē, ģimene nevar nodrošināt individuālos mācību līdzekļus, izglītojamā kredītsaistības (ātrie kredīti), mājās nav pieejas internetam, nepieciešamība veikt pienākumus mājās, kas traucē mācībām, nepietiekami finansiālie resursi pamatvajadzību nodrošināšanai). (50. lpp.)
Ņemot vērā noslēguma ziņojumā sniegto priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas risku klasifikāciju, arī izglītojamie, kuri par vispārējās pamatizglītības programmas apguvi ir saņēmuši tikai liecību un atkārtoti mācās 9. klasē vai ir uzņemti profesionālās izglītības iestādēs, var tikt atzīti par priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riskam pakļautiem izglītojamiem. Tā kā atbalsta pieejamības paplašināšana šiem izglītojamiem ir būtiska izglītības nozares prioritāte, izglītojamie, kuri par vispārējās pamatizglītības programmas apguvi ir saņēmuši tikai liecību, noteikumu projektā minēta kā atsevišķa grupa. 
2022./ 2023. mācību gadā 9. klases centralizētos eksāmenus (vienu vai vairākus) nenokārtoja 881 izglītojamais (unikālie kodi), t. sk. 781 izglītojamais nenokārtoja vienu centralizēto eksāmenu, 90 izglītojamie nenokārtoja divus centralizētos eksāmenus un 10 izglītojamie nenokārtoja visus trīs centralizētos eksāmenus. Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 112. pantu "ikvienam ir tiesības uz izglītību. Valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību. Pamatizglītība ir obligāta." 
Izglītības un zinātnes ministrija ir iepazinusies ar Igaunijā īstenotā Eiropas Ekonomiskās zonas un Norvēģijas Finanšu instrumenta programmas projekta "Profesionālās orientācijas programmas ieviešana profesionālās izglītības iestādēs" pieredzi. Projekts īstenots programmas ieviešanai profesionālās izglītības iestādēs, lai atbalstītu zema izglītības līmeņa un riska grupas jauniešu izglītības turpināšanu vai gatavību darba tirgum pēc pamatskolas beigšanas. Lai Latvijā nodrošinātu pēc iespējas efektīvāku atbalstu izglītojamiem, kuri par vispārējās pamatizglītības programmas apguvi ir saņēmuši tikai liecību, Izglītības un zinātnes ministrijā tiek vērtēta šo izglītojamo iesaiste arodizglītības programmās, kā arī vispārējās izglītības ietvaros plānotā īpašā motivācijas programmā. Jaunais izglītības piedāvājums ļautu izglītojamiem pilnveidot zināšanas mācību priekšmetos (saskaņā ar individuālu plānu un tajā pieejamiem individualizētiem atbalsta pasākumiem), lai varētu nokārtot iepriekš nenokārtoto centralizēto eksāmenu (vai eksāmenus) un iegūt apliecību par vispārējo pamatizglītību, atkārtoti neapgūstot visu 9. klases mācību vielu, vienlaikus iegūstot dzīvei un darba tirgum noderīgas prasmes. Nosacījumi izglītojamo iesaistei arodizglītības programmās un motivācijas programmā vēl tiek izstrādāti. Izglītojamiem, kuri par vispārējās pamatizglītības ieguvi būs saņēmuši tikai liecību, tiks arī turpmāk saglabāta līdz šim pieejamā iespēja atkārtoti mācīties 9. klasē, apgūstot vispārējās izglītības saturu pilnā apjomā, tādējādi jaunais atbalsta piedāvājums paplašinās, nevis sašaurinās izglītojamo turpmākās izglītības un karjeras iespējas. Jaunā izglītības piedāvājuma ieviešanai ir jāveic izmaiņas normatīvajā regulējumā, jo spēkā esošais normatīvais regulējums neparedz izglītojamo, kuri par vispārējās pamatizglītības apguvi ir saņēmuši tikai liecību, uzņemšanu arodizglītības programmās, kā arī neparedz iespēju šiem izglītojamiem apgūt tikai tos mācību priekšmetus un kārtot tikai to centralizēto eksāmenu (vai eksāmenus), kuros ir saņemts nepietiekams vērtējums. Lai izglītojamos, kuri par vispārējās pamatizglītības programmas apguvi ir saņēmuši tikai liecību, varētu uzņemt arodizglītības programmās (1 nenokārtots centralizētais eksāmens), ir jāveic grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 2. jūnija noteikumos Nr. 332 "Noteikumi par valsts profesionālās vidējās izglītības standartu un valsts arodizglītības standartu", dodot iespējas izglītojamiem, kuri par vispārējās pamatizglītības programmas apguvi ir saņēmuši tikai liecību, uzsākt mācības arodizglītības programmā un nosakot šādas programmas saturu standartā.
Nepieciešams arī veikt grozījumus Profesionālās izglītības likuma 25. panta sestajā daļā, nosakot, ka no profesionālās vidējās izglītības programmas var atvasināt arodizglītības programmu (nav papildu izmaksu programmu licencēšanai – var tikt risināta valsts budžeta ietvaros, īsāks process atbalsta ieviešanai, profesionālās izglītības programmu paraugi jau šobrīd ietver vairāku līmeņu kvalifikācijas, izglītības iespējas izglītojamiem var piedāvāt plašāks profesionālās izglītības iestāžu loks, t. sk. pašvaldību dibinātas profesionālās izglītības iestādes).
Protokollēmuma projekta 4. punktā dots uzdevums Izglītības un zinātnes ministrijai sadarbībā ar Valsts izglītības satura centru un Izglītības kvalitātes valsts dienestu līdz 2024. gada 31. decembrim izstrādāt atbalsta piedāvājumu izglītojamiem, kuri par vispārējās pamatizglītības programmas apguvi ir saņēmuši tikai liecību un atkārtoti mācās 9. klasē vai ir uzņemti profesionālās izglītības iestādē. Vienlaikus minētās izmaiņas normatīvajā regulējumā būtiski neietekmēs 4.2.3.1. pasākuma īstenošanu, jo noteikumu projekta 23.3. apakšpunktā minētais atbalsts izglītojamiem, kuri par vispārējās pamatizglītības programmas apguvi ir saņēmuši tikai liecību, tiks īstenots gan vispārējās izglītības iestādēs, gan profesionālās izglītības iestādēs, kuras ir 4.2.3.1. pasākuma sadarbības partneri vai kuru dibinātājs ir pašvaldība, kura ir 4.2.3.1. pasākuma sadarbības partneris. Izvērtējumu par noteikumu projekta 23.3. apakšpunktā minētā individualizētā atbalsta īstenošanu mērķa grupas izglītojamiem, kuri par vispārējās pamatizglītības programmas apguvi ir saņēmuši tikai liecību un atkārtoti mācās 9. klasē vai ir uzņemti profesionālās izglītības iestādē, veic ne vēlāk kā līdz 2026. gada 15. jūlijam.
Saskaņā ar projekta "Pumpurs" noslēguma ziņojumu (sagatavots par novērtējuma periodu no 2017. gada 16. marta līdz 2022. gada 31. decembrim) projekta izmaksu lielāko daļu jeb 78 % veidoja atbalsta pasākumi izglītojamiem, t. sk. – 94 % individuālā konsultatīvā atbalsta sniegšanai priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riska izglītojamiem (individuālo atbalsta plānu sagatavotājiem, mācību priekšmetu pedagogiem, sociālajiem pedagogiem, psihologiem un atbalsta personālam) un aptuveni 6 % mērķa grupas ekonomiskā atbalsta (nodrošinājuma) izmaksas (kompensācija sabiedriskā transporta izdevumu segšanai, naktsmītnes nodrošināšanas izdevumi, ēdināšanas izmaksas, individuālo mācību līdzekļu un individuālo lietošanas priekšmetu izmaksas). Savukārt lielāko konsultāciju izmaksu daļu jeb 80,1 % veidoja mācību priekšmeta konsultācijas. Lielākais izdevumu īpatsvars periodā no 2018./ 2019. mācību gada līdz 2022./ 2023. mācību gada pirmajam semestrim (ieskaitot) bija mācību priekšmeta "Matemātika" konsultācijām – 35,7 % no kopējiem izdevumiem mācību priekšmetu konsultācijām. Konsultācijām mācību priekšmetā "Latviešu valoda" izdevumu īpatsvars bija 21 %, mācību priekšmetā "Angļu valoda" – 13,1 %, mācību priekšmetā "Latviešu valoda un literatūra" – 8 %, mācību priekšmetā "Krievu valoda" – 6,5 %. (42.–49. lpp.)
Saskaņā ar KPVIS (apstiprināto maksājumu pieprasījumu dati līdz projekta īstenošanas beigām 2023. gada 31. decembrī) projekta "Pumpurs" īstenošanas laikā individuālo priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riska mazināšanas plānu ietvaros ESF atbalstu ir saņēmuši 43 361 vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu izglītojamais, t. sk. 9079 sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļauti izglītojamie. Par sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautiem izglītojamiem tika uzskatīti tie izglītojamie, kuri projektā "Pumpurs" saņēma ekonomisku atbalstu (transporta, naktsmītnes, ēdināšanas pakalpojumus, individuālos lietošanas priekšmetus un individuālos mācību līdzekļus). Tā kā izglītojamais projekta "Pumpurs" atbalstu varēja saņemt vairākkārt, izglītojamo individuālo atbalsta plānu skaits ir lielāks nekā unikālo izglītojamo skaits – kopā projektā "Pumpurs" nodrošināti 96 178 individuālie plāni un atbalsta (konsultatīvā, ekonomiskā) pasākumi.
4.2.3.1. pasākuma mērķa grupa ir definēta līdzīgi projekta "Pumpurs" mērķa grupai, bet jāņem vērā, ka vispārējās izglītības iestāžu 1.–4. klases izglītojamie projekta "Pumpurs" atbalstu varēja saņemt tikai no 2021./ 2022. mācību gada pirmā semestra, kad tika paplašināta projekta mērķa grupa. Atšķirībā no projekta "Pumpurs" 4.2.3.1. pasākumā ir paredzētas vairākas izmaiņas individualizētā atbalsta sniegšanā izglītojamiem: pasākumā speciālistu atbalsts var tikt sniegts ne tikai izglītojamam individuāli, bet arī, apvienojot izglītojamos grupās, lai pasākuma atbalstu varētu saņemt lielāks skaits izglītojamo. Savukārt pedagogu konsultācijas mācību priekšmetos, kas projektā "Pumpurs" veidoja izglītojamiem sniegtā individuālā konsultatīvā atbalsta lielāko daļu, 4.2.3.1. pasākumā ir paredzēts nodrošināt tikai noteiktai mērķa grupas daļai – izglītojamiem, kuri par vispārējās pamatizglītības programmas apguvi ir saņēmuši tikai liecību un atkārtoti mācās 9. klasē vai ir uzņemti profesionālās izglītības iestādē, kā arī grupu konsultācijas izglītojamiem 1.–3. klasē lasītprasmes veicināšanai.
4.2.3.1. pasākumā īstenotajā ESF+ projektā sociālās atstumtības un priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riskam pakļauti izglītojamie izglītības iestādēs tiks identificēti atbilstoši finansējuma saņēmēja izstrādātam vai aktualizētam risku identificēšanas un individuālā atbalsta plāna sagatavošanas un īstenošanas risinājumam (piemēram, vadlīnijas, metodiskie materiāli, sistēma, rīks (instruments), platforma vai reģistrs), t. sk. nosakot arī plānu apstiprināšanas un izvērtēšanas kārtību (ja iespējams, plānu saskaņošanā iesaistot pašvaldības izveidotu sadarbības grupu, kas ir minēta Ministru kabineta 2017. gada 12. septembra noteikumu Nr. 545 "Noteikumi par institūciju sadarbību bērnu tiesību aizsardzībā" 4. punktā). Individualizēta atbalsta un konsultāciju saņemšanai katram izglītojamam tiks izveidots plāns (arī noteikumu projekta 23.3.1.1. un 23.3.1.2. apakšpunktā minētajiem izglītojamiem). Izveidotajā individuālajā plānā paredzētais atbalsts izglītojamam tiks sniegts individuāli vai, izvērtējot nepieciešamā atbalsta specifiku, tiks piedāvāts atbalsts izglītojamo grupā. Individuālo plānu izveide un īstenošana nodrošinās jau agrīnu risku identificēšanu un atbalsta pasākumu plānošanu izglītojamam, iesaistot ģimeni, tādējādi mazinot sociālās atstumtības un priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas risku turpmākajos izglītības posmos. Finansējuma saņēmējs, ņemot vērā 4.2.3.1. pasākumā pieejamo finansējumu un projekta budžetu, izstrādās kārtību, kādā notiek individuālo plānu izveidei un īstenošanai paredzētā finansējuma sadale starp projekta īstenošanā iesaistītajiem sadarbības partneriem. Finansējuma saņēmējs noteikumu projekta 23.3. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību nodrošināšanai plāno finansējumu ne mazāk kā 25 % apmērā no 4.2.3.1. pasākumam pieejamā kopējā attiecināmā finansējuma.   
4.2.3.1. pasākuma ietvaros individualizētais atbalsts paredz:  
1) individuāla plāna izstrādi izglītojamam;  
2) individuāla plāna īstenošanu, kurā var paredzēt šādu atbalsta pasākumu nodrošināšanu: 
a) speciālistu atbalstu un konsultācijas:
-  pedagoga atbalstu izglītojamiem grupās lasītprasmes veicināšanai 1.–3. klasē (atbalstu paredzēts nodrošināt izglītojamiem grupās, lai tas būtu pieejams lielākam izglītojamo skaitam, nekā īstenojot individuālu pieeju, piemēram, grupās apvienojot izglītojamos ar līdzīgi attīstītu lasītprasmi);
- pedagoga konsultācijas mācību priekšmetos un atbalsta pasākumu īstenošanu izglītojamiem, kuri par vispārējās pamatizglītības programmas apguvi ir saņēmuši tikai liecību un atkārtoti mācās 9. klasē vai ir uzņemti profesionālās izglītības iestādē;
- izglītības psihologa, sociālā pedagoga, pedagoga palīga, speciālā pedagoga, pedagoga karjeras konsultanta, bibliotekāra, skolotāja logopēda, surdotulka, ergoterapeita atbalstu pēc nepieciešamības mērķa grupas izglītojamiem, kuriem ir konstatēts sociālās atstumtības vai priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas risks, kā arī izglītojamiem, kuri par vispārējās pamatizglītības programmas apguvi ir saņēmuši tikai liecību un atkārtoti mācās 9. klasē vai ir uzņemti profesionālās izglītības iestādē;
b) izglītojamo mentora, kas 4.2.3.1. pasākuma ietvaros apguvis izglītojamo mentora mācību programmu, individuāls atbalsts izglītojamiem no 13 gadu vecuma, kuriem ir konstatēts sociālās atstumtības vai priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas risks, kā arī izglītojamiem, kuri par vispārējās pamatizglītības programmas apguvi ir saņēmuši tikai liecību un atkārtoti mācās 9. klasē vai ir uzņemti profesionālās izglītības iestādē.
Izglītojamo mentors ir pilngadīga persona, kura 4.2.3.1. pasākuma ietvaros īstenotajā ESF+ projektā ir apguvusi finansējuma saņēmēja organizēto izglītojamo mentora mācību programmu un kura sniedz atbalstu izglītojamiem (jauniešiem) individuālā plāna, ko izstrādā izglītības iestāde, ietvaros. Finansējuma saņēmējs izstrādā mentoru atlases kritērijus, nodrošina mentoru atlasi un mācības finansējuma saņēmēja organizētā izglītojamo mentora mācību programmā, kā arī izstrādā mentora sadarbības nosacījumus ar 4.2.3.1. pasākuma sadarbības partneriem un ar izglītojamo (jaunieti), tostarp paredzot nosacījumus drošai mentora sadarbībai ar izglītojamiem (jauniešiem), kuri ir nepilngadīgi. Sadarbības partneris vai izglītības iestāde slēdz līgumu ar mentoru par individuāla atbalsta īstenošanu. Atbilstoši Jaunatnes likuma 1. pantam jaunieši ir personas vecumā no 13 līdz 25 gadiem, tāpēc 4.2.3.1. pasākumā mentora individuālais atbalsts (t. sk. lai labāk sasniegtu izglītojamos, kuri ilgstoši neattaisnotu iemeslu dēļ kavē mācības) ir paredzēts izglītojamiem (jauniešiem) no 13 gadu vecuma. Kļūstot par jaunieti, palielinās arī izglītojamā atbildība. Piemēram, Bērnu tiesību aizsardzības likuma 24. panta sestajā daļā ir noteikts, ka vecākiem vai personai, kuras aprūpē vai uzraudzībā bērns nodots, ir pienākums neatstāt bērnu līdz septiņu gadu vecumam bez pieaugušā vai vismaz 13 gadus vecas personas klātbūtnes. Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 6. panta pirmo daļu pie administratīvās atbildības ir saucama fiziskā persona, kura līdz administratīvā pārkāpuma izdarīšanas brīdim sasniegusi 14 gadu vecumu. Savukārt Krimināllikuma 11. pantā noteikts, ka pie kriminālatbildības saucama fiziskā persona, kas līdz noziedzīga nodarījuma izdarīšanas dienai sasniegusi četrpadsmit gadu vecumu. Tādēļ izglītojamā mentora atbalsts 4.2.3.1. pasākumā plānots izglītojamiem no 13 gadu vecuma atbilstoši Jaunatnes likumā definētajam vecumam, kad persona ir uzskatāma par jaunieti. Svarīgi, ka jaunietim ir pieejama uzticības persona, kas sniedz pozitīvu piemēru, motivē, palīdz turpināt mācības un sekmīgi iekļauties sabiedrības procesos. Mentora individuālā atbalsta saņemšana tiks nodrošināta pie 4.2.3.1. pasākuma sadarbības partneriem:  
1) izglītības iestādēs (jo atbalsts ir paredzēts izglītojamiem, kuri ir reģistrēti izglītības iestādē) un  
2) Jaunatnes likuma 5. panta septītajā daļā minētajos jauniešu centros, kas ir pašvaldības iestāde vai pašvaldības iestādes struktūrvienība, lai nodrošinātu izglītojamo mentora atbalsta pieejamību ārpus izglītības iestādēm (paplašinot iespējas sasniegt izglītojamos, kuri ir reģistrēti izglītības iestādē, bet neattaisnotu iemeslu dēļ kavē mācības vai vispār to neapmeklē).
Lai nodrošinātu darbības sinerģiju ar 4.2.3. SAM ietvaros īstenoto 4.2.3.4. pasākumu "Sekmēt NEET jauniešu integrēšanos izglītībā un nodarbinātībā", 4.2.3.1. pasākumā mentora individuālu atbalstu varēs saņemt tie jaunieši, kuri ir reģistrēti izglītības iestādē. Līdz brīdim, kamēr ESF+ projektā tiks sagatavoti izglītojamo mentori noteikumu projekta 23.4. apakšpunktā minētajā mācību programmā, kā arī, ja sagatavoto izglītojamo mentoru skaits būs mazāks nekā šo speciālistu pieprasījums, izglītojamo mentora funkciju varēs nodrošināt, piemēram, atbalsta personāls.
4. Izglītojamo mentora mācību programmas izstrāde un īstenošana.
Lai nodrošinātu mentora individuālu atbalstu izglītojamiem (jauniešiem), kuriem ir konstatēts sociālās atstumtības vai priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas risks un kuri ir reģistrēti izglītības iestādē, noteikumu projekts nosaka, ka finansējuma saņēmējs nodrošinās izglītojamo mentora mācību programmas izstrādi un īstenošanu.
5. Iniciatīvu projektu un partnerības projektu īstenošana, tostarp nodrošinot darbu ar reemigrantiem, imigrantiem un mazākumtautībām. 
Eiropas Komisijas materiālā "Visas skolas pieeja priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas mazināšanai. Politikas norādes" [1] minēts, ka ārpusklases un ārpusskolas izglītības iespējas, tostarp sporta, mākslas, kultūras un citas aktivitātes, kas ir savietojamas ar izglītības mērķiem, var nodrošināt papildu iespējas jauniešiem "izcelties" un var veicināt viņu motivāciju un piederības sajūtu skolai. Šīs aktivitātes būtu saskaņoti jāizstrādā tā, lai tās papildinātu mācību programmas un nodrošinātu maksimālu skolēnu iesaistīšanos un iekļaušanos sabiedrībā (13. lpp.). Izglītības ieguvējam paredzētā atbalsta kontekstā tiek uzsvērta arī īpaša atbalsta nepieciešamība citās valodās runājošiem, nosakot, ka izglītības ieguvējiem, kuru dzimtā valoda nav mācību valoda, būtu jāsaņem atbilstošs papildu atbalsts, kas pielāgots viņu vajadzībām, vēlams, ārpus skolas laika un novēršot jebkāda veida atdalīšanas vai nošķiršanas metodes (12. lpp.). IAP2027 3.2.2. uzdevumā sagaidāmo izglītības iestāžu un pašvaldības, kā arī sabiedrības sadarbības veidu vidū ir minēts: "ārpus formālās izglītības (t. sk. interešu izglītības, NVO aktivitāšu) organizētās izglītības koordinēts un mērķtiecīgs piedāvājums vietējā kopienā, efektīvi izmantojot izglītības iestāžu u  c. vietējās kopienas resursus; sistemātiska, daudzveidīga un dažādu grūtības pakāpju interešu izglītības piedāvājuma attīstīšana un nodrošināšana atbilstoši izglītojamo interesēm, interešu izglītības kvalitātes monitorings", kā arī: "pašvaldības sadarbība ar izglītības iestādi, ģimenēm un vietējo kopienu (NVO, darba devējiem u. c.) remigrējušo un imigrantu bērnu aktīvai iesaistei". 
Noteikumu projekts paredz īstenot šādus iniciatīvu projektus un partnerības projektus, tostarp nodrošinot darbu ar reemigrantiem, imigrantiem un mazākumtautībām: 
1) skolas – kopienas iniciatīvu projektus; 
2) izglītības iestāžu partnerības projektus.   
Noteikumu projekts paredz skolas – kopienas iniciatīvu projektu īstenošanu, lai veicinātu izglītības iestāžu sadarbību ar vietējo kopienu un pašvaldības un izglītības iestāžu vietējo resursu izmantošanu, tostarp paplašinot ārpus formālās izglītības (tai skaitā – interešu izglītības) piedāvājumu izglītības iestādē, veicinot pilsonisko līdzdalību, nodrošinot darbu ar reemigrantiem, imigrantiem un mazākumtautībām, iesaistot vecākus, ģimenes, citus sabiedrības locekļus, mazinot sociālās atstumtības un priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas risku. Skolas – kopienas iniciatīvu projekti var būt vērsti uz tādu izglītojamo grupu iekļaušanu, kā piemēram, sociālās atstumtības un priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riskam pakļauti izglītojamie, izglītojamie ar speciālām vajadzībām, mācīšanās grūtībām, sociāli ekonomiskiem riskiem pakļauti bērni, pāri darīšanai pakļauti bērni, kā arī iniciatīvu projektos var tikt pilnveidots darbs ar reemigrantiem, imigrantiem un mazākumtautībām. Lai sekmīgāk īstenotu riska grupu sociālu iekļaušanu, iniciatīvu projektos ir atbalstāma ne tikai to izglītojamo iesaiste, kuriem konstatēts sociālās atstumtības vai priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas risks, bet arī citu 4.2.3.1. pasākuma mērķa grupas izglītojamo iesaiste.  
Finansējuma saņēmējs izstrādās skolas – kopienas iniciatīvu projektu atklāto konkursu nolikumu, vienotus vērtēšanas kritērijus, noteiks katram sadarbības partnerim pieejamo finansējuma kvotu, organizēs iniciatīvu projektu atklātus konkursus, t. sk. vērtēs un apstiprinās iniciatīvu projektu iesniegumus. Iniciatīvu projektus īstenos 4.2.3.1. pasākumā iesaistītās izglītības iestādes sadarbībā ar biedrībām un nodibinājumiem, plānojot izglītojamo, vecāku, ģimeņu un citu sabiedrības locekļu iesaisti. Detalizēti iniciatīvu projektu vērtēšanas process tiks izstrādāts un atrunāts finansējuma saņēmēja projekta īstenošanas vadlīnijās un iniciatīvu projektu atklāto konkursu nolikumā.
Ja tiek sniegts atbalsts gala labuma guvējam, institūcijai (ja tā ir publiska persona), kas pieņem lēmumu par atklātā konkursa projektu apstiprināšanu, ir saistošas gan Ministru kabineta 2017. gada 17. oktobra noteikumu Nr. 630 "Noteikumi par iekšējās kontroles sistēmas pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai publiskas personas institūcijā", gan Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 Komisijas regulas Nr. 2018/1046  (turpmāk – Finanšu regula)  61. panta prasības attiecībā uz korupcijas un interešu konflikta novēršanu. Lai nodrošinātu nepieciešamo prasību izpildi, noteikumu projekts paredz, ka finansējuma saņēmējam ir pienākums izstrādāt ESF+ projekta iekšējās vadības un kontroles sistēmu, lai nodrošinātu sekmīgu projekta īstenošanu, mērķu sasniegšanu, projektam piešķirto līdzekļu lietderīgu un efektīvu izlietošanu, dubultfinansējuma riska, korupcijas un interešu konflikta risku novēršanu, t. sk. paredzot sadarbības regulējumu ar šo noteikumu 14. punktā minētajiem sadarbības partneriem. Finansējuma saņēmējs ESF+ projekta iekšējās vadības un kontroles sistēmas izstrādē, t. sk. ievēro Ministru kabineta 2017. gada 17. oktobra noteikumu Nr. 630 "Noteikumi par iekšējās kontroles sistēmas pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai publiskas personas institūcijā" prasības, kas ietver arī:
1) pasākumus interešu konflikta riska kontrolei atbalsta piešķiršanas procedūrā un publiskajos iepirkumos (preventīvus pasākumus un konstatēšanas pasākumus interešu konflikta riska kontrolei, t. sk. paziņošanas procedūru, labošanas pasākumus), t. sk. ietverot informāciju par interešu konflikta novēršanu saskaņā ar Finanšu regulas 61. pantu;
2) krāpšanas un korupcijas risku novēršanas mehānismus;
3) iekšējās informācijas aprites un komunikācijas pasākumus par interešu konflikta, krāpšanas un korupcijas riska novēršanu;
4) ētikas kodeksu;
5) kārtību, kā darbiniekiem ir jārīkojas gadījumā, ja tie vēlas ziņot par iespējamiem pārkāpumiem (t. sk. iespējamām koruptīvām darbībām), ietverot pasākumus, lai nodrošinātu ziņotāja anonimitāti un aizsardzību;
6) pasākumus aizliegto vienošanos riska kontrolei;
7) dubultā finansējuma novēršanas mehānismu pret citiem finansēšanas avotiem, t. sk. pret Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.–2027.gadam,  Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020.gada plānošanas perioda darbības programmu "Izaugsme un nodarbinātība" un citiem ārvalstu finanšu instrumentiem;
8) trauksmes celšanas sistēmu;
9) procedūru disciplināratbildības piemērošanai;
10) ziņošanas mehānismu kompetentajām iestādēm par potenciāliem administratīviem vai kriminālpārkāpumiem.
4.2.3.1. pasākuma ietvaros iniciatīvu projektu iesniegumu iesniegšanu var uzsākt ne agrāk kā no brīža, kad ir izstrādāta un apstiprināta ESF+ projekta iekšējās vadības un kontroles sistēma, t. sk. korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai.
Īstenojot 4.2.3.1. pasākuma atbalstāmo darbību, ir nodrošināma sinerģija ar:
1) Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai intervencē "Darbību īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju, tostarp sadarbības aktivitātes un to sagatavošana" aktivitāti "Kopienu spēcinošas un vietas attīstību sekmējošas iniciatīvas";
2) ar 4.2.3.2. pasākumu "Interešu izglītības, brīvā laika un bērnu pieskatīšanas pakalpojumu pieejamības paplašināšana sociālās atstumtības riskam pakļautiem izglītojamajiem un bērniem ar speciālām vajadzībām";
3) ar 4.2.3.3. pasākumu "Pilsonisko līdzdalību veicinošu kultūras pakalpojumu pieejamības veicināšana".
Noteikumu projekts paredz īstenot izglītības iestāžu partnerības projektus, lai sniegtu atbalstu izglītojamiem, vecākiem (personām, kas realizē aizgādību), pedagogiem un izglītības iestāžu vadītājiem pārejā uz mācībām latviešu valodā. Šo projektu īstenošanu 4.2.3.1. pasākumā paredzēts uzsākt 2024./ 2025. mācību gada laikā, pārņemot Britu padomes pārstāvniecības Latvijā sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju izstrādātā pilotprojekta "Izglītības iestāžu partnerības kā atbalsts pārejai uz mācībām latviešu valodā (atbalsts vienotai skolai)" pieredzi. Pilotprojekta īstenošana uzsākta 2023. gadā. Pilotprojekta noslēgumā paredzēts sagatavot secinājumus un rekomendācijas partnerības projektu attīstīšanai plašākā mērogā, lai veicinātu vienotas Latvijas izglītības sistēmas attīstību. Pilotprojekta mērķis ir plānot un īstenot aktivitātes, kas pedagogiem, izglītojamiem un vecākiem palīdzētu pārejā uz mācībām latviešu valodā, kā arī stiprināt apziņu, ka pedagogi spēj realizēt pārmaiņas, izvērtējot esošo situāciju un vajadzības katrā skolā. Pilotprojekta ietvaros izglītības iestādes veido izglītības iestāžu partnerības, veicinot sadarbību, pieredzes apmaiņu un jaunu prasmju apguvi. Pilotprojektā paredzētais atbalsta tvērums: partnerībās piedalīsies pamatskolas un vidusskolas, kurās līdz šim tika realizētas mazākumtautību izglītības programmas, un pirmsskolas izglītības iestādes vai latviešu mācībvalodas pamatskolas un vidusskolas. Pēc sekmīgas pilotprojekta īstenošanas izglītības iestāžu partnerību plānots turpināt un attīstīt 4.2.3.1. pasākuma ietvaros. 
Izglītības iestāžu partnerības projektu ieviešanas mehānismu un kārtību izstrādās un izglītības iestāžu iesaisti partnerības projektos 4.2.3.1. pasākuma ietvaros organizēs finansējuma saņēmējs, lai nodrošinātu izglītības iestādēm iespējas veidot partnerības ne tikai pašvaldības, bet ESF+ projekta ietvaros, kas nodrošinās plašākas sadarbības iespējas un pieredzes gūšanu.
6. Interaktīvā rīka attīstīšana, izveidojot ar Valsts izglītības informācijas sistēmu savienotu interaktīvu atbalsta platformu sociālās atstumtības un priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riska novērtēšanai un vadīšanai.
Projektā "Pumpurs", īstenojot atbalstu priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas prevencijas sistēmas izveidei, saskaņā ar MK noteikumu Nr. 460 23.2.3.3. apakšpunktu paredzēta "interaktīva rīka izveide izglītības iestādēm priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas risku novērtēšanai un vadīšanai". Interaktīvā rīka mērķis ir ilgtspējīgas sadarbības sistēmas veidošana starp pašvaldību, izglītības iestādēm, pedagogiem, atbalsta personālu un izglītojamo vecākiem vai likumiskajiem pārstāvjiem, lai laikus identificētu riska grupas izglītojamos un sniegtu viņiem personalizētu atbalstu. Interaktīvā rīka pamata funkcionalitāte ir veidot ērtu un operatīvu instrumentāriju, kas ļauj analizēt galvenos datus, lai noteiktu priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riska grupas izglītojamos.
4.2.3.1. pasākuma ietvaros interaktīvais rīks tiks attīstīts, pievienojot papildu moduļus un izveidojot interaktīvu atbalsta platformu. Interaktīvā rīka attīstīšana par interaktīvu atbalsta platformu ietver šādu interaktīvā rīka satura un funkcionalitātes paplašināšanu:  
1) noteikumu projekta 23.3. apakšpunktā minēto individuālo plānu saskaņošanas un apstiprināšanas procesa pievienošanu (t. sk. nodrošinot individuālo plānu elektroniskas aizpildīšanas iespēju);  
2) metodiskā atbalsta, informatīvo un video materiālu papildināšanu un sistematizēšanu;  
3) informācijas sistēmas meklēšanas moduļa izstrādi;  
4) datu analītikas moduļa papildināšanu.
Lai nodrošinātu interaktīvās atbalsta platformas datu aktualitāti un platformas izmantošanu atbilstoši tās izveides mērķim, tiks izveidota platformas sasaiste ar Valsts izglītības informācijas sistēmu, paredzot datu apmaiņu tiešsaistes datu pārraides režīmā.  Finansējuma saņēmējs veic interaktīvās atbalsta platformas darbības uzsākšanai un nodrošināšanai nepieciešamās darbības, t. sk. izstrādā normatīvo regulējumu un datu apstrādes noteikumus. 
4.2.3.1. pasākuma ietvaros interaktīvo atbalsta platformu lietos pašvaldības un izglītības iestādes noteikumu projekta 23.3. apakšpunktā minēto individuālo plānu izstrādei, koordinēšanai un uzraudzībai, kā arī finansējuma saņēmējs – datu monitoringam par ESF+ projektā pieejamā atbalsta izmantošanu un efektivitāti. Interaktīvajā atbalsta platformā finansējuma saņēmējs ievietos 4.2.3.1. pasākumā izstrādātos, pilnveidotos un aktualizētos metodiskos un citus materiālus pašvaldību un izglītības iestāžu atbalstam darbā ar sociālās atstumtības un priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas risku identificēšanu un mazināšanu izglītojamiem.
Noteikumu projekta 23.1. apakšpunktā noteiktās atbalstāmās darbības neparedz informācijas tehnoloģiju risinājumu izstrādi finansējuma saņēmējam un sadarbības partneriem. 4.2.3.1. pasākumā izveidotās interaktīvās atbalsta platformas uzturēšanu nodrošinās Valsts izglītības satura centrs esošo funkciju un budžeta ietvaros.
Interaktīvā rīka attīstīšanas nepieciešamība tiek pamatota ar to, ka interaktīvais rīks ir jaunāks risinājums salīdzinājumā ar projektā "Pumpurs" lietoto projekta datu operatīvās uzskaites sistēmu (APUIS). Turpinot lietot APUIS, arī šajā sistēmā būtu jāiegulda līdzekļi tās funkcionalitātes uzlabošanai. Gan APUIS, gan interaktīvā rīka izveide ir noteikta MK noteikumos Nr. 460, bet nākotnē būtu nepieciešams optimizēt resursus un turpināt attīstīt tikai vienu risinājumu, kas nodrošinātu gan projekta datu un sniegtā atbalsta uzskaiti, gan ļautu koordinēt atbalsta īstenošanas procesu un kalpotu arī kā metodisko un citu materiālu vienota krātuve. APUIS pamata funkcionalitāte ir datu uzskaite. Interaktīvā rīka, kuru attīstot, tiktu izveidota interaktīvā atbalsta platforma, mērķis ir sadarbības sistēmas veidošana. Vienlaikus pilnīga atteikšanās no APUIS var notikt tikai pēc interaktīvās atbalsta platformas darbības veiksmīgas uzsākšanas, pārliecinoties par tās veiktspēju daudzu, iespējams, vienlaicīgu pieslēgumu gadījumā un nodrošinot augstu drošības līmeni, kas garantētu datu aizsardzību. Interaktīvās atbalsta platformas darbības principus un iespējas apgūs plašs lietotāju loks. Pēc ESF+ projekta īstenošanas beigām interaktīvo atbalsta platformu varēs turpināt izmantot izglītības procesa koordinēšanai pašvaldībās un izglītības iestādēs. Interaktīvās atbalsta platformas darbībai primāri ir nepieciešams nodrošināt sasaisti ar Valsts izglītības informācijas sistēmu un var tikt vērtēta sasaistes nepieciešamība ar Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmu. Interaktīvās atbalsta platformas saderība ar citiem esošiem informācijas tehnoloģiju risinājumiem, kas nav Izglītības un zinātnes ministrijas resorā, var tikt vērtēta atbilstoši saskaņošanas procesā iegūtai informācijai, izsludinot 4.2.3.1. pasākuma noteikumu projektu Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā (turpmāk – TAP).    
7. Mērķsadarbības un izglītojošu pasākumu īstenošana:
Lai veiksmīgi mazinātu sociālās atstumtības un priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas risku, svarīga ir visu iesaistīto pušu sadarbība, informētība un kopīga izpratne, uzmanību pievēršot ne tikai iesaistīto speciālistu izglītošanai, bet arī vecāku (personu, kas realizē aizgādību) un sabiedrības izpratnes un līdzatbildības veicināšanai. Noteikumu projekts paredz, ka 4.2.3.1. pasākumā mērķsadarbības un izglītojošus pasākumus nodrošina gan finansējuma saņēmējs, gan sadarbības partneri.
4.2.3.1. pasākumā finansējuma saņēmējam tiek atbalstīta tādu mērķsadarbības un izglītojošu pasākumu īstenošana, kā piemēram, informatīvās un sociālās kampaņas sabiedrības vai tās atsevišķu mērķa grupu informēšanai, izglītošanai, kā arī konferenču (piemēram, katrā plānošanas reģionā), semināru un domnīcu organizēšana, video sižetu veidošana par sociālās atstumtības un priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riska mazināšanu. Savukārt sadarbības partneriem tiek atbalstīti sadarbības partneru organizēti mērķsadarbības un izglītojoši pasākumi vecākiem (personām, kas realizē aizgādību), kā arī lasītprasmes veicināšanas pasākumi. Finansējuma saņēmējs nodrošina finansējuma sadales kārtību un kvotas izstrādi sadarbības partneriem noteikumu projekta 23.7.2. apakšpunktā noteiktās atbalstāmās darbības īstenošanai.
Sadarbības partneri piedalās pasākumos (piemēram, reģionālajās konferencēs, domnīcās), kurus finansējuma saņēmējs organizē sadarbības partneriem vai kuros ir paredzējis sadarbības partneru iesaisti.
Atbalstāmās darbības sinerģija un demarkācija ar Kultūras ministrijas un Valsts izglītības satura centra īstenotajām programmām lasītprasmes veicināšanai tiks identificēta un nodrošināta, savstarpējas komunikācijas veidā, kā arī tiesību akta projekta TAP saskaņošanas procesā.
8. Komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumi par projekta īstenošanu, tai skaitā lai informētu par projektu kā par stratēģiski svarīgu, kā arī stratēģiski svarīgā projekta komunikācijas plāna, kuru finansējuma saņēmējs iesniedz informācijai atbildīgajā iestādē, izstrāde un īstenošana, kas paredz nodrošināt vismaz viena plašāka mēroga publicitātes pasākumu mediju intereses un sabiedrības uzmanības piesaistīšanai. Visās stratēģiski svarīgā projekta komunikācijas aktivitātēs (īpaši, plašāka mēroga publicitātes pasākumi, preses relīzes) finansējuma saņēmējam ir jānodrošina sadarbība ar atbildīgo iestādi un Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā.
Noteikumu projekts ir sagatavots par 4.2.3.1. pasākumu, kas ir iekļauts Programmā plānoto stratēģiski svarīgo darbību sarakstā un to plānotajā laika grafikā. Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris:  
1) nodrošina komunikācijas un vizuālās identitātes prasības saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula Nr. 2021/1060) 47. un 50. pantu un normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā;  
2) savā tīmekļvietnē ne retāk kā reizi trijos mēnešos ievieto aktuālu informāciju par projekta īstenošanu.
Lai nodrošinātu komunikācijas un vizuālās identitātes prasību izpildi, 4.2.3.1. pasākuma finansējuma saņēmējs un sadarbības partneri t. sk. ievēro prasības, kas ir noteiktas Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijās. Finansējuma saņēmējs veic stratēģiski svarīgā projekta komunikācijas plāna, kas paredz nodrošināt vismaz vienu plašāka mēroga publicitātes pasākumu mediju intereses un sabiedrības uzmanības piesaistīšanai, izstrādi, un izstrādāto komunikācijas plānu informācijai iesniedz atbildīgajā iestādē.  Stratēģiski svarīgā projekta komunikācijas plāna izstrādē un īstenošanā sadarbības partneri sniedz finansējuma saņēmējam nepieciešamo informāciju par sadarbības partneru plānotajiem pasākumiem vai plānoto iesaisti. Visās stratēģiski svarīgā projekta komunikācijas aktivitātēs (īpaši – plašāka mēroga publicitātes pasākumi, preses relīzes) finansējuma saņēmējam ir jānodrošina sadarbība ar atbildīgo iestādi un ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā.
9. Projekta vadības un īstenošanas nodrošināšana. 
Projekta vadības un īstenošanas ietvaros finansējuma saņēmējs t. sk. nodrošina ESF+ projektā īstenoto atbalstāmo darbību ieviešanas efektivitātes izvērtējumu, kā arī izvērtējumu par noteikumu projekta 23.3. apakšpunktā minētā individualizētā atbalsta īstenošanu mērķa grupas izglītojamiem, kuri par vispārējās pamatizglītības programmas apguvi ir saņēmuši tikai liecību un atkārtoti mācās 9. klasē vai ir uzņemti profesionālās izglītības iestādē, ievērojot noteikumu projekta 32. punktā minētos nosacījumus.
Lai novērstu ieguldījumu savstarpēju pārklāšanos un nodrošinātu papildinātību, 4.2.3.1. pasākuma plānošanā ir izmantota dubultfinansējuma riska kontroles matrica (https://matrica.fm.gov.lv/), kā arī tiek ņemta vērā 4.2.3.1. pasākuma tiesību akta projekta TAP saskaņošanas ietvaros iegūtā informācija. Finansējuma saņēmējs izstrādās ESF+ projekta iekšējās vadības un kontroles sistēmu (t. sk. dubultfinansējuma riska novēršanai un ieguldījumu savstarpējas papildinātības nodrošināšanai). 
Labuma guvēji būs 4.2.3.1. pasākuma mērķa grupas izglītojamie, viņu vecāki (personas, kas realizē aizgādību), pedagogi, atbalsta personāls izglītības iestādēs, izglītības iestāžu vadītāji, izglītojamo mentori, pašvaldības, izglītības iestādes (valsts, valsts augstskolu un pašvaldību vispārējās izglītības iestādes, kā arī valsts, valsts augstskolu un pašvaldību profesionālās izglītības iestādes), Jaunatnes likuma 5. panta septītajā daļā minētie jauniešu centri, kas ir pašvaldības iestāde vai pašvaldības iestādes struktūrvienība, citas pašvaldību institūcijas, kas iesaistījušās 4.2.3.1. pasākuma atbalstāmo darbību īstenošanā, kā arī biedrības un nodibinājumi.  
4.2.3.1. pasākumā ir attiecināmas šādas izmaksu pozīcijas: 
1) tiešās attiecināmās izmaksas, kas ir tieši saistītas ar projekta darbību īstenošanu un nepieciešamas projekta rezultātu sasniegšanai, un šī saistība ir skaidri saprotama un pierādāma; 
2) netiešās attiecināmās izmaksas, kas nav tieši saistītas ar projekta rezultātu sasniegšanu, bet atbalsta un nodrošina atbilstošus apstākļus projekta darbību īstenošanai un projekta rezultātu sasniegšanai. 
Tiešo attiecināmo izmaksu pozīcijas ir noteiktas noteikumu projekta 25. punktā. 
Noteikumu projekts paredz, ka 4.2.3.1. pasākuma ietvaros finansējuma saņēmējam izmaksas ir attiecināmas pirms vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas, ja tās atbilst noteikumu projektā minētajām izmaksu pozīcijām un ir radušās ne agrāk kā 2024. gada 1. jūlijā. Izmaksās, kas radušās pirms vienošanās par projekta īstenošanu ar sadarbības iestādi noslēgšanas, nedrīkst attiecināt jau pabeigtas darbības. Saskaņā ar noteikumu projektam pievienoto protokollēmuma projektu tiek noteikts, ka Izglītības un zinātnes ministrija normatīvajos aktos noteiktā kārtībā pieprasa no 74. resora "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 80.00.00 "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai" 4.2.3.1. pasākuma īstenošanai 2024. gadā līdz vienošanās noslēgšanai par projekta īstenošanu Valsts izglītības satura centram kā 4.2.3.1. pasākuma plānotajam finansējuma saņēmējam attiecināmo izmaksu segšanai nepieciešamo finansējumu līdz 348 491 euro apmērā.
Minētais finansējums indikatīvi no 2024. gada 1. jūlija līdz 2024. gada 31. decembrim izmaksu segšanai indikatīvi līdz 348 491  euro apmērā nepieciešams: 1) noteikumu projekta 25.10. apakšpunktā minēto finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksu segšanai un 2) noteikumu projekta 24.2. apakšpunktā minēto netiešo attiecināmo izmaksu segšanai saskaņā ar noteikumu projekta 27. punktā noteikto netiešo izmaksu vienoto likmi piecpadsmit procentu apmērā no 4.2.3.1. pasākuma tiešajām attiecināmajām personāla izmaksām.
1. Finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksas ietver atlīdzību:
a) projekta vadītājam, iestādes direktora vietniekam – viena slodze (3700 euro + VSAOI x 6 mēneši);
b) projekta vadītāja vietniekam – viena slodze (2645 euro + VSAOI x 6 mēneši);
c) finansistam – 2 slodzes (2118 euro + VSAOI x 6 mēneši);
d) grāmatvedim – 1 slodze (1471 euro + VSAOI x 6 mēneši);
e) juristam  –  1 slodze (2118 euro + VSAOI x 6 mēneši);
f) iepirkumu speciālistam  – 1 slodze (1471 euro + VSAOI x 4 mēneši);
g) lietvedim – dokumentu pārvaldības speciālistam – 1 slodze (1371 euro + VSAOI x 6 mēneši);
h) sabiedrisko attiecību speciālistam – 1 slodze (1752 euro + VSAOI x 6 mēneši);
i) reģionālajam ekspertam – 5 slodzes (2118 euro + VSAOI x 4 mēneši);
j) projekta ekspertam – 6 slodzes (2118 euro + VSAOI x 4 mēneši);
k) reģionālajam koordinatoram – 5 slodzes (2118 euro + VSAOI x 4 mēneši).
2. Netiešās attiecināmās izmaksas (15 procenti no atlīdzības izmaksām).
Finansējums izmaksu segšanai līdz 348 491  euro apmērā nepieciešams, lai sagatavotos jaunā ESF+ projekta uzsākšanai, kas ietver noteikumu projekta 23.3., 23.4., 23.5., 23.6., 23.7.1., 23.8. un 23.9. apakšpunktā minēto darbību uzsākšanu, tostarp lai veiktu izglītojamiem (t. sk. izglītojamiem, kuri par vispārējās pamatizglītības programmas apguvi ir saņēmuši tikai liecību) paredzētā individualizētā atbalsta īstenošanai nepieciešamos priekšdarbus, sagatavotu izglītojamo mentoru mācību programmas izstrādes iepirkuma dokumentāciju (lai būtu iespējams nodrošināt speciālistu sagatavošanu un izglītojamo mentora atbalsta ieviešanu), lai nodrošinātu ESF+ projekta īstenošanas vadlīniju projekta izstrādi (t. sk. sociālās atstumtības un priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riska identificēšanai izglītojamiem 4.2.3.1. pasākuma ietvaros), ESF+ projekta iekšējās vadības un kontroles sistēmas izstrādi, uzsāktu potenciālo sadarbības partneru apzināšanu, ar sadarbības partneriem slēdzamā sadarbības līguma projekta izstrādi, finansējuma kvotu izstrādi, izglītības iestāžu partnerības projektu ieviešanas mehānisma izstrādi, skolas – kopienas iniciatīvu projektu konkursa nolikuma projekta izstrādi, ESF+ projekta komunikācijas plāna izstrādi, informatīvo aktivitāšu sagatavošanu un citas darbības, kas nepieciešamas tūlītējai ESF+ projekta uzsākšanai.
ESF+ projekta savlaicīgu sagatavošanu un iesniegšanu sadarbības iestādē pēc noteikumu projekta apstiprināšanas kavē tas, ka ESF+ projektā ir jāievieš jauni, inovatīvi un uz pilotprojekta rezultātiem, kas plānoti 2024. gada trešajā ceturksnī, balstīti risinājumi.
Izglītības un zinātnes ministrija ir veikusi risku izvērtējumu 4.2.3.1. pasākuma projekta darbību uzsākšanai pirms projekta iesnieguma apstiprināšanas. Tika identificēti šādi būtiskākie riski:
1) projekta iesniegums netiek apstiprināts un līdz vienošanās noslēgšanai izlietoto finansējumu, kas piešķirts no 74. resora "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 80.00.00 "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai", nav iespējams attiecināt no ESF+. Šī riska iestāšanās varbūtība ir vērtējama kā zema, ņemot vērā, ka tiks īstenota ierobežota projekta iesniegumu atlase un projekta iesniedzējs ir Valsts izglītības satura centrs, kam ir jau iepriekšēja pieredze Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanā. Riska mazināšanai Valsts izglītības satura centrs konsultēsies ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par projekta iesnieguma sagatavošanu;
2) līdz projekta iesnieguma apstiprināšanai veiktie izdevumi netiek attiecināti normatīvo aktu prasību neievērošanas rezultātā. Šī riska iestāšanās varbūtība ir vērtējama kā zema, ņemot vērā, ka 4.2.3.1. pasākuma īstenošanas noteikumu projekts nosaka gan projekta ietvaros atbalstāmās darbības, gan attiecināmās izmaksas. Riska mazināšanai Valsts izglītības satura centrs projekta īstenošanai līdz vienošanās noslēgšanai (kā arī pēc tam) piesaistīs kvalificētu projekta vadības un īstenošanas personālu, kā arī nepieciešamības gadījumā konsultēsies ar Izglītības un zinātnes ministriju un Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par izmaksu attiecināšanas jautājumiem, t. sk. nodrošinās prasības ievērošanu saskaņā ar regulas 2021/1060 63. panta 6. daļu, ka darbības pirms projekta iesnieguma iesniegšanas var būt uzsāktas, bet nedrīkst būt faktiski pabeigtas vai pilnībā īstenotas;
3) Valsts izglītības satura centram nav nepieciešamās kapacitātes paredzēto darbību uzsākšanai. Šī riska iestāšanās varbūtība ir vērtējama kā zema, ņemot vērā Valsts izglītības satura centra līdzšinējo pieredzi Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanā. Finansējums izmaksu segšanai līdz 348 491 euro apmērā t. sk. sniegs nepieciešamo nodrošinājumu kvalificēta personāla piesaistei, lai sagatavotos ESF+ projekta īstenošanai 4.2.3.1. pasākuma ietvaros. Lai gan identificēto risku iestāšanās varbūtība kopumā ir novērtēta kā zema, protokollēmums paredz Izglītības un zinātnes ministrijai nekavējoties informēt Ministru kabinetu, ja izmaksas, kas 4.2.3.1. pasākumā veiktas pirms projekta iesnieguma apstiprināšanas, varētu netikt vai netiek attiecinātas finansēšanai no ESF+, sagatavojot attiecīgu informatīvo ziņojumu, kurā norādīts detalizēts apraksts par radušos situāciju, neatbilstības rašanās cēloņiem, finansiālo ietekmi, un sniegt fiskāli neitrālu priekšlikumu/ aprakstu situācijas risinājumam, lai turpinātu projekta īstenošanu. 
Sadarbības partnerim izmaksas ir attiecināmas pēc sadarbības līguma noslēgšanas, bet ne agrāk kā no dienas, kad ir noslēgta vienošanās par projekta īstenošanu. 
Finansējuma saņēmējs projekta ietvaros plāno finansējumu sadarbības partneriem noteikumu projekta 23.3., 23.5. un 23.7.2. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai. 
Noteikumu projekta 24.2. apakšpunktā minētās netiešās attiecināmās izmaksas plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15 procentu apmērā no noteikumu projekta 25.10. apakšpunktā minētajām tiešajām attiecināmajām personāla izmaksām, ko aprēķina tikai tām izmaksām, kas radušās uz darba tiesisko attiecību pamata. 
4.2.3.1. pasākumā projekta ieviešanai atbildīgā iestāde izstrādās un ar vadošo iestādi saskaņos vienkāršoto izmaksu metodikas: 
1) supervīziju īstenošanas izmaksām (noteikumu projekta 25.3. apakšpunkts) – plānotais metodikas veids: vienas vienības izmaksu metodika; grupu supervīzijas paredzēts nodrošināt ārpakalpojuma veidā;
2) izglītojamiem paredzētā individualizētā atbalsta izmaksām (noteikumu projekta 25.4. apakšpunkts): 
a) speciālistu atbalsta un konsultāciju izmaksām (noteikumu projekta 25.4.1. apakšpunkts) – plānotais metodikas veids: vienas vienības izmaksu metodika (vienas vienības izmaksu metodika netiks piemērota surdotulka un ergoterapeita atbalsta un konsultāciju izmaksām, jo trūkst datu šo speciālistu vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķinam); 
b) izglītojamo mentora individuālā atbalsta izmaksām (noteikumu projekta 25.4.2. apakšpunkts) – plānotais metodikas veids: vienas vienības izmaksu metodika; 
3) skolas – kopienas iniciatīvu projektu īstenošanas izmaksām (noteikumu projekta 25.6.1. apakšpunkts) – plānotais metodikas veids: fiksētas summas maksājuma metodika vai budžeta projekts; 
4) izglītības iestāžu partnerības projektu izmaksām (noteikumu projekta 25.6.2. apakšpunkts) – plānotais metodikas veids: budžeta projekts;
5) finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksām (noteikumu projekta 25.10. apakšpunkts) – plānotais metodikas veids: vienas vienības izmaksu metodika; finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksas līdz atbildīgās iestādes izstrādātās un ar vadošo iestādi saskaņotās vienkāršoto izmaksu metodikas apstiprināšanai ir attiecināmas kā faktiskās izmaksas. Ja personāla iesaiste projektā ir nodrošināta saskaņā ar daļlaika attiecināmības principu, attiecināma ir ne mazāka kā 30 procentu noslodze. 
Ņemot vērā, ka ar 2022. gada jūliju ir uzsākta būtiska valsts pārvaldes atlīdzības sistēmas reforma, kuras ietvaros tiek īstenotas būtiskas pakāpeniskas izmaiņas valsts pārvaldes iestāžu darbinieku atalgojumā un, lai nodrošinātu Finanšu ministrijas vadlīnijās "Vadlīnijas par vienkāršoto izmaksu izmantošanas iespējām un to piemērošana Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam ietvaros" noteikto vienkāršoto izmaksu izveides pamatprincipu (aprēķini ir iepriekš noteikti, taisnīgi, objektīvi un pārbaudāmi) piemērošanu 4.2.3.1. pasākumā ESF+ projekta īstenošanā, protokollēmuma projektā noteikts uzdevums Izglītības un zinātnes ministrijai (kā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītajai atbildīgajai iestādei) nodrošināt atbilstošas vienkāršoto izmaksu metodikas izstrādi 4.2.3.1. pasākuma finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksām līdz 2025. gada 30. jūnijam.
Noteikumu projekta 25.1., kā arī 25.8.1. apakšpunktā minētās izmaksu pozīcijas ir plānotas kā faktiskās izmaksas, kuras radīsies ārpakalpojuma iegādes rezultātā. Pakalpojuma sniedzēju veicamā darba saturs, ieguldītais darbs un laiks būtiski atšķiras.
Noteikumu projekta 23.1.3. apakšpunktā minētos konsultantus un ekspertus ir plānots piesaistīt ārpakalpojuma iegādes veidā, šīs konsultācijas nenodrošinās 4.2.3.1. pasākuma ESF+ projekta personāls, attiecīgi noteikumu projekta 25.2.1. apakšpunktā minētās konsultantu un ekspertu konsultāciju izmaksas nav uzskatāmas par ESF+ projekta īstenošanas personāla izmaksām. Noteikumu projekta 23.1.3. apakšpunktā minētie konsultanti un eksperti plānoti, lai sniegtu atbalstu sadarbības partneriem sadarbības īstenošanas un informācijas apmaiņas procedūru aprakstu pilnveidē.
Finansējuma saņēmējam ir attiecināmas noteikumu projekta 25.15. apakšpunktā minētās tulkošanas izmaksas. Tulkošanas izmaksas finansējuma saņēmējam var rasties, piemēram, uzaicinot piedalīties ārvalstu ekspertus finansējuma saņēmēja rīkotās, ar 4.2.3.1. pasākuma mērķi un tematiku saistītās konferencēs vai komunicējot ESF+ projekta rezultātus, piemēram, Eiropas Komisijas vizīšu laikā. 4.2.3.1. pasākuma ietvaros var tikt attiecinātas tulkošanas izmaksas Eiropas Savienības oficiālajās valodās. Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs uzkrāj datus par: 
1) noteikumu projekta 4. punktā noteikto uzraudzības rādītāju izpildi;
2) noteikumu projekta 5. punktā noteikto nacionālo rādītāju izpildi; 
3) šādu horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" rādītāju "Specifiskus atbalsta pakalpojumus saņēmušo personu ar invaliditāti skaits (darbavietu pielāgošana, ergoterapeita, surdotulka, mentora, specializētā transporta pakalpojumi, atbalsta personas)" (VINPI_08), turpmāk – HP rādītājs. 
Datus par noteikumu projekta 5. punktā noteiktajiem nacionālajiem rādītājiem, kā arī par HP rādītāju finansējuma saņēmējs ievada Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā, iesniedzot maksājuma pieprasījumu. 
Atbildību par uzkrāto nacionālo rādītāju datu ticamību uzņemas finansējuma saņēmējs (uzkrātie dati ir informatīvi un kalpo nozares vajadzībām). 
4.2.3.1. pasākuma ietvaros īstenotajā ESF+ projektā gan finansējuma saņēmējs, gan sadarbības partneri uzkrās fizisku personu datus.
Dati par mērķa grupas izglītojamiem tiks uzkrāti, lai nodrošinātu viņiem projektā paredzētā atbalsta sniegšanu un saņemšanu. Uzkrātie dati par 4.2.3.1. pasākuma mērķa grupas izglītojamiem tiks uzglabāti tādu laika periodu, kādu nosaka finansējuma saņēmēja un sadarbības iestādes noslēgtā vienošanās par projekta īstenošanu. Iestājoties vienošanās par projekta īstenošanu noteiktajam datu uzglabāšanas termiņam, dati tiks dzēsti.
Personas (izglītojamā) atbilstība noteikumu projekta 3. punktā minētajai mērķa grupai ir obligāts priekšnoteikums 4.2.3.1. pasākumā paredzētā atbalsta saņemšanai. Lai pārliecinātos par personas atbilstību 4.2.3.1. pasākuma mērķa grupai, finansējuma saņēmējs un sadarbības partneri interaktīvajā atbalsta platformā uzkrās vismaz šos datus par pasākuma mērķa grupas izglītojamiem: vārds, uzvārds; personas identifikators; dzimums; dzimšanas datums; mācību iestāde un mācību programma, kurā izglītojamais mācās. Papildus šiem datiem, lai izglītojamais varētu saņemt noteikumu projekta 23.3. apakšpunktā minēto individualizēto atbalstu, tiks uzkrāti dati par izglītojamam identificēto sociālās atstumtības vai priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas risku, t. sk. dati par invaliditāti. Dati par izglītojamā invaliditāti t. sk. nepieciešami horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" īstenošanai (jo noteikumu projekts paredz specifiskus atbalsta pasākumus izglītojamiem ar invaliditāti, piemēram, ergoterapeita pakalpojumi, surdotulka pakalpojumi) un HP rādītāja ziņošanai. 
Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneri uzkrās informāciju par mērķa grupas dalībniekiem, kuri par vispārējās pamatizglītības programmas apguvi ir saņēmuši tikai liecību, atkārtoti mācās 9. klasē vai ir uzņemti profesionālās izglītības iestādē un saņem šo noteikumu 23.3. apakšpunktā minēto individualizēto atbalstu, atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1057, ar ko izveido Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+) un atceļ Regulu (ES) Nr. 1296/2013, I pielikumam un Ministru kabineta 2023. gada 21. marta noteikumu Nr. 135 "Eiropas Savienības fondu projektu pārbaužu veikšanas kārtība 2021.–2027. gada plānošanas periodā" 1. pielikumam. 
Lai nodrošinātu izglītojamo mentoru sagatavošanu un nodrošinātu mentora atbalstu izglītojamiem 4.2.3.1. pasākuma ietvaros, finansējuma saņēmējs izveidos reģistru un uzkrās datus par personām, kuras apguvušas noteikumu projekta 23.4. apakšpunktā minēto izglītojamo mentora mācību programmu, kā arī lai noteikumu projekta 23.3.2. apakšpunkta ietvaros nodrošinātu izglītojamo mentora atbalsta pieejamību mērķa grupas izglītojamiem (jauniešiem). Par personām, kuras apguvušas noteikumu projekta 23.4. apakšpunktā minēto izglītojamo mentora mācību programmu, tiks uzkrāti vismaz šādi dati: vārds, uzvārds; personas identifikators; personas kods; dzimums; programmas apguves laiks; izdotās apliecības numurs; tālrunis; e-pasts. Papildus šiem datiem izglītojamo mentoru atlasei atbalsta nodrošināšanai izglītojamiem tiks uzkrāti šādi personas dati: izglītība; pašreizējā darba vieta un amats; kā arī personas kods tiks izmantots, lai atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likuma 72. pantā noteiktajam būtu iespējams veikt pārbaudi par personu Sodu reģistrā. Izveidoto reģistru un datus par izglītojamo mentora mācību programmu apguvušām personām uzkrās finansējuma saņēmējs.  
Lai nodrošinātu personu dalību darba grupās un pasākumos (supervīzijās, semināros, konferencēs u. c.), kas tiks rīkoti 4.2.3.1. pasākuma ietvaros, tiks uzkrāti vismaz šādi personas dati: vārds, uzvārds; pārstāvētā organizācija vai iestāde; tālrunis; e-pasts.
4.2.3.1. pasākumā tiks apstrādāti un uzkrāti izglītojamo vecāku (personu, kas realizē aizgādību) un citu izglītojamo ģimenes locekļu dati:
1) ja informācija par izglītojamā vecākiem (personām, kas realizē aizgādību) un citiem izglītojamā ģimenes locekļiem pamato individualizētā atbalsta piešķiršanu izglītojamam (piemēram, izglītojamam identificēts sociālās vides un veselības risks – slims vecāks vai tuvinieks un ekonomiskais risks – nepieciešamība veikt pienākumus mājās, kas traucē mācībām u. c.): personas datu uzkrāšana atbilstoši izglītojamā individuālai situācijai, kas ir kļuvusi zināma izglītības iestādē (personas datus ietver izglītojamam identificētā sociālās atstumtības un priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riska apraksts);
2) lai nodrošinātu izglītojamā vecāku (personu, kas realizē aizgādību) un citu izglītojamā ģimenes locekļu dalību pasākumos (izglītības iestāžu partnerības projektos, skolas – kopienas iniciatīvu projektos, sadarbības partneru organizētos mērķsadarbības un izglītojošos pasākumos vecākiem (personām, kas realizē aizgādību) un lasītprasmes veicināšanas pasākumos u. c.), kas tiks rīkoti 4.2.3.1. pasākuma ietvaros, uzkrājot par viņiem vismaz šos datus: dalībnieka vārds, uzvārds, tālrunis, e-pasts.  
Pamatojoties uz uzkrātajiem un apkopotajiem datiem, tiks veidota projekta statistika, pilnveidoti procedūru apraksti noteikumu projekta 23.1. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības ietvaros, gatavoti izvērtējumi un pārskati projekta un nozares politikas vajadzībām, kā arī sabiedrības informēšanai par sociālo atstumtību un priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, tās riskiem, tendencēm un īstenoto prevencijas un intervences pasākumu efektivitāti. 
Darbā ar izglītojamiem identificētajiem riskiem atbilstoši kompetencei var tikt iesaistītas citas pašvaldību institūcijas un dienesti (piemēram, policija, sociālais dienests). Sadarbības īstenošanas un informācijas apmaiņas procedūru aprakstu pilnveide starp iesaistītajiem speciālistiem un starp dažādām institūcijām 4.2.3.1. pasākumā tiks īstenota noteikumu projekta 23.1. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību ietvaros. 
Finansējuma saņēmējs 4.2.3.1. pasākuma ietvaros īsteno projektu, kas nav saistīts ar saimnieciskās darbības veikšanu. 4.2.3.1. pasākuma ietvaros komercdarbības atbalsta sniegšana nav paredzēta un veiktās izmaksas, kas atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likumam klasificējamas kā komercdarbības atbalsts, nav attiecināmas. 4.2.3.1. pasākuma ietvaros finansējuma saņēmējs un sadarbības partneri veiks darbības, kas atbilst institūciju funkcijām un nav raksturojamas kā komercdarbība, negūstot ienākumus komercdarbības izpratnē.
4.2.3.1. pasākuma finansējuma saņēmēja – Valsts izglītības satura centra –, kas ir Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, funkcijas ir noteiktas MK noteikumos Nr. 682.
Savukārt Pašvaldību likumā noteikts, ka pašvaldība ir atvasināta publiska persona – vietējā pārvalde –, kurai ir iedzīvotāju ievēlēta lēmējinstitūcija – dome – un kura patstāvīgi nodrošina tai tiesību aktos noteikto funkciju un uzdevumu izpildi savas administratīvās teritorijas iedzīvotāju interesēs un ir atbildīga par to. Pašvaldību autonomo funkciju ietvaros, tai skaitā, paredzēts:
1) gādāt par iedzīvotāju izglītību, tostarp nodrošināt iespēju iegūt obligāto izglītību un gādāt par pirmsskolas izglītības, vidējās izglītības, profesionālās ievirzes izglītības, interešu izglītības un pieaugušo izglītības pieejamību;
2) veikt darbu ar jaunatni;
3) īstenot bērnu un aizgādnībā esošo personu tiesību un interešu aizsardzību.
ESF+ projekta uzraudzībai plānots izveidot projekta uzraudzības padomi. Saskaņā ar Ministru kabineta 2003. gada 16. septembra noteikumu Nr. 528 "Izglītības un zinātnes ministrijas nolikums" 24.8. apakšpunktu plānotais finansējuma saņēmējs ir Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esoša iestāde – Valsts izglītības satura centrs. Lai uzraudzītu, ka padotības iestāde veic atbilstošu projekta īstenošanu un nodrošina izvirzīto mērķu un rādītāju sasniegšanu, Izglītības un zinātnes ministrija kā nozares ministrija izveidos projekta uzraudzības padomi, kas nodrošinās atbalstāmo darbību īstenošanas pārvaldību. Uzraudzības padomes izveidei Izglītības un zinātnes ministrija izstrādās nolikumu un izdos rīkojumu. Pirms rīkojuma apstiprināšanas Izglītības un zinātnes ministrija aicinās deleģēt citu nozaru ministriju, Izglītības kvalitātes valsts dienesta un sociālo partneru, piemēram, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Nacionālā kultūras centra pārstāvjus dalībai uzraudzības padomē. Projekta uzraudzības padomes sastāvā novērotāju statusā plānots iekļaut pārstāvjus arī no citām organizācijām un institūcijām, t. sk. no sadarbības iestādes un atbildīgās iestādes. Pirmo projekta uzraudzības padomes sēdi sasauc ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas. Finansējuma saņēmējs vismaz vienu reizi divpadsmit mēnešos sniedz ziņojumu projekta uzraudzības padomei par projekta īstenošanas progresu, t. sk. par īstenotajiem mērķa grupas informēšanas pasākumiem, šo noteikumu 4. punktā minēto uzraudzības rādītāju un 5. punktā minēto nacionālo rādītāju sasniegtajām vērtībām, īstenoto atbalsta pasākumu saturu un atbilstību mērķa grupas vajadzībām, par veiktajiem un nepieciešamajiem uzlabojumiem pasākuma īstenošanā, sniedzot arī atgriezenisko saiti no sadarbības partneriem un citām iesaistītajām pusēm. Finansējuma saņēmējs arī nodrošina projektā īstenoto atbalstāmo darbību ieviešanas efektivitātes izvērtējumu, kuru veic ne retāk kā reizi divos gados un projekta beigās, bet ne vēlāk kā līdz 2029. gada 30. jūnijam un kura darba uzdevumus (saturu) un izvērtējuma rezultātus (nodevumu) atbilstoši noteikumu projekta 32.3. apakšpunktam saskaņo ar Izglītības un zinātnes ministriju, kā arī pārrunā un saskaņo uzraudzības padomē. Projekta uzraudzības padome var uzdot finansējuma saņēmējam veikt izmaiņas projekta īstenošanas gaitā, ja konstatēti riski projekta ieviešanas kvalitātē. Pēc izvērtējuma rezultātu (nodevuma) saskaņošanas ar Izglītības un zinātnes ministriju un uzraudzības padomē izvērtējuma rezultātus publicē finansējuma saņēmēja tīmekļvietnē.
4.2.3.1. pasākumam ir netieša ietekme uz horizontālo principu "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" (turpmāk – HP VINPI), bet nav ietekmes uz horizontālajiem principiem "Klimatdrošināšana", "Energoefektivitāte pirmajā vietā" un "Nenodarīt būtisku kaitējumu".  Ņemot vērā, ka 4.2.3.1. pasākumam ir netieša ietekme uz HP VINPI, 4.2.3.1. pasākuma finansējuma saņēmējs ESF+ projekta īstenošanā nodrošinās vismaz 3 vispārīgo HP VINPI darbību īstenošanu, kas attiecas uz projekta vadības un īstenošanas personālu, komunikācijas un vizuālās identitātes un iepirkumu aktivitātēm, un vismaz 3 specifisko HP VINPI darbību īstenošanu, kas risinās identificētās mērķa grupas vajadzības un problēmas un veicinās vienlīdzību, iekļaušanu, nediskrimināciju un pamattiesību ievērošanu.     
Atbilstoši Programmai 4.2.3.1. pasākuma ESF+ investīcijām piemērots 149. intervences kods "Atbalsts pamatizglītībai līdz vidējai izglītībai (izņemot infrastruktūru)". 
4.2.3.1. pasākumā paredzētās darbības var sniegt ieguldījumu Eiropas Savienības stratēģijas Baltijas jūras reģionam (ESSBJR) Izglītības politikas jomas īstenošanā, jo ir vērstas uz priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riska samazināšanu.

[1] https://education.ec.europa.eu/sites/default/files/document-library-docs/policy_rec_latvian_final.pdf
[2] Elīna Ozoliņa, Ieva Šterna, Līna Dzene, Līna Orste "Priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas prevencijas koncepcija: rokasgrāmata izglītības darbiniekiem un pašvaldībām" (iepirkuma identifikācijas Nr. IKVD 2022/5_ESF SAM 8.3.4.). Rīga, SIA "Corporate Consulting" sadarbībā ar SIA  "Dynamic University", 2023.
[3] https://www.izm.gov.lv/lv/media/12371/download
[4] Iepirkuma "Eiropas Sociālā fonda projekta Nr.8.3.4.0/16/I/001 "Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai" ietekmes pušu iesaistes, informētības un noslēguma novērtējuma pētījuma izstrādes ekspertu pakalpojumi" gala ziņojums (iepirkuma identifikācijas Nr. 2022/8_ESF SAM 8.3.4.). Rīga, 2023. gada 21. jūlijs, SIA "Dynamic University".