Anotācija (ex-ante)

22-TA-2509: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Militārās disciplināratbildības likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Likumprojekts izstrādāts pēc Aizsardzības ministrijas iniciatīvas.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Likumprojekts sagatavots sakarā ar plānoto valsts aizsardzības dienesta (turpmāk-VAD) ieviešanu, reaģējot uz izmaiņām ģeopolitiskās drošības situācijā un ņemot vērā Nacionālo bruņoto spēku (turpmāk – NBS) personāla komplektēšanas izaicinājumus. Likumprojekta mērķis ir nodrošināt tāda tiesiskā regulējuma esību Militārās disciplināratbildības likumā, kas disciplinārsodīšanas jomā aptver arī VAD karavīru kategoriju, kas veicot savus pienākumus pildīs aktīvo dienestu un tādējādi būs pakļauti militārās disciplīnas prasībām.
Spēkā stāšanās termiņš
Jebkādi citi nosacījumi (atrunāti tiesību aktā)
Pamatojums
Nolūkā izveidot funkcionējošu valsts aizsardzības dienestu, un ņemot vērā to, ka valsts aizsardzības dienesta karavīri būs pakļauti militārajam dienestam noteiktajām prasībām, kas militārās disciplīnas pārkāpumu gadījumā paredz iespējas disciplinārai sodīšanai, nepieciešams salāgot likumprojekta spēkā stāšanās termiņu ar Valsts aizsardzības dienesta likuma spēkā stāšanos.

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Aizsardzības ministrija, reaģējot uz 2022.gada februārī Krievijas uzsākto karadarbību Ukrainā, uzsāka īstenot ieceri Latvijā ieviest valsts aizsardzības dienestu. Aizsardzības ministrija ir sagatavojusi un vienlaikus ar šo likumprojektu izskatīšanai virza likumprojektu "Valsts aizsardzības dienesta likums" (turpmāk – VAD likumprojekts).
VAD likumprojektā noteikts, ka valsts aizsardzības dienests ir aktīvais dienests, kuru pilsonis pilda VAD karavīra statusā (2.pants). Atbilstoši VAD likumprojekta 3.pantā noteiktajam, valsts aizsardzības dienesta izpilde ietvers gan dienestu NBS regulāro spēku vienībā, gan Zemessardzē, gan dažādu speciālo apmācību kursu apguvi (augstskolu studentiem paredzēto valsts aizsardzības apmācības programmu, kapelānu dienestam paredzēto valsts aizsardzības apmācības programmu, ārstniecības personām paredzēto valsts aizsardzības apmācības programmu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un termiņā). No minētā secināms, ka pilsoņiem, kas pilda visu minēto kategoriju valsts aizsardzības dienestu, būs īpašs statuss – VAD karavīrs un no tā izrietošie pienākumi, tostarp ievērot militārajam dienestam noteiktās prasības, tostarp militārās disciplīnas prasības.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Spēkā esošais regulējums Militārās disciplināratbildības likumā paredz militārās disciplīnas nodrošināšanas kārtību, karavīru un zemessargu disciplināratbildības pamatu un tiem piemērojamos disciplinārsodus, kā arī kārtību, kādā izskatāmi jautājumi par karavīru un zemessargu saukšanu pie disciplināratbildības. Tā kā VAD karavīrs atbilstoši grozījumiem Militārā dienesta likumā (likumprojekts 22-TA-2492 “Grozījumi Militārā dienesta likumā”), kas tiek virzīti vienkopus ar šo likumprojektu, kā arī likumprojektu “Valsts aizsardzības dienesta likums” (likumprojekts 22-TA-2481), paredzētajam regulējumam pildīs aktīvo dienestu, uz VAD karavīru attieksies Militārās disciplināratbildības likumā noteiktās militārās disciplīnas prasības un attiecīgi regulējums par iespēju VAD karavīru saukt pie disciplināratbildības.  Vienlaikus atzīmējams, ka attiecībā uz VAD karavīriem nevarēs piemērot visas karavīriem (kas ietver arī profesionālā dienesta karavīrus) likumā ietvertās normas. Proti, uz VAD karavīriem neattieksies visi Militārās disciplināratbildības likumā paredzētie disciplinārsodi.
Risinājuma apraksts
Lai likumā nodrošinātu skaidru regulējumu attiecībā uz VAD karavīriem piemērojamiem disciplinārsodiem, nepieciešams precizēt likuma 14.pantu, papildinot to ar speciālu normu, kas nosaka, kuri no 14.panta pirmajā daļā paredzētajiem disciplinārsodiem netiks piemēroti VAD karavīriem. Ar likumprojekta 1.pantu noteikts, ka VAD karavīriem nepiemēros:
1) brīdinājumu par neatbilstību ieņemamam amatam;
2) mēnešalgas samazināšanu līdz 20 procentiem uz laiku, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem;
3) pazemināšanu amatā;
4) miera laikā — atvaļināšanu no aktīvā dienesta pirms noteiktā laika.
Minētie izņēmumi soda veidu noteikšanai paredzēti, balstoties uz soda veida raksturu un to atbilstību militārā dienesta izpildes īpatnībām valsts aizsardzības dienestā iepretim profesionālajam dienestam. Iepriekš uzskaitītie soda veidi pēc savas būtības atbilst profesionālā dienesta attiecību specifikai, tāpēc tos attiecībā uz VAD karavīriem nav paredzēts attiecināt.

Vienlaikus ar likumprojekta 2.pantu paredzēts veikt tehniska rakstura grozījumu Militārās disciplināratbildības likuma 26.panta pirmajā daļā attiecībā uz disciplinārsoda dzēšanas mehānismu, likumā noteikto kārtību attiecinot uz visiem karavīriem, nevis tikai attiecībā uz profesionālā dienesta karavīriem kā noteikts šobrīd.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-

4.1.1. Valsts aizsardzības dienesta likums

Pamatojums un apraksts
Likumprojekts nepieciešams funkcionējoša valsts aizsardzības dienesta izveidošanai, tāpēc tas tiek virzīts vienkopus ar likumprojektu “Valsts aizsardzības dienesta likums” 22- TA-2481 un citiem saistītajiem likumprojektiem VAD iesviešanai .
Atbildīgā institūcija
Aizsardzības ministrija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

-

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi