24-TA-2549: Likumprojekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību (turpmāk – LBFV) 18.¹ panta pirmajā daļā noteikto finanšu ministrs nodrošina, ka katru gadu tiek izstrādāts valsts budžeta likumprojekts, un iesniedz to Ministru kabinetam saskaņā ar budžeta sagatavošanas grafiku.
Likumprojekts “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” (turpmāk – Likumprojekts) ietver divas nodaļas: I nodaļa “Budžeta ietvars 2025., 2026. un 2027. gadam” un II nodaļa “Valsts budžets 2025. gadam”.
Likumprojekts “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” (turpmāk – Likumprojekts) ietver divas nodaļas: I nodaļa “Budžeta ietvars 2025., 2026. un 2027. gadam” un II nodaļa “Valsts budžets 2025. gadam”.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Budžets ir līdzeklis valsts politikas realizācijai ar finansiālām metodēm. Budžeta mērķis ir noteikt un pamatot, kādi līdzekļi nepieciešami valdībai, citām valsts institūcijām un pašvaldībām to valsts pienākumu izpildei, kuru finansēšana noteikta ar likumdošanas aktiem, nodrošinot, lai tajā laika posmā, kuram šie līdzekļi paredzēti, izdevumus segtu atbilstoši ieņēmumi. Savukārt vidēja termiņa valsts budžeta plānošana ir process, kurā tiek noteikti pieejamie resursi vidējam termiņam un nodrošināta šo resursu izlietošana atbilstoši valdības noteiktajām prioritātēm.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2025.
Pamatojums
Likumprojekts jāpieņem iespējami ātrāk, lai nodrošinātu ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm saimnieciskā gada pieejamā finansējuma apjomu, jo tās valsts budžeta līdzekļus var piešķirt vai saņemt tikai ar valsts budžeta likumā paredzētu apropriāciju.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Saskaņā ar LBFV 21. panta pirmajā daļā noteikto Ministru kabinetam uzdots līdz attiecīgā gada 15. oktobrim iesniegt Saeimai valsts budžeta likumprojektu (budžeta likumprojektu paketi) nākamajam saimnieciskajam gadam, priekšlikumus par grozījumiem likumos, lai tie atbilstu budžeta pieprasījumiem, un valsts budžeta likumprojekta (budžeta likumprojektu paketes) paskaidrojumus.
Likumprojekta sagatavošana tika veikta atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 28. marta rīkojumā Nr.235 “Par likumprojekta “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” sagatavošanas grafiku” (turpmāk – MK rīkojums Nr.235) apstiprinātajam grafikam. Lai precizētu izpildes termiņu rīkojuma Nr.235 pielikuma 15., 16., 17. un 18. punktā (informatīvā ziņojuma “Par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2025., 2026., 2027. un 2028. gadā”, Fiskālo risku deklarācijas, informatīvā ziņojuma “Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028. gadam” un informatīvā ziņojuma “Par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritārajiem pasākumiem 2025., 2026., 2027. un 2028. gadam” izskatīšanai Ministru kabinetā) minētajiem pasākumiem no 2024. gada 13. augusta uz 20. augustu, MK rīkojumā Nr.235 veikts grozījums atbilstoši Ministru kabineta 2024.gada 16. augusta rīkojumam Nr.665 “Grozījums Ministru kabineta 2024. gada 28. marta rīkojumā Nr.235 “Par likumprojekta “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” sagatavošanas grafiku””.
Vienlaikus atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 19. septembra sēdē (prot. Nr.38 2.§), izskatot informatīvo ziņojumu “Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2025., 2026., 2027. un 2028. gadam”” nolemtajam, ir noteikts, ka Likumprojekts (ar paskaidrojumiem) Ministru kabinetā tiek izskatīts 2024. gada 14. oktobrī, savukārt Saeimā iesniegts 2024. gada 15. oktobrī.
Atbilstoši LBFV regulējumam, lai efektīvāk un ekonomiskāk īstenotu valsts politiku, kā arī regulāri optimizētu budžeta izdevumus un izvērtētu to atbilstību attīstības plānošanas dokumentos noteiktajām prioritātēm un mērķiem, Ministru kabinets nodrošina pastāvīgu un sistemātisku valsts budžeta izdevumu pārskatīšanu. Tādējādi Ministru kabinets pieņem lēmumu par valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas tvērumu vienlaikus ar budžeta sagatavošanas grafika apstiprināšanu. Savukārt finanšu ministrs budžeta sagatavošanas grafikā noteiktajā termiņā iesniedz Ministru kabinetam valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas rezultātus un priekšlikumus par šo rezultātu izmantošanu valsts budžeta likumprojekta izstrādes procesā.
Ar MK rīkojumu Nr.235 tika apstiprināts izdevumu pārskatīšanas tvērums, izstrādājot Likumprojektu. Izdevumu pārskatīšanas procesā tika iesaistītas visas ministrijas, Valsts kanceleja, Latvijas Banka un Valsts kontrole. Izdevumu pārskatīšanas rezultāti tika apkopoti informatīvajā ziņojumā “Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028. gadam”, kas tika skatīts Ministru kabineta 2024. gada 20. augusta sēdē (prot. Nr.32 61.§).
Lai nodrošinātu Likumprojekta sagatavošanu:
1. Ministru kabineta 2024. gada 30. aprīļa sēdē tika izskatīts informatīvais ziņojums “Latvijas Stabilitātes programma 2024. - 2028. gadam” (prot. Nr.18 53.§);
2. Ministru kabineta 2024. gada 18. jūnija sēdē tika izskatīts informatīvais ziņojums “Par vidēja termiņa budžeta prioritārajiem attīstības virzieniem” (prot. Nr.25 74.§);
3. Ministru kabineta 2024. gada 20. augusta sēdē tika izskatīts informatīvais ziņojums “Par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2025., 2026., 2027. un 2028. gadā” (prot. Nr.32 59.§);
4. Ministru kabineta 2024. gada 20. augusta sēdē tika izskatīts informatīvais ziņojums “Fiskālo risku deklarācija” (prot. Nr.32 60.§);
5. Ministru kabineta 2024. gada 20. augusta sēdē tika izskatīts informatīvais ziņojums “Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028. gadam” (prot. Nr.32 61.§);
6. Ministru kabineta 2024. gada 20. augusta sēdē tika izskatīts informatīvais ziņojums “Par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritārajiem pasākumiem 2025., 2026., 2027. un 2028. gadam” (prot. Nr.32 62.§);
7. Ministru kabineta 2024. gada 27. augusta sēdē tika izskatīts informatīvais ziņojums “Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamo prioritāro pasākumu pamatprincipiem un uzdevumiem likumprojekta “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” sagatavošanai” (prot. Nr.33 52.§);
8. Ministru kabineta 2024. gada 19. septembra sēdē tika izskatīts informatīvais ziņojums “Par valsts budžeta ieņēmumu un nodokļu politikas pārskatīšanu 2025.–2027. gadā” (prot. Nr.38 1.§);
9. Ministru kabineta 2024. gada 19. septembra sēdē tika izskatīts informatīvais ziņojums “Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2025., 2026., 2027. un 2028. gadam” (prot. Nr.38 2.§).
Apstiprināšanai Ministru kabineta 2024. gada 14. oktobra ārkārtas sēdē tiek virzīts arī Eiropas Savienības (turpmāk – ES) ikgadēja ekonomikas politikas koordinēšanas cikla jeb “Eiropas semestra” ietvaros sagatavotais Latvijas Vispārējās valdības budžeta plāna projekts 2025. gadam. Budžeta plāna projekts ir dokuments, kurā strukturētā veidā apkopota makroekonomiskā un fiskālā informācija vispārējās valdības līmenī, attiecībā uz 2025. gadu, kas ir pamatā Likumprojektam. Tāpat tajā atspoguļots arī aktuālākais novērtējums par 2024. gadu.
2024. gada 30. aprīlī stājās spēkā ES ekonomikas pārvaldības ietvara reformas pakotne (jaunie ES fiskālie noteikumi) [Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1263 (2024. gada 29. aprīlis) par ekonomikas politikas efektīvu koordināciju un budžeta daudzpusēju uzraudzību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr.1466/97, pieejama: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=OJ:L_202401263; Padomes Regula (ES) 2024/1264 (2024. gada 29. aprīlis), ar ko groza Regulu (EK) Nr.1467/97 par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu, pieejama: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=OJ:L_202401264; Padomes Direktīva (ES) 2024/1265 (2024. gada 29. aprīlis), ar ko groza Direktīvu 2011/85/ES par prasībām dalībvalstu budžeta struktūrām; pieejama: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=OJ:L_202401265&qid=1727436207155].
Attiecīgi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 29. aprīļa Regulu (ES) 2024/1263 par ekonomikas politikas efektīvu koordināciju un budžeta daudzpusēju uzraudzību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr.1466/97 ir sagatavots Latvijas Fiskāli strukturālais plāns 2025. – 2028. gadam, kas tiek virzīts izskatīšanai tajā pašā Ministru kabineta sēdē.
Vispārējās valdības budžeta plāna projekts 2025. gadam ir sagatavots, ievērojot fiskālo trajektoriju, kas noteikta Fiskāli strukturālajā plānā 2025. – 2028. gadam. Budžeta plāns tiks iesniegts Eiropas Komisijai (turpmāk – EK), kas izvērtēs iesniegto dokumentu un sniegs savu novērtējumu par atbilstību ES tiesību normām fiskālās disciplīnas jomā, t.sk. EK pārbaudīs fiskālo rādītāju atbilstību Fiskāli strukturālā plāna ierobežojumiem. EK novērtējums nacionāliem parlamentiem jāņem vērā, pieņemot valsts budžeta likumu galīgajā lasījumā.
Likumprojekta sagatavošana tika veikta atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 28. marta rīkojumā Nr.235 “Par likumprojekta “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” sagatavošanas grafiku” (turpmāk – MK rīkojums Nr.235) apstiprinātajam grafikam. Lai precizētu izpildes termiņu rīkojuma Nr.235 pielikuma 15., 16., 17. un 18. punktā (informatīvā ziņojuma “Par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2025., 2026., 2027. un 2028. gadā”, Fiskālo risku deklarācijas, informatīvā ziņojuma “Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028. gadam” un informatīvā ziņojuma “Par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritārajiem pasākumiem 2025., 2026., 2027. un 2028. gadam” izskatīšanai Ministru kabinetā) minētajiem pasākumiem no 2024. gada 13. augusta uz 20. augustu, MK rīkojumā Nr.235 veikts grozījums atbilstoši Ministru kabineta 2024.gada 16. augusta rīkojumam Nr.665 “Grozījums Ministru kabineta 2024. gada 28. marta rīkojumā Nr.235 “Par likumprojekta “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” sagatavošanas grafiku””.
Vienlaikus atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 19. septembra sēdē (prot. Nr.38 2.§), izskatot informatīvo ziņojumu “Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2025., 2026., 2027. un 2028. gadam”” nolemtajam, ir noteikts, ka Likumprojekts (ar paskaidrojumiem) Ministru kabinetā tiek izskatīts 2024. gada 14. oktobrī, savukārt Saeimā iesniegts 2024. gada 15. oktobrī.
Atbilstoši LBFV regulējumam, lai efektīvāk un ekonomiskāk īstenotu valsts politiku, kā arī regulāri optimizētu budžeta izdevumus un izvērtētu to atbilstību attīstības plānošanas dokumentos noteiktajām prioritātēm un mērķiem, Ministru kabinets nodrošina pastāvīgu un sistemātisku valsts budžeta izdevumu pārskatīšanu. Tādējādi Ministru kabinets pieņem lēmumu par valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas tvērumu vienlaikus ar budžeta sagatavošanas grafika apstiprināšanu. Savukārt finanšu ministrs budžeta sagatavošanas grafikā noteiktajā termiņā iesniedz Ministru kabinetam valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas rezultātus un priekšlikumus par šo rezultātu izmantošanu valsts budžeta likumprojekta izstrādes procesā.
Ar MK rīkojumu Nr.235 tika apstiprināts izdevumu pārskatīšanas tvērums, izstrādājot Likumprojektu. Izdevumu pārskatīšanas procesā tika iesaistītas visas ministrijas, Valsts kanceleja, Latvijas Banka un Valsts kontrole. Izdevumu pārskatīšanas rezultāti tika apkopoti informatīvajā ziņojumā “Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028. gadam”, kas tika skatīts Ministru kabineta 2024. gada 20. augusta sēdē (prot. Nr.32 61.§).
Lai nodrošinātu Likumprojekta sagatavošanu:
1. Ministru kabineta 2024. gada 30. aprīļa sēdē tika izskatīts informatīvais ziņojums “Latvijas Stabilitātes programma 2024. - 2028. gadam” (prot. Nr.18 53.§);
2. Ministru kabineta 2024. gada 18. jūnija sēdē tika izskatīts informatīvais ziņojums “Par vidēja termiņa budžeta prioritārajiem attīstības virzieniem” (prot. Nr.25 74.§);
3. Ministru kabineta 2024. gada 20. augusta sēdē tika izskatīts informatīvais ziņojums “Par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2025., 2026., 2027. un 2028. gadā” (prot. Nr.32 59.§);
4. Ministru kabineta 2024. gada 20. augusta sēdē tika izskatīts informatīvais ziņojums “Fiskālo risku deklarācija” (prot. Nr.32 60.§);
5. Ministru kabineta 2024. gada 20. augusta sēdē tika izskatīts informatīvais ziņojums “Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028. gadam” (prot. Nr.32 61.§);
6. Ministru kabineta 2024. gada 20. augusta sēdē tika izskatīts informatīvais ziņojums “Par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritārajiem pasākumiem 2025., 2026., 2027. un 2028. gadam” (prot. Nr.32 62.§);
7. Ministru kabineta 2024. gada 27. augusta sēdē tika izskatīts informatīvais ziņojums “Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamo prioritāro pasākumu pamatprincipiem un uzdevumiem likumprojekta “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” sagatavošanai” (prot. Nr.33 52.§);
8. Ministru kabineta 2024. gada 19. septembra sēdē tika izskatīts informatīvais ziņojums “Par valsts budžeta ieņēmumu un nodokļu politikas pārskatīšanu 2025.–2027. gadā” (prot. Nr.38 1.§);
9. Ministru kabineta 2024. gada 19. septembra sēdē tika izskatīts informatīvais ziņojums “Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2025., 2026., 2027. un 2028. gadam” (prot. Nr.38 2.§).
Apstiprināšanai Ministru kabineta 2024. gada 14. oktobra ārkārtas sēdē tiek virzīts arī Eiropas Savienības (turpmāk – ES) ikgadēja ekonomikas politikas koordinēšanas cikla jeb “Eiropas semestra” ietvaros sagatavotais Latvijas Vispārējās valdības budžeta plāna projekts 2025. gadam. Budžeta plāna projekts ir dokuments, kurā strukturētā veidā apkopota makroekonomiskā un fiskālā informācija vispārējās valdības līmenī, attiecībā uz 2025. gadu, kas ir pamatā Likumprojektam. Tāpat tajā atspoguļots arī aktuālākais novērtējums par 2024. gadu.
2024. gada 30. aprīlī stājās spēkā ES ekonomikas pārvaldības ietvara reformas pakotne (jaunie ES fiskālie noteikumi) [Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1263 (2024. gada 29. aprīlis) par ekonomikas politikas efektīvu koordināciju un budžeta daudzpusēju uzraudzību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr.1466/97, pieejama: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=OJ:L_202401263; Padomes Regula (ES) 2024/1264 (2024. gada 29. aprīlis), ar ko groza Regulu (EK) Nr.1467/97 par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu, pieejama: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=OJ:L_202401264; Padomes Direktīva (ES) 2024/1265 (2024. gada 29. aprīlis), ar ko groza Direktīvu 2011/85/ES par prasībām dalībvalstu budžeta struktūrām; pieejama: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=OJ:L_202401265&qid=1727436207155].
Attiecīgi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 29. aprīļa Regulu (ES) 2024/1263 par ekonomikas politikas efektīvu koordināciju un budžeta daudzpusēju uzraudzību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr.1466/97 ir sagatavots Latvijas Fiskāli strukturālais plāns 2025. – 2028. gadam, kas tiek virzīts izskatīšanai tajā pašā Ministru kabineta sēdē.
Vispārējās valdības budžeta plāna projekts 2025. gadam ir sagatavots, ievērojot fiskālo trajektoriju, kas noteikta Fiskāli strukturālajā plānā 2025. – 2028. gadam. Budžeta plāns tiks iesniegts Eiropas Komisijai (turpmāk – EK), kas izvērtēs iesniegto dokumentu un sniegs savu novērtējumu par atbilstību ES tiesību normām fiskālās disciplīnas jomā, t.sk. EK pārbaudīs fiskālo rādītāju atbilstību Fiskāli strukturālā plāna ierobežojumiem. EK novērtējums nacionāliem parlamentiem jāņem vērā, pieņemot valsts budžeta likumu galīgajā lasījumā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
-
Risinājuma apraksts
Izstrādājot Likumprojekta I nodaļu “Budžeta ietvars 2025., 2026. un 2027. gadam”, tajā ir iekļauti dati un informācija atbilstoši Fiskālās disciplīnas likuma (turpmāk – FDL) 5. panta trešajai un ceturtajai daļai, kā arī LBFV 18.¹ panta noteiktai informācijai.
Ņemot vērā ES fiskālo noteikumu piemērošanas atjaunošanu, pasākumu, kas saskaņā ar Fiskālās politikas stratēģiju (apstiprināta Ministru kabineta 2022. gada 12. aprīļa sēdē, prot. Nr.20 45.§) tiek uzskatīti par vienreizējiem, finansēšana jāveic fiskālās disciplīnas noteikumu ietvaros, proti, tādā apmērā, lai nepieļautu vispārējās valdības budžeta deficīta 3% no iekšzemes kopprodukta (turpmāk – IKP) robežvērtības un fiskālās trajektorijas pārsniegumu.
Likumprojekta sagatavošanā tika ņemts vērā Ministru kabineta 2024. gada 30. aprīļa sēdes lēmums (prot. Nr.18 53.§) par FDL pieļaujamā strukturālā deficīta paaugstināšanu no 0,5% no IKP uz 1% no IKP [FDL grozījumi ir izskatīti Ministru kabineta 2024. gada 24. septembra sēdē; pieejami: https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/4aa5676b-953b-4490-8e90-55a972d3f0d6#, iesniegti Saeimā Likumprojekta pavadošo likumprojektu paketē]. Ņemot vērā grozījumus pieļaujamā strukturālā deficīta apmērā, nav paredzēta jaunu izdevumu pasākumu atzīšana par vienreizējiem (papildus jau apstiprinātajiem – Likuma “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” un “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” 5. panta ietvaros). Attiecīgi Likumprojektā nosakāmais vienreizējo pasākumu tvērums tiek Likumprojekta I nodaļas “Budžeta ietvars 2025., 2026. un 2026. gadam” 5. pantā sašaurināts līdz tiem pasākumiem, kas attiecināmi uz apstiprinātajiem un vairāku gadu garumā realizējamajiem investīciju projektiem, kā arī tiek saglabāts noteikums par valsts aizsardzības bāzes izdevumu pieaugumu pret iepriekšējo gadu.
Sakarā ar nepieciešamību finansēt vienreizējos pasākumus, kas atrunāti 5. pantā, Likumprojekta I nodaļas “Budžeta ietvars 2025., 2026. un 2027. gadam” 14. pantā ir atrunāts kā tiek aprēķināti un precizēti koriģētie maksimāli pieļaujamie valsts budžeta izdevumi 2025., 2026. un 2027. gadam un 15. pantā tiek noteikts to apjoms 2025. – 2027. gadam.
Likumprojekta I nodaļas “Budžeta ietvars 2025., 2026. un 2027. gadam” 9. pants paredz, ka izlīdzinātie izdevumi 2024. – 2026. gadam tiek noteikti faktiski prognozēto izdevumu apjomā un 10. – 12. pantā tiek noteikts izlīdzināto izdevumu apjoms atbilstoši FDL 5. panta trešās daļas 6. punktam.
Līdzīgi iepriekšējiem vidēja termiņa budžeta ietvara likumiem, arī Likumprojekta I nodaļā “Budžeta ietvars 2025., 2026. un 2027. gadam” ir ietverti papildu panti, kas nav paredzēti FDL vai LBFV, bet fiksē būtiskus fiskālus lēmumus vidējam termiņam:
- pants, kas nosaka ikgadējo pašvaldību kopējo aizņēmumu pieļaujamo palielinājumu vidējā termiņā, par prioritāti nosakot aizņēmumus ES un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, Eiropas Atveseļošanas fonda finansēto projektu īstenošanai, Emisijas kvotu izsoļu ieņēmumu instrumentu līdzfinansēto projektu īstenošanai un jaunas pirmsskolas izglītības iestādes būvniecībai vai esošas pirmsskolas izglītības iestādes paplašināšanai, lai mazinātu pašvaldībā reģistrēto bērnu rindu uz vietām pirmsskolas izglītības iestādēs, kā arī tiesības un nosacījumi Rīgas valstspilsētas pašvaldībai emitēt obligācijas 2025. – 2027. gadā; Ņemot vērā to, ka Ministru kabineta 2024. gada 27. februāra noteikumi Nr.122 (prot. Nr.9 8.§) “Rīgas valstspilsētas pašvaldības obligāciju izlaišanas noteikumi”, kas izdoti saskaņā ar likuma “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” 17. panta trešo daļu, zaudē spēku ar 2026. gada 1. janvāri, tiek sniegts pilnvarojums izdot jaunus Ministru kabineta noteikumus, paredzot 17. panta piektajai daļai pārejas noteikumu – spēkā stāšanās datums tiek noteikts 2026. gada 1. janvāris;
- pants, kurā tiek noteikts, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadalījums starp valsts budžetu un pašvaldību budžetiem; 2025. gadam, 2026. gadam un 2027. gadam sadalījums ir šāds: pašvaldību budžetiem – 78 procentu apmērā un valsts budžetam – 22 procentu apmērā;
- pants, kurā tiek paredzēts, ka vispārējās valdības sektorā iekļautās valsts kapitālsabiedrības negatīvā ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci 2026. un 2027. gadā drīkst pārsniegt 5 000 000 euro tikai tad, ja ir saņemta Ministru kabineta piekrišana;
- pants, kas nosaka, ka vispārējās valdības sektorā iekļautās pašvaldību kapitālsabiedrības negatīvā ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci 2026. un 2027. gadā drīkst pārsniegt 5 000 000 euro tad, ja ir saņemta Ministru kabineta piekrišana, ja vien attiecīgā pašvaldība nenodrošina, ka tās un visu tās institūciju, kas iekļautas vispārējās valdības sektorā, kopējā ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci tiek prognozēta neitrāla vai pozitīva;
- pants, kas nosaka, ka informācija par vispārējās valdības sektorā iekļauto kapitālsabiedrību faktisko un prognozēto ietekmi uz vispārējās valdības izdevumiem, ieņēmumiem, budžeta bilanci un parādu ir publiski pieejama;
- pants, kas paredz fiskālās neitralitātes principa nodrošināšanu attiecībā uz ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” ietvaros uzņemto virssaistību ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci;
- pants, kas nosaka minimālo prognozējamo peļņas daļu, kas izmaksājama dividendēs, un dividendēs izmaksājamo peļņas daļu valsts kapitālsabiedrībām, publiski privātajām kapitālsabiedrībām un publiskas personas kontrolētām kapitālsabiedrībām, kurās valsts ir dalībnieks (akcionārs);
- pants, kas nosaka valsts pamatbudžeta ieņēmumos ieskaitāmo dividenžu maksājumu akciju sabiedrībai “Latvenergo”, uzņēmumu ienākuma nodokli aprēķinot un nomaksājot uzņēmumu ienākuma nodokli regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;
- pants, kas nosaka valsts pamatbudžeta ieņēmumos ieskaitāmo dividenžu maksājumu akciju sabiedrībai “Latvijas valsts meži, uzņēmumu ienākuma nodokli aprēķinot un nomaksājot uzņēmumu ienākuma nodokli regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā”;
- pants, kas nosaka valsts pamatbudžeta ieņēmumos ieskaitāmo dividenžu maksājumu akciju sabiedrībai “Augstsprieguma tīkls”, uzņēmumu ienākuma nodokli aprēķinot un nomaksājot uzņēmumu ienākuma nodokli regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;
- pants, kas nosaka valsts pamatbudžeta ieņēmumos ieskaitāmo dividenžu maksājumu akciju sabiedrībai “Latvijas Loto”, uzņēmumu ienākuma nodokli aprēķinot un nomaksājot uzņēmumu ienākuma nodokli regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;
- pants, kas nosaka valsts pamatbudžeta ieņēmumos ieskaitāmo dividenžu maksājumu daļu akciju sabiedrībai “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”, uzņēmumu ienākuma nodokli aprēķinot un nomaksājot uzņēmumu ienākuma nodokli regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Likumprojektā ir ietverts pants, kas paredz, ka valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” nodrošina telpu pielāgošanu Aizsardzības ministrijai, Iekšlietu ministrijai, Veselības ministrijai un Ekonomikas ministrijai nekustamajā īpašumā Talejas ielā 1, Rīgā. Pants iekļauts, lai nodrošinātu biroja ēkas Talejas ielā 1, Rīgā, platības lietderīgu izmantošanu un virzītos uz Valsts pārvaldes modernizācijas plānā noteiktā mērķa izpildi par viedas darba vietas izveidi, jo sadarbības rezultātā valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” ir vienojusies ar Aizsardzības ministriju, Iekšlietu ministriju, Veselības ministriju un Ekonomikas ministriju par vairāku ministriju padotībā esošo iestāžu izvietošanu biroja ēkā Talejas ielā 1, Rīgā.
Ņemot vērā telpu pielāgošanas termiņus, paredzēts, ka valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” turpinās jau esošās tiesiskās attiecības par nekustamo īpašumu lietošanu ar valsts pārvaldes iestādēm, kas izvietotas attiecīgajā pantā minētajos nekustamajos īpašumos, uz līdzvērtīgiem nosacījumiem, līdz brīdim, kad valsts pārvaldes iestādes ir pārcēlušās uz jaunajām telpām.
Likumprojektā ir ietverts pants, kas paredz, tiesības finanšu ministram palielināt apropriāciju izdevumiem Aizsardzības ministrijai, Aizsardzības ministrijai uzņemties ilgtermiņa saistības un paplašināt valdības rīcības pieļaujamās robežas valdības saistību izpildei aizsardzības investīciju palielināšanai, Padomes 2024. gada 29. aprīļa regulas (ES) 2024/1264, ar ko groza Regulu (EK) Nr.1467/97 par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu izpratnē, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.
Likumprojekts ietver pantus, kas paredz tiesības finanšu ministram palielināt apropriāciju ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei valsts atbalstam mājsaimniecībām par patērētajiem energoresursiem, kā arī Klimata un enerģētikas ministrijai negatīvo seku mazināšanai, ja elektrotīklu sinhronizācijas ar kontinentālās Eiropas vienoto tīklu rezultātā neplānoti pieaug enerģijas izmaksas enerģijas lietotājiem, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu. Ministru kabinets pieņem lēmumu par apropriācijas palielinājumu, ja attiecīgajā gadījumā ES Padome apstiprina vispārējās izņēmuma klauzulas vai konkrētai valstij paredzētas izņēmuma klauzulas aktivizēšanu atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 29. aprīļa regulai (ES) 2024/1263 par ekonomikas politikas efektīvu koordināciju un budžeta daudzpusēju uzraudzību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr.1466/97.
Ņemot vērā ES fiskālo noteikumu piemērošanas atjaunošanu, pasākumu, kas saskaņā ar Fiskālās politikas stratēģiju (apstiprināta Ministru kabineta 2022. gada 12. aprīļa sēdē, prot. Nr.20 45.§) tiek uzskatīti par vienreizējiem, finansēšana jāveic fiskālās disciplīnas noteikumu ietvaros, proti, tādā apmērā, lai nepieļautu vispārējās valdības budžeta deficīta 3% no iekšzemes kopprodukta (turpmāk – IKP) robežvērtības un fiskālās trajektorijas pārsniegumu.
Likumprojekta sagatavošanā tika ņemts vērā Ministru kabineta 2024. gada 30. aprīļa sēdes lēmums (prot. Nr.18 53.§) par FDL pieļaujamā strukturālā deficīta paaugstināšanu no 0,5% no IKP uz 1% no IKP [FDL grozījumi ir izskatīti Ministru kabineta 2024. gada 24. septembra sēdē; pieejami: https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/4aa5676b-953b-4490-8e90-55a972d3f0d6#, iesniegti Saeimā Likumprojekta pavadošo likumprojektu paketē]. Ņemot vērā grozījumus pieļaujamā strukturālā deficīta apmērā, nav paredzēta jaunu izdevumu pasākumu atzīšana par vienreizējiem (papildus jau apstiprinātajiem – Likuma “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” un “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” 5. panta ietvaros). Attiecīgi Likumprojektā nosakāmais vienreizējo pasākumu tvērums tiek Likumprojekta I nodaļas “Budžeta ietvars 2025., 2026. un 2026. gadam” 5. pantā sašaurināts līdz tiem pasākumiem, kas attiecināmi uz apstiprinātajiem un vairāku gadu garumā realizējamajiem investīciju projektiem, kā arī tiek saglabāts noteikums par valsts aizsardzības bāzes izdevumu pieaugumu pret iepriekšējo gadu.
Sakarā ar nepieciešamību finansēt vienreizējos pasākumus, kas atrunāti 5. pantā, Likumprojekta I nodaļas “Budžeta ietvars 2025., 2026. un 2027. gadam” 14. pantā ir atrunāts kā tiek aprēķināti un precizēti koriģētie maksimāli pieļaujamie valsts budžeta izdevumi 2025., 2026. un 2027. gadam un 15. pantā tiek noteikts to apjoms 2025. – 2027. gadam.
Likumprojekta I nodaļas “Budžeta ietvars 2025., 2026. un 2027. gadam” 9. pants paredz, ka izlīdzinātie izdevumi 2024. – 2026. gadam tiek noteikti faktiski prognozēto izdevumu apjomā un 10. – 12. pantā tiek noteikts izlīdzināto izdevumu apjoms atbilstoši FDL 5. panta trešās daļas 6. punktam.
Līdzīgi iepriekšējiem vidēja termiņa budžeta ietvara likumiem, arī Likumprojekta I nodaļā “Budžeta ietvars 2025., 2026. un 2027. gadam” ir ietverti papildu panti, kas nav paredzēti FDL vai LBFV, bet fiksē būtiskus fiskālus lēmumus vidējam termiņam:
- pants, kas nosaka ikgadējo pašvaldību kopējo aizņēmumu pieļaujamo palielinājumu vidējā termiņā, par prioritāti nosakot aizņēmumus ES un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, Eiropas Atveseļošanas fonda finansēto projektu īstenošanai, Emisijas kvotu izsoļu ieņēmumu instrumentu līdzfinansēto projektu īstenošanai un jaunas pirmsskolas izglītības iestādes būvniecībai vai esošas pirmsskolas izglītības iestādes paplašināšanai, lai mazinātu pašvaldībā reģistrēto bērnu rindu uz vietām pirmsskolas izglītības iestādēs, kā arī tiesības un nosacījumi Rīgas valstspilsētas pašvaldībai emitēt obligācijas 2025. – 2027. gadā; Ņemot vērā to, ka Ministru kabineta 2024. gada 27. februāra noteikumi Nr.122 (prot. Nr.9 8.§) “Rīgas valstspilsētas pašvaldības obligāciju izlaišanas noteikumi”, kas izdoti saskaņā ar likuma “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” 17. panta trešo daļu, zaudē spēku ar 2026. gada 1. janvāri, tiek sniegts pilnvarojums izdot jaunus Ministru kabineta noteikumus, paredzot 17. panta piektajai daļai pārejas noteikumu – spēkā stāšanās datums tiek noteikts 2026. gada 1. janvāris;
- pants, kurā tiek noteikts, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadalījums starp valsts budžetu un pašvaldību budžetiem; 2025. gadam, 2026. gadam un 2027. gadam sadalījums ir šāds: pašvaldību budžetiem – 78 procentu apmērā un valsts budžetam – 22 procentu apmērā;
- pants, kurā tiek paredzēts, ka vispārējās valdības sektorā iekļautās valsts kapitālsabiedrības negatīvā ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci 2026. un 2027. gadā drīkst pārsniegt 5 000 000 euro tikai tad, ja ir saņemta Ministru kabineta piekrišana;
- pants, kas nosaka, ka vispārējās valdības sektorā iekļautās pašvaldību kapitālsabiedrības negatīvā ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci 2026. un 2027. gadā drīkst pārsniegt 5 000 000 euro tad, ja ir saņemta Ministru kabineta piekrišana, ja vien attiecīgā pašvaldība nenodrošina, ka tās un visu tās institūciju, kas iekļautas vispārējās valdības sektorā, kopējā ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci tiek prognozēta neitrāla vai pozitīva;
- pants, kas nosaka, ka informācija par vispārējās valdības sektorā iekļauto kapitālsabiedrību faktisko un prognozēto ietekmi uz vispārējās valdības izdevumiem, ieņēmumiem, budžeta bilanci un parādu ir publiski pieejama;
- pants, kas paredz fiskālās neitralitātes principa nodrošināšanu attiecībā uz ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” ietvaros uzņemto virssaistību ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci;
- pants, kas nosaka minimālo prognozējamo peļņas daļu, kas izmaksājama dividendēs, un dividendēs izmaksājamo peļņas daļu valsts kapitālsabiedrībām, publiski privātajām kapitālsabiedrībām un publiskas personas kontrolētām kapitālsabiedrībām, kurās valsts ir dalībnieks (akcionārs);
- pants, kas nosaka valsts pamatbudžeta ieņēmumos ieskaitāmo dividenžu maksājumu akciju sabiedrībai “Latvenergo”, uzņēmumu ienākuma nodokli aprēķinot un nomaksājot uzņēmumu ienākuma nodokli regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;
- pants, kas nosaka valsts pamatbudžeta ieņēmumos ieskaitāmo dividenžu maksājumu akciju sabiedrībai “Latvijas valsts meži, uzņēmumu ienākuma nodokli aprēķinot un nomaksājot uzņēmumu ienākuma nodokli regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā”;
- pants, kas nosaka valsts pamatbudžeta ieņēmumos ieskaitāmo dividenžu maksājumu akciju sabiedrībai “Augstsprieguma tīkls”, uzņēmumu ienākuma nodokli aprēķinot un nomaksājot uzņēmumu ienākuma nodokli regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;
- pants, kas nosaka valsts pamatbudžeta ieņēmumos ieskaitāmo dividenžu maksājumu akciju sabiedrībai “Latvijas Loto”, uzņēmumu ienākuma nodokli aprēķinot un nomaksājot uzņēmumu ienākuma nodokli regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;
- pants, kas nosaka valsts pamatbudžeta ieņēmumos ieskaitāmo dividenžu maksājumu daļu akciju sabiedrībai “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”, uzņēmumu ienākuma nodokli aprēķinot un nomaksājot uzņēmumu ienākuma nodokli regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Likumprojektā ir ietverts pants, kas paredz, ka valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” nodrošina telpu pielāgošanu Aizsardzības ministrijai, Iekšlietu ministrijai, Veselības ministrijai un Ekonomikas ministrijai nekustamajā īpašumā Talejas ielā 1, Rīgā. Pants iekļauts, lai nodrošinātu biroja ēkas Talejas ielā 1, Rīgā, platības lietderīgu izmantošanu un virzītos uz Valsts pārvaldes modernizācijas plānā noteiktā mērķa izpildi par viedas darba vietas izveidi, jo sadarbības rezultātā valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” ir vienojusies ar Aizsardzības ministriju, Iekšlietu ministriju, Veselības ministriju un Ekonomikas ministriju par vairāku ministriju padotībā esošo iestāžu izvietošanu biroja ēkā Talejas ielā 1, Rīgā.
Ņemot vērā telpu pielāgošanas termiņus, paredzēts, ka valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” turpinās jau esošās tiesiskās attiecības par nekustamo īpašumu lietošanu ar valsts pārvaldes iestādēm, kas izvietotas attiecīgajā pantā minētajos nekustamajos īpašumos, uz līdzvērtīgiem nosacījumiem, līdz brīdim, kad valsts pārvaldes iestādes ir pārcēlušās uz jaunajām telpām.
Likumprojektā ir ietverts pants, kas paredz, tiesības finanšu ministram palielināt apropriāciju izdevumiem Aizsardzības ministrijai, Aizsardzības ministrijai uzņemties ilgtermiņa saistības un paplašināt valdības rīcības pieļaujamās robežas valdības saistību izpildei aizsardzības investīciju palielināšanai, Padomes 2024. gada 29. aprīļa regulas (ES) 2024/1264, ar ko groza Regulu (EK) Nr.1467/97 par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu izpratnē, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.
Likumprojekts ietver pantus, kas paredz tiesības finanšu ministram palielināt apropriāciju ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei valsts atbalstam mājsaimniecībām par patērētajiem energoresursiem, kā arī Klimata un enerģētikas ministrijai negatīvo seku mazināšanai, ja elektrotīklu sinhronizācijas ar kontinentālās Eiropas vienoto tīklu rezultātā neplānoti pieaug enerģijas izmaksas enerģijas lietotājiem, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu. Ministru kabinets pieņem lēmumu par apropriācijas palielinājumu, ja attiecīgajā gadījumā ES Padome apstiprina vispārējās izņēmuma klauzulas vai konkrētai valstij paredzētas izņēmuma klauzulas aktivizēšanu atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 29. aprīļa regulai (ES) 2024/1263 par ekonomikas politikas efektīvu koordināciju un budžeta daudzpusēju uzraudzību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr.1466/97.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Likumprojekta izstrādē iesaistītas visas ministrijas un citas centrālās valsts iestādes, sagatavojot savus budžeta pieprasījumus un paskaidrojumus.
Atbilstoši LBFV 16.1 panta trešajai daļai Saeimai, Valsts prezidenta kancelejai, Augstākajai tiesai, Satversmes tiesai, Tieslietu ministrijai [par rajonu (pilsētu) tiesām, apgabaltiesām un Datu valsts inspekciju], Valsts kontrolei, Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, Centrālajai vēlēšanu komisijai, Tiesībsarga birojam, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai, Konkurences padomei un Ģenerālprokuratūrai ir tiesības iesniegt priekšlikumus par prioritārajiem pasākumiem neatkarīgi no šā panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem, savukārt atbilstoši LBFV 19. panta piektajai daļai minēto iestāžu budžeta pieprasījumi līdz budžeta likumprojekta iesniegšanai Ministru kabinetam bez pieprasījuma iesniedzēja piekrišanas nav grozāmi. Ja Ministru kabinets groza budžeta pieprasījumu bez iesniedzēja piekrišanas, lēmuma pamatojumā norādāms, kā finansējuma samazinājums ietekmēs normatīvajos aktos noteiktās attiecīgo iestāžu darbības nodrošināšanu. Vienlaikus atbilstoši LBFV 19. panta trešajai daļai finanšu ministrs jebkurā valsts budžeta likumprojekta izskatīšanas stadijā līdz tā iesniegšanai Ministru kabinetam var pieprasīt nepieciešamo papildu informāciju, izteikt savu viedokli, pievienot nepieciešamos atzinumus, kā arī atsevišķu revīziju rezultātus, lai izvērtētu atbilstību paredzētajiem mērķiem un sasniedzamajiem rezultātiem. Pamatojoties uz šāda izvērtējuma rezultātiem un sniegto informāciju, finanšu ministrs pieņem lēmumu par budžeta pieprasījumu iekļaušanu valsts budžeta likumprojektā.
Lai nodrošinātu Ministru kabineta 2024. gada 27. augusta sēdē (prot. Nr.33 52.§ 3.punkts) pieņemto lēmumu noteikt 2025. gadā ierobežojumu atlīdzības fonda pieaugumam valsts pārvaldē ne vairāk kā 2,6% apmērā pret 2024. gada aktualizēto plānu uz 31. jūliju un finanšu ministra izvērtējumu attiecībā uz valstī noteikto prioritāro attīstības virzienu un valdības noteikto ierobežojumu ievērošanu, finanšu ministrs rosināja Ministru kabinetam pieņemt lēmumu par neatkarīgo iestāžu iesniegto prioritāro pasākumu ietvaros iesniegto atlīdzības izdevumu samazinājumu līdz tādam līmenim, lai tas 2025.-2028. gadā nepārsniegtu 2,6% pret 2024. gada aktualizēto plānu un nepalielinātu iestādes kopējo amata vietu skaitu, atbilstoši precizējot un iesniedzot aktualizētās prioritāro pasākumu kartītes Finanšu ministrijā. Vienlaikus, lai nodrošinātu, ka atlīdzības izdevumu samazinājums iesniegtajos prioritārajos pasākumos neietekmēs normatīvajos aktos noteiktās attiecīgo iestāžu darbības nodrošināšanu un lai nodrošinātu LBFV Ministru kabinetam doto uzdevumu izpildi attiecībā uz neatkarīgo institūciju viedokļa uzklausīšanu, kā arī šā viedokļa un Ministru kabineta lēmuma pamatojuma iekļaušanu Ministru kabineta sēdes protokollēmumā, lemjot par attiecīgo iestāžu budžeta projektiem, neatkarīgo institūciju pārstāvji tika uzaicināti piedalīties Ministru kabineta sēdēs, kurās tika izskatīti jautājumi saistībā ar Likumprojekta sagatavošanu. Līdz ar to Valsts prezidenta kancelejas, Augstākās tiesas, Satversmes tiesas, Tieslietu padomes, Valsts kontroles, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņu līdzekļu padomes, Tiesībsarga biroja, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas, rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu, Ģenerālprokuratūras, Centrālās vēlēšanu komisijas, Konkurences padomes un Datu valsts inspekcijas pārstāvjiem bija dota iespēja Ministru kabineta sēdē paust savu viedokli par Likumprojekta sagatavošanu. Ministru kabinets 2024. gada 19. septembra sēdē, lemjot par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem, aicināja neatkarīgās iestādes nodrošināt, ka atlīdzības pieaugums, ņemot vērā to iesniegtos prioritāros pasākumus 2025.-2028. gadam, nepārsniedz 2,6% pret 2024. gada aktualizēto plānu uz 31. jūliju, un iesniegt aktualizētās prioritāro pasākumu kartītes Finanšu ministrijā. Vienlaikus, Ministru kabinets 2024. gada 19. septembra sēdē aicināja neatkarīgās iestādes izteikt viedokli, lai nodrošinātu, ka atlīdzības izdevumu samazinājums neatkarīgo iestāžu iesniegtajos prioritārajos pasākumos neietekmēs normatīvajos aktos noteiktās attiecīgo iestāžu darbības nodrošināšanu. Viedokli izteica Augstākās tiesas priekšsēdētājs A.Strupišs. Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 19. septembra sēdes protokola Nr.38 1.§ 43.punktam Finanšu ministrija aprēķināja un nosūtīja maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu apjomu 2025., 2026., 2027. un 2028. gadam neatkarīgajām iestādēm un visas neatkarīgās iestādes noteiktajā termiņā iesniedza Finanšu ministrijā budžeta pieprasījumus atbilstoši Finanšu ministrijas aprēķinātajam maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu apjomam 2025., 2026., 2027. un 2028. gadam, kas ir iekļauti Likumprojektā. Attiecīgi visos valsts budžeta likumprojekta izstrādes posmos neatkarīgajam iestādēm bija dota iespēja izmantot savas likumā noteiktas tiesības.
Ministru kabineta 2024. gada 18. jūnija sēdē (prot. Nr.25 74.§) nolēma, pamatojoties uz Latvijas Stabilitātes programmā 2024.-2028. gadam izmantotajām makroekonomiskās attīstības prognozēm, prognozēto negatīvo fiskālo telpu un LBFV 16.¹ panta pirmajā daļā noteikto, Likumprojekta sagatavošanā kā vienīgo vidēja termiņa budžeta prioritāro attīstības virzienu noteikt valsts drošību. Nosakot, ka citu vidēja termiņa budžeta prioritāro attīstības virzienu noteikšana iespējama, pārskatot ministriju un citu centrālo valsts iestāžu esošo budžeta programmu/ apakšprogrammu izdevumus un pārvirzot resursus aktuālākiem prioritārajiem pasākumiem vai rodot papildu finansējuma avotus, attiecīgi sagatavojot fiskāli neitrālus priekšlikumus jaunu prioritāro pasākumu finansēšanai. Kā arī nolēma aicināt LBFV 16.¹ panta otrajā daļā minētās neatkarīgās iestādes sniegt priekšlikumus pieprasījumiem prioritārajiem pasākumiem, kas saistīti tikai ar valsts drošību.
Ministru kabineta 2024. gada 20. augusta sēdē, izskatot informatīvo ziņojumu “Par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2025., 2026., 2027. un 2028. gadā” [pieejams:
https://vktap.mk.gov.lv/meetings/headers/77c697b4-97a6-410d-a1e8-829bc4b1f3d2], tika pieņemts zināšanai, ka:
- fiskālā telpa 2025. gadā ir -13,0 milj. euro, 2026. gadā ir 32,2 milj. euro, 2027. gadā ir 43,5 milj. euro un 2028. gadā ir 1,4 milj. euro (prot. Nr.32 59.§ 5.punkts).
Ņemot vērā augstāk minēto, Ministru kabinets 2024. gada 19. septembra sēdē (prot. Nr.38 2.§) atbalstīja papildu finansējuma piešķiršanu prioritāro pasākumu īstenošanai 2025. - 2028. gadam. Detalizētu informāciju skat. Likumprojekta paskaidrojumos.
Vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības scenārijs 2024.-2028. gadam izstrādāts 2024. gada jūnijā, balstoties uz 2024. gada pirmā ceturkšņa IKP datiem, kā arī līdz šā gada jūnijam pieejamo īstermiņa makroekonomisko informāciju. Izstrādājot vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības scenāriju, Finanšu ministrija ir konsultējusies ar Starptautisko Valūtas fondu, EK un komercbanku ekspertiem. Makroekonomisko rādītāju prognozes ir saskaņotas ar Latvijas Banku un Ekonomikas ministriju, kā arī tās 2024. gada 10. jūnijā ir apstiprinājusi Fiskālās disciplīnas padome.
Prognožu pamatā ir pieņēmums, ka 2024. gada 2. pusgadā, atbilstoši EK pavasara prognozēm, Latvijas tirdzniecības partnervalstu ekonomiskā izaugsme kļūs straujāka, tāpēc Latvijas ekonomikas izaugsmes prognoze šim gadam ir 1,4%, bet 2025. gadam – 2,9%, kas sakrīt ar Finanšu ministrijas februārī sagatavotās Latvijas Stabilitātes programmas 2024.-2028. gadam prognozēm. Tuvākajos trīs gados ekonomikas izaugsme nedaudz palēnināsies, stabilizējoties līmenī ap 2,5%.
Pēc neliela krituma 2023. gadā, ko galvenokārt izraisīja ģeopolitiskā situācija un vājā ekonomikas izaugsme ārējos tirgos, 2024. gada sākumā IKP pieaugums ir atjaunojies. Pirmajā ceturksnī izaugsmi veicināja spēcīgs sabiedriskā patēriņa pieaugums un privātā patēriņa atgūšanās pēc iepriekšējo gadu straujā cenu kāpuma. Nākamajos ceturkšņos izaugsmi galvenokārt stimulēs ārējā pieprasījuma atjaunošanās un intensīvāka ES fondu investīciju izmantošana. Pēdējos mēnešos vērojama pakāpeniska uzņēmēju un patērētāju konfidences rādītāju uzlabošanās. Eirozonas ekonomiskās izaugsmes atjaunošanos veicinās arī procentu likmju samazinājums, ko Eiropas Centrālā banka uzsāka šā gada jūnijā, samazinot procentu likmi par 0,25 procentpunktiem.
2023. gadā privāto patēriņu jūtami bremzēja augstā inflācija un pirktspējas samazinājums, ietekmējot iedzīvotāju konfidenci. Līdz ar to scenārijs paredz tikai ļoti mērenu privātā patēriņa pieaugumu 2024. un 2025. gadā, ko lielā mērā nosaka nenoteiktība par savu finanšu situāciju, neskatoties uz pašlaik zemo inflāciju un joprojām augsto algu pieaugumu. Tāpēc kopumā patēriņa izaugsme būs nedaudz zemāka, nekā prognozēts 2024. gada februārī. Atbilstoši aktualizētajām prognozēm 2024. gadā privātā patēriņa pieaugums varētu sasniegt 1,6% un 2025. gadā 1,8%, kas ir attiecīgi par 0,3 un 0,8 procentpunktiem mazāk nekā februāra prognozēs, un privātais patēriņš būs ar lielāko devumu (ap 1 procentpunktu) IKP izaugsmē.
Nozīmīgu devumu izaugsmē nodrošinās arī sabiedriskais patēriņš. 2024. gada budžeta izdevumi nodrošinās, ka sabiedriskais patēriņš pieaugs par 4,6%, kas ir saistīts gan ar algu pieaugumu sabiedriskajā sektorā, gan pieaugošo aizsardzības budžetu. Savukārt nākamajos gados pie nemainīgas politikas scenārijs paredz sabiedriskā patēriņa pieaugumu ap 2% gadā.
Investīciju (valsts, pašvaldību, privāto) pieaugums 2024. gadā tiek prognozēts ļoti zems, jo gads sākās ar investīciju samazinājumu, kas sekoja iepriekšējā gada ļoti straujam pieaugumam. Joprojām kavējas arī ES fondu investīciju apguve nozīmīgos projektos. Tādējādi tiek prognozēts, ka 2024. gadā investīciju apjoms palielināsies tikai par 0,3%, kas ir par 3,6 procentpunktiem mazāk nekā februāra prognozēs. Savukārt 2025. gadā paredzams, ka investīcijas stimulēs ES fondu un Atveseļošanās un noturības mehānisma finansējums, kā arī Rail Baltica projekta realizācija, nodrošinot investīciju pieaugumu par 4,5%, bet turpmākajos gados investīcijas palielināsies vidēji par 2% gadā.
Attiecībā uz eksporta prognozi, tā dinamiku ietekmēs Latvijas tirdzniecības partneru ekonomiskā aktivitāte, balstoties uz EK pavasara prognozēm. Ārējais pieprasījums 2024. gadā būs mērens, un eksportu vairs neveicinās straujais eksporta cenu pieaugums. Tādējādi eksporta apjoms varētu saglabāties aptuveni iepriekšējā gada līmenī, palielinoties par 0,3%. Savukārt 2025. gadā eksporta pieaugums atjaunosies līdz 3,2%, un līdzīgs, nedaudz straujāks pieaugums ir gaidāms arī vidējā termiņā.
Inflācija 2024. gada pirmajos mēnešos mazinājusies nedaudz straujāk nekā prognozēts, jo energoresursu cenu samazinājums bijis straujāks nekā gaidīts gada sākumā. Tāpēc 2024. gada kopējā patēriņa cenu pieauguma prognoze ir pazemināta līdz 1,2%, kas ir par 0,4 procentpunktiem mazāk nekā Finanšu ministrija paredzēja februārī. 2025. gadā sagaidāms inflācijas pieaugums līdz 2,2%, bet vidējā termiņā, līdz 2028. gadam, prognozēta inflācijas stabilizēšanās ap 2,5% gadā, kas atbilst konverģējošas valsts cenu pieauguma līmenim.
2024. gada sākumā mēneša vidējā darba samaksa turpināja strauji augt, pateicoties minimālās darba algas paaugstināšanai un valsts budžeta izdevumu palielināšanai darbinieku algām sabiedriskajā sektorā. Tādējādi tautsaimniecībā nodarbināto mēneša vidējā bruto darba samaksa 2024. gadā pieaugs par 7,7%, bet 2025. gadā par 6,3%. Vidējā termiņā ir sagaidāms, ka algu pieauguma temps palēnināsies un tuvosies produktivitātes pieauguma tempam, stabilizējoties 5% līmenī.
Ekonomikas krituma dēļ pagājušā gada beigās un šā gada pirmajos mēnešos bezdarba līmenis ir nedaudz palielinājies, un bezdarba prognoze ir koriģēta uz augšu – līdz 6,7% 2024. gadam un 6,3% 2025. gadam. Neskatoties uz šo korekciju, kopējā bezdarba līmeņa samazināšanās tendence saglabājas, ko veicina darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās un straujāka ekonomiskās izaugsmes atjaunošanās. Līdz 2028. gadam bezdarba līmenis varētu noslīdēt līdz 5,0%. Tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits saglabāsies stabils, ap 884 tūkstošiem, ar nelielu samazinājuma tendenci.
Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes budžeta pieprasījumus Likumprojektam sagatavoja piešķirto līdzekļu ietvaros.
Likumprojekts nodrošina valsts budžeta plānošanu atbilstoši pieejamiem resursiem vidējā termiņā un nodrošina šo resursu izlietošanu atbilstoši Ministru kabineta noteiktajām prioritātēm.
Saskaņā ar FDL 5. panta piekto daļu, Likumprojektam tiek pievienota Fiskālo risku deklarācija (24-TA-1899, apstiprināta Ministru kabineta 2024. gada 20. augusta sēdē, prot. Nr.32 60.§) un Fiskālās disciplīnas padomes sagatavotais fiskālās disciplīnas uzraudzības ziņojums.
Likumprojektam ir pievienots Ministru kabineta sēdes protokollēmums, kas paredz noteikt, ka finanšu ministrs Likumprojektu, tā paskaidrojumus, Fiskālo risku deklarāciju un Fiskālās disciplīnas padomes sagatavoto fiskālās disciplīnas uzraudzības ziņojumu iesniedz Saeimai 2024. gada 15. oktobrī un, ka atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir finanšu ministrs.
Atbilstoši LBFV 16.1 panta trešajai daļai Saeimai, Valsts prezidenta kancelejai, Augstākajai tiesai, Satversmes tiesai, Tieslietu ministrijai [par rajonu (pilsētu) tiesām, apgabaltiesām un Datu valsts inspekciju], Valsts kontrolei, Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, Centrālajai vēlēšanu komisijai, Tiesībsarga birojam, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai, Konkurences padomei un Ģenerālprokuratūrai ir tiesības iesniegt priekšlikumus par prioritārajiem pasākumiem neatkarīgi no šā panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem, savukārt atbilstoši LBFV 19. panta piektajai daļai minēto iestāžu budžeta pieprasījumi līdz budžeta likumprojekta iesniegšanai Ministru kabinetam bez pieprasījuma iesniedzēja piekrišanas nav grozāmi. Ja Ministru kabinets groza budžeta pieprasījumu bez iesniedzēja piekrišanas, lēmuma pamatojumā norādāms, kā finansējuma samazinājums ietekmēs normatīvajos aktos noteiktās attiecīgo iestāžu darbības nodrošināšanu. Vienlaikus atbilstoši LBFV 19. panta trešajai daļai finanšu ministrs jebkurā valsts budžeta likumprojekta izskatīšanas stadijā līdz tā iesniegšanai Ministru kabinetam var pieprasīt nepieciešamo papildu informāciju, izteikt savu viedokli, pievienot nepieciešamos atzinumus, kā arī atsevišķu revīziju rezultātus, lai izvērtētu atbilstību paredzētajiem mērķiem un sasniedzamajiem rezultātiem. Pamatojoties uz šāda izvērtējuma rezultātiem un sniegto informāciju, finanšu ministrs pieņem lēmumu par budžeta pieprasījumu iekļaušanu valsts budžeta likumprojektā.
Lai nodrošinātu Ministru kabineta 2024. gada 27. augusta sēdē (prot. Nr.33 52.§ 3.punkts) pieņemto lēmumu noteikt 2025. gadā ierobežojumu atlīdzības fonda pieaugumam valsts pārvaldē ne vairāk kā 2,6% apmērā pret 2024. gada aktualizēto plānu uz 31. jūliju un finanšu ministra izvērtējumu attiecībā uz valstī noteikto prioritāro attīstības virzienu un valdības noteikto ierobežojumu ievērošanu, finanšu ministrs rosināja Ministru kabinetam pieņemt lēmumu par neatkarīgo iestāžu iesniegto prioritāro pasākumu ietvaros iesniegto atlīdzības izdevumu samazinājumu līdz tādam līmenim, lai tas 2025.-2028. gadā nepārsniegtu 2,6% pret 2024. gada aktualizēto plānu un nepalielinātu iestādes kopējo amata vietu skaitu, atbilstoši precizējot un iesniedzot aktualizētās prioritāro pasākumu kartītes Finanšu ministrijā. Vienlaikus, lai nodrošinātu, ka atlīdzības izdevumu samazinājums iesniegtajos prioritārajos pasākumos neietekmēs normatīvajos aktos noteiktās attiecīgo iestāžu darbības nodrošināšanu un lai nodrošinātu LBFV Ministru kabinetam doto uzdevumu izpildi attiecībā uz neatkarīgo institūciju viedokļa uzklausīšanu, kā arī šā viedokļa un Ministru kabineta lēmuma pamatojuma iekļaušanu Ministru kabineta sēdes protokollēmumā, lemjot par attiecīgo iestāžu budžeta projektiem, neatkarīgo institūciju pārstāvji tika uzaicināti piedalīties Ministru kabineta sēdēs, kurās tika izskatīti jautājumi saistībā ar Likumprojekta sagatavošanu. Līdz ar to Valsts prezidenta kancelejas, Augstākās tiesas, Satversmes tiesas, Tieslietu padomes, Valsts kontroles, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņu līdzekļu padomes, Tiesībsarga biroja, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas, rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu, Ģenerālprokuratūras, Centrālās vēlēšanu komisijas, Konkurences padomes un Datu valsts inspekcijas pārstāvjiem bija dota iespēja Ministru kabineta sēdē paust savu viedokli par Likumprojekta sagatavošanu. Ministru kabinets 2024. gada 19. septembra sēdē, lemjot par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem, aicināja neatkarīgās iestādes nodrošināt, ka atlīdzības pieaugums, ņemot vērā to iesniegtos prioritāros pasākumus 2025.-2028. gadam, nepārsniedz 2,6% pret 2024. gada aktualizēto plānu uz 31. jūliju, un iesniegt aktualizētās prioritāro pasākumu kartītes Finanšu ministrijā. Vienlaikus, Ministru kabinets 2024. gada 19. septembra sēdē aicināja neatkarīgās iestādes izteikt viedokli, lai nodrošinātu, ka atlīdzības izdevumu samazinājums neatkarīgo iestāžu iesniegtajos prioritārajos pasākumos neietekmēs normatīvajos aktos noteiktās attiecīgo iestāžu darbības nodrošināšanu. Viedokli izteica Augstākās tiesas priekšsēdētājs A.Strupišs. Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 19. septembra sēdes protokola Nr.38 1.§ 43.punktam Finanšu ministrija aprēķināja un nosūtīja maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu apjomu 2025., 2026., 2027. un 2028. gadam neatkarīgajām iestādēm un visas neatkarīgās iestādes noteiktajā termiņā iesniedza Finanšu ministrijā budžeta pieprasījumus atbilstoši Finanšu ministrijas aprēķinātajam maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu apjomam 2025., 2026., 2027. un 2028. gadam, kas ir iekļauti Likumprojektā. Attiecīgi visos valsts budžeta likumprojekta izstrādes posmos neatkarīgajam iestādēm bija dota iespēja izmantot savas likumā noteiktas tiesības.
Ministru kabineta 2024. gada 18. jūnija sēdē (prot. Nr.25 74.§) nolēma, pamatojoties uz Latvijas Stabilitātes programmā 2024.-2028. gadam izmantotajām makroekonomiskās attīstības prognozēm, prognozēto negatīvo fiskālo telpu un LBFV 16.¹ panta pirmajā daļā noteikto, Likumprojekta sagatavošanā kā vienīgo vidēja termiņa budžeta prioritāro attīstības virzienu noteikt valsts drošību. Nosakot, ka citu vidēja termiņa budžeta prioritāro attīstības virzienu noteikšana iespējama, pārskatot ministriju un citu centrālo valsts iestāžu esošo budžeta programmu/ apakšprogrammu izdevumus un pārvirzot resursus aktuālākiem prioritārajiem pasākumiem vai rodot papildu finansējuma avotus, attiecīgi sagatavojot fiskāli neitrālus priekšlikumus jaunu prioritāro pasākumu finansēšanai. Kā arī nolēma aicināt LBFV 16.¹ panta otrajā daļā minētās neatkarīgās iestādes sniegt priekšlikumus pieprasījumiem prioritārajiem pasākumiem, kas saistīti tikai ar valsts drošību.
Ministru kabineta 2024. gada 20. augusta sēdē, izskatot informatīvo ziņojumu “Par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2025., 2026., 2027. un 2028. gadā” [pieejams:
https://vktap.mk.gov.lv/meetings/headers/77c697b4-97a6-410d-a1e8-829bc4b1f3d2], tika pieņemts zināšanai, ka:
- fiskālā telpa 2025. gadā ir -13,0 milj. euro, 2026. gadā ir 32,2 milj. euro, 2027. gadā ir 43,5 milj. euro un 2028. gadā ir 1,4 milj. euro (prot. Nr.32 59.§ 5.punkts).
Ņemot vērā augstāk minēto, Ministru kabinets 2024. gada 19. septembra sēdē (prot. Nr.38 2.§) atbalstīja papildu finansējuma piešķiršanu prioritāro pasākumu īstenošanai 2025. - 2028. gadam. Detalizētu informāciju skat. Likumprojekta paskaidrojumos.
Vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības scenārijs 2024.-2028. gadam izstrādāts 2024. gada jūnijā, balstoties uz 2024. gada pirmā ceturkšņa IKP datiem, kā arī līdz šā gada jūnijam pieejamo īstermiņa makroekonomisko informāciju. Izstrādājot vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības scenāriju, Finanšu ministrija ir konsultējusies ar Starptautisko Valūtas fondu, EK un komercbanku ekspertiem. Makroekonomisko rādītāju prognozes ir saskaņotas ar Latvijas Banku un Ekonomikas ministriju, kā arī tās 2024. gada 10. jūnijā ir apstiprinājusi Fiskālās disciplīnas padome.
Prognožu pamatā ir pieņēmums, ka 2024. gada 2. pusgadā, atbilstoši EK pavasara prognozēm, Latvijas tirdzniecības partnervalstu ekonomiskā izaugsme kļūs straujāka, tāpēc Latvijas ekonomikas izaugsmes prognoze šim gadam ir 1,4%, bet 2025. gadam – 2,9%, kas sakrīt ar Finanšu ministrijas februārī sagatavotās Latvijas Stabilitātes programmas 2024.-2028. gadam prognozēm. Tuvākajos trīs gados ekonomikas izaugsme nedaudz palēnināsies, stabilizējoties līmenī ap 2,5%.
Pēc neliela krituma 2023. gadā, ko galvenokārt izraisīja ģeopolitiskā situācija un vājā ekonomikas izaugsme ārējos tirgos, 2024. gada sākumā IKP pieaugums ir atjaunojies. Pirmajā ceturksnī izaugsmi veicināja spēcīgs sabiedriskā patēriņa pieaugums un privātā patēriņa atgūšanās pēc iepriekšējo gadu straujā cenu kāpuma. Nākamajos ceturkšņos izaugsmi galvenokārt stimulēs ārējā pieprasījuma atjaunošanās un intensīvāka ES fondu investīciju izmantošana. Pēdējos mēnešos vērojama pakāpeniska uzņēmēju un patērētāju konfidences rādītāju uzlabošanās. Eirozonas ekonomiskās izaugsmes atjaunošanos veicinās arī procentu likmju samazinājums, ko Eiropas Centrālā banka uzsāka šā gada jūnijā, samazinot procentu likmi par 0,25 procentpunktiem.
2023. gadā privāto patēriņu jūtami bremzēja augstā inflācija un pirktspējas samazinājums, ietekmējot iedzīvotāju konfidenci. Līdz ar to scenārijs paredz tikai ļoti mērenu privātā patēriņa pieaugumu 2024. un 2025. gadā, ko lielā mērā nosaka nenoteiktība par savu finanšu situāciju, neskatoties uz pašlaik zemo inflāciju un joprojām augsto algu pieaugumu. Tāpēc kopumā patēriņa izaugsme būs nedaudz zemāka, nekā prognozēts 2024. gada februārī. Atbilstoši aktualizētajām prognozēm 2024. gadā privātā patēriņa pieaugums varētu sasniegt 1,6% un 2025. gadā 1,8%, kas ir attiecīgi par 0,3 un 0,8 procentpunktiem mazāk nekā februāra prognozēs, un privātais patēriņš būs ar lielāko devumu (ap 1 procentpunktu) IKP izaugsmē.
Nozīmīgu devumu izaugsmē nodrošinās arī sabiedriskais patēriņš. 2024. gada budžeta izdevumi nodrošinās, ka sabiedriskais patēriņš pieaugs par 4,6%, kas ir saistīts gan ar algu pieaugumu sabiedriskajā sektorā, gan pieaugošo aizsardzības budžetu. Savukārt nākamajos gados pie nemainīgas politikas scenārijs paredz sabiedriskā patēriņa pieaugumu ap 2% gadā.
Investīciju (valsts, pašvaldību, privāto) pieaugums 2024. gadā tiek prognozēts ļoti zems, jo gads sākās ar investīciju samazinājumu, kas sekoja iepriekšējā gada ļoti straujam pieaugumam. Joprojām kavējas arī ES fondu investīciju apguve nozīmīgos projektos. Tādējādi tiek prognozēts, ka 2024. gadā investīciju apjoms palielināsies tikai par 0,3%, kas ir par 3,6 procentpunktiem mazāk nekā februāra prognozēs. Savukārt 2025. gadā paredzams, ka investīcijas stimulēs ES fondu un Atveseļošanās un noturības mehānisma finansējums, kā arī Rail Baltica projekta realizācija, nodrošinot investīciju pieaugumu par 4,5%, bet turpmākajos gados investīcijas palielināsies vidēji par 2% gadā.
Attiecībā uz eksporta prognozi, tā dinamiku ietekmēs Latvijas tirdzniecības partneru ekonomiskā aktivitāte, balstoties uz EK pavasara prognozēm. Ārējais pieprasījums 2024. gadā būs mērens, un eksportu vairs neveicinās straujais eksporta cenu pieaugums. Tādējādi eksporta apjoms varētu saglabāties aptuveni iepriekšējā gada līmenī, palielinoties par 0,3%. Savukārt 2025. gadā eksporta pieaugums atjaunosies līdz 3,2%, un līdzīgs, nedaudz straujāks pieaugums ir gaidāms arī vidējā termiņā.
Inflācija 2024. gada pirmajos mēnešos mazinājusies nedaudz straujāk nekā prognozēts, jo energoresursu cenu samazinājums bijis straujāks nekā gaidīts gada sākumā. Tāpēc 2024. gada kopējā patēriņa cenu pieauguma prognoze ir pazemināta līdz 1,2%, kas ir par 0,4 procentpunktiem mazāk nekā Finanšu ministrija paredzēja februārī. 2025. gadā sagaidāms inflācijas pieaugums līdz 2,2%, bet vidējā termiņā, līdz 2028. gadam, prognozēta inflācijas stabilizēšanās ap 2,5% gadā, kas atbilst konverģējošas valsts cenu pieauguma līmenim.
2024. gada sākumā mēneša vidējā darba samaksa turpināja strauji augt, pateicoties minimālās darba algas paaugstināšanai un valsts budžeta izdevumu palielināšanai darbinieku algām sabiedriskajā sektorā. Tādējādi tautsaimniecībā nodarbināto mēneša vidējā bruto darba samaksa 2024. gadā pieaugs par 7,7%, bet 2025. gadā par 6,3%. Vidējā termiņā ir sagaidāms, ka algu pieauguma temps palēnināsies un tuvosies produktivitātes pieauguma tempam, stabilizējoties 5% līmenī.
Ekonomikas krituma dēļ pagājušā gada beigās un šā gada pirmajos mēnešos bezdarba līmenis ir nedaudz palielinājies, un bezdarba prognoze ir koriģēta uz augšu – līdz 6,7% 2024. gadam un 6,3% 2025. gadam. Neskatoties uz šo korekciju, kopējā bezdarba līmeņa samazināšanās tendence saglabājas, ko veicina darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās un straujāka ekonomiskās izaugsmes atjaunošanās. Līdz 2028. gadam bezdarba līmenis varētu noslīdēt līdz 5,0%. Tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits saglabāsies stabils, ap 884 tūkstošiem, ar nelielu samazinājuma tendenci.
Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes budžeta pieprasījumus Likumprojektam sagatavoja piešķirto līdzekļu ietvaros.
Likumprojekts nodrošina valsts budžeta plānošanu atbilstoši pieejamiem resursiem vidējā termiņā un nodrošina šo resursu izlietošanu atbilstoši Ministru kabineta noteiktajām prioritātēm.
Saskaņā ar FDL 5. panta piekto daļu, Likumprojektam tiek pievienota Fiskālo risku deklarācija (24-TA-1899, apstiprināta Ministru kabineta 2024. gada 20. augusta sēdē, prot. Nr.32 60.§) un Fiskālās disciplīnas padomes sagatavotais fiskālās disciplīnas uzraudzības ziņojums.
Likumprojektam ir pievienots Ministru kabineta sēdes protokollēmums, kas paredz noteikt, ka finanšu ministrs Likumprojektu, tā paskaidrojumus, Fiskālo risku deklarāciju un Fiskālās disciplīnas padomes sagatavoto fiskālās disciplīnas uzraudzības ziņojumu iesniedz Saeimai 2024. gada 15. oktobrī un, ka atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir finanšu ministrs.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Tieši vai pastarpināti Likumprojekts ietekmē visas sabiedrības mērķgrupas, t.sk. sabiedrības grupas, kas tieši vai pastarpināti saņem finansējumu no valsts budžeta, veic obligātos maksājumus budžetā saskaņā ar likumdošanā noteikto.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Tieši vai pastarpināti Likumprojekts ietekmē visas sabiedrības mērķgrupas, t.sk. sabiedrības grupas, kas tieši vai pastarpināti saņem finansējumu no valsts budžeta, veic obligātos maksājumus budžetā saskaņā ar likumdošanā noteikto.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Tieši vai pastarpināti var ietekmēt lielāko daļu sabiedrības.
Likumprojekts nodrošina valsts fiskālās politikas īstenošanu un valsts budžeta izdevumus.
2025. gadā valsts konsolidētā budžeta (valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta summa, izslēdzot no ieņēmumu un izdevumu daļas savstarpējos pārskaitījumus starp šiem budžetiem) ieņēmumi prognozēti 15 080,6 milj. euro, bet izdevumi – 17 093,4 milj. euro.
Salīdzinājumā ar 2024. gada plānu Likumprojektā 2025. gadam paredzēts ieņēmumu palielinājums 583,2 milj. euro apmērā un izdevumu palielinājums 876,5 milj. euro apmērā.
Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2025. gadā prognozēti 10 201,3 milj. euro un izdevumi plānoti 12 679,4 milj. euro apmērā (bruto). Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2024. gada plānu ir 523,7 milj. euro jeb 4,3%. Izdevumu palielinājums 424,3 milj. euro apmērā paredzēts izdevumiem valsts pamatfunkciju finansēšanai. Savukārt ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai paredzēts finansējuma palielinājums 99,4 milj. euro apmērā.
Valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi un izdevumi prognozēti attiecīgi 5 209,0 milj. euro un 4 743,6 milj. euro apmērā (bruto). Valsts speciālā budžeta izdevumu palielinājums pret 2024. gada plānu ir 391,1 milj. euro jeb 9,0%.
Turpmāko gadu nodokļu politikas izmaiņas nosaka šogad Ministru kabinetā izskatītie informatīvie ziņojumi – 2024. gada 20. augusta informatīvais ziņojums “Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028. gadam”, 2024. gada 19. septembra informatīvais ziņojums “Par valsts budžeta ieņēmumu un nodokļu politikas pārskatīšanu 2025.–2027. gadā” un 2024. gada 19. septembra informatīvais ziņojums “Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2025., 2026., 2027. un 2028. gadam”. Būtiskākās nodokļu politikas izmaiņas ir ietvertas informatīvajā ziņojumā “Par valsts budžeta ieņēmumu un nodokļu politikas pārskatīšanu 2025.–2027. gadā”, kas tika izstrādāts kopā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem.
Plānots, ka ar 2025. gadu spēkā stāsies nodokļu izmaiņas, no kurām būtiskākās ir darbaspēka nodokļos – iedzīvotāju ienākuma nodokļa (turpmāk – IIN) neapliekamā minimuma, likmju un ienākumu sliekšņu izmaiņas, kā arī dažādu atvieglojumu paplašināšana. Kā kompensējošie pasākumi plānota solidaritātes iemaksa bankām, akcīzes nodokļa pakāpeniska paaugstināšana vairākām produktu kategorijām, transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa (turpmāk – TEN) likmju indeksēšana visiem transportlīdzekļiem u.c. izmaiņas. Bez tam, tiek saglabāta pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) samazinātā likme 12% apmērā Pievienotās vērtības nodokļa likuma pielikumā minētajiem svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem.
Būtiskākās izmaiņas:
– aizstāt diferencēto neapliekamo minimumu ar vienotu (fiksētu) neapliekamo minimumu, kas tiek piemērots visiem darba ņēmējiem neatkarīgi no bruto ienākuma apmēra un noteikt, ka neapliekamais minimums 2025. gadā ir 510 euro mēnesī, 2026. gadā – 550 euro mēnesī, bet no 2027. gada – 570 euro mēnesī;
– ieviestas divu pakāpju IIN progresīvās likmes – 25,5% apmērā ienākumiem, kas nepārsniedz 105 300 euro gadā (saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu” noteikto obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru), un 33% apmērā ienākumiem, kas pārsniedz šo slieksni;
– pensionāra neapliekamā minimuma paaugstināšana līdz 1 000 euro mēnesī (12 000 euro gadā);
– papildu IIN likmes 3% apmērā ieviešana, kas tiks piemērota, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, kopējam gada ienākumu pārsniegumam virs 200 000 euro gadā. Ar papildu likmi apliekamajā bāzē tiks ietverti ar IIN apliekamie ienākumi un atsevišķi ienākumi no kapitāla, kas ir atbrīvoti no aplikšanas ar IIN (dividendes, dividendēm pielīdzināms ienākums, nosacītās dividendes, likvidācijas kvota);
– 1% pārnese no fondētās pensiju shēmas uz pirmo līmeni;
– līdz 2029. gadam pagarināts termiņš, kurā ar IIN apliekamajā ienākumā neiekļauj saņemtās summas, kas izmaksātas kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai ES atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai;
– paplašināts IIN atvieglojums maksājumiem, ko darba devējs veic atbilstoši noslēgtajiem koplīgumiem par ēdināšanas un ārstniecības izdevumiem, ar pārcelšanās, izmitināšanas un transporta izdevumiem. Atvieglojuma apmērs turpmāk tiks noteikts kopējā limita veidā uz visiem darbiniekiem (reizinot vidējo darbinieku skaitu ar 700 euro);
– palielināts ar IIN neapliekamais apmērs darba devēja izmaksātajam bērna piedzimšanas pabalstam un bēru pabalstam līdz 500 euro, bet darba devēja dāvanām - līdz 100 euro taksācijas gadā;
– nosakot IIN pamatlikmi 25,5% apmērā, tiek izlīdzinātas IIN likmes pārējiem ienākumiem, kuriem šobrīd piemēro IIN likmi 20% apmērā;
– līdz 2027. gada 31. decembrim pagarināts laika periods, kura ietvaros autoratlīdzības saņēmējiem ir iespēja nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējiem, bet ienākuma izmaksātājs IIN ietur ienākuma izmaksas vietā, piemērojot IIN likmi 25% apmērā;
– no 2025. gada vienādots IIN atbrīvojuma apmērs par konkursos un sacensībās saņemtajām mantiskajām un naudas balvām (prēmijām) un noteikt tām vienotu atbrīvojuma apmēra limitu 1 500 euro gadā;
– samazināts administratīvais slogs personām, kuras mikrouzņēmumu nodokļa režīmā veic saimniecisko darbību neregulāri;
– minimālās algas palielināšana (2025. gadā 740 euro mēnesī, 2026. gadā – 780 euro mēnesī, 2027. gadā – 820 euro mēnesī, 2028. gadā – 860 euro mēnesī);
– TEN likmju indeksēšana visiem transportlīdzekļiem (vidēji +10%) un TEN samaksas termiņa noteikšana;
– Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likmju palielināšana vidēji par 10%, sākot ar 2027. gadu;
– Izložu nodokļa likmes paaugstināšana līdz 15% apmēram, sākot ar 2025. gadu;
– Azartspēļu nodevas par azartspēļu organizēšanas licences pārreģistrāciju likmes paaugstināšana līdz 45 000 euro apmēram par katru kārtējo gadu, sākot ar 2025. gadu;
– Azartspēļu nodokļa likmes paaugstināšana (ruletei un kāršu un kauliņu spēlei (par katru galdu) līdz 40 440 euro apmēram par kalendāro gadu, azartspēļu automātiem (par katra azartspēļu automāta katru spēles vietu) līdz 7 440 euro apmēram par kalendāro gadu, veiksmes spēlei pa tālruni un totalizatoram un derībām līdz 18% apmēram, bingo līdz 12% apmēram un azartspēlēm, kuras organizē, izmantojot telekomunikācijas, līdz 15% apmēram), sākot ar 2027. gadu;
– PVN samazinātās likmes 12% apmērā noteikšana kā pastāvīga norma Pievienotās vērtības nodokļa likuma pielikumā minētajiem svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem;
– Dabas resursu nodokļa likmes akmeņoglēm, koksam un lignītam palielināšana (EK priekšlikums minimālais līmenis visiem fosilajiem kurināmajiem (pašreiz likme ir 0,76 par GJ)):
● 0,9 euro par GJ 2025. gadā;
● 1,0 euro par GJ 2027. gadā.
– Akcīzes nodokļa likmju pakāpeniska paaugstināšana degvielai 2025. un 2026. gadā, ietverot akcīzes nodoklī CO2 komponenti;
– Akcīzes nodokļa likmju pakāpeniska paaugstināšana degvielai, dabasgāzei un naftas gāzēm, ko izmanto par kurināmo, kā arī ietverot akcīzes nodoklī CO2 komponenti;
– Akcīzes nodokļa atbrīvojuma atcelšana naftas produktiem, kurus izmanto elektroenerģijas ražošanā un koģenerācijā;
– Akcīzes nodokļa likmju alkoholiskajiem dzērieniem, t.sk. alum, paaugstināšana 2027. gadā;
– Akcīzes nodokļa likmju paaugstināšana tabakas izstrādājumiem un pēc izmantošanas mērķa līdzīgiem produktiem 2027. gadā;
– Akcīzes nodokļa paaugstināšana bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu līdz 8 g (neieskaitot) uz 100 ml 2025. gadā;
– Ir noteikts 200 litru degvielas ierobežojums, ar kādu Latvijas teritorijā varēs iebraukt ar komerciālo mehānisko transportlīdzekli no trešo valstu teritorijām, piemērojot akcīzes nodokļa atbrīvojumu;
– Ieņēmumu no konfiscēto noziedzīgi iegūto līdzekļu realizācijas precizēšana;
– Solidaritātes iemaksa kredītiestādēm, kas tiek ieviesta kā terminēts pasākums (uz 3 gadiem), nosakot, ka iemaksa ir veicama 60% apmērā par neto procentu ienākumu daļu, kas par vairāk nekā 50% pārsniedz vidējos gada neto procentu ienākumus, vienlaikus paredzot līdz pat 100% atlaides piemērošanu, ja kredītiestāde maksāšanas periodā sasniedz noteiktu kreditēšanas pieauguma rādītāju;
– Dividendēs izmaksājamās daļas palielināšana valsts kapitālsabiedrībām uz 70%.
Visi maksājumi, kas saskaņā ar likumu vai citu normatīvo aktu vai līgumu ieskaitāmi valsts budžeta ieņēmumos, ir valsts budžeta līdzekļi, kurus saskaņā ar valsts budžeta likumā noteiktu apropriāciju var apropriēt valsts mērķim.
Valsts budžeta līdzekļus var piešķirt vai saņemt vienīgi ar valsts budžeta likumā paredzētu apropriāciju. Valsts budžeta izdevumi sastāv no apropriācijām, kas noteiktas konkrētām valsts vajadzībām saskaņā ar valsts budžeta likumu.
Likumprojekts nodrošina valsts fiskālās politikas īstenošanu un valsts budžeta izdevumus.
2025. gadā valsts konsolidētā budžeta (valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta summa, izslēdzot no ieņēmumu un izdevumu daļas savstarpējos pārskaitījumus starp šiem budžetiem) ieņēmumi prognozēti 15 080,6 milj. euro, bet izdevumi – 17 093,4 milj. euro.
Salīdzinājumā ar 2024. gada plānu Likumprojektā 2025. gadam paredzēts ieņēmumu palielinājums 583,2 milj. euro apmērā un izdevumu palielinājums 876,5 milj. euro apmērā.
Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2025. gadā prognozēti 10 201,3 milj. euro un izdevumi plānoti 12 679,4 milj. euro apmērā (bruto). Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2024. gada plānu ir 523,7 milj. euro jeb 4,3%. Izdevumu palielinājums 424,3 milj. euro apmērā paredzēts izdevumiem valsts pamatfunkciju finansēšanai. Savukārt ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai paredzēts finansējuma palielinājums 99,4 milj. euro apmērā.
Valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi un izdevumi prognozēti attiecīgi 5 209,0 milj. euro un 4 743,6 milj. euro apmērā (bruto). Valsts speciālā budžeta izdevumu palielinājums pret 2024. gada plānu ir 391,1 milj. euro jeb 9,0%.
Turpmāko gadu nodokļu politikas izmaiņas nosaka šogad Ministru kabinetā izskatītie informatīvie ziņojumi – 2024. gada 20. augusta informatīvais ziņojums “Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028. gadam”, 2024. gada 19. septembra informatīvais ziņojums “Par valsts budžeta ieņēmumu un nodokļu politikas pārskatīšanu 2025.–2027. gadā” un 2024. gada 19. septembra informatīvais ziņojums “Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2025., 2026., 2027. un 2028. gadam”. Būtiskākās nodokļu politikas izmaiņas ir ietvertas informatīvajā ziņojumā “Par valsts budžeta ieņēmumu un nodokļu politikas pārskatīšanu 2025.–2027. gadā”, kas tika izstrādāts kopā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem.
Plānots, ka ar 2025. gadu spēkā stāsies nodokļu izmaiņas, no kurām būtiskākās ir darbaspēka nodokļos – iedzīvotāju ienākuma nodokļa (turpmāk – IIN) neapliekamā minimuma, likmju un ienākumu sliekšņu izmaiņas, kā arī dažādu atvieglojumu paplašināšana. Kā kompensējošie pasākumi plānota solidaritātes iemaksa bankām, akcīzes nodokļa pakāpeniska paaugstināšana vairākām produktu kategorijām, transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa (turpmāk – TEN) likmju indeksēšana visiem transportlīdzekļiem u.c. izmaiņas. Bez tam, tiek saglabāta pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) samazinātā likme 12% apmērā Pievienotās vērtības nodokļa likuma pielikumā minētajiem svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem.
Būtiskākās izmaiņas:
– aizstāt diferencēto neapliekamo minimumu ar vienotu (fiksētu) neapliekamo minimumu, kas tiek piemērots visiem darba ņēmējiem neatkarīgi no bruto ienākuma apmēra un noteikt, ka neapliekamais minimums 2025. gadā ir 510 euro mēnesī, 2026. gadā – 550 euro mēnesī, bet no 2027. gada – 570 euro mēnesī;
– ieviestas divu pakāpju IIN progresīvās likmes – 25,5% apmērā ienākumiem, kas nepārsniedz 105 300 euro gadā (saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu” noteikto obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru), un 33% apmērā ienākumiem, kas pārsniedz šo slieksni;
– pensionāra neapliekamā minimuma paaugstināšana līdz 1 000 euro mēnesī (12 000 euro gadā);
– papildu IIN likmes 3% apmērā ieviešana, kas tiks piemērota, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, kopējam gada ienākumu pārsniegumam virs 200 000 euro gadā. Ar papildu likmi apliekamajā bāzē tiks ietverti ar IIN apliekamie ienākumi un atsevišķi ienākumi no kapitāla, kas ir atbrīvoti no aplikšanas ar IIN (dividendes, dividendēm pielīdzināms ienākums, nosacītās dividendes, likvidācijas kvota);
– 1% pārnese no fondētās pensiju shēmas uz pirmo līmeni;
– līdz 2029. gadam pagarināts termiņš, kurā ar IIN apliekamajā ienākumā neiekļauj saņemtās summas, kas izmaksātas kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai ES atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai;
– paplašināts IIN atvieglojums maksājumiem, ko darba devējs veic atbilstoši noslēgtajiem koplīgumiem par ēdināšanas un ārstniecības izdevumiem, ar pārcelšanās, izmitināšanas un transporta izdevumiem. Atvieglojuma apmērs turpmāk tiks noteikts kopējā limita veidā uz visiem darbiniekiem (reizinot vidējo darbinieku skaitu ar 700 euro);
– palielināts ar IIN neapliekamais apmērs darba devēja izmaksātajam bērna piedzimšanas pabalstam un bēru pabalstam līdz 500 euro, bet darba devēja dāvanām - līdz 100 euro taksācijas gadā;
– nosakot IIN pamatlikmi 25,5% apmērā, tiek izlīdzinātas IIN likmes pārējiem ienākumiem, kuriem šobrīd piemēro IIN likmi 20% apmērā;
– līdz 2027. gada 31. decembrim pagarināts laika periods, kura ietvaros autoratlīdzības saņēmējiem ir iespēja nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējiem, bet ienākuma izmaksātājs IIN ietur ienākuma izmaksas vietā, piemērojot IIN likmi 25% apmērā;
– no 2025. gada vienādots IIN atbrīvojuma apmērs par konkursos un sacensībās saņemtajām mantiskajām un naudas balvām (prēmijām) un noteikt tām vienotu atbrīvojuma apmēra limitu 1 500 euro gadā;
– samazināts administratīvais slogs personām, kuras mikrouzņēmumu nodokļa režīmā veic saimniecisko darbību neregulāri;
– minimālās algas palielināšana (2025. gadā 740 euro mēnesī, 2026. gadā – 780 euro mēnesī, 2027. gadā – 820 euro mēnesī, 2028. gadā – 860 euro mēnesī);
– TEN likmju indeksēšana visiem transportlīdzekļiem (vidēji +10%) un TEN samaksas termiņa noteikšana;
– Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likmju palielināšana vidēji par 10%, sākot ar 2027. gadu;
– Izložu nodokļa likmes paaugstināšana līdz 15% apmēram, sākot ar 2025. gadu;
– Azartspēļu nodevas par azartspēļu organizēšanas licences pārreģistrāciju likmes paaugstināšana līdz 45 000 euro apmēram par katru kārtējo gadu, sākot ar 2025. gadu;
– Azartspēļu nodokļa likmes paaugstināšana (ruletei un kāršu un kauliņu spēlei (par katru galdu) līdz 40 440 euro apmēram par kalendāro gadu, azartspēļu automātiem (par katra azartspēļu automāta katru spēles vietu) līdz 7 440 euro apmēram par kalendāro gadu, veiksmes spēlei pa tālruni un totalizatoram un derībām līdz 18% apmēram, bingo līdz 12% apmēram un azartspēlēm, kuras organizē, izmantojot telekomunikācijas, līdz 15% apmēram), sākot ar 2027. gadu;
– PVN samazinātās likmes 12% apmērā noteikšana kā pastāvīga norma Pievienotās vērtības nodokļa likuma pielikumā minētajiem svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem;
– Dabas resursu nodokļa likmes akmeņoglēm, koksam un lignītam palielināšana (EK priekšlikums minimālais līmenis visiem fosilajiem kurināmajiem (pašreiz likme ir 0,76 par GJ)):
● 0,9 euro par GJ 2025. gadā;
● 1,0 euro par GJ 2027. gadā.
– Akcīzes nodokļa likmju pakāpeniska paaugstināšana degvielai 2025. un 2026. gadā, ietverot akcīzes nodoklī CO2 komponenti;
– Akcīzes nodokļa likmju pakāpeniska paaugstināšana degvielai, dabasgāzei un naftas gāzēm, ko izmanto par kurināmo, kā arī ietverot akcīzes nodoklī CO2 komponenti;
– Akcīzes nodokļa atbrīvojuma atcelšana naftas produktiem, kurus izmanto elektroenerģijas ražošanā un koģenerācijā;
– Akcīzes nodokļa likmju alkoholiskajiem dzērieniem, t.sk. alum, paaugstināšana 2027. gadā;
– Akcīzes nodokļa likmju paaugstināšana tabakas izstrādājumiem un pēc izmantošanas mērķa līdzīgiem produktiem 2027. gadā;
– Akcīzes nodokļa paaugstināšana bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu līdz 8 g (neieskaitot) uz 100 ml 2025. gadā;
– Ir noteikts 200 litru degvielas ierobežojums, ar kādu Latvijas teritorijā varēs iebraukt ar komerciālo mehānisko transportlīdzekli no trešo valstu teritorijām, piemērojot akcīzes nodokļa atbrīvojumu;
– Ieņēmumu no konfiscēto noziedzīgi iegūto līdzekļu realizācijas precizēšana;
– Solidaritātes iemaksa kredītiestādēm, kas tiek ieviesta kā terminēts pasākums (uz 3 gadiem), nosakot, ka iemaksa ir veicama 60% apmērā par neto procentu ienākumu daļu, kas par vairāk nekā 50% pārsniedz vidējos gada neto procentu ienākumus, vienlaikus paredzot līdz pat 100% atlaides piemērošanu, ja kredītiestāde maksāšanas periodā sasniedz noteiktu kreditēšanas pieauguma rādītāju;
– Dividendēs izmaksājamās daļas palielināšana valsts kapitālsabiedrībām uz 70%.
Visi maksājumi, kas saskaņā ar likumu vai citu normatīvo aktu vai līgumu ieskaitāmi valsts budžeta ieņēmumos, ir valsts budžeta līdzekļi, kurus saskaņā ar valsts budžeta likumā noteiktu apropriāciju var apropriēt valsts mērķim.
Valsts budžeta līdzekļus var piešķirt vai saņemt vienīgi ar valsts budžeta likumā paredzētu apropriāciju. Valsts budžeta izdevumi sastāv no apropriācijām, kas noteiktas konkrētām valsts vajadzībām saskaņā ar valsts budžeta likumu.
2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Nē2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Nē2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
14 497 467 199
583 178 715
15 080 645 914
141 079 099
16 115 763 591
747 443 212
404 175 771
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
10 028 174 022
173 148 610
10 201 322 632
54 612 299
10 914 560 488
584 985 187
-24 657 049
1.2. valsts speciālais budžets
4 469 293 177
410 030 105
4 879 323 282
86 466 800
5 201 203 103
162 458 025
428 832 820
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
16 216 831 575
876 533 966
17 093 365 541
664 107 427
17 295 988 772
1 042 922 899
768 307 202
2.1. valsts pamatbudžets
11 864 311 730
485 426 328
12 349 738 058
609 985 326
12 140 754 316
975 514 736
355 744 665
2.2. valsts speciālais budžets
4 352 519 845
391 107 638
4 743 627 483
54 122 101
5 155 234 456
67 408 163
412 562 537
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
-1 719 364 376
-293 355 251
-2 012 719 627
-523 028 328
-1 180 225 181
-295 479 687
-364 131 431
3.1. valsts pamatbudžets
-1 836 137 708
-312 277 718
-2 148 415 426
-555 373 027
-1 226 193 828
-390 529 549
-380 401 714
3.2. speciālais budžets
116 773 332
18 922 467
135 695 799
32 344 699
45 968 647
95 049 862
16 270 283
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
-293 355 251
-523 028 328
-295 479 687
-364 131 431
5.1. valsts pamatbudžets
-312 277 718
-555 373 027
-390 529 549
-380 401 714
5.2. speciālais budžets
18 922 467
32 344 699
95 049 862
16 270 283
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
2. ailē parādīti likumā “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” 2024. gadam apstiprinātie dati, 3. ailē parādītas izmaiņas – 2025. gada budžeta projekts pret 2024. gada plānu, 4. ailē – 2025. gada budžeta projekts, 5. ailē parādītas izmaiņas – 2025. gada budžeta projekts pret vidēja termiņa budžeta ietvaru 2025. gadam (atbilstoši likumam “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam”), 6. ailē – 2026. gada budžeta projekts, 7. ailē parādītas izmaiņas – 2026. gada budžeta projekts pret vidēja termiņa budžeta ietvaru 2026. gadam (atbilstoši likumam “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam”) un 8. ailē – 2027. gada budžeta projekts pret vidēja termiņa budžeta ietvaru 2026. gadam (atbilstoši likumam “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam”). Valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta ieņēmumi un izdevumi norādīti neto summās, izslēdzot savstarpējos transfertus.
Vispārējās valdības, kas aptver visu valsts un pašvaldību pārvaldes struktūru, kā arī sociālās apdrošināšanas iestādes, kopējie ieņēmumi tiek plānoti 18,4 mljrd. euro un izdevumi – 19,7 mljrd. euro apmērā. Tādējādi 2025. gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,3 mljrd. euro jeb 2,9% apmērā no IKP.
Vidējā termiņā vispārējās valdības budžeta deficīts, ņemot vērā valdības pieņemtos lēmumus, tostarp stiprinot valsts drošību, prognozēts 2,9% no IKP 2025. gadā, 2,6% no IKP 2026. gadā, 2,4% no IKP 2027. gadā un 2,1% no IKP 2028. gadā.
Vispārējās valdības, kas aptver visu valsts un pašvaldību pārvaldes struktūru, kā arī sociālās apdrošināšanas iestādes, kopējie ieņēmumi tiek plānoti 18,4 mljrd. euro un izdevumi – 19,7 mljrd. euro apmērā. Tādējādi 2025. gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,3 mljrd. euro jeb 2,9% apmērā no IKP.
Vidējā termiņā vispārējās valdības budžeta deficīts, ņemot vērā valdības pieņemtos lēmumus, tostarp stiprinot valsts drošību, prognozēts 2,9% no IKP 2025. gadā, 2,6% no IKP 2026. gadā, 2,4% no IKP 2027. gadā un 2,1% no IKP 2028. gadā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (24-TA-1825)
Pamatojums un apraksts
Detalizētu informāciju skat. Likumprojekta paskaidrojumos.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.2. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” (24-TA-2319)
Pamatojums un apraksts
Detalizētu informāciju skat. Likumprojekta paskaidrojumos.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.3. Likumprojekts “Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā” (24-TA-2226)
Pamatojums un apraksts
Detalizētu informāciju skat. Likumprojekta paskaidrojumos.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.4. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” (24-TA-2236)
Pamatojums un apraksts
Detalizētu informāciju skat. Likumprojekta paskaidrojumos.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.5. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (24-TA-2298)
Pamatojums un apraksts
Detalizētu informāciju skat. Likumprojekta paskaidrojumos.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.6. Likumprojekts “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” (24-TA-2222)
Pamatojums un apraksts
Detalizētu informāciju skat. Likumprojekta paskaidrojumos.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.7. Likumprojekts “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” (24-TA-2123)
Pamatojums un apraksts
Detalizētu informāciju skat. Likumprojekta paskaidrojumos.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.8. Likumprojekts “Grozījums Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (24-TA-2198)
Pamatojums un apraksts
Detalizētu informāciju skat. Likumprojekta paskaidrojumos.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.9. Likumprojekts “Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā” (24-TA-2218)
Pamatojums un apraksts
Detalizētu informāciju skat. Likumprojekta paskaidrojumos.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.10. Likumprojekts “Solidaritātes iemaksas likums” (24-TA-2381)
Pamatojums un apraksts
Detalizētu informāciju skat. Likumprojekta paskaidrojumos.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.11. Likumprojekts “Grozījumi Fiskālās disciplīnas likumā” (24-TA-1898)
Pamatojums un apraksts
Detalizētu informāciju skat. Likumprojekta paskaidrojumos.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.12. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts pensijām”” (24-TA-2120)
Pamatojums un apraksts
Detalizētu informāciju skat. Likumprojekta paskaidrojumos.
Atbildīgā institūcija
Labklājības ministrija
4.1.13. Likumprojekts “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” (24-TA-2322)
Pamatojums un apraksts
Detalizētu informāciju skat. Likumprojekta paskaidrojumos.
Atbildīgā institūcija
Labklājības ministrija
4.1.14. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” (24-TA-2204)
Pamatojums un apraksts
Detalizētu informāciju skat. Likumprojekta paskaidrojumos.
Atbildīgā institūcija
Labklājības ministrija
4.1.15. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sociālo drošību”” (24-TA-2276)
Pamatojums un apraksts
Detalizētu informāciju skat. Likumprojekta paskaidrojumos.
Atbildīgā institūcija
Labklājības ministrija
4.1.16. Likumprojekts “Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā” (24-TA-2165)
Pamatojums un apraksts
Detalizētu informāciju skat. Likumprojekta paskaidrojumos.
Atbildīgā institūcija
Labklājības ministrija
4.1.17. Likumprojekts “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” (24-TA-2183)
Pamatojums un apraksts
Detalizētu informāciju skat. Likumprojekta paskaidrojumos.
Atbildīgā institūcija
Labklājības ministrija
4.1.18. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” (24-TA-2205)
Pamatojums un apraksts
Detalizētu informāciju skat. Likumprojekta paskaidrojumos.
Atbildīgā institūcija
Labklājības ministrija
4.1.19. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”” (24-TA-1786)
Pamatojums un apraksts
Detalizētu informāciju skat. Likumprojekta paskaidrojumos.
Atbildīgā institūcija
Tieslietu ministrija
4.1.20. Likumprojekts “Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā” (24-TA-1656)
Pamatojums un apraksts
Detalizētu informāciju skat. Likumprojekta paskaidrojumos.
Atbildīgā institūcija
Satiksmes ministrija
4.1.21. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” (24-TA-1694)
Pamatojums un apraksts
Detalizētu informāciju skat. Likumprojekta paskaidrojumos.
Atbildīgā institūcija
Ekonomikas ministrija
4.1.22. Likumprojekts “Grozījumi Lauku atbalsta dienesta likumā” (24-TA-1978)
Pamatojums un apraksts
Detalizētu informāciju skat. Likumprojekta paskaidrojumos.
Atbildīgā institūcija
Zemkopības ministrija
4.1.23. Likumprojekts “Grozījums Veterinārmedicīnas likumā” (24-TA-1981)
Pamatojums un apraksts
Detalizētu informāciju skat. Likumprojekta paskaidrojumos.
Atbildīgā institūcija
Zemkopības ministrija
4.1.24. Likumprojekts “Grozījums Dzīvnieku barības aprites likumā” (24-TA-1982)
Pamatojums un apraksts
Detalizētu informāciju skat. Likumprojekta paskaidrojumos.
Atbildīgā institūcija
Zemkopības ministrija
4.1.25. Likumprojekts “Grozījumi Dzīvnieku audzēšanas un ciltsdarba likumā” (24-TA-1984)
Pamatojums un apraksts
Detalizētu informāciju skat. Likumprojekta paskaidrojumos.
Atbildīgā institūcija
Zemkopības ministrija
4.1.26. Likumprojekts “Grozījums Dabas resursu nodokļa likumā” (24-TA-2329)
Pamatojums un apraksts
Detalizētu informāciju skat. Likumprojekta paskaidrojumos.
Atbildīgā institūcija
Klimata un enerģētikas ministrija
4.1.27. Likumprojekts “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” (23-TA-1441)
Pamatojums un apraksts
Detalizētu informāciju skat. Likumprojekta paskaidrojumos.
Atbildīgā institūcija
Iekšlietu ministrija
4.1.28. Likumprojekts “Grozījums Krimināllikumā” (23-TA-1444)
Pamatojums un apraksts
Detalizētu informāciju skat. Likumprojekta paskaidrojumos.
Atbildīgā institūcija
Iekšlietu ministrija
4.1.29. Likumprojekts “Grozījums Administratīvās atbildības likumā” (23-TA-1442)
Pamatojums un apraksts
Detalizētu informāciju skat. Likumprojekta paskaidrojumos.
Atbildīgā institūcija
Iekšlietu ministrija
4.1.30. Likumprojekts “Grozījums Reģionālās attīstības likumā” (24-TA-1869)
Pamatojums un apraksts
Detalizētu informāciju skat. Likumprojekta paskaidrojumos.
Atbildīgā institūcija
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija
4.1.31. Likumprojekts “Grozījumi Zinātniskās darbības likumā” (24-TA-2118)
Pamatojums un apraksts
Detalizētu informāciju skat. Likumprojekta paskaidrojumos.
Atbildīgā institūcija
Ekonomikas ministrija
4.1.32. Ministru kabineta noteikumu projekts “Rīgas valstspilsētas pašvaldības obligāciju izlaišanas noteikumi”
Pamatojums un apraksts
Likumprojekta 17. panta piektā daļa.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.33. Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda ieņēmumiem un to sadales kārtību 2025. gadā”
Pamatojums un apraksts
Likumprojekta 32. panta 2. punkts un Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likuma 9. panta otrā daļa.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.34. Ministru kabineta noteikumu projekts “Kārtība, kādā 2025. gadā pašvaldībām piešķir valsts budžeta dotāciju par personām, kuras ilgstošas sociālās aprūpes iestādēs ievietotas līdz 1998. gada 1. janvārim”
Pamatojums un apraksts
Likumprojekta 32. panta 4. punkts.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.2. Cita informācija
4.1.32. apakšpunktā minētā Ministru kabineta noteikumu projekta izdošanas pamats ir likums “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam”, kas vēl nav spēkā esošs. Līdz ar to paredzēts, ka noteikumi tiks izstrādāti 2025. gadā un stāsies spēkā 2026. gada 1. janvārī.
4.1.33. apakšpunktā minētā Ministru kabineta noteikumu projekta izdošanas pamats ir likums “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam”, kas vēl nav spēkā esošs, kā arī Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likuma 9. panta otrā daļa, kas nosaka, ka Ministru kabinets divu nedēļu laikā pēc gadskārtējā valsts budžeta likuma izsludināšanas izdod noteikumus par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda ieņēmumiem un to sadales kārtību attiecīgajā budžeta gadā. Līdz ar to paredzēts, ka noteikumi tiks izstrādāti pēc Likumprojekta pieņemšanas Saeimā un stāsies spēkā 2025. gadā.
4.1.34. apakšpunktā minētā Ministru kabineta noteikumu projekta izdošanas pamats ir likums “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam”, kas vēl nav spēkā esošs. Līdz ar to paredzēts, ka noteikumi tiks izstrādāti pēc Likumprojekta pieņemšanas Saeimā un stāsies spēkā 2025. gadā.
4.1.33. apakšpunktā minētā Ministru kabineta noteikumu projekta izdošanas pamats ir likums “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam”, kas vēl nav spēkā esošs, kā arī Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likuma 9. panta otrā daļa, kas nosaka, ka Ministru kabinets divu nedēļu laikā pēc gadskārtējā valsts budžeta likuma izsludināšanas izdod noteikumus par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda ieņēmumiem un to sadales kārtību attiecīgajā budžeta gadā. Līdz ar to paredzēts, ka noteikumi tiks izstrādāti pēc Likumprojekta pieņemšanas Saeimā un stāsies spēkā 2025. gadā.
4.1.34. apakšpunktā minētā Ministru kabineta noteikumu projekta izdošanas pamats ir likums “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam”, kas vēl nav spēkā esošs. Līdz ar to paredzēts, ka noteikumi tiks izstrādāti pēc Likumprojekta pieņemšanas Saeimā un stāsies spēkā 2025. gadā.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Nē
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
Likumprojektā finansējums Latvijas iemaksām ES budžetā 2025. gadam paredzēts 366,36 milj. euro apmērā, savukārt 2026. gadam 442,62 milj. euro apmērā un 2027. gadam 476,05 milj. euro apmērā.
ES dalībvalstu saistības veikt iemaksas nosaka Līgums par ES darbību, kā arī 2003. gada maijā parakstītais Pievienošanās ES līgums, kas paredz visu pilntiesīgas dalībvalsts saistību, pienākumu un tiesību pārņemšanu līdz ar iestāšanās brīdi ES, kā rezultātā šādas dalībvalsts iemaksas veicamas katru gadu – ik mēnesi.
Iemaksu kārtību nosaka Padomes 2020. gada 14. decembra Lēmums (ES, Euratom) 2020/2053 par ES pašu resursu sistēmu un ar ko atceļ Lēmumu 2014/335/ES, Euratom, Padomes 2021. gada 30. aprīļa Regula (ES, Euratom) 2021/768, ar ko nosaka ES pašu resursu sistēmas īstenošanas pasākumus un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr.608/2014, Padomes 2014. gada 26. maija Regula (ES, Euratom) Nr.609/2014 par metodēm un procedūru, lai darītu pieejamus tradicionālos, PVN un NKI pašu resursus, un par pasākumiem, lai izpildītu kases vajadzības, kas grozīta ar Padomes 2016. gada 17. maija Regulu 2016/804 un Padomes 2022. gada 5. aprīļa Regulu 2022/615, Padomes 2021. gada 30. aprīļa Regula (ES, Euratom) 2021/769, ar ko atceļ Regulu (EEK, Euratom) Nr.1553/89 par galīgajiem vienotajiem pasākumiem, lai iekasētu pašu resursus, ko veido pievienotās vērtības nodokļi. Ar 2021. gadu ES pašu resursu sistēmas regulējošo tiesību aktu kopumu papildina Padomes 2021. gada 30. aprīļa Regula (ES, Euratom) 2021/770 par pašu resursa aprēķināšanu, kas pamatojas uz nereciklēta izlietotā plastmasas iepakojuma daudzumu, par metodēm un procedūru, lai darītu pieejamu minēto pašu resursu, par pasākumiem, lai izpildītu kases vajadzības, un par dažiem aspektiem attiecībā uz pašu resursu, kas pamatojas uz nacionālo kopienākumu.
Institūcijām, kurām ir noslēgti līgumi par dalību starptautiskajās organizācijās, Likumprojektā ir paredzēts nepieciešamais finansējums dalības maksai.
Budžeta likumprojektu paketē iekļauto likumprojektu atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām norādīta tiem pievienotajās anotācijās.
ES dalībvalstu saistības veikt iemaksas nosaka Līgums par ES darbību, kā arī 2003. gada maijā parakstītais Pievienošanās ES līgums, kas paredz visu pilntiesīgas dalībvalsts saistību, pienākumu un tiesību pārņemšanu līdz ar iestāšanās brīdi ES, kā rezultātā šādas dalībvalsts iemaksas veicamas katru gadu – ik mēnesi.
Iemaksu kārtību nosaka Padomes 2020. gada 14. decembra Lēmums (ES, Euratom) 2020/2053 par ES pašu resursu sistēmu un ar ko atceļ Lēmumu 2014/335/ES, Euratom, Padomes 2021. gada 30. aprīļa Regula (ES, Euratom) 2021/768, ar ko nosaka ES pašu resursu sistēmas īstenošanas pasākumus un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr.608/2014, Padomes 2014. gada 26. maija Regula (ES, Euratom) Nr.609/2014 par metodēm un procedūru, lai darītu pieejamus tradicionālos, PVN un NKI pašu resursus, un par pasākumiem, lai izpildītu kases vajadzības, kas grozīta ar Padomes 2016. gada 17. maija Regulu 2016/804 un Padomes 2022. gada 5. aprīļa Regulu 2022/615, Padomes 2021. gada 30. aprīļa Regula (ES, Euratom) 2021/769, ar ko atceļ Regulu (EEK, Euratom) Nr.1553/89 par galīgajiem vienotajiem pasākumiem, lai iekasētu pašu resursus, ko veido pievienotās vērtības nodokļi. Ar 2021. gadu ES pašu resursu sistēmas regulējošo tiesību aktu kopumu papildina Padomes 2021. gada 30. aprīļa Regula (ES, Euratom) 2021/770 par pašu resursa aprēķināšanu, kas pamatojas uz nereciklēta izlietotā plastmasas iepakojuma daudzumu, par metodēm un procedūru, lai darītu pieejamu minēto pašu resursu, par pasākumiem, lai izpildītu kases vajadzības, un par dažiem aspektiem attiecībā uz pašu resursu, kas pamatojas uz nacionālo kopienākumu.
Institūcijām, kurām ir noslēgti līgumi par dalību starptautiskajās organizācijās, Likumprojektā ir paredzēts nepieciešamais finansējums dalības maksai.
Budžeta likumprojektu paketē iekļauto likumprojektu atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām norādīta tiem pievienotajās anotācijās.
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Ar masu mediju starpniecību sabiedrība ir informēta par Likumprojekta izstrādes gaitu, svarīgākajiem prognozējamiem makroekonomiskajiem un fiskālajiem rādītājiem.
Ministru kabineta sēdēs, kurās tika izskatīti jautājumi saistībā ar Likumprojekta sagatavošanu, tika uzaicināti piedalīties sociālie partneri.
Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes 2024. gada 6. septembra sēdē tika izskatīts jautājums par valsts budžetu 2025. gadam un iespējamajām izmaiņām nodokļu politikā, kā arī 2024. gada 30. septembra sēdē par 2025. gada valsts budžeta jautājumiem.
Sagatavots Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības vienošanās un domstarpību protokola projekts par 2025. gada budžetu un budžeta ietvaru 2025.- 2027. gadam (turpmāk – protokola projekts), kurš jāiekļauj vienotā Likumprojekta paketē. Protokola projekts tika izskatīts Ministru kabineta 2024. gada 8. oktobra sēdē un 2024. gada 10. oktobra sēdē. 2024. gada 10. oktobrī tika nodrošināta Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības vienošanās un domstarpību protokola par 2025. gada budžetu un budžeta ietvaru 2025.- 2027. gadam parakstīšana (turpmāk – protokols).
Latvijas Pašvaldību savienības priekšlikumi par aktuālajiem jautājumiem Likumprojekta izstrādes procesā ir izskatīti un panāktas šādas vienošanās, kuras iekļautas protokolā:
– par IIN sadalījumu starp pašvaldību budžetiem un valsts budžetu, paredzot attiecīgi 78%/22%;
– par IIN garantijām pašvaldībām 100% apmērā no plānotās prognozes;
– par IIN prognozes pārpildes novirzīšanu pašvaldības uzņemto aizņēmumu saistību dzēšanai;
– par darba algas fonda pieauguma ierobežojuma 2,6% neattiecināšanu uz izmaiņām, kas saistītas ar pedagogu atalgojumu un minimālās algas izmaiņām (bez skalas izlīdzināšanas);
– par papildu dotāciju drošības stiprināšanai ES ārējās robežas pašvaldībām;
– par pašvaldību aizņēmumu un galvojumu limitu un nosacījumiem;
– par nosacījumiem 2025. gada pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķiniem;
– par pašvaldībām atsevišķiem svarīgiem nozaru ministriju jautājumiem.
Ministru kabineta sēdēs, kurās tika izskatīti jautājumi saistībā ar Likumprojekta sagatavošanu, tika uzaicināti piedalīties sociālie partneri.
Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes 2024. gada 6. septembra sēdē tika izskatīts jautājums par valsts budžetu 2025. gadam un iespējamajām izmaiņām nodokļu politikā, kā arī 2024. gada 30. septembra sēdē par 2025. gada valsts budžeta jautājumiem.
Sagatavots Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības vienošanās un domstarpību protokola projekts par 2025. gada budžetu un budžeta ietvaru 2025.- 2027. gadam (turpmāk – protokola projekts), kurš jāiekļauj vienotā Likumprojekta paketē. Protokola projekts tika izskatīts Ministru kabineta 2024. gada 8. oktobra sēdē un 2024. gada 10. oktobra sēdē. 2024. gada 10. oktobrī tika nodrošināta Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības vienošanās un domstarpību protokola par 2025. gada budžetu un budžeta ietvaru 2025.- 2027. gadam parakstīšana (turpmāk – protokols).
Latvijas Pašvaldību savienības priekšlikumi par aktuālajiem jautājumiem Likumprojekta izstrādes procesā ir izskatīti un panāktas šādas vienošanās, kuras iekļautas protokolā:
– par IIN sadalījumu starp pašvaldību budžetiem un valsts budžetu, paredzot attiecīgi 78%/22%;
– par IIN garantijām pašvaldībām 100% apmērā no plānotās prognozes;
– par IIN prognozes pārpildes novirzīšanu pašvaldības uzņemto aizņēmumu saistību dzēšanai;
– par darba algas fonda pieauguma ierobežojuma 2,6% neattiecināšanu uz izmaiņām, kas saistītas ar pedagogu atalgojumu un minimālās algas izmaiņām (bez skalas izlīdzināšanas);
– par papildu dotāciju drošības stiprināšanai ES ārējās robežas pašvaldībām;
– par pašvaldību aizņēmumu un galvojumu limitu un nosacījumiem;
– par nosacījumiem 2025. gada pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķiniem;
– par pašvaldībām atsevišķiem svarīgiem nozaru ministriju jautājumiem.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Visas ministrijas un citas centrālās valsts iestādes.
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Budžeta finansētu institūciju – budžeta iestāžu, pilnīgi vai daļēji no budžeta finansētu uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) un organizāciju vadītāji (budžeta izpildītāji) var veikt valsts budžeta izdevumus vai uzņemties saistības tikai likumā “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” noteikto apropriāciju ietvaros saskaņā ar finansēšanas plānos noteiktajiem asignējumu apjomiem.
Pamatojoties uz Ministru kabineta 2024. gada 7. jūnija rīkojumu Nr.446 (prot. Nr.23 58.§) “Par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Klimata un enerģētikas ministrijas reorganizāciju”, ar 2024. gada 1. jūliju tika reorganizēta Klimata un enerģētikas ministrija un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, nosakot, ka Klimata un enerģētikas ministrija pārņem no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vides aizsardzības politikas jomu (izņemot dabas aizsardzības jomu). Papildus noteikts, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nosaukums ir Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija un tā ir vadošā valsts pārvaldes iestāde dabas aizsardzības jomā, savukārt Klimata un enerģētikas ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde vides aizsardzības politikas jomā. Vienlaikus minētā rīkojuma 17. punkts nosaka, ka likuma “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” ietvaros budžeta resoram “21. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija” līdz 2024. gada 31. decembrim tiek saglabāts esošais nosaukums, savukārt jaunais budžeta resora nosaukums “21. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija” tiek ņemts vērā, izstrādājot likumprojektu “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam”.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 20. augusta rīkojumu Nr.689 (prot. Nr.32 57.§) “Par Valsts reģionālās attīstības aģentūras reorganizāciju” ar 2024. gada 1. septembri tika reorganizēta Valsts reģionālās attīstības aģentūra, nosakot, ka minētās iestādes nosaukums ir Valsts digitālās attīstības aģentūra. Valsts digitālās attīstības aģentūra ir Valsts reģionālās attīstības aģentūras pārvaldes uzdevumu, tiesību, saistību, mantas, personāla resursu, lietvedības un arhīva pārņēmēja. Savukārt Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai tika nodots valsts pārvaldes uzdevums – analītiskās darbības nodrošināšana saistībā ar teritoriālās attīstības procesiem valstī.
Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 13. septembra rīkojumam Nr.743 (prot. Nr.36 25.§) “Par Lauksaimniecības datu centra likvidāciju” ir noteikts likvidēt Zemkopības ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestādi – Lauksaimniecības datu centru – un līdz 2025. gada 1. janvārim nodot pārvaldes uzdevumus Lauku atbalsta dienestam. Izdevumus, kas saistīti ar Lauksaimniecības datu centra likvidāciju, segt no Lauksaimniecības datu centram piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.
Likums “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” tiks publicēts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, kā arī pēc izsludināšanas tas tiks ievietots Finanšu ministrijas mājaslapā.
Likumprojekts ir izstrādāts, ņemot vērā indivīda intereses. Indivīds savas tiesības var aizstāvēt Latvijas Republikas Satversmē un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Pamatojoties uz Ministru kabineta 2024. gada 7. jūnija rīkojumu Nr.446 (prot. Nr.23 58.§) “Par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Klimata un enerģētikas ministrijas reorganizāciju”, ar 2024. gada 1. jūliju tika reorganizēta Klimata un enerģētikas ministrija un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, nosakot, ka Klimata un enerģētikas ministrija pārņem no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vides aizsardzības politikas jomu (izņemot dabas aizsardzības jomu). Papildus noteikts, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nosaukums ir Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija un tā ir vadošā valsts pārvaldes iestāde dabas aizsardzības jomā, savukārt Klimata un enerģētikas ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde vides aizsardzības politikas jomā. Vienlaikus minētā rīkojuma 17. punkts nosaka, ka likuma “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” ietvaros budžeta resoram “21. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija” līdz 2024. gada 31. decembrim tiek saglabāts esošais nosaukums, savukārt jaunais budžeta resora nosaukums “21. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija” tiek ņemts vērā, izstrādājot likumprojektu “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam”.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 20. augusta rīkojumu Nr.689 (prot. Nr.32 57.§) “Par Valsts reģionālās attīstības aģentūras reorganizāciju” ar 2024. gada 1. septembri tika reorganizēta Valsts reģionālās attīstības aģentūra, nosakot, ka minētās iestādes nosaukums ir Valsts digitālās attīstības aģentūra. Valsts digitālās attīstības aģentūra ir Valsts reģionālās attīstības aģentūras pārvaldes uzdevumu, tiesību, saistību, mantas, personāla resursu, lietvedības un arhīva pārņēmēja. Savukārt Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai tika nodots valsts pārvaldes uzdevums – analītiskās darbības nodrošināšana saistībā ar teritoriālās attīstības procesiem valstī.
Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 13. septembra rīkojumam Nr.743 (prot. Nr.36 25.§) “Par Lauksaimniecības datu centra likvidāciju” ir noteikts likvidēt Zemkopības ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestādi – Lauksaimniecības datu centru – un līdz 2025. gada 1. janvārim nodot pārvaldes uzdevumus Lauku atbalsta dienestam. Izdevumus, kas saistīti ar Lauksaimniecības datu centra likvidāciju, segt no Lauksaimniecības datu centram piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.
Likums “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” tiks publicēts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, kā arī pēc izsludināšanas tas tiks ievietots Finanšu ministrijas mājaslapā.
Likumprojekts ir izstrādāts, ņemot vērā indivīda intereses. Indivīds savas tiesības var aizstāvēt Latvijas Republikas Satversmē un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
Informācija atbilstoši 8.punkta jautājumiem ir norādīta Likumprojekta paskaidrojumos un/vai Likumprojekta pavadošo likumprojektu paketes anotācijās.
Pielikumi