Anotācija (ex-ante)

Ar Direktīvu 2022/2464 grozītās Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 17. maija Direktīvas 2006/43/EK, ar ko paredz gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligātās revīzijas, groza Padomes Direktīvu 78/660/EEK un Padomes Direktīvu 83/349/EEK un atceļ Padomes Direktīvu 84/253/EEK (turpmāk – Revīzijas direktīva), 2. panta 5. punkts nosaka trešās valsts revidenta definīciju - "trešās valsts revidents" ir fiziska persona, kas trešā valstī inkorporētam uzņēmumam veic gada vai konsolidēto finanšu pārskatu revīzijas vai – attiecīgā gadījumā – ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu, bet kas nav persona, kura kādā dalībvalstī ir reģistrēta kā obligātais revidents saskaņā ar 3. un 44. pantu veikta apstiprinājuma rezultātā.
Ar Direktīvu 2022/2464 grozītās Revīzijas direktīvas 2. panta 4. punkts nosaka, ka "trešās valsts revīzijas vienība" neatkarīgi no tās juridiskās formas ir vienība, kas trešā valstī inkorporētam uzņēmumam veic gada vai konsolidēto finanšu pārskatu revīzijas vai – attiecīgā gadījumā – ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu, bet kas nav vienība, kura dalībvalstī kā revīzijas uzņēmums ir reģistrēta saskaņā ar 3. pantu veikta apstiprinājuma rezultātā".
Ar Direktīvu 2022/2464 grozītās Revīzijas direktīvas 2. panta 22. punkts nosaka, ka "ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšana" ir tādu procedūru veikšana, kuru rezultāts ir obligātā revidenta vai revīzijas uzņēmuma sniegts atzinums saskaņā ar Direktīvas 2013/34/ES 34. panta 1. punkta otrās daļas aa) apakšpunktu un 34. panta 2. punktu”.
Ar Direktīvu 2022/2464 grozītās Revīzijas direktīvas 2. panta 16.a) punkta a), b) un c) apakšpunkts nosaka, ka "galvenais(-ie) ilgtspējas partneris(-i)" ir:
a)       obligātais(-ie) revidents(-i), ko revīzijas uzņēmums iecēlis konkrētam ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas uzdevumam kā galveno atbildīgo par ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu revīzijas uzņēmuma vārdā; vai
b)       konsolidētas ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas gadījumā – vismaz obligātais(-ie) revidents(-i), ko revīzijas uzņēmums iecēlis kā galveno atbildīgo par ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu grupas līmenī, un obligātais(-ie) revidents(-i), kas iecelts(-i) kā galvenais atbildīgais svarīgu meitasuzņēmumu līmenī; vai
c)       obligātais(-ie) revidents(-i), kas paraksta 28.a pantā minēto ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas ziņojumu".
Ar Direktīvu 2022/2464 grozītās Revīzijas direktīvas 28.a panta 1. punkts nosaka, ka "obligātais(-ie) revidents(-i) vai revīzijas uzņēmums(-i) ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas ziņojumā iekļauj ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas rezultātus. Minēto ziņojumu sagatavo saskaņā ar to apliecināšanas standartu prasībām, kurus Komisija pieņēmusi, izmantojot deleģētos aktus, kas pieņemti saskaņā ar 26.a panta 3. punktu, vai – kamēr Komisija nav pieņēmusi minētos ticamības apliecināšanas standartus, – saskaņā ar valstu ticamības apliecināšanas standartiem, kā minēts 26.a panta 2. punktā".

Likuma 1.panta pirmajā daļā ir uzskaitīti Likumā lietotie termini. Lai termins pēc iespējas precīzāk izteiktu jēdzienu, tā izvēlē vai darināšanā jāievēro tādi principi kā sistēmiskums, viennozīmīgums, nozīmes precizitāte un lakoniskums, neatkarība no konteksta, sinonīmu nevēlamība un emocionālā neitralitāte.
Likuma 1. panta 15. punkta definīcija "trešās valsts revidents" un 16. punkta definīcija "trešās valsts revidentu komercsabiedrība" tiek precizēta ņemot vērā ar Direktīvu 2022/2464 grozītās Revīzijas direktīvas 2. panta 5. un 4. punkta normas attiecībā uz ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojuma sniegšanu.
Savukārt, Likuma 1. pants tiek papildināts ar 23.,  24. un 25. punktu, pārņemot no Direktīvas 2022/2464 ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojuma, galvenā ilgtspējas revidenta un apliecinājuma ziņojuma par ilgtspējas ziņojumu definīciju, ņemot vērā ar Direktīvu 2022/2464 grozītās Revīzijas direktīvas 2. panta 22. punkta, 2. panta 16.a punkta a), b) un c) apakšpunkta un 28.a panta 1. punkta normas. Likumā tiek noteikts, ka galvenais ilgtspējas revidents ir atbildīgais zvērināts revidents uz konkrēto ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma uzdevuma veikšanu, kas paraksta apliecinājuma ziņojumu par ilgtspējas ziņojumu. Tāpat Likumā tiek noteikts, ka ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumu ir tiesīgs veikt tas pats zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība, kas sniedz tam pašam klientam revīzijas pakalpojumu. Ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojuma sniegšanai var piesaistīt arī citus zvērinātus revidentus, bet tikai viens zvērināts revidents var būt iecelts komercsabiedrības vārdā par atbildīgo par konkrētā ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojuma sniegšanā un tas ir  galvenais ilgtspējas revidents. Galvenais mērķis iekļaut minēto terminu un definīciju Likumā ir tas, lai nepārprotami būtu skaidrs, ka gadījumā, kad ilgtspējas apliecinājuma pakalpojumu sniedz cits zvērināts revidents nevis tas, kas veic klienta gada pārskata revīziju (atbildīgais zvērināts revidents vai koncerna atbildīgais zvērināts revidents), tad tas ir galvenais ilgtspējas  revidents. Likums tiek papildināts ar apliecinājuma ziņojuma par ilgtspējas ziņojumu definīciju, nosakot, ka šis ziņojums ir zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības vadības ieceltā galvenā ilgtspējas revidenta/atbildīgā zvērināta revidenta (ja klienta gada pārskata revīziju veic un ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumu sniedz viens un tas pats atbildīgais zvērināts revidents) sagatavots rakstveida dokuments par klienta ilgtspējas ziņojuma un arī konsolidētā ilgtspējas ziņojuma pārbaudes rezultātiem.
Likuma 1. pants tiek papildināts ar sesto daļu, kas nosaka, ka Likumā lietotie termini  "ilgtspējas ziņojums" un "konsolidētais ilgtspējas ziņojums" atbilst Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā lietotajiem terminiem.

Saistībā ar Direktīvas 2022/2464 pārņemšanu, Likumā ir nepieciešams noteikt tiesisko regulējumu ilgtspējas jomā, ievērojot labas pārvaldības praksi, t.i. neveicot normatīvajā aktā apjomīgus grozījumus.

Lai nodrošinātu pārskatāmu, kvalitatīvu un uztveramu normatīvo regulējumu, neradot apjomīgu likumprojektu, Likuma 2. pants ir papildināts ar 2.¹ daļu, kas nosaka, ka Likumā revīzijas pakalpojumam noteiktās prasības un revīzijas pakalpojuma sniedzējam noteiktie nosacījumi, pienākumi un tiesības, kā arī šo pakalpojumu sniedzēju uzraudzība, attiecas arī uz ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumiem un to sniedzējiem, izņemot Likumā noteiktos gadījumus, kad ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumiem un to sniedzējiem ir paredzētas konkrētas prasības.

Likuma 6. panta ceturtās daļas 2. punkts šobrīd noteic, ka  Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija organizē zvērinātu revidentu kvalifikācijas eksāmenus un izsniedz zvērināta revidenta kompetenci apliecinošu sertifikātu. Direktīvas 2022/2464 6.panta 1.punkts noteic, ka viena no prasībām, kas ir jāizpilda, lai fizisko personu var apstiprināt obligātās revīzijas, tostarp ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma veikšanai, ir arī prasība, ka šī persona ir pabeigusi teorētisko nodarbību kursu. Zvērinātu revidentu kvalifikācijas eksāmenu kārtošanai pretendenti jau šobrīd brīvprātīgi apgūst zvērinātu revidentu pretendentu teorētisko nodarbību kursu, tomēr Likumā nav atrunāts, kurš ir tiesīgs organizēt šādu zvērinātu revidentu pretendentu teorētisko nodarbību kursu.

Ir nepieciešams precizēt Likuma 6. panta ceturtās daļas 2. punktu, nosakot, ka Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija organizē arī zvērinātu revidentu pretendentu teorētisko nodarbību kursu.

Likumā ir noteiktas prasības zvērinātu revidentu pretendentu zināšanu pārbaudei (kvalifikācijas eksāmenam) noteiktos priekšmetos, lai Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija pārliecinātos par pretendenta prasmju  un zināšanas  līmeni. Veiksmīgi nokārtojot zvērinātu revidentu kvalifikācijas eksāmenus, Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija izsniedz pretendentiem zvērināta revidenta sertifikātu, kas dod tiesības sniegt Likumā noteiktos  revīzijas pakalpojumus.
Saskaņā ar spēkā esošo normatīvo regulējumu pretendentam nav pienākums apgūt attiecīgā apmācības kursa organizatora, tajā skaitā Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas, piedāvātās apmācības pirms kvalifikācijas eksāmena kārtošanas.
Nosakot Likumā pienākumu zvērinātu revidentu amatu pretendentiem pirms zvērinātu revidentu kvalifikācijas eksāmenu kārtošanas apgūt apmācības (teorētisko nodarbību kursu), tiek veicināta pretendenta izpratne par eksāmenu jomu (teoriju) un praktiskiem uzdevumiem, kā arī atbilžu sniegšanas tvērumu.
Minēto apmācību noteikšana par obligātu nosacījumu zvērinātu revidentu kvalifikācijas eksāmena kārtošanai un attiecīgi zvērināta revidenta sertifikāta saņemšanai nodrošinās to, ka zvērinātu revidentu profesijā strādā augsti kvalificēti profesionāļi ar amatam atbilstošām zināšanām un prasmēm.
Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija organizē pretendentu apmācības un izstrādā apmācību programmas, bet ar pretendentu apmācību kursu saistītie jautājumi nav atrunāti normatīvajā regulējumā. Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas tīmekļvietnē tiek publicētas tikai kvalifikācijas eksāmenu programmas.
Tomēr Likums neparedz normatīvo regulējumu attiecībā uz pretendentu apmācības kursu apguvi un attiecīgi apmācības kursa organizatora apliecinājuma par pretendentu apmācības kursu apguvi izsniegšanu pretendentam.

Ir nepieciešams veikt grozījumus normatīvajā regulējumā, papildinot Likumu ar 8.¹ pantu un nosakot, ka  zvērinātu revidentu amata pretendentiem zvērinātu revidentu kvalifikācijas eksāmenu kārtošanas priekšnosacījums ir teorētiskās apmācības kvalifikācijas eksāmenu priekšmetos.  Likumā tiek noteikts, ka minētās apmācības var iziet Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijā vai pie cita apmācību organizatora.
Tāpat ir nepieciešams papildināt Likuma 8. panta pirmās daļas 4.¹ punktu, nosakot, ka zvērinātu revidentu kvalifikācijas eksāmenus var kārtot rīcībspējīga fiziskā persona, kura ir saņēmusi apliecinošu dokumentu par Likuma 8.¹ pantā minēto apmācību pabeigšanu.
Papildus Likums tiek papildināts ar pārejas noteikumu 23. punktu, kas paredz, ka zvērinātu revidentu pretendentiem, kas uz 2024.gada 1.janvāri ir uzsākuši zvērinātu revidenta sertifikāta saņemšanas procesu, netiek piemērotas šā likuma 8. panta 4.¹ punkta,  11. panta 1.¹ daļas un 14. panta otrās daļas prasības attiecībā uz  ilgtspējas jomu, ja šis process tiek pabeigts līdz 2026.gada 1.janvārim.
 

Ar Direktīvu 2022/2464 grozītās Revīzijas direktīvas 10. panta 1. punkta otrā daļa nosaka, ka "Lai obligāto revidentu vai praktikantu varētu apstiprināt arī ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanai, vismaz astoņiem mēnešiem no pirmajā daļā minētās praktiskās apmācības jābūt par gada un konsolidētās ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu un citiem ar ilgtspēju saistītiem pakalpojumiem".

Lai pārņemtu Direktīvas 2022/2464 normas, Likuma 8. pants tiek papildināts ar otro daļu, nosakot pretendentam astoņu mēnešu pieredzi ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma uzdevumu veikšanā un citos ar ilgtspējas jomu saistīto pakalpojumu sniegšanā kā obligātu nosacījumu zvērinātu revidentu kvalifikācijas eksāmena ilgtspējas jomā kārtošanai. Likumā tiek noteikta arī atruna, tas ir, ka šo astoņu mēnešu pieredzi var ieskaitīt Likuma 8. panta pirmās daļas 4.punktā minētajā triju gadu termiņā (Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas atzīta vismaz triju gadu pieredze klienta gada pārskatu pārbaudē, kā arī finanšu revīzijā).

Ņemot vērā to, ka Direktīva 2022/2464 paredz tiesības sniegt ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumus, tad turpmāk pretendentam arī ir jāparedz tiesības pieteikties šāda pakalpojuma sniegšanai. Līdz ar to Likumā turpmāk ir paredzamas  tiesības pretendentam izvēlēties sniegt tikai revīzijas pakalpojumus vai abus - gan revīzijas pakalpojumus, gan ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumus. Likuma 10. panta pirmā daļa šobrīd noteic, ka, lai pieteiktos zvērinātu revidentu kvalifikācijas eksāmenu kārtošanai, pretendents iesniedz Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijai pieteikumu zvērinātu revidentu kvalifikācijas eksāmenu kārtošanai un citus dokumentus Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, tomēr nav pateikts, kā jārīkojas, ja pretendents vēlas pieteikties arī ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumu sniegšanai. Spēkā esošajā normatīvajā regulējumā tāpat arī šobrīd nav noteikts, ka pretendentam, ja tas izvēlas pieteikties arī uz ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumu sniegšanu, ir pienākums kārtot arī attiecīgu eksāmenu ilgtspējas jomā.

Likuma 10. panta pirmā daļa tiek papildināta ar otro teikumu, kas nosaka, ka, lai zvērināta revidenta sertifikāts apliecinātu viņa tiesības sniegt arī ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumus pretendents iesniegumā norāda, vai viņš kārtos eksāmenu šā likuma 14. panta otrajā daļā minētajās (ilgtspējas) jomās. Ņemot vērā to, ka pieteikumu iesniedz tad, ja persona griežas tiesā, tad nepieciešams Likuma 10. panta pirmajā daļā veikt precizējumu, nosakot, ka pretendents iesniedz iesniegumu.

Ar Direktīvu 2022/2464 grozītās Revīzijas direktīvas 7. panta 2. punkts nosaka, ka "Lai obligāto revidentu varētu apstiprināt arī ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanai, 6. panta 1. punktā minētais profesionālās kompetences pārbaudījums garantē nepieciešamo teorētisko zināšanu līmeni jomās, kas saistītas ar ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu, un spēju šīs zināšanas izmantot praksē. Vismaz daļēji šis pārbaudījums notiek rakstveidā".

Likuma 11. pants tiek papildināts ar 1.¹ daļu, paredzot pretendentam, kurš vēlas saņemt zvērināta revidenta sertifikātu arī ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojuma sniegšanai, pienākumu kārtot zvērinātu revidentu kvalifikācijas eksāmenu, tādējādi pārbaudot, vai pretendentam ir pietiekams teorētisko zināšanu līmenis attiecīgajās jomās, kā arī spējas izmantot šīs zināšanas praksē, lai varētu sniegt ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumu.

Ar Direktīvu 2022/2464 grozītās Revīzijas direktīvas 14. panta 2. punkta ceturtā daļa nosaka, ka "Lai obligāto revidentu varētu apstiprināt arī ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanai, pirmajā daļā minētajā zināšanu pārbaudē pārliecinās, ka obligātais revidents pietiekami pārzina uzņēmējas dalībvalsts normatīvos aktus, ciktāl tas attiecas uz ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu".

Likuma 13. panta 2. punkts tiek papildināts ar prasībām personas profesionālajai kvalifikācijai, ja tā to ir ieguvusi ārvalstī, proti, lai personas ārvalstī iegūto kvalifikāciju atzītu par līdzvērtīgu zvērināta revidenta kvalifikācijai, ārvalsts revidentam jāatbilst visiem Likuma 13. panta minētajiem nosacījumiem, tajā skaitā, ir jānokārto tā daļa no Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas organizētiem zvērinātu revidentu kvalifikācijas eksāmenu priekšmetiem, kuri ietver pretendenta zināšanu pārbaudi ilgtspējas ziņojuma un tā apliecinājuma sniegšanas jomā. Šāda prasība būs piemērojama tad, ja persona vēlēsies sniegt ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumus.

 Ar Direktīvu 2022/2464 grozītās Revīzijas direktīvas 8. panta 3. punkts nosaka, ka "Lai obligāto revidentu varētu apstiprināt arī ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas uzdevumu veikšanai, 1. punktā minētais teorētisko zināšanu pārbaudījums aptver vismaz šādus tematus:
a) juridiskās prasības un standarti attiecībā uz gada un konsolidētās ilgtspējas ziņu sniegšanas sagatavošanu;
b) ilgtspējas analīze;
c) pienācīgas rūpības procesi, kas īstenoti attiecībā uz ilgtspējas jautājumiem (angliski - due diligence processes with regard to sustainability matters);
d) juridiskās prasības un 26.a pantā minētie ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas standarti".

Likumprojekta 9.pantā paredzētais  Likuma 14.panta grozījums izriet no CSRD attiecīgā grozījuma Revīzijas direktīvas 8.pantā 3.punktā un prasība attiecībā uz attiecībā uz pretendenta zināšanu pārbaudījumā iekļaujamais jautājums par pienācīgas rūpības procesiem, izriet no minētās direktīvas 8.panta 3.punkta "c" apakšpunkta. 
 

Likuma 14. pants tiek papildināts ar otro daļu, paredzot zvērinātu revidentu kvalifikācijas eksāmena ilgtspējas jomā programmā ietveramos jautājumus un uzdevumus, kas tieši saistīti ar ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumu un citiem ar ilgtspēju saistītiem jautājumiem.
Likuma 14. panta otrās daļas 3. punktā ir noteikts, ka zvērinātu revidentu pretendenta zināšanas ir jāpārbauda arī tādā jomā kā rūpības pienākumu pasākumi saistībā ar ilgtspējas informāciju. Rūpības pienākumi ir tie, kas atbilst priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai
par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju un ar ko groza Direktīvu (ES) 2019/1937 lietotajam terminam "Pienācīga rūpība".
 

Spēkā esošās Likuma normas neparedz regulējumu attiecībā uz ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojuma sniegšanas uzsākšanu, kādiem nosacījumiem izpildoties zvērināts revidents un zvērinātu revidentu komercsabiedrība var uzsākt ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumu sniegšanu.

Likums tiek papildināts ar 16.¹ pantu, kas nosaka kārtību, kādā  notiek ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojuma sniegšanas tiesību piešķiršana zvērinātam revidentam. Zvērināts revidents uzsāk ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojuma sniegšanu pēc tam, kad ir izdarīts ieraksts Zvērinātu revidentu reģistrā, ka zvērināts revidents ir tiesīgs sniegt ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumu un, ja atbilstoši Likuma 28.² panta otrajā daļā noteiktajam tiek ievērotas profesionālās kvalifikācijas pilnveidošanas prasības Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas atzītā tālākizglītības procesā.
Likums tiek papildināts ar 22.¹ pantu, kas nosaka kārtību, kādā notiek ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojuma sniegšanas tiesību piešķiršana zvērinātu revidentu komercsabiedrībai. Atšķirībā no zvērinātiem revidentiem, zvērinātu revidentu komercsabiedrība uzsāk ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojuma sniegšanu, kad ir izdarīts ieraksts Zvērinātu revidentu komercsabiedrību reģistrā, ka komercsabiedrība ir tiesīga sniegt ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumu.
Abos gadījumos lēmumu par ieraksta izdarīšanu attiecīgajā reģistrā pieņem Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija.

Ar Direktīvu 2022/2464 grozītās Revīzijas direktīvas 16. panta 1. punkta c) un d) apakšpunkts nosaka, ka "Attiecībā uz obligātajiem revidentiem publiskajā reģistrā ir vismaz šāda informācija: (..) - vai obligātais revidents ir apstiprināts, arī lai apliecinātu ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamību; - visas pārējās reģistrācijas kā obligātajam revidentam citu dalībvalstu kompetentajās iestādēs un kā revidentam trešās valstīs, tostarp reģistrācijas iestādes(-žu) nosaukums(-i) un attiecīgā gadījumā reģistrācijas numurs(-i), un norāde par to, vai reģistrācija attiecas uz obligāto revīziju, ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu vai abiem šiem uzdevumiem.".
Ar Direktīvu 2022/2464 grozītās Revīzijas direktīvas 16. panta 2. punkta otrā daļa nosaka, ka "Reģistrā norāda, vai trešo valstu revidenti, kā tie minēti pirmajā daļā, ir reģistrēti obligātās revīzijas veikšanai, ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanai vai abiem šiem uzdevumiem".

Likuma  normas tiek precizētas attiecībā uz ziņām, kādas tiek ierakstītas Zvērinātu revidentu reģistrā.
Likuma 19. panta otrā daļa tiek papildināta ar 5.¹ punktu, paredzot, ka Zvērinātu revidentu reģistrā par zvērinātu revidentu izdara atzīmi, par to, vai zvērināts revidents ir tiesīgs sniegt ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumu. Kā arī 19. panta otrās daļas 6. punkts tiek precizēts, nosakot, kāda informācija par zvērinātu revidentu, kas vienlaikus ir ārvalsts revidents, tiek ierakstīta Zvērinātu revidentu reģistrā.
Likuma 24.²  pants tiek papildināts ar 1.² daļu, kas noteic, ka ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma sniegšanai trešās valsts revidentu ieraksta Trešo valstu revidentu un trešo valstu revidentu komercsabiedrību reģistrā šā likuma 24.¹ pantā noteiktajā kārtībā tikai tad, ja ir saņemts attiecīgs Finanšu ministrijas atzinums. Tiek arī uzskaitīti nosacījumi, kādiem ir jāatbilst šim trešās valsts revidentam, lai viņš tiktu ierakstīts minētajā reģistrā.

Ar Direktīvu 2022/2464 grozītās Revīzijas direktīvas 17. panta 1. punkta e) un i) apakšpunkts, nosaka, ka "Attiecībā uz revīzijas uzņēmumiem publiskajā reģistrā ir vismaz šāda informācija: (..) - visu to obligāto revidentu vārdi un reģistrācijas numuri, kuri nodarbināti revīzijas uzņēmumā vai ir tā asociētie partneri, vai kā citādi ir saistīti ar šo uzņēmumu, un norāde par to, vai viņi ir apstiprināti arī ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanai; - visas pārējās reģistrācijas kā revīzijas uzņēmumam citu dalībvalstu kompetentajās iestādēs un kā revīzijas vienībai trešās valstīs, tostarp reģistrācijas iestādes(-žu) nosaukums(-i) un attiecīgā gadījumā reģistrācijas numurs(-i), un norāde par to, vai reģistrācija attiecas uz obligāto revīziju, ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu vai abiem šiem uzdevumiem.".
Ar Direktīvu 2022/2464 grozītās Revīzijas direktīvas 17. panta 2. punkta otrā daļa nosaka, ka "Reģistrā norāda, vai pirmajā daļā minētās trešo valstu revīzijas struktūras ir reģistrētas obligātās revīzijas veikšanai, ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanai vai abiem šiem uzdevumiem".

Likuma  normas tiek precizētas attiecībā uz ziņām, kādas tiek ierakstītas Zvērinātu revidentu komercsabiedrību reģistrā.
Likuma 24. panta otrās daļas 6. punkts tiek precizēts, papildus nosakot, ka Zvērinātu revidentu komercsabiedrību reģistrā ieraksta ziņas par to, kurš ir zvērinātu revidentu komercsabiedrības algots darbinieks, tās partneris vai citādi saistīts ar šo zvērinātu revidentu komercsabiedrību un norādi par to, vai minētais zvērināts revidents ir tiesīgs sniegt arī ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumu zvērinātu revidentu komercsabiedrības vārdā. Kā arī iepriekš minētās daļas 9. punkts tiek precizēts, nosakot, kāda informācija par zvērinātu revidentu komercsabiedrību, kas vienlaikus ir ārvalstī reģistrēta komercsabiedrība, tiek ierakstīta Zvērinātu revidentu komercsabiedrību reģistrā.
Likuma 24.²  pants tiek papildināts ar 1.² daļu, kas noteic, ka ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma sniegšanai trešās valsts revidentu komercsabiedrību ieraksta Trešo valstu revidentu un trešo valstu revidentu komercsabiedrību reģistrā šā likuma 24.¹ pantā noteiktajā kārtībā tikai tad, ja ir saņemts attiecīgs Finanšu ministrijas atzinums. Tiek arī uzskaitīti nosacījumi, kādiem ir jāatbilst šai trešās valsts revidentu komercsabiedrībai.

Likums  neparedz detalizētāku regulējumu attiecībā uz zvērinātu revidentu profesionālo tālākizglītību, kā tikai Likuma 6.panta ceturtās daļas 6.punktā noteikto, ka Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija organizē un uzrauga zvērinātu revidentu izglītības turpināšanu un profesionālās kvalifikācijas pilnveidošanu Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas atzītā tālāk ­izglītības procesā.
Ar Direktīvu 2022/2464 grozītās Revīzijas direktīvas 14.a. panta trešā daļa nosaka, ka "Dalībvalstis nodrošina, ka pirms 2026. gada 1. janvāra jau apstiprinātie obligātie revidenti, kas vēlas veikt ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas uzdevumus, iegūst nepieciešamās zināšanas par ilgtspējas ziņu sniegšanu un par ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu, tostarp par 8. panta 3. punktā minētajiem tematiem, pamatojoties uz 13. pantā minēto tālākizglītību".

Likums tiek papildināts ar 28.² pantu, kas nosaka zvērināta revidenta pienākumu turpināt profesionālo izglītību un pilnveidot profesionālo kvalifikāciju Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas atzītā tālākizglītības procesā. Kā arī tiek papildināts ar normu, kas nosaka, ka, ja zvērināts revidents un zvērinātu revidentu komercsabiedrība vēlas sniegt ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumu, tad zvērinātam revidentam un zvērinātu revidentu komercsabiedrības ieceltajam zvērinātam revidentam, un galvenajam ilgtspējas revidentam, kas vēlas sniegt ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumu, ir pienākums pilnveidot savu profesionālo kvalifikāciju Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas atzītajā tālākizglītības procesā, kas ietver šā likuma 14.panta otrajā daļā minētās jomas.
Tāpat arī Likums tiek papildināts ar pārejas noteikumu, kas paredz, ka zvērināti revidenti, kas līdz 2026.gada 1.janvārim ir saņēmuši zvērinātu revidentu sertifikātu, un vēlas sniegt ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumus, iegūst nepieciešamās zināšanas par ilgtspējas ziņojuma sagatavošanu un par ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma sniegšanu saskaņā ar šā likuma 28.² panta otrās daļas prasībām. Šā likuma 29.panta otrajā daļā minēto tālākizglītības prasību izpildi zvērināts revidents, kas sniedz ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumu, apliecina Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijai, sākot no 2026.gada 1.janvāra.

Ar Direktīvu 2022/2464 grozītās Revīzijas direktīvas 37. panta 3. punkta otrā daļa nosaka, ka "Dalībvalstis nodrošina, ka tādu lielu uzņēmumu akcionāriem vai dalībniekiem, uz kuriem attiecas Direktīvas 2013/34/ES 19.a un 29.a pants, izņemot minētās Direktīvas 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētos uzņēmumus, un kuri pārstāv vairāk nekā 5 % balsstiesību vai 5 % uzņēmuma kapitāla, rīkojoties individuāli vai kolektīvi, ir tiesības iesniegt tādu lēmuma projektu pieņemšanai akcionāru vai dalībnieku pilnsapulcē, ar kuru pieprasa, lai akreditēta trešā persona, kas nepieder pie tā paša revīzijas uzņēmuma vai tīkla kā obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums, kurš veic obligāto revīziju, sagatavotu ziņojumu par konkrētiem ilgtspējas ziņu sniegšanas elementiem un lai šāds ziņojums būtu pieejams akcionāru vai dalībnieku pilnsapulcei".

Likuma 29. pants tiek papildināts ar 3.⁵ daļu, pārņemot ar Direktīvu 2022/2464 grozītās Revīzijas direktīvas 37. panta 3. punkta otrās daļas normas.
Minētā panta 3.⁵ daļa noteic, ka lielo, mazo un vidējo komercsabiedrību, koncerna mātes sabiedrību, kas ir sabiedriskas nozīmes struktūras, bet nav tādas komercsabiedrības, kuru pārvedami vērtspapīri ir iekļauti dalībvalstu regulētajā tirgū, un kas saskaņā ar Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumu sagatavo ilgtspējas ziņojumu vai attiecīgajā gadījumā konsolidēto ilgtspējas ziņojumu, akcionāri, dalībnieki vai biedri (turpmāk šīs daļas ietvaros – dalībnieki), kas kopā pārstāv piecus un vairāk procentus no sabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo daļu vai akciju skaita, ir tiesības iesniegt dalībnieku sapulcē lēmuma projektu, ar kuru ierosina pieaicināt citu zvērinātu revidentu vai zvērinātu revidentu komercsabiedrību, kas nav sabiedrības dalībnieku sapulcē ievēlēts zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība, vai tāda revidentu komercsabiedrību tīkla dalībnieks, pie kura pieder ievēlētais zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība, sniegt apliecinājuma ziņojumu par sabiedrības konkrētām ilgtspējas ziņojuma un konsolidētā ilgtspējas ziņojuma (ja ir pienākums tādu sagatavot) sadaļām un par apliecinājuma ziņojuma pieejamību dalībnieku sapulcei. Šajā daļā minētā maza, vidēja un liela komercsabiedrība atbilst Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteiktajai mazas, vidējas un lielas sabiedrības kategorijai.   

Ar Direktīvu 2022/2464 grozītās Revīzijas direktīvas 2. panta 6. apakšpunkts nosaka, ka "grupas revidents" ir obligātais(-ie) revidents(-i) vai revīzijas uzņēmums(-i), kas veic konsolidēto pārskatu obligāto revīziju un attiecīgā gadījumā – konsolidētā ilgtspējas ziņojuma apliecināšanu".

Pārņemot Direktīvas 2022/2464 prasības, ir nepieciešams precizēt Likuma 34.¹ panta pirmo daļu, definējot, kas ir koncerna atbildīgais revidents. Normas skaidrībai šis termins tiek integrēts Likuma tekstā. Tas pats attiecas arī uz Likuma 34.¹ panta 1.¹ daļu, kur termins "koncerna atbildīgais revidents" parādās lietošanā. Ņemot vērā, ka Likums tiek papildināts ar jaunu 34.³ pantu, kurā tiek aprakstīti koncerna atbildīgā revidenta pienākumi, ir nepieciešams precizēt 34.¹ pantu, uzsverot, ka koncerna atbildīgais revidents ir zvērinātu revidentu komercsabiedrības ieceltais atbildīgais revidents, kas darbojas tieši koncerna revīzijas un/vai ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma uzdevuma līmenī.
Komercsabiedrības ieceltais zvērināts revidents revīzijas pakalpojuma sniegšanā, tostarp, ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojuma sniegšanai ir atbildīgais zvērināts revidents gan individuālā gada pārskata revīzijas ietvaros, gan konsolidētā gada pārskata revīzijas ietvaros un attiecīgajā gadījumā - ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma ietvaros. Attiecībā uz ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojuma sniegšanu, komercsabiedrība ir tiesīga iecelt kā atbildīgo par ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojuma sniegšanu galveno ilgtspējas revidentu, kuras pārziņā ir tikai ilgtspējas ziņojuma apliecinājums.

Saistībā ar Direktīvas 2022/2464 27.a panta prasību pārņemšanu, Likumā ir nepieciešams noteikt  ar konsolidētā ilgtspējas ziņojuma apliecinājumu sniegšanu saistītu regulējumu.

Likums tiek papildināts ar 34.³ pantu “Konsolidētā ilgtspējas ziņojuma apliecinājums”, kas nosaka personu loku, kas veic konsolidēto ilgtspējas ziņojuma apliecinājumu, apraksta koncerna atbildīgā revidenta pienākumus, veicot konsolidēto ilgtspējas ziņojuma apliecinājumu, īpaši, ja koncernā ietilpstošās meitas sabiedrības ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma uzdevumu koncerna konsolidētās ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma laikā veikusi cita persona — cits zvērināts revidents vai trešās valsts revidents, cita zvērinātu revidentu komercsabiedrība vai trešās valsts revidentu komercsabiedrība. Tāpat minētajā pantā tiek paredzēti nosacījumi kompetentās iestādes – Finanšu ministrijas, sadarbībai ar citām kompetentajām iestādēm (tajā skaitā, trešo valstu kompetentajām iestādēm), gadījumos, kad koncerna atbildīgajam revidentam tiek veikta sniegtā konsolidētās ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojuma kvalitātes pārbaude vai izmeklēšanas darbības saistībā ar konsolidētās ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma uzdevumu.
34.³ pantā tiek noteikts, ka šajā pantā minētās prasības koncerna atbildīgajam revidentam attiecas uz galveno ilgtspējas revidentu, ja viņš ir iecelts par galveno atbildīgo zvērināto revidentu konsolidētā ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma uzdevuma izpildei komercsabiedrības vārdā.

Ar Direktīvas 2022/2464 pārņemšanu tiek noteikta prasība papildināt nacionālo regulējumu ar normu, kas nosaka, ka Trešo valstu revidentu un trešo valstu revidentu komercsabiedrību reģistrā tiek iereģistrēti trešo valstu revidenti un trešo valstu revidentu komercsabiedrības, kas sniedz trešo valstu komercsabiedrībām, kuru vērstpapīri tiek iekļauti regulētajā tirgū, arī tādu pakalpojumu kā ilgtspējas ziņojuma un konsolidētā ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojums. Saskaņā ar spēkā esošo normatīvo regulējumu šāda norma šobrīd attiecas tikai uz revīzijas pakalpojuma sniegšanu.
Kā arī, ir nepieciešams precizēt izņēmuma gadījumus noteiktajiem trešās valsts revidentiem un revidentu komercsabiedrībām tikt ierakstītiem Trešo valstu revidentu un trešo valstu revidentu komercsabiedrību reģistrā attiecībā uz revīzijas pakalpojumu un ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojuma sniegšanu.

Nepieciešams palidināt Likuma 24.¹ pantu ar 1.¹ daļu, iestrādājot normu attiecībā uz trešo valstu revidentu un trešo valstu revidentu komercsabiedrību ierakstīšanu Trešo valstu revidentu un trešo valstu revidentu komercsabiedrību reģistrā ilgtspējas ziņojuma un konsolidētā ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojuma sniegšanai.
Likuma 24.¹ panta otrā daļa tiek precizēta attiecībā uz trešo valstu obligāto revidentu un revīzijas uzņēmumu reģistrāciju Trešo valstu revidentu un trešo valstu revidentu komercsabiedrību reģistrā revīzijas un ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojuma sniegšanai.

Ar Direktīvu 2022/2464 grozītās Revīzijas direktīvas 45. panta 5. punkta a) un b) apakšpunkts nosaka, ka "Dalībvalsts var reģistrēt trešās valsts revīzijas vienību finanšu pārskatu revīzijas nolūkā tikai tad, ja:
a) trešās valsts revīzijas vienības administratīvās vai pārvaldības struktūras locekļu vairākums atbilst prasībām, kas līdzvērtīgas 4. līdz 10. pantā noteiktajām prasībām, izņemot 7. panta 2. punktā, 8. panta 3. punktā un 10. panta 1. punkta otrajā daļā noteiktajām prasībām;
b) trešās valsts revidents, kas veic revīziju trešās valsts revīzijas vienības vārdā, atbilst prasībām, kas līdzvērtīgas 4. līdz 10. punktā noteiktajām prasībām, izņemot 7. panta 2. punktā, 8. panta 3. punktā un 10. panta 1. punkta otrajā daļā noteiktajām prasībām".
Revīzijas direktīvas 4. pants attiecas uz labu reputāciju, 5. pants – uz apstiprinājuma atsaukšanu, 6. pants – uz izglītības kvalifikāciju, 7. pants – uz profesionālās kompetences pārbaudījumu, 8. pants – uz teorētisko zināšanu pārbaudi, 9. pants – uz kvalifikācijas atbrīvojumiem un 10. pants – uz praktiskām apmācībām. Ar Direktīvas 2022/2464 grozītās Revīzijas direktīvas 45. panta 5. punkta a) un b) apakšpunktos minētās atsauces uz attiecīgo pantu punktiem noteic izņēmumus no šajos pantos minētajiem nosacījumiem, tas ir, netiek attiecināta līdzvērtības prasība attiecībā uz profesionālās kompetences pārbaudījumu, teorētisko zināšanu pārbaudījumu un astoņu mēnešu praktisko pieredzi par gada un konsolidētās ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu un citiem ar ilgtspēju saistītiem pakalpojumiem. Līdz ar to šādi izņēmuma nosacījumi ir jāparedz arī Likumā.

Likuma 24.² pants tiek papildināts ar 1.¹ daļu, nosakot, ka šajā likumā noteikto prasību par astoņu mēnešu pieredzi un kvalifikācijas eksāmenu ilgtspējas jomā līdzvērtība nav attiecināma uz trešās valsts revidentu un trešās valsts revidentu komercsabiedrības valdes locekļiem gadījumā, ja trešās valsts revidentu un attiecīgā gadījumā  - trešās valsts komercsabiedrību ieraksta Trešo valstu revidentu un trešo valstu revidentu komercsabiedrību reģistrā revīzijas pakalpojumu sniegšanai.

Saistībā ar Direktīvas 2022/2464  pārņemšanu Likumā nepieciešams noteikt, kādus ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma standartus zvērināti revidenti un zvērinātu revidentu komercsabiedrības izmantos, sniedzot ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumus. Lai visā ES izveidotu vienotu ilgtspējas ziņojumu apliecinājumu un ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu augstā kvalitātē, Eiropa Komisija ir pilnvarota pieņemt ilgtspējas ticamības apliecināšanas standartus. Komisijai līdz 2026. gada 1. oktobrim ir jāpieņem ierobežotas ticamības apliecināšanas standartus un līdz 2028.gada 1.oktobrim – pilnas pārliecības apliecināšanas standartos. Kamēr Komisija nav izdevusi attiecīgos standartus apliecinājuma pakalpojumu sniegšanai, dalībvalstīm ir tiesības piemērot valsts ticamības apliecināšanas standartus, procedūras vai prasības. Šādiem ticamības apliecināšanas standartiem būtu jānosaka procedūras, kuras revidentam jāveic, lai izdarītu secinājumus par ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecinājumu.

Likuma 28. pants tiek papildināts ar 1.² daļu, nosakot, ka zvērināts revidents un zvērinātu revidentu komercsabiedrība sniedz ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumu atbilstoši Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma 16. panta un Likuma  noteikumiem, ievērojot ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma standartus. Tāpat Likums ietver pārejas normu, kas noteic, ka tikmēr, kamēr Eiropas Komisija nav pieņēmusi šā likuma 28. panta 1.² daļā minētos ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma standartus, zvērināts revidents un zvērinātu revidentu komercsabiedrība sniedz ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumu, ievērojot Starptautisko revīzijas un apliecinājumu standartu padomes izdoto 3000. Starptautisko apliecinājuma uzdevumu standartu (SAUS) "Apliecinājuma uzdevumi, kas nav vēsturiskās finanšu informācijas revīzija vai pārbaude".

Likumā ir jāpārņem  ar Direktīvu 2022/2464 grozītās Revīzijas direktīvas 24.b. panta 1. punkta prasības attiecībā uz galvenā ilgtspējas partnera iecelšanu.

Likuma 31. panta nosaukums tiek izteikts jaunā redakcijā "Atbildīgais zvērināts revidents un galvenais ilgtspējas revidents", kā arī Likuma 31. pants tiek papildināts ar 1.¹ daļu, nosakot zvērinātu revidentu komercsabiedrības vadībai paziņošanas pienākumu, tas ir, informēt klientu par ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojuma izpildei iecelto galveno ilgtspējas revidentu. Norma neietekmē līguma par ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojuma sniegšanu, kas tiek slēgts starp klientu un zvērinātu revidentu komercsabiedrību, nosacījumus. Bet līdzīgi kā tas ir noteikts Likuma  31. panta pirmajā daļā attiecībā uz revīzijas pakalpojuma sniegšanu, zvērinātu revidentu komercsabiedrības vadībai ir pienākums paziņot klientam par revīzijas pakalpojuma izpildei iecelto atbildīgo zvērinātu revidentu.

Likumā nepieciešams iestrādāt Direktīvas  2022/2464 28.a panta noteikumus, kas nosaka prasības zvērinātam revidentam un zvērinātu revidentu komercsabiedrībai, kas sniedz ilgtspējas ziņojumu apliecinājuma pakalpojumu, iekļaut savus secinājumus un konstatējumus par klienta  sagatavoto ilgtspējas apliecinājuma ziņojumu speciālā ziņojumā – apliecinājuma ziņojumā par ilgtspējas ziņojuma pārbaudi. Minētais apliecinājuma ziņojums tiek sniegts saskaņā ar ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma  standartiem. Noteikt prasības apliecinājuma ziņojuma par ilgtspējas ziņojuma pārbaudi sagatavošanai – ziņojuma rakstveida forma, ziņojumā iekļaujamā informācija, paraksti. Paredzēt nosacījumus, kā rīkoties, ja ilgtspējas apliecinājuma ziņojumu  pakalpojumu sniedz vairāk kā viens zvērinātais revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība, kā arī, ja revīzijas pakalpojumu un ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumu veic viens uz tas pats zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība.

Papildināt Likumu ar 32.¹ pantu par apliecinājuma ziņojumu par ilgtspējas ziņojumu, tādējādi iestrādājot Likumā Direktīvas  2022/2464 28.a panta prasības. Tāpat 32.¹ pantā tiek noteikts Direktīvas 2022/2464 28.a pantā paredzētais pienākums zvērinātam revidentam un zvērinātu komercsabiedrībai pēc kompetento uzraudzības iestāžu - Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas un Finanšu ministrijas, pieprasījuma informēt Latvijas Zvērinātu revidentu asociāciju un Finanšu ministriju par ilgtspējas ziņojuma un konsolidētā ilgtspējas ziņojuma (ja ir pienākums tādu sagatavot) apliecinājuma uzdevumā iesaistītajiem zvērinātiem revidentiem, atbildīgo zvērināto revidentu, pieaicinātajiem ekspertiem vai lietpratējiem un palīgiem.

Ar Direktīvu 2022/2464 grozītās Revīzijas direktīvas 25.d. punkts nosaka, ka "Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa regulas (ES) Nr. 537/2014 par īpašām prasībām attiecībā uz obligātajām revīzijām sabiedriskas nozīmes struktūrās un ar ko atceļ Komisijas lēmumu 2005/909/EK (turpmāk — Regula Nr. 537/2014) 7. pantu mutatis mutandis piemēro obligātajam revidentam vai revīzijas uzņēmumam, kurš veic sabiedriskas nozīmes struktūras ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas uzdevumu". Regulas Nr. 537/2014 7. pants noteic, ka obligātajiem revidentiem par pārkāpumiem ir jāinformē revidētā struktūra un noteiktos apstākļos arī iestādes, kas atbildīgas par šādu pārkāpumu izmeklēšanu, kā to noteikušas dalībvalstis. Ar noteiktiem apstākļiem tiek saprasts gadījums, kad revidējamā struktūra (klients) nav veicis darbības (pārbaudi) minēto pārkāpumu izmeklēšanā. Šāds pienākums ir jāattiecina arī uz zvērinātiem revidentiem un zvērinātu revidentu komercsabiedrībām saistībā ar darbu pie sabiedriskas nozīmes struktūru ilgtspējas ziņojuma pārbaudes.

Papildināt Likuma 33. pantu ar 1.¹ daļu, paredzot, ka zvērinātam revidentam un zvērinātu revidentu komercsabiedrībai, kas sniedz sabiedriskas nozīmes struktūrai ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumu, ir pienākums ievērot Regulas Nr.  537/2014 7. panta prasības un, atbilstoši šā panta prasībām, informēt klienta vadību un ziņot tiesībsargājošajām iestādēm.

Ar Direktīvu 2022/2464 grozītās Revīzijas direktīvas 29. panta 1. punkta f) apakšpunkts nosaka, ka "Katra dalībvalsts nodrošina, ka uz visiem obligātajiem revidentiem un revīzijas uzņēmumiem attiecas kvalitātes nodrošināšanas sistēma, kas atbilst vismaz (..) šādam kritērijam - (..) kvalitātes nodrošināšanas pārbaudes tvērums, ko papildina atlasīto revīzijas dokumentu un attiecīgā gadījumā - atbilstīga ticamības apliecināšanas dokumentu pārbaude, ietver novērtējumu par revīzijas uzņēmuma atbilstību piemērojamiem revīzijas standartiem, neatkarības prasībām un attiecīgā gadījumā -ticamības apliecināšanas standartiem, kā arī novērtējums par izmantoto resursu apjomu un kvalitāti, par revīzijas maksām un maksām, kuras iekasē par ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu, kā arī par revīzijas uzņēmuma iekšējo kvalitātes kontroles sistēmu".

Papildināt Likumu ar jaunu 35.² pantu, nosakot kārtību, kādā notiek ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojuma kvalitātes pārbaudes tiem zvērinātiem revidentiem un zvērinātu revidentu komercsabiedrībām, kuri šo pakalpojumu ir snieguši saviem klientiem. Minētajā pantā tiek noteikti kompetento uzraudzības iestāžu, kas veic minētās ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojuma kvalitātes pārbaudes, – Finanšu ministrijas un Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas pienākumi, kā arī ir noteikts, kuriem zvērinātiem revidentiem un zvērinātu revidentu komercsabiedrībām katra no šīm uzraugošajām iestādēm veic minētās pārbaudes. Tiek paredzēts termiņš, kādā ir veicamas minētās pārbaudes, tas ir, Finanšu ministrija veic pārbaudes reizi trijos gados, savukārt Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija – reizi sešos gados. Tiek noteikts, ka Zvērinātu revidentu asociācijas un Finanšu ministrijas pārstāvim, kas veic minētās ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojuma kvalitātes pārbaudes, ir jābūt pieredzei ilgtspējas ziņojuma sagatavošanā un ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma sagatavošanā, vai citai pieredzei ilgtspējas jomā. Lai laicīgi sagatavotos minēto pārbaužu veikšanai (pilnveidotu prasmes un zināšanas ilgtspējas jomā) Likums ietver pārejas normu, kas nosaka, minētiem  kompetento iestāžu pārbaudes veicējiem prasība  par pieredzi ilgtspējas ziņojuma sagatavošanā un ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma sniegšanā vai pieredzē ar citiem pakalpojumiem, kas saistīti ar ilgtspēju, ir piemērojama sākot ar 2025. gada 31. decembri.
Lai izvairītos no situācijas, kad vienam un tam pašam zvērinātam revidentam vai zvērinātu revidentu komercsabiedrībai divas reizes tiek veikta pārbaude, tas ir, ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojuma kvalitātes pārbaude, kas noteikta 35.² pantā, un revīzijas pakalpojumu kvalitātes pārbaude, kas šobrīd jau ir noteikta Likuma 35.¹ pantā, tā radot šim zvērinātam revidentam vai zvērinātu revidentu komercsabiedrībai nepamatotu slogu, Likuma 35.² pantā tiek noteikta īpaša kārtība, nosakot, ka, ja šā likuma 35.¹ panta revīzijas pakalpojumu kvalitātes pārbaudei pakļautais zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība ir sniegusi tam pašam revīzijas klientam ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumu, tad Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija (attiecīgā gadījumā, ja minētais revīzijas klients ir sabiedriskas nozīmes struktūra, – Finanšu ministrija) veic ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojuma kvalitātes pārbaudi revīzijas pakalpojuma kvalitātes pārbaudes ietvaros. 

Ar Direktīvu 2022/2464 grozītās Revīzijas direktīvas 32. panta 3. punkts nosaka, ka "Kompetento iestādi vada personas, kas nav praktizējoši revidenti un kas ir kompetentas jomās, kuras saistītas ar obligāto revīziju un attiecīgā gadījumā ar ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu. Tās izvēlas saskaņā ar neatkarīgu un atklātu izvirzīšanas procedūru.”. Saskaņā ar  spēkā esošo normatīvo regulējumu Likumā kā atbildīgā iestāde par valsts politikas komercsabiedrību revīzijas jomā izstrādi un īstenošanu ir noteikta Finanšu ministrija".

Nepieciešams precizēt Likuma 36.¹ panta pirmo daļu, papildinot ar nomu, kas nosaka, ka Finanšu ministrija izstrādā un īsteno valsts politiku arī ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma jomā.

Ar Direktīvas 2022/2464 ieviešanu tiek noteikta sadarbība  starp nacionālajām kompetentajām institūcijām un ar citu dalībvalstu kompetentajām institūcijām, kā arī ar trešo valstu kompetentajām institūcijām ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojuma jomā.

Likums tiek papildināts ar 36.² pantu, nosakot, ka šā likuma 37.¹ panta (Finanšu ministrijas kā kompetentās iestādes sadarbība ar citu dalībvalstu un trešo valstu kompetentajām institūcijām revīzijas jomā izmeklēšanas darbībās), 37.⁴ panta (Finanšu ministrijas kā kompetentās iestādes sadarbība ar trešās valsts kompetento institūciju revīzijas jomā, ja no tās ir saņemts revīzijas darba dokumentu un citu dokumentu pieprasījums) un 37.⁵ panta (Finanšu ministrijas un Latvijas Bankas kā kompetento iestāžu pienākumi un savstarpējā sadarbība) noteikumi kompetentajām (uzraudzības) iestādēm attiecībā uz revīzijas jomu vienlīdzīgi piemērojami arī ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojuma jomā.

Likumā nav iekļautas normas par Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas valstisko uzraudzību ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojuma jomā.

Līdz ar to, Likuma 37. pants, kas šobrīd noteic prasības Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas valstiskajai uzraudzībai revīzijas pakalpojumu jomā, tiek papildināts ar sesto daļu, kas paredz, ka Likuma 37. pantā minētās prasības revīzijas pakalpojuma uzraudzības jomā ir vienlīdzīgi piemērojamas arī ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojuma uzraudzībai.

Ar Direktīvu 2022/2464 grozītās Revīzijas direktīvas 25.c. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts, 25.c. panta 2. punkts un 25.c. panta 3. punkts paredz nosacījumus, pie kuriem zvērināts revidents un zvērinātu revidentu komercsabiedrība ir tiesīga revidējamai sabiedriskas nozīmes struktūrai sniegt ar revīziju nesaistītus pakalpojumus gadījumā, kad šai sabiedriskas nozīmes struktūrai zvērināts revidents sniedz ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumu.

Ir  nepieciešams papildināt Likumu, nosakot prasības attiecībā uz  ar revīziju nesaistītiem aizliegtiem pakalpojumiem un to sniegšanu vienlaicīgi ar ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojuma sniegšanu.  Lai šīs prasības noteiktu, Likuma 37.⁶ pants tiek papildināts ar ceturto, piekto un sesto daļu.

Ar Direktīvu 2022/2464 grozītās Regulas Nr. 537/2014 4. panta 2. punkta otrā daļa nosaka, ka "Šā punkta pirmajā daļā noteikto limitu nolūkos netiek iekļauta ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšana un ar revīziju nesaistītie pakalpojumi, kas nav minēti 5. panta 1. punktā un ko pieprasa Savienības vai valsts tiesību akti". Tā kā Regulas Nr. 537/2014 4.panta prasību piemērošanas skaidrībai Likumā ir jau iestrādāts 37.⁷ pants, kas noteic ar revīziju nesaistītu pakalpojumu maksas saņemšanas ierobežojumu, ir nepieciešams šo pantu papildināt, nosakot izņēmuma prasības attiecībā uz maksu, kas saņemta par ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumiem.

Likuma 37.⁷ pants tiek papildināts ar 1.¹ daļu, paredzot, ka ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumiem nepiemēro Likuma 37.⁷ panta pirmajā daļā minētos ar revīziju nesaistītu pakalpojumu maksas saņemšanas ierobežojumus.

Ar Direktīvu 2022/2464 grozītās Revīzijas direktīvas 30.a. panta 1.punkta ca) un da) apakšpunkts nosaka sankcijas un administratīvos pasākumus, kas var tikt piemēroti zvērinātam revidentam, zvērinātu revidentu komercsabiedrībai, atbildīgajam zvērinātam revidentam vai ilgtspējas revidentam, kas sniedz ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumu, pārkāpumu gadījumā.

Tiek precizēts sankciju pasākumu regulējums un papildināta Likuma 38.² panta ceturtā daļa ar 3.¹ un 4.¹ punktu, nosakot, ka par Likuma un Regulas Nr. 537/2014 prasību neievērošanu Finanšu ministrija ir tiesīga piemērot arī šādus sankciju pasākumus:  
- aizliegt zvērinātam revidentam, zvērinātu revidentu komercsabiedrībai, atbildīgajam zvērinātam revidentam vai ilgtspējas revidentam uz laiku līdz trim gadiem sniegt ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumus un parakstīt apliecinājuma ziņojumus par ilgtspējas ziņojumu;
- publicēt Finanšu ministrijas tīmekļvietnē publisku paziņojumu par to, ka parakstītais  apliecinājuma ziņojums par ilgtspējas ziņojumu neatbilst Likuma 32.¹ pantā noteiktajām prasībām.
Ņemt vērā to, ka Revīzijas direktīvas 30.f panta 2. punkts paredz pienākumu dalībvalsts kompetentajai iestādei nekavējoties informēt Eiropas Revīzijas pārraudzības struktūru komiteju par visiem 30.a panta 1. punkta c) un e) apakšpunktā minētajiem pagaidu aizliegumiem,  ir nepieciešams arī precizēt Likuma 38.² panta devīto daļu, paredzot, ka Finanšu ministrija nekavējoties informē Eiropas Revīzijas pārraudzības struktūru komiteju par Likuma 38.² panta ceturtās daļas  3.¹ punktā minēto sankciju vai uzraudzības pasākumu piemērošanu, norādot personu, kurai sankcija vai uzraudzības pasākums ir piemērots, un piemērotās sankcijas vai uzraudzības pasākuma veidu.

Direktīvas 2013/34/ES 34. panta 3. punktā ir noteikts, ka dalībvalstis var atļaut, ka ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma ziņojumu var sniegt revidents, kas nav attiecīgā klienta finanšu pārskata revidents. Ņemot vērā to, ka Latvija izvēlas šo iespēju, attiecīgi ir jāpapildina Likums.
 

Likums tiek papildināts ar jaunu 3.¹ pantu kurā tiek noteiktas personas, kuras ir tiesīgas sniegt ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumu.