23-TA-703: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par nekustamā īpašuma "Dižmuižas", Vecsaules pagastā, Bauskas novadā, daļas pirkšanu projekta "Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve "Rail Baltica" koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu" īstenošanai" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma (turpmāk – Likums) 9. panta pirmā daļa.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz projekta “Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve “Rail Baltica” koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu” (turpmāk – Rail Baltica projekts) īstenošanas vajadzībām no privātpersonas atsavināt tai piederoša nekustamā īpašuma “Dižmuižas”, Vecsaules pagastā, Bauskas novadā (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 4092 001 0582) sastāvā esošās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 4092 001 0577) daļu 0.3133 ha platībā (platība var tikt precizēta zemes kadastrālās uzmērīšanas procesā).
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Īstenojot Rail Baltica projektu, nepieciešams atsavināt īpašniekam piederoša nekustamā īpašuma “Dižmuižas”, Vecsaules pagastā, Bauskas novadā (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 4092 001 0582) (turpmāk – Nekustamais īpašums), sastāvā esošās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 4092 001 0577) (turpmāk – Zemes vienība) daļu 0.3133 ha platībā (platība var tikt precizēta zemes kadastrālās uzmērīšanas procesā) (turpmāk – Nekustamā īpašuma daļa).
Rail Baltica projekta īstenošanai paredzētā darbība, nosakot dzelzceļa līnijas trases novietojumu Latvijas teritorijā, akceptēta ar Ministru kabineta 2016. gada 24. augusta rīkojumu Nr. 467 “Par Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecībai paredzētās darbības akceptu”. Ar Ministru kabineta 2016. gada 24. augusta rīkojumu Nr. 468 “Par nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai Rail Baltica” noteikts nacionālo interešu objekta statuss.
Saskaņā ar pilnsabiedrības “RB Latvija” veiktās izpētes “Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas Rail Baltica Latvijas posma detalizēta tehniskā izpēte un ietekmes uz vidi novērtējums” tehniskajiem risinājumiem un to detalizāciju būvprojektā Rail Baltica trases robeža skar Nekustamā īpašuma daļu.
Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešams atsavināt Nekustamā īpašuma daļu 0.3133 ha platībā, kas nepieciešama:
- Zemes vienības daļa aptuveni 0.0047 ha platībā Rail Baltica projekta dzelzceļa infrastruktūras publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras nodalījuma joslā izbūvei;
- Zemes vienības daļa aptuveni 0.0871 ha platībā valsts nozīmes ceļa būvdarbiem (ceļa nodalījuma josla);
- Zemes vienības daļa aptuveni 0.2215 ha platībā jauna valstij piederoša pašvaldības nozīmes ceļa būvdarbiem (ceļa nodalījuma josla).
Nekustamā īpašuma daļa tiek atsavināta publiskās lietošanas dzelzceļa transporta infrastruktūras projekta attīstībai un atbilstoši RB Rail AS sniegtajai informācijai par būvprojekta tehniskajiem risinājumiem un projektēto autoceļu nozīmi, atsavināšana ir vienīgais veids šī mērķa sasniegšanai, ievērojot Dzelzceļa likuma 15. panta pirmā daļā noteikto un likuma “Par autoceļiem” 4.panta regulējumu.
Rail Baltica projekta īstenošanai paredzētā darbība, nosakot dzelzceļa līnijas trases novietojumu Latvijas teritorijā, akceptēta ar Ministru kabineta 2016. gada 24. augusta rīkojumu Nr. 467 “Par Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecībai paredzētās darbības akceptu”. Ar Ministru kabineta 2016. gada 24. augusta rīkojumu Nr. 468 “Par nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai Rail Baltica” noteikts nacionālo interešu objekta statuss.
Saskaņā ar pilnsabiedrības “RB Latvija” veiktās izpētes “Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas Rail Baltica Latvijas posma detalizēta tehniskā izpēte un ietekmes uz vidi novērtējums” tehniskajiem risinājumiem un to detalizāciju būvprojektā Rail Baltica trases robeža skar Nekustamā īpašuma daļu.
Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešams atsavināt Nekustamā īpašuma daļu 0.3133 ha platībā, kas nepieciešama:
- Zemes vienības daļa aptuveni 0.0047 ha platībā Rail Baltica projekta dzelzceļa infrastruktūras publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras nodalījuma joslā izbūvei;
- Zemes vienības daļa aptuveni 0.0871 ha platībā valsts nozīmes ceļa būvdarbiem (ceļa nodalījuma josla);
- Zemes vienības daļa aptuveni 0.2215 ha platībā jauna valstij piederoša pašvaldības nozīmes ceļa būvdarbiem (ceļa nodalījuma josla).
Nekustamā īpašuma daļa tiek atsavināta publiskās lietošanas dzelzceļa transporta infrastruktūras projekta attīstībai un atbilstoši RB Rail AS sniegtajai informācijai par būvprojekta tehniskajiem risinājumiem un projektēto autoceļu nozīmi, atsavināšana ir vienīgais veids šī mērķa sasniegšanai, ievērojot Dzelzceļa likuma 15. panta pirmā daļā noteikto un likuma “Par autoceļiem” 4.panta regulējumu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Nekustamais īpašums reģistrēts Vecsaules pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000599252. Īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu 2020. gada 11. maijā nostiprinātas fiziskai personai (turpmāk – Īpašnieks).
Nekustamajam īpašumam nav reģistrētas hipotēkas vai piedziņas atzīmes. Nekustamajam īpašumam ir uzlikta aizlieguma atzīme bez personas rakstiskas piekrišanas Nekustamo īpašumu pārdot, dāvināt, mainīt vai kā citādi atsavināt. Nekustamais īpašums ir apgrūtināts ar lietu tiesībām atzīmes veidā – ceļa servitūta teritorija 0.1 ha.
Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk – Kadastra sistēma) Zemes vienībai ir reģistrēti šādi apgrūtinājumi:
• ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar valsts reģionālajiem autoceļiem lauku apvidos 0.5000 ha;
• ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu gaisvadu līniju ārpus pilsētām un ciemiem ar nominālo spriegumu līdz 20 kilovoltiem 0.1100 ha;
• ūdensnotekas (ūdensteču regulēta posma un speciāli raktas gultnes), kā arī uz tās esošas hidrotehniskas būves un ierīces ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija lauksaimniecībā izmantojamās zemēs 0.1000 ha;
• vairāk par 100 kilometriem garas dabiskas ūdensteces vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas teritorija lauku apvidos 3.1200 ha;
• tauvas joslas teritorija gar upi 0.1000 ha;
• ceļa servitūta teritorija 0.1000 ha.
Zemes ierīcības projekta īstenošanas ietvaros atsavināmajā Nekustamā īpašuma daļā tiks noteikti atbilstošie apgrūtinājumi. Atbilstoši Aizsargjoslu likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajam ievērojami noteiktie aprobežojumi attiecīgajā aizsargjoslā. Rail Baltica projekta projektēšanas un būvdarbu ietvaros tiek nodrošināta gan normatīvo aktu, gan attiecīgo komersantu izsniegto tehnisko noteikumu, gan būvvaldes izdoto nosacījumu ievērošana un izpilde.
Saskaņā ar Kadastra sistēmas datiem Zemes vienības lietošanas mērķis ir “Zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība” (kods 0101), platības sadalījums par lietošanas veidiem:
• Lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība 2.9800 ha;
• Mežu platība 0.1900 ha;
• Krūmāju platība 0.7500 ha;
• Zemes zem ceļiem platība 0.1100 ha;
• Pārējās zemes patība 0.0800 ha.
Saskaņā ar Valsts meža dienesta 2022. gada 4. februārī sniegto informāciju Zemes vienībā esošās mežaudzes platība neatrodas uz Zemes vienības atsavināmās daļas. Atbilstoši Bauskas novada pašvaldības 2022. gada 16. augusta atzinumam Nr. BNP/2022/4.7/1447/N, nodalot Rail Baltica projektam nepieciešamo Nekustamā īpašuma sastāvā esošo Zemes vienības daļu, veidojas atlikusī Zemes vienības daļa ar platību 3.7967 ha, kas, ievērojot Likuma 6.panta pirmo daļu, nav atsavināma, jo ir veidojama kā patstāvīgs īpašums un Īpašnieks to var izmantot atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam. Saskaņā ar Likuma 6.panta pirmo daļu institūcijai nav jāierosina atsavināt visa Nekustamā īpašuma atsavināšanu, ja sabiedrības vajadzībām ir nepieciešama tikai Nekustamā īpašuma daļa, bet atlikusī (neatsavināmā) Nekustamā īpašuma daļa ir izmantojama atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam.
Atsavināšanas procesā Īpašnieks nav pieteicis zaudējumus, bet izteica lūgumu uz Nekustamā īpašuma daļas esošos kokus nocirst institūcijas izvēlētam būvuzņēmējam un nocirstos kokus novietot Īpašnieka ierādītajā vietā.
Pamatojoties uz Likuma 9. pantu un Ministru kabineta 2011. gada 15. marta noteikumu Nr. 204 “Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu” (turpmāk - Ministru kabineta noteikumi) 36.1. apakšpunktu, Satiksmes ministrija ar 2023. gada 15.marta lēmumu Nr.03.1-14/739 apstiprināja taisnīgas atlīdzības apmēru par nekustamā īpašuma „Dižmuižas”, Vecsaules pagastā, Bauskas novadā, kadastra Nr. 4092 001 0582, sastāvā esošās zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 4092 001 0577 daļas 0.3133 ha platībā (platība var tikt precizēta zemes kadastrālās uzmērīšanas procesā) atbilstoši Nekustamā īpašuma daļas tirgus vērtībai kopējā summā 2 631,72 EUR (divi tūkstoši seši simti trīsdesmit viens euro un septiņdesmit divi centi) jeb 0,84 EUR (astoņdesmit četri centi) par vienu zemes kvadrātmetru. Atlīdzības apmērs precizējams, ja zemes kadastrālās uzmērīšanas rezultātā precizēta platība.
Īpašnieka prasījums par atsavināmajā Nekustamā īpašuma daļā esošo koku nociršanu apmierināts, attiecīgo noteikumu iekļaujot pirkuma līgumā par labprātīgu nekustamā īpašuma atsavināšanu, vienlaikus paredzot, ka koki tiks cirsti Rail Baltica projekta īstenošanas ietvaros pirms būvdarbu uzsākšanas, izvesti un novietoti attālumā ne tālāk kā 1 km no Nekustamā īpašuma Īpašnieka vai tā pilnvarotas personas norādītā vietā (koku vērtība nav ņemta vērā, nosakot Nekustamā īpašuma daļas tirgus vērtību). Īpašnieks saglabā tiesības pats veikt koku ciršanu līdz Rail Baltica projekta būvdarbu uzsākšanai. Tādā gadījumā par koku ciršanas atļaujām atbildīgs ir Īpašnieks.
Ja par Nekustamā īpašuma daļu netiks noslēgts atsavināšanas darījums, likumprojektā par Nekustamā īpašuma daļas piespiedu atsavināšanu nosakāma kārtība nozāģēto koku novietošanai, paredzot iespēju Īpašniekam ar institūciju vienoties citādi.
No Īpašnieka saņemta rakstveida piekrišana Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanai un atlīdzības apmēram.
Saņemta rakstveida piekrišana arī no personas, kurai par labu zemesgrāmatas nodalījumā nostiprināta aizlieguma atzīme bez personas rakstiskas piekrišanas Nekustamo īpašumu pārdot, dāvināt, mainīt vai kā citādi atsavināt.
Saskaņā ar Likuma 27. panta pirmajā un otrajā daļā noteikto Īpašniekam ir tiesības apstrīdēt Satiksmes ministrijas noteikto atlīdzības apmēru.
Ja netiks noslēgts pirkuma līgums par Nekustamā īpašuma daļas labprātīgu atsavināšanu, tiks virzīts likumprojekts par Nekustamā īpašuma daļas piespiedu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām.
Lai noslēgtu līgumu par labprātīgu Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu, no personas, kuras labā ierakstīta aizlieguma atzīme, saņemama notariāli apliecināta rakstiska piekrišana atsavināmās Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanai. Nostiprinot īpašuma tiesības uz atsavināmo Nekustamā īpašuma daļu zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā, aizlieguma atzīme netiks paredzēta (tiks dzēsta attiecībā uz atsavināmo Nekustamā īpašuma daļu). Nekustamā īpašuma daļas piespiedu atsavināšanas gadījumā uz likuma pamata, atbilstoši Likuma 16.pantam atsavināmā Nekustamā īpašuma daļa pāriet valsts īpašumā brīva no visiem apgrūtinājumiem un nastām, kuras Nekustamajam īpašumam bija uzliktas saistību rezultātā, tajā skaitā no aizlieguma atzīmes bez personas rakstiskas piekrišanas nekustamo īpašumu pārdot, dāvināt, mainīt vai kā citādi atsavināt.
Pēc Nekustamā īpašuma sadalīšanas un Nekustamā īpašuma atsavināšanas, Satiksmes ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nostiprinās īpašuma tiesības uz atsavināmo Nekustamo īpašumu zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā.
Saskaņā ar Dzelzceļa likuma pārejas noteikumu 53. punktu Satiksmes ministrija Nekustamo īpašumu nodos Rail Baltica projekta īstenotājam pārvaldīšanā tā pienācīgai apsaimniekošanai līdz būvdarbu uzsākšanai.
Nekustamajam īpašumam nav reģistrētas hipotēkas vai piedziņas atzīmes. Nekustamajam īpašumam ir uzlikta aizlieguma atzīme bez personas rakstiskas piekrišanas Nekustamo īpašumu pārdot, dāvināt, mainīt vai kā citādi atsavināt. Nekustamais īpašums ir apgrūtināts ar lietu tiesībām atzīmes veidā – ceļa servitūta teritorija 0.1 ha.
Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk – Kadastra sistēma) Zemes vienībai ir reģistrēti šādi apgrūtinājumi:
• ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar valsts reģionālajiem autoceļiem lauku apvidos 0.5000 ha;
• ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu gaisvadu līniju ārpus pilsētām un ciemiem ar nominālo spriegumu līdz 20 kilovoltiem 0.1100 ha;
• ūdensnotekas (ūdensteču regulēta posma un speciāli raktas gultnes), kā arī uz tās esošas hidrotehniskas būves un ierīces ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija lauksaimniecībā izmantojamās zemēs 0.1000 ha;
• vairāk par 100 kilometriem garas dabiskas ūdensteces vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas teritorija lauku apvidos 3.1200 ha;
• tauvas joslas teritorija gar upi 0.1000 ha;
• ceļa servitūta teritorija 0.1000 ha.
Zemes ierīcības projekta īstenošanas ietvaros atsavināmajā Nekustamā īpašuma daļā tiks noteikti atbilstošie apgrūtinājumi. Atbilstoši Aizsargjoslu likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajam ievērojami noteiktie aprobežojumi attiecīgajā aizsargjoslā. Rail Baltica projekta projektēšanas un būvdarbu ietvaros tiek nodrošināta gan normatīvo aktu, gan attiecīgo komersantu izsniegto tehnisko noteikumu, gan būvvaldes izdoto nosacījumu ievērošana un izpilde.
Saskaņā ar Kadastra sistēmas datiem Zemes vienības lietošanas mērķis ir “Zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība” (kods 0101), platības sadalījums par lietošanas veidiem:
• Lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība 2.9800 ha;
• Mežu platība 0.1900 ha;
• Krūmāju platība 0.7500 ha;
• Zemes zem ceļiem platība 0.1100 ha;
• Pārējās zemes patība 0.0800 ha.
Saskaņā ar Valsts meža dienesta 2022. gada 4. februārī sniegto informāciju Zemes vienībā esošās mežaudzes platība neatrodas uz Zemes vienības atsavināmās daļas. Atbilstoši Bauskas novada pašvaldības 2022. gada 16. augusta atzinumam Nr. BNP/2022/4.7/1447/N, nodalot Rail Baltica projektam nepieciešamo Nekustamā īpašuma sastāvā esošo Zemes vienības daļu, veidojas atlikusī Zemes vienības daļa ar platību 3.7967 ha, kas, ievērojot Likuma 6.panta pirmo daļu, nav atsavināma, jo ir veidojama kā patstāvīgs īpašums un Īpašnieks to var izmantot atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam. Saskaņā ar Likuma 6.panta pirmo daļu institūcijai nav jāierosina atsavināt visa Nekustamā īpašuma atsavināšanu, ja sabiedrības vajadzībām ir nepieciešama tikai Nekustamā īpašuma daļa, bet atlikusī (neatsavināmā) Nekustamā īpašuma daļa ir izmantojama atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam.
Atsavināšanas procesā Īpašnieks nav pieteicis zaudējumus, bet izteica lūgumu uz Nekustamā īpašuma daļas esošos kokus nocirst institūcijas izvēlētam būvuzņēmējam un nocirstos kokus novietot Īpašnieka ierādītajā vietā.
Pamatojoties uz Likuma 9. pantu un Ministru kabineta 2011. gada 15. marta noteikumu Nr. 204 “Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu” (turpmāk - Ministru kabineta noteikumi) 36.1. apakšpunktu, Satiksmes ministrija ar 2023. gada 15.marta lēmumu Nr.03.1-14/739 apstiprināja taisnīgas atlīdzības apmēru par nekustamā īpašuma „Dižmuižas”, Vecsaules pagastā, Bauskas novadā, kadastra Nr. 4092 001 0582, sastāvā esošās zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 4092 001 0577 daļas 0.3133 ha platībā (platība var tikt precizēta zemes kadastrālās uzmērīšanas procesā) atbilstoši Nekustamā īpašuma daļas tirgus vērtībai kopējā summā 2 631,72 EUR (divi tūkstoši seši simti trīsdesmit viens euro un septiņdesmit divi centi) jeb 0,84 EUR (astoņdesmit četri centi) par vienu zemes kvadrātmetru. Atlīdzības apmērs precizējams, ja zemes kadastrālās uzmērīšanas rezultātā precizēta platība.
Īpašnieka prasījums par atsavināmajā Nekustamā īpašuma daļā esošo koku nociršanu apmierināts, attiecīgo noteikumu iekļaujot pirkuma līgumā par labprātīgu nekustamā īpašuma atsavināšanu, vienlaikus paredzot, ka koki tiks cirsti Rail Baltica projekta īstenošanas ietvaros pirms būvdarbu uzsākšanas, izvesti un novietoti attālumā ne tālāk kā 1 km no Nekustamā īpašuma Īpašnieka vai tā pilnvarotas personas norādītā vietā (koku vērtība nav ņemta vērā, nosakot Nekustamā īpašuma daļas tirgus vērtību). Īpašnieks saglabā tiesības pats veikt koku ciršanu līdz Rail Baltica projekta būvdarbu uzsākšanai. Tādā gadījumā par koku ciršanas atļaujām atbildīgs ir Īpašnieks.
Ja par Nekustamā īpašuma daļu netiks noslēgts atsavināšanas darījums, likumprojektā par Nekustamā īpašuma daļas piespiedu atsavināšanu nosakāma kārtība nozāģēto koku novietošanai, paredzot iespēju Īpašniekam ar institūciju vienoties citādi.
No Īpašnieka saņemta rakstveida piekrišana Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanai un atlīdzības apmēram.
Saņemta rakstveida piekrišana arī no personas, kurai par labu zemesgrāmatas nodalījumā nostiprināta aizlieguma atzīme bez personas rakstiskas piekrišanas Nekustamo īpašumu pārdot, dāvināt, mainīt vai kā citādi atsavināt.
Saskaņā ar Likuma 27. panta pirmajā un otrajā daļā noteikto Īpašniekam ir tiesības apstrīdēt Satiksmes ministrijas noteikto atlīdzības apmēru.
Ja netiks noslēgts pirkuma līgums par Nekustamā īpašuma daļas labprātīgu atsavināšanu, tiks virzīts likumprojekts par Nekustamā īpašuma daļas piespiedu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām.
Lai noslēgtu līgumu par labprātīgu Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu, no personas, kuras labā ierakstīta aizlieguma atzīme, saņemama notariāli apliecināta rakstiska piekrišana atsavināmās Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanai. Nostiprinot īpašuma tiesības uz atsavināmo Nekustamā īpašuma daļu zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā, aizlieguma atzīme netiks paredzēta (tiks dzēsta attiecībā uz atsavināmo Nekustamā īpašuma daļu). Nekustamā īpašuma daļas piespiedu atsavināšanas gadījumā uz likuma pamata, atbilstoši Likuma 16.pantam atsavināmā Nekustamā īpašuma daļa pāriet valsts īpašumā brīva no visiem apgrūtinājumiem un nastām, kuras Nekustamajam īpašumam bija uzliktas saistību rezultātā, tajā skaitā no aizlieguma atzīmes bez personas rakstiskas piekrišanas nekustamo īpašumu pārdot, dāvināt, mainīt vai kā citādi atsavināt.
Pēc Nekustamā īpašuma sadalīšanas un Nekustamā īpašuma atsavināšanas, Satiksmes ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nostiprinās īpašuma tiesības uz atsavināmo Nekustamo īpašumu zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā.
Saskaņā ar Dzelzceļa likuma pārejas noteikumu 53. punktu Satiksmes ministrija Nekustamo īpašumu nodos Rail Baltica projekta īstenotājam pārvaldīšanā tā pienācīgai apsaimniekošanai līdz būvdarbu uzsākšanai.
Risinājuma apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz atsavināt nekustamā īpašuma „Dižmuižas”, Vecsaules pagastā, Bauskas novadā, kadastra Nr. 4092 001 0582, sastāvā esošās zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 4092 001 0577 daļu 0.3133 ha platībā (platība var tikt precizēta zemes kadastrālās uzmērīšanas procesā).
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Nekustamā īpašuma daļa tiek atsavināta transporta infrastruktūras attīstībai un atsavināšana ir vienīgais veids šī mērķa sasniegšanai.
Dzelzceļa likuma 15.panta pirmā daļa noteic, ka zeme valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā ir valsts īpašums (15.panta 1.1 daļa konkrētā situācijā nav attiecināma).
Likuma “Par autoceļiem” 4. panta pirmā daļa noteic, ka valsts autoceļi un to zemes, tai skaitā ceļu zemes nodalījuma joslas, ar visām šo autoceļu kompleksā ietilpstošajām būvēm ir Latvijas Republikas īpašums, savukārt šā panta trešā daļa noteic, ka pašvaldību ceļi un to zemes, tai skaitā ceļu zemes nodalījuma joslas, ir attiecīgo pašvaldību īpašums.
Dzelzceļa likuma 15.panta pirmā daļa noteic, ka zeme valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā ir valsts īpašums (15.panta 1.1 daļa konkrētā situācijā nav attiecināma).
Likuma “Par autoceļiem” 4. panta pirmā daļa noteic, ka valsts autoceļi un to zemes, tai skaitā ceļu zemes nodalījuma joslas, ar visām šo autoceļu kompleksā ietilpstošajām būvēm ir Latvijas Republikas īpašums, savukārt šā panta trešā daļa noteic, ka pašvaldību ceļi un to zemes, tai skaitā ceļu zemes nodalījuma joslas, ir attiecīgo pašvaldību īpašums.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Taisnīga atlīdzība par Nekustamo īpašumu aprēķināta un apstiprināta, ievērojot normatīvajos aktos noteikto kārtību.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Nekustamā īpašuma daļa ir nepieciešama transporta infrastruktūras attīstībai - Rail Baltica projekta īstenošanai.
Rīkojuma projektā risinātie jautājumi tiešā veidā skar Īpašnieku, kuram piederošā Nekustamā īpašuma daļa atsavināma sabiedrības vajadzībām.
Rīkojuma projekts netiešā veidā skar Rail Baltica projekta ietvaros pārbūvējamās un jaunizbūvējamās publiskās lietošanas transporta infrastruktūras lietotājus.
Rīkojuma projektā risinātie jautājumi tiešā veidā skar Īpašnieku, kuram piederošā Nekustamā īpašuma daļa atsavināma sabiedrības vajadzībām.
Rīkojuma projekts netiešā veidā skar Rail Baltica projekta ietvaros pārbūvējamās un jaunizbūvējamās publiskās lietošanas transporta infrastruktūras lietotājus.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Nekustamā īpašuma daļa ir nepieciešama transporta infrastruktūras attīstībai - Rail Baltica projekta īstenošanai.
Rīkojuma projekts netiešā veidā skar Rail Baltica projekta ietvaros pārbūvējamās un jaunizbūvējamās publiskās lietošanas transporta infrastruktūras lietotājus, piemēram, pārvadātājus.
Rīkojuma projekts netiešā veidā skar Rail Baltica projekta ietvaros pārbūvējamās un jaunizbūvējamās publiskās lietošanas transporta infrastruktūras lietotājus, piemēram, pārvadātājus.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Nekustamā īpašuma daļa ir nepieciešama transporta infrastruktūras attīstībai - Rail Baltica projekta īstenošanai. Rail Baltica projekta ietvaros īstenojamie transporta infrastruktūras uzlabojumi un jaunas izbūves veicinās attiecīgā reģiona un valsts ekonomisko izaugsmi.
2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Jā
Ietekmes apraksts
Nekustamā īpašuma daļa ir nepieciešama transporta infrastruktūras attīstībai - Rail Baltica projekta īstenošanai, kas labvēlīgi ietekmēs citas tautsaimniecības nozares, radot iespējas palieli eksporta apjomu un ātrumu.
2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Rīkojuma projekta tiesiskais regulējums nākotnē varētu ietekmēt uzņēmējdarbības vidi, jo, plānojot un īstenojot Rail Baltica projektu, tiek veidota tautsaimniecības vajadzībām un tās attīstībai, stabilas satiksmes interesēm, kā arī vides aizsardzības prasībām atbilstoša infrastruktūra.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Rīkojuma projekta tiesiskais regulējums nākotnē varētu radīt labvēlīgu vidi mazās un vidējās uzņēmējdarbības attīstībai.
2.2.5. uz konkurenci:
Jā
Ietekmes apraksts
Rīkojuma projekta tiesiskais regulējums nākotnē varētu radīt labvēlīgu vidi konkurences attīstībai gan Latvijā, gan ārpus tās, ņemot vērā Rail Baltica projekta pārnacionālo nozīmi.
2.2.6. uz nodarbinātību:
Jā
Ietekmes apraksts
Rīkojuma projekta tiesiskais regulējums nākotnē varētu ietekmēt tautsaimniecību kā valsts saimniecības nozari, tostarp nodarbinātību un darbaspēka migrācijas iespējas, jo, plānojot un īstenojot Rail Baltica projektu, tiek veidota tautsaimniecības vajadzībām un tās attīstībai, stabilas satiksmes interesēm, kā arī vides aizsardzības prasībām atbilstoša infrastruktūra.
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Rīkojuma projektam nav ietekmes uz valsts budžetu, jo papildu līdzekļi no valsts budžeta nav nepieciešami.
Izdevumi, kas saistīti ar Nekustamā īpašuma sadalīšanu un pirkšanu un īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, tiks segti no finansēšanas līgumā, kas noslēgts 2015. gada 24. novembrī starp RB Rail AS un Eiropas Inovācijas un tīklu izpildaģentūru, par līdzfinansējumu triju Baltijas valstu ātrgaitas dzelzceļa līnijas Rail Baltica projekta attīstībai paredzētajiem līdzekļiem.
Izdevumi, kas saistīti ar Nekustamā īpašuma sadalīšanu un pirkšanu un īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, tiks segti no finansēšanas līgumā, kas noslēgts 2015. gada 24. novembrī starp RB Rail AS un Eiropas Inovācijas un tīklu izpildaģentūru, par līdzfinansējumu triju Baltijas valstu ātrgaitas dzelzceļa līnijas Rail Baltica projekta attīstībai paredzētajiem līdzekļiem.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5.punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas - Satiksmes ministrija un SIA "Eiropas Dzelzceļa līnijas".
Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas - Satiksmes ministrija un SIA "Eiropas Dzelzceļa līnijas".
6.4. Cita informācija
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļa vietnē www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas"
- Satiksmes ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Rīkojuma projekta īstenošana tiks veikta esošo valsts pārvaldes funkciju ietvaros, tā neietekmēs pārvaldes funkcijas vai institucionālo struktūru.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Rīkojuma projekts ietekmē transporta infrastruktūru un tās attīstību.
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Rīkojuma projekts ietekmē transporta infrastruktūru un tās attīstību.
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Uzturot un veicot dzelzceļa un autoceļu attīstību, tā tiek veidota atbilstoši tautsaimniecības vajadzībām un tās attīstībai, stabilas satiksmes interesēm, kā arī vides aizsardzības prasībām.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Izstrādes procesā izmantoto dokumentu, kas satur personas datus, apstrādes mērķis ir nodrošināt pilnvērtīgu Rīkojuma projekta par nekustamā īpašuma atsavināšanu atbilstības izvērtēšanu gan normatīvajiem aktiem, gan dokumentiem, tādējādi nodrošinot, ka tiek aizsargātas visu nekustamā īpašuma atsavināšanā iesaistīto pušu tiesības. Dokumenti, kas satur personas datus, ir paredzēti šauram subjektu lokam – noteiktajiem saskaņošanas dalībniekiem, kas veic Rīkojuma projekta un anotācijas vērtēšanu.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi