Anotācija (ex-ante)

2025.gada 6. martā tika pieņemts Likums, kas nosaka Centra izveidi un darbību.  Likuma 4. panta pirmās daļas 9. punkts nosaka, ka viens no Centra uzdevumiem ir nodrošināt  Regulatīvo vidi mākslīgā intelekta sistēmu attīstībai. Saskaņā ar Likuma 8.panta pirmajā daļā noteikto Centrs sadarbībā ar kompetentajām institūcijām organizē Regulatīvo vidi, kurā var darboties no spēkā esošiem normatīvajiem aktiem atšķirīgi noteikumi, lai nodrošinātu mākslīgā intelekta sistēmu izstrādi, pārbaudi un attīstību.
Likuma 8. panta piektā daļa paredz, ka Ministru kabinets nosaka Regulatīvās vides noteikumus, tās izveidē un darbībā iesaistītās kompetentās institūcijas, kārtību, kādā Centrs veic Regulatīvajā vidē iesniegto projektu iesniegumu atlasi, atlases nolikuma saturu, iesniegumu vērtēšanas kārtības un kritēriju izstrādes pamatprincipus. Savukārt 9.panta astotā daļa paredz, ka Ministru kabinets nosaka prasības Regulatīvajā vidē iesaistītajām personām un to pienākumus, personas datu glabāšanas termiņu, personas datu pieprasīšanas, nodošanas un dzēšanas kārtību, tehniskās un organizatoriskās prasības, kas ievērojamas datu apstrādes procesā. Ievērojot to, ka likumdevēja dotais pilnvarojums Ministru kabinetam, kas nostiprināts Likuma 8.panta piektajā daļā un 9.panta astotajā daļā ir saistīts ar Regulatīvās vides darbību, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija ir sagatavojusi vienu Ministru kabineta noteikumu projektu, aptverot abus minētos likumdevēja pilnvarojumus. 
Centrs, organizējot Regulatīvo vidi sadarbībā ar kompetentām iestādēm, Latvijā radīs infrastruktūru, kas ilgtermiņā sekmēs ne tikai MI tehnoloģiju drošību un efektivitāti, bet arī sabiedrības uzticību tām. Tas būs pamats MI risinājumu plašai ieviešanai valsts pārvaldē, uzņēmējdarbībā un ikdienas dzīvē.

Noteikumu projekts izstrādāts, lai noteiktu Centra organizētās Regulatīvās vides noteikumus, tās izveidē un darbībā iesaistītās kompetentās institūcijas, kārtību, kādā Centrs veic Regulatīvajā vidē iesniegto projektu iesniegumu atlasi, atlases nolikuma saturu, iesniegumu vērtēšanas kārtības un kritēriju izstrādes pamatprincipus.
Noteikumu projektā tiek izmantoti Eiropas Parlamenta un Padomes 2024.gada 13. jūnija regulas Nr.2024/1689, ar ko nosaka saskaņotas normas mākslīgā intelekta jomā (un groza Regulas (EK) Nr.300/2008, (ES) Nr.167/2013, (ES) Nr.168/2013, (ES) 2018/858, (ES) 2018/1139 un (ES) 2019/2144 un Direktīvas 2014/90/ES, (ES) 2016/797 un (ES) 2020/1828 (Mākslīgā intelekta akts) (turpmāk - MI regula) termini, ņemot vērā, ka šobrīd MI regula ir jauns un visaptverošs normatīvais regulējuma MI jomā Eiropas Savienībā, kas sniedz vienotu izpratni par terminu tvērumu.
1. Iesniegto projektu iesniegumu atlase
Ņemot vērā potenciālo projektu iesniegumu skaitu, Centrs veic projektu iesniegumu atlasi katras Regulatīvās vides izveidei. Atlase notiks atklātas vai ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā. Ar atklāto projektu iesniegumu atlasi saprot tādu atlasi, kad starp projektu iesniegumiem notiek vienlīdzīga sacensība par projekta iesnieguma apstiprināšanu un Regulatīvās vides izveidi. Ar ierobežoto atlasi saprot tādu atlasi, kad iepriekš ir zināms noteikts projektu iesniedzēju loks, kurus uzaicina iesniegt projektu iesniegumus.
Projektu iesniegumu atlases nolikumu izstrādā un pēc saskaņošanas ar kompetentām institūcijām (ja iespējams) apstiprina Centrs. Nolikumā nosaka atlases veidu (atklāta vai ierobežota atlase), cik projektiem tiks organizētas Regulatīvās vides (katram projektam sava Regulatīvā vide), projektu iesniegumu iesniegšanas un vērtēšanas kārtību, projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, šo kritēriju piemērošanas metodiku, projekta iesniegumā norādāmo informāciju un citu projektu iesniegumu atlasei nepieciešamo informāciju (noteikumu projekta 6.punkts).
Centrs savā tīmekļvietnē izvieto paziņojumu par atklātas projektu iesniegumu atlases izsludināšanu un projektu iesniegumu atlases nolikumu.
2. Projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju izstrāde
Izstrādājot projektu iesniegumu atlases nolikumu, Centrs  ņem vērā šādus projektu iesniegumu vērtēšanas  kritēriju izstrādes pamatprincipus:
1. MI sistēma izveidota no jauna vai tiek plānotas būtiskas izmaiņas esošā sistēmā. Ar jaunu MI sistēmu saprot sistēmu, kas līdz šim nebija pieejama tirgū vai nodota ekspluatācijā, savukārt “būtisko izmaiņu” jēdziens atrunāts MI regulas 3.panta 23. punktā;
2. MI sistēma ir inovatīva – priekšroka ir MI sistēmai, kura novērš esošās tirgus nepilnības, ievieš jaunas un novatoriskas funkcijas vai piedāvā unikālus un vērtīgus risinājumus Likuma 4.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktajās jomās, proti, valsts pārvaldē, tautsaimniecībā, iekšējās drošības, aizsardzības, izglītības, kultūras, labklājības, sporta, veselības un citās jomās;
3. Iesniedzēja vai tā filiāles vai pārstāvniecības juridiskā adrese reģistrēta Latvijas Republikā, citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā;
4. MI sistēma atbilst kādai no Likuma 4. panta pirmās daļas 1. punktā minētajām jomām (valsts pārvalde, tautsaimniecība, iekšējā drošība, aizsardzība, izglītība, kultūra, labklājība, sports, veselība un citas);
5. priekšroka ir MI sistēmai, kura atbilst attīstības plānošanas dokumentos, digitālās transformācijas politikas jomā noteikto mērķu sasniegšanai vai tādu tirgus nepilnību novēršanai, kas kavē šo mērķu efektīvu sasniegšanu;
6. MI sistēmas gatavība – ņemot vērā, ka dalība Regulatīvajā vidē būs pieejama tikai noteiktam skaitam projektu, priekšroka ir MI sistēmai, kuras izstrādātājam ir pietiekama darbības jauda un kura  ir ​​tehniski vairāk gatava, līdz ar to vajadzēs mazāk laika, lai sasniegtu mērķus dalībai Regulatīvajā vidē. Pirms dalības Regulatīvajā vidē iesniedzējs patstāvīgi nodrošina nepieciešamās skaitļošanas jaudas un IT infrastruktūras resursus MI sistēmas izstrādei;
7. MI sistēmas riska līmenis – priekšroka ir MI sistēmām ar augstu risku.  Augsta riska MI sistēmas ir uzskaitītas MI regulas 3. pielikumā, aizliegtās prakses uzskaitītas MI regulas 5.pantā;  
8. Regulatīvās vides izveides pamatojums – priekšroka iesniedzējam, kuram nepietiek ar Centra un kompetento iestāžu atbalstu (piemēram, konsultācijas, projekta koordinēšana) bez Regulatīvās vides izveides.
3. Projektu iesniegumu iesniegšana
Iesniedzējs (piemēram, MI sistēmas izstrādātājs, pasūtītājs, izstrādātājs kopā ar pasūtītāju u.c.) iesniedz Centram projekta iesniegumu par Regulatīvās vides izveidi. Iesniedzējs var iesniegt vairākus projektu iesniegumus.
Iesniedzējs sagatavo un iesniedz projekta iesniegumu saskaņā ar projektu iesniegumu atlases nolikuma prasībām. Projekta iesniegumā norāda Noteikumu projekta 12.punktā minēto informāciju. Attiecībā uz Regulatīvās vides izveides pamatojumu (Noteikumu projekta 12.5.apakšpunkts) norāda nepieciešamību pēc regulatīvās vides (kāpēc nepietiek ar konsultācijām).
Centram ir tiesības pieprasīt projekta iesniegumu iesniedzējam papildu informāciju, kas nepieciešama lēmuma par Regulatīvās vides izveidi pieņemšanai saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 59.pantu. Šādas tiesības var izmantot:
1) projektu atlases stadijā, kad tiek vākta informācija par projekta saturu un kompetentās iestādes sniedz provizoriskus atzinumus (piemēram, normatīvo aktu prasības, kas attieksies uz mākslīgā intelekta sistēmu pēc tās laišanas tirgū vai nodošanas ekspluatācijā, informāciju par to vai attiecīgās institūcijas rīcībā ir projektu iesniegumā norādītie dati);
2) lēmuma par Regulatīvās vides izveidi sagatavošanas stadijā, kad ir zināms uzvarējušais projekta īstenotājs, lai norādītu administratīvajā aktā visus Regulatīvās vides nosacījumus.
4. Regulatīvās vides noteikumi
Regulatīvo vidi var izveidot, ja  projekta iesniedzējs nav Likuma 8.panta trešajā daļā minētā persona. Iesniedzējs atbilst Likuma 8.panta trešās daļas prasībām, ja:
-  pret komersantu piemērotas starptautiskās vai nacionālās sankcijas vai pēdējo piecu gadu laikā piemērotas krimināla rakstura soda sankcijas;
- kapitālsabiedrībā tieša vai netieša izšķiroša ietekme ir Krievijas Federācijai vai Baltkrievijas Republikai, to pilsoņiem vai juridiskajām personām, kas reģistrētas Krievijas Federācijā vai Baltkrievijas Republikā;
- komandītsabiedrības biedri ir Krievijas Federācijai vai Baltkrievijas Republikai piederīgas personas vai šīm personām ir izšķiroša ietekme salīdzinājumā ar citiem biedriem.
Atbilstību Likuma 8.panta trešajā daļai vērtē saskaņā ar Noteikumu projekta 13.punktu, kad Centrs sākotnēji izvērtē projekta iesniedzēju, iegūstot informāciju no publiskajiem reģistriem. Ja rodas pamatotas aizdomas par projekta iesniedzēja neatbilstību minētā panta prasībām, Centrs var piesaistīt iestādi, kas atbild par attiecīgo jomu, nosūtot tai projekta iesniegumu atzinuma sniegšanai.
Kompetentā institūcija ir:
- iestāde, kuras kompetencē ir mākslīgā intelekta sistēmas projekta jomas;
- projektu iesniegumā norādīto datu, kas nepieciešami regulatīvās vides darbības nodrošināšanai, pārzinis (turpmāk – datu devējs);
- pašvaldības, kuru teritorijā plānota testēšana reālos apstākļos (ja attiecināms).
Iestāde, kuras kompetencē ir projekta iesniegumā norādītās jomas, nodrošina saistošus norādījumus, uzraudzību un atbalstu Regulatīvās vides ietvaros.
Iestādēm, kuru kompetencē ir MI sistēmas projekta jomas, tiks paplašināti uzdevumi.  Piemēram, sniegt Centram atzinumu par projekta iesniegumu, nodrošināt saistošus norādījumus, uzraudzību un atbalstu projekta īstenotājam Regulatīvās vides ietvaros, sagatavot pēc pieprasījuma atzinumu par MI sistēmas izstrādes, pārbaudes un attīstības rezultātiem. Minēto jaunu uzdevumu veikšanai MI regulas tirgus uzraudzības iestādēm būs nepieciešams attīstīt ekspertīzi MI jomā, nodrošinot  atbilstošas kvalifikācijas personālu. Tas ir iespējams, pārskatot esošās amatu kategorijas, lai varētu piesaistīt atbilstošas kvalifikācijas personālu, kā arī specifiskos gadījumos piesaistot ekspertus kā ārpakalpojumu, izvērtējot izmaksas.
5. Dalība Regulatīvajā vidē.
5.1. Centra organizētā Regulatīvā vide nodrošinās kontrolētu vidi, kurā notiek MI sistēmas izstrāde, apmācība, testēšana un atbilstības normatīvajiem aktiem pārbaude ierobežotu laikposmu pirms tās laišanas tirgū vai nodošanas ekspluatācijā atbilstoši lēmuma par Regulatīvās vides izveidi noteikumiem. Regulatīvā vidē var veikt arī MI sistēmu testēšanu reālos apstākļos kompetento iestāžu pārraudzībā. Katru Regulatīvo vidi izveido ar lēmumu vienas MI sistēmas izstrādei, apmācībai vai testēšanai. Vienlaikus Centrs var izveidot vairākas Regulatīvas vides.
5.2. Ar MI sistēmu saskaņā ar MI regulas 3.panta 1.punktu saprot mašinizētu sistēmu, kura projektēta darboties ar dažādiem autonomijas līmeņiem, kura var pēc ieviešanas būt adaptīva, un kura eksplicītiem vai implicītiem mērķiem secina no informācijas, ko tā saņem, kā ģenerēt iznākumus, piemēram, prognozes, saturu, ieteikumus vai lēmumus, kas var ietekmēt fizisko vai virtuālo vidi.
5.3. Atbilstoši Likuma 4.panta pirmās daļas 9.punktam Centra uzdevumos ietilpst tai skaitā nodrošināt Regulatīvo vidi MI sistēmu attīstībai. Tādejādi Regulatīvās vides nodrošināšana ir valsts pārvaldes deleģētais uzdevums.
Paredzēts, ka par piešķirtajiem publiskajiem līdzekļiem Centrs organizēs Regulatīvo vidi, kurā projektiem tiks bez maksas nodrošināts atbalsts (valsts rīcībā esošo personas datu izmantošanas gadījumā – arī infrastruktūra). Ņemot vērā, ka Centrs nepiedāvās Regulatīvās vides organizēšanu kā pakalpojumu tirgū, bet tikai izpildīs minēto valsts pārvaldes deleģēto uzdevumu, tā nav  uzskatāma par Centra saimniecisko darbību.
Centrālā statistikas pārvalde (turpmāk - CSP) nodrošina Regulatīvās vides tehnoloģisko risinājumu, ja MI sistēmas izstrādei, pārbaudei un attīstībai nepieciešami valsts rīcībā esošie personas dati.
Centrs nenodrošina skaitļošanas jaudas un infrastruktūras resursus.
Institūcija, kuras kompetencē ir mākslīgā intelekta sistēmas projekta jomas, nodrošina saistošus norādījumus, uzraudzību un atbalstu mākslīgā intelekta sistēmas regulatīvās vides ietvaros.
Ņemot vērā, ka Regulatīvās vides izveidei Centrs izmanto valsts budžeta finansējumu, projekta īstenotājam dalība Regulatīvajā vidē ir bez maksas.
5.4. Projekta īstenotājs Regulatīvās vides ietvaros bez maksas var saņemt:
- Kompetento institūciju konsultācijas par atbilstību normatīvo aktu prasībām (Noteikumu projekta 2.punkts);
- Regulatīvās vides ekspertu (Centra darbinieki) atbalsts (Likuma 4.panta pirmās daļas 9.punkts);
- CSP nodrošina Regulatīvās vides tehnoloģisko risinājumu, ja MI sistēmas izstrādei, pārbaudei un attīstībai nepieciešami valsts rīcībā esošie personas dati (Noteikumu projekta 23.punkts);
- Nodrošinājums testēšanai reālos apstākļos (ja attiecināms): kompetento iestāžu un Centra ekspertu konsultācijas, tai skaitā, ja ir nepieciešami izņēmumi no normatīvo aktu prasībām, tehniskais, apsardzes u.c. nodrošinājums pieejamā finansējuma ietvaros (Likuma 4.panta pirmās daļas 9.punkts, 8.panta otrā daļa);
- datu iegūšanas no valsts informācijas sistēmām pakalpojumu (ja attiecināms) (Likuma 9.panta pirmā daļa).
Tādejādi piešķiramais atbalsts saimnieciskās darbības veicējiem tiks nodrošināts kā iespēja izmantot Regulatīvajā vidē sniegtos pakalpojumus, kas tirgū ir pieejami par maksu, bez atlīdzības.
Vienlaikus datu kopu sagatavošana un tam nepieciešamais ekspertu atbalsts regulatīvās vides tehnoloģiskā risinājuma izmantošanai var tikt nodrošinātas kā maksas pakalpojums atbilstoši CSP maksas pakalpojumu cenrādim. Ņemot vērā, ka datu kopu sagatavošana var būt sarežģīts process, kurā nepieciešams iesaistīt CSP ekspertus, šī pakalpojuma nodrošināšanai paredzēta iespēja izmantot CSP pakalpojumus piemērojot maksu atbilstoši cenrādim. Šādā gadījumā iegūtā maksa par nodrošinātajiem pakalpojumiem no Centra tiks pārskaitīta CSP.
5.5. Projekta īstenotāja atbilstību de minimis nosacījumiem izvērtē uz atbalsta piešķiršanas brīdi, tas ir, pieņemot atsevišķu lēmumu par atbalsta piešķiršanu. Regulas Nr. 2023/2831 ietvaros trīs gadu laikposms ir slīdošs periods un attiecībā uz katru jaunu de minimis atbalsta piešķiršanu jāņem vērā de minimis atbalsta kopsumma, kas piešķirta iepriekšējos trīs gados. Ar trīs gadu periodu saprotams laika periods no konkrēta datuma, kad piešķirts pēdējais atbalsts līdz konkrētam datumam, kas ir jaunā piešķiramā atbalsta datums, piemēram, ja jaunā atbalsta piešķiršanas datums ir 2025.gada 17.jūlijs, trīs gadu periods būs skaitāms līdz 2022.gada 17.jūlijam.
De minimis atbalsta uzskaite tiek veikta atbilstoši Minisru kabineta 2018.gada 21.novembra  noteikumiem Nr.715 “De minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtība”. Šo noteikumu ietvaros drīkst piešķirt de minimis atbalstu līdz 30.06.2031., jo nevar pārsniegt Komisijas regulas Nr.2023/2831 7.panta 3.punktā un 8.pantā noteikto darbības termiņu, kas ir 30.06.2031.
Noteikumu projekta 28.punkts nosaka, ka tikai tie saimnieciskās darbības veicējam sniegtie Centra pakalpojumi, kas būtu pieejami arī tirgū, vai arī pakalpojumi, kas saistīti ar piekļuves radīšanu/nodrošināšanu publiskai infrastruktūrai, tiks kvalificēti kā komercdarbības atbalsts, piemērojot de minimis atbalsta regulējumu. Savukārt tie Centra sniegtie pakalpojumi, kas saistīti ar valsts pārvaldes uzdevumu/funkciju veikšanu, nav kvalificējami kā komercdarbības atbalsts un tiem nav jāpiemēro de minimis atbalsta regulējumu.
Lēmumā par atbalsta piešķiršanu izvērtē arī sniegtā atbalsta apjomu. Uz Regulatīvās vides izveides brīdi var nebūt skaidri zināmi visi projekta īstenotājam nepieciešamie pakalpojumi un vēlākos posmos var rasties nepieciešamība pēc papildu pakalpojumiem. Tādējādi nebūs iespējams uzreiz konkrēti noteikt piešķiramā de minimis atbalsta apmēru. Šādā gadījumā Centrs attiecībā uz vienu projekta īstenotāju var pieņemt atkārtotus lēmumus par de minimis atbalsta piešķiršanu.
5.6. Pēc darbības regulatīvajā vidē noslēguma iestāde, kuras kompetencē ir mākslīgā intelekta sistēmas projekta jomas, pēc projekta īstenotāja pieprasījuma sagatavo atzinumu par mākslīgā intelekta sistēmas izstrādes, pārbaudes un attīstības rezultātiem. Šo atzinumu projekta īstenotājs var izmantot tālākā sertifikācijas procesā. Lai veicinātu labas prakses veidošanu MI jomā, Centrs pēc darbības regulatīvajā vidē noslēguma sagatavo un savā tīmekļvietnē publicē secinājumus par attiecīgās MI sistēmas izstrādi, pārbaudi un attīstību regulatīvās vides ietvaros, ka arī rekomendācijas MI sistēmu izstrādei, pārbaudei un attīstībai turpmāk.
6. Lēmumi regulatīvās vides ietvaros
Saskaņā ar Likuma 8.panta otro daļu, "Centrs speciālās regulatīvās vides ietvaros izdod administratīvos aktus. Pieņemot administratīvo aktu, centrs ņem vērā kompetento institūciju ieteikumus un iebildumus attiecībā uz speciālās regulatīvās vides izveidi un darbību. Administratīvajā aktā ietver speciālās regulatīvās vides noteikumus un nosacījumus, dodot atļauju nepiemērot atsevišķas spēkā esošo normatīvo aktu prasības, kā arī paredz un nosaka laika periodu, kurā persona var veikt mākslīgā intelekta sistēmas izstrādi un pārbaudi regulatīvajā vidē. [..] Speciālās regulatīvās vides noteikumi var paredzēt atkāpes no spēkā esošo normatīvo aktu prasībām tiktāl, ciktāl tas objektīvi nepieciešams, lai nodrošinātu mākslīgā intelekta sistēmu izstrādi, pārbaudi un attīstību".
Saskaņā ar Likuma 8.panta ceturto daļu Centra administratīvos aktus Regulatīvās vides ietvaros var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
Centram ir tiesības atcelt lēmumu (administratīvo aktu) par Regulatīvās vides izveidi Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā (85. un 86. pants).
Katrai MI sistēmai izveido savu Regulatīvo vidi, par to pieņemot atsevišķu lēmumu.
7. Budžets
7.1. Likuma 4.panta pirmās daļas 9.punkts paredz Centram uzdevumu nodrošināt Regulatīvo vidi MI sistēmu attīstībai. Jāņem vērā, ka Likuma anotācijā bija paredzēts finansējums 2025.gadam Mākslīgā intelekta centra izveidei un uzturēšanai, vienlaikus nosakot, ka valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas procesā par 2026., 2027. un 2028.gadu tiks risināti jautājumi par pieejamo finansējumu, tomēr izdevumu pārskatīšanas 2026.-2028.gadam ietvaros netika skatīti jautājumi par finansējuma pārdalēm šim mērķim. Šobrīd nepieciešamais finansējums un amata vietas noteikumu projekta īstenošanai tiks nodrošināts Centra un iesaistīto iestāžu pieejamo budžeta līdzekļu un esošo amata vietu ietvaros, tai skaitā ievērojot Likuma 6.pantā notiektos arī citus finansējuma avotus. Regulatīvās vides darbība tiks nodrošināta atbilstoši pieejamajam finansējuma apmēram. Savukārt turpmākajos gados atbilstoši gūtai praktiskai pieredzei Regulatīvo vižu nodrošināšanā un izvērtējot pieprasījumu pēc tām, nepieciešamais finansējums noteikumu projekta īstenošanai var tikt pārskatīts.
7.2. Vadoties no Spānijas pieredzes secināts, ka vienas Regulatīvās vides nodrošināšanai nepieciešamais personāls sastāda ap 5 cilvēkiem, un regulatīvās vides vadītājs vides nodrošināšanas komandu veido, piesaistot koordinatorus, procesa vadītājus un ekspertus dažādās jomās atkarībā no regulatīvās vides specifikas. Ņemot vērā, ka konkrēti projekti, kas piedalīsies Regulatīvajā vidē, tiks izvēlēti projektu iesniegumu atlasē, nav iespējams noteikt nepieciešamo Regulatīvās vides nodrošināšanas personāla skaitu un kompetenci. Paredzēts, ka Centrs, organizējot Regulatīvo vidi, individuāli noteiks Regulatīvās vides nodrošināšanas komandas sastāvu un nepieciešamo kvalifikāciju. 
7.3. Likuma 8.panta otrā daļa nosaka, ka Centra izdotajā administratīvajā aktā “ietver speciālās regulatīvās vides noteikumus un nosacījumus, dodot atļauju nepiemērot atsevišķas spēkā esošo normatīvo aktu prasības”. Ņemot vērā minēto, noteikumu projekts paredz, ka Regulatīvajā vidē var veikt arī MI sistēmu testēšanu reālos apstākļos kompetento institūciju pārraudzībā. Lēmumā par Regulatīvās vides izveidi tiks paredzēti testēšanas reālos apstākļos nosacījumi, tai skaitā, dažāda veida aizsardzības pasākumi un jomas speciālisti, kuri ir atbilstoši kvalificēti attiecīgajā jomā un kuriem ir vajadzīgās spējas, apmācība un pilnvaras savu uzdevumu veikšanai. Lai nodrošinātu MI sistēmas testēšanas reālos apstākļos drošu norisi, būs nepieciešams piesaistīt vienreizējus ārpakalpojumus. Pakalpojumi, kas nepieciešami Regulatīvās vides darbības nodrošināšanai, tiek iepirkti atklātā, pārredzamā, nediskriminējošā un konkurenci nodrošinošā procedūrā, t.i., saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma normām.
7.4. Noteikumu projekta praktiskai izpildei nepieciešami pielāgojumi Valsts informācijas resursu, sistēmu un sadarbspējas informācijas sistēmā (turpmāk - VIRSIS) (provizoriskās izmaksas 60 000 euro), kurus plānots veikt izmantojot investīcijas no ES fondiem ("Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.1. pasākums "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram"). Izmaiņas nepieciešamas, lai VIRSIS elektronisko vienošanos var izmantot datu apmaiņai, norādot dažādus datu apmaiņas kanālus (pašlaik sistēma VIRSIS atpazīst tikai Datu izplatīšanas un pārvaldības platformu (turpmāk - DAGR).
8. Nacionālā prakse.
Nacionālā prakse attiecībā uz Regulatīvās vides izveidēm ir dažāda.
8.1. Ekonomikas ministrija izstrādāja Ministru kabineta noteikumu projektu “Noteikumi par speciālās regulatīvās vides izveidi un īstenošanu” (24-TA-2027). Minētā projekta anotācija skaidro, ka “[j]a speciālās regulatīvās vide tiek īstenota ar mērķi nodrošināt mākslīgā intelekta sistēmu izstrādi, pārbaudi un attīstību, piemērojams Mākslīgā intelekta centra likuma 8. pants. [..] Ja speciālās regulatīvās vides ietvaros tiek apstrādāti dati, izmantojot mākslīgā intelekta rīkus, piemērojams Mākslīgā intelekta centra likuma 9. pants. Ņemot vērā Mākslīgā intelekta centra likuma 9. panta regulējumu, noteikumu projektā paredzētais nosacījums ir attiecināms tikai uz tiem speciālās regulatīvās vides gadījumiem, kuros inovatīvā risinājuma kodols ir mākslīgā intelekta sistēma un tajā tiek veikta personas datu apstrāde saskaņā ar minētā panta mērķiem, proti – mākslīgā intelekta sistēmu izstrādei, pārbaudei vai attīstībai. Savukārt situācijās, kur mākslīgais intelekts tiek izmantots kā atbalsta instruments citam inovatīvam risinājumam (piemēram, procesa optimizēšanai vai datu apstrādei bez personas datiem), Mākslīgā intelekta centra likuma 8. vai 9. pants nav piemērojams.”
8.2. Kompetentas institūcijas var veidot speciālās regulatīvās vides un noteikt to īstenošanas nosacījumus un kārtību. Piemēram, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas, Latvijas Bankas speciālās regulatīvās vides.
8.3. Privātās (komersanti) un publiskās personas (tai skaitā pašvaldību digitālie centri) var veidot tehnoloģiskās vides MI sistēmu attīstībai.  Piemēram, Somijas tehnoloģiju uzņēmums DataCrunch Oy sadarbībā ar Latvijas Republiku un starptautiskajiem investoriem ir iesniedzis konceptuālu priekšlikumu Eiropas Komisijai par MI gigarūpnīcas izveidi Latvijā. Plānotais MI datu centrs veicinās drošas un energoefektīvas skaitļošanas infrastruktūras attīstību, kas nepieciešama mākslīgā intelekta risinājumu ieviešanai visā Eiropā.
9. Citi jautājumi
9.1. Lai nodrošinātu projektu iesniegumu vērtēšanu, Centrs pārsūta projekta iesniegumu kompetentām institūcijām trīs darba dienu laikā no projekta iesnieguma saņemšanas. Kompetentās iestādes desmit darba dienu laikā, ja iesniegums nav saistīts ar aizsardzības jomu, vai trīs nedēļu laikā, ja iesniegums ir saistīts ar aizsardzības jomu, no iesnieguma saņemšanas sniedz Centram atzinumus par projekta iesniegumu, norādot, vai iestādes dalība Regulatīvajā vidē ir nepieciešama un normatīvo aktu prasības, kas attieksies uz MI sistēmu pēc tās laišanas tirgū vai nodošanas ekspluatācijā, informāciju par to vai attiecīgās institūcijas rīcībā ir projektu iesniegumā norādītie personas dati. Aizsardzības ministrija kā kompetentā iestāde aizsardzības jomā sniedz atzinumu tikai par projektu pieteikumiem, kas ir militāra pielietojuma. Desmit darba dienas informācijas sniegšanai par ar aizsardzības jomu nesaistītiem projektiem  ir uzskatāms par pietiekamu laiku, lai izvērtētu projekta iesniegumu, ņemot vērā Administratīvā procesa likuma 64. pantā noteikto termiņu administratīvā akta pieņemšanai (viens mēnesis ar iespēju pagarināt līdz 4 mēnešiem). Ja projekta iesniegumā ir ietverts personas datu pieprasījums, kas uzskatāms par pietiekami komplicētu, vai cita informācija, kas pieprasa papildu izpēti, šo desmit darba dienu termiņu ir iespējams pagarināt saskaņā ar Administratīvā procesa likumu. Ar aizsardzības jomu saistītu projektu nepieciešamā informācija pēc noklusējuma ir sensitīva, līdz ar to šādu projektu sākotnējam izvērtējumam ir nepieciešams ilgāks laiks (līdz trim nedēļām, ar iespēju pagarināt).
9.2. Lai paātrinātu tādu MI sistēmu nonākšanu tirgū, kuru testēšanai nav nepieciešams veikt testēšanu reālos apstākļos, kuras nav augsta riska sistēmas, neprasa valsts reģistros esošo personas datu apstrādi u.tml., Centram saskaņā ar Likuma 4.panta pirmās daļas 1. un 5.punktu ir tiesības sniegt konsultācijas un koordinēt projektus bez kompetento institūciju piesaistes un bez lēmuma par Regulatīvās vides izveidi pieņemšanas, kad MI sistēmas izstrāde, apmācība un testēšana notiek atbilstoši konkrētam plānam, par kuru vienojušies Centrs un MI sistēmu izstrādātājs vai pasūtītājs.
9.3. MI regulas 57.panta 1.punkts nosaka, ka dalībvalstis nodrošina, ka to kompetentās iestādes izveido vismaz vienu MI regulatīvo vidi valsts līmenī. Ar MI regulas kompetentajām iestādēm saprot paziņojošo iestādi un tirgus uzraudzības iestādes, kuras uzskaitītas informatīvā ziņojuma “Par Mākslīgā intelekta akta prasību ieviešanu” (izskatīts Ministru kabineta 2025.gada 25.februāra sēdē (prot. Nr.8/49.§)) 2.pielikumā “Atbildīgās iestādes, kas veic tirgus uzraudzību atbilstoši Nacionālajai tirgus uzraudzības stratēģijai 2022. – 2026. gadam”.
Ņemot vērā, ka Centrs nav kompetentā vai paziņojoša iestāde MI regulas izpratnē, Centra organizēto Regulatīvo vidi nevar uzskatīt par “smilškasti”, kas izveidota saskaņā ar MI regulas 57.panta 1.punktu.

Šobrīd nevienas institūcijas kompetencē nav Regulatīvās vides tehnoloģisko risinājumu nodrošināšana. Neskatoties uz to, jau pašlaik CSP kompetences ietvaros ietilpst drošas datu apstrādes vides pakalpojuma nodrošināšana, kura ietvaros CSP veic valsts institūciju rīcībā esošo datu transformāciju,  t.i., anonimizāciju, pseidonimizāciju u.c., analītikas nolūkiem, kas ir būtisks priekšnosacījums, lai nodrošinātu Regulatīvo vidi. Lai paplašinātu CSP pakalpojumu klāstu, iekļaujot tajā  MI risinājumu attīstību, testēšanu, nepieciešams nodrošināt papildus kapacitāti cilvēkresursus, tehnoloģisko nodrošinājumu un finanšu resursus.

Noteikumu projektā iekļautas tehniskās un organizatoriskās prasības Regulatīvās vides pakalpojumu darbības nodrošināšanai, kā arī pienākums CSP nodrošināt Regulatīvās vides tehnoloģisko risinājumu, kuru Centrs organizē sadarbībā ar kompetentajām institūcijām  un atbilstoši noteikumu projektā ietvertajām prasībām. Datu valsts inspekcijai (turpmāk - DVI), kura nodrošinās kontroli attiecībā uz personas datu apstrādi Regulatīvajā vidē.
1. Speciālās regulatīvās vides tehniskās prasības un tās nodrošinātāja pienākumi.
Noteikumu projektā ietvertas normas, kas paredz konkrētas prasības CSP kā Regulatīvās vides tehnoloģiskā risinājuma nodrošinātājam. Vēršam uzmanību, ka CSP nodrošinātā speciālā regulatīvā vide noteikumu projekta izpratnē ir paredzēta, kā viena no šādām vidēm, kuras ir plānots izveidot un neliedz citām privātpersonām veidot līdzīgus pakalpojumus specializējoties tajā pašā vai citā jomā.
Atbilstoši Likuma 9.panta dotajam deleģējumam CSP nodrošinātajā Regulatīvās vides tehnoloģiskajā risinājumā paredzēts apstrādāt personas datus, kas iegūti no valsts institūcijām un nepieciešami attiecīgā MI risinājuma testēšanai un attīstībai. Ņemot vērā, ka CSP tehnoloģiskais risinājums ir daļa no Centra izveidotas Regulatīvās vides, to nepiedāvās kā pakalpojumu tirgū. Paredzēts, ka šobrīd CSP ir vienīgā iestāde, kas nodrošina Regulatīvās vides tehnoloģisko risinājumu drošai datu apstrādei.
Noteikumu projekts, ka CSP ikgadēji veic savā pārziņā esošā tehnoloģiskā risinājuma drošības pārbaudi. Lai nodrošinātu efektīvu un kompetentu institūciju un speciālistu iesaisti attiecīgās pārbaudes veikšanai CSP var izmantot, piemēram,  Kiberincidentu novēršanas institūcija (turpmāk – CERT) sniegtos pakalpojumus. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka CERT pakalpojuma izmantošana neatceļ minimālo kiberdrošības prasību ievērošanu.
Noteikumu projekts paredz tiesības un pienākumus Regulatīvajā vidē iesaistītajām personām proti Centram, DVI, CSP, projekta īstenotājam, datu devējam un Valsts kancelejai starpinstitūciju sadarbības jautājumos. Centra pienākumi saistīti ar Regulatīvās vides darbības organizēšanu, uzturēšanu un datu apstrādi tajā, kā arī sabiedrības informēšanu par aktuālajiem projektiem, Regulatīvajā vidē apstrādājamajam datu kategorijām. Papildus Centram tiek paredzēta iespēja izveidot starpnozaru ētikas komisiju, ja tas nepieciešams lēmumu pieņemšanai, saistībā ar projekta iesniegumā norādīto risinājumu izvērtēšanu.
No Regulatīvās vides tehnoloģiskajā risinājumā, kuru nodrošinās CSP, nevarēs izgūt institūciju rīcībā esošos datus.
Lai nodrošinātu Regulatīvās vides darbību, CSP var izmantot arī ārpakalpojumus, piem., Rīgas Tehnisko universitāti, Latvijas universitātes Matemātikas un informātikas institūtu. Izmantojot ārpakalpojumu atbildība par minimālo kiberdrošības prasību ievērošanu paliek CSP.
2. DVI
DVI piedalās Regulatīvajās vidēs, kurās tiek apstrādāti personas dati. Tās uzdevumos ietilpst pieteikumu izvērtēšana, viedokļa sniegšana par datu apstrādes likumību, prasību noteikšana datu minimizācijai, kā arī uzraudzība datu apstrādes gaitā. DVI ir tiesīga pieprasīt informāciju, izteikt iebildumus vai ierosināt apstrādes ierobežošanu, ka arī apturēt personas datu apstrādi regulatīvajā vidē, ja tiek konstatēti Eiropas parlamenta un Padomes regulas (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk - VDAR) pārkāpumi. Tā sadarbojas ar citām institūcijām un sniedz ieteikumus par riska mazināšanu un tehniskajiem aizsardzības pasākumiem.
Pēc MI sistēmas testēšanas posma DVI sagatavo noslēguma atzinumu par personas datu apstrādes atbilstību VDAR prasībām. Šajā atzinumā tiek izvērtēts, vai testēšanā izmantotie datu apstrādes procesi ir bijuši likumīgi, samērīgi un pārredzami, kā arī vai ir nodrošinātas datu subjektu tiesības. Atzinumā tiek norādīti ieteikumi par datu apstrādes nosacījumiem MI sistēmas turpmākās izstrādes vai ieviešanas posmos. Piemēram, ja testēšanā tika izmantoti pseidonimizēti dati, bet reālās ieviešanas gadījumā būs nepieciešama tieša identifikācija, DVI var rekomendēt papildu drošības pasākumus vai datu aizsardzības ietekmes novērtējuma (NIDA) izstrādi vai aktualizēšanu.
Tāpat atzinumā var tikt identificēti iespējamie riski datu subjektu tiesībām un ieteikti koriģējoši pasākumi. Piemēram, ja tiek konstatēts, ka datu subjekti testēšanas laikā faktiski nav varējuši īstenot savas tiesības (piemēram, piekļuves vai dzēšanas tiesības), DVI var ieteikt uzlabot lietotāja saskarni vai piekļuves procedūras.
Papildus, ja Regulatīvās smilškastes ietvaros tiek identificētas problēmas esošajā normatīvajā regulējumā, DVI var sniegt priekšlikumus tiesību aktu grozījumiem vai precizējumiem.
Gala atzinums nav obligāti pozitīvs priekšnoteikums MI sistēmas ieviešanai, taču tas kalpo kā būtisks pierādījums izstrādātās tehnoloģijas atbilstībai datu aizsardzības prasībām, stiprinot uzticību un reputāciju gan komersanta, gan sabiedrības skatījumā.
3. Koplietošanas risinājumu izmantošana datu apstrādes nodrošināšanai speciālajā regulatīvajā vidē
Ņemot vērā, ka VIRSIS ietvaros tiek uzkrāta informācija par valsts institūciju rīcībā esošajiem datiem, noteikumi paredz attiecīgās sistēmas izmantošanu datu atlasei priekš projekta pieteikumā norādītā MI risinājuma testēšanas un attīstības vajadzībām. VIRSIS sistēmā esošās valsts informācijas sistēmās esošo informācijas resursu katalogs publiski pieejams Latvijas atvērto datu portālā, informācija no VIRSIS esošā datu kataloga uz Latvijas atvērto datu portālu atjaunojas automātiskā veidā, tādējādi nodrošinot aktuālākās versijas publisku pieejamību. 
Apzinoties, ka VIRSIS pieejamais datu katalogs uz noteikumu projekta sagatavošanas brīdi pilnvērtīgi neatspoguļo valsts institūciju rīcībā esošos informācijas resursus (datus), noteikumos paredzēts arī alternatīvs iesniegumu aizpildīšanas veids, proti rakstveidā brīvā formā norādot vajadzīgos datus un institūciju, kuras rīcībā ir šī informācija.
Lai mazinātu administratīvo slogu visām kompetentajām institūcijām, šo noteikumu ietvaros, paredzēts izmantot VIRSIS funkcionalitāti “vienošanās par datu apjomu”, proti savstarpējās vienošanās tiks slēgtas starp datu devēju un Centru tiks slēgtas sistēmā VIRSIS. Datu apjoms šajā kontekstā apzīmē kopējo informācijas daudzumu (līdz datu lauku līmenim), kas tiek izmantots un apstrādāts regulatīvās vides ietvaros. Šim nolūkam būs nepieciešami pielāgojumi VIRSIS funkcionalitātē paredzot iespēju, izvēlēties vairākus datu izplatīšanas kanālus, kā arī vienošanās ietvaros būs jāiekļauj jauni datu lauki, kas nav atrunāti Ministru kabineta 2024. gada 6. februāra noteikumos Nr. 89 “Valsts informācijas resursu, sistēmu un sadarbspējas informācijas sistēmas noteikumi”.
Primāri plānots, ka Centrs valsts institūciju rīcībā esošos datus iegūs, izmantojot DAGR, tomēr katra datu iegūšana jāvērtē atsevišķi līdz ar to noteikumos nav paredzēts viens konkrēts datu nodošanas kanāls Regulatīvajai videi. Pieļaujami arī citi risinājumi, piemēram, API pārvaldnieks, Datu izplatīšanas tīkls u.c.
MI tehnoloģiju attīstībā vienmēr pastāv risks, ka MI apmācības procesā saglabā datus, šo risku mēs 100% nespējam novērst, tomēr šie riski tiek apzināti. Proti, tiks dzēsti visi dati, kas tiks izmantoti MI risinājuma izstrādē/attīstībā. Pēc darbības Regulatīvajā vidē CSP veiks MI pārbaudi, lai pārliecinātos vai risinājums attīstības fāzē sevī nav saglabājis datus, pirms tā atdošanas klientam.
Turklāt atbilstoši noteikumu projektam DVI sniedz novērtējumu par speciālajā regulatīvajā vidē veiktās mākslīgā intelekta sistēmas darbības atbilstību personas datu aizsardzības prasībām.
4. Personas datu pārziņi un apstrādātāji:
4.1. Datu devējs (institūcija) ir  datu pārzinis līdz brīdim, kad tie, pamatojoties uz Centra lēmumu par datu izmantošanas atļaujas piešķiršanu, atbilstoši Centra pieprasījumam tiek nodoti Regulatīvās vides nodrošinātājam. Centrs kā datu pārzinis Regulatīvajā vidē apstrādā datus.
Regulatīvās vides nodrošinātājs (CSP) ir personas datu apstrādātājs datiem regulatīvajā vidē, līdz brīdim, kad tie tiek iznīcināti vai tā darbība tiek pārtraukta saskaņā ar normatīvajiem aktiem.
Regulatīvajā vidē datus uzglabā tik ilgi, cik tas nepieciešams, lai izpildītu Centra lēmumā (administratīvajā aktā) noteiktu datu apstrādes atļauju mākslīgā intelekta nodrošināšanai. Dati no regulatīvās vides tehnoloģiskā risinājuma tiek dzēsti nekavējoties, bet ne vēlāk kā  6 mēnešu laikā pēc Centra izdotajā administratīvajā aktā norādītā termiņa, kurā persona var veikt mākslīgā intelekta sistēmas izstrādi un pārbaudi, proti CSP datu dzēšanu nodrošina iespējams ātrākā laika periodā atbilstoši tehnoloģiskām iespējam.
4.2. Centrs datu devējam personas datus pieprasīs tādā apjomā kā projekta īstenotājs būs norādījis projekta iesniegumā kā nepieciešamus konkrētās MI sistēmas izstrādei, pārbaudei un attīstībai. DVI uzdevumos ietilpst pieteikumu izvērtēšana, viedokļa sniegšana par datu apstrādes likumību, prasību noteikšana datu minimizācijai, kā arī uzraudzība datu apstrādes gaitā. Ņemot vērā minēto un Likuma 9. panta trešajā daļā, kā arī 8. panta otrajā daļā noteikto, datu devējs, saņemot Centra pieprasījumu par datu devēja pārziņā esošu datu izsniegšanu, neveic datu pieprasījuma tiesiskuma un samērīguma izvērtējumu un nav atbildīgs par personas datu apjomu un tiesiskumu, ko pieprasa Centrs. Datu devējam par tiesisko pamatu personas datu nodošanai Centram kalpo Centra izdots administratīvais akts.
4.3. Noteikumu projekts nav attiecināms uz datiem, kas ietilpst valsts noslēpuma objekta sastāvā vai ir klasificējami kā ierobežotas pieejamības informācija. Šādu datu apstrāde, glabāšana un izmantošana notiek tikai saskaņā ar speciālajiem normatīvajiem aktiem par valsts noslēpuma aizsardzību un informācijas drošību, un tie netiek nodoti, izmantoti vai apstrādāti  Centra Regulatīvās vides ietvaros.
5. Strīdu risināšana starp datu devēju un Centru
Noteikumu projektā paredzēts, ka ja datu devējs atsakās nodot datus Centram atbilstoši pieprasījumam,  slēdzot vienošanos VIRSIS un sadarbspējas informācijas sistēmā, Centrs rīkojas atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajai kārtībai vai ziņo par radušos situāciju Valsts kancelejai.
Ņemot vērā Valsts pārvaldes modernizācijas plānā 2023-2027.gadam (apstiprināts ar Ministru kabineta 2023. gada 8. maija rīkojumu Nr. 240) pausto, proti, nolūku stiprināt Valsts kanceleju kā valdības centru, apvienojot un nododot publiskās pārvaldes attīstības jautājumus vienas iestādes kompetencē vai izmantojot citus vadības instrumentus un nepieciešamību samazināt valsts pārvaldes sadrumstalotību un stiprināt valdības centru, gadījumos, kad institūcijas tajā skaitā pašvaldības savstarpēji nespēj rast risinājumu un vienoties par datu un informācijas pieejamību institūcijai vai pašvaldībai noteikto funkciju un uzdevumu veikšanai, kas tajā skaitā saistīti ar starpnozaru jautājumu risināšanu, stratēģisko plānošanu un nozares politikas veidošanu, jebkurai institūcijai un pašvaldībai ir pienākums par radušos situāciju sniegt informāciju Valsts kancelejai, lai Valsts kanceleja nodrošinātu attiecīgās problēmas iespējamos risinājumus nepieciešamības gadījumā virzot ziņojumu ar problēmas eskalāciju un iespējamiem risinājumiem Ministru kabinetā lēmumu pieņemšanai.