Anotācija (ex-ante)

Nepieciešams papildināt Noteikumu Nr. 157 nosaukumu, lai tas atbilstu Imigrācijas likuma 24.panta 5.¹ daļai un likuma "Par Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā" 3.panta piektajai daļai.

Noteikumu Nr. 157 punkts 7.1. apakšpunkts noteic, ka valsts valodas prasmes pārbaudi nekārto persona, kura ieguvusi pamata, vidējo vai augstāko izglītību akreditētās programmās latviešu valodā, ko apliecina attiecīgs dokuments (piemēram, diploms, sertifikāts, atestāts, izziņa no attiecīgās mācību iestādes). 2022. gada 25. oktobrī spēkā stājās grozījumi Izglītības likuma 30. panta septītajā daļā un 48. panta septītajā daļā, kas noteic, ka izglītības iestādes vadītājs vai pedagogs, kura valsts valodas zināšanas saskaņā ar Valsts valodas centra konstatējumu neatbilst Ministru kabineta noteiktajam valsts valodas prasmes līmenim, kāds nepieciešams viņa profesionālo un amata pienākumu veikšanai, tiek atstādināts no amata pienākumu pildīšanas līdz dienai, kad tiek nokārtota valsts valodas prasmes pārbaude tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo un amata pienākumu veikšanai. Izglītības likuma 30. un  48. pants attiecas uz visiem izglītības iestāžu vadītājiem un pedagogiem, neraugoties uz personas izglītības ieguves valodu.

Ar 2022. gada 14. jūlija grozījumiem Izglītības likuma 11.pantā ir noteikts, ka izglītības programmas tiek licencētas. Šobrīd Noteikumu Nr.157 ir noteikts, ka izglītību iegūst akreditētās izglītības programmās. Atbilstoši minētajiem grozījumiem ir nepieciešams precizēt Noteikumu Nr.157 visā tekstā attiecīgo terminoloģiju.

Noteikumu Nr.157 23.11. apakšpunktā noteikts veids, kādā persona var saņemt lēmumu, tostarp papīra formā, ierakstītā vēstulē pa pastu, par to attiecīgi veicot apmaksu saskaņā ar  centra sniegto maksas pakalpojumu cenrādi. Ņemot vērā to, ka lēmums par personas valsts valodas prasmes pārbaudes rezultātu tiek sagatavots informācijas sistēmā un tas ir elektronisks dokuments, kas parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un tam ir laika zīmogs, tad faktiski minēto lēmumu papīra formā nevar izsniegt.

Noteikumu Nr. 157 24. punktā noteikts, ka juridiskas personas pārstāvis ne vēlāk kā mēnesi pirms vēlamā pārbaudes laika elektroniski informācijas sistēmā saskaņo pārbaudes vietu, laiku un datumu ar personu, kas norādīta centra tīmekļvietnē, un 25.punktā ir noteikts, ka ieslodzījuma vietas nodarbinātais ne vēlāk kā mēnesi pirms vēlamā pārbaudes laika informācijas sistēmā elektroniski saskaņo pārbaudes vietu, laiku un datumu ar centra atbildīgo personu. Ņemot vērā to, ka informācijas sistēma nevar nodrošināt minēto saskaņošanas funkcionalitāti pirms attiecīgajām personām tiek  piešķirtas pieejas tiesības informācijas sistēmai, nepieciešams precizēt Noteikumu Nr.157 attiecīgi 24. un 25.punktu.

Noteikumu Nr.157 46. punktā ir noteikts regulējums par to, kā iegūst vērtējumus par personas sniegumu pārbaudē. Personas sniegumu klausīšanās prasmē un lasītprasmē centra darbinieks apstrādā informācijas sistēmā, iegūstot vērtējumu. Personas sniegumu rakstītprasmē un runātprasmē novērtē vērtētāji, autentificējoties informācijas sistēmā. Rakstītprasmes sniegumu vērtē divi neatkarīgi vērtētāji. Ja starpība starp rakstītprasmes pirmo un otro vērtējumu ir lielāka par trim punktiem, konkrēto personas rakstītprasmes sniegumu vērtē trešais neatkarīgais vērtētājs. Rakstītprasmes galīgo vērtējumu iegūst, summējot neatkarīgā vērtētāja vērtējumu ar tam tuvāko pirmo vai otro vērtējumu un no šiem diviem vērtējumiem aprēķinot vidējo punktu skaitu. Šobrīd nav pietiekami skaidri noteikts, kurā brīdī vērtētājam ir tiesības novērtēt runātprasmi, kas varētu radīt problēmsituācijas un konfliktsituācijas risku par vērtējuma rezultātu apstrīdēšanu. 

Noteikumu Nr.157 57. punktā ir noteikts, ka persona var pieprasīt nosūtīt lēmumu atkārtoti, izmantojot e-pakalpojumu portālu www.latvija.lv. Lēmumu sagatavo informācijas sistēmā. Atkārtoti nosūtīto lēmumu persona var saņemt vienā no veidiem, kas norādīti Noteikumu Nr. 157 23.11. apakšpunktā. Šobrīd esošais regulējums ir precizējams, jo lēmums ir elektroniskais dokuments, kas ir ievietots un personai pieejams informācijas sistēmā, un lēmumu kā tādu nosūtīt atkārtoti nav nepieciešams. Personai nosūtīt atkārtoti var tikai lēmuma kopiju papīra formā, tāpēc ir nepieciešams Noteikuma Nr.157 57. punktu precizēt ar normu, ka centrs nosūta papīra formā lēmuma kopiju ierakstītā vēstulē pa pastu, kas ir maksas pakalpojums. Vienlaikus nepieciešams paredzēt, ka persona var pieprasīt nosūtīt lēmumu vienā no Noteikumu Nr.157 22. punktā noteiktajiem veidiem, apzinoties, ka lielai daļai pārbaudes kārtotāju vēl arvien nav pieejams e-pakalpojums. Pašreizējā redakcijā rodas zināma pretruna – personai nav nepieciešama lēmuma kopija papīra formā, ja viņai pieejams e-pakalpojums, jo lēmums kā elektroniskais dokuments ir pieejams, izmantojot e-pakalpojumu.

Noteikumu Nr.157 60. punktā ir noteikts, ka var tikt sagatavots lēmuma dublikāts, bet faktiski šādu dublikātu nav iespējams izgatavot ne tiesisku, ne arī tehnisku iemeslu dēļ. Dokumentu juridiskā spēka likuma 7. panta pirmā daļa noteic, ka dokumentu dublikātu izdod, pamatojoties uz pirmdokumentu, ar kuru saskaņā izdots dokumenta oriģināls. Centra rīcībā nav personai pirmreizēji izsniegtā dokumenta – valsts valodas prasmes apliecības, un attiecīgi persona nevar saņemt iepriekš izdotās valsts valodas prasmes apliecības dublikātu. Sākot ar Noteikumu Nr.157 spēkā stāšanās dienu, personas valsts valodas prasmi apliecina lēmums, kas ir elektroniskais dokuments, atšķirīgs no līdzšinējās valsts valodas prasmes apliecības. Papildus jāņem vērā fakts, ka laika posmā kopš 1992. gada ir bijušas valsts valodas prasmes apliecības ar trim dažāda veida ierakstiem saskaņā ar konkrētajā laika posmā esošo normatīvo regulējumu par valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību un attiecīgajiem valsts valodas prasmi apliecinošajiem dokumentiem.

Noteikumi Nr. 157. 61. punkts paredz, ka valsts valodas prasmes apliecības, kas izsniegtas laikposmā no 1992. gada 1. janvāra līdz 2001. gada 31. janvārim, ir derīgas amata un profesionālo pienākumu veikšanai, un, ja apliecība personai nepieciešama tikai šādam mērķim, valsts valodas prasmi atkārtoti nepārbauda. Respektējot Izglītības likuma 30. panta septītajā daļā un 48. panta septītajā daļā noteikto un projekta 7.1. apakšpunktā noteikto normu, 61. punktā nepieciešams noteikt izņēmumu attiecībā uz izglītības iestādes vadītāju vai pedagogu, kura valsts valodas zināšanas saskaņā ar Valsts valodas centra konstatējumu neatbilst Ministru kabineta noteiktajam valsts valodas prasmes līmenim, kāds nepieciešams viņa profesionālo un amata pienākumu veikšanai, un kuram jākārto valsts valodas prasmes pārbaude arī tajā gadījumā, ja minētajā laikposmā ir iepriekš izsniegta valsts valodas prasmes apliecība.

Noteikumi Nr.157 paredz, ka vairāki pārbaudes procesi tiek īstenoti informācijas sistēmā vai, izmantojot e-pakalpojumu (pakalpojumu portālā www.latvija.lv).  Pārbaudes procesa digitalizācija notiek saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas īstenoto Eiropas reģionālā attīstības fonda projektu „Valsts pārbaudījumu organizēšanas procesa pilnveide” Nr.2.2.1.1./19/001. Ministru kabineta 2018. gada 22. oktobra rīkojumā Nr. 535 “Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā (mērķarhitektūras 43.0 versija)” noteikts, ka VPS projekts tiks īstenots līdz 2023. gada decembrim. Attiecībā uz valsts valodas pārbaudījumiem, plānots, ka pārbaudes kārtotāji varēs sākt kārtot pārbaudījumus e-vidē, sākot no 2023. gada 1. janvāri. Ņemot vērā, ka atsevišķas VPS funkcionalitātes, kas nepieciešamas pārbaudes procesā, kā arī e-pakalpojums nav vēl pilnībā izstrādāts, ir risks, vai visas Noteikumos Nr.157 noteiktās normas par VPS un e-pakalpojuma izmantošanu varēs tikt piemērotas ar 2023. gada 1. janvāri. Tāpēc atsevišķām normām, kas saistītas ar VPS un e-pakalpojuma izmantošanu, nepieciešams noteikt atšķirīgu spēkā stāšanās laiku.

Saskaņā ar pārvaldes sniegto informāciju pārbaudes kārtotāju (KF pilsoņi) skaits varētu būt ap 17 865 personas. Patlaban Valsts izglītības satura centra (turpmāk - centrs) finanšu un cilvēkresursu kapacitāte ļauj nodrošināt pārbaudi aptuveni 4500 personām gadā, kas ietver tādas grupas kā bezdarbniekus, personas, kas vēlas iegūt darba atļaujas vai Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu. Kopš 2022.gada vasaras ir radies pieprasījums valsts valodas prasmes pārbaudes nodrošinājumam Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas indikatīvi tuvākajos gados palielinātu pārbaudes kārtotāju skaitu līdz 6 000 personām. Šobrīd Ukrainas civiliedzīvotāji intensīvi apgūst latviešu valodu nodarbinātības uzsākšanai un līdz ar to par 1500 cilvēkiem pieaug to cilvēku skaits, kas ikgadēji prognozējami kārtos valsts valodas prasmes pārbaudi. Atbilstoši publiski sniegtajai informācijai Latvijas Sabiedrisko mediju portālā - https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/sogad-139-skolotaji-soditi-par-latviesu-valodas-neprasanu.a483701/, šogad 139 pedagogi sodīti par latviešu valodas neprašanu, līdz ar to pieaug to cilvēku skaits, kas ikgadēji prognozējami kārtos valsts valodas prasmes pārbaudi. KF pilsoņi kā pārbaudes kārtotāji ir papildu grupa, kas līdz šim nav bijusi paredzēta iepriekš plānotajā sistēmiskajā ietvarā. Pārbaudes nodrošināšana KF pilsoņiem pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšana ir process, kas ir politiski sensitīvs un rada būtiskus korupcijas riskus, tāpēc konkrētajai pārbaudei nepieciešama papildu uzraudzība un kontrole. Vērtējumam par personas valodas prasmi jābūt kvalitatīvam, respektīvi, centram jānodrošina pārbaužu drošums un validitāte. Svarīgs nosacījums procesa nodrošināšanai ir būtiski paaugstināt algas pārbaudes procesā iesaistītajiem darbiniekiem, lai nodrošinātu tā konkurētspēju ar izglītības nozares (pedagogu, mācībspēku) atlīdzību, ļaujot piesaistīt kvalificētus darbiniekus ar atbilstošām kompetencēm valsts valodas prasmes pārbaudes darbu satura izstrādē, novērtēšanā un pārbaudes norises uzraudzībā. Pārbaudes nodrošināšana tik lielam skaitam personu īsā laika periodā nosaka nepieciešamību paredzēt veidus, kā tiek regulēta personu plūsma, lai personas reģistrētu pārbaudei un noteiktu tām pārbaudes kārtošanas laikus un vietas. Jāņem vērā, ka par KF pilsoņu pārbaudes procesu jau interesējas un turpinās izrādīt interesi un uzraudzību dažādi plašsaziņas līdzekļi, tādēļ nedrīkstētu rasties problēmsituācijas, ko varētu izmantot valstij nelabvēlīgas propagandas mērķiem. Lai nodrošinātu organizētu šī procesa norisi un mazinātu dažādu sabiedrības grupu neapmierinātības izpausmes, KF pilsoņiem ir nepieciešams noteikt atsevišķu un stingru kārtību valodas pārbaužu kārtošanai. Plānotie speciālie pasākumi pārbaudes kārtošanā  KF pilsoņiem ir nepieciešami arī tādēļ, lai to lielais skaits nekavētu pārbaudes nodrošināšanu citām personu grupām (bezdarbniekiem un darba meklētājiem, Ukrainas civiliedzīvotājiem, ieslodzītajiem u.c.). Ja KF pilsoņu lielā skaita dēļ tiks kavēta pārbaužu nodrošināšana šīm grupām, tas var radīt neapmierinātību dažādās sabiedrības grupās, kā arī kavēt viņu tiesībās noteikto iespēju realizāciju. Pārbaudes nodrošināšanai noteiktais laiks ir ļoti īss, tāpēc pārbaužu process KF pilsoņiem jāuzsāk pēc iespējas ātrāk. KF pilsoņu reģistrācijai pārbaudēm un pārbaudēm nepieciešams papildu finansējums šādās galvenās pozīcijās: 1) vērtētāju un pārbaudes norises vadītāju atlīdzībai, ņemot vērā, ka vērtētāju un norises vadītāju skaits salīdzinājumā ar šo brīdi jāpalielina aptuveni trīs reizes; 2) centra atbildīgās struktūrvienības kapacitātes paaugstināšanai nepieciešams pieņemt darbā papildu darbiniekus, t.sk. valsts civildienesta ierēdņus; 3) atbildīgās struktūrvienības darbinieku atalgojuma paaugstināšanai  (vismaz līdz vidējam atalgojuma līmenim izglītības nozarē (izglītības iestādēs, augstskolās) (2022. gadā vidējā alga struktūrvienībā ir aptuveni 1130 eiro, kamēr minimālā alga pedagogam, kas strādā 40 stundu darba nedēļu izglītības iestādē – 1200 eiro); 4) drošības pasākumu īstenošanai;5) reģistrācijas plānošanas sistēmas izveidei; 6) ar datoriem aprīkotu telpu īrei, ņemot vērā, ka ar 2023. gadu pārbaudes klausīšanās, lasīšanas un runāšanas daļas notiks tiešsaistē; 7) tehnisko nodrošinājumu (datori pastāvīgajās pārbaudes vietās un konsultāciju nodrošināšanai); 8) komandējumu izdevumu nodrošināšanai, jo ārpus Rīgas pārbaudes plānots nodrošināt Daugavpilī un Liepājā; 9) autotransporta pakalpojumu nodrošināšanai u.c. Ņemot vērā, ka no 2022.gada ir būtiski paplašinājusies pārbaudes mērķauditorija (Ukrainas civiliedzīvotāji, trešo valstu pārstāvji, pedagogi, ieslodzītie u.c.), lai  nodrošinātu kvalitatīvu pārbaudes procesu un novērstu korupcijas riskus, ir nepieciešama papildu dotācija (bāzes finansējums) arī turpmākajiem gadiem.
Papildus kvantitatīvajam pretendentu pieaugumam jāņem vērā ekonomiskā situācija, piemēram, pieaug izmaksas autotransporta pakalpojumiem, telpu nomai un komunālajiem pakalpojumiem, kas tieši ietekmē procesa nodrošināšanu.

Noteikumu Nr.157 5. pielikumā noteikts valsts valodas prasmes vērtējums un apzīmējums pamatizglītības dokumentos. Noteiktie vērtējumi un valsts valodas prasmes līmeņu un pakāpju apzīmējumi attiecas uz centralizēto eksāmenu latviešu valodā 9. klasē skolās, kas īsteno mazākumtautību izglītības programmas.  Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumu Nr. 747  “Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem” (turpmāk – noteikumi Nr.747) 16.1. apakšpunktā noteikts, ka, beidzot 9. klasi, ir pārbaudes darbs latviešu valodā. Proti, noteikts viens centralizētais eksāmens latviešu valodā gan latviešu mācībvalodas izglītības programmās, gan mazākumtautību izglītības programmās. Noteikumu Nr.747 26. punkts paredz, ka attiecībā uz vispārējās izglītības programmas īstenošanu 9. klasē noteikumi stājas spēkā 2022. gada 1. septembrī. Tas nozīmē, ka ar 2022./2023. m.g. būs viens latviešu valodas eksāmens. Valsts valodas līmeņi un pakāpes attiecināmi uz latviešu valodas kā svešvalodas vai kā otrās valodas apguvi. Taču, ja visi 9. klašu skolēni kārto vienādu centralizēto eksāmenu, nav pamata paralēli procentuālajam vērtējumam centralizētajā eksāmenā latviešu valodā mazākumtautību izglītības programmās noteikt atbilstību ar valsts valodas līmeņiem un pakāpēm. 

Lai būtu viennozīmīgi skaidras tiesību normas un subjektam uzliktais pienākums kārtot valsts valodas pārbaudi, neraugoties uz izglītības ieguves valodu, tiek precizēts Noteikumu Nr. 157 7.1. apakšpunkts, nosakot izņēmuma gadījumus, kad norma par atbrīvojumu no pārbaudes neattiecas uz izglītības iestādes vadītāju vai pedagogu. Proti, ja Valsts valodas centrs ir konstatējis, ka izglītības iestādes vadītāja vai pedagoga valsts valodas zināšanas neatbilst valsts valodas prasmes līmenim un pakāpei, kāda nepieciešama viņa profesionālo un amata pienākumu veikšanai un kas noteiktas šo noteikumu 1. pielikumā, izglītības iestādes vadītājs vai pedagogs kārto pārbaudi, neskatoties uz iegūto pamata, vidējo vai augstāko izglītību akreditētās programmās latviešu valodā. Noteikumu Nr. 157 7.1., 7.2., 13.3. un 13.4.apakšpunktā veikti tehniskie grozījumi, atbilstoši 2022.gada 14.jūlija grozījumiem Izglītības likuma 11.pantā attiecībā uz terminoloģijas maiņu par izglītības programmas licencēšanu. 
Izglītības likuma 1.panta 2.¹ punktā ir noteikts, ka formālā izglītība ir sistēma, kas ietver pamatizglītības, vidējās izglītības un augstākās izglītības pakāpes, kuru programmu apguvi apliecina valsts atzīts izglītības vai profesionālās kvalifikācijas dokuments, kā arī izglītības un profesionālās kvalifikācijas dokuments. Ņemot vērā to, ka valsts atzītu izglītības dokumentu var iegūt tikai formālās izglītības ietvaros, tad Noteikumu Nr. 157 7.1.apakšpunkts tiek precizēts, lai tiesību normu būtu attiecināma arī uz to personu, kura  iepriekšējā laika periodā ir saņēmusi valsts atzītu izglītības dokumentu, kas apliecina, ka izglītība iegūta tikai latviešu valodā.

Lai nodrošinātu, ka persona var saņemt lēmumu papīra formā, kas ir svarīgi tādu personu grupu kā bezdarbnieki un seniori pārstāvjiem un kuri ir liela pārbaudes kārtotāju daļa, centrs sagatavos lēmuma kopiju. Tātad jebkura persona varēs saņemt vai nu lēmumu kā elektronisko dokumentu, vai lēmuma kopiju. Attiecīgi precizēts Noteikumu Nr. 157 23.11. apakšpunkts un 23.11.3 apakšpunkts, nosaucot dokumentu veidus un formas un paredzot iespēju saņemt lēmuma kopiju papīra formā saskaņā ar centra maksas pakalpojumu cenrādi.

Noteikumu Nr.157 24. un 25. punktā attiecīgi ir noteikts, ka pārbaudes vieta, laiks un datums tiek saskaņoti elektroniski, neizmantojot informācijas sistēmu. Saskaņojot pārbaudes vietu, laiku un datumu, netiek izmantoti personu dati, tādējādi personas datu aizsardzības normas netiks skartas. Projekta paredzēts svītrot Noteikumu Nr.157 24. un 25. punkta otrajā teikumā vārdus "informācijas sistēma".

Projekts papildināts ar VI.¹ nodaļu "Valsts nodeva un samaksas kārtību par valsts valodas prasmes pārbaudi", kurā noteikta valsts nodevas apmērs un kārtība, kādā persona, kura nav Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis vai Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonis par valsts valodas prasmes pārbaudi maksā valsts nodevu saskaņā ar Imigrācijas likuma 24.panta 5.¹ daļu un likuma "Par Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā" 3.panta piekto daļu. Imigrācijas likuma izpratnē ārzemnieks ir persona, kura nav Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis. Likuma "Par Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā" izpratnē trešās valsts pilsonis ir persona, kura nav Latvijas Republikas, citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonis. Personai, kura nav Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis vai Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonis ir pienākums par valsts valodas prasmes pārbaudi maksāt valsts nodevu, lai nodrošinātu pārbaudes validitāti un motivētu minēto personu apgūt valsts valodu un iegūt valsts valodas prasmes apliecinošu dokumentu. Līdz ar to tiek uzlabota lingvistiskā situācija un integrācija Latvijas sabiedrībā. Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 33.panta otrajā daļā noteikts, ka trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis ir 272 euro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 190 euro pārējām personām mājsaimniecībā, un trešajā daļā noteikts, ka maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni katra pašvaldība ir tiesīga noteikt ne augstāku par 436 euro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 305 euro pārējām personām mājsaimniecībā, bet ne zemāku par šā panta otrajā daļā noteikto trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksni. Ministru kabineta 2020. gada 17. decembra noteikumu Nr. 809 “Noteikumi par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu” 17.punktā noteikts, ka mājsaimniecības atbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusam apliecina sociālā dienesta izsniegta izziņa, kurā norādīti visu mājsaimniecībā ietilpstošo personu vārdi, uzvārdi, personas kodi, dzimšanas dati, kā arī izziņas derīguma termiņš un normatīvais akts, uz kura pamata noteikts attiecīgais statuss. Atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 36.panta trešajai daļai trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu piešķir uz vienu, trim vai sešiem kalendāra mēnešiem. Projektā noteikts, ka no valsts nodevas tiek atbrīvota persona, kurai ir piešķirta trūcīgās vai maznodrošinātās personas statuss. Tāpēc, ierodoties uz pārbaudi, personai jāuzrāda derīgs dokuments, kas apliecina, ka tai ir piešķirts trūcīgās vai maznodrošinātās personas statuss. Ja tiek konstatēts, ka persona neuzrāda minēto dokumentu un valsts nodevu nav samaksājusi, tad pārbaudes norises vadītājs neļauj tai kārtot pārbaudi. Šāda norma ir iekļauta, ņemot vērā, ka labas pārvaldības princips nosaka iestādei darboties saskaņā ar normatīviem aktiem. Gan pārbaudes norises vadītājam, gan pārbaudes kārtotājam ir skaidri jānosaka veicamā darbība, mazinot patvaļīgas rīcības sekas.  Kultūras ministrija kā atbildīgā iestāde par valsts politiku sabiedrības integrācijas jomu un Sabiedrības integrācijas fonds, plānojot latviešu valodas apguves pasākumus patvēruma meklētājiem, bēgļiem un personām, kurām noteikts alternatīvais statuss, budžetā iekļaus finansējumu valsts nodevas par valsts valodas prasmes pārbaudi samaksai minētajām personu grupām. Valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi administrēšanu veiks centrs. Valsts nodeva tiks noteikta 52 euro apmērā, kas nodrošinās papildu ieņēmumus valsts budžetā, lai īstenotu fiskālo neitralitāti. Valsts nodevas apmaksu persona veic septiņas darbdienas pirms valsts valodas prasmes pārbaudes noteiktā norises datuma, lai centrs samērīgā termiņā spētu konstatēt (aptuveni 300 personām dienā) valsts nodevas samaksas faktu un varētu ļaut personai kārtot valsts valodas prasmes pārbaudi. Projektā noteikts, ka valsts nodevu neatmaksā gadījumos, ja persona nenokārto valsts valodas prasmes pārbaudi, centra resursi tika patērēti, lai sagatavotos valsts valodas prasmes pārbaudei, taču personas rīcības rezultātā valsts valodas prasmes pārbaude nav nokārtota. Kā arī valsts nodevu neatmaksā, ja persona valsts valodas prasmes pārbaudes laikā pārkāpusi šo noteikumu 33. punktā minētos pārbaudes norises noteikumus vai tiek konstatēts, ka persona pārbaudes laikā veikusi prettiesiskas darbības valsts valodas jomā Krimināllikuma izpratnē, šādā gadījumā tiek konstatēta personas prettiesiskā rīcība. Valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi neatmaksā, ja persona nav ieradusies uz valsts valodas prasmes pārbaudi norādītajā vietā un laikā, un mēneša laikā pēc paredzētās pārbaudes nav iesniegusi neierašanās attaisnojošus dokumentus. Centrs arī šajā gadījumā ir sagatavojis pārbaudes materiālus, patērējot finanšu un cilvēku resursus, lai nodrošinātu personai valsts valodas prasmes pārbaudi, persona pakalpojumu nav saņēmusi pašas rīcības dēļ. Ja valsts nodeva netiek atmaksāta (jo pakalpojums no centra puses ir sniegts, taču persona savas rīcības rezultātā to nav saņēmusi), tad attiecīgi, ja persona vēlēsies saņemt jaunu pakalpojumu, tai būs jāveic jauns valsts nodevas maksājums. Fizisko personu reģistra likuma 21. pantā ir noteikts, ka valsts pārvaldes iestādēm ir tiesības saņemt no Fizisko personu reģistra šā likuma 11. panta pirmajā daļā noteiktās ziņas atbilstoši minēto institūciju un privātpersonu kompetencei. Lai saņemtu nepieciešamo informāciju, Valsts izglītības satura centrs saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 30.jūnija noteikumu Nr. 682 “Valsts izglītības satura centra nolikums” 2.10. apakšpunktā noteikto kompetenci, vienojas ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi par kārtību, kādā Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde sniedz nepieciešamās ziņas no Fizisko personu reģistra par personu, tostarp valstisko piederību un tās veidu (pilsonis, nepilsonis, bezvalstnieks, bēglis, alternatīvais statuss vai pagaidu aizsardzība), tai skaitā par personas atbilstību Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā noteiktam Ukrainas civiliedzīvotāju statusam.

Lai viennozīmīgi un nepārprotami būtu skaidrs gan pašai personai, kura kārto valsts valodas pārbaudi, gan arī pārbaudes vērtētājiem, kurā brīdī ir jānovērtē personas runātprasme, projektā ir noteikts, ka Noteikumu Nr.157 46.punkts tiek papildināts ar precizējumu par to, ka runātprasmi var novērtēt pēc norises, izmantojot informācijas sistēmā augšupielādēto runātprasmes daļu.

Noteikumu Nr.157. 57. punktā precizēts personai nosūtāmā dokumenta veids un forma.

Noteikumu projektā precizēts dokumenta veids, kas tiek izsniegts personai, ja personai līdz Noteikumu Nr.157 spēkā stāšanās dienai laika periodā no 1992. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. janvārim izsniegtā valsts valodas prasmes apliecība ir nozaudēta, nozagta, iznīcināta vai bojāta un persona pieprasa dokumentu, kas apliecina viņas valsts valodas prasmi. Tādā gadījumā personai izsniedz izziņu par pārbaudē iegūto rezultātu.

Noteikumu Nr.157 61. punkts papildināts ar izņēmumu attiecībā uz izglītības iestādes vadītāju vai pedagogu, kura valsts valodas zināšanas saskaņā ar Valsts valodas centra konstatējumu neatbilst Ministru kabineta noteiktajam valsts valodas prasmes līmenim, kāds nepieciešams viņa profesionālo un amata pienākumu veikšanai, un kuram jākārto valsts valodas prasmes pārbaude arī tajā gadījumā, kad viņam jau ir laikposmā no 1992. gada 1. janvāra līdz 2001. gada 31. janvārim izsniegta valsts valodas prasmes apliecība.

Lai kontrolētu KF pilsoņu plūsmu un neveidotos rindas, noteikta norma, ka KF pilsonis pirms ierašanās klātienē reģistrēties pārbaudei telefoniski vai e-pastā piesakās reģistrācijai. Persona, kura sniedz reģistrācijas dokumentus klātienē uzrāda derīgu personu apliecinošu dokumentu centra reģistratoram, lai būtu iespējams identificēt personu, kura sniedz iesniegumu un piesakās uz valsts valodas prasmes pārbaudi. KF pilsonis iesniegumā par pārbaudes kārtošanu nenorāda konkrētu pārbaudes laiku un vietu. Informāciju par konkrētās pārbaudes laiku un vietu KF pilsonis saņem ne vēlāk kā 2023. gada 1. aprīlī (piemēram, sūtot informāciju un saziņai norādīto tālruņa numuru, e-pastu, kā arī var to iegūt centra tīmekļvietnē). Reģistrējoties pārbaudei, KF pilsonim piešķir unikālo kodu, kas pēc tam tiek izmantots katram KF pilsonim nosakot konkrēto pārbaudes laiku un vietu. KF pilsoņiem pārbaudes tiek plānotas laika periodā no 2023. gada 11. aprīļa līdz 2023. gada 31. jūlijam. Ņemot vērā, ka Imigrācijas likuma pārejas noteikumu 58.punktā ir noteikts 2023.gada 1.septembris kā materiāltiesisks jeb prekluzīvs termiņš, pēc kura beigām minētās tiesības īstenošana principā vairs nav iespējama, prekluzīva termiņa izbeigšanās pastāvīgās uzturēšanās atļaujas izsniegšanu KF pilsoņiem izslēdz. Prekluzīva termiņa ilgumu nosaka likumdevējs, izdarot politisku izšķiršanos attiecībā uz jautājumu, kāds laiks dodams kādas tiesības īstenošanai. Tādējādi, lai nodrošinātu ievērojamam KF pilsoņu skaitam vienlīdzīgas tiesības kārtot pārbaudi, tiek noteikts, ka minētajā periodā KF pilsonis drīkst kārtot pārbaudi atbilstoši centra norādītajam konkrētajam pārbaudes laikam un vietai. Noteiktajā laika periodā personai tiek nodrošinātas tiesības kārtot pārbaudi. Ja persona nav ieguvusi nepieciešamo valsts valodas līmeni un pakāpi (A2), tā reģistrējas pārbaudei atkārtoti šo noteikumu 22.2., 22.3. un 22.5. apakšpunkta noteiktajā kārtībā. Minētajā laika periodā persona kārto pārbaudi atkārtoti ne agrāk kā vienu mēnesi pēc iepriekšējā lēmuma saņemšanas atbilstoši centra norādītajam pārbaudes laikam un vietai. Projektā paredzēts, ka persona, kura reģistrējas pārbaudei pēc 2023.gada 24. marta, kārto pārbaudi vispārējā kārtībā, sākot ar 2023. gada 1. augustu.

Projekts paredz papildināt Noteikumus Nr.157 ar 63. punktu, kurā noteiktas ar informācijas sistēmas un e-pakalpojuma izmantošanu saistītas atsevišķas normas, kas tiks piemērotas ar 2024. gada 1. janvāri.

Projekts noslēguma jautājumos paredz, ka valsts nodevu nemaksā personas, kas atbilst Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā noteiktam Ukrainas civiliedzīvotāju statusam. Norma noteikta noslēguma jautājumos, jo Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma mērķis ir atbalsta sniegšana Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri izceļo no Ukrainas vai kuri nevar atgriezties Ukrainā Krievijas Federācijas izraisītā bruņotā konflikta dēļ šā bruņotā konflikta norises laikā, kā arī vispārēja atbalsta sniegšana Ukrainas sabiedrībai. Šajā likumā paredzētais atbalsts tiek sniegts bruņotā konflikta norises laikā. Ukrainas civiliedzīvotāji šā likuma izpratnē ir Ukrainas pilsoņi un viņu ģimenes locekļi, kā arī personas, kuras Ukrainā saņēmušas pastāvīgās uzturēšanās atļauju un nevar atgriezties savas pilsonības valstī, bezvalstnieka statusu vai starptautiskās aizsardzības statusu, un to ģimenes locekļi. Ņemot vērā noslēguma jautājumu ietvaru un noteikumu, ka noslēgumu jautājumos iekļauj normas, kurām ir pagaidu raksturs, līdz ar minētajā likumā noteikto, ka Ukrainas civiliedzīvotājiem tiek sniegts atbalsts bruņotā konflikta norises laikā, tad arī noteikums par valsts nodevas atbrīvojumu ir ar terminēto raksturu. Noslēguma jautājumos ir noteikts pārejas periods saistībā ar informācijas sistēmas funkcionalitātes nodrošināšanas iespējām e-pakalpojuma nodrošināšanai. 

Noteikumu Nr.157 5. pielikums papildināts ar normu, kas paredz, ka turpmāk pamatizglītības sertifikātā pretī procentuālajam vērtējumam latviešu valodas centralizētajā eksāmenā netiek norādīta atbilstība valsts valodas prasmes līmenim un pakāpei