25-TA-515: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
2024.gadā PTAC veica "kontrolpirkumus" inspicēšanas institūcijās un uzraudzības pārbaudes dzīvokļos uzstādītajiem skaitītājiem. Pētījuma rezultātā tika konstatēts, ka: 1) Latvijā esošās inspicēšanas institūcijas lielākajā daļā gadījumu nederīgus skaitītājus atzīst par derīgiem lietošanā, līdz ar to pie skaitītāju lietotājiem nonāk prasībām neatbilstoši skaitītāji;
2) visas inspicēšanas institūcijas spēj pareizi noteikt, kuri skaitītāji nenodrošina hermētiskumu;
3) pie skaitītāju lietotājiem nonāk tādi skaitītāji, kuriem tiek pārsniegta MPK, kas ir viens no iemesliem, kāpēc veidojas ūdens patēriņa starpības;
4) inspicēšanas institūcijas neievēro Ministru kabineta 2006. gada 5. decembra noteikumos Nr. 981 "Noteikumi par mērīšanas līdzekļu atkārtoto verificēšanu, verificēšanas sertifikātiem un verificēšanas atzīmēm" noteiktās prasības un pie skaitītāju lietotājiem nonāk bojāti skaitītāji, kuriem iespējams noņemt uzskaites mehānismu neatstājot pēdas, tādā veidā ir iespējams patērēt ūdeni bez uzskaites.
Pamatojoties uz PTAC pārbaudes rezultātiem, Ekonomikas ministrija sagatavoja grozījumus Ministru kabineta 2024. gada 14. maija noteikumos Nr. 289 "Noteikumi par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu" (turpmāk - Noteikumi Nr. 289), kas paredz atcelt dzīvokļu ūdens patēriņa skaitītājiem atkārtotās verificēšanas prasību. Vienlaikus tika izstrādāti arī grozījumi Ministru kabineta noteikumos par katra dzīvojamās mājas īpašnieka maksājamās daļas par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem noteikšanu, aprēķināšanu un uzskaitīšanu.
Lai katra dzīvojamās mājas īpašnieka maksājamā daļa tiktu aprēķināta korekti, ir nepieciešams mainīt kārtību, kādā tiek uzstādīti skaitītāji, pārejot no kārtības, kad skaitītājus dzīvoklī uzstāda katrs dzīvokļa īpašnieks uz kārtību, kad dzīvojamā mājā tiek noteikta vienota skaitītāju uzstādīšana visā dzīvojamā mājā.
2) visas inspicēšanas institūcijas spēj pareizi noteikt, kuri skaitītāji nenodrošina hermētiskumu;
3) pie skaitītāju lietotājiem nonāk tādi skaitītāji, kuriem tiek pārsniegta MPK, kas ir viens no iemesliem, kāpēc veidojas ūdens patēriņa starpības;
4) inspicēšanas institūcijas neievēro Ministru kabineta 2006. gada 5. decembra noteikumos Nr. 981 "Noteikumi par mērīšanas līdzekļu atkārtoto verificēšanu, verificēšanas sertifikātiem un verificēšanas atzīmēm" noteiktās prasības un pie skaitītāju lietotājiem nonāk bojāti skaitītāji, kuriem iespējams noņemt uzskaites mehānismu neatstājot pēdas, tādā veidā ir iespējams patērēt ūdeni bez uzskaites.
Pamatojoties uz PTAC pārbaudes rezultātiem, Ekonomikas ministrija sagatavoja grozījumus Ministru kabineta 2024. gada 14. maija noteikumos Nr. 289 "Noteikumi par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu" (turpmāk - Noteikumi Nr. 289), kas paredz atcelt dzīvokļu ūdens patēriņa skaitītājiem atkārtotās verificēšanas prasību. Vienlaikus tika izstrādāti arī grozījumi Ministru kabineta noteikumos par katra dzīvojamās mājas īpašnieka maksājamās daļas par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem noteikšanu, aprēķināšanu un uzskaitīšanu.
Lai katra dzīvojamās mājas īpašnieka maksājamā daļa tiktu aprēķināta korekti, ir nepieciešams mainīt kārtību, kādā tiek uzstādīti skaitītāji, pārejot no kārtības, kad skaitītājus dzīvoklī uzstāda katrs dzīvokļa īpašnieks uz kārtību, kad dzīvojamā mājā tiek noteikta vienota skaitītāju uzstādīšana visā dzīvojamā mājā.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikt priekšnoteikumus, lai dzīvojamās mājas ietvaros tiktu izveidota vienota pakalpojumu uzskaites sistēma ar vienotām prasībām ūdens patēriņa skaitītājiem, siltumenerģijas skaitītājiem, siltuma maksas sadalītājiem un siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēmām, to tehniskajiem parametriem, papildaprīkojumam un uzstādīšanai, kā arī noteikta kārtība, kādā nodrošina patērētās siltumenerģijas daudzuma noteikšanai izmantoto ierīču vai iekārtas uzstādīšanu, nomaiņu un to pārbaudi, tādējādi nodrošinot precīzu saņemto pakalpojumu uzskaiti.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Jau šobrīd Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6. panta otrās daļas 1. punkta b) apakšpunktā ir paredzēta obligātā pārvaldīšanas darbība: slēgt līgumu ar pakalpojuma sniedzēju par siltumenerģijas, arī dabasgāzes, piegāde, ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu nodrošināšanu, sadzīves atkritumu izvešana. Ņemot vērā to, ka par pakalpojumu piegādi tiek slēgts vienots līgums (likuma 17.2 pants), saņemto pakalpojumu uzskaite un katra dzīvokļa īpašnieka maksājamās daļas aprēķināšana ir dzīvokļu īpašnieku kopības pienākums (Sk. Senāta 2023.gada 29.novembra spriedumu lietā SKC-393/2023).
Gadījumos, kad maksājums pakalpojuma sniedzējam tiek veikts ar pilnvarotas personas (pārvaldnieka) starpniecību, dzīvokļa īpašnieka maksājamās daļas aprēķināšanu veic dzīvokļu īpašnieku pilnvarotā persona, kas parasti ir pārvaldnieks. Savukārt saņemto pakalpojumu uzskaiti (skaitītāju uzstādīšanu, pārbaudi un nolasīšanu) dzīvokļos nodrošina katrs dzīvokļa īpašnieks.
Gadījumos, kad maksājums pakalpojuma sniedzējam tiek veikts ar pilnvarotas personas (pārvaldnieka) starpniecību, dzīvokļa īpašnieka maksājamās daļas aprēķināšanu veic dzīvokļu īpašnieku pilnvarotā persona, kas parasti ir pārvaldnieks. Savukārt saņemto pakalpojumu uzskaiti (skaitītāju uzstādīšanu, pārbaudi un nolasīšanu) dzīvokļos nodrošina katrs dzīvokļa īpašnieks.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Situācija, kad skaitītāju uzstādīšanu, pārbaudi un nolasīšanu dzīvokļos nodrošina katrs dzīvokļa īpašnieks, ir viens no ūdens patēriņa starpības rašanās cēloņiem, jo skaitītāji ar atšķirīgiem tehniskajiem parametriem, uzskaita atšķirīgu patērētā ūdens daudzumu.
Risinājuma apraksts
Ar likumprojektu tiek piedāvāts turpmāk noteikt vienotas prasības visā dzīvojamā mājā skaitītāju, siltuma maksas sadalītāju un siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēmu tehniskajiem parametriem, papildaprīkojumam un uzstādīšanai, kā arī kārtību, kādā nodrošina skaitītāju, ierīču vai iekārtas uzstādīšanu, nomaiņu un to pārbaudi.
Vienlaikus, lai nodrošinātu šīs prasības un citu normatīvo aktu prasību izpildi, ir paredzētas pārvaldnieka tiesības, bez dzīvojamās mājas īpašnieka īpaša pilnvarojuma, izmantot dzīvokļu īpašnieku kopības uzkrājumus, vienotai skaitītāju nomaiņai visā dzīvojamā mājā. Kā šādu prasību var minēt arī Ministru kabineta 2020. gada 10. decembra noteikumos Nr. 730 "Ekspluatējamu ēku energoefektivitātes minimālās prasības" noteikto - daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā patērēto siltumenerģiju (apkure un karstais ūdens) ir jāuzskaita atsevišķi katrai dzīvojamo un nedzīvojamo telpu grupai, izmantojot skaitītājus ar attālinātās nolasīšanas funkciju (minētās prasības izriet no 2023. gada 13. septembra Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (ES) 2023/1791 par energoefektivitāti un ar ko groza Regulu (ES) 2023/955 (pārstrādātā redakcija)).
Dzīvokļa īpašuma likuma 15.panta otrā daļa nosaka, ka dzīvokļu īpašnieku kopība par tās saistībām atbild ar savu mantu. Tādējādi par kopīgi iegādātajiem skaitītājiem, siltuma maksas sadalītāju un siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēmām būs jānorēķinās dzīvokļu īpašnieku kopībai ar savu mantu, savukārt iegādātie mērīšanas līdzekļi pēc to iegādes ietilps dzīvokļu īpašnieku kopības mantā. Lai dzīvokļu īpašnieku kopībai būtu līdzekļi ar kuriem norēķināties par skaitītāju iegādi, kā arī citu saistību izpildi, likumprojekts paredz, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņam piederošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram veic maksājumus uzkrājumu fondā. Uzkrājumu fondā esošie līdzekļi nedrīkst būt mazāki par vienu divpadsmito daļu no dzīvokļu īpašnieku kopības gada pārvaldīšanas izdevumiem. Šāds pienākums ir noteikts arī kopīpašniekiem gadījumos, kad dzīvojamā māja nav sadalīta dzīvokļa īpašumos. Pienākums veikt maksājumu uzkrājuma fondā vienas divpadsmitās daļas apmērā no dzīvokļu īpašnieku kopības vai visu kopīpašnieku gada pārvaldīšanas izdevumiem ir paredzēts Igaunijas dzīvojamo māju pārvaldīšanu regulējošajos normatīvajos aktos.
Minimālais uzkrājuma apmērs ne vienmēr nodrošina pietiekamu finansējumu, lai veiktu nepieciešamās pārvaldīšanas darbības atbilstoši dzīvojamās mājas uzturēšanas, uzlabošanas vajadzībām un attiecīgiem remontdarbiem. Līdz ar to ir paredzēts arī pārvaldnieka pienākums aprēķināt uzkrājuma fonda optimālo apmēru dzīvokļu īpašnieku kopības saistību izpildei.
Vienlaikus, lai nodrošinātu šīs prasības un citu normatīvo aktu prasību izpildi, ir paredzētas pārvaldnieka tiesības, bez dzīvojamās mājas īpašnieka īpaša pilnvarojuma, izmantot dzīvokļu īpašnieku kopības uzkrājumus, vienotai skaitītāju nomaiņai visā dzīvojamā mājā. Kā šādu prasību var minēt arī Ministru kabineta 2020. gada 10. decembra noteikumos Nr. 730 "Ekspluatējamu ēku energoefektivitātes minimālās prasības" noteikto - daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā patērēto siltumenerģiju (apkure un karstais ūdens) ir jāuzskaita atsevišķi katrai dzīvojamo un nedzīvojamo telpu grupai, izmantojot skaitītājus ar attālinātās nolasīšanas funkciju (minētās prasības izriet no 2023. gada 13. septembra Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (ES) 2023/1791 par energoefektivitāti un ar ko groza Regulu (ES) 2023/955 (pārstrādātā redakcija)).
Dzīvokļa īpašuma likuma 15.panta otrā daļa nosaka, ka dzīvokļu īpašnieku kopība par tās saistībām atbild ar savu mantu. Tādējādi par kopīgi iegādātajiem skaitītājiem, siltuma maksas sadalītāju un siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēmām būs jānorēķinās dzīvokļu īpašnieku kopībai ar savu mantu, savukārt iegādātie mērīšanas līdzekļi pēc to iegādes ietilps dzīvokļu īpašnieku kopības mantā. Lai dzīvokļu īpašnieku kopībai būtu līdzekļi ar kuriem norēķināties par skaitītāju iegādi, kā arī citu saistību izpildi, likumprojekts paredz, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņam piederošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram veic maksājumus uzkrājumu fondā. Uzkrājumu fondā esošie līdzekļi nedrīkst būt mazāki par vienu divpadsmito daļu no dzīvokļu īpašnieku kopības gada pārvaldīšanas izdevumiem. Šāds pienākums ir noteikts arī kopīpašniekiem gadījumos, kad dzīvojamā māja nav sadalīta dzīvokļa īpašumos. Pienākums veikt maksājumu uzkrājuma fondā vienas divpadsmitās daļas apmērā no dzīvokļu īpašnieku kopības vai visu kopīpašnieku gada pārvaldīšanas izdevumiem ir paredzēts Igaunijas dzīvojamo māju pārvaldīšanu regulējošajos normatīvajos aktos.
Minimālais uzkrājuma apmērs ne vienmēr nodrošina pietiekamu finansējumu, lai veiktu nepieciešamās pārvaldīšanas darbības atbilstoši dzīvojamās mājas uzturēšanas, uzlabošanas vajadzībām un attiecīgiem remontdarbiem. Līdz ar to ir paredzēts arī pārvaldnieka pienākums aprēķināt uzkrājuma fonda optimālo apmēru dzīvokļu īpašnieku kopības saistību izpildei.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Alternatīvais risinājums Nr.1
Turpināt praksi, ka par skaitītāju uzstādīšanu dzīvoklī atbild attiecīgā dzīvokļa īpašnieks. Tomēr šādā gadījumā mājā var uzstādīti skaitītāji, kam nesakrīt tehniskie parametri, piemēram, plūsmu attiecības un jāņem vērā, ka uzstādot vertikāli plūsmu attiecība var tikt būtiski ietekmēta. Tādējādi var rasties situācija, ka vienā dzīvojamā mājā dažādiem dzīvokļiem skaitītāji sāk uzskaitīt ūdens patēriņu pie atšķirīgām plūsmām, kas parasti ir viens no ūdens patēriņa starpības rašanās iemesliem (skaitītājs vispār var neuzrādīt minimālu plūsmu). Šāda situācija nepareiza arī tādēļ, ka neskatoties uz to, ka pakalpojuma saņēmējs ir katrs dzīvokļa īpašnieks, nevis dzīvokļu īpašnieku kopība, līgumu par pakalpojuma piegādi slēdz dzīvokļu īpašnieku kopība, jeb visi dzīvokļu īpašnieki. Tāpat individuāla skaitītāju uzstādīšana varētu būt finansiāli dārgāka, jo, iepērkot vairumā mājai vienota tipa skaitītājus, izmaksas uz dzīvokli potenciāli ir zemākas.
Alternatīvais risinājums Nr.2
Noteikt, ka dzīvojamā mājā vienota skaitītāju uzstādīšana notiek, ja tiek pieņemts dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums. Šāda iespēja jau ir paredzēta šobrīd un netiks aizliegta arī turpmāk. Tomēr regulējumam, kas ir vērsts uz to, lai dzīvokļu īpašnieku kopības pašas pieņemtu lēmumus ir vairāki trūkumi, ko apliecina fakts, ka kopības šādu tiesību ir izmantojušas tikai atsevišķos gadījumos. Būtiskākais trūkums ir potenciālās konfliktsituācijas, kas var rasties starp kaimiņiem, kuri vēlās nomainīt skaitītājus un kaimiņiem, kuri tam nepiekrīt, jo nevēlas ieguldīt līdzekļus jaunu skaitītāju iegādē, uzskatot, ka esošais skaitītājs veiks korektu uzskaiti.
Ņemot vērā ūdens patēriņa starpības aktualitāti sabiedrībā, priekšroka ir dodama tādam risinājumam, kas šo problēmu atrisina vienveidīgi, neradot konfliktus starp dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem.
Turpināt praksi, ka par skaitītāju uzstādīšanu dzīvoklī atbild attiecīgā dzīvokļa īpašnieks. Tomēr šādā gadījumā mājā var uzstādīti skaitītāji, kam nesakrīt tehniskie parametri, piemēram, plūsmu attiecības un jāņem vērā, ka uzstādot vertikāli plūsmu attiecība var tikt būtiski ietekmēta. Tādējādi var rasties situācija, ka vienā dzīvojamā mājā dažādiem dzīvokļiem skaitītāji sāk uzskaitīt ūdens patēriņu pie atšķirīgām plūsmām, kas parasti ir viens no ūdens patēriņa starpības rašanās iemesliem (skaitītājs vispār var neuzrādīt minimālu plūsmu). Šāda situācija nepareiza arī tādēļ, ka neskatoties uz to, ka pakalpojuma saņēmējs ir katrs dzīvokļa īpašnieks, nevis dzīvokļu īpašnieku kopība, līgumu par pakalpojuma piegādi slēdz dzīvokļu īpašnieku kopība, jeb visi dzīvokļu īpašnieki. Tāpat individuāla skaitītāju uzstādīšana varētu būt finansiāli dārgāka, jo, iepērkot vairumā mājai vienota tipa skaitītājus, izmaksas uz dzīvokli potenciāli ir zemākas.
Alternatīvais risinājums Nr.2
Noteikt, ka dzīvojamā mājā vienota skaitītāju uzstādīšana notiek, ja tiek pieņemts dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums. Šāda iespēja jau ir paredzēta šobrīd un netiks aizliegta arī turpmāk. Tomēr regulējumam, kas ir vērsts uz to, lai dzīvokļu īpašnieku kopības pašas pieņemtu lēmumus ir vairāki trūkumi, ko apliecina fakts, ka kopības šādu tiesību ir izmantojušas tikai atsevišķos gadījumos. Būtiskākais trūkums ir potenciālās konfliktsituācijas, kas var rasties starp kaimiņiem, kuri vēlās nomainīt skaitītājus un kaimiņiem, kuri tam nepiekrīt, jo nevēlas ieguldīt līdzekļus jaunu skaitītāju iegādē, uzskatot, ka esošais skaitītājs veiks korektu uzskaiti.
Ņemot vērā ūdens patēriņa starpības aktualitāti sabiedrībā, priekšroka ir dodama tādam risinājumam, kas šo problēmu atrisina vienveidīgi, neradot konfliktus starp dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Ministru kabineta 2020. gada 10. decembra noteikumos Nr. 730 "Ekspluatējamu ēku energoefektivitātes minimālās prasības" noteikts, ka daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā patērēto siltumenerģiju uzskaita atsevišķi katrai dzīvojamo un nedzīvojamo telpu grupai, izmantojot vairākus uzskaites ierīču un iekārtu veidus, tāpat jāuzstāda individuālos skaitītājus, kas mēra mājsaimniecības karstā ūdens patēriņu katrā ēkas vienībā, ar attālinātās nolasīšanas funkciju. Minētās prasības izriet no 2023. gada 13. septembra Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (ES) 2023/1791 par energoefektivitāti un ar ko groza Regulu (ES) 2023/955 (pārstrādātā redakcija) 15. un 16. panta, kas nosaka prasības siltumapgādes, aukstumapgādes un mājsaimniecības karstā ūdens apgādes dalītai uzskaitei un izmaksu sadalei, un attālinātai nolasīšanai.
Līdz ar to, lai nodrošinātu uz faktiskā patēriņa balstītu katra dzīvokļa īpašnieka maksājamo daļas noteikšanu, pārvaldniekam jānodrošina pietiekošs finansējums, lai veicinātu komunālo pakalpojumu individuālā patēriņa uzskaites ierīču uzstādīšanu, kas būtu vienota tipa visā ēkā un tiktu nodrošināts un kontrolēts centralizēti.
Līdz ar to, lai nodrošinātu uz faktiskā patēriņa balstītu katra dzīvokļa īpašnieka maksājamo daļas noteikšanu, pārvaldniekam jānodrošina pietiekošs finansējums, lai veicinātu komunālo pakalpojumu individuālā patēriņa uzskaites ierīču uzstādīšanu, kas būtu vienota tipa visā ēkā un tiktu nodrošināts un kontrolēts centralizēti.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- dzīvokļu īpašnieki
Ietekmes apraksts
Dzīvokļa īpašnieks vai kopīpašnieks atbilstoši viņam piederošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram jāveic maksājumus uzkrājumu fondā, kas nedrīkst būt mazāki par vienu divpadsmito daļu no dzīvokļu īpašnieku kopības vai visu kopīpašnieku gada pārvaldīšanas izdevumiem. Līdz ar to dzīvokļu īpašniekiem mājās, kurām ir noteikts maksājums uzkrājuma fondā, kas ir mazāka, būs ikmēneša maksājumu pieaugums līdz tiks sasniegts minimālais uzkrājumu apmērs. Ieviešot jaunus ūdens patēriņa skaitītājus CE atbilstības marķējumu, tie būs jānomaina ražotāja noteiktajā termiņā, bet ja tāds nav norādīts, tad 10 gadus pēc uzstādīšanas. Šī likuma un regulējuma, kas paredz atteikšanos no ūdens patēriņa skaitītāju verifikācijas, ietekme kopumā būs pozitīva. Dzīvokļu īpašniekiem nebūs jāveic atkārtotā verifikācija reizi četros gados, kā arī gadījumā, ja tiek uzstādīti skaitītāji ar attālināto nolasīšanu, nebūs jānodod skaitītāju rādījumi.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Vai ietekmē?
Izmaksas par vienību - euro
Vienību skaits
Atbilstības izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Fiziskās personas
Kopā (fiziskās personas)
19 516 180,00
dzīvokļu īpašnieki
Jā
Vērtības nozīme:
20,00
Viena ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas, noņemšanas, uzstādīšanas izmaksas
975 809
Laika posmā no 2020.-2023. kopējais atkārtoti verificēto ūdens patēriņa skaitītāju skaits
19 516 180,00
Laika posmā no 2020. - 2023. gadam dzīvokļu īpašnieki ir atkārtoti verificējuši 975809 skaitītājus. Kopējās atbilstības izmaksas par atkārtoto verificēšanu, nomaiņu un uzstādīšanu sastāda 19 516 180 euro. Vienā dzīvoklī vidēji ir 4 skaitītāji, kas dzīvokļu īpašniekam izmaksā 80 euro četru gadu laikā. Ieviešot jauno prasību, nosakot termiņu 10 gadus, ietaupījums vienam dzīvoklim (ar 4 skaitītājiem) ir 39 euro, savukārt ietaupījums uz kopējo skaitītāju skaitu - 9 445 831 euro 10 gados. Ikgadējais ietaupījums visu skaitītāju dzīvokļu īpašniekiem ir 944 583 euro. Atceļot atkārtoto verificēšanu, skaitītāju nomaiņa jāveic 2,5 reizes retāk (reizi 10 gados nevis reizi 4 gados, kā tas ir noteikts šobrīd)
Kopā
19 516 180,00
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Grozījumi Ministru kabineta 2024. gada 14. maija noteikumos Nr. 289 "Noteikumi par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu"
Pamatojums un apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir atcelt ūdens patēriņa skaitītājiem atkārtotās verificēšanas prasību daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļos, tādējādi samazinot administratīvo slogu iedzīvotājiem.
Atbildīgā institūcija
Ekonomikas ministrija
4.1.2. Ministru kabineta 2015. gada 15. septembra noteikumi Nr. 524 "Kārtība, kādā nosaka, aprēķina un uzskaita katra dzīvojamās mājas īpašnieka maksājamo daļu par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem"
Pamatojums un apraksts
Noteikt pienākumu dzīvokļu īpašumos uzstādīt jaunus Direktīvā 2014/32/ES noteiktā tipa ūdens patēriņa skaitītājus ar CE marķējumu un metroloģisko papildmarķējumu, kam veikta atbilstības novērtēšana saskaņā ar normatīvajiem aktiem par metroloģiskajām prasībām ūdens patēriņa skaitītājiem un mērīšanas līdzekļiem un to metroloģiskās kontroles kārtību, un to lietošanas ilgums pēc iepriekš nelietota ūdens patēriņa skaitītāja uzstādīšanas nav lielāks par ražotāja noteikto lietošanas ilgumu vai 10 gadiem, ja ražotājs tādu nav noteicis, sākot uzstādīšanas dienas.
Atbildīgā institūcija
Ekonomikas ministrija
4.1.3. Ministru kabineta 2008. gada 9. decembra noteikumos Nr. 1013 "Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu"
Pamatojums un apraksts
Noteikt pienākumu dzīvokļu īpašumos uzstādīt jaunus Direktīvā 2014/32/ES noteiktā tipa ūdens patēriņa skaitītājus ar CE marķējumu un metroloģisko papildmarķējumu, kam veikta atbilstības novērtēšana saskaņā ar normatīvajiem aktiem par metroloģiskajām prasībām ūdens patēriņa skaitītājiem un mērīšanas līdzekļiem un to metroloģiskās kontroles kārtību, un to lietošanas ilgums pēc iepriekš nelietota ūdens patēriņa skaitītāja uzstādīšanas nav lielāks par ražotāja noteikto lietošanas ilgumu vai 10 gadiem, ja ražotājs tādu nav noteicis, sākot uzstādīšanas dienas.
Atbildīgā institūcija
Ekonomikas ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi