Anotācija (ex-ante)

22-TA-3379: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Valsts atzītu profesionālo izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošu dokumentu, moduļa apliecību un profesionālās izglītības programmas daļas apguvi apliecinošo dokumentu  noteikumi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Tiesību akta projekts izstrādāts, pamatojoties uz Profesionālās izglītības likuma (turpmāk - Likums) 7. panta 5. punktu, kas paredz, ka Ministru kabinets nosaka valsts atzītu profesionālās izglītības un profesionālās kvalifikācijas dokumentu paraugus, tai skaitā dokumenta paraugu par profesionālās kvalifikācijas daļas apguvi, dokumentu izgatavošanas un izsniegšanas kārtību, kā arī profesionālās pilnveides un profesionālās ievirzes izglītību apliecinošo dokumentu paraugus un šo dokumentu izgatavošanas un izsniegšanas kārtību, Likuma 7. panta 5.1 punktu, kas  nosaka, ka Ministru kabinets nosaka moduļa apliecības un dokumenta par profesionālās izglītības programmas daļas apguvi paraugu un izsniegšanas kārtību, kā arī Likuma 26. panta trešo daļu, kas  nosaka, ka izglītojamam, kas pārtrauc profesionālās izglītības programmas, izņemot profesionālās pilnveides izglītības programmas, apguvi akreditētā profesionālās izglītības iestādē, izsniedz dokumentus par attiecīgās profesionālās izglītības programmas daļas apguvi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Tiesību akta projekta mērķis ir, izpildot Likumā doto deleģējumu, noteikt valsts atzītu profesionālās izglītības, profesionālās kvalifikācijas, profesionālās pilnveides un profesionālās ievirzes izglītību apliecinošo dokumentu paraugus, to izgatavošanas un izsniegšanas kārtību, kā arī moduļa apliecības paraugu un dokumenta par profesionālās izglītības programmas daļas apguvi paraugus un to izsniegšanas kārtību.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Īstenojot profesionālās izglītības satura reformu,  2022. gada 3. martā tika pieņemti un 2022. gada 1. aprīlī stājās spēkā Likuma grozījumi profesionālās izglītības satura reformas īstenošanai, attīstot modulāro pieeju. Ievērojot minēto, ar grozījumiem  tika precizēts likuma 6. pants par valsts atzītiem profesionālo izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, nosakot valsts atzītus profesionālo izglītību apliecinošos dokumentus, profesionālo kvalifikāciju apliecinošos dokumentus, profesionālās pilnveides un profesionālās ievirzes izglītību apliecinošos dokumentus, kā arī nosacījumus šādu dokumentu izsniegšanai.  Vienlaicīgi Likums paredz, ka minēto dokumentu paraugus, izgatavošanas un izsniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
Tāpat Likuma 26. pants paredz, ka  profesionālajā pamatizglītībā, arodizglītībā, profesionālajā vidējā izglītībā un profesionālajā tālākizglītībā programmas var īstenot kā modulāras profesionālās izglītības programmas. Īstenojot modulāro profesionālās izglītības programmu, izglītības iestāde var piedāvāt atsevišķi vienu vai vairākus moduļus un izsniegt apliecību par attiecīgā moduļa apguvi.
Savukārt izglītojamiem, kas pārtrauc profesionālās izglītības programmas, izņemot profesionālās pilnveides izglītības programmas, apguvi akreditētā profesionālās izglītības iestādē, izsniedz dokumentus par attiecīgās profesionālās izglītības programmas daļas apguvi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Uzsākto profesionālās izglītības reformu turpināšanai ir nepieciešams izstrādāt jaunu tiesību aktu par visu profesionālo izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošo dokumentu paraugiem, dokumentu izgatavošanas un izsniegšanas kārtību, kā arī noteikt moduļa apliecības paraugu un dokumenta par profesionālās izglītības programmas daļas apguves paraugu un to izsniegšanas kārtību.
Pašreizējais regulējums paredz personai izsniegt vienu kopēju profesionālās izglītības dokumentu par iegūto profesionālo izglītību un profesionālo kvalifikāciju. Ja persona kāda iemesla dēļ nespēj pilnībā apgūt profesionālās izglītības programmu un tajā skaitā nokārtot valsts noteiktos pārbaudījumus par vispārējo vai profesionālo saturu, tad personai nevar izsniegt profesionālās izglītības dokumentu.
Profesionālās izglītības reforma paredz novērtēt personas visus mācību procesā sasniegtos mācīšanās rezultātus un dot iespēju iegūt atbilstošu valsts atzītu dokumentu ne tikai par pilnas profesionālās izglītības programmas apguvi, bet arī izsniegt atsevišķi dokumentu, kas apliecina atbilstoša vai zemāka profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesionālās kvalifikācijas ieguvi vai profesionālās kvalifikācijas daļas ieguvi, kā arī izsniegt apliecību par moduļa apguvi.
Šobrīd izsniedzamie dokumenti paredz izsniegt vienu kompleksu dokumentu par daudzu kompetenču apguvi. Lai izglītojamais mūžizglītībā varētu veidot savu individuālo apgūto kompetenču “portfolio”, nepieciešams, lai izglītības dokumentos  precīzāk  tiktu atspoguļoti sasniegtie mācīšanās rezultāti – iegūtā profesionālā kvalifikācija un iegūtā izglītības pakāpe, tai skaitā arī personalizētas kompetences moduļos. Modulārās profesionālās izglītības programmas ir veidotas tā, ka iespējams atzīt un novērtēt sasniegtos mācīšanās rezultātus pēc katra moduļa.  Tur, kur nozares kvalifikāciju struktūras paredz, profesionālās izglītības programmu saturs atbilstoši profesiju standartam ir veidots, iekļaujot zemāka līmeņa profesionālo kvalifikāciju kompetences.
Risinājuma apraksts
Ir nepieciešams veidot Likumā noteiktajam atbilstošu tiesisko regulējumu par valsts atzītu profesionālo izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem,  moduļa apliecību un profesionālās izglītības programmas daļas apguvi apliecinošiem dokumentiem. Tādējādi tiesību akta projekts nosaka iepriekš minēto dokumentu paraugus, nosakot, kādam Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras (turpmāk – LKI) līmenim atbilst katrs izsniegtais dokuments.
Tāpat tiesību akta projekts nosaka valsts atzītu profesionālās kvalifikācijas vai profesionālās kvalifikācijas daļas dokumentu izsniegšanas kārtību un nosacījumus atbilstoši profesionālās kvalifikācijas līmeņiem.
Tiesību akta projekts tādējādi arī risina personas individuālo kompetenču novērtēšanu un atbilstoša izglītības dokumenta izsniegšanu:

Apliecība par profesionālo pamatizglītību apliecina iegūtu profesionālo pamatizglītību
atbilstoši LKI 2. līmeņa izglītības pakāpei. Apliecību par profesionālo pamatizglītību izsniedz personai, kura ir pilnībā apguvusi attiecīgajam valsts profesionālās  izglītības standartam atbilstošu licencētu profesionālās izglītības programmu un nokārtojusi profesionālās kvalifikācijas eksāmenu. Atbilstoši personas nokārtotajam profesionālās kvalifikācijas eksāmenam tiek izsniegta elektroniska profesionālās kvalifikācijas apliecība, kas atbilst pirmajam vai otrajam profesionālās kvalifikācijas līmenim.

Atestāts par arodizglītību apliecina iegūtu arodizglītību atbilstoši LKI 3. līmeņa izglītības
pakāpei. Atestātu par arodizglītību izsniedz arī gadījumos, ja persona  apguvusi profesionālās vidējās izglītības programmas daļu, kuras saturs un apjoms atbilst tās pašas izglītības programmu kopas arodizglītības programmai, un nokārtojusi profesionālās kvalifikācijas eksāmenu, un neturpina mācības profesionālās vidējās izglītības programmā. Tādējādi atestātu par arodizglītību izsniedz personai, kura ir:
pilnībā apguvusi attiecīgajam valsts profesionālās izglītības standartam atbilstošu licencētu arodizglītības programmu un nokārtojusi profesionālās kvalifikācijas eksāmenu;
apguvusi profesionālās vidējās izglītības programmas daļu, kuras saturs un apjoms atbilst tās pašas izglītības programmu kopas arodizglītības programmai, un nokārtojusi profesionālās kvalifikācijas eksāmenu, un neturpina mācīties profesionālās vidējās izglītības programmā.

Diploms par profesionālo vidējo izglītību apliecina iegūtu profesionālo vidējo izglītību
atbilstoši LKI 4. līmeņa izglītības pakāpei. Atbilstoši personas nokārtotajam profesionālās kvalifikācijas eksāmenam tiek izsniegta profesionālās kvalifikācijas apliecība, kas atbilst otrajam, trešajam vai ceturtajam profesionālās kvalifikācijas līmenim. Diplomu par profesionālo vidējo izglītību izsniedz personai, kura ir:
 pilnībā apguvusi profesionālās vidējās izglītības programmu, nokārtojusi centralizētos eksāmenus un profesionālās kvalifikācijas eksāmenu 4. profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesionālās kvalifikācijas ieguvei;
pilnībā apguvusi profesionālās vidējās izglītības programmu, nokārtojusi centralizētos eksāmenus un profesionālās kvalifikācijas eksāmenu profesionālās kvalifikācijas 3. līmeņa profesionālās kvalifikācijas ieguvei;
pilnībā apguvusi profesionālās vidējās izglītības programmu un nokārtojusi centralizētos eksāmenus, bet veselības stāvokļa dēļ nespēj kārtot profesionālos kvalifikācijas eksāmenus vai nav saņēmusi pietiekamu vērtējumu profesionālās kvalifikācijas eksāmenā.
Savukārt diplomā, kurā ir norādīta personas iegūtā profesionālā kvalifikācija un specializācija (ja     attiecināms), lai nodrošinātu darba devējiem darba tirgū nepārprotamu, pārredzamu un viegli   atpazīstamu informāciju par personas mācīšanās rezultātiem, veic attiecīgu ierakstu. Papildus    diplomam persona saņem arī elektronisko profesionālās kvalifikācijas apliecību, kuru ģenerē 
Valsts  pārbaudījumu informācijas sistēmā.

Profesionālās kvalifikācijas apliecību, kas apliecina iegūtu noteikta līmeņa (Profesionālās
kvalifikācijas  2.-7. līmenis) profesionālo kvalifikāciju, izsniedz personai, kura ir nokārtojusi profesionālās kvalifikācijas eksāmenu un izpildījusi vienu no šādiem nosacījumiem:
pilnībā apguvusi profesionālās tālākizglītības programmu;
pilnībā apguvusi profesionālās vidējās izglītības programmu, bet nav saņēmusi pietiekamu vērtējumu centralizētajos eksāmenos par profesionālās vidējās izglītības ieguvi;
daļēji apguvusi profesionālās vidējās vai arodizglītības programmu zemāka līmeņa profesionālās kvalifikācijas ieguvei;
apguvusi vai pilnveidojusi profesionālo kompetenci profesionālās darbības vai pašizglītības rezultātā.
Sakarā ar to, ka profesionālās vidējās izglītības programmas pēc vidējās izglītības apguves neiekļauj saturu, kas apliecina izglītības pakāpi, līdz ar to par šādas izglītības programmas apguvi izsniedz profesionālās kvalifikācijas apliecību.

Profesionālās pilnveides izglītības apliecību izsniedz personai, kura akreditētā izglītības
iestādē vai Izglītības likuma 36. panta pirmajā daļā noteiktajā institūcijā apguvusi licencētu attiecīgo programmu un saņēmusi vērtējumu – ne zemāku par 4 ­– “gandrīz viduvēji” 10 ballu vērtējuma skalā un “ieskaitīts” visos izglītības programmas mācību priekšmetos vai sporta veidā un pārbaudījumos.

Profesionālās ievirzes izglītības apliecību izsniedz personai, kura akreditētā izglītības
iestādē vai Izglītības likuma 36. panta pirmajā daļā noteiktajā institūcijā apguvusi licencētu attiecīgo programmu un saņēmusi vērtējumu – ne zemāku par 4 ­– “gandrīz viduvēji” 10 ballu vērtējuma skalā un “ieskaitīts” visos izglītības programmas mācību priekšmetos vai sporta veidā un pārbaudījumos.

Apliecība par profesionālās kvalifikācijas  daļas apguvi - atbilstoši Likuma  grozījumiem - jauns valsts atzīts  profesionālo kvalifikāciju apliecinošs dokuments. Tiesību akta projekts nosaka tā izgatavošanas un  izsniegšanas kārtību.  Profesionālās kvalifikācijas daļas kompetences tiek noteiktas profesijas standartā iekļautajās profesionālās kvalifikācijas prasībās.

Tiesību akta projekts izstrādāts, ņemot vērā, ka atbilstoši Likuma  grozījumiem apliecība par profesionālās pilnveides izglītības apguvi ir valsts atzīts dokuments. Ir mainīta izpratne par profesionālās pilnveides izglītību, sasaistot to ar nozares kvalifikāciju struktūrā noteiktajām profesionālajām kvalifikācijām. Tāpat arī ir ņemts vērā, ka arī apliecība par profesionālās ievirzes izglītības apguvi atbilstoši Likuma grozījumiem ir valsts atzīts dokuments.

Atbilstoši Likumā noteiktajam valsts atzītu profesionālo izglītību, profesionālās ievirzes izglītību,  profesionālo kvalifikāciju un profesionālās pilnveides izglītību apliecinošu dokumentu izsniedz akreditēta izglītības iestāde. Iepriekš minētos valsts atzītos dokumentus izsniedz licencētas programmas ietvaros un personai nokārtojot attiecīgi paredzēto pārbaudījumu.

Vienlaicīgi Likums arī paredz, ka valsts atzītu profesionālo kvalifikāciju un tās daļas apguvi apliecinošu dokumentu izsniedz akreditēts nozares eksaminācijas centrs.

Līdz šim tika paredzēts, ka par moduļa apguvi izsniedz apliecību, bet netika noteikts vienots paraugs un izsniegšanas kārtība. Moduļa apliecība apliecina personas apgūtās profesionālās kompetences, kas ir svarīgas darba tirgū, personai turpinot izglītību mūžizglītības kontekstā. Moduļus var īstenot pēc personas, sabiedrības un darba tirgus pieprasījuma, tajā skaitā mūžizglītības projektu ietvaros, tādējādi nodrošinot elastību un individualizāciju. Izglītības iestāde var uzņemt personu atsevišķa moduļa apguvei izglītības iestādes īstenotā izglītības programmā, veidojot un plānojot kopīgu mācību procesu mācību grupā.

Iepriekš minētā elastīgā pieeja dos iespēju objektīvi novērtēt  mācīšanās sasniedzamos rezultātus un piešķirt profesionālo kvalifikāciju atbilstoši reāli sasniegtajam līmenim. Tādējādi profesionālo kvalifikāciju ieguvušo personu skaits palielināsies. Vienlaikus tiks novērsta situācija, kad  centralizētos eksāmenus sekmīgi nokārtojušie izglītojamie, kuri savukārt nav nokārtojuši profesionālās kvalifikācijas eksāmenu, nesaņem nekādu izglītības dokumentu un viņiem ir liegta iespēja studēt tālāk.   Profesionālās kvalifikācijas daļas apguvi apliecinošie dokumenti dos iespēju ņemt vērā jau apgūtas kompetences, turpinot mācības pēc pārtraukuma, apgūstot citas saistītās profesijas, vai arī uzsākot nākamā līmeņa programmu apguvi, t.i., nodrošinās  sasniegto mācīšanās rezultātu pārnesi.

Tiesību akta projekts paredz, ka valsts atzīti dokumenti, izņemot profesionālās kvalifikācijas apliecību un apliecību par profesionālās kvalifikācijas daļas apguvi, tiks izsniegti papīra formā un pēc pievienotajiem paraugiem, kurus izgatavo komersants pēc Izglītības un zinātnes ministrijas pasūtījuma. Savukārt profesionālās kvalifikācijas apliecību un  apliecību par profesionālās kvalifikācijas daļas apguvi izdos elektroniskā dokumenta formā atbilstoši Elektroniskā dokumentu likumā noteiktajām prasībām.  Profesionālās kvalifikācijas apliecība personai būs pieejama Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmā vai izmantojot attiecīgo e-pakalpojumu Valsts pārvaldes pakalpojumu portālā www.latvija.lv.  Savukārt apliecība par profesionālās kvalifikācijas daļas apguvi  personai būs pieejama,  izmantojot attiecīgo e-pakalpojumu Valsts pārvaldes pakalpojumu portālā www.latvija.lv. Minētais saistīts ar to, ka  Valsts pārbaudījumu informācijas sistēma ir valsts informācijas sistēma, kurā ieraksta ziņas par valsts pārbaudījumiem, bet, lai  saņemtu apliecību par profesionālās kvalifikācijas daļas apguvi, nav noteikta prasība kārtot valsts pārbaudījumus, līdz  ar to šajā sistēmā arī neģenerēs dokumentu, kura izdošanai nav noteikta valsts pārbaudījumu kārtošana.
Pēc personas pieprasījuma profesionālās kvalifikācijas apliecības atvasinājumu var izsniegt arī papīra formā atbilstoši Dokumenta juridiskā spēka likuma prasībām.
Tiesību akta projekts paredz dublikāta izsniegšanu zuduša valsts atzīta dokumenta vietā, ja dati ir pietiekami dublikāta saņemšanai un ir iespējams izmantot līdzvērtīga valsts atzīta dokumenta veidlapu. Lai izsniegtu dublikātu, ir nepieciešama visa pirmdokumentā minētā informācija. Sakarā ar izglītības iestādes reorganizāciju vai likvidāciju pirmdokumenti var nebūt pieejami vai daļēji pieejami.
Pēc šo noteikumu spēkā stāšanās tiks izsludināts valsts atzītu profesionālo izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošu dokumentu veidlapu iepirkums.  
Tiesību akta projekts arī paredz, ka profesionālās kvalifikācijas apliecības un apliecības par profesionālās kvalifikācijas daļas apguvi izsniegšana elektroniskā formā notiks, līdzko būs iespējams ieviest atbilstošas izmaiņas Valsts izglītības informācijas sistēmā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • Jaunieši, viņu vecāki, pieaugušie, kas ir uzņemti profesionālās izglītības programmās, izglītojamie, pedagogi, citas izglītības iestādē nodarbinātās personas.
Ietekmes apraksts
Tiks nodrošināta iespēja saņemt atbilstošus izglītību un kvalifikāciju apliecinošus dokumentus.
Juridiskās personas
  • Valsts, pašvaldības, privātās izglītības iestādes, kas īsteno profesionālās izglītības programmas, un to dibinātāji.
Ietekmes apraksts
Pašvaldībām un to iestādēm, Izglītības un zinātnes ministrijai, valsts izglītības iestādēm, privātajām izglītības iestādēm tiesību aktos ir noteikti pienākumi un funkcijas izglītības dokumentu izsniegšanā.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija

Profesionālās izglītības programmu finansēšana tiek veikta izglītības iestāžu dibinātāju budžeta ietvaros, tiesību akta projekts neietekmē to izmaksu apmēru.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Izglītības kvalitātes valsts dienests, Izglītības un zinātnes ministrija, Kultūras ministrija, Valsts izglītības satura centrs
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti


 

6.4. Cita informācija


Izglītības un zinātnes ministrija, Valsts izglītības satura centrs, Izglītības kvalitātes valsts dienests, Kultūras ministrija
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Izglītības un zinātnes ministrija
  • Kultūras ministrija
  • Valsts izglītības satura centrs
  • Izglītības kvalitātes valsts dienests

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Ietver rādītājus, kas saistīti ar izglītības ieguvi.

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Izglītība dod iespējas personai uzlabot sociālo situāciju, lai veiksmīgāk iesaistītos darba tirgū.

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Tiesību akts nodrošina vienlīdzīgas iespējas un tiesības, tiesību akts paredz izglītības ieguvi personām ar invaliditāti, personām ar speciālām vajadzībām.
 

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Tiesību akts nodrošina vienādas tiesības.

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Nodrošina tiesības uz izglītību, iespējas iegūt izglītības dokumentu atbilstoši sasniegtajiem mācīšanās rezultātiem.

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Tiesību akts nodrošina datu aizsardzību.

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Tiesību akts paredz diasporas locekļu uzņemšanu profesionālās izglītības programmā.

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk