23-TA-1129: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.6. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku, tostarp vistrūcīgāko un bērnu, sociālo integrāciju" 4.3.6.8. pasākuma "IKT sistēmu modernizācija labākas bērnu tiesību aizsardzības sistēmas nodrošināšanai" īstenošanas noteikumi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta (turpmāk – MK) noteikumu projekts izstrādāts, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija regulā (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula Nr.2021/1060), Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.–2027. gadam un Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 6. un 13. punktu, lai nodrošinātu sekmīgu un savlaicīgu darbības programmas mērķa, iznākumu rādītāju un rezultāta rādītāju sasniegšanu Eiropas Savienības kohēzijas politikas 2021.–2027. gada plānošanas perioda ietvaros.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
MK noteikumu projekta mērķis ir noteikt normatīvo regulējumu, lai izstrādātu vienotu risku analīzes un vadības informācijas sistēmu agrīnai bērnu attīstības vajadzību identificēšanai, koordinētai nepieciešamo veselības aprūpes un agrīnās intervences pakalpojumu, kā arī atbalsta pasākumu izglītības vidē plānošanai un nodrošināšanas uzraudzībai.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Aktuālie pasaules attīstīto valstu un arī Latvijas dati par bērnu attīstības procesa norisēm 21. gs. pirmajās desmitgadēs pārliecinoši rāda, ka vismaz 17–20 % bērnu sastopas ar dažādiem attīstības riskiem un vajadzībām, kad nepieciešams profesionāls speciālistu atbalsts. Pēdējos gados bez bērnu mācīšanās vajadzībām jo īpaši aktuāla kļūst koordinēta profesionāla atbalsta nepieciešamība bērnu uzvedības un emociju jomas attīstībai, kā arī sociālo un sadarbības prasmju stiprināšanai. Laikus nenodrošinot minēto atbalstu, tiek traucēta bērna adekvāta iekļaušanās sabiedrībā, viņa izglītības ieguves process un kvalitāte, kā arī samazinās bērna izredzes dzīvē. Tieši šo iemeslu dēļ bērna agrīnās attīstības individuālo vajadzību izvērtēšana, savlaicīga risku identifikācija un apsteidzošu atbalsta pakalpojumu (profilakse un agrīna intervence) un to īstenošanai nepieciešamo dažādu specifisku metodisko instrumentu un programmu attīstība, kā arī to pieejamības nodrošināšana visiem Latvijas bērniem, izmantojot daudzprofesionālus sadarbības vietējos tīklus, kļūst par prioritāti un pamatvajadzību, domājot par bērnu labbūtību un nākotni. Viss minētais pasākumu kopums veido agrīnā preventīvā atbalsta sistēmas infrastruktūru valstī.
Bērna attīstības uzraudzīšana, ko papildus bērna aprūpei ģimenē tiesību aktos noteiktā kārtībā īsteno arī veselības aprūpes un izglītības institūcijas, ir svarīga mūsdienu attīstīto valstu raksturojoša iezīme. Tas ir pasākumu kopums, kas ietver noteikta veida, regularitātes un vairāku attīstības jomu izvērtēšanu, ko īsteno dažādi speciālisti, procesā iesaistot arī bērna vecākus. Bērna attīstības uzraudzības sistēmas pastāvēšana valstī ir veids, kā laikus atpazīt netipisku attīstības gaitu, kas var radīt adaptācijas un pilnvērtīgas funkcionēšanas riskus bērna turpmākajā dzīvē un izglītības procesā.
Bērnu agrīna attīstības novērtēšana parasti aptver bērna kognitīvo, motorikas, komunikācijas/runas un valodas, adaptīvas uzvedības un sociāli emocionālās sfēras izpēti un tā rezultātu interpretāciju, kas ļauj noteikt bērna stiprās puses un nepietiekami attīstītas jomas jeb kavēšanos attīstībā vai pat palīdz konstatēt nopietnus attīstības traucējumus, saistītus ar iespējamo invaliditāti. Tomēr šāda novērtēšana ir laikietilpīga un resursu ziņā dārga, tāpēc bez pamatota iemesla nav piemērojama visiem bērniem. Savukārt attīstības skrīnings ir relatīvi īsa procedūra, kuru var piemērot visiem bērniem, lai atpazītu tos, kuriem nepieciešams padziļinātāks attīstības novērtējums vai pat ārstēšana. Zinātniski izstrādātu, standartizētu attīstības skrīninga rīku izmantošana nodrošina to lietošanas uzticamību. Standartizēti attīstības skrīninga rīki (instrumenti) parasti ir viegli lietojami veselības aprūpes un izglītības vidē. Skrīninga instrumentu izmantošana ļauj tos lietot biežāk un veikt atkārtotas pārbaudes noteiktos vecumposmos, tādējādi nodrošinot katram vecumposmam svarīgu jaunu spēju un prasmju fiksēšanu, nosakot to atbilstību vecumam tipiskām attīstības iezīmēm un arī laikus pamanīt, ka attīstība nav turpinājusies vēlamajā virzienā.
Skrīninga instrumentu raksturo vairākas pazīmes (Shepard, Kagan, & Wurtz, 1998/2000; Slentz et al., 2008):
- to var izmantot lielam skaitam bērnu ātrai viņu attīstības novērtēšanai;
- lielāko daļu informācijas par bērnu sniedz vecāki, bet var būt iesaistīti arī mediķi un pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogi;
- tas ir ērts lietošanā un neprasa speciālistam patērēt daudz laika;
- tas ietver relatīvi nelielu mērījumu skaitu;
- tas sniedz informāciju tikai par galvenajiem radītājiem un jomām;
- tas ir empīriski pārbaudīts, ticams un valīds instruments;
- tas ir normās balstīts;
- normas tiek regulāri atjaunotas (vismaz 10–15 gadu ietvaros);
- tas var ietvert pirmsakadēmisko jeb gatavības skolai prasmju novērtēšanu;
- tas ietvert redzes un dzirdes pārbaudes rezultātus;
- tas ir mērījums uz noteiktu brīdi, bet ne ar stabilu nākamā mērījuma prognozi (to mēdz izteikt kā varbūtību);
- tas izmanto vienkāršas rādītāju novērtēšanas standartizētas skalas;
- to var veidot vairākās formās, piemēram, vecāku, skolotāja un bērna izpildes forma;
- skrīninga instrumentam jābūt lingvistiski un kultūrvidei atbilstošam;
- var iegūt attīstības risku profilu, ko var vienkārši interpretēt;
- konstatēto risku gadījumā uzreiz var rosināt noteikt intensīvus atbalsta pasākumus.
Tomēr skrīningam ir jēga tad, ja to veic sistemātiski, īpaši pirmsskolas vecumā (Granana & Otalvaro, 2020). Kā secināts ārvalstīs veiktos pētījumos, agrīni attīstības traucējumi tiek precīzi atpazīti 70–80 % gadījumu, ja pediatrs izmanto skrīninga instrumentu, bet, neizmantojot to, tikai 30 % gadījumu (Palfrey et al., 1987; Squires, Nickel, & Eisert, 1996; Granana & Otalvaro, 2020).
Bērna attīstības uzraudzīšana, ko papildus bērna aprūpei ģimenē tiesību aktos noteiktā kārtībā īsteno arī veselības aprūpes un izglītības institūcijas, ir svarīga mūsdienu attīstīto valstu raksturojoša iezīme. Tas ir pasākumu kopums, kas ietver noteikta veida, regularitātes un vairāku attīstības jomu izvērtēšanu, ko īsteno dažādi speciālisti, procesā iesaistot arī bērna vecākus. Bērna attīstības uzraudzības sistēmas pastāvēšana valstī ir veids, kā laikus atpazīt netipisku attīstības gaitu, kas var radīt adaptācijas un pilnvērtīgas funkcionēšanas riskus bērna turpmākajā dzīvē un izglītības procesā.
Bērnu agrīna attīstības novērtēšana parasti aptver bērna kognitīvo, motorikas, komunikācijas/runas un valodas, adaptīvas uzvedības un sociāli emocionālās sfēras izpēti un tā rezultātu interpretāciju, kas ļauj noteikt bērna stiprās puses un nepietiekami attīstītas jomas jeb kavēšanos attīstībā vai pat palīdz konstatēt nopietnus attīstības traucējumus, saistītus ar iespējamo invaliditāti. Tomēr šāda novērtēšana ir laikietilpīga un resursu ziņā dārga, tāpēc bez pamatota iemesla nav piemērojama visiem bērniem. Savukārt attīstības skrīnings ir relatīvi īsa procedūra, kuru var piemērot visiem bērniem, lai atpazītu tos, kuriem nepieciešams padziļinātāks attīstības novērtējums vai pat ārstēšana. Zinātniski izstrādātu, standartizētu attīstības skrīninga rīku izmantošana nodrošina to lietošanas uzticamību. Standartizēti attīstības skrīninga rīki (instrumenti) parasti ir viegli lietojami veselības aprūpes un izglītības vidē. Skrīninga instrumentu izmantošana ļauj tos lietot biežāk un veikt atkārtotas pārbaudes noteiktos vecumposmos, tādējādi nodrošinot katram vecumposmam svarīgu jaunu spēju un prasmju fiksēšanu, nosakot to atbilstību vecumam tipiskām attīstības iezīmēm un arī laikus pamanīt, ka attīstība nav turpinājusies vēlamajā virzienā.
Skrīninga instrumentu raksturo vairākas pazīmes (Shepard, Kagan, & Wurtz, 1998/2000; Slentz et al., 2008):
- to var izmantot lielam skaitam bērnu ātrai viņu attīstības novērtēšanai;
- lielāko daļu informācijas par bērnu sniedz vecāki, bet var būt iesaistīti arī mediķi un pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogi;
- tas ir ērts lietošanā un neprasa speciālistam patērēt daudz laika;
- tas ietver relatīvi nelielu mērījumu skaitu;
- tas sniedz informāciju tikai par galvenajiem radītājiem un jomām;
- tas ir empīriski pārbaudīts, ticams un valīds instruments;
- tas ir normās balstīts;
- normas tiek regulāri atjaunotas (vismaz 10–15 gadu ietvaros);
- tas var ietvert pirmsakadēmisko jeb gatavības skolai prasmju novērtēšanu;
- tas ietvert redzes un dzirdes pārbaudes rezultātus;
- tas ir mērījums uz noteiktu brīdi, bet ne ar stabilu nākamā mērījuma prognozi (to mēdz izteikt kā varbūtību);
- tas izmanto vienkāršas rādītāju novērtēšanas standartizētas skalas;
- to var veidot vairākās formās, piemēram, vecāku, skolotāja un bērna izpildes forma;
- skrīninga instrumentam jābūt lingvistiski un kultūrvidei atbilstošam;
- var iegūt attīstības risku profilu, ko var vienkārši interpretēt;
- konstatēto risku gadījumā uzreiz var rosināt noteikt intensīvus atbalsta pasākumus.
Tomēr skrīningam ir jēga tad, ja to veic sistemātiski, īpaši pirmsskolas vecumā (Granana & Otalvaro, 2020). Kā secināts ārvalstīs veiktos pētījumos, agrīni attīstības traucējumi tiek precīzi atpazīti 70–80 % gadījumu, ja pediatrs izmanto skrīninga instrumentu, bet, neizmantojot to, tikai 30 % gadījumu (Palfrey et al., 1987; Squires, Nickel, & Eisert, 1996; Granana & Otalvaro, 2020).
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra sēdē (prot Nr. 37 25.§) tika atbalstīts PKC izstrādātais konceptuālais ziņojums “Starpnozaru sadarbības un atbalsta sistēmas pilnveide bērnu attīstības, uzvedības un psihisko traucējumu veidošanās risku mazināšanai” (turpmāk – Konceptuālais ziņojums), kas paredz virkni risinājumu starpnozaru sadarbībai un bērniem paredzētās atbalsta sistēmas pilnveidei. Ziņojuma izstrādes gaitā identificētas vairākas būtiskas problēmas, kas apgrūtina savlaicīgu risku atpazīšanu un ierobežo atbilstošas palīdzības sniegšanu bērniem, kuri nepiemērotu vides vai sociālo faktoru dēļ pakļauti sociālemocionālās attīstības, uzvedības vai psihes traucējumu riskam, kā arī bērniem, kuriem neatkarīgi no cēloņiem vērojami attīstības, uzvedības vai psihiskās veselības traucējumi. Viena no visaktuālākajām problēmām, kā norādīts ziņojumā, ir fragmentēta palīdzības un pakalpojumu pieejamība, kas izriet no vājas starpinstitucionālās sadarbības un pakalpojumu trūkuma, tostarp vienotas integrētas informatīvās platformas neesības, kas nodrošinātu informācijas apmaiņu primāri starp veselības sektoru (ārstniecības iestādēm) un izglītības sektoru (izglītības iestādēm).
Risinājuma apraksts
Tā kā trūkst vienotas integrētas informatīvās platformas agrīnā preventīvā darba organizēšanas atbalstam, pilnveidojot bērnu labbūtības sistēmu, 4.3.6.8.pasākuma ietvaros plānota publiskā sektora IS modernizācija un savstarpējās savietojamības uzlabošana, veidojot informācijas sistēmu agrīna preventīva atbalsta pakalpojumu sistēmas izveidei, lai nodrošinātu būtiskas informācijas uzkrāšanu un apmaiņu, kas atvieglos bērnu attīstības risku savlaicīgu identificēšanu un individuālām vajadzībām atbilstošu atbalsta/intervences pakalpojumu nodrošināšanu.
Atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 29. jūnija sēdes protokollēmuma (MK prot. Nr.50, 36.§) 2. punktā dotajam uzdevumam Pārresoru koordinācijas centram (Valsts kancelejai kā Pārresoru koordinācijas centra tiesību un saistību pārņēmējam) sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju un Veselības ministriju līdz 2023. gada 31. decembrim jāizstrādā bērnu (vecumā no 1,5 līdz 6 gadiem) vienots agrīnās attīstības vajadzību novērtējuma metodisko instrumentu komplekts izmantošanai izglītības un veselības aprūpes jomās, ietverot arī speciālo vajadzību novērtēšanas instrumentu izglītojamiem pirms obligātās pirmsskolas izglītības uzsākšanas.
Līgums par priekšizpētes darbu veikšanu skrīninga izstrādei noslēgts ar Latvijas Universitāti un atbilstoši tam ir izstrādāta ieviešamā skīninga instrumenta versija, kas paredz gan vecāku, gan pirmsskolas izglītības iestādes pedagoga, gan bērna ģimenes ārsta un paša bērna iesaisti attīstības risku un grūtību izvērtēšanā.
Lai skrīninga instruments būtu praktiski lietojams un ieviešams izglītības un veselības jomās, nepieciešams to digitalizēt, nodrošinot skrīninga gaitā no dažādām iesaistītajām pusēm iegūto datu longitudinālu vākšanu, apkopošanu, apstrādi, algoritmu izstrādi rezultātu noteikšanai, rezultātu padošanu Vienotajai veselības informācijas sistēmai un Valsts izglītības informācijas sistēmai, kā arī rezultātu analīzi un monitoringu. Tādējādi, izvērtējot iespējamos risinājumu variantus, plānots veidot Bērnu agrīnās attīstības risku identifikācijas informācijas sistēmu. To plānots attīstīt, piesaistot Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 4.3.6.SAM “Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku, tostarp vistrūcīgāko un bērnu, sociālo integrāciju” 4.3.6.8.pasākuma “IKT sistēmu modernizācija labākas bērnu tiesību aizsardzības sistēmas nodrošināšanai” finansējumu.
Sistēmas veidošana izriet no šādiem attīstības plānošanas dokumentiem:
- Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027.gadam, rīcības virziens “Psiholoģiskā un emocionālā labklājība”;
- Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam, 3.mērķis: Atbalsts ikviena izaugsmei 3.1.Rīcības virziens 3.1.1.uzdevums “Nodrošināt iekļaujošas izglītības pieeju visos izglītības līmeņos”;
- Sabiedrības veselības pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam, 3.Rīcības virziens: Uz cilvēku centrēta un integrēta veselības aprūpe 3.1.Rīcības apakšvirziens: Zāļu un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība 3.1.8.13.apašuzdevums ” Ieviest ģimenes ārsta praksēs agrīnās attīstības izvērtējumu bērniem no 1,5 līdz 3 gadu vecumam un nodrošināt nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu apjomu bērniem ar konstatētiem traucējumiem”;
- Bērnu, jaunatnes un ģimenes politikas attīstības pamatnostādnēm 2022.-2027.gadam, 1.mērķis: Sekmēt bērnu un jauniešu drošību, attīstību, psiholoģisko un emocionālo labklājību 1.1.Rīcības virziens: Agrīns preventīvs atbalsts veselīgai bērnu un jauniešu attīstībai.
Ņemot vērā minēto, 4.3.6.8.pasākuma mērķis ir izstrādāt vienotu risku analīzes un vadības informācijas sistēmu agrīnai bērnu attīstības vajadzību identificēšanai, koordinētai nepieciešamo veselības aprūpes un agrīnās intervences pakalpojumu, kā arī atbalsta pasākumu izglītības vidē plānošanai un nodrošināšanas uzraudzībai.
Pasākuma mērķa grupa ir tiešās valsts pārvaldes iestādes. 4.3.6.8.pasākuma ietvaros plānots sasniegt šādus iznākuma rādītājus:
- tiešās valsts pārvaldes iestādes, kas saņēmuši atbalstu līdz 2024. gada 31. decembrim, – 6;
- tiešās valsts pārvaldes iestādes, kas saņēmuši atbalstu līdz 2029. gada 31. decembrim, – 6.
Pasākuma ietvaros līdz 2029. gada 31. decembrim sasniedzams šāds rezultāta rādītājs: iestāžu skaits, kas sniedz datus un izmanto risku analīzes un vadības informācijas sistēmu agrīnā preventīvā atbalsta vajadzību noteikšanai, – 363 iestādes.
4.3.6.8.pasākuma īstenošanas gaitā ir atbalstāmas šādas darbības:
1) Informācijas sistēmas klientu un lietotāju vajadzību izpēte;
2) Pakalpojumu sniegšanas procesu un darbību dizains, pārveide, pilnveide un pielāgošana digitalizācijai;
3) Datu kvalitātes pilnveide un datu atkalizmantošanas nodrošināšana;
4) Informācijas sistēmas funkcionālo un nefunkcionālo prasību un arhitektūras apraksta izstrāde;
5) Informācijas sistēmas izstrādes tehniskās specifikācijas un iepirkuma dokumentācijas sagatavošana;
6) Informācijas sistēmas un tās moduļu izstrāde, attīstība, pilotēšana, ieviešana un savietošana ar citām informācijas sistēmām, t. sk. esošu saskarņu pārveidošana un jaunu saskarņu izveide;
7) Tehnikas un programmatūras noma un pakalpojumu izmantošana (izņemot iegādi) informācijas sistēmas darbības nodrošināšanai;
8) Autoruzraudzība informācijas sistēmas izstrādes un ieviešanas gaitā t.sk., sistēmas funkcionālo prasību izpildes pārbaude, sistēmas nefunkcionālo prasību pārbaude, projekta nodevumu pārbaude u.tml.;
9) Informācijas sistēmas lietotāju apmācību organizēšana;
10) Informācijas un publicitātes pasākumu nodrošināšana;
11) Konsultantu, ekspertu un speciālistu piesaiste;
12) Projekta vadības un īstenošanas nodrošināšana.
Sistēma tiks veidota kā ilgtermiņā izmantojama informācijas sistēma, kas:
- aptver visus bērnus;
- balstās uz Latvijas Universitātes īstenotajā bērnu agrīnās attīstības skrīninga izstrādes projektā radītā prototipa funkcionalitāti un gūto pieredzi;
- atbilst 2020. gada 30. jūnija informatīvajā ziņojumā „Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras reformu” ietvertajiem principiem;
- nodrošina sadarbspēju un integrāciju ar citās publiskā sektora informācijas sistēmām, piemēram, Izglītības un zinātnes ministrijas resora informācijas sistēmām (Valsts izglītības informācijas sistēma, pedagoģiski medicīnisko komisiju informācijas sistēmas), Veselības ministrijas resora informācijas sistēmām (Digitālā veselības (e-veselības informācijas sistēma, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas informācijas sistēma), Labklājības ministrijas resora informācijas sistēmām (Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas informācijas sistēma, SPOLIS, BARIS) un Iekšlietu ministrijas resora (Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēma (turpmāk - NPAIS). Integrācijas realizācijai tiks izmantotas Latvijas publiskā sektora centralizētās informācijas sistēmas: Valsts informācijas sistēmu savietotājs (VISS), datu izplatīšanas un pārvaldības platforma (DAGR).
Izstrādājot Sistēmu, tiks izvērtētas un izmantotas publiskā sektora rīcībā jau esošās informācijas sistēmas un risinājumi, piemēram, portāls Latvija.lv, Oficiālā elektroniskā adrese, Vienotās pieteikšanās modulis, Digitālās veselības (e-Veselības) informācijas sistēma, Valsts izglītības informācijas sistēma u.c., tādējādi pārizmantojot jau esošu funkcionalitāti un ļaujot Sistēmas lietotājiem izmantot jau esošās lietotāju saskarnes Sistēmas darbību veikšanai.
Sistēmas ieviešana tiks veikta iteratīvi, tādējādi nodrošinot ātrāku rezultātu izmantošanas iespēju, kā arī ļaujot elastīgāk veikt Sistēmas pilnveidojumus.
Sistēma tiks izveidota un attīstīta vairākos posmos:
- Sistēmas pamatfunkcionalitāte un pamata integrācija ar publiskā sektora informācijas sistēmām un reģistriem (1.posms) – ne ilgāk kā viena gada laikā kopš Sistēmas ieviešanas līguma noslēgšanas;
- Sistēmas funkcionalitātes un apstrādājamo datu paplašināšana un pilnveide (2.posms);
- NPAIS integrācijas izvērtēšana un realizācija (3.posms).
Vienotās risku analīzes un vadības informācijas sistēmas izstrāde savlaicīgai agrīnā preventīvā atbalsta vajadzību identificēšanai un informācijas apmaiņai starp bērnu labbūtības sistēmas funkcionēšanā iesaistītajām institūcijām un speciālistiem līdzās bērnu tiesību aizsardzībai sekmēs arī agrīnā preventīvā atbalsta sistēmas un pakalpojumu attīstīšanu. Vienotajā risku analīzes un vadības informācijas sistēmā plānots iestrādāt arī moduļus:
- bērnu un ģimeņu uzskaitei, kuri saņēmuši agrīnās intervences pakalpojumus,
- speciālistu uzskaitei, kuri apguvuši zināšanas un prasmes darbam ar noteiktiem diagnosticējošiem instrumentiem un intervences programmām,
- agrīna preventīva atbalsta pakalpojumu sistēmu veidojošo agrīna atbalsta pakalpojumu, ieviešanai Latvijā adaptēto un standartizēto diagnosticējošo rīku (skrīningu un novērtēšanas instrumentu), intervences programmu un terapiju uzskaitei.
Iespējamais risks, kas apdraudētu plānoto rezultātu sasniegšanu, varētu rasties tad, ja agrīnā preventīvā atbalsta sistēma netiek koordinēta starp daudziem starpdisciplinārajiem institūciju un multiprofesionālajiem speciālistu tīkliem, proti, ja agrīnā preventīvā atbalsta sistēmu turpina valstī attīstīt fragmentāri, atsevišķu politikas jomu ietvarā. Lai to novērstu un sekmētu 4.3.6.8.pasākuma koordinētu īstenošanu, ar 2023.gada 29.marta Valsts kancelejas direktora rīkojumu nr. 2023/7.1.1.-25 izveidota vadības grupa, lai izstrādātu vienotu agrīnās attīstības risku analīzes un vadības informācijas sistēmu agrīnā atbalsta vajadzību identificēšanai bērniem, kurā iesaistīti speciālisti no Veselības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Labklājības ministrijas, Nacionālā veselības dienesta, Valsts izglītības satura centra, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas un Valsts kancelejas. Savukārt, lai nodrošinātu sistēmas plānošanas un ieviešanas uzraudzību, ar 2023.gada 29.marta Valsts kancelejas direktora rīkojumu nr. 2023/7.1.1.-25 izveidota uzraudzības padome, kurā iesaistīti speciālisti no Valsts kancelejas, Veselības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Labklājības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Nacionālā veselības dienesta, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas, Latvijas Universitātes un Latvijas Pašvaldību savienības.
Atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 29. jūnija sēdes protokollēmuma (MK prot. Nr.50, 36.§) 2. punktā dotajam uzdevumam Pārresoru koordinācijas centram (Valsts kancelejai kā Pārresoru koordinācijas centra tiesību un saistību pārņēmējam) sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju un Veselības ministriju līdz 2023. gada 31. decembrim jāizstrādā bērnu (vecumā no 1,5 līdz 6 gadiem) vienots agrīnās attīstības vajadzību novērtējuma metodisko instrumentu komplekts izmantošanai izglītības un veselības aprūpes jomās, ietverot arī speciālo vajadzību novērtēšanas instrumentu izglītojamiem pirms obligātās pirmsskolas izglītības uzsākšanas.
Līgums par priekšizpētes darbu veikšanu skrīninga izstrādei noslēgts ar Latvijas Universitāti un atbilstoši tam ir izstrādāta ieviešamā skīninga instrumenta versija, kas paredz gan vecāku, gan pirmsskolas izglītības iestādes pedagoga, gan bērna ģimenes ārsta un paša bērna iesaisti attīstības risku un grūtību izvērtēšanā.
Lai skrīninga instruments būtu praktiski lietojams un ieviešams izglītības un veselības jomās, nepieciešams to digitalizēt, nodrošinot skrīninga gaitā no dažādām iesaistītajām pusēm iegūto datu longitudinālu vākšanu, apkopošanu, apstrādi, algoritmu izstrādi rezultātu noteikšanai, rezultātu padošanu Vienotajai veselības informācijas sistēmai un Valsts izglītības informācijas sistēmai, kā arī rezultātu analīzi un monitoringu. Tādējādi, izvērtējot iespējamos risinājumu variantus, plānots veidot Bērnu agrīnās attīstības risku identifikācijas informācijas sistēmu. To plānots attīstīt, piesaistot Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 4.3.6.SAM “Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku, tostarp vistrūcīgāko un bērnu, sociālo integrāciju” 4.3.6.8.pasākuma “IKT sistēmu modernizācija labākas bērnu tiesību aizsardzības sistēmas nodrošināšanai” finansējumu.
Sistēmas veidošana izriet no šādiem attīstības plānošanas dokumentiem:
- Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027.gadam, rīcības virziens “Psiholoģiskā un emocionālā labklājība”;
- Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam, 3.mērķis: Atbalsts ikviena izaugsmei 3.1.Rīcības virziens 3.1.1.uzdevums “Nodrošināt iekļaujošas izglītības pieeju visos izglītības līmeņos”;
- Sabiedrības veselības pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam, 3.Rīcības virziens: Uz cilvēku centrēta un integrēta veselības aprūpe 3.1.Rīcības apakšvirziens: Zāļu un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība 3.1.8.13.apašuzdevums ” Ieviest ģimenes ārsta praksēs agrīnās attīstības izvērtējumu bērniem no 1,5 līdz 3 gadu vecumam un nodrošināt nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu apjomu bērniem ar konstatētiem traucējumiem”;
- Bērnu, jaunatnes un ģimenes politikas attīstības pamatnostādnēm 2022.-2027.gadam, 1.mērķis: Sekmēt bērnu un jauniešu drošību, attīstību, psiholoģisko un emocionālo labklājību 1.1.Rīcības virziens: Agrīns preventīvs atbalsts veselīgai bērnu un jauniešu attīstībai.
Ņemot vērā minēto, 4.3.6.8.pasākuma mērķis ir izstrādāt vienotu risku analīzes un vadības informācijas sistēmu agrīnai bērnu attīstības vajadzību identificēšanai, koordinētai nepieciešamo veselības aprūpes un agrīnās intervences pakalpojumu, kā arī atbalsta pasākumu izglītības vidē plānošanai un nodrošināšanas uzraudzībai.
Pasākuma mērķa grupa ir tiešās valsts pārvaldes iestādes. 4.3.6.8.pasākuma ietvaros plānots sasniegt šādus iznākuma rādītājus:
- tiešās valsts pārvaldes iestādes, kas saņēmuši atbalstu līdz 2024. gada 31. decembrim, – 6;
- tiešās valsts pārvaldes iestādes, kas saņēmuši atbalstu līdz 2029. gada 31. decembrim, – 6.
Pasākuma ietvaros līdz 2029. gada 31. decembrim sasniedzams šāds rezultāta rādītājs: iestāžu skaits, kas sniedz datus un izmanto risku analīzes un vadības informācijas sistēmu agrīnā preventīvā atbalsta vajadzību noteikšanai, – 363 iestādes.
4.3.6.8.pasākuma īstenošanas gaitā ir atbalstāmas šādas darbības:
1) Informācijas sistēmas klientu un lietotāju vajadzību izpēte;
2) Pakalpojumu sniegšanas procesu un darbību dizains, pārveide, pilnveide un pielāgošana digitalizācijai;
3) Datu kvalitātes pilnveide un datu atkalizmantošanas nodrošināšana;
4) Informācijas sistēmas funkcionālo un nefunkcionālo prasību un arhitektūras apraksta izstrāde;
5) Informācijas sistēmas izstrādes tehniskās specifikācijas un iepirkuma dokumentācijas sagatavošana;
6) Informācijas sistēmas un tās moduļu izstrāde, attīstība, pilotēšana, ieviešana un savietošana ar citām informācijas sistēmām, t. sk. esošu saskarņu pārveidošana un jaunu saskarņu izveide;
7) Tehnikas un programmatūras noma un pakalpojumu izmantošana (izņemot iegādi) informācijas sistēmas darbības nodrošināšanai;
8) Autoruzraudzība informācijas sistēmas izstrādes un ieviešanas gaitā t.sk., sistēmas funkcionālo prasību izpildes pārbaude, sistēmas nefunkcionālo prasību pārbaude, projekta nodevumu pārbaude u.tml.;
9) Informācijas sistēmas lietotāju apmācību organizēšana;
10) Informācijas un publicitātes pasākumu nodrošināšana;
11) Konsultantu, ekspertu un speciālistu piesaiste;
12) Projekta vadības un īstenošanas nodrošināšana.
Sistēma tiks veidota kā ilgtermiņā izmantojama informācijas sistēma, kas:
- aptver visus bērnus;
- balstās uz Latvijas Universitātes īstenotajā bērnu agrīnās attīstības skrīninga izstrādes projektā radītā prototipa funkcionalitāti un gūto pieredzi;
- atbilst 2020. gada 30. jūnija informatīvajā ziņojumā „Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras reformu” ietvertajiem principiem;
- nodrošina sadarbspēju un integrāciju ar citās publiskā sektora informācijas sistēmām, piemēram, Izglītības un zinātnes ministrijas resora informācijas sistēmām (Valsts izglītības informācijas sistēma, pedagoģiski medicīnisko komisiju informācijas sistēmas), Veselības ministrijas resora informācijas sistēmām (Digitālā veselības (e-veselības informācijas sistēma, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas informācijas sistēma), Labklājības ministrijas resora informācijas sistēmām (Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas informācijas sistēma, SPOLIS, BARIS) un Iekšlietu ministrijas resora (Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēma (turpmāk - NPAIS). Integrācijas realizācijai tiks izmantotas Latvijas publiskā sektora centralizētās informācijas sistēmas: Valsts informācijas sistēmu savietotājs (VISS), datu izplatīšanas un pārvaldības platforma (DAGR).
Izstrādājot Sistēmu, tiks izvērtētas un izmantotas publiskā sektora rīcībā jau esošās informācijas sistēmas un risinājumi, piemēram, portāls Latvija.lv, Oficiālā elektroniskā adrese, Vienotās pieteikšanās modulis, Digitālās veselības (e-Veselības) informācijas sistēma, Valsts izglītības informācijas sistēma u.c., tādējādi pārizmantojot jau esošu funkcionalitāti un ļaujot Sistēmas lietotājiem izmantot jau esošās lietotāju saskarnes Sistēmas darbību veikšanai.
Sistēmas ieviešana tiks veikta iteratīvi, tādējādi nodrošinot ātrāku rezultātu izmantošanas iespēju, kā arī ļaujot elastīgāk veikt Sistēmas pilnveidojumus.
Sistēma tiks izveidota un attīstīta vairākos posmos:
- Sistēmas pamatfunkcionalitāte un pamata integrācija ar publiskā sektora informācijas sistēmām un reģistriem (1.posms) – ne ilgāk kā viena gada laikā kopš Sistēmas ieviešanas līguma noslēgšanas;
- Sistēmas funkcionalitātes un apstrādājamo datu paplašināšana un pilnveide (2.posms);
- NPAIS integrācijas izvērtēšana un realizācija (3.posms).
Vienotās risku analīzes un vadības informācijas sistēmas izstrāde savlaicīgai agrīnā preventīvā atbalsta vajadzību identificēšanai un informācijas apmaiņai starp bērnu labbūtības sistēmas funkcionēšanā iesaistītajām institūcijām un speciālistiem līdzās bērnu tiesību aizsardzībai sekmēs arī agrīnā preventīvā atbalsta sistēmas un pakalpojumu attīstīšanu. Vienotajā risku analīzes un vadības informācijas sistēmā plānots iestrādāt arī moduļus:
- bērnu un ģimeņu uzskaitei, kuri saņēmuši agrīnās intervences pakalpojumus,
- speciālistu uzskaitei, kuri apguvuši zināšanas un prasmes darbam ar noteiktiem diagnosticējošiem instrumentiem un intervences programmām,
- agrīna preventīva atbalsta pakalpojumu sistēmu veidojošo agrīna atbalsta pakalpojumu, ieviešanai Latvijā adaptēto un standartizēto diagnosticējošo rīku (skrīningu un novērtēšanas instrumentu), intervences programmu un terapiju uzskaitei.
Iespējamais risks, kas apdraudētu plānoto rezultātu sasniegšanu, varētu rasties tad, ja agrīnā preventīvā atbalsta sistēma netiek koordinēta starp daudziem starpdisciplinārajiem institūciju un multiprofesionālajiem speciālistu tīkliem, proti, ja agrīnā preventīvā atbalsta sistēmu turpina valstī attīstīt fragmentāri, atsevišķu politikas jomu ietvarā. Lai to novērstu un sekmētu 4.3.6.8.pasākuma koordinētu īstenošanu, ar 2023.gada 29.marta Valsts kancelejas direktora rīkojumu nr. 2023/7.1.1.-25 izveidota vadības grupa, lai izstrādātu vienotu agrīnās attīstības risku analīzes un vadības informācijas sistēmu agrīnā atbalsta vajadzību identificēšanai bērniem, kurā iesaistīti speciālisti no Veselības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Labklājības ministrijas, Nacionālā veselības dienesta, Valsts izglītības satura centra, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas un Valsts kancelejas. Savukārt, lai nodrošinātu sistēmas plānošanas un ieviešanas uzraudzību, ar 2023.gada 29.marta Valsts kancelejas direktora rīkojumu nr. 2023/7.1.1.-25 izveidota uzraudzības padome, kurā iesaistīti speciālisti no Valsts kancelejas, Veselības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Labklājības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Nacionālā veselības dienesta, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas, Latvijas Universitātes un Latvijas Pašvaldību savienības.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Ņemot vērā Konceptuālajā ziņojumā secināto, ir izvērtēta iespēja informācijas apjomu par bērnu attīstības riskiem un vajadzībām iekļaut esošajā NPAIS. Tomēr attiecībā uz NPAIS sistēmu secināts, ka tā jau sākotnēji orientēta prioritāri uz informācijas dokumentēšanu tikai bērnu tiesību aizskāruma situācijās, tātad, pirmkārt, tikai uz nelielu daļu Latvijas bērnu. Otrkārt, agrīnā preventīvā atbalsta tvērums un saturs NPAIS netika paredzēts ne tā izveides laikā, ne arī ir iespējama tā “pievienošana” esošajam NPAIS, jo minētā sistēma ir novecojusi gan funkcionāli (organizējamie agrīna preventīva atbalsta darba procesi), gan no sistēmas arhitektūras viedokļa.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- pirmsskolas vecuma bērni
- skolēni
- Bērni līdz 18 gadu vecumam, personas, kuru aizgādnībā vai aizbildnībā ir bērni vecumā līdz 18 gadiem, ārstniecības personas, pedagogi, atbalsta personāls izglītības iestādēs.
Ietekmes apraksts
MK noteikumu projekta īstenošanas gaitā tiks uzlabota savlaicīga bērnu attīstības grūtību un risku atpazīšana, kā rezultātā varēs bērniem nodrošināt mērķētus nepieciešamos agrīna atbalsta pakalpojumus, kā arī sekot līdzi tam, vai un kā saņemtais atbalsts ietekmējis bērna attīstību.
4.3.6.8.pasākuma īstenošanas gaitā tiks uzlabota arī ģimenes ārstu un pediatru spējas bērnu attīstības grūtību savlaicīgai atpazīšanai. Atbilstoši ārvalstīs veiktajiem pētījumiem, agrīni attīstības traucējumi tiek precīzi atpazīti 70–80 % gadījumu, ja pediatrs izmanto skrīninga instrumentu, bet, neizmantojot to, tikai 30 % gadījumu (Palfrey et al., 1987; Squires, Nickel, & Eisert, 1996; Granana & Otalvaro, 2020).
4.3.6.8.pasākuma īstenošanas gaitā tiks uzlabota arī ģimenes ārstu un pediatru spējas bērnu attīstības grūtību savlaicīgai atpazīšanai. Atbilstoši ārvalstīs veiktajiem pētījumiem, agrīni attīstības traucējumi tiek precīzi atpazīti 70–80 % gadījumu, ja pediatrs izmanto skrīninga instrumentu, bet, neizmantojot to, tikai 30 % gadījumu (Palfrey et al., 1987; Squires, Nickel, & Eisert, 1996; Granana & Otalvaro, 2020).
Juridiskās personas
- Ārstniecības iestādes, izglītības iestādes
Ietekmes apraksts
4.3.6.8.pasākuma īstenošana sekmēs labāku starpsektorālu sadarbību, īpaši starp ārstniecības iestādēm un izglītības iestādēm, nodrošinot labāku informācijas apriti un apmaiņu, kas no vienas puses palīdz ārstniecības personām, īpaši ģimenes ārstiem un pediatriem, nodrošināt savlaicīgu bērnu attīstības risku un grūtību atpazīšanu, bet no otras puses – izglītības jomā precīzāk identificēt bērna speciālās vajadzības, lai nodrošinātu bērnam nepieciešamos atbalsta pasākumus izglītībā.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
62 283
0
778 532
0
778 532
467 119
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
62 283
0
778 532
0
778 532
467 119
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
73 274
0
915 920
0
915 920
549 552
2.1. valsts pamatbudžets
0
73 274
0
915 920
0
915 920
549 552
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-10 991
0
-137 388
0
-137 388
-82 433
3.1. valsts pamatbudžets
0
-10 991
0
-137 388
0
-137 388
-82 433
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
-10 991
-137 388
-137 388
-82 433
5.1. valsts pamatbudžets
-10 991
-137 388
-137 388
-82 433
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Pasākumam plānotais kopējais finansējums ar elastības finansējumu ir 4 350 000 euro, ko veido Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums – 3 697 500 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 652 500 euro.
Pasākuma kopējais attiecināmais finansējums, lai slēgtu vienošanos par projektu īstenošanu, ir 3 663 679 euro (Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums – 3 114 127 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 549 552 euro). Savukārt no 2026. gada 1. janvāra pēc Eiropas Komisijas lēmuma par snieguma ietvara izpildi Valsts kanceleja kā atbildīgā iestāde var ierosināt palielināt pieejamo kopējo finansējumu par noteikto elastības finansējuma summu 686 321 euro (Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums 583 373 euro un valsts budžeta finansējums 102 948 euro).
Budžeta ieņēmumi ir finansējuma Eiropas Sociālā fonda Plus daļa 85 procentu apmērā no projekta attiecināmām izmaksām. Budžeta izdevumi ir kopējie projekta ieviešanai nepieciešamie publiskā finansējuma (Eiropas Sociālā fonda Plus un valsts budžeta) līdzekļi 100 procentu apmērā no projekta attiecināmām izmaksām.
Projektu plānots ieviest no 2023. gada 4. ceturkšņa līdz 2029. gada 31. decembrim. Pirmajā ieviešanas gadā plānots mazāks finansējums, jo projekta īstenošana tiks uzsākta tikai pēdējā ceturksnī (indikatīvi 2% no kopējā finansējuma), turpmākajos gados finansējumu pakāpeniski plānots palielināt, paredzot, ka lielākā investīciju plūsma notiks 2024. un 2025.gadā (kopā aptuveni 44% no investīcijai pieejamā finansējuma), bet pēdējos gados finansējums tiek pakāpeniski samazināts.
Indikatīvais finansējuma sadalījums pa gadiem (var tikt precizēts pēc pasākuma projekta apstiprināšanas):
2023. gads: kopējais finansējums ir 73 274 euro, no tā Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums – 62 283 euro, valsts budžeta līdzfinansējums –10 991 euro;
2024. gads: kopējais finansējums ir 915 920 euro, no tā Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums – 778 532 euro, valsts budžeta līdzfinansējums –137 388 euro;
2025. gads: kopējais finansējums ir 915 920 euro, no tā Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums – 778 532 euro, valsts budžeta līdzfinansējums –137 388 euro;
2026. gads: kopējais finansējums ir 721 132 euro, bez elastības finansējuma 549 552 euro, no tā Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums – 467 119 euro, valsts budžeta līdzfinansējums – 82 433 euro;
2027. gads: kopējais finansējums ir 645 538 euro, bez elastības finansējuma 439 641 euro, no tā Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums – 373 695 euro, valsts budžeta līdzfinansējums – 65 946 euro;
2028. gads: kopējais finansējums ir 574 585 euro, bez elastības finansējuma 403 005 euro, no tā Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums – 342 554 euro, valsts budžeta līdzfinansējums – 60 451 euro;
2029. gads: kopējais finansējums ir 503 632 euro, bez elastības finansējuma 366 368 euro, no tā Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums – 311 413 euro, valsts budžeta līdzfinansējums – 54 955 euro.
Pasākuma kopējais attiecināmais finansējums, lai slēgtu vienošanos par projektu īstenošanu, ir 3 663 679 euro (Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums – 3 114 127 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 549 552 euro). Savukārt no 2026. gada 1. janvāra pēc Eiropas Komisijas lēmuma par snieguma ietvara izpildi Valsts kanceleja kā atbildīgā iestāde var ierosināt palielināt pieejamo kopējo finansējumu par noteikto elastības finansējuma summu 686 321 euro (Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums 583 373 euro un valsts budžeta finansējums 102 948 euro).
Budžeta ieņēmumi ir finansējuma Eiropas Sociālā fonda Plus daļa 85 procentu apmērā no projekta attiecināmām izmaksām. Budžeta izdevumi ir kopējie projekta ieviešanai nepieciešamie publiskā finansējuma (Eiropas Sociālā fonda Plus un valsts budžeta) līdzekļi 100 procentu apmērā no projekta attiecināmām izmaksām.
Projektu plānots ieviest no 2023. gada 4. ceturkšņa līdz 2029. gada 31. decembrim. Pirmajā ieviešanas gadā plānots mazāks finansējums, jo projekta īstenošana tiks uzsākta tikai pēdējā ceturksnī (indikatīvi 2% no kopējā finansējuma), turpmākajos gados finansējumu pakāpeniski plānots palielināt, paredzot, ka lielākā investīciju plūsma notiks 2024. un 2025.gadā (kopā aptuveni 44% no investīcijai pieejamā finansējuma), bet pēdējos gados finansējums tiek pakāpeniski samazināts.
Indikatīvais finansējuma sadalījums pa gadiem (var tikt precizēts pēc pasākuma projekta apstiprināšanas):
2023. gads: kopējais finansējums ir 73 274 euro, no tā Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums – 62 283 euro, valsts budžeta līdzfinansējums –10 991 euro;
2024. gads: kopējais finansējums ir 915 920 euro, no tā Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums – 778 532 euro, valsts budžeta līdzfinansējums –137 388 euro;
2025. gads: kopējais finansējums ir 915 920 euro, no tā Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums – 778 532 euro, valsts budžeta līdzfinansējums –137 388 euro;
2026. gads: kopējais finansējums ir 721 132 euro, bez elastības finansējuma 549 552 euro, no tā Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums – 467 119 euro, valsts budžeta līdzfinansējums – 82 433 euro;
2027. gads: kopējais finansējums ir 645 538 euro, bez elastības finansējuma 439 641 euro, no tā Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums – 373 695 euro, valsts budžeta līdzfinansējums – 65 946 euro;
2028. gads: kopējais finansējums ir 574 585 euro, bez elastības finansējuma 403 005 euro, no tā Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums – 342 554 euro, valsts budžeta līdzfinansējums – 60 451 euro;
2029. gads: kopējais finansējums ir 503 632 euro, bez elastības finansējuma 366 368 euro, no tā Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums – 311 413 euro, valsts budžeta līdzfinansējums – 54 955 euro.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Noteikumu projekts ietekmē amata vietu skaitu, t.i., plānojot projekta īstenošanu, tiks izvērtēta esošo cilvēkresursu kapacitāte, nepieciešamības gadījumā uz projekta darbības laiku piesaistot personālu uz darba līguma pamata. Projekta vadības un īstenošanas personāls tiks finansēts no projekta līdzekļiem.
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32021R1060
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk - Regula Nr. 2021/1060)
Apraksts
Ar projektu tiks ieviestas Regulas Nr. 2021/1060 prasības.
ES tiesību akta CELEX numurs
32021R1057
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes regula (ES) 2021/1057 (2021. gada 24. jūnijs) ar ko izveido Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+) un atceļ Regulu (ES) Nr. 1296/2013 (turpmāk – Regula Nr. 2021/1057)
Apraksts
Ar projektu tiks ieviestas Regulas Nr. 2021/1057 prasības, tostarp 9. pantā uzsvērtā partnerības principa ievērošana.
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk - Regula Nr. 2021/1060)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Regulas Nr. 2021/1060 47. un 50. pants
Noteikumu projekta 27.2. un 27.3. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Regulas Nr. 2021/1060 54. panta “b” apakšpunkts
Noteikumu projekta 21. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Regulas Nr. 2021/1060 55. panta 1. punkts
Noteikumu projekta 18.1. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes regula (ES) 2021/1057 (2021. gada 24. jūnijs) ar ko izveido Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+) un atceļ Regulu (ES) Nr. 1296/2013 (turpmāk – Regula Nr. 2021/1057)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Regulas Nr. 2021/1057 9. pants
Noteikumu projekta 2., 3., 4., 5. un 11. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Regulas Nr. 2021/1057 36. pants
Noteikumu projekta 27.2. un 27.3. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Sabiedrības līdzdalība nodrošināta, publicējot noteikumu projektu Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, nodrošinot iespēju sabiedrībai sniegt par to viedokli. Noteikumu projekts tika publicēts publiskai apspriešanai no 2023. gada 8.maija līdz 19.maijam.
Pasākuma projekta vērtēšanas kritēriji ir iesniegti saskaņošanai Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2021. - 2027. gada plānošanas perioda Uzraudzības komitejas 4. politikas mērķa “Sociālāka Eiropa” apakškomitejas 25.05. sēdē, kuras sastāvā ir iekļauti arī sociālie, nevalstiskā sektora un reģionālie partneri.
Sabiedrības iesaiste tiek nodrošināta:
- veicot intervijas ar iesaistītajām pašvaldību institūcijām, ārstniecības personām, pedagogiem un vecāku organizāciju pārstāvjiem, kā arī fokusa grupu diskusijas ar vecākiem. 2023.gada 21.janvārī Pārresoru koordinācijas centrs noslēdza līgumu ar SIA”Agile&Co” (Līguma Nr. 4.1-1/2-2023) par bērnu agrīnās attīstības risku identifikācijas informācijas sistēmas izstrādei nepieciešamo prasību un iepirkuma dokumentācijas izveidi un izstrādes iepirkuma atbalstu, kura ietvaros paredzēta sistēmas funkcionālo (biznesa) prasību izstrāde, sistēmas arhitektūras apraksta izveide, kā arī sistēmas izstrādes iepirkuma dokumentācijas sagatavošana. Lai izstrādātu informācijas sistēmas funkcionālās prasības un arhitektūru, kas ir pamats tālāko 4.3.6.8.pasākumā paredzēto darbu veikšanai, tiek organizētas intervijas un grupu diskusijas ar iepriekš minētām iesaistītajām pusēm, kuras ietekmēs MK noteikumu projekta īstenošana.
- izstrādājot bērnu agrīnās attīstības skrīninga prototipu, kas tiek izmantots tālākos sistēmas izveides darbos. Skrīninga prototips tika izstrādāts PKC un Latvijas Universitātes noslēgtā līguma ietvaros un tā izveidē piedalījās 43 ārstniecības personas, 70 pirmsskolas pedagogi, 565 bērni līdz 6 gadu vecumam un viņu vecāki.
- organizējot Vienotās attīstības risku analīzes un vadības informācijas sistēmas agrīnā atbalsta vajadzību identificēšanai bērniem projekta izstrādes vadības grupas un uzraudzības padomes sanāksmes.
Pasākuma projekta vērtēšanas kritēriji ir iesniegti saskaņošanai Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2021. - 2027. gada plānošanas perioda Uzraudzības komitejas 4. politikas mērķa “Sociālāka Eiropa” apakškomitejas 25.05. sēdē, kuras sastāvā ir iekļauti arī sociālie, nevalstiskā sektora un reģionālie partneri.
Sabiedrības iesaiste tiek nodrošināta:
- veicot intervijas ar iesaistītajām pašvaldību institūcijām, ārstniecības personām, pedagogiem un vecāku organizāciju pārstāvjiem, kā arī fokusa grupu diskusijas ar vecākiem. 2023.gada 21.janvārī Pārresoru koordinācijas centrs noslēdza līgumu ar SIA”Agile&Co” (Līguma Nr. 4.1-1/2-2023) par bērnu agrīnās attīstības risku identifikācijas informācijas sistēmas izstrādei nepieciešamo prasību un iepirkuma dokumentācijas izveidi un izstrādes iepirkuma atbalstu, kura ietvaros paredzēta sistēmas funkcionālo (biznesa) prasību izstrāde, sistēmas arhitektūras apraksta izveide, kā arī sistēmas izstrādes iepirkuma dokumentācijas sagatavošana. Lai izstrādātu informācijas sistēmas funkcionālās prasības un arhitektūru, kas ir pamats tālāko 4.3.6.8.pasākumā paredzēto darbu veikšanai, tiek organizētas intervijas un grupu diskusijas ar iepriekš minētām iesaistītajām pusēm, kuras ietekmēs MK noteikumu projekta īstenošana.
- izstrādājot bērnu agrīnās attīstības skrīninga prototipu, kas tiek izmantots tālākos sistēmas izveides darbos. Skrīninga prototips tika izstrādāts PKC un Latvijas Universitātes noslēgtā līguma ietvaros un tā izveidē piedalījās 43 ārstniecības personas, 70 pirmsskolas pedagogi, 565 bērni līdz 6 gadu vecumam un viņu vecāki.
- organizējot Vienotās attīstības risku analīzes un vadības informācijas sistēmas agrīnā atbalsta vajadzību identificēšanai bērniem projekta izstrādes vadības grupas un uzraudzības padomes sanāksmes.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts kanceleja
- Veselības ministrija
- Izglītības un zinātnes ministrija
- Labklājības ministrija
- Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija
- Iekšlietu ministrija
- Valsts izglītības satura centrs
- Nacionālais veselības dienests
- VSIA Bērnu klīniskā universitātes slimnīca
- Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde
- Centrālā finanšu un līgumu aģentūra
- ārstniecības iestādes, t.sk. ģimenes ārstu prakses; izglītības iestādes
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Jā
Projekta īstenošanas rezultātā tiks efektivizēta starpsektorālā sadarbība un informācijas apmaiņa primāri starp veselības un izglītības sektoriem, primāro veselības aprūpes jomu un izglītības iestādēm attiecībā par bērnu veselības datiem.
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Jā
MK noteikumu projekts paredz digitalizēt bērnu agrīnās attīstības skrīninga datus, nodrošinot to sasaisti nākotnē ar digitālās veselības sistēmu un elektronisko veselības karti, kā arī izglītības informācijas sistēmām.
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
4.3.6.8.pasākums sniegs pozitīvu ietekmi uz publisko pakalpojumu attīstību, jo tā rezultātā tiks nodrošināta labāka starpsektoru sadarbība un informācijas apmaiņa bērnu attīstības risku un grūtību savlaicīgai atpazīšanai un mērķēta atbalsta pakalpojumu sniegšanai tiem, kuriem tas nepieciešams.
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
4.3.6.8.pasākuma ietvaros tiks izstrādāta bērnu agrīnās attīstības risku identifikācijas informācijas sistēma, digitalizēti bērnu agrīnās attīstības skrīninga dati, informācija par pieejamiem un saņemtajiem agrīna atbalsta pakalpojumiem veselības un izglītības sektoros, kā arī nodrošināta elektroniska datu apmaiņa starp veselības un izglītības jomas informācijas sistēmām, tādējādi nodrošinot publiskā sektora IKT attīstību.
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
MK noteikumu projektam ir pozitīva ietekme uz NAP2027 rādītājiem, kuri atspoguļo bērnu un jauniešu ar speciālām vajadzībām
īpatsvaru, kas turpina izglītību pēc obligātās izglītības iegūšanas (79.rādītājs prioritātē “Stipras ģimenes, veseli un aktīvi cilvēki”, rīcības virziens “Psiholoģiskā un emocionālā labklājība”, 177.rādītājs prioritātē “Zināšanas un prasmes personības un valsts izaugsmei”, rīcības virziens “Kvalitatīva, pieejama iekļaujoša izglītība”).
NAP2027 89.uzdevums paredz vienlīdzīgu iespēju radīšanu bērniem un jauniešiem ar speciālām vajadzībām, stiprinot iekļaujošu izglītību, kā arī sociālo un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju iesaisti un sadarbības koordināciju pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai. Šī uzdevuma ietvaros plānota arī 4.3.6.8. pasākuma īstenošana.
īpatsvaru, kas turpina izglītību pēc obligātās izglītības iegūšanas (79.rādītājs prioritātē “Stipras ģimenes, veseli un aktīvi cilvēki”, rīcības virziens “Psiholoģiskā un emocionālā labklājība”, 177.rādītājs prioritātē “Zināšanas un prasmes personības un valsts izaugsmei”, rīcības virziens “Kvalitatīva, pieejama iekļaujoša izglītība”).
NAP2027 89.uzdevums paredz vienlīdzīgu iespēju radīšanu bērniem un jauniešiem ar speciālām vajadzībām, stiprinot iekļaujošu izglītību, kā arī sociālo un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju iesaisti un sadarbības koordināciju pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai. Šī uzdevuma ietvaros plānota arī 4.3.6.8. pasākuma īstenošana.
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
MK noteikumu projekts pozitīvi ietekmēs iedzīvotāju sociālo situāciju, jo tā īstenošanas rezultātā tiek uzlabota bērnu veselība un nākotnes izredzes, sekmēta iekļaušana izglītībā un sabiedrībā, tā mazinot mācību pārtraukšanas, bezdarba un sociālās atstumtības riskus ilgtermiņā.
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Pasākuma ietvaros plānotie uzlabojumi informācijas un datu apritē pozitīvi ietekmēs arī bērnu ar invaliditāti situāciju, sekmējot viņu vienlīdzīgas iespējas un tiesības.
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Pasākums uzlabos ārstniecības personu (ģimenes ārstu un pediatru) spēju savlaicīgi atpazīt bērna agrīnās attīstības riskus un grūtības, īpaši kas saistītas ar sociālemocionālo, uzvedības, kognitīvo, mācīšanās attīstības jomu, tādējādi nodrošinot iespēju savlaicīgāk reaģēt un sniegt atbalstu identificētu risku gaidījumā, tā uzlabojot bērna veselību, attīstības trajektoriju un nākotnes izredzes.
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Izstrādājot vienotu risku analīzes un vadības informācijas sistēmu agrīnai bērnu attīstības vajadzību identificēšanai, koordinētai nepieciešamo veselības aprūpes un agrīnās intervences pakalpojumu, kā arī atbalsta pasākumu izglītības vidē plānošanai un nodrošināšanas uzraudzībai tiks sekmēta bērna labāko interešu aizstāvība piedzimt, augt un attīstīties labvēlīgā vidē, nodrošinot nepieciešamo veselības aprūpes, intervences un izglītības atbalsta pasākumu kopumu.
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi