24-TA-9: Likumprojekts starptautiskā līguma apstiprināšanai (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par Nolīguma par pasta maksājumu pakalpojumiem Pirmo papildprotokolu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Latvijai kā Pasaules Pasta Savienības (turpmāk – UPU) dalībniecei ir jānodrošina saistošo dokumentu piemērošanu Latvijā un ir jāratificē Nolīguma par pasta maksājumu pakalpojumiem (turpmāk - Nolīgums) Pirmais papildprotokols.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekts izstrādāts, lai apstiprinātu Nolīguma Pirmo papildprotokolu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Nolīgums nosaka prasības attiecībā uz pasta maksājumu pakalpojumu sniegšanu starp tām UPU dalībvalstīm, kas ir šī nolīguma puses. Šobrīd no 192 UPU dalībvalstīm 101 valsts ir Nolīguma puse. Saskaņā ar UPU Konstitūcijas 22.panta 4.punktu dalībvalstīm ir saistoši UPU pieņemtie nolīgumi, kuriem pievienojas šīs dalībvalstis. Dalībvalstīm, kas ir šo nolīgumu puses, jānodrošina, ka izraudzītais pasta operators, kas sniedz universālo pasta pakalpojumu, pilda visas saistības, kas izriet no šiem dokumentiem.
UPU dalībvalstij, kas ir Nolīguma puses, jānodrošina, ka tās teritorijā tiek nodrošināti Nolīguma 1.panta 1.punktā norādītie pasta maksājumu pakalpojumi, izmantojot elektroniskos līdzekļus. Savukārt Nolīguma 1.panta 2.punktā ietverta atruna gadījumā, ja dalībvalsts nepiedāvā vai nepieņem nevienu no minētajiem elektroniskajiem pasta maksājumu pakalpojumiem, šai dalībvalstij ir jāpiedāvā vai jāpieņem vismaz viens no pasta maksājumu pakalpojumiem papīra formātā.
Kā starptautiskais līgums Latvijā Nolīgums tika apstiprināts ar likumu "Par Nolīgumu par pasta maksājumu pakalpojumiem".
Pasta likuma 3.pantā noteikts, ka papildus Pasta likumā noteiktajām prasībām pasta nozari reglamentē arī citi normatīvie akti, Pasaules Pasta konvencija un citi Latvijas Republikai saistoši starptautiskie līgumi, savukārt likuma 6.pantā noteikts, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (turpmāk - Regulators) nosaka to pasta komersantu, kurš sniegs pasta pakalpojumus Latvijas Republikas teritorijā, pildot visas no UPU dokumentiem izrietošās saistības, un kurš atbilstoši minētajām saistībām pasta darbības jautājumos pārstāvēs Latvijas Republiku attiecībās ar citu valstu izraudzītajiem pasta operatoriem (turpmāk — Latvijas izraudzītais pasta operators).
Regulators ar 2009. gada 7. decembra lēmumu Nr.408 "Par pārstāvību attiecībās ar citu valstu noteiktiem pasta operatoriem" noteica VAS "Latvijas Pasts” pienākumu sniegt Latvijas Republikas teritorijā pasta pakalpojumus, pildot visas no UPU dokumentiem izrietošās saistības un pārstāvēt Latvijas Republiku attiecībās ar citu valstu izraudzītajiem pasta operatoriem.
Ar Regulatora 2021. gada 22. jūlija lēmumu Nr.78 "Par konkursa universālā pasta pakalpojuma sniedzēja noteikšanai uzvarētāju" VAS "Latvijas Pasts" tika atzīts par konkursa UPP sniedzēja noteikšanai uzvarētāju un ar Regulatora 2021. gada 22. jūlija lēmumu Nr. 79 "Par universālā pasta pakalpojuma saistību noteikšanu" VAS "Latvijas Pasts" tika noteiktas UPP saistības no 2022. gada 1.janvāra līdz 2026. gada 31. decembrim.
Ievērojot minēto, VAS "Latvijas Pasts" tika izvēlēts kā UPP sniedzējs, un tam kā Latvijas izraudzītajam pasta operatoram tika noteikti pienākumi pildīt UPU dokumentos, kuru starpā ir arī Nolīgums, noteiktās prasības.
Attiecībā uz maksājumu pakalpojumu sniegšanu Latvijā jāievēro arī citi likumi. Maksājumu pakalpojumus Latvijā regulē Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums (turpmāk - MPENL), nosakot maksājumu pakalpojumu sniedzēju un maksājumu pakalpojumu izmantotāju tiesības, pienākumus un atbildību, prasības maksājumu pakalpojumu sniegšanai, kā arī reglamentē maksājumu iestāžu tiesisko statusu, darbību un atbildību.
Latvijā maksājumu pakalpojumus drīkst sniegt, ja MPENL noteiktajā kārtībā saņemta Latvijas Bankas licence vai iestāde reģistrēta. Līdz 2022. gada 31. decembrim licences izsniedza Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Atbilstoši MPENL prasībām VAS "Latvijas Pasts” ir saņēmusi licenci maksājumu iestādes darbībai, tādējādi iegūstot tiesības sniegt maksājumu pakalpojumus.
Taču MPENL neparedz obligātu pienākumu nodrošināt maksājumu pakalpojumus. MPENL 3.panta pirmās daļas 6.punkta g) apakšpunktā noteikts izņēmums, nosakot, ka šo likumu nepiemēro maksājumiem, kas nolūkā nodot naudu saņēmēja rīcībā veikti, pamatojoties uz UPU noteikto pasta pārvedumu (papīra formā). Lai nodrošinātu atbilstību Nolīguma 1.panta 2.punktā noteiktajai prasībai piedāvāt vismaz vienu no pasta maksājumu pakalpojumiem papīra formātā, Pasta likuma 13.panta trešajā daļā izraudzītajam pasta operatoram ir noteikts pienākums, izmantojot savu pasta tīklu, nodrošināt Latvijas teritorijā UPU noteikto maksājumu pakalpojumu - skaidras naudas pārvedumu atbilstoši Nolīgumam.
VAS "Latvijas Pasts" kā Latvijas izraudzītais pasta operators nodrošina gan maksājumu pakalpojumus, izmantojot elektroniskos līdzekļus, gan pasta naudas pārvedumus saskaņā ar MPENL un Nolīgumā noteiktajām prasībām. VAS "Latvijas Pasts" nodrošina pasta norēķinu sistēmu - datorizētu (elektronisku) maksājumu uzskaites, pārskaitījumu un norēķinu sistēmu, kas paredzēta maksājumu pakalpojumu sniegšanai pasta tīklā. Fiziskās vai juridiskās personas var izmantot vairākus maksājumu pakalpojumus: skaidras naudas iemaksas pasta norēķinu sistēmas kontā un izmaksas no tā, maksājumu veikšanu, veicot naudas pārvedumus uz maksājumu kontiem pasta norēķinu sistēmā vai kredītiestādē, kā arī naudas pārvedumus, neizmantojot pasta norēķinu sistēmas kontu. VAS "Latvijas Pasts" nodrošina arī valsts pensiju un pabalstu izmaksu atbilstoši likuma "Par valsts pensijām" 32.panta pirmajai daļai un Valsts sociālo pabalstu likuma 17.panta trešajai daļai, ja pensijas vai pabalsta saņēmējs pieprasījis pārskaitīt pensiju vai pabalstu viņa pasta norēķinu sistēmas (PNS) kontā vai piegādāt dzīvesvietā.
UPU dalībvalstij, kas ir Nolīguma puses, jānodrošina, ka tās teritorijā tiek nodrošināti Nolīguma 1.panta 1.punktā norādītie pasta maksājumu pakalpojumi, izmantojot elektroniskos līdzekļus. Savukārt Nolīguma 1.panta 2.punktā ietverta atruna gadījumā, ja dalībvalsts nepiedāvā vai nepieņem nevienu no minētajiem elektroniskajiem pasta maksājumu pakalpojumiem, šai dalībvalstij ir jāpiedāvā vai jāpieņem vismaz viens no pasta maksājumu pakalpojumiem papīra formātā.
Kā starptautiskais līgums Latvijā Nolīgums tika apstiprināts ar likumu "Par Nolīgumu par pasta maksājumu pakalpojumiem".
Pasta likuma 3.pantā noteikts, ka papildus Pasta likumā noteiktajām prasībām pasta nozari reglamentē arī citi normatīvie akti, Pasaules Pasta konvencija un citi Latvijas Republikai saistoši starptautiskie līgumi, savukārt likuma 6.pantā noteikts, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (turpmāk - Regulators) nosaka to pasta komersantu, kurš sniegs pasta pakalpojumus Latvijas Republikas teritorijā, pildot visas no UPU dokumentiem izrietošās saistības, un kurš atbilstoši minētajām saistībām pasta darbības jautājumos pārstāvēs Latvijas Republiku attiecībās ar citu valstu izraudzītajiem pasta operatoriem (turpmāk — Latvijas izraudzītais pasta operators).
Regulators ar 2009. gada 7. decembra lēmumu Nr.408 "Par pārstāvību attiecībās ar citu valstu noteiktiem pasta operatoriem" noteica VAS "Latvijas Pasts” pienākumu sniegt Latvijas Republikas teritorijā pasta pakalpojumus, pildot visas no UPU dokumentiem izrietošās saistības un pārstāvēt Latvijas Republiku attiecībās ar citu valstu izraudzītajiem pasta operatoriem.
Ar Regulatora 2021. gada 22. jūlija lēmumu Nr.78 "Par konkursa universālā pasta pakalpojuma sniedzēja noteikšanai uzvarētāju" VAS "Latvijas Pasts" tika atzīts par konkursa UPP sniedzēja noteikšanai uzvarētāju un ar Regulatora 2021. gada 22. jūlija lēmumu Nr. 79 "Par universālā pasta pakalpojuma saistību noteikšanu" VAS "Latvijas Pasts" tika noteiktas UPP saistības no 2022. gada 1.janvāra līdz 2026. gada 31. decembrim.
Ievērojot minēto, VAS "Latvijas Pasts" tika izvēlēts kā UPP sniedzējs, un tam kā Latvijas izraudzītajam pasta operatoram tika noteikti pienākumi pildīt UPU dokumentos, kuru starpā ir arī Nolīgums, noteiktās prasības.
Attiecībā uz maksājumu pakalpojumu sniegšanu Latvijā jāievēro arī citi likumi. Maksājumu pakalpojumus Latvijā regulē Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums (turpmāk - MPENL), nosakot maksājumu pakalpojumu sniedzēju un maksājumu pakalpojumu izmantotāju tiesības, pienākumus un atbildību, prasības maksājumu pakalpojumu sniegšanai, kā arī reglamentē maksājumu iestāžu tiesisko statusu, darbību un atbildību.
Latvijā maksājumu pakalpojumus drīkst sniegt, ja MPENL noteiktajā kārtībā saņemta Latvijas Bankas licence vai iestāde reģistrēta. Līdz 2022. gada 31. decembrim licences izsniedza Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Atbilstoši MPENL prasībām VAS "Latvijas Pasts” ir saņēmusi licenci maksājumu iestādes darbībai, tādējādi iegūstot tiesības sniegt maksājumu pakalpojumus.
Taču MPENL neparedz obligātu pienākumu nodrošināt maksājumu pakalpojumus. MPENL 3.panta pirmās daļas 6.punkta g) apakšpunktā noteikts izņēmums, nosakot, ka šo likumu nepiemēro maksājumiem, kas nolūkā nodot naudu saņēmēja rīcībā veikti, pamatojoties uz UPU noteikto pasta pārvedumu (papīra formā). Lai nodrošinātu atbilstību Nolīguma 1.panta 2.punktā noteiktajai prasībai piedāvāt vismaz vienu no pasta maksājumu pakalpojumiem papīra formātā, Pasta likuma 13.panta trešajā daļā izraudzītajam pasta operatoram ir noteikts pienākums, izmantojot savu pasta tīklu, nodrošināt Latvijas teritorijā UPU noteikto maksājumu pakalpojumu - skaidras naudas pārvedumu atbilstoši Nolīgumam.
VAS "Latvijas Pasts" kā Latvijas izraudzītais pasta operators nodrošina gan maksājumu pakalpojumus, izmantojot elektroniskos līdzekļus, gan pasta naudas pārvedumus saskaņā ar MPENL un Nolīgumā noteiktajām prasībām. VAS "Latvijas Pasts" nodrošina pasta norēķinu sistēmu - datorizētu (elektronisku) maksājumu uzskaites, pārskaitījumu un norēķinu sistēmu, kas paredzēta maksājumu pakalpojumu sniegšanai pasta tīklā. Fiziskās vai juridiskās personas var izmantot vairākus maksājumu pakalpojumus: skaidras naudas iemaksas pasta norēķinu sistēmas kontā un izmaksas no tā, maksājumu veikšanu, veicot naudas pārvedumus uz maksājumu kontiem pasta norēķinu sistēmā vai kredītiestādē, kā arī naudas pārvedumus, neizmantojot pasta norēķinu sistēmas kontu. VAS "Latvijas Pasts" nodrošina arī valsts pensiju un pabalstu izmaksu atbilstoši likuma "Par valsts pensijām" 32.panta pirmajai daļai un Valsts sociālo pabalstu likuma 17.panta trešajai daļai, ja pensijas vai pabalsta saņēmējs pieprasījis pārskaitīt pensiju vai pabalstu viņa pasta norēķinu sistēmas (PNS) kontā vai piegādāt dzīvesvietā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Saskaņā ar UPU Konstitūcijas 31. pantu grozījumi UPU nolīgumos tiek noformēti ar papildprotokoliem. 2023. gada 5. oktobrī UPU Ceturtajā ārkārtas kongresā Rijādā tika izdarīti grozījumi Nolīgumā un tika parakstīts Nolīguma Pirmais papildprotokols.
Nolīguma Pirmajā papildprotokolā ietverti šādi Nolīgumā izdarītie grozījumi:
- lai nodrošinātu elektronisko pasta maksājumu pakalpojumu izpildei nepieciešamo datu apmaiņu, uzraudzīto pasta operatoru savienoto tīklu sadarbspēju, kā arī iespēju laikus sniegt pārskatus un uzraudzīt pakalpojuma kvalitāti, noteikta sadarbspējas definīcija un nosacījumi attiecībā uz tīklu sadarbspējas nodrošināšanu;
- noteiktas kopīgā zīmola PosTransfer izmantošanas iespējas attiecībā uz Nolīgumā definēto elektronisko pasta maksājumu pakalpojumu darbību;
- iekļautas papildu atsauces uz noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas, terorisma finansēšanas un finanšu noziegumu novēršanas pasākumiem;
- noteikti ierobežojumu kritēriji atlīdzības summas noteikšanai izraudzīto pasta operatoru savstarpējos norēķinos par pasta maksājumu pakalpojumiem;
- noteikti nosacījumi attiecībā uz savstarpējiem norēķiniem, ja izraudzītie pasta operatori izmanto pasta maksājumu uzdevumus papīra formā.
Latvijai kā UPU dalībvalstij jāievēro un jāizpilda tās dokumentos noteiktās prasības un saistības un, ievērojot Konstitūcijas 26. pantā minētos procesuālos noteikumus, Nolīguma Pirmais papildprotokols ir jāratificē un paziņojums par ratifikāciju jāiesniedz UPU Starptautiskā biroja ģenerāldirektoram.
Nolīguma Pirmajā papildprotokolā ietverti šādi Nolīgumā izdarītie grozījumi:
- lai nodrošinātu elektronisko pasta maksājumu pakalpojumu izpildei nepieciešamo datu apmaiņu, uzraudzīto pasta operatoru savienoto tīklu sadarbspēju, kā arī iespēju laikus sniegt pārskatus un uzraudzīt pakalpojuma kvalitāti, noteikta sadarbspējas definīcija un nosacījumi attiecībā uz tīklu sadarbspējas nodrošināšanu;
- noteiktas kopīgā zīmola PosTransfer izmantošanas iespējas attiecībā uz Nolīgumā definēto elektronisko pasta maksājumu pakalpojumu darbību;
- iekļautas papildu atsauces uz noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas, terorisma finansēšanas un finanšu noziegumu novēršanas pasākumiem;
- noteikti ierobežojumu kritēriji atlīdzības summas noteikšanai izraudzīto pasta operatoru savstarpējos norēķinos par pasta maksājumu pakalpojumiem;
- noteikti nosacījumi attiecībā uz savstarpējiem norēķiniem, ja izraudzītie pasta operatori izmanto pasta maksājumu uzdevumus papīra formā.
Latvijai kā UPU dalībvalstij jāievēro un jāizpilda tās dokumentos noteiktās prasības un saistības un, ievērojot Konstitūcijas 26. pantā minētos procesuālos noteikumus, Nolīguma Pirmais papildprotokols ir jāratificē un paziņojums par ratifikāciju jāiesniedz UPU Starptautiskā biroja ģenerāldirektoram.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts "Par Nolīguma par pasta maksājumu pakalpojumiem Pirmo papildprotokolu" sagatavots, lai ratificētu Nolīguma Pirmo papildprotokolu.
Ievērojot Nolīgumā veikto grozījumu būtību, konstatējams, ka spēkā esošais regulējums ir pietiekams, lai nodrošinātu Nolīguma Pirmajā protokolā noteiktās prasības, un nav nepieciešamības veikt papildu grozījumus citos spēkā esošajos normatīvajos aktos, lai nodrošinātu maksājumu pakalpojumus atbilstoši Nolīguma Pirmajā protokolā noteiktajām prasībām.
Ievērojot Nolīgumā veikto grozījumu būtību, konstatējams, ka spēkā esošais regulējums ir pietiekams, lai nodrošinātu Nolīguma Pirmajā protokolā noteiktās prasības, un nav nepieciešamības veikt papildu grozījumus citos spēkā esošajos normatīvajos aktos, lai nodrošinātu maksājumu pakalpojumus atbilstoši Nolīguma Pirmajā protokolā noteiktajām prasībām.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- VAS "Latvijas Pasts", kas ir Latvijas izraudzītais pasta operators.
Ietekmes apraksts
VAS "Latvijas Pasts" noteikts pienākums sniegt pasta pakalpojumus Latvijas Republikas teritorijā, pildot visas no UPU dokumentiem izrietošās saistības.
Ja VAS "Latvijas Pasts" nevar nodrošināt pasta maksājumu pakalpojumus elektroniskā veidā, tas var turpināt piedāvāt pakalpojumus, noformējot pasta maksājumu orderus papīra veidā, vai arī saistību izpildē var piesaistīt plašākus sektora dalībniekus.
Ja VAS "Latvijas Pasts" nevar nodrošināt pasta maksājumu pakalpojumus elektroniskā veidā, tas var turpināt piedāvāt pakalpojumus, noformējot pasta maksājumu orderus papīra veidā, vai arī saistību izpildē var piesaistīt plašākus sektora dalībniekus.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Nē
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Jā
Starptautiskā dokumenta nosaukums
Nolīguma par pasta maksājumu pakalpojumiem Pirmais papildprotokols
Apraksts
Latvijai kā UPU dalībvalstij jāievēro un jāizpilda tās dokumentos noteiktās prasības un saistības un, ievērojot Konstitūcijas 26. pantā minētos procesuālos noteikumus, Nolīguma Pirmais papildprotokols ir jāratificē un paziņojums par ratifikāciju jāiesniedz UPU Starptautiskā biroja ģenerāldirektoram.
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.5. 2. tabula. Ar tiesību akta projektu izpildītās vai uzņemtās saistības, kas izriet no starptautiskajiem tiesību aktiem vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumentiem. Pasākumi šo saistību izpildei
Attiecīgā starptautiskā tiesību akta vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumenta (turpmāk – starptautiskais dokuments) datums, numurs un nosaukums
Nolīguma par pasta maksājumu pakalpojumiem Pirmais papildprotokols
Starptautiskās saistības pasākums/uzdevums
Projekta vienība, ar ko izpilda A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
A
B
C
2023. gada 5. oktobrī UPU Ceturtajā ārkārtas kongresā Rijādā tika izdarīti grozījumi Nolīgumā un tika parakstīts Nolīguma Pirmais papildprotokols, kas ietver Nolīgumā izdarītos grozījumus. Latvijai kā UPU dalībvalstij jāievēro un jāizpilda tās dokumentos noteiktās prasības un saistības un, ievērojot Konstitūcijas 26. pantā minētos procesuālos noteikumus, Nolīguma Pirmais papildprotokols ir jāratificē un paziņojums par ratifikāciju jāiesniedz UPU Starptautiskā biroja ģenerāldirektoram.
1.pants
Pārņemtas pilnībā
Vai starptautiskajā dokumentā paredzētās saistības nav pretrunā ar jau esošajām Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Nav.
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Satiksmes ministrijaNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Satiksmes ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi