Anotācija (ex-ante)

22-TA-3128: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 16. augusta noteikumos Nr. 485 "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības kārtība augļu, dārzeņu un piena piegādei izglītības iestādēm"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Eiropas Savienības (turpmāk – ES) atbalsta programmu skolu apgādei ar augļiem, dārzeņiem un pienu (turpmāk – skolu programma) Latvijā tiek ieviesta ar Ministru kabineta 2017. gada 16. augusta noteikumiem Nr. 485 "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības kārtība augļu, dārzeņu un piena piegādei izglītības iestādēm" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 485).
Lai ņemtu vērā ražošanai nozīmīgo resursu, kā elektroenerģijas, dabasgāzes, degvielas, un izejvielas (svaigpiena) cenu nepārtrauktu pieaugumu ģeopolitisko apstākļu kopējā ietekmē, ir jāpalielina atbalsta likmes par skolu programmā izdalīto pienu 2022./2023. mācību gadā, jo produkti skolu programmā izglītojamiem jāizdala bez maksas, tādēļ ir svarīgi, lai atbalsta likmes segtu attiecīgās produktu izmaksas. 
Turklāt, lai uzlabotu savstarpējo sadarbību starp produkta ražotājiem un uzņēmumiem vai personām, kas izglītības iestādē nodrošina produktu izdalīšanu skolu programmā, ir jānosaka, ka gan piena, gan augļu un dārzeņu atbalsta likmēs noteiktu daļu veido izmaksas par produktu izdalīšanu izglītības iestādēs.
Tā kā produktu izmaksas ir būtiski palielinājušās, bet skolu programmas īstenošanai pieejamais finansējums ir ierobežots, atbalsta pretendentiem varētu rasties grūtības nodrošināt produktu izdali trīs reizes nedēļā, kā to paredz MK noteikumi Nr. 485, tāpēc produktu piegāžu plānošanā atbalsta pretendentiem būtu jābūt elastības iespējai. 

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Mērķis ir pārskatīt atbalsta likmes par skolu programmā izdalīto pienu 2022./2023. mācību gadā, lai nosegtu būtiski pieaugušās produktu izmaksas, kā arī dotu lielāku elastību produktu piegādes un izdales plānošanā produktu ražotājiem, atbalsta pretendentiem un izglītības iestādēm.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Skolu programmas mērķis ir veicināt veselīgu uzturu paradumu veidošanos jau bērnībā, radinot pie svaigu un veselīgu produktu lietošanas ikdienas uzturā, kā arī veicināt zināšanu palielināšanos par veselīgu uzturu un informētības palielināšanos par skolu programmu.
Saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 485, atbalsttiesīgie produkti – svaigi augļi, dārzeņi un pasterizēts piens, - skolu programmā tiek nodrošināti bez maksas vispārējās izglītības iestāžu 1.-9. klases skolēniem un pirmskolas vecuma bērniem (turpmāk – izglītojamie) trīs reizes mācību nedēļā izdales periodā par fiksētām atbalsta likmēm.
Viens no skolu programmas galvenajiem elementiem, kam tiek novirzīti 95% kopējā programmas finansējuma, ir atbalsttiesīgo produktu (pasterizēta piena, svaigu augļu un dārzeņu) izdalīšana izglītojamiem bez maksas. Skolu programma ir populāra, un kopš 2004./2005. mācību gada tajā ir izdalītas 42 620 tonnu piena, bet kopš 2010./2011. mācību gada – 9 812 tonnu svaigu augļu un dārzeņu (augļu un dārzeņu izdalīšana skolu programmā tika paredzēta tikai kopš 2009. gada). Produktu izplatīšana bez maksas ir svarīgs nosacījums skolu programmas sekmīgai īstenošanai, un to pierāda apguves rādītāji periodā no 2008./2009. līdz 2010./2011. mācību gadam, kad finanšu krīzes ietekmē skolu programmā piena izdalīšanai nebija pieejams valsts līdzfinansējums un skolu programma darbojas tikai ar ES finansējumu (par dažiem produktiem tolaik vēl bija spēkā arī vecāku līdzmaksājums, tomēr kopējā apjomā šo produktu īpatsvars vienmēr bijis nenozīmīgs), - šajā periodā kopā tika izdalītas tikai 1 479 tonnas piena, turklāt 2009./2010. mācību gadā tikai 93 tonnas piena, veidojot tikai 2,8 % no vidējā izdalītā piena daudzuma mācību gada laikā).

Skolu programma tiek finansēta no ES un Latvijas budžeta, un lielāko daļu finansējuma - 2 888 889 euro (pienam – 2 200 000 euro, augļiem un dārzeņiem – 688 889 euro) – saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 485 veido Latvijas budžets, lai skolu programmā nodrošinātu bezmaksas produktus izglītojamiem. Augļu un dārzeņu izdalīšanai valsts budžeta finansējums nav mainījies kopš skolu programmas uzsākšanas 2010. gadā, bet piena izdalīšanai budžets pēdējo reizi tika pārskatīts 2014. gadā, papildus piešķirot 500 000 euro.

2022./2023. mācību gadam atbilstoši Eiropas Komisijas 2022. gada 7. jūlija Īstenošanas lēmumam (ES) 2022/1187, ar ko Īstenošanas lēmumu (ES) 2022/493 groza attiecībā uz Savienības atbalsta galīgo piešķīrumu, kas dalībvalstīm atvēlēts skolu apgādei ar augļiem un dārzeņiem un skolu apgādei ar pienu laikā no 2022. gada 1. augusta līdz 2023. gada 31. jūlijam, Latvijas pieejamā galīgā ES finansējuma aploksne ir 1 369 387 euro. No tā 658 180 euro skolām ir paredzēti augļu un dārzeņu, bet 711 207 euro – piena izdalīšanai. Tādējādi 2022./2023. mācību gadā skolu programmas kopējais budžets Latvijā ir 4 258 276 euro.

Saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 485, produkti noteikta lieluma porcijās jāizdala izglītojamiem trīs reizes nedēļā mācību gada laikā, bet ne agrāk kā no 1. oktobra. Produktu izdales pamatā ir atbalsta pretendentiem piešķirtās apgādes tiesības - finansējuma aploksne, kas tiek aprēķināta attiecībā uz katru pretendenta apkalpoto izglītības iestādi. Atbalsta pretendenti produktus piegādā, ievērojot apgādes tiesības, bet nepārsniedzot tās (t.i., par pārsniegto apmēru, ja tāds veidojas, atbalsts netiek piešķirts). Apgādes tiesību izlietojumu un līdz ar to produktu izdales perioda ilgumu ietekmē atbalsta likmes apmērs. MK noteikumos Nr. 485 noteiktās atbalsta likmes ir kompensējošas tādā apmērā, lai nosegtu attiecīgo produktu ražošanas un izdalīšanas izmaksas. 

2022./2023. mācību gadam piemērojamās atbalsta likmes ir noteiktas spēkā esošo MK noteikumu Nr. 485 66. punktā, proti, likmes 2022. gada 6. septembrī tika palielinātas salīdzinājumā ar MK noteikumu Nr. 485 5. pielikumā noteiktajām, ņemot vērā Krievijas militārā iebrukuma Ukrainā izraisīto straujo un būtisko sadārdzinājumu tādiem pārtikas ražošana nozīmīgiem resursiem kā elektroenerģija, degviela, dabasgāze, arī minerālmēslojums. Šī iemesla dēļ bija nepieciešams pielāgot atbalsta likmes, lai tās nosegtu pasterizēta piena un svaigu augļu un dārzeņu izmaksas ražotājiem, jo produkti skolu programmā izglītojamiem tiek izdalīti bez maksas. 
Turklāt, piena izdalīšanai likmes jau iepriekš tika palielinātas attiecībā uz piegādēm 2021./2022. mācību gada 2. semestrī, pamatojoties uz pieaugušajām ražošanas resursu izmaksām vēl pirms Krievijas militārā iebrukuma Ukrainā sākuma. 
Līdz šim īstenotie atbalsta likmju palielināšanas pasākumi ir saīsinājuši periodu, kurā iespējams izdalīt skolu programmā ietvertos produktus, jo likmes tika palielinātas esošā skolu programmas budžeta robežās. Tādējādi salīdzinājumā ar situāciju līdz 2021./2022. mācību gada 1. semestrim (ieskaitot) piena izdalīšanas periods ir saīsinājies jau par nepilnām septiņām nedēļām jeb 20 izdales dienām (izdalītā piena apjoms samazinājies par 469 tonnām), bet augļu un dārzeņu izdales periods salīdzinājumā ar situāciju līdz 2021./2022. mācību gadam (ieskaitot) -  par apmēram trīs nedēļām jeb 10 izdales dienām (izdalīto svaigu augļu un dārzeņu apjoms samazinājies par 270 tonnām). Pēc Zemkopības ministrijas (turpmāk – ZM) aprēķiniem, ar pašreiz spēkā esošām likmēm piena izdalīšana var ilgt nevis līdz mācību gada beigām (maijā), bet līdz februārim, bet augļu un dārzeņu izdalīšana - tikai līdz decembra vidum. Tiesa, šie aprēķini vairāk raksturo izdales periodu produktiem ar zemākajām atbalsta likmēm, t.i., pienam iepakojumos virs 250 mililitriem un nefasētiem augļiem un dārzeņiem. Savukārt produktiem ar augstākām atbalsta likmēm (pienam iepakojumā līdz 250 mililitriem un fasētiem augļiem un dārzeņiem) izdales periods ir ievērojami īsāks, ievērojot to, ka uz vienādu izglītojamo skaitu šiem produktiem tiek ātrāk iztērētas apgādes tiesības. Tā kā, piemēram, piena izdalē lielāko daļu (70%) veido piens mazajos iepakojumos (līdz 250 ml), tad ir skaidrs, ka piena izdalīšana lielākajā daļā izglītības iestāžu beigsies ātrāk, - pēc ZM aprēķiniem, jau līdz decembra beigām.
Ievērojot resursu izmaksu pieaugumu un to, ka atbalsta likmes tiek palielinātas esošā skolu programmas budžeta robežās, produktu izdales periods ievērojami saīsinās. Lai nodrošinātu to, ka izglītojamie skolu programmas produktus var saņemt iespējami ilgāku laiku, būtu jāparedz papildus finansējums.

Veselības ministrija ir sniegusi šādu informāciju par piena un piena produktu nozīmi uzturā:
"Piens un piena produkti ir vērtīgi olbaltumvielu avoti, kuri ir bagāti ar augšanai un attīstībai būtiskajām minerālvielām – kalciju, fosforu un jodu, kā arī ar organismam labvēlīgajām baktērijām, tādēļ to lietošana bērnu ikdienas uzturā ir nozīmīga. Ministru kabineta 2012.  gada 13. marta noteikumi Nr.172 "Noteikumi par uztura normām izglītības iestāžu izglītojamiem, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem un ārstniecības iestāžu pacientiem" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 172) nosaka minimālo nodrošināmo piena un piena produktu daudzumu nedēļas ēdienkartē izglītības iestādēs. Šajā daudzumā drīkst ieskaitīt arī skolu programmā izdalīto pienu. Noteiktais daudzums pēdējo reizi tika pārskatīts 2022. gadā, ņemot vērā aktuālos veselīga uztura ieteikumus bērniem, ēdinātāju priekšlikumus ēdienkartes uzlabošanai, kā arī bērnu faktiskos uztura paradumus ikdienā. 
Izslēdzot pienu un tā produktus no bērna uztura, var veidoties uzturvielu deficīts un augšanas aizture. Piens un piena produkti ir nozīmīgākais kalcija avots uzturā (https://www.vm.gov.lv/lv/media/9758/download?attachment), tādēļ lēmumam izslēgt no bērna ēdienkartes pienu saturošus produktus ir jābūt medicīniski pamatotam un pārdomātam (https://www.alergocentrs.lv/pacientiem/profilakses-pasakumi/govs-piena-izslegsanas-dieta).  
Govs piena alerģija (turpmāk – GPA) ir visbiežāk sastopamā pārtikas alerģija bērniem līdz 5 gadu vecumam. Pirmajā dzīves gadā tā ir sastopama līdz 1,9 - 4,9 % gadījumu. Tomēr būtiski, ka līdz 70 % bērnu, kuriem bija diagnosticēta GPA, līdz 5 gadu vecumam no tās izaug – tā pāriet pati no sevis (https://arsts.lv/jaunumi/govs-piens-vienam-draugs-citam-ienaidnieks).  
Govs piena nepanesība ir biežāk izplatīta (precīzi dati par Latviju nav zināmi) nekā govs piena alerģija (GPA), tomēr tās simptomu izpausmes ir atkarīgas no uzņemtā daudzuma un individuālās tolerances. MK noteikumi Nr. 172 pārtikas alerģijas un nepanesības gadījumos ļauj izglītojamajiem ar ārsta apstiprinātu diagnozi nodrošināt uztura korekciju atbilstoši ārstniecības personas norādījumiem, tādēļ katrai izglītības iestādei ir informācija par bērnu skaitu, kuriem piens un piena produkti no ēdienkartes ir jāizslēdz. Turklāt skolu programmas ietvaros bērniem ar laktozes nepanesību tiek nodrošināts bezlaktozes piens.  
Veselīga uztura paradumi veidojas bērnībā, tādēļ ir būtiski veicināt veselīgu pārtikas produktu patēriņu bērnu populācijā. Latvijā trūkst datu par piena patēriņu bērnu vidū, tomēr Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījuma 2020. gada dati (https://www.spkc.gov.lv/lv/media/16574/download?attachment) liecina, ka vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem vismaz vienu glāzi piena dienā izdzer 36,3 %. Tas nozīmē, ka ievērojamai daļai Latvijas jauniešu piens ir būtiska ikdienas uztura sastāvdaļa, tomēr vienlaikus tas norāda, ka lielākā daļa, iespējams, piena produktus patērē nepietiekami, tādēļ bezmaksas piena izdale skolā var veicināt šo produktu patēriņu." 

Piena un piena produktu kā svarīga kālija, joda un kalcija avota nozīmi apliecina arī Veselības ministrijas un valsts zinātniskā institūta "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR” (turpmāk – BIOR institūts) 2020. gadā īstenotais "Pētījums par sāls un joda patēriņu Latvijas pieaugušo iedzīvotāju populācijā". BIOR institūta 2016. gadā īstenotajā programmas "Augļi skolai"(t.i., programma, kas pirms skolu programmas līdz 2016./2017. mācību gadam paredzēja augļu un dārzeņu izdalīšanu pirmsskolas un pamatskolas izglītojamiem) izvērtējumā secināts, ka aptaujāto izglītojamo auditorijā vidējais piena un piena produktu patēriņš nedēļā svārstījās 9 – 11 porciju robežās atkarībā no gadalaika.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Patlaban skolu programmā īpaši 2022./2023. mācību gadam 2022. gada 6. septembrī tika apstiprinātas palielinātas atbalsta likmes, ņemot vērā tobrīd būtiski pieaugušās produktu ražošanas izmaksas. 
Tomēr arī pēc tam ir turpinājies Krievijas militārā iebrukuma Ukrainā un arī kopējās inflācijas izraisīts ražošanas resursu tālāks sadārdzinājums, jo īpaši piena ražošanas un pārstrādes nozarē. Tā ietekmē īsā laikposmā atkārtoti izveidojās situācija, kad atbalsta likmju apmērs nenosedz faktiskās piena ražošanas un piegādes izmaksas. Turklāt ir jāņem vērā, ka produktu izdalīšana izglītojamiem rada izmaksas saistībā ar produktu (augļu un dārzeņu) mazgāšanu, mizošanu, griešanu, piena liešanu glāzēs, šķīvju un glāžu mazgāšanu u.tml., un arī šīs izmaksas ir palielinājušās, sadārdzinoties tādiem resursiem kā ūdensapgāde, elektroenerģija utt. Taču saskaņā ar Latvijas Ēdinātāju Apvienības (turpmāk – LĒA) un Latvijas Izglītības Iestāžu Ēdinātāju asociācijas (turpmāk – LIIĒA) sniegto informāciju, daudzos gadījumos atbalstu pilnā likmes apmērā saņem produkta ražotājs, īpaši situācijās, kad atbalsta pretendents ir produkta ražotājs, nevis uzņēmums, kas nodrošina ēdināšanu skolā. Tādējādi šajās situācijās ēdināšanas uzņēmums faktiski negūst kompensāciju par izmaksām saistībā ar skolu programmas īstenošanu. LĒA un LIIĒA vērsās pie ZM, norādot, ka ir jānosaka, cik lielas kopējā atbalsta likmē ir izdales izmaksas par attiecīgo produktu. Jāpiebilst, ka ēdinātāji ir galvenie atbalsta pretendenti skolu programmā, jo daudzas pašvaldības, izvēloties skolas ēdinātāju iepirkuma procedūrā, uzliek par pienākumu tam piedalīties arī skolu programmā un nodrošināt attiecīgās skolas izglītojamos ar skolu programmas produktiem.
Tāpēc ir nepieciešams attiecīgi pārskatīt atbalsta likmes par produktiem, kas piegādāti jau no izdales perioda sākuma, t.i., no 2022. gada 1. oktobra, lai atbalsts par visiem šajā laikposmā piegādātajiem produktiem ievērtētu pieaugušās izmaksas. Ievērojot skolu programmā iesaistīto augļu un dārzeņu ražotāju sniegto informāciju sanāksmēs, kuras norādītas anotācijas 6. sadaļā, augļu un dārzeņu izdalīšanai piemērojamās atbalsta likmes nav nepieciešams pārskatīt, ņemot vērā jau noslēgtos piegādes līgumus un sekmīgo sadarbību ar izglītības iestādēm un ēdināšanas uzņēmumiem. Tādējādi projekts paredz pārskatīt likmes tikai piena izdalīšanai.
Jāņem arī vērā, ka projekta pieņemšanas brīdī visi iesniegumi atbalsta saņemšanai par 2022. gada oktobrī, novembrī un decembrī piegādāto pienu vēl var nebūt iesniegti un atbalsts par visiem piegādātajiem produktiem var nebūt izmaksāts, jo skolu programmu regulējošie normatīvie akti paredz šādas situācijas veidošanos. Proti, atbilstoši Eiropas Komisijas 2016. gada 3. novembra Īstenošanas regulas (ES) 2017/39 par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 piemērot attiecībā uz Savienības atbalstu izglītības iestāžu apgādei ar augļiem un dārzeņiem, banāniem un pienu (turpmāk - Regula 2017/39) 4. panta 4. punktam, atbalsta iesniegumus var iesniegt trīs mēnešu laikā pēc tā laikposma beigām, uz kuru attiecas iesniegumi. Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 485 34.1. apakšpunktu, šāds laikposms attiecībā uz produktu izdalīšanu ir viens kalendārais mēnesis. Tādējādi 2022./2023. mācību gadā par 2022. gada oktobrī, novembrī un decembrī piegādāto pienu atbalsta pretendents iesniegumu atbalsta saņemšanai var iesniegt attiecīgi, līdz 2023. gada 31. janvārim, 28. februārim un 31. martam. Savukārt saskaņā ar MK noteikumu Nr. 485 36. punktu LAD atbalstu ir tiesīgs izmaksāt trīs mēnešu laikā pēc tam, kad ir saņemts iesniegums atbalsta saņemšanai.
Vienlaikus jāpiebilst, ka atbalsta likmju palielināšana vēl vairāk samazinās izdales dienu skaitu pienam (kopumā par 27 salīdzinājumā ar 2021./2022. mācību gada 1. semestra likmēm) un izdalāmo produktu apjomu (kopumā par 1 152 tonnām salīdzinājumā ar 2021./2022. mācību gada 1. semestra likmēm). ZM aprēķini liecina, ka esošā skolu programmas budžeta robežās produktu izdalīšana 2022./2023. gadā būs iespējama (lielākajā daļā izglītības iestāžu) tikai līdz pirmā semestra beigām. Tādēļ, kā arī ievērojot gan budžeta neskaidrību, gan saskaņošanas ietekmē ieilgušo projekta izstrādes procesu, ZM 2022. gada 19. decembrī vērsās pie atbalsta pretendentiem ar aicinājumu izvērtēt apgādes tiesību apguves situāciju un iespējamos finansējuma atlikumus, kuru ietvaros vēl būs iespējams piegādāt produktus, lai novērstu situāciju, ka produktu piegādes tiek turpinātas, bet finansējums palielināto atbalsta likmju segšanai vairs nav pieejams. Jānorāda, ka šādas situācijas iestāšanās nozīmētu, ka atbalsta pretendentiem netiek piešķirts atbalsts par piegādātajiem produktiem, radot finansiālus zaudējumus un, iespējams, mazinot interesi skolu programmā iesaistīties turpmāk. Ņemot vērā šos apstākļus, daļa atbalsta pretendentu, iespējams, ir apturējusi produktu piegādi skolu programmā līdz brīdim, kamēr projekts tiek apstiprināts un ir zināmas šim mācību gadam piemērojamās atbalsta likmes.
Risinājuma apraksts
Projekts paredz šādas izmaiņas atbalsta likmju piemērošanā 2022./2023. mācību gadā:
1) palielināt MK noteikumu Nr. 485 66.2. apakšpunktā noteiktās atbalsta likmes par litru piena, kā arī ieviest  jaunus pasterizēta piena veidus (īpaši augstā temperatūrā apstrādāts jeb UHT piens) atbilstoši šīs sadaļas 2. apakšpunktā skaidrotajam;
2) ieviest 67. punktu, nosakot, ka daļu no atbalsta likmes par attiecīgo produktu veido izmaksas par produktu izdalīšanu - pienam atkarībā no iepakojuma tilpuma un piena apstrādes metodes, bet augļiem un dārzeņiem atkarībā no tā vai produkti uz skolu tiek piegādāti porciju fasējumā vai nefasēti. 67. punkts arī ievieš dalījumu pienam atkarībā no pasterizācijas metodes, proti, ja tiek izdalīts īpaši augstā temperatūrā apstrādāts jeb UHT piens porciju iepakojumā (ne lielākā par 250 mililitriem), ko līdz atvēršanai nav nepieciešams uzglabāšt ledusskapī, tādēļ tam tiek paredzēta līdz šim skolu programmā piemērotā izdales izmaksu daļa 0,06 euro par litru. UHT piens atbilst MK noteikumu Nr. 485 4.1.2. apakšpunktā ietvertai prasībai, ka skolu programmā var izdalīt pasterizētu pienu. Saskaņā ar Latvijas Piensaimnieku Centrālās savienības tīmekļvietnē www.piens.eu sniegto informāciju, UHT apstrāde nozīmē, ka “pienam veikta ultrasterilizācija jeb ultrapasterizācija (UHT - Ultra-high temperature processing), kas ir viena no progresīvākajām piena pārstrādes metodēm pasaulē. Ļoti īsu laiku, aptuveni 2 - 3 sekundes piens tiek karsēts temperatūrā, kas pārsniedz plus 135°C, pēc tam strauji atdzesēts. Šādā temperatūrā tiek nogalināti pienā esošie mikroorganismi, kas var izraisīt piena bojāšanos. UHT piens saglabā visas svaigajam pienam raksturīgās īpašības un garšu. Šāds piens tiek aseptiski iepakots speciālā daudzslāņu iepakojumā, tā nodrošinot produkta derīguma termiņu līdz pat 9 mēnešiem neatvērtā stāvoklī. To var uzglabāt arī istabas (20°C) temperatūrā.” Savukārt piens iepakojumā, lielākā par 250 ml, ir ne vien jāuzglabā ledusskapī, bet tā izdalīšanai ir arī jāsagatavo un jāmazgā glāzes, urās pienu ielej, tāpēc šādam produktam ir paredzētas vislielākās izdalīšanas izmaksas jeb 0,18 euro par litru. Piens, kas nav UHT piens, bet ir fasēts iepakojumā, ne lielākā par 250 ml, ir jāuzglabā ledusskapī, un tam tiek paredzētas izdalīšanas izmaksas 0,12 euro par litru. Savukārt augļiem, dārzeņiem un asorti izdalīšanas izmaksas tiek paredzētas 0,02 euro apmērā par porciju nefasēta produkta un 0,01 euro par porciju fasēta produkta. Nefasēts produkts ir papildus jāsagatavo izdalīšanai, to mazgājot, griežot, mizojot utml. Izmaksas par produktu izdalīšanu tādējādi ietver izmaksas par produkta pasniegšanu un produkta sagatavošanu pasniegšanai, kā arī trauku mazgāšanu pēc pasniegšanas.
3) iekļaut 68. punktu, kas noteic, ka LAD pārrēķina atbalstu atbilstoši projektā noteiktajai atbalsta likmei attiecībā uz tiem lēmumiem par atbalsta piešķiršanu par 2022./2023. mācību gadā piegādātājiem piena produktiem, kuri pieņemti līdz projektā ietvertā regulējuma spēkā stāšanās dienai, t.i., par lēmumiem, kuros atbalsts aprēķināts pēc patlaban MK noteikumu Nr. 485 66.2. apakšpunktā noteiktajām atbalsta likmēm. Šāds pārrēķins būs jāveic attiecībā uz daļu atbalsta iesniegumu par piena piegādi 2022. gada oktobrī, novembrī un, atkarībā no projekta pieņemšanas dienas MK sēdē, arī decembrī, ņemot vērā anotācijas sadaļā "problēmas apraksts" sniegto informāciju par iesniegumu atbalsta saņemšanai iesniegšanas termiņu un atbalsta izmaksāšanas termiņu.

Tā kā atbalsta likmes tiek pārskatītas esošā budžeta robežās, projekts paredz šādus grozījumus MK noteikumos Nr. 485:
1) iekļaut 36.1punktu, kas noteic, ka pēc izdales perioda beigām, kad ir apstrādāti visi atbalsta iesniegumi par šo atbalsta periodu, ja skolu programmas budžetā veidojas finansējuma pārpalikums, LAD var segt atbalsta pretendentu pārsniegtās apgādes tiesības (ja tādas ir) apmērā, kādā to pieļauj finansējuma pārpalikums, bet vienam pretendentam izmaksājamā summa nav mazāka par 100 euro, lai nodrošinātu administratīvo izdevumu samērīgumu ar atbalstu.
2) iekļaut 69. punktu, kurā paredzēts sniegt lielāku elastību produktu piegādes plānošanā (salīdzinot ar MK noteikumu Nr. 485 29. punktā noteikto) 2022./2023. mācību gadā. Projektā ietvertais regulējums tādējādi pieļaus, ka produktus 2022./2023. mācību gadā var dalīt līdz trim reizēm, bet ne mazāk kā vienu reizi mācību nedēļā, taču produktu izdalē jāņem vērā pieejamais apgādes tiesību apjoms un skolu programmā produktu izdalei pieejamais finansējums. Proti, šāds regulējums nodrošinās, ka atbalsta pretendentiem ir plašākas iespējas pielāgot produktu izdalīšanas biežumu un ilgumu, vienlaikus pieļaujot iespēju produktu izdalīšanu apturēt vai pārtraukt situācijā, ja atbalsta pretendentam veidojas risks pārsniegt piešķirtās apgādes tiesības. Vienlaikus, regulējums nodrošina, ka pieejamā finansējuma ietvaros atbalsta pretendenti produktus  izglītojamiem nodrošina vismaz vienu reizi nedēļā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Apraksts
Ja atbalsta likmes netiek paaugstinātas, atbalsta pretendentiem netiek kompensētas produktu izmaksas par piegādātajiem produktiem.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Apraksts
Īstenojot projektā ietverto regulējumu, ieguvums no regulējuma radītajiem uzlabojumiem skolu programmā aptvers visus skolu programmā iesaistītos - gan produktu ražotājus, gan atbalsta pretendentus, gan arī izglītojamos. 
Vienlaikus projektā ietvertais regulējums neparedz papildu finansējuma piešķiršanu, un tas nozīmē, ka saīsinās piena izdalīšanas periods.

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

Nav.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • skolēni
  • pirmsskolas vecuma bērni
Ietekmes apraksts
Atbalsta likmju izmaiņas ietekmēs to, cik ilgi mācību gada laikā pirmsskolas un 1.-9. klases izglītojamie varēs saņemt produktus skolu programmā. Tomēr, tā kā netiek paredzēts papildus finansējums no valsts budžeta, produktu izdalīšana skolu programmā 2022./2023. mācību gadā faktiski beigsies līdz 2. semestra sākumam.
Juridiskās personas
  • Atbalsta pretendenti (produktu ražotāji, skolu ēdinātāji, skolas, pašvaldības)
  • Produktu ražotāji, kas piegādā produkciju atbalsta pretendentiem
Ietekmes apraksts
Tiesību akta projekts nodrošinās, ka atbalsta likmes labāk atspoguļo faktiskās izmaksas un faktisko tirgus situāciju, tādēļ ietekme uz atbalsta pretendentiem un produktu ražotājiem būs pozitīva. Tomēr, tā kā netiek paredzēts papildus finansējums no valsts budžeta, produktu izdalīšana skolu programmā 2022./2023. mācību gadā faktiski beigsies līdz 2. semestra sākumam.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

Ietekmes apraksts
Liela daļa skolu programmā iesaistīto atbalsta pretendentu un produktu ražotāju ir mazie un vidējie uzņēmumi. Līdz ar atbalsta likmju pielāgošanu reālajai tirgus situācijai, šiem uzņēmumiem neradīsies finansiāli zaudējumi skolu programmas īstenošanā.

2.2.5. uz konkurenci:

2.2.6. uz nodarbinātību:

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
Projektā ietvertajam regulējumam nav ietekmes uz budžetu, jo atbalsta likmes piena izdalei 2022./2023. mācību gadā tiek palielinātas esošā budžeta robežās. Atbalsta likmju palielināšana saīsina izdales periodu šajā mācību gadā, bet neietekmē budžetu. 
nav.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
Projekts tiek virzīts kā steidzams, tāpēc nav iespējams nodrošināt plašu sabiedrības līdzdalību, tomēr jautājums tika skatīts ZM rīkotās sanāksmēs ar skolu programmā iesaistītajiem atbalsta pretendentiem – gan augļu un dārzeņu ražotājiem un to nevalstiskajām organizācijām (biedrību "Latvijas dārznieks", Latvijas Augļkopju asociāciju), gan piena pārstrādes uzņēmumiem un to pārstāvošo nevalstisko organizāciju (Latvijas Piensaimnieku Centrālās Savienības), gan ar LĒA un LIIĒA pārstāvjiem.

6.4. Cita informācija

Projektā ietvertais priekšlikums regulējumam ir veidots, izvērtējot sanāksmēs augļu un dārzeņu nozares, piena pārstrādes un izglītības iestāžu ēdināšanas nozares nevalstisko organizāciju pārstāvju sniegtos ierosinājumus, kā arī ņemot vērā projekta pirmreizējā saskaņošanā saņemtos Finanšu ministrijas (turpmāk – FM) iebildumus.
Ar piena pārstrādes uzņēmumiem sanāksme par ZM ierosinātiem grozījumiem MK noteikumos Nr. 485 notika 2022. gada 28. septembrī. Ar augļu un dārzeņu ražotājiem sanāksme par ZM ierosinātiem grozījumiem MK noteikumos Nr. 485 notika 2022. gada 17. oktobrī. 
Ar LĒA un LIIĒA pārstāvjiem sanāksme par ZM ierosinātiem grozījumiem MK noteikumos Nr. 485 notika 2022. gada 16. novembrī. LĒA, ievērojot sanāksmē norunāto, 2022. gada 22. novembrī arī elektroniski iesūtīja datus par produktu sagatavošanas un izdalīšanas izmaksām. LĒA norādītais sagatavošanas un izdales izmaksu apmērs bija lielāks, nekā noteikts šajā noteikumu projektā, taču budžeta apsvērumu dēļ nebija iespējams pieņemt LĒA piedāvājumu pilnā apmērā.
Kopīga sanāksme ar augļu un dārzeņu nozares nevalstiskajām organizācijām, Latvijas Piensaimnieku Centrālo Savienību un LĒA notika 2022. gada 28. novembrī, un tajā tika prezentēts projektā ietvertais regulējums. Ievērojot ZM sniegtos argumentus par to, kādēļ LĒA priekšlikums par produktu sagatavošanas un izdalīšanas izmaksām noteikumu projektā nav ņemts vērā pilnā apmērā, sanāksmes dalībnieki vienojās par projekta tālāku virzīšanu esošajā redakcijā. 
Pirmreizējai saskaņošanai ar ministrijām nosūtītais projekts paredzēja papildu finansējuma piešķiršanu skolu programmai no valsts budžeta 5 milj. euro apmērā, lai dotu iespēju produktus izglītojamiem izdalīt iespējami ilgu laiku, jo līdz šim īstenotie atbalsta likmju palielināšanas pasākumi esošā budžeta robežās ir ievērojami saīsinājuši izdales periodu un šajā noteikumu projektā paredzētais atbalsta likmju palielinājums to saīsinās vēl vairāk. Attiecībā uz papildfinansējuma piešķiršanu FM savā 2022. gada 12. decembra atzinumā norādīja, ka:
1) papildu valsts budžeta līdzfinansējumam 5 milj. euro apmērā ik gadu būs negatīva ietekme uz valsts budžetu, tādēļ jautājums par to ir izskatāms Ministru kabinetā valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem.
2) ņemot vērā minēto, noteikumu projekta virzība ar šobrīd norādīto ietekmi uz valsts budžetu ir iespējama tikai tad, ja valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas procesā šāds papildu finansējums tiks atbalstīts.
3) ZM likumprojekta "Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam" sagatavošanas procesā nav iesniegusi prioritārā pasākuma pieteikumu par nepieciešamo finansējumu noteikumu projektā minētajam mērķim.

Ievērojot šos FM iebildumus, projektā ietvertais regulējums tika pārskatīts, atsakoties no papildfinansējuma pieprasījuma 2022./2023. mācību gadam, tāpēc produktu izdalīšana šajā mācību gadā beigsies līdz 2. semestra sākumam.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Zemkopības ministrija
  • Lauku atbalsta dienests

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

Nav.
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?
-

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Projekts nodrošinās lielāku skolu programmas budžetu, ļaujot veselīgus un svaigus produktus izglītojamiem piegādāt ilgākā laikposmā un tādējādi vairāk veicināt veselīgu uztura paradumu veidošanos bērniem.

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

Nav.
Pielikumi