Anotācija (ex-ante)

22-TA-1536: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Attīstības plānošanas sistēmas likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Ministru prezidenta iniciatīva

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
 Ministru prezidenta 2022.gada 21.aprīļa rezolūcija 7.8.5./2022-DOC-109/575-1129, kas paredz uzdevumu Pārresoru koordinācijas centra vadītājam sadarbībā ar Valsts kancelejas direktoru atbilstoši pārmaiņu īstenošanas plānā paredzētajam, nodrošināt tajā ietverto uzdevumu izpildi un rīcības soļus Pārresoru koordinācijas centra pievienošanai Valsts kancelejai.
Spēkā stāšanās termiņš
01.03.2023.
Pamatojums
Ministru prezidenta iniciatīva

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Pārresoru koordinācijas centrs ir  Ministru prezidenta tiešā pakļautībā esoša valsts attīstības plānošanas un koordinācijas vadošā (augstākā) tiešās pārvaldes iestāde, kas  veic Attīstības plānošanas sistēmas likumā, Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas, kā arī:
3.1. izstrādā Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, uzrauga un koordinē tās īstenošanu;
3.2. izstrādā Nacionālo attīstības plānu, uzrauga un koordinē tā īstenošanu;
3.3. uzrauga un koordinē to nacionāla līmeņa attīstības plānošanas dokumentu īstenošanu, kuri ir saistīti ar Latvijas Republikas dalību Eiropas Savienībā;
3.4. koordinē deklarācijas par Ministru kabineta iecerēto darbību un tās īstenošanas rīcības plāna izpildi;
3.5. sniedz Ministru prezidentam atzinumus, lai horizontāla rakstura jautājumus saskaņotu ar hierarhiski augstākajos attīstības plānošanas dokumentos noteiktajām vidēja termiņa prioritātēm un politiskajām vadlīnijām, identificētu to ietekmi uz valsts konkurētspēju, vietu un lomu strukturālo reformu un publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības īstenošanā, kā arī novirzītu resursus (finansiālos instrumentus) atbilstoši valsts attīstības prioritātēm un politiskajām vadlīnijām;
3.6. pilda analītiskus uzdevumus Ministru prezidenta un Ministru prezidenta biroja uzdevumā;
3.7. veic nozaru politiku pārresoru uzraudzību;
3.8. izstrādā priekšlikumus valsts attīstības plānošanai un īstenošanai;
3.9. nodrošina valsts kapitālsabiedrību un valsts kapitāla daļu pārvaldības koordināciju un uzraudzību.

Pēc PKC izveides[1], funkcijas tika attiecīgi sadalītas starp VK un PKC[2]. Vēlāk PKC funkcijas izvērstas  un nostiprinātas normatīvajos aktos.

Attīstības plānošanā ir izveidota vienota sistēma – izstrādāti un ieviesti praksē Ministru kabineta iekārtas likuma grozījumi, nodrošinot Deklarācijas par Ministru kabineta iecerēto darbību sasaisti ar hierarhiski augstākajiem Saeimas apstiprinātajiem ilgtermiņa un vidēja termiņa attīstības plānošanas dokumentiem, nodrošināta regulāra to īstenošanas uzraudzība- Ministra prezidenta ikgadējo ziņojumu sagatavošana Saeimai par MK paveikto un iecerēto darbību, sniedzot izvērtējuma ziņojumus par valsts ilgtspējīgu attīstību, Nacionālā attīstības plāna un Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas īstenošanu, kā arī sagatavojot Latvijas ziņojumus par ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanu.


Papildus minētajām vēsturiskajām funkcijām, kopš 2015.gada 1. jūnija PKC pilda arī jaunu, līdz tam valstī neesošu funkciju, īstenojot valsts kapitālsabiedrību un valsts kapitāla daļu pārvaldības koordinācijas institūcijas uzdevumus. Funkcijas noteiktas Publisku personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likumā (turpmāk – Kapitālsabiedrību pārvaldības likums) 22.pantā[3].


Vairāki pētījumi un ziņojumi ir norādījuši uz koordinācijas institūcijas iespējamo funkciju paplašināšanu valsts kapitālsabiedrību pārvaldībā un šo funkciju tālāku centralizāciju.[4] [5] [6] Tāpat arī OECD novērtējis, ka Latvija virzās uz centralizētāku pārvaldību un pašreizējais koordinācijas institūcijas modelis ir vairāk kā attīstības pakāpe ar virzīšanos uz centralizētu valsts kapitālsabiedrību pārvaldības modeli[7].


Valsts kanceleja ir tiešās pārvaldes iestāde, kura atrodas Ministru prezidenta tiešā pakļautībā. Valsts kanceleja vēsturiski nodrošina Ministru kabineta darbu, piedalās valdības politikas plānošanā; koordinē MK un MP lēmumu izpildi un pārvalda to budžeta līdzekļus, kā arī saturiski un organizatoriski nodrošina Ministru prezidenta darbu, kopš 2003.gada īsteno  arī valsts pārvaldes attīstības politikas plānošanu un ieviešanu, kā arī cilvēkresursu attīstības politiku.

Valsts kancelejas darbības stratēģijā 2020-2023, ir norādīti sekojoši  politikas virzieni, par kuriem atbildīga Valsts kanceleja:
1) Ministru kabineta darba nodrošināšana un attīstība:
Ministru kabineta lēmumu pieņemšanas procesa efektivizēšana, izstrādājot kvalitatīvus tiesību aktus ar iespējami minimālu resursu patērēšanu.
Valsts pārvaldes vienotu principu un prakses noteikšana tiesību akta sagatavošanā, saskaņošanā un pieņemšanā.
2) Stratēģiskā komunikācija:
Atvērtu dialogu veicinoša, uz iedzīvotāju vērsta komunikācija, kas sekmē valdības institūciju rīcībpolitiku īstenošanu ilgtermiņā, vairo izpratni par valsts pārvaldes darbu un stiprina uzticēšanos tai.
3) Valsts pārvaldes attīstība:
Vienotas un efektīvas valsts pārvaldes institucionālās sistēmas ieviešana.
Zināšanās balstīta valsts pārvaldes cilvēkresursu attīstība un vadība.
Konkurētspējīga un efektivitāti veicinoša atlīdzības sistēma.
Inovācijas, digitālās transformācijas un pārmaiņu vadības īstenošana.
Jēgpilna un iesaistoša sabiedrības līdzdalība.
Uz vērtībām balstīta un integritāti veicinoša organizācijas kultūra publiskajā pārvaldē.

Minētos politikas virzienus Valsts kanceleja īsteno, veicot sekojošas galvenās funkcijas[8]:
1) organizatoriski nodrošina Ministru kabineta darbu,
2) piedalās valdības politikas plānošanā,
3) koordinē un pārrauga Ministru kabineta un Ministru prezidenta lēmumu izpildi,
4) informē sabiedrību par Ministru kabineta darbu,
5) pārvalda Ministru kabineta budžeta līdzekļus,
6) saturiski un organizatoriski nodrošina Ministru prezidenta darbu,
7) nodrošina Latvijas Republikas pārstāvību starptautiskajos ieguldījumu strīdos,
8) nodrošina sabiedrības izglītošanu un informēšanu par demokrātiskas valsts pamatiem un vērtībām,
9) nodrošina valsts pārvaldes attīstības politikas plānošanu un ieviešanu,
10) nodrošina labas pārvaldības politikas plānošanu un ieviešanu,
11) nodrošina atlīdzības politikas plānošanu un ieviešanu,
12) nodrošina cilvēkresursu attīstības politikas izstrādi un ieviešanu, t.sk. veicot iestāžu vadītāju atlasi,
13) pilda starpniekinstitūcijas funkcijas Eiropas Sociālā fonda ieviešanā,
14) pilda citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas, Ministru kabineta un Ministru prezidenta dotos uzdevumus.

Finansējuma saņēmējs attiecībā uz Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021.–2027.gadam plānotajiem pasākumiem, kur kā finansējuma saņēmējs norādīts Pārresoru koordinācijas centrs (Pedagoģiski psiholoģiskais atbalsta dienests), pēc PKC likvidācijas būs Valsts kanceleja.

[1] Sk, Koncepciju par PKC izveidi: https://likumi.lv/ta/id/238085-par-koncepciju-par-parresoru-koordinacijas-centra-izveidi-un-darbibu.

[2] Vienošanās starp PKC un VK par funkciju/pienākumu pārdali ar 01.02.2012. (saskaņota ar MP 31.01.2012.).

[3]https://likumi.lv/ta/id/269907-publiskas-personas-kapitala-dalu-un-kapitalsabiedribu-parvaldibas-likums

[4] https://www.valstskapitals.gov.lv/images/userfiles/SOE_Review_LV__Final_report.pdf.

[5] https://www.valstskapitals.gov.lv/images/userfiles/pwc_ebrd_soe-ownership-review_final-report_09092021--281-29_compr.pdf.

[6] https://www.lrvk.gov.lv/lv/revizijas/revizijas/noslegtas-revizijas/vai-valstij-tiesi-un-pastarpinati-piederoso-kapitalsabiedribu-valdes-loceklu-atlidzibas-regulejums-ir-pietiekams.

[7] https://www.oecd.org/latvia/corporate-governance-in-latvia-9789264268180-en.htm.

[8] Valsts pārvaldes iekārtas likuma 26. pants un Valsts kancelejas nolikums (MK 2003. gada 20. maija noteikumi Nr. 263)

Izvērsts situācijas apraksts sniegts likumprojekta anotācijas pielikumā.


 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Atbilstoši Ministru prezidenta iniciatīvai plānots, ka PKC beidz pastāvēt un visas PKC funkcijas, uzdevumus un uzsāktās iniciatīvas turpmāk īstenos Valsts kanceleja.
Likumprojekts un ar to saistītie likumprojekti Ministru kabinetā izskatāmi vienlaikus ar "likvidācijas rīkojumu" vai pēc tā izskatīšanas, ja likvidācija Ministru kabinetā tiek atbalstīta.
 
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz, ka PKC likvidācijas gadījumā, visas tā veicamās funkcijas nododamas Valsts kancelejai.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Apraksts
PKC un VK ziņojumā Ministru prezidentam sniegts alternatīvs risinājuma piedāvājums, saglabājot visas Valdības centra iestādes un funkcijas, stiprinot kapacitāti un cilvēkresursus (sk. izvērsti anotācijas pielikumā), tādējādi sasniedzot plānoto mērķi – stiprināt valdības centru.

MP iniciatīva vērtēta arī Saeimas Ilgtspējas attīstības komisijā, kura norādījusi, ka respektē MP tiesības un pilnvaras organizēt VK darbu kā MP uzskata par vajadzīgu, bet aicina nodrošināt, ka pēc plānotās reformas valsts pārvaldē būtu skaidri iezīmēta un ar īpašu valdības mandātu pilnvarota atbildīgā persona par NAP izstrādi, īstenošanu un uzraudzību. (Saeimas Ilgtspējas attīstības komisijas 2022.gada 20.janvāra vēstule Nr. 2022-02-23 09:51:41 EET. Ministru prezidentam).

Atbilstoši MP rezolūcijai, MP tika piedāvāti vairāki attīstības varianti, kas vērsti uz Valdības centra (turpmāk – VC) stiprināšanu. Ziņojums pievienots Anotācijas pielikumā

Iespējami apvienošanas varianti:

1.Bāzes variants –  PKC likvidācija (VPIL 15.panta ceturtās daļas 1.punkts), visas funkcijas ar esošo cilvēkresursu nodrošinājumu un strukturālo dalījumu iekļaujot Valsts kancelejā.

2.Bāzes variants plus – VC stiprināšana Valsts kancelejā, to pilnībā īstenojot pēc PKC pievienošanas VK.
Strukturāli paveicams 2 gadu laikā.

3.Bāzes variants mīnus – Funkciju stiprināšana visās VC iestādēs, paredzot PKC saglabāšanu un ietverot jaunā MP redzējumu par VC attīstību kontekstā ar valsts ministra posteņa izveides iespējām valsts pārvaldē.
 

[1] https://likumi.lv/ta/id/202273-valsts-un-pasvaldibu-instituciju-amatpersonu-un-darbinieku-atlidzibas-likums

Atbilstoši Ministru prezidents izvēlējies Bāzes variants plus – VC stiprināšana Valsts kancelejā, to pilnībā īstenojot pēc PKC pievienošanas VK, kas strukturāli un izsvērti paveicams 2 gadu laikā.
 
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija


Valdības centra stiprināšana ir nepārtraukts process un tas aptver daudz plašāku institūciju loku, nekā PKC un VK. Valsts pārvaldes attīstība iespējama, ja ir sinerģija un sadarbība visā valsts pārvaldē, jo īpaši VC funkciju veicošajām iestādēm - PKC, VK, FM, TM un VARAM.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • PKC nodarbinātie
Ietekmes apraksts
PKC likvidācijas gadījumā nodarbinātiem ir tiesības saņemt atlaišanas pabalstu, ja nepiekrīt jaunajam darba līgumam/dienesta attiecībām un institucionālajām izmaiņām, kas rada potenciālu risku VC kopējam darbam.
Juridiskās personas
  • PKC, Valsts kanceleja
Ietekmes apraksts
Kopš 2018.gada, izpildot Saeimas doto uzdevumu agrīnās bērnības politikas jomā, veidojot pārnozaru sadarbības tīklu un attīstot jaunus pakalpojumus visā valsts teritorijā, PKC papildus likumos un MK noteikumos nostiprinātām funkcijām, īsteno  virkni pakalpojumu bērnu agrīnās preventīvā atbalsta sistēmas veidošanā  un ievieš instrumentus ciešā sadarbībā ar zinātniskām institūcijām, biedrībām, nevalstisko sektoru un uzņēmējiem. Atbilstoši ESF plānotajām aktivitātēm un uzsāktajām reformām bērnu agrīnā preventīvā atbalsta sistēmas izveidei visā valsts teritorijā. 2022.gadā PKC turpina organizēt funkciju un MP uzdevuma  izpildi atbilstoši valsts budžeta prioritāro pasākumu finanšu piešķīrumam.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
Valsts kancelejai nepieciešamais finansējums likumprojektā paredzēto funkciju īstenošanai tiks nodrošināts, pārdalot finansējumu 2023. un turpmākajiem gadiem no Pārresoru koordinācijas centra budžeta.
Finansējuma saņēmējs attiecībā uz Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021.–2027.gadam plānotajiem pasākumiem, kur kā finansējuma saņēmējs norādīts Pārresoru koordinācijas centrs (Pedagoģiski psiholoģiskais atbalsta dienests), pēc PKC likvidācijas būs Valsts kanceleja.

4.1.1. Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā

Pamatojums un apraksts
Noteikta PKC kompetence atbalsta nodrošināšanā Ministru prezidentam Valdības deklarācijas izstrādē un tās izpildes uzraudzībā, kā arī Valdības rīcības plāna izstrādē un uzraudzībā sasaistē ar valsts attīstības plānošanu un Nacionālo attīstības plānu.
 
Atbildīgā institūcija
Pārresoru koordinācijas centrs
Likumprojekts virzāms vienlaikus ar izstrādātajiem grozījumiem Ministru kabineta iekārtas likumā. 
Likumprojekts un ar to saistītie likumprojekti Ministru kabinetā izskatāmi vienlaikus ar "likvidācijas rīkojumu" vai pēc tā izskatīšanas, ja likvidācija Ministru kabinetā tiek atbalstīta.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Valsts kanceleja, sabiedrības līdzdalībā tiks iesaistītas visas ieinteresētās personas
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/39fb0b05-d5ea-4e5c-bd2e-c9c537c07d8c

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Līdzdalības rezultāti norāda, ka svarīgi, ka minētā reforma nav vērsta vienīgi uz Valdības centra institucionālajiem un funkcionālajiem aspektiem, bet tiek skatīta plašākā valsts pārvaldes turpmākās funkcionēšanas, kvalitatīvas valsts attīstības plānošanas, rīcībpolitikas veidošanas, ieviešanas un darbības efektivitātes nodrošināšanas kontekstā.
 

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Valsts kanceleja

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Valsts kanceleja
palielinās
Vērtības nozīme:
Kopā
0,00

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija

PKC tiek likvidēts un visas funkcijas, uzdevumi un saistības tiek nodotas VK

3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)

VK nāk klāt jaunas funkcijas, uzdevumi un saistības, ko līdz šim īstenoja PKC

5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija

Valdības centra funkcijas tiks koncentrētas vienā institūcijā - Valsts kancelejā, kas dotajā brīdī atbild par valsts pārvaldes un cilvēkresursu politiku. Funkciju koncentrēšanas rezultātā VC- vienā institūcijā tiks nodrošināta valsts pārvades, attīstības plānošanas, kapitālsabiedrību pārvaldības koordinējošo politiku papildinātība.  


 

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
1. PKC veic izpēti, attīsta un nodrošina pakalpojumu sniegšanu bērniem, viņu ģimenēm un speciālistiem agrīnā preventīvā atbalsta jomā līdz Pedagoģiski psiholoģiskā atbalsta sistēmas izveidei, par kuras izveidošanu valdības veidojošās partijas nav spējušas vienoties un pieņemt lēmumu;

2. PKC izstrādā, ievieš un uzrauga Nacionālo attīstības plānu un LIAS, kas likumā ekskluzīvi noteikta PKC atbildībā un kompetencē.

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
PKC ir vadošā valsts attīstības plānošanas iestāde Latvijā, kas nodrošina vienotu valsts attīstības plānošanu, attīstības uzraudzību un novērtēšanu. PKC savu darbību uzsāka 2011. gada 1.decembrī un tas izveidots pamatojoties uz neatkarīgu pētnieku rekomendāciju, Nacionālā attīstības plāna izstrādi pēc būtības nododot augstākajam politiskajam līmenim, paturot to Ministru prezidenta kompetencē un izveidojot šīm funkcijām īpašu institūciju ar attiecīgām administratīvām pilnvarām. PKC izveidots ar mērķi mazināt fragmentāciju un radot centru ar mandātu nodarboties ar starpnozaru (pārresoru) jautājumiem. Līdz ar PKC izveidošanu attīstības plānošanas, novērtēšanas un koordinācijas funkcija ar likumu nodota vienai institūcijai. Likvidējot PKC Nacionālā attīstības plāna īstenošanu turpmāk uzraudzīs Valsts kanceleja.

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
Pielikums
Nosaukums
Ziņojums par Pārresoru koordinācijas centra un Valsts kancelejas apvienošanu
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk