Anotācija (ex-ante)

 Ministru prezidenta 2022.gada 21.aprīļa rezolūcija 7.8.5./2022-DOC-109/575-1129, kas paredz uzdevumu Pārresoru koordinācijas centra vadītājam sadarbībā ar Valsts kancelejas direktoru atbilstoši pārmaiņu īstenošanas plānā paredzētajam, nodrošināt tajā ietverto uzdevumu izpildi un rīcības soļus Pārresoru koordinācijas centra pievienošanai Valsts kancelejai.

01.03.2023.

Ministru prezidenta iniciatīva

Pārresoru koordinācijas centrs ir  Ministru prezidenta tiešā pakļautībā esoša valsts attīstības plānošanas un koordinācijas vadošā (augstākā) tiešās pārvaldes iestāde, kas  veic Attīstības plānošanas sistēmas likumā, Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas, kā arī:
3.1. izstrādā Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, uzrauga un koordinē tās īstenošanu;
3.2. izstrādā Nacionālo attīstības plānu, uzrauga un koordinē tā īstenošanu;
3.3. uzrauga un koordinē to nacionāla līmeņa attīstības plānošanas dokumentu īstenošanu, kuri ir saistīti ar Latvijas Republikas dalību Eiropas Savienībā;
3.4. koordinē deklarācijas par Ministru kabineta iecerēto darbību un tās īstenošanas rīcības plāna izpildi;
3.5. sniedz Ministru prezidentam atzinumus, lai horizontāla rakstura jautājumus saskaņotu ar hierarhiski augstākajos attīstības plānošanas dokumentos noteiktajām vidēja termiņa prioritātēm un politiskajām vadlīnijām, identificētu to ietekmi uz valsts konkurētspēju, vietu un lomu strukturālo reformu un publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības īstenošanā, kā arī novirzītu resursus (finansiālos instrumentus) atbilstoši valsts attīstības prioritātēm un politiskajām vadlīnijām;
3.6. pilda analītiskus uzdevumus Ministru prezidenta un Ministru prezidenta biroja uzdevumā;
3.7. veic nozaru politiku pārresoru uzraudzību;
3.8. izstrādā priekšlikumus valsts attīstības plānošanai un īstenošanai;
3.9. nodrošina valsts kapitālsabiedrību un valsts kapitāla daļu pārvaldības koordināciju un uzraudzību.

Pēc PKC izveides[1], funkcijas tika attiecīgi sadalītas starp VK un PKC[2]. Vēlāk PKC funkcijas izvērstas  un nostiprinātas normatīvajos aktos.

Attīstības plānošanā ir izveidota vienota sistēma – izstrādāti un ieviesti praksē Ministru kabineta iekārtas likuma grozījumi, nodrošinot Deklarācijas par Ministru kabineta iecerēto darbību sasaisti ar hierarhiski augstākajiem Saeimas apstiprinātajiem ilgtermiņa un vidēja termiņa attīstības plānošanas dokumentiem, nodrošināta regulāra to īstenošanas uzraudzība- Ministra prezidenta ikgadējo ziņojumu sagatavošana Saeimai par MK paveikto un iecerēto darbību, sniedzot izvērtējuma ziņojumus par valsts ilgtspējīgu attīstību, Nacionālā attīstības plāna un Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas īstenošanu, kā arī sagatavojot Latvijas ziņojumus par ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanu.


Papildus minētajām vēsturiskajām funkcijām, kopš 2015.gada 1. jūnija PKC pilda arī jaunu, līdz tam valstī neesošu funkciju, īstenojot valsts kapitālsabiedrību un valsts kapitāla daļu pārvaldības koordinācijas institūcijas uzdevumus. Funkcijas noteiktas Publisku personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likumā (turpmāk – Kapitālsabiedrību pārvaldības likums) 22.pantā[3].


Vairāki pētījumi un ziņojumi ir norādījuši uz koordinācijas institūcijas iespējamo funkciju paplašināšanu valsts kapitālsabiedrību pārvaldībā un šo funkciju tālāku centralizāciju.[4] [5] [6] Tāpat arī OECD novērtējis, ka Latvija virzās uz centralizētāku pārvaldību un pašreizējais koordinācijas institūcijas modelis ir vairāk kā attīstības pakāpe ar virzīšanos uz centralizētu valsts kapitālsabiedrību pārvaldības modeli[7].


Valsts kanceleja ir tiešās pārvaldes iestāde, kura atrodas Ministru prezidenta tiešā pakļautībā. Valsts kanceleja vēsturiski nodrošina Ministru kabineta darbu, piedalās valdības politikas plānošanā; koordinē MK un MP lēmumu izpildi un pārvalda to budžeta līdzekļus, kā arī saturiski un organizatoriski nodrošina Ministru prezidenta darbu, kopš 2003.gada īsteno  arī valsts pārvaldes attīstības politikas plānošanu un ieviešanu, kā arī cilvēkresursu attīstības politiku.

Valsts kancelejas darbības stratēģijā 2020-2023, ir norādīti sekojoši  politikas virzieni, par kuriem atbildīga Valsts kanceleja:
1) Ministru kabineta darba nodrošināšana un attīstība:
Ministru kabineta lēmumu pieņemšanas procesa efektivizēšana, izstrādājot kvalitatīvus tiesību aktus ar iespējami minimālu resursu patērēšanu.
Valsts pārvaldes vienotu principu un prakses noteikšana tiesību akta sagatavošanā, saskaņošanā un pieņemšanā.
2) Stratēģiskā komunikācija:
Atvērtu dialogu veicinoša, uz iedzīvotāju vērsta komunikācija, kas sekmē valdības institūciju rīcībpolitiku īstenošanu ilgtermiņā, vairo izpratni par valsts pārvaldes darbu un stiprina uzticēšanos tai.
3) Valsts pārvaldes attīstība:
Vienotas un efektīvas valsts pārvaldes institucionālās sistēmas ieviešana.
Zināšanās balstīta valsts pārvaldes cilvēkresursu attīstība un vadība.
Konkurētspējīga un efektivitāti veicinoša atlīdzības sistēma.
Inovācijas, digitālās transformācijas un pārmaiņu vadības īstenošana.
Jēgpilna un iesaistoša sabiedrības līdzdalība.
Uz vērtībām balstīta un integritāti veicinoša organizācijas kultūra publiskajā pārvaldē.

Minētos politikas virzienus Valsts kanceleja īsteno, veicot sekojošas galvenās funkcijas[8]:
1) organizatoriski nodrošina Ministru kabineta darbu,
2) piedalās valdības politikas plānošanā,
3) koordinē un pārrauga Ministru kabineta un Ministru prezidenta lēmumu izpildi,
4) informē sabiedrību par Ministru kabineta darbu,
5) pārvalda Ministru kabineta budžeta līdzekļus,
6) saturiski un organizatoriski nodrošina Ministru prezidenta darbu,
7) nodrošina Latvijas Republikas pārstāvību starptautiskajos ieguldījumu strīdos,
8) nodrošina sabiedrības izglītošanu un informēšanu par demokrātiskas valsts pamatiem un vērtībām,
9) nodrošina valsts pārvaldes attīstības politikas plānošanu un ieviešanu,
10) nodrošina labas pārvaldības politikas plānošanu un ieviešanu,
11) nodrošina atlīdzības politikas plānošanu un ieviešanu,
12) nodrošina cilvēkresursu attīstības politikas izstrādi un ieviešanu, t.sk. veicot iestāžu vadītāju atlasi,
13) pilda starpniekinstitūcijas funkcijas Eiropas Sociālā fonda ieviešanā,
14) pilda citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas, Ministru kabineta un Ministru prezidenta dotos uzdevumus.

Finansējuma saņēmējs attiecībā uz Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021.–2027.gadam plānotajiem pasākumiem, kur kā finansējuma saņēmējs norādīts Pārresoru koordinācijas centrs (Pedagoģiski psiholoģiskais atbalsta dienests), pēc PKC likvidācijas būs Valsts kanceleja.

[1] Sk, Koncepciju par PKC izveidi: https://likumi.lv/ta/id/238085-par-koncepciju-par-parresoru-koordinacijas-centra-izveidi-un-darbibu.

[2] Vienošanās starp PKC un VK par funkciju/pienākumu pārdali ar 01.02.2012. (saskaņota ar MP 31.01.2012.).

[3]https://likumi.lv/ta/id/269907-publiskas-personas-kapitala-dalu-un-kapitalsabiedribu-parvaldibas-likums

[4] https://www.valstskapitals.gov.lv/images/userfiles/SOE_Review_LV__Final_report.pdf.

[5] https://www.valstskapitals.gov.lv/images/userfiles/pwc_ebrd_soe-ownership-review_final-report_09092021--281-29_compr.pdf.

[6] https://www.lrvk.gov.lv/lv/revizijas/revizijas/noslegtas-revizijas/vai-valstij-tiesi-un-pastarpinati-piederoso-kapitalsabiedribu-valdes-loceklu-atlidzibas-regulejums-ir-pietiekams.

[7] https://www.oecd.org/latvia/corporate-governance-in-latvia-9789264268180-en.htm.

[8] Valsts pārvaldes iekārtas likuma 26. pants un Valsts kancelejas nolikums (MK 2003. gada 20. maija noteikumi Nr. 263)

Izvērsts situācijas apraksts sniegts likumprojekta anotācijas pielikumā.


 

Nē

PKC likvidācijas gadījumā nodarbinātiem ir tiesības saņemt atlaišanas pabalstu, ja nepiekrīt jaunajam darba līgumam/dienesta attiecībām un institucionālajām izmaiņām, kas rada potenciālu risku VC kopējam darbam.

Kopš 2018.gada, izpildot Saeimas doto uzdevumu agrīnās bērnības politikas jomā, veidojot pārnozaru sadarbības tīklu un attīstot jaunus pakalpojumus visā valsts teritorijā, PKC papildus likumos un MK noteikumos nostiprinātām funkcijām, īsteno  virkni pakalpojumu bērnu agrīnās preventīvā atbalsta sistēmas veidošanā  un ievieš instrumentus ciešā sadarbībā ar zinātniskām institūcijām, biedrībām, nevalstisko sektoru un uzņēmējiem. Atbilstoši ESF plānotajām aktivitātēm un uzsāktajām reformām bērnu agrīnā preventīvā atbalsta sistēmas izveidei visā valsts teritorijā. 2022.gadā PKC turpina organizēt funkciju un MP uzdevuma  izpildi atbilstoši valsts budžeta prioritāro pasākumu finanšu piešķīrumam.

Nē

Nē

Nē

-