23-TA-1052: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 24. maija noteikumos Nr. 317 "Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta 2019. gada 29.oktobra rīkojumā Nr. 537 "Konceptuālais ziņojums "Par māsas profesijas turpmāko attīstību"" noteiktajam uzdevumam – Veselības ministrijai izstrādāt grozījumus, kas nepieciešami pasākumu ieviešanai.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikt pārreģistrācijas un reģistrācijas atjaunošanas prasības māsas (vispārējās aprūpes māsas) profesijā atbilstoši konceptuālajā ziņojumā “Par māsas profesijas turpmāko attīstību” noteiktajam, kā arī veikt precizējumus, ņemot vērā Veselības inspekcijas ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrācijas, pārreģistrācijas un reģistrācijas termiņa atjaunošanas procesā gūtos novērojumos un pieredzi.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Ministru kabineta noteikumu projekts “Ministru kabineta noteikumu “Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 24. maija noteikumos Nr. 317 “Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība”” (turpmāk – Noteikumu projekts) ir noslēdzošais posms, lai ieviestu Konceptuālajā ziņojumā "Par māsas profesijas turpmāko attīstību"[1] (turpmāk – konceptuālais ziņojums) noteiktos pasākumus. Proti, Konceptuālajā ziņojuma II sadaļas 2. nodaļā ietvertos pasākumus, kas nosaka prasības pārreģistrācijai un reģistrācijas termiņa atjaunošanai reģistrā māsas (vispārējās aprūpes māsas) profesijā.
Atbilstoši konceptuālajā ziņojumā noteiktajam paveiktais:
1) izstrādāts un apstiprināts māsas (vispārējās aprūpes māsas) profesijas standarts[2];
2) no 2022.gada 1.janvāra ir mainīts reglamentētās profesijas veselības aprūpes jomā profesijas “Māsa (medicīnas māsa)” uz nosaukumu “Māsa (vispārējās aprūpes māsa)”[3]. Tādējādi saskaņojot māsas (vispārējās aprūpes māsas) profesijas nosaukumu Eiropas Savienībā[4]. Kā arī attiecīgi precizēts Profesiju klasifikators[5];
3) no 2022.gada 25.janvāra māsas (vispārējās aprūpes māsas) profesijas specializācijas jomās netiek piemērota ārstniecības personu sertifikācija[6];
4) veiktas izmaiņas Ministru kabineta 2009. gada 24. marta noteikumos Nr. 268 "Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst pirmā vai otrā līmeņa profesionālās augstākās medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu", lai māsa ir tiesīga patstāvīgi strādāt ārstniecības iestādes terapeitisko, ķirurģisko un ambulatoro pacientu aprūpē un vienkāršojot māsas (vispārējās aprūpes māsas) profesijas specializāciju iegūšanu[7]. Vienlaikus ir veikti grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 24. maija noteikumu Nr. 317 "Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība” 1.pielikumā iekļautajos ārstniecības personu profesiju, specialitāšu sarakstos un ārstnieciskās un diagnostiskās metodēs māsu praksē[8]. Kā arī precizēti māsas (vispārējās aprūpes māsas) profesijas un specializāciju nosaukumi Ministru kabineta 2013. gada 5. novembra noteikumu Nr. 1268 „Ārstniecības riska fonda darbības noteikumi” 3.pielikumā[9];
5) attiecīgi precizēts Ministru kabineta 2018. gada 18. decembra noteikumu Nr. 851 "Noteikumi par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu veselības aprūpes jomā nodarbinātajiem" 1.pielikums[10].
6)Māsām (vispārējās aprūpes māsām) ir pieejami profesionālo zināšanu vai prasmju apguves vai pilnveides pasākumi māsas (vispārējās aprūpes māsas) profesionālās kompetences jomās, kas tiek īstenoti Eiropas Savienības fonda projekta “Ārstniecības un ārstniecības atbalsta personāla kvalifikācijas uzlabošana” Nr.9.2.6.0/17/I/001 ietvaros.
[1] MK 29.10.2019. rīkojums Nr. 537 "Par konceptuālo ziņojumu "Par māsas profesijas turpmāko attīstību"".
[2] Māsas (vispārējās aprūpes māsas) profesijas standarts saskaņots Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomes 2020. gada 12. augusta sēdē, protokols Nr. 6
Pieejams: https://registri.visc.gov.lv/profizglitiba/dokumenti/standarti/2017/PS-144.pdf
[3] 2020.gada 7.oktobrī stājās spēkā likums “Grozījumi likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu"”.
[4] Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/55/ES (2013.gada 20. novembris), ar ko groza Direktīvu 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu un Regulu (ES) Nr. 1024/2012 par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu ( IMI regulu) 21.a panta 23) apakšpunkts
[5] Ministru kabineta 2022. gada 5. aprīļa noteikumi Nr. 214 "Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 23. maija noteikumos Nr. 264 "Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām"".
[6] 2022. gada 13. janvāra likums "Grozījumi Ārstniecības likumā".
[7] Ministru kabineta 2020. gada 10. decembra noteikumi Nr. 737 "Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 24. marta noteikumos Nr. 268 "Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst pirmā vai otrā līmeņa profesionālās augstākās medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu""
[8] Ministru kabineta 2021. gada 31. augusta noteikumi Nr. 603 "Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 24. maija noteikumos Nr. 317 "Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība"".
[9] Ministru kabineta 2021. gada 31. augusta noteikumi Nr. 604 "Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 5. novembra noteikumos Nr. 1268 "Ārstniecības riska fonda darbības noteikumi"".
[10] Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumi Nr. 886 "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 18. decembra noteikumos Nr. 851 "Noteikumi par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu veselības aprūpes jomā nodarbinātajiem"".
Atbilstoši konceptuālajā ziņojumā noteiktajam paveiktais:
1) izstrādāts un apstiprināts māsas (vispārējās aprūpes māsas) profesijas standarts[2];
2) no 2022.gada 1.janvāra ir mainīts reglamentētās profesijas veselības aprūpes jomā profesijas “Māsa (medicīnas māsa)” uz nosaukumu “Māsa (vispārējās aprūpes māsa)”[3]. Tādējādi saskaņojot māsas (vispārējās aprūpes māsas) profesijas nosaukumu Eiropas Savienībā[4]. Kā arī attiecīgi precizēts Profesiju klasifikators[5];
3) no 2022.gada 25.janvāra māsas (vispārējās aprūpes māsas) profesijas specializācijas jomās netiek piemērota ārstniecības personu sertifikācija[6];
4) veiktas izmaiņas Ministru kabineta 2009. gada 24. marta noteikumos Nr. 268 "Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst pirmā vai otrā līmeņa profesionālās augstākās medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu", lai māsa ir tiesīga patstāvīgi strādāt ārstniecības iestādes terapeitisko, ķirurģisko un ambulatoro pacientu aprūpē un vienkāršojot māsas (vispārējās aprūpes māsas) profesijas specializāciju iegūšanu[7]. Vienlaikus ir veikti grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 24. maija noteikumu Nr. 317 "Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība” 1.pielikumā iekļautajos ārstniecības personu profesiju, specialitāšu sarakstos un ārstnieciskās un diagnostiskās metodēs māsu praksē[8]. Kā arī precizēti māsas (vispārējās aprūpes māsas) profesijas un specializāciju nosaukumi Ministru kabineta 2013. gada 5. novembra noteikumu Nr. 1268 „Ārstniecības riska fonda darbības noteikumi” 3.pielikumā[9];
5) attiecīgi precizēts Ministru kabineta 2018. gada 18. decembra noteikumu Nr. 851 "Noteikumi par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu veselības aprūpes jomā nodarbinātajiem" 1.pielikums[10].
6)Māsām (vispārējās aprūpes māsām) ir pieejami profesionālo zināšanu vai prasmju apguves vai pilnveides pasākumi māsas (vispārējās aprūpes māsas) profesionālās kompetences jomās, kas tiek īstenoti Eiropas Savienības fonda projekta “Ārstniecības un ārstniecības atbalsta personāla kvalifikācijas uzlabošana” Nr.9.2.6.0/17/I/001 ietvaros.
[1] MK 29.10.2019. rīkojums Nr. 537 "Par konceptuālo ziņojumu "Par māsas profesijas turpmāko attīstību"".
[2] Māsas (vispārējās aprūpes māsas) profesijas standarts saskaņots Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomes 2020. gada 12. augusta sēdē, protokols Nr. 6
Pieejams: https://registri.visc.gov.lv/profizglitiba/dokumenti/standarti/2017/PS-144.pdf
[3] 2020.gada 7.oktobrī stājās spēkā likums “Grozījumi likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu"”.
[4] Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/55/ES (2013.gada 20. novembris), ar ko groza Direktīvu 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu un Regulu (ES) Nr. 1024/2012 par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu ( IMI regulu) 21.a panta 23) apakšpunkts
[5] Ministru kabineta 2022. gada 5. aprīļa noteikumi Nr. 214 "Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 23. maija noteikumos Nr. 264 "Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām"".
[6] 2022. gada 13. janvāra likums "Grozījumi Ārstniecības likumā".
[7] Ministru kabineta 2020. gada 10. decembra noteikumi Nr. 737 "Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 24. marta noteikumos Nr. 268 "Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst pirmā vai otrā līmeņa profesionālās augstākās medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu""
[8] Ministru kabineta 2021. gada 31. augusta noteikumi Nr. 603 "Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 24. maija noteikumos Nr. 317 "Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība"".
[9] Ministru kabineta 2021. gada 31. augusta noteikumi Nr. 604 "Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 5. novembra noteikumos Nr. 1268 "Ārstniecības riska fonda darbības noteikumi"".
[10] Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumi Nr. 886 "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 18. decembra noteikumos Nr. 851 "Noteikumi par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu veselības aprūpes jomā nodarbinātajiem"".
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Nepieciešams atbilstoši Vispārīgās datu aizsardzības regulas (turpmāk – Datu regula)[1] 6.pantā 1.punktā minētajiem pamatojumiem noteikt tiesisku pamatojumu, lai Veselības inspekcija nodrošinātu oficiālu un informatīvu paziņojumu nosūtīšanu reģistrētajām ārstniecības personām un ārstniecības atbalsta personām. Kā arī cilvēkresursu attīstības plānošanai ir nepieciešams aptaujāt ārstniecības personas, kas ir atbilstoši reģistra mērķim - nodrošināt veselības aprūpes politikas veidošanai un īstenošanai nepieciešamās informācijas iegūšanu, uzkrāšanu un izmantošanu (Noteikumu Nr.317 2.1.apakšpunkts). Šāds pamatojums izriet no Datu regulas 6.panta 1.punkta c) apakšpunkta (apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu), d) apakšpunkta apstrāde ir vajadzīga, lai aizsargātu datu subjekta vai citas fiziskas personas vitālas intereses un e) apakšpunkta (apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras).
Covid-19 infekcijas izraisītā situācija pierādīja, ka ir situācijas, kurās ir nepieciešams nosūtīt ārstniecības personām, ārstniecības atbalsta personām oficiālus paziņojumus vai informatīvus paziņojumus, tostarp arī aptaujas, kas nepieciešamas veselības aprūpes politikas veidošanai un īstenošanai. Šādas situācijas piemērs ir Veselības ministrijas 20.04.2020. oficiālais paziņojums ārstniecības personām un ārstniecības atbalsta personām, ka, lai novērstu ārkārtējās situācijas saistībā ar Covid-19 izplatību seku ietekmi uz ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu darbību, visu ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu spēkā esošās reģistrācijas vai spēkā esošā sertifikāta termiņš tiek pagarināts par sešiem mēnešiem. Kā arī Veselības ministrijas un Veselības inspekcijas 08.10.2021. oficiālais paziņojums ārstniecības personām, aicinot atsaukties mediķus, kuri var palīdzēt ar savām zināšanām un prasmēm Covid-19 pacientu aprūpē, lai nepieciešamības gadījumā ārstniecības iestādes varētu piesaistīt papildu personālu[2].
[1] Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 27.aprīļa Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) Pieejams:https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A02016R0679-20160504&qid=1680073000534#tocId8
[2] https://www.vi.gov.lv/lv/jaunums/aicina-atsaukties-arstniecibas-personas-par-vinu-gatavibu-iesaistities-covid-19-pacientu-arstnieciba-un-aprupe
Covid-19 infekcijas izraisītā situācija pierādīja, ka ir situācijas, kurās ir nepieciešams nosūtīt ārstniecības personām, ārstniecības atbalsta personām oficiālus paziņojumus vai informatīvus paziņojumus, tostarp arī aptaujas, kas nepieciešamas veselības aprūpes politikas veidošanai un īstenošanai. Šādas situācijas piemērs ir Veselības ministrijas 20.04.2020. oficiālais paziņojums ārstniecības personām un ārstniecības atbalsta personām, ka, lai novērstu ārkārtējās situācijas saistībā ar Covid-19 izplatību seku ietekmi uz ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu darbību, visu ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu spēkā esošās reģistrācijas vai spēkā esošā sertifikāta termiņš tiek pagarināts par sešiem mēnešiem. Kā arī Veselības ministrijas un Veselības inspekcijas 08.10.2021. oficiālais paziņojums ārstniecības personām, aicinot atsaukties mediķus, kuri var palīdzēt ar savām zināšanām un prasmēm Covid-19 pacientu aprūpē, lai nepieciešamības gadījumā ārstniecības iestādes varētu piesaistīt papildu personālu[2].
[1] Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 27.aprīļa Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) Pieejams:https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A02016R0679-20160504&qid=1680073000534#tocId8
[2] https://www.vi.gov.lv/lv/jaunums/aicina-atsaukties-arstniecibas-personas-par-vinu-gatavibu-iesaistities-covid-19-pacientu-arstnieciba-un-aprupe
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā minēto, lai Veselības inspekcijas rīcībā būtu tiešs tiesisks pamatojums, lai nodrošinātu oficiālu un informatīvu paziņojumu nosūtīšanu reģistrētajām ārstniecības personām un ārstniecības atbalsta personām, Noteikumu projekta 1.1. un 1.12.apakšpunkts paredz papildināt reģistra mērķi un attiecīgi noteikt, ka Veselības inspekcija ir tiesīga nosūtīt reģistrētām ārstniecības personām un ārstniecības personām oficiālus un informatīvus paziņojumus, tostarp arī par būtiskajām izmaiņām normatīvajā regulējumā, kā arī aptaujas, kas nepieciešamas veselības aprūpes politikas veidošanai un īstenošanai. Tādējādi tiek nodrošināts tiesiskais pamatojums, lai reģistrētām ārstniecības personām un ārstniecības atbalsta personām varētu nosūtīt oficiālus paziņojumus. Piemēram informatīvs paziņojums reģistrētiem zobārsta asistentiem, ka no 01.01.2022. tiek samazināts zobārsta asistenta profesijai pārreģistrācijai Ārstniecības personu reģistrā noteikto stundu skaits no 150 stundām uz 100 stundām.
Problēmas apraksts
Noteikumi Nr. 317 6.punktā ir noteikts, ka informāciju par ārstniecības personas sertifikātu vai ārstniecības atbalsta personas sertifikātu Latvijas Ārstu biedrība, Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienība un Latvijas Māsu asociācija atbilstoši kompetencei piecu darbdienu laikā pēc ārstniecības personas sertifikāta vai ārstniecības atbalsta personas sertifikāta izsniegšanas iesniedz inspekcijā papīra vai elektroniska dokumenta formā. Latvijas Ārstu biedrība Veselības inspekcijā informāciju par ārstu un zobārstu sertifikātu iesniedz divas reizes un katru citā datumā, proti, viens saraksts, kurā norādīts sertifikāta piešķiršanas datums, otrs saraksts, kurā norādītas tās pašas ārstniecības personas, bet ar informāciju par datumu, kurā ārstniecības persona ir fiziski izņēmusi sertifikātu. Minētais rada papildus administratīvo slogu gan Latvijas Ārstu biedrībai, gan Veselības inspekcijai, proti, dubultā sagatavojot informāciju un to pārbaudot ar jau reģistrētiem ierakstiem Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā. Latvijas Māsu asociācija un Latvijas Ārstniecības personu profesionālā asociācija Veselības inspekcijā iesniedz vienu sarakstu ar informāciju par piešķirtajiem sertifikātiem piecu darba dienu laikā. Saskaņā ar Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumu Nr. 943 "Ārstniecības personu sertifikācijas kārtība" 10.7.apakšpuktā noteikto sertifikācijas institūcija paziņo ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistram par piešķirtajiem un anulētajiem sertifikātiem, kā arī par sertifikātiem, kuru darbība ir apturēta.
Veselības inspekcijas 10.06.2022. vēstule Nr. 2.2.-8./5205 “Par grozījumiem Ministru kabineta 2016. gada 24. maija noteikumos Nr. 317 “Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība””
Veselības inspekcijas 10.06.2022. vēstule Nr. 2.2.-8./5205 “Par grozījumiem Ministru kabineta 2016. gada 24. maija noteikumos Nr. 317 “Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība””
Risinājuma apraksts
Lai Noteikumu Nr.317 6.punktā ietvertais formulējums tiktu salāgots ar Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumu Nr. 943 "Ārstniecības personu sertifikācijas kārtība" 10.7.apakšpuktā noteikto un novērstu interpretācijas, ir nepieciešams redakcionāli precizēt Noteikumu Nr.317 6.punktu. Noteikumu projekta 1.2. apakšpunkts paredz, ka informāciju par ārstniecības personas sertifikātu vai ārstniecības atbalsta personas sertifikātu iesniedz Veselības inspekcijā piecu darbdienu laikā pēc ārstniecības personas sertifikāta vai ārstniecības atbalsta personas sertifikāta piešķiršanas datuma, kas norādīts ārstniecības personas sertifikātā vai ārstniecības atbalsta personas sertifikātā.
Problēmas apraksts
Noteikumu Nr.317 11.1 punktā ir ietverta atsauce uz Noteikumu Nr.317 4.12.1. un 4.13.2. apakšpunktu. Noteikumu Nr.317 4.12.1. apakšpunkts ir attiecināms uz ārstniecības personām, Noteikumu Nr.317 4.13.2.apakšpunkts ir attiecināms uz ārstniecības atbalsta personām. Turklāt Noteikumu Nr.317 11.1 punktā iztrūkst vārdi “un ārstniecības atbalsta personas” un atsauce uz Noteikumu Nr.317 11.2 punktu, kurā ir noteiktas prasības ārstniecības atbalsta personām, kuras vēlas veikt pirmreizēju reģistrāciju reģistrā.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekta 1.3.akšpunkts paredz precizēt Noteikumu Nr.317 11.1 punktu tajā ietverot vārdus “un ārstniecības atbalsta personas” un atsauci uz Noteikumu Nr.317 11.2 punktu.
Problēmas apraksts
Lai veiktu pārreģistrāciju reģistrā māsa (vispārējās aprūpes māsa) pastāvīgi uztur savu profesionālo kvalifikāciju, pilnveidojot savu profesionālo kompetenci vismaz 100 akadēmisko stundu apjomā reģistrācijas termiņa laikā, tai skaitā profesionālo zināšanu pilnveidi neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā (Noteikumu Nr.317 20.punkts). Konceptuālā ziņojuma 95.punkts precizē šo profesionālo zināšanu vai prasmju apguves vai pilnveides pasākumu sadalījumu trīs daļās: obligātā, mainīgā un izvēles daļa. Kā arī tiek rekomendēts akadēmisko stundu skaits katrā no daļām (Konceptuālā ziņojuma 96.punkts). Latvijas Māsu asociācija nosaka māsas (vispārējās aprūpes māsas) profesijai un tās specializācijām atbilstošās obligātās un mainīgās daļas tēmas. Jau šobrīd māsas (vispārējās aprūpes māsas) profesijas kompetences atjaunošanai un uzturēšanai Latvijas Māsu asociācija iesaka izmantot māsas (vispārējās aprūpes māsas) kompetenču Tālākizglītības karti 2022. – 2027., kas pieejama Latvijas Māsu asociācijas tīmekļvietnē.
https://www.masuasociacija.lv/profesijas-reglamenti-2/
Noteikumu Nr.317 60.8, 60.9 punkti nosaka, ka māsas (medicīnas māsas), kuras līdz 31.12.2021. reģistrētas reģistrā, pēc profesijas nosaukuma maiņas ir tiesīgas turpināt patstāvīgu profesionālo darbību māsas (vispārējās aprūpes māsas) profesijā līdz reģistrācijas termiņa beigām un māsas (medicīnas māsas), kurām atbilstoši ārstniecības personu specialitāšu klasifikatoram 31.12.2021. ir derīgs ārstniecības personas sertifikāts, ir tiesīgas turpināt patstāvīgu profesionālo darbību māsas (vispārējās aprūpes māsas) profesijā. Pēc sertifikāta derīguma termiņa beigām pārreģistrāciju veic māsas (vispārējās aprūpes māsas) profesijā. Līdz ar to Latvijas Māsu asociācijas izstrādātā māsas (vispārējās aprūpes māsas) kompetenču Tālākizglītības karte 2022.-2027.gadam ir vērsta, lai māsas (vispārējās aprūpes māsas) reģistrācijas termiņa ietvaros tieši pilnveidotu savas profesionālās zināšanas un prasmes noteiktās kompetenču tēmās. Ir noteiktas obligātās daļas tēmas un mainīgās daļas tēmas. Obligātajā daļā ir ietveras šādas tēmas: neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana (8 akadēmiskās stundas), infekciju kontrole (4 akadēmiskās stundas) un pacientu drošība (8 akadēmiskās stundas).
Mainīgajā daļā ir ietvertas tēmas, kas ir centrētas uz specifiskām māsas (vispārējās aprūpes māsas) kompetences jomām[1], piemēram, pediatriskā aprūpe (16 akadēmiskās stundas), māsas darbība primārajā veselības aprūpē (24 akadēmiskās stundas), māsas profesijas profesionālā identitāte un darba vide (8 akadēmiskās stundas), māsas darbība ķirurģisku pacientu aprūpē (16 akadēmiskās stundas).
Turklāt izvēles daļā tēmas netiek noteiktas. Šajā gadījumā māsa (vispārējā aprūpes māsa) var izvēlēties tēmas atbilstoši savām interesēm un pilnveides nepieciešamībām, piemēram, par medicīnas sistēmu pārvaldību, datu drošību, mūsdienu IT risinājumu pielietošanu, digitālo prasmju veicināšanu.
Atsaucoties uz iepriekš minēto informāciju izmaiņas māsas (vispārējās aprūpes māsas) profesijā ir spēkā no 2022.gada un ņemot vērā, ka pārreģistrācijas periods ir 5 gadi, tad ir nepieciešams savlaicīgi veikt izmaiņas Noteikumos Nr.317, lai māsas (vispārējās aprūpes māsas) būtu informētas par pārreģistrācijas prasībām no 2027.gada 1.janvāra un savlaicīgi varētu iepazīties ar Latvijas Māsu asociācijas izstrādāto māsas (vispārējās aprūpes māsas) kompetenču Tālākizglītības karti no 2027.gada, kas tiks publicēta Latvijas Māsu asociācijas tīmekļa vietnē.
Lai no 2027.gada 1.janvāra ieviestu prasības pārreģistrācijai un reģistrācijas termiņa atjaunošanai reģistrā māsas (vispārējās aprūpes māsas) profesijā, ir nepieciešams to noteikt Noteikumos Nr.317. Vienlaikus saglabājot līdzšinējo pārreģistrācijas kārtību pārējām ārstniecības personām, kā arī saglabājot Noteikumos Nr.317 noteiktos iemeslus, kad Veselības inspekcija var pieņemt lēmumu par atteikumu pārreģistrēt.
[1] Atbilstoši māsas (vispārējās aprūpes māsas) profesijas standartā noteiktajām profesionālajām kompetencēm. Profesijas standarts pieejams: https://registri.visc.gov.lv/profizglitiba/dokumenti/standarti/2017/PS-144.pdf
https://www.masuasociacija.lv/profesijas-reglamenti-2/
Noteikumu Nr.317 60.8, 60.9 punkti nosaka, ka māsas (medicīnas māsas), kuras līdz 31.12.2021. reģistrētas reģistrā, pēc profesijas nosaukuma maiņas ir tiesīgas turpināt patstāvīgu profesionālo darbību māsas (vispārējās aprūpes māsas) profesijā līdz reģistrācijas termiņa beigām un māsas (medicīnas māsas), kurām atbilstoši ārstniecības personu specialitāšu klasifikatoram 31.12.2021. ir derīgs ārstniecības personas sertifikāts, ir tiesīgas turpināt patstāvīgu profesionālo darbību māsas (vispārējās aprūpes māsas) profesijā. Pēc sertifikāta derīguma termiņa beigām pārreģistrāciju veic māsas (vispārējās aprūpes māsas) profesijā. Līdz ar to Latvijas Māsu asociācijas izstrādātā māsas (vispārējās aprūpes māsas) kompetenču Tālākizglītības karte 2022.-2027.gadam ir vērsta, lai māsas (vispārējās aprūpes māsas) reģistrācijas termiņa ietvaros tieši pilnveidotu savas profesionālās zināšanas un prasmes noteiktās kompetenču tēmās. Ir noteiktas obligātās daļas tēmas un mainīgās daļas tēmas. Obligātajā daļā ir ietveras šādas tēmas: neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana (8 akadēmiskās stundas), infekciju kontrole (4 akadēmiskās stundas) un pacientu drošība (8 akadēmiskās stundas).
Mainīgajā daļā ir ietvertas tēmas, kas ir centrētas uz specifiskām māsas (vispārējās aprūpes māsas) kompetences jomām[1], piemēram, pediatriskā aprūpe (16 akadēmiskās stundas), māsas darbība primārajā veselības aprūpē (24 akadēmiskās stundas), māsas profesijas profesionālā identitāte un darba vide (8 akadēmiskās stundas), māsas darbība ķirurģisku pacientu aprūpē (16 akadēmiskās stundas).
Turklāt izvēles daļā tēmas netiek noteiktas. Šajā gadījumā māsa (vispārējā aprūpes māsa) var izvēlēties tēmas atbilstoši savām interesēm un pilnveides nepieciešamībām, piemēram, par medicīnas sistēmu pārvaldību, datu drošību, mūsdienu IT risinājumu pielietošanu, digitālo prasmju veicināšanu.
Atsaucoties uz iepriekš minēto informāciju izmaiņas māsas (vispārējās aprūpes māsas) profesijā ir spēkā no 2022.gada un ņemot vērā, ka pārreģistrācijas periods ir 5 gadi, tad ir nepieciešams savlaicīgi veikt izmaiņas Noteikumos Nr.317, lai māsas (vispārējās aprūpes māsas) būtu informētas par pārreģistrācijas prasībām no 2027.gada 1.janvāra un savlaicīgi varētu iepazīties ar Latvijas Māsu asociācijas izstrādāto māsas (vispārējās aprūpes māsas) kompetenču Tālākizglītības karti no 2027.gada, kas tiks publicēta Latvijas Māsu asociācijas tīmekļa vietnē.
Lai no 2027.gada 1.janvāra ieviestu prasības pārreģistrācijai un reģistrācijas termiņa atjaunošanai reģistrā māsas (vispārējās aprūpes māsas) profesijā, ir nepieciešams to noteikt Noteikumos Nr.317. Vienlaikus saglabājot līdzšinējo pārreģistrācijas kārtību pārējām ārstniecības personām, kā arī saglabājot Noteikumos Nr.317 noteiktos iemeslus, kad Veselības inspekcija var pieņemt lēmumu par atteikumu pārreģistrēt.
[1] Atbilstoši māsas (vispārējās aprūpes māsas) profesijas standartā noteiktajām profesionālajām kompetencēm. Profesijas standarts pieejams: https://registri.visc.gov.lv/profizglitiba/dokumenti/standarti/2017/PS-144.pdf
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar Valsts iestāžu juridisko dienestu vadītāju 2020. gada 22. oktobra sanāksmē nolemto attiecībā par turpmāko izpratni Ministru kabinetam likumā ietvertā pilnvarojumu (saturu) un formulējumu (prot. Nr.2 1.§), gadījumā, ja pilnvarojošā norma satur formulējumu – “noteikt kārtību” – tas neizslēdz Ministru kabinetam tiesības pieņemt materiāla rakstura normas, ja tās atbilst likuma mērķim un citiem Satversmes un demokrātiskas valsts pamatprincipiem un neveido jaunas, pilnvarojumā neparedzētas tiesiskās attiecības. Ņemot vērā iepriekš minēto Noteikumu projekta 1.4. apakšpunkts paredz precizēt prasības pārreģistrācijai māsas (vispārējās aprūpes māsas) profesijā.
1) Lai veiktu pārreģistrāciju, māsa (vispārējās aprūpes māsa) iesniedz Veselības inspekcijā iesniegumu (Noteikumu Nr.317 4. pielikums) par profesionālo zināšanu vai prasmju apguvi vai pilnveidi māsas (vispārējās aprūpes māsas) profesijā reģistrācijas termiņa laikā vismaz 100 akadēmisko stundu apjomā, tai skaitā profesionālo zināšanu pilnveidi neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā (8 akadēmisko stundu apjomā), infekciju kontrolē (4 akadēmisko stundu apjomā) un pacientu drošībā (8 akadēmisko stundu apjomā) un vismaz 50 akadēmiskās stundas no māsas (vispārējās aprūpes māsas) kompetences tēmām. Ņemot vērā, ka viens no Latvijas Māsu asociācijas mērķiem un uzdevumiem ir uzturēt māsu profesionālās izglītības un prakses pilnveidi, attīstīt māsu praksi atbilstoši klientu/pacientu aprūpes vajadzībām un piedalīties māsu tālākizglītības stratēģijas izstrādē un īstenošanā, kā arī ņemot vērā uzsākto praksi attiecībā par profesionālās pilnveides tēmu definēšanu, šāda pieeja būtu atbalstāma un turpināma. Līdz ar to 50 akadēmisko stundu virstēmas māsas (vispārējās aprūpes māsas) profesijas kompetencē noteiks Latvijas Māsu asociācija, informāciju (Tālākizglītības karti 2027. – 2032) publicējot Latvijas Māsu asociācijas tīmekļa vietnē. Attiecīgi māsas (vispārējās aprūpes māsas) varēs iepazīties ar profesionālās pilnveides tēmām un pilnveidot profesionālās zināšanas un prasmes māsas (vispārējās aprūpes māsas) profesijas kompetences jautājumos atbilstoši. Kā arī profesionālo zināšanu vai prasmju apguves vai pilnveides pasākumu organizatori būs informēti par māsas (vispārējas aprūpes māsas) profesijā aktuālajām tēmām un mērķtiecīgi varēs izstrādāt atbilstošas apmācību programmas un tās saskaņot ar Latvijas Māsu asociāciju (kā tas tika veikts māsas specialitāšu sertifikācijas ietvarā).
Vienlaikus tiek saglabāta iespēja pārreģistrāciju veikt nokārtojot profesionālās atbilstības pārbaudi māsas (vispārējās aprūpes māsas) profesijā.
2) Lai salāgotu reģistrācijas termiņa atjaunošanas prasības māsas (vispārējās aprūpes māsas) profesijā ar pārreģistrācijas prasībām māsas (vispārējās aprūpes māsas) profesijā tiek precizēts Noteikumu Nr.317 26.1.1.apakšpunkts (Noteikumu projekts 1.8. apakšpunkts).
3) Iepriekš minētās pārreģistrācijas un reģistrācijas termiņa atjaunošanas prasības māsas (vispārējās aprūpes māsas) profesijā stāsies spēkā no 2027.gada 1.janvāra (Noteikumu projekta 2. punkts).
4) Lai nodrošinātu tiesiskās paļāvības principu, māsas (vispārējās aprūpes māsām), kurām pārreģistrācijas termiņš reģistrā ir pēc 01.01.2027. un kurām reģistrācijas derīguma termiņa laikā ir periods līdz 01.01.2027., pārreģistrācijai māsas (vispārējās aprūpes māsas) profesijā var uzrādīt dokumentus par profesionālo zināšanu vai prasmju apguves vai pilnveides pasākumu apmeklējumu, kas ir apmeklēti reģistrācijas termiņa laikā arī līdz 31.12.2026. (Noteikumu projekta 1.14.apakšpunkts). Būtiski ir informēt māsas (vispārējās aprūpes māsas), ka reģistrācijas termiņa laikā apmeklētie profesionālās pilnveides pasākumi (kas ir apmeklēti līdz 31.12.2026.) tiks ņemti vērā, tādēļ tiesību normai ir jāstājas spēkā vispārējā kārtībā pēc Noteikuma projekta apstiprināšanas.
Noteikumu projekts neparedz izmaiņas Valsts pārvaldes pakalpojuma “Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu pārreģistrācija” pieejamībā, proti pakalpojums ir pieejams izmantojot klātienes un neklātienes kanālus.
1) Lai veiktu pārreģistrāciju, māsa (vispārējās aprūpes māsa) iesniedz Veselības inspekcijā iesniegumu (Noteikumu Nr.317 4. pielikums) par profesionālo zināšanu vai prasmju apguvi vai pilnveidi māsas (vispārējās aprūpes māsas) profesijā reģistrācijas termiņa laikā vismaz 100 akadēmisko stundu apjomā, tai skaitā profesionālo zināšanu pilnveidi neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā (8 akadēmisko stundu apjomā), infekciju kontrolē (4 akadēmisko stundu apjomā) un pacientu drošībā (8 akadēmisko stundu apjomā) un vismaz 50 akadēmiskās stundas no māsas (vispārējās aprūpes māsas) kompetences tēmām. Ņemot vērā, ka viens no Latvijas Māsu asociācijas mērķiem un uzdevumiem ir uzturēt māsu profesionālās izglītības un prakses pilnveidi, attīstīt māsu praksi atbilstoši klientu/pacientu aprūpes vajadzībām un piedalīties māsu tālākizglītības stratēģijas izstrādē un īstenošanā, kā arī ņemot vērā uzsākto praksi attiecībā par profesionālās pilnveides tēmu definēšanu, šāda pieeja būtu atbalstāma un turpināma. Līdz ar to 50 akadēmisko stundu virstēmas māsas (vispārējās aprūpes māsas) profesijas kompetencē noteiks Latvijas Māsu asociācija, informāciju (Tālākizglītības karti 2027. – 2032) publicējot Latvijas Māsu asociācijas tīmekļa vietnē. Attiecīgi māsas (vispārējās aprūpes māsas) varēs iepazīties ar profesionālās pilnveides tēmām un pilnveidot profesionālās zināšanas un prasmes māsas (vispārējās aprūpes māsas) profesijas kompetences jautājumos atbilstoši. Kā arī profesionālo zināšanu vai prasmju apguves vai pilnveides pasākumu organizatori būs informēti par māsas (vispārējas aprūpes māsas) profesijā aktuālajām tēmām un mērķtiecīgi varēs izstrādāt atbilstošas apmācību programmas un tās saskaņot ar Latvijas Māsu asociāciju (kā tas tika veikts māsas specialitāšu sertifikācijas ietvarā).
Vienlaikus tiek saglabāta iespēja pārreģistrāciju veikt nokārtojot profesionālās atbilstības pārbaudi māsas (vispārējās aprūpes māsas) profesijā.
2) Lai salāgotu reģistrācijas termiņa atjaunošanas prasības māsas (vispārējās aprūpes māsas) profesijā ar pārreģistrācijas prasībām māsas (vispārējās aprūpes māsas) profesijā tiek precizēts Noteikumu Nr.317 26.1.1.apakšpunkts (Noteikumu projekts 1.8. apakšpunkts).
3) Iepriekš minētās pārreģistrācijas un reģistrācijas termiņa atjaunošanas prasības māsas (vispārējās aprūpes māsas) profesijā stāsies spēkā no 2027.gada 1.janvāra (Noteikumu projekta 2. punkts).
4) Lai nodrošinātu tiesiskās paļāvības principu, māsas (vispārējās aprūpes māsām), kurām pārreģistrācijas termiņš reģistrā ir pēc 01.01.2027. un kurām reģistrācijas derīguma termiņa laikā ir periods līdz 01.01.2027., pārreģistrācijai māsas (vispārējās aprūpes māsas) profesijā var uzrādīt dokumentus par profesionālo zināšanu vai prasmju apguves vai pilnveides pasākumu apmeklējumu, kas ir apmeklēti reģistrācijas termiņa laikā arī līdz 31.12.2026. (Noteikumu projekta 1.14.apakšpunkts). Būtiski ir informēt māsas (vispārējās aprūpes māsas), ka reģistrācijas termiņa laikā apmeklētie profesionālās pilnveides pasākumi (kas ir apmeklēti līdz 31.12.2026.) tiks ņemti vērā, tādēļ tiesību normai ir jāstājas spēkā vispārējā kārtībā pēc Noteikuma projekta apstiprināšanas.
Noteikumu projekts neparedz izmaiņas Valsts pārvaldes pakalpojuma “Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu pārreģistrācija” pieejamībā, proti pakalpojums ir pieejams izmantojot klātienes un neklātienes kanālus.
Problēmas apraksts
Šobrīd atbilstoši Noteikumos Nr.317 noteiktajai kārtībai ārstniecības personas, kuras profesijā vai kādā no profesijas pamatspecialitātēm, apakšspecialitātēm vai papildspecialitātēm ir veikušas profesionālo darbību ārpus Latvijas Republikas kādā no Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstīm vai Šveices Konfederācijā, ja vēlas pagarināt reģistrācijas termiņu reģistrā attiecīgajā profesijā iesniedz Veselības inspekcijā informāciju par profesionālo zināšanu vai prasmju apguvi vai pilnveidi noteiktā stundu apjomā vai informāciju par profesionālās atbilstības pārbaudes eksāmena sekmīgu nokārtošanu.
Covid-19 infekcijas izraisītā situācija pierādīja, ka veiksmīgāk iesaistīties darbā Latvijā varēja tās ārstniecības personas, kurām bija derīgs reģistrācijas termiņš Reģistrā Latvijā. Reģistrācijas termiņa atjaunošanai nepieciešamo dokumentu sagatavošana un iesniegšana dažkārt radīja aizkavēšanos, lai ārstniecības persona varētu tūlītēji uzsākt darbu Latvijā, kas it īpaši bija svarīgi Covid-19 infekcijas izraisītā situācijā. Kā arī Veselības inspekcija ir konstatējusi gadījumus, kad ārstniecības personai ārvalstīs apgūto profesionālo zināšanu vai prasmju apguves vai pilnveides pasākumu apstiprināšana Latvijā ir finanšu un laikietilpīga (attiecīgā pasākuma saskaņojums ar profesionālo organizāciju Latvijā, kas bieži vien ietver arī tulkošanas izdevumus). Līdz ar to ir nepieciešams paredzēt atsevišķu regulējumu attiecībā uz pārreģistrāciju (atsevišķs regulējums ir jau noteikts uz reģistrācijas termiņa atjaunošanu) tām ārstniecības personām, kuras profesijā vai kādā no profesijas pamatspecialitātēm, apakšspecialitātēm vai papildspecialitātēm ir veikušas profesionālo darbību ārpus Latvijas Republikas kādā no Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstīm vai Šveices Konfederācijā.
Covid-19 infekcijas izraisītā situācija pierādīja, ka veiksmīgāk iesaistīties darbā Latvijā varēja tās ārstniecības personas, kurām bija derīgs reģistrācijas termiņš Reģistrā Latvijā. Reģistrācijas termiņa atjaunošanai nepieciešamo dokumentu sagatavošana un iesniegšana dažkārt radīja aizkavēšanos, lai ārstniecības persona varētu tūlītēji uzsākt darbu Latvijā, kas it īpaši bija svarīgi Covid-19 infekcijas izraisītā situācijā. Kā arī Veselības inspekcija ir konstatējusi gadījumus, kad ārstniecības personai ārvalstīs apgūto profesionālo zināšanu vai prasmju apguves vai pilnveides pasākumu apstiprināšana Latvijā ir finanšu un laikietilpīga (attiecīgā pasākuma saskaņojums ar profesionālo organizāciju Latvijā, kas bieži vien ietver arī tulkošanas izdevumus). Līdz ar to ir nepieciešams paredzēt atsevišķu regulējumu attiecībā uz pārreģistrāciju (atsevišķs regulējums ir jau noteikts uz reģistrācijas termiņa atjaunošanu) tām ārstniecības personām, kuras profesijā vai kādā no profesijas pamatspecialitātēm, apakšspecialitātēm vai papildspecialitātēm ir veikušas profesionālo darbību ārpus Latvijas Republikas kādā no Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstīm vai Šveices Konfederācijā.
Risinājuma apraksts
Lai veicinātu ārstniecības personu atgriešanos praksē Latvijā, ar Noteikumu projektu (Noteikumu projekta 1.5. apakšpunkts) tiek paredzēts vienkāršot ārstniecības personu reģistrācijas termiņa uzturēšanu Latvijā ārstniecības personām, kas strādā kādā no Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīm vai Šveices Konfederācijā. Šajā gadījumā tiek arī precizēts Noteikumu Nr.317 4.pielikums “Iesniegums pārreģistrācijai vai reģistrācijas atjaunošanai” (Noteikumu projekta 1.17.apakšpunkts).
Līdz šim pārreģistrāciju veica Noteikumu Nr.317 20.punktā noteiktajā kārtībā vai 29.punktā noteiktajā kārtībā veica reģistrācijas termiņa atjaunošanu. Kādā no Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīm vai Šveices Konfederācijā strādājošām ārstniecības personām netiks prasīts pārreģistrācijai Reģistrā iesniegt apliecinājumu par profesionālo zināšanu vai prasmju apguvi vai pilnveidi attiecīgajā profesijā vai apliecinājumu par profesionālās atbilstības pārbaudes sekmīgu nokārtošanu attiecīgajā profesijā, bet gan darba devēja izziņa vai cits dokuments par veikto profesionālo darbību, kurā norādīta profesija, amats un laikposms, kurā profesionālā darbība veikta un izziņa par tiesībām veikt profesionālo darbību (piemēram, Certificate of Good Standing), ko izsniegusi tās valsts kompetentā institūcija, kurā ārstniecības persona veikusi profesionālo darbību. Šāda pārreģistrācijas kārtība būs piemērojama tām ārstniecības personām, kuras attiecīgajā profesijā vai kādā no profesijas pamatspecialitātēm, apakšspecialitātēm vai papildspecialitātēm ārpus Latvijas būs strādājušas ne mazāk kā trīs gadus reģistrācijas termiņa laikā. Šobrīd Noteikumi Nr.317 paredz atsevišķu regulējumu attiecībā uz reģistrācijas termiņa atjaunošanu tām ārstniecības personām, kuras profesijā vai kādā no profesijas pamatspecialitātēm, apakšspecialitātēm vai papildspecialitātēm ir veikušas profesionālo darbību ārpus Latvijas Republikas kādā no Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstīm vai Šveices Konfederācijā. Šāds regulējums Noteikumos Nr.317 ieviests, lai nodrošinātu iespēju Latvijas darba tirgū atgriezties tām ārstniecības personām, kuras ilgstoši strādājušas ārzemēs (profesijā, pamatspecialitātē, apakšspecialitātē vai papildspecialitātē). Ar Noteikumu projektu papildu iepriekš minētajam atsevišķajam regulējumam tiek paredzēts arī atsevišķs regulējums, lai vienkāršotu pārreģistrācijas veikšana Reģistrā ārstniecības personām, kuras reģistrācijas termiņa laikā profesijā vai kādā no profesijas pamatspecialitātēm, apakšspecialitātēm vai papildspecialitātēm ir veikušas profesionālo darbību kādā no Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstīm vai Šveices Konfederācijā. Esot derīgam reģistrācijas termiņam Latvijā ārstniecības personas, kas strādā kādā no Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīm vai Šveices Konfederācijā jebkurā brīdī var atsākt profesionālo darbību Latvijā.
Vienlaikus Noteikumu projekta 1.7. apakšpunkts paredz papildinās Noteikumu Nr.317 23.punktu, nosakot, ka Veselības inspekcija ir tiesīga pieņemt lēmumu par atteikumu pārreģistrēt ārstniecības personu Reģistrā, ja ārstniecības persona nav izpildījusi Noteikumu projekta 1.5. apakšpunktā minētās prasības. Noteikumu projekta 1.9. apakšpunkts paredz papildināt Noteikumu Nr.317 30.punktu ar atsauci uz Noteikumu projekta 1.5. apakšpunktā ietverto tiesību normu.
Pārējos gadījumos pārreģistrācija būs veicama izpildot Noteikumu Nr.317 20.punktā noteiktās prasības.
Valsts pārvaldes pakalpojums “Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu pārreģistrācija” ir pieejams izmantojot klātienes un neklātienes kanālus. Pēc noteikumu projekta spēkā stāšanās Veselības inspekcija saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 4. jūlija noteikumu Nr.399 "Valsts pārvaldes pakalpojumu uzskaites, kvalitātes kontroles un sniegšanas kārtība" 10. punktu aktualizēs saistītos pakalpojumus valsts pārvaldes pakalpojumu portālā Latvija.lv.
Līdz šim pārreģistrāciju veica Noteikumu Nr.317 20.punktā noteiktajā kārtībā vai 29.punktā noteiktajā kārtībā veica reģistrācijas termiņa atjaunošanu. Kādā no Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīm vai Šveices Konfederācijā strādājošām ārstniecības personām netiks prasīts pārreģistrācijai Reģistrā iesniegt apliecinājumu par profesionālo zināšanu vai prasmju apguvi vai pilnveidi attiecīgajā profesijā vai apliecinājumu par profesionālās atbilstības pārbaudes sekmīgu nokārtošanu attiecīgajā profesijā, bet gan darba devēja izziņa vai cits dokuments par veikto profesionālo darbību, kurā norādīta profesija, amats un laikposms, kurā profesionālā darbība veikta un izziņa par tiesībām veikt profesionālo darbību (piemēram, Certificate of Good Standing), ko izsniegusi tās valsts kompetentā institūcija, kurā ārstniecības persona veikusi profesionālo darbību. Šāda pārreģistrācijas kārtība būs piemērojama tām ārstniecības personām, kuras attiecīgajā profesijā vai kādā no profesijas pamatspecialitātēm, apakšspecialitātēm vai papildspecialitātēm ārpus Latvijas būs strādājušas ne mazāk kā trīs gadus reģistrācijas termiņa laikā. Šobrīd Noteikumi Nr.317 paredz atsevišķu regulējumu attiecībā uz reģistrācijas termiņa atjaunošanu tām ārstniecības personām, kuras profesijā vai kādā no profesijas pamatspecialitātēm, apakšspecialitātēm vai papildspecialitātēm ir veikušas profesionālo darbību ārpus Latvijas Republikas kādā no Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstīm vai Šveices Konfederācijā. Šāds regulējums Noteikumos Nr.317 ieviests, lai nodrošinātu iespēju Latvijas darba tirgū atgriezties tām ārstniecības personām, kuras ilgstoši strādājušas ārzemēs (profesijā, pamatspecialitātē, apakšspecialitātē vai papildspecialitātē). Ar Noteikumu projektu papildu iepriekš minētajam atsevišķajam regulējumam tiek paredzēts arī atsevišķs regulējums, lai vienkāršotu pārreģistrācijas veikšana Reģistrā ārstniecības personām, kuras reģistrācijas termiņa laikā profesijā vai kādā no profesijas pamatspecialitātēm, apakšspecialitātēm vai papildspecialitātēm ir veikušas profesionālo darbību kādā no Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstīm vai Šveices Konfederācijā. Esot derīgam reģistrācijas termiņam Latvijā ārstniecības personas, kas strādā kādā no Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīm vai Šveices Konfederācijā jebkurā brīdī var atsākt profesionālo darbību Latvijā.
Vienlaikus Noteikumu projekta 1.7. apakšpunkts paredz papildinās Noteikumu Nr.317 23.punktu, nosakot, ka Veselības inspekcija ir tiesīga pieņemt lēmumu par atteikumu pārreģistrēt ārstniecības personu Reģistrā, ja ārstniecības persona nav izpildījusi Noteikumu projekta 1.5. apakšpunktā minētās prasības. Noteikumu projekta 1.9. apakšpunkts paredz papildināt Noteikumu Nr.317 30.punktu ar atsauci uz Noteikumu projekta 1.5. apakšpunktā ietverto tiesību normu.
Pārējos gadījumos pārreģistrācija būs veicama izpildot Noteikumu Nr.317 20.punktā noteiktās prasības.
Valsts pārvaldes pakalpojums “Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu pārreģistrācija” ir pieejams izmantojot klātienes un neklātienes kanālus. Pēc noteikumu projekta spēkā stāšanās Veselības inspekcija saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 4. jūlija noteikumu Nr.399 "Valsts pārvaldes pakalpojumu uzskaites, kvalitātes kontroles un sniegšanas kārtība" 10. punktu aktualizēs saistītos pakalpojumus valsts pārvaldes pakalpojumu portālā Latvija.lv.
Problēmas apraksts
Noteikumu Nr.317 21.1 punktā norādot, ka ārstniecības atbalsta personai ir jāapgūst profesionālās pilnveides programma pacientu datu aizsardzības jautājumos vismaz astoņu stundu apjomā, iztrūkst norāde, ka programmai ir jābūt licencētai.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekta 1.6. apakšpunkts paredz precizēt Noteikumu Nr.317 21.1 punktā minēto programmu. Ārstniecības atbalsta personas, kuras vēlas pagarināt reģistrācijas termiņu reģistrā attiecīgajā profesijā, iesniegumam pievieno apliecību par apgūtu licencētu profesionālās pilnveides izglītības programmu pacientu datu aizsardzības jautājumos vismaz astoņu stundu apjomā.
Problēmas apraksts
Noteikumu Nr.317 11., 20. un 26. punkts paredz, ka pie pirmreizējas reģistrācijas, pārreģistrācijas un reģistrācijas termiņa atjaunošanas ārstniecības persona iesniedz Veselības inspekcijā informāciju par sekmīgi nokārtotu profesionālās atbilstības pārbaudi attiecīgajā profesijā, pievienojot informāciju apliecinošu dokumentu kopiju vai uzrāda šo dokumentu oriģinālu. Minētās prasības izpildei, Veselības inspekcijai ir noslēgti sadarbības līgumi ar izglītības iestādēm, kas īsteno profesionālās izglītības programmu attiecīgajā profesijā un kvalifikācijā. Lai gan, saskaņā ar likuma “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” Pārejas noteikumu 11.punktu no 2022. gada 1. janvāra kvalifikācija māsa (vispārējās aprūpes māsa) ir apgūstama otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmā, kas tiek īstenota tikai universitātēs, medicīnas koledžas 2022.gadā turpina īstenot profesionālās atbilstības pārbaudes eksāmenus māsas profesijā. Labai pārvaldībai būtu atbilstoši, ja visām māsas (vispārējās aprūpes māsas) profesijā strādājošām būtu viena un tā paša līmeņa kvalifikācija, standartizēta izpratne par profesijai nepieciešamajām zināšanām, prasmēm un kompetencēm.
Tā kā Noteikumu Nr.317 11., 20. un 26.punktā nav noteikts, kura institūcija var pieņemt profesionālās atbilstības pārbaudi attiecīgajā profesijā, ir jānosaka regulējumus, lai novērstu atšķirīgas tiesību aktu interpretācijas regulējuma iztrūkuma apstākļos.
Tā kā Noteikumu Nr.317 11., 20. un 26.punktā nav noteikts, kura institūcija var pieņemt profesionālās atbilstības pārbaudi attiecīgajā profesijā, ir jānosaka regulējumus, lai novērstu atšķirīgas tiesību aktu interpretācijas regulējuma iztrūkuma apstākļos.
Risinājuma apraksts
Noteikumi Nr.317 tiek papildināti ar jaunu normu, kas nosaka, ka profesionālās atbilstības pārbaudi ārstniecības personas profesijā ir tiesīga veikt tā izglītības iestāde, kas īsteno izglītības programmu attiecīgās profesijas apguvē (Noteikumu projekta 1.10. apakšpunkts paredz papildināt noteikumus ar 34.1punktu).
Problēmas apraksts
Veselības inspekcija, pieņemot lēmumu par ārstniecības personas pārreģistrāciju vai par atteikumu pārreģistrēt ārstniecības personu reģistrā, kā arī pieņemot lēmumu par ārstniecības personas reģistrācijas termiņa atjaunošanu vai par atteikumu atjaunot ārstniecības personas reģistrācijas termiņu reģistrā, izvērtē vai ārstniecības persona ir izpildījusi pārreģistrācijas prasības, reģistrācijas termiņa atjaunošanas prasības t.sk. profesionālo zināšanu vai prasmju apguvi vai pilnveidi attiecīgajā profesijā noteikto akadēmisko stundu apjomā.
Veselības inspekcija norāda, ka nereti praksē ir gadījumi, ka ārstniecības personas pārreģistrācijai vienā profesijā iesniedz dokumentu par formālā izglītībā iegūtu citu veselības aprūpes jomas kvalifikāciju, piemēram, māsa, reģistrācijas darbības laikā ir ieguvusi ārsta palīga kvalifikāciju un lūdz ieskaitīt formālā izglītībā iegūtos kredītpunktus neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā, kas apjoma ziņā sastāda vairāk kā pusi no māsas profesijai pārreģistrācijai nepieciešamo akadēmisko stundu skaitu. Šādu pat problēmu atzīmē arī Latvijas Māsu asociācija 03.11.2022. vēstulē Nr. LMa - 34/2022 un norāda, ka pārreģistrācijai māsas (vispārējās aprūpes māsas) profesijā nevar attiecināt ārstniecības personas iegūto kvalifikāciju citā profesijā t.sk. arī apgūtos studiju kursus.
Nepieciešams noteikt, ka Veselības inspekcija ņem vērā akadēmiskās stundas ārstniecības personu profesionālo kompetenču pilnveidē tikai par tādiem profesionālo zināšanu vai prasmju apguves vai pilnveides pasākumiem, kurus atbilstoši organizācijas kompetencei ir apstiprinājusi Latvijas Ārstu biedrība, Latvijas Māsu asociācija, Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienība.
Veselības inspekcija norāda, ka nereti praksē ir gadījumi, ka ārstniecības personas pārreģistrācijai vienā profesijā iesniedz dokumentu par formālā izglītībā iegūtu citu veselības aprūpes jomas kvalifikāciju, piemēram, māsa, reģistrācijas darbības laikā ir ieguvusi ārsta palīga kvalifikāciju un lūdz ieskaitīt formālā izglītībā iegūtos kredītpunktus neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā, kas apjoma ziņā sastāda vairāk kā pusi no māsas profesijai pārreģistrācijai nepieciešamo akadēmisko stundu skaitu. Šādu pat problēmu atzīmē arī Latvijas Māsu asociācija 03.11.2022. vēstulē Nr. LMa - 34/2022 un norāda, ka pārreģistrācijai māsas (vispārējās aprūpes māsas) profesijā nevar attiecināt ārstniecības personas iegūto kvalifikāciju citā profesijā t.sk. arī apgūtos studiju kursus.
Nepieciešams noteikt, ka Veselības inspekcija ņem vērā akadēmiskās stundas ārstniecības personu profesionālo kompetenču pilnveidē tikai par tādiem profesionālo zināšanu vai prasmju apguves vai pilnveides pasākumiem, kurus atbilstoši organizācijas kompetencei ir apstiprinājusi Latvijas Ārstu biedrība, Latvijas Māsu asociācija, Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienība.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekta 1.11.apakšpunkts (papildina noteikumus ar 34.2punktu) paredz Noteikumos Nr.317 noteikt, ka Veselības inspekcija ņem vērā akadēmiskās stundas tikai par tādiem profesionālo zināšanu vai prasmju apguves vai pilnveides pasākumiem māsas (vispārējās aprūpes māsas) profesijas profesionālo kompetenču apguvi, pilnveidi, kurus ir apstiprinājusi Latvijas Ārstu biedrība, Latvijas Māsu asociācija, Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienība. Apstiprinājums būs apliecinājums tam, ka pasākums tiks ņemts vērā ārstniecības personas pārreģistrācijas un reģistrācijas termiņa atjaunošanas procesā. Kā arī novērsīs Veselības inspekcijas un Latvijas Māsu asociācijas norādīto problēmu. Noteikumu projekts ārstniecības personām, profesionālo zināšanu un prasmju pilnveides pasākumu organizatoriem un institūcijām neradīs jaunas tiesības un neuzliks jaunus pienākumus, tomēr ar Noteikumu projektu (Noteikumu projekta 1.14. punkts paredz papildināt noteikumus ar 60.11 punktu) tiek noteikts, ka norma stāsies spēkā 2024.gada 1.janvārī. Kā arī, lai ievērotu tiesiskās paļāvības principu un normas piemērošanas skaidrības labad tiek noteiks, ka Veselības inspekcija ņem vērā arī tādus profesionālo zināšanu vai prasmju apguves vai pilnveides pasākumus, kuri līdz 2023.gada 31.decembrim nav bijuši apstiprināti. Piemēram, vispārējās aprūpes māsai pārreģistrācijas termiņš reģistrā ir 2025.gada 1.februāris, tad, pārreģistrācijā tiks ņemti vērā arī pasākumi par profesionālo zināšanu vai prasmju apguvi vai pilnveidi (piemēram, konferences, kursi), kas apgūti reģistrācijas termiņa laikā līdz 2023.gada 31.decembrim un pasākumi var nebūt apstiprināti Latvijas Māsu asociācijā vai Latvijas Ārstu biedrībā vai Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienībā, bet no 2024.gada 1.janvāra tikai tos pasākumus, kas ir apstiprināti Latvijas Māsu asociācijā vai Latvijas Ārstu biedrībā vai Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienībā.
Piedāvātais regulējums saistīts ar to, ka nav citu mehānismu, kā attiecībā uz profesijā praktizējošām ārstniecības personām uzraudzīt profesionālo zināšanu vai prasmju apguves vai pilnveides pasākumu atbilstību profesionālajām kompetencēm.
Piedāvātais regulējums saistīts ar to, ka nav citu mehānismu, kā attiecībā uz profesijā praktizējošām ārstniecības personām uzraudzīt profesionālo zināšanu vai prasmju apguves vai pilnveides pasākumu atbilstību profesionālajām kompetencēm.
Problēmas apraksts
Noteikumu Nr.317 35.punkts nosaka, ja Inspekcijai ir kļuvis zināms, ka ārstniecības personai vai ārstniecības atbalsta personai reģistrācijas termiņa laikā saskaņā ar tiesas nolēmumu ir noteikta tiesību ierobežošana, atņemot tiesības nodarboties ar profesionālo darbību attiecīgajā profesijā, vai saskaņā ar prokurora priekšrakstu par sodu krimināllietā ir noteikta tiesību ierobežošana, atņemot tiesības nodarboties ar profesionālo darbību attiecīgajā profesijā, Inspekcija izdara ierakstu reģistrā par attiecīgās ārstniecības personas vai ārstniecības atbalsta personas reģistrācijas reģistrā termiņa apturēšanu uz laikposmu, kurā tiesību ierobežojums nodarboties ar profesionālo darbību attiecīgajā profesijā ir spēkā, bet ne ilgāk kā līdz attiecīgās reģistrācijas termiņa beigām.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 254.panta pirmo daļu, noteiktas nodarbošanās aizliegums ir ar procesa virzītāja lēmumu noteikts ierobežojums aizdomās turētajam vai apsūdzētajam uz laiku veikt noteikta veida nodarbošanos (darbības) vai pildīt konkrēta amata (darba) pienākumus.
Inspekcija 2022.gadā no Valsts policijas saņēma paziņojumu par kriminālprocesā piemēroto papildus drošības līdzekli noteiktas nodarbošanās (pildīt ārstniecības personas darba pienākumus) aizliegumu par 1 ārstniecības personu uz 22 mēnešiem. Ņemot vērā, ka Noteikumu Nr.317 35.punktā nav noteikts, ka Inspekcijai jāveic ieraksts Reģistrā par attiecīgās ārstniecības personas reģistrācijas Reģistrā termiņa apturēšanu saskaņā ar Valsts policijas paziņojumu kriminālprocesā, Inspekcija minēto ierakstu veica, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 254.panta pirmo daļu.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 254.panta pirmo daļu, noteiktas nodarbošanās aizliegums ir ar procesa virzītāja lēmumu noteikts ierobežojums aizdomās turētajam vai apsūdzētajam uz laiku veikt noteikta veida nodarbošanos (darbības) vai pildīt konkrēta amata (darba) pienākumus.
Inspekcija 2022.gadā no Valsts policijas saņēma paziņojumu par kriminālprocesā piemēroto papildus drošības līdzekli noteiktas nodarbošanās (pildīt ārstniecības personas darba pienākumus) aizliegumu par 1 ārstniecības personu uz 22 mēnešiem. Ņemot vērā, ka Noteikumu Nr.317 35.punktā nav noteikts, ka Inspekcijai jāveic ieraksts Reģistrā par attiecīgās ārstniecības personas reģistrācijas Reģistrā termiņa apturēšanu saskaņā ar Valsts policijas paziņojumu kriminālprocesā, Inspekcija minēto ierakstu veica, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 254.panta pirmo daļu.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā iepriekš minēto Noteikumu projekta 1.13.apakšpunkts paredz papildināt Noteikumu Nr.317 35. punktu. Līdz ar to arī gadījumā, ka Veselības inspekcija ir saņēmusi kriminālprocesa virzītāja lēmumu, kurā ārstniecības personai vai ārstniecības atbalsta personai ir noteikts ierobežojums uz laiku nodarboties ar profesionālo darbību attiecīgajā profesijā vai pildīt konkrēta amata (darba) pienākumus, tad Veselības inspekcija izdara ierakstu reģistrā par attiecīgās ārstniecības personas vai ārstniecības atbalsta personas reģistrācijas reģistrā termiņa apturēšanu uz laikposmu, kurā tiesību ierobežojums nodarboties ar profesionālo darbību attiecīgajā profesijā ir spēkā, bet ne ilgāk kā līdz attiecīgās reģistrācijas termiņa beigām.
Problēmas apraksts
Lai veiktu sirds operācijas gan pieaugušajiem, gan bērniem, ir nepieciešama mākslīgā asinsrite, ko nodrošina sarežģīta jaunākās paaudzes aparatūra. Lai nodrošinātu minimālu risku, ļoti būtiski ir izglītot atbilstošus speciālistus, kuri ne tikai kompetenti veic ķirurģisko iejaukšanos, bet arī prasmīgi nodrošina aprūpi un visas nepieciešamās manipulācijas, tajā skaitā, mākslīgo asinsriti jeb perfūziju. Torakālajā ķirurģijā ar reģionālo perfūziju uztur asinsriti, tā tiek veikta ar mākslīgās asinsrites aparātu, ko savieno ar izolētā orgāna asinsvadiem (artēriju un vēnu). Mākslīgās asinsrites, ECMO jeb extracorporeal membrane oxygenation un VAD jeb ventricular assist device - specifiskās aparatūras uzstādīšanu, sagatavošanu darbam, apkalpošanu un demontāžu veic īpaši apmācīts, kvalificēts personāls - perfuzionists. Perfuzionista profesija ir ietverta Ministru kabineta 2017. gada 23. maija noteikumos Nr. 264 "Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām" (3.12.8. Profesiju atsevišķā grupa "2269 Citur neklasificēti veselības aprūpes jomas vecākie speciālisti"). Ir nepieciešams perfuzionista profesiju ietvert ārstniecības atbalsta personu profesiju sarakstā. Saskaņā ar Ārstniecības likuma 12.1 pantā noteiktajam ārstniecības atbalsta persona ir tiesīga iesaistīties veselības aprūpes procesa nodrošināšanā, ja tā ir reģistrēta ārstniecības atbalsta personu reģistrā.
Risinājuma apraksts
Līdz ar to ir būtiski papildināt Noteikumu Nr.317 1.pielikuma 1.2. apakšpunktā noteikto ārstniecības atbalsta personu profesiju sarakstu, lai personas, kas ieguvušas profesionālo kvalifikāciju perfuzionista profesijā, varētu reģistrēties reģistrā, līdz ar to tikt iesaistītas veselības aprūpes procesa nodrošināšanā (Noteikumu projekta 1.16.apakšpunkts). Perfuzionista profesija ir ietverta profesiju klasifikatorā[1] un šai profesijai tiek izstrādāts profesijas programma, secīgi tam tiek veidota izglītības programma. Perfuzionista pamatuzdevums ir nodrošināt mākslīgo asinsriti sirds operācijās un ekstrakorporālās membrānas oksigenācijas (EKMO) tehnoloģiju.
[1] Ministru kabineta 2017. gada 23. maija noteikumu Nr. 264 "Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām" 197.16.apakšpunkts. https://likumi.lv/ta/id/291004
[1] Ministru kabineta 2017. gada 23. maija noteikumu Nr. 264 "Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām" 197.16.apakšpunkts. https://likumi.lv/ta/id/291004
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
-
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Ārstniecības personas
Ietekmes apraksts
Māsas (vispārējās aprūpes māsas), kuras vēlas veikt pārreģistrāciju māsas (vispārējās aprūpes māsas) profesijā.
Ārstniecības personas, kuras reģistrācijas termiņa laikā ne mazāk kā trīs gadus strādā kādā no Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīm vai Šveices Konfederācijā, un vēlas veikt pārreģistrāciju Reģistrā. Noteikumu projekts neparedz izmaiņas, kam būtu ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu.
Perfuzionisti, kuri vēlēsies sākt strādāt ārstniecības iestādē.
Ārstniecības personas, kuras reģistrācijas termiņa laikā ne mazāk kā trīs gadus strādā kādā no Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīm vai Šveices Konfederācijā, un vēlas veikt pārreģistrāciju Reģistrā. Noteikumu projekts neparedz izmaiņas, kam būtu ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu.
Perfuzionisti, kuri vēlēsies sākt strādāt ārstniecības iestādē.
Juridiskās personas
- Latvijas Ārstu biedrība, Latvijas Māsu asociācija, Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienība.
Ietekmes apraksts
Ārstniecības personu sertificējošās institūcijas, kas atbilstoši Noteikumu Nr.317 6.punktam iesniedz informāciju ārstniecības personu reģistrā. Noteikumu projekts neparedz izmaiņas, kam būtu ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Veselības inspekcija, Latvijas Māsu asociācija
6.4. Cita informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumiem Nr. 970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” Noteikumu projekts ir pieejams publiskajai apspriešanai Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Veselības inspekcija, kas atbilstoši Noteikumiem Nr.317 ir Reģistra pārzinis un turētājs. Noteikumu projekts nepaplašina un nesašaurina funkcijas un uzdevumus.
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Iespēja ārstniecības personai vai ārstniecības atbalsta personai saņemt no reģistra oficiālus un informatīvus paziņojumus, tai skaitā aptaujas, kas nepieciešamas veselības aprūpes politikas veidošanai un īstenošanai.
Šāds tiesiskai pamatojums izriet no šajā noteikumu projektā noteiktā jaunā Reģistra mērķa – 2.5. nodrošināt oficiālu un informatīvu paziņojumu nosūtīšanu reģistrētajām ārstniecības personām un ārstniecības atbalsta personām”, kā arī Datu regulas 6.panta 1.punkta c) apakšpunkta (apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu), d) apakšpunkta apstrāde ir vajadzīga, lai aizsargātu datu subjekta vai citas fiziskas personas vitālas intereses un e) apakšpunkta (apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras).
Šāds tiesiskai pamatojums izriet no šajā noteikumu projektā noteiktā jaunā Reģistra mērķa – 2.5. nodrošināt oficiālu un informatīvu paziņojumu nosūtīšanu reģistrētajām ārstniecības personām un ārstniecības atbalsta personām”, kā arī Datu regulas 6.panta 1.punkta c) apakšpunkta (apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu), d) apakšpunkta apstrāde ir vajadzīga, lai aizsargātu datu subjekta vai citas fiziskas personas vitālas intereses un e) apakšpunkta (apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras).
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Vienkāršota pārreģistrācija ārstniecības personu Reģistrā
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Pilnveidota pārreģistrācijas kārtība māsas (vispārējās aprūpes māsas) profesijā.
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi