Anotācija

Lai paplašinātu iespējas un nodrošinātu atbalstu studējošajiem, veicinātu inovatīvu ideju attīstību un jauno līderu un uzņēmēju radīšanu, kas sniegtu ieguldījumu Latvijas tautsaimniecības izaugsmē un sabiedrības vajadzību risināšanā, Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda ietvaros tika īstenots 1.1.1.3. pasākums “Inovāciju granti studentiem”, kas noslēdzās 2023. gada 30. novembrī.

Pasākums tika īstenots divās kārtās - pirmajā kārtā tika iesniegti 7 projektu iesniegumi, no kuriem 5 tika apstiprināti (1 tika pārtraukts pirms projekta uzsākšanas), otrajā kārtā 9 projektu iesniegumi, no kuriem 7 tika apstiprināti. Atbalsts tika piešķirts 11 projektiem abās kārtās kopā. Studenti, kas ir nākamie pētnieki un uzņēmēji, ir saņēmuši praktiskas organizatoriskās un mārketinga iemaņas, izstrādājot jaunus vai uzlabotus produktus, procesus, pakalpojumus, tehnoloģijas, prototipus un metodes inovāciju sistēmas attīstībā. 1.1.1.3. pasākuma "Inovāciju granti studentiem" ietvaros atbalstīti 6142 studenti jeb 8% no kopējā studentu skaita Latvijā (2022. gadā – 75368 studenti)¹, kas deva iespēju studentiem pilnveidot inovāciju un uzņēmējdarbības kompetences. Minētās investīcijas veicinājušas vienu no Eiropas Pētniecības telpas mērķiem sasniegšanu – vairāk iesaistīt iedzīvotājus un pētniecības un inovācijas organizācijas.

Par nepieciešamību investēt inovāciju ekosistēmā norāda Latvijas Inovācijas reitings, kas 2024. gadā bija 53.6% no ES vidējā līmeņa, tādējādi 2024. gadā Latvija ierindojās starp valstīm, kurās inovācija ir agrīnā attīstības līmenī². Jāņem vērā, ka Latvijas zemie rādītāji ietekmē arī ES vidējos rādītājus, līdz ar to inovāciju ekosistēmas attīstība ir viens no prioritāriem jautājumiem. 1.1.1.3. pasākums "Inovāciju granti studentiem" ir bijis viens no nozīmīgākajiem atbalsta pasākumiem, kas paredzēts agrīnās inovācijas veicināšanai. Tas ļāva investēt studentu kapacitātes un zināšanu paaugstināšanā, kā arī veicināt sadarbību ar uzņēmumiem. Augstākās izglītības institūcijas projektu ietvaros veiksmīgi sadarbojās arī savā starpā, tādējādi apvienojot zināšanas un tehnoloģijas inovācijas veidošanai. Studenti ļoti aktīvi piedalījās 1.1.1.3. pasākuma "Inovāciju granti studentiem" projektos, par motivējošiem faktoriem minot gan iespēju apgūt jaunas zināšanas un prasmes, gan iespēju ģenerēt jaunas un noderīgas idejas sadarbībā ar citiem studentiem, gan arī stipendijas, kuras varēja saņemt projekta laikā.

Augstāk minēto apliecina Jaunākais Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) veidotais globālais inovāciju indekss “Global Innovation Index 2023”, kur Latvija ierindojas 37. vietā, kas ir par četrām pozīcijām augstāk nekā gadu iepriekš.

Īstenojot 1.1.1.3. pasākumu, tika identificēti tādi izaicinājumi kā, piemēram: (1) prasība nodrošināt privāto līdzfinansējumu (1.1.1.3. pasākuma 1.kārtā tika paredzēti 25% privātā līdzfinansējuma, 2.kārtā 15%); (2) gadījumi, kad notika radītās inovācijas komercializācija; (3) 1.1.1.3. pasākumā studentu inovāciju pieteikumu īstenošanā tika iesaistīti arī skolēni, taču netika iesaistīti pēc vienlīdzīgiem principiem, jo nebija norādīti kā pasākuma mērķa grupa; (4) tika identificētas arī interešu konflikta situācijas.

Inovācijas ir nākotnes konkurētspējas stūrakmens visās attīstīto valstu ekonomikās. Arī Latvijas ekonomikas konkurētspējas priekšrocības pamatā tiek balstītas uz tehnoloģiskiem faktoriem, ražošanas efektivitāti, inovācijām³, tāpēc ir svarīgi veicināt Latvijas uzņēmumu konkurētspēju, tai skaitā sagatvojot kvalitatīvu darba spēku un jaunus uzņēmējus. Latvija P&A intensitātes ziņā joprojām atrodas zemā pozīcijā Eiropas Savienībā, 27 valstu vidū ieņemot 23. vietu⁴.

¹ https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__IZG__IG__IGA/IGA080/table/tableViewLayout1/
² https://research-and-innovation.ec.europa.eu/statistics/performance-indicators/european-innovation-scoreboard_en?prefLang=lv#european-innovation-scoreboard-2024 
³ Latvijas ekonomikas attīstības pārskats, pieejams: https://www.em.gov.lv/sites/em/files/media_file/leap2020_0.pdf
⁴ https://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/index.php?title=R%26D_expenditure&oldid=551418#Gross_domestic_expenditure_on_R.26D
 

P&A ir galvenais inovāciju virzītājspēks, līdz ar to, lai nodrošinātu arī turpmāku atbalstu studentu inovāciju atbalstam, ir nepieciešams īstenot Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1. politikas mērķa “Konkurētspējīgāka un viedāka Eiropa, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas un reģionālo IKT savienojamību” 1.1. prioritātes “Pētniecība un prasmes” 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana kopējā P&A sistēmā” 1.1.1.7. pasākumu "Inovāciju granti studentiem” (turpmāk – 1.1.1.7.pasākums).

1.1.1.7. pasākuma ietvaros paredzēts paplašināt iespējas un nodrošināt atbalstu studējošajiem, lai veicinātu inovatīvu ideju attīstību un jauno līderu un uzņēmēju radīšanu, kas sniegtu ieguldījumu Latvijas tautsaimniecības izaugsmē un sabiedrības vajadzību risināšanā.

1.1.1.7. pasākumā ir ņemti vērā arī 1.1.1.3. pasākumā identificētie izaicinājumi, kas tika risināti un novērsti, piemēram, samazināts privātā līdzfinansējuma apjoms,  ieviests nosacījums par de minimis. Ir papildināta pasākuma mērķa grupa, tajā norādot arī profesionālo un vispārējo izglītības iestāžu skolēnus, kā arī iekļauti nosacījumi, lai samazinātu interešu konflikta pazīmju iestāšanās risku.

1.1.1.7. pasākuma mērķi ir:
1) sekmēt studējošo inovāciju pieteikumu īstenošanu, kas attīsta studējošo inovācijas spēju un uzņēmīgumu, t. sk. uzņēmējspēju, risina nozarei, sabiedrībai vai tās daļai nozīmīgas problēmas;
2) stiprināt augstskolu un studējošo sadarbību ar komersantiem.

Pasākuma ietvaros tiek finansētas Latvijas augstākās izglītības institūciju (augstskolu) Studentu inovāciju programmas, kas sniedz ieguldījumu Latvijas Viedās specializācijas stratēģijas (RIS3) mērķu sasniegšanā un specializācijas jomu attīstībā, tai skaitā sniedzot atbalstu starpdisciplināriem studējošo inovāciju pieteikumiem, kas atbilst vismaz vienai no definētajām Latvijas viedās specializācijas jomām, tostarp sniedzot ieguldījumu cilvēkkapitāla pieauguma nodrošināšanā. 

1.1.1.7. pasākuma mērķa grupa ir:
1) bakalaura, profesionālo studiju, maģistra, doktora vai rezidentūras studiju programmās studējošie, profesionālo un vispārējo izglītības iestāžu skolēni (1.1.1.7. pasākuma gala labuma guvēji);
2) Latvijas augstskolas.

Ir pieļaujama arī skolēnu iesaiste studentu inovāciju pieteikumu īstenošanā, ar nosacījumu, ka studentu inovāciju pieteikuma īstenošanas komandā ir iesaistīti studenti. Iesaistīšanās studentu inovāciju programmās attīsta skolēnu prasmes un sniedz praktisku pieredzi zināšanu izmantošanā, tādējādi sagatavojot un motivējot skolēnus turpmākajām studijām.

1.1.1.7. pasākumam plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 16 500 000 euro (tostarp elastības finansējuma apmērs 2 602 468 euro), tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 14 025 000 euro (tostarp elastības finansējums – 2 212 098 euro), valsts budžeta līdzfinansējums 825 000 (tostarp elastības finansējums – 390 370) un privātais līdzfinansējums –  1 650 000 euro.

Pasākuma īstenošanai kopējo pieejamo finansējumu plāno ne vairāk kā 13 897 532 euro apmērā, ko veido Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 11 812 902 euro apmērā, valsts budžeta līdzfinansējums 694 876 euro apmērā un privātais līdzfinansējums 1 389 754 euro apmērā, bet kuru atbildīgā iestāde pēc Eiropas Komisijas lēmuma par vidusposma pārskatu var ierosināt palielināt līdz 1.1.1.7. pasākumam plānotā kopējā attiecināmā finansējuma apmēram. Saņemot elastības finansējumu, tiks finansēti projektu iesniegumi, kas projektu iesniegumu atlases kārtā tika noraidīti finansējuma nepietiekamības dēļ.

Maksimālais attiecināmais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma apmērs nepārsniedz 85 procentus no projekta kopējā attiecināmā finansējuma. Privātais līdzfinansējums veido 10 procentus no projekta kopējā attiecināmā finansējuma. Valsts budžeta līdzfinansējums veido piecus procentus no projekta kopējā attiecināmā finansējuma.

Ja 1.1.1.7. pasākumā projekta iesniedzējs ir privāto tiesību juridiskā persona, projekta iesniedzējs projekta īstenošanai nepieciešamo nacionālo līdzfinansējumu nodrošina no projekta iesniedzēja privātā finansējuma (projekta iesniedzēja rīcībā esošie līdzekļi, kredītresursi vai citi finanšu resursi, par kuriem nav saņemts nekāds publisks atbalsts, tai skaitā finansējums, par kuru nav saņemts nekāds valsts vai pašvaldības galvojums, vai valsts vai pašvaldības kredīts ar atvieglotiem nosacījumiem).

Pasākuma ietvaros Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums tiek piešķirts granta veidā.

1.1.1.7. pasākums tiks īstenots atklātas projektu iesniegumu atlases veidā.

Projekta iesniedzēji 1.1.1.7. pasākuma ietvaros var būt Latvijā akreditētas valsts vai privātās augstskolas, kas atklātā projektu iesniegumu atlasē var iesniegt vienu projekta iesniegumu. Projektus īsteno sadarbībā ar vienu vai vairākiem šādiem sadarbības partneriem: 1) citu augstskolu, 2) koledžu, 3) zinātnisko institūciju, 4) vispārējās izglītības iestādi, 5) profesionālās izglītības iestādi, 6) komersantu, 7) biedrību vai nodibinājumu, 8) valsts vai pašvaldības institūciju.

Projekta iesniedzējs projekta iesniegumam papildus pievieno studentu inovāciju programmu un tai saistošus pielikumus, tai skaitā studentu inovāciju pieteikumu atlases, ieviešanas, uzraudzības un finansēšanas kārtību. Kārtībā paredz tai skaitā (bet ne tikai):
1) izstrādāt līguma formu, kas tiek noslēgts starp studentu inovāciju pieteikuma īstenotāju/-iem un finansējuma saņēmēju par studentu inovāciju pieteikuma īstenošanu;
2) izstrādāt studentu inovāciju pieteikuma iesnieguma formu;
3) izstrādāt studentu inovāciju pieteikumu īstenošanas uzraudzības nosacījumus;
4) izstrādāt studentu inovāciju pieteikumu atlases un studentu inovāciju pieteikumu rezultātu izvērtēšanas kārtību;
5) izstrādāt nosacījumus studentu inovāciju pieteikuma rezultātu un noslēguma atskaites apstiprināšanai.
Studentu inovāciju pieteikumu atlases, ieviešanas, uzraudzības un finansēšanas kārtības saturs plašāk tiks atrunāts fiksētās summas maksājuma metodikās.

Ja finansējuma saņēmējs vienlaikus ir vai plāno būt sadarbības partneris citam finansējuma saņēmējam, tas ir jānorāda projekta iesniegumā, pamatojot resursu pietiekamību visos saistītajos projektos plānoto darbību īstenošanai, kā arī ir jānodrošina katra projekta finanšu plūsmas un atbalstāmo darbību nodalīšana.

Noteikumu projekts paredz, ka gan projekta iesniedzēju, gan sadarbības partneru līmenī sniegtais atbalsts nav saistīts ar saimnieciskās darbības veikšanu vai nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts. Sadarbības partneris iesaistās projekta īstenošanā, deleģējot savas organizācijas speciālistus kā mentorus, studentu darba vadītājus, ekspertus studentu inovāciju pieteikumu atlasei un rezultātu novērtēšanai, lektorus studentu inovāciju programmas ietvaros īstenotajos izglītojošajos pasākumos vai nodrošinot piekļuvi organizācijas infrastruktūrai, lai studējošie varētu īstenot studentu inovāciju pieteikumus.

Lai studentu inovāciju pieteikumu īstenošanas rezultātā atbalsts netiktu kvalificēts kā komercdarbības atbalsts, būtisks nosacījums ir intelektuālā īpašuma atsavināšanas kārtības ievērošana. Nav pieļaujama situācija, ka no ideju bankas izvēlēta konkrēta komersanta pieteikta ideja, komersantam piederošs intelektuālais īpašums, ko students attīsta studentu inovāciju pieteikuma ietvaros, tiek nodots konkrētajam komersantam, tādējādi komersantam iegūstot ekonomiskas priekšrocības, kādas tas nevarētu iegūt tirgus apstākļos.

Finansējuma saņēmējs ievēro normatīvos aktus, kas regulē intelektuālā īpašuma tiesību komercializācijas nosacījumus. Uz doto brīdi intelektuālā īpašuma tiesību komercializāciju, atkarībā no to veida, regulē vairāki normatīvie akti, Patentu likums, Autortiesību likums, Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likums, kā arī Zinātniskās darbības likums un citi normatīvi, kas ir saistoši finansējuma saņēmējiem.

Komersantu motivācija iesaistīties programmas īstenošanā ir: nozares attīstība kopumā, sniedzot izaicinājumus vai problēmsituācijas, kuras studentu komandas risina inovāciju pieteikumu ievaros; jaunu talantu attīstība un nozarei aktuāla darbaspēka ataudze; mācību programmas pielāgošana nozarei aktuālām tēmām, sagatavojot kvalitatīvu un pieprasītu darbaspēku.

Pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris noslēdz sadarbības līgumu atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.-2027.gada plānošanas periodā, tostarp plānojot, ka sadarbības partneris iesaistās projekta īstenošanā ar tā valdījumā vai īpašumā esošu mantu, intelektuālo īpašumu, finansējumu vai cilvēkresursiem, un šādu ieguldījumu rezultātā finansējuma saņēmējam ar sadarbības partneri nevar rasties tādas tiesiskās attiecības, no kurām izrietētu, ka šis darījums atbilst publiska iepirkuma līguma pazīmēm atbilstoši Publisko iepirkumu likumam vai Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumam, vai ka darījumam jāpiemēro normatīvie akti par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem. Sadarbības partneriem tiek segtas tikai faktiskās izmaksas (izkļaujot vienkāršotās izmaksas), kas pakalpojumu un materiālu iegādes gadījumā nepārsniedz vidējo tirgus cenu, savukārt attiecībā uz atlīdzību projekta personālam izmaksas personālam nepārsniedz vidējās darba samaksas apmēru saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem par līdzvērtīgu darbu attiecīgajā nozarē, tādējādi izslēdzot ekonomisko priekšrocību tiem.

1.1.1.7. pasākuma ietvaros sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji līdz 2029. gada 31. oktobrim:
1. rezultāta rādītājs - publisko atbalstu papildinošās privātās investīcijas (tai skaitā granti, finanšu instrumenti) – 1 650 000 euro;
2. nacionālie rādītāji:
2.1. studējošo, tostarp doktora grāda pretendentu skaits, kuriem pilnveidotas inovāciju un uzņēmējspēju kompetences - vismaz 4 500.  Rādītājā ieskaita tos studējošos, kuri ir sekmīgi īstenojuši studentu inovāciju pieteikumus (grantus). Rādītājā skaita unikālās personas.

2.2. studējošo, tostarp doktora grāda pretendentu skaits, kuri piedalījušies studentu inovāciju programmas pasākumos - vismaz 6 500. Rādītājā ieskaita kopējo projekta ietvaros rīkoto studentu inovāciju programmas pasākumu dalībnieku skaitu. Rādītājs aptver kopējo pasākumu apmeklējuma plūsmu. Rādītājā skaita unikālās personas. Rādītāja vērtības aprēķinam tiek izmantots pieņēmums, ka 25% no tiem studentiem, kas piedalīsies studentu inovāciju programmā, nebūs iesaistīti studentu inovāciju pieteikumu īstenošanā, bet iesaistīsies citās studentu inovāciju programmas aktivitātēs.

Abu studentu skaita rādītāju aprēķinos ir izmantoti pieņēmumi, ka 75% no pasākuma ietvaros plānotā kopējā finansējuma tiks izmantoti studentu inovāciju pieteikumu īstenošanai un mērķstipendiju izmaksām studējošajiem, balsoties uz pieņēmumu, ka katrā studentu inovāciju pieteikuma komandā ir vidēji trīs studenti.
Tā kā ir pieļaujama arī skolēnu iesaiste studentu inovāciju pieteikumu īstenošanā ar nosacījumu, ka studentu inovāciju pieteikuma īstenošanas komandā ir iesaistīti studenti, rādītāju izpildē tiek ieskaitīti arī skolēni. 

2.3. komersantu skaits, kuri sadarbojas ar augstskolām, kas iesaistās studentu inovāciju grantu programmu īstenošanā - vismaz 350. Rādītāja izpildi apliecina dokumenti, kas pierāda, ka projekta sadarbības partneris (1) piešķir finansējumu programmas īstenošanai; (2) deleģē organizācijas speciālistus kā studentu darba vadītājus vai mentorus projekta īstenošanas nodrošināšanai vai kā ekspertus studentu inovāciju projektu atlasē un novērtēšanā vai (3) nodrošina piekļuvi studentiem organizācijas infrastruktūrai studentu inovāciju pieteikumu īstenošanai.

2.4. studējošo skaits, kas ieguvuši prakses vietas vai tikuši nodarbināti uzņēmumos, kas īsteno P&A aktivitātes, vai zinātniskajās institūcijās - vismaz 10% no studējošajiem, kuriem ir pilnveidotas inovāciju un uzņēmējspēju kompetences.

2.5. vismaz 30 procenti no studentu inovāciju pieteikumiem ir saistīti ar mākslīgā intelekta tehnoloģijām, iekšējo un ārējo drošību vai izglītības tehnoloģijām. Ja vismaz 30 procenti no studentu inovāciju pieteikumiem ir saistīti ar mākslīgā intelekta tehnoloģijām, iekšējo un ārējo drošību vai izglītības tehnoloģijām 1.1.1.7. pasākuma ietvaros, rādītājs tiek uzskatīts par sasniegtu. Rādītāja tematika ir noteikta, balstoties uz valstī noteiktajiem prioritārajiem virzieniem, kā arī pasaules mēroga inovāciju tendencēm. Ņemot vērā globālās tendences un nākotnes darba tirgus prasības - koncentrējoties uz studentu pieteikumiem mākslīgā intelekta jomā, tiek veicināta nākotnes tehnoloģiju attīstība, konkurētspējas uzlabošana, sabiedrības un ekonomikas izaugsme, kā arī studentu sagatavotība darba tirgum un pasaules līmeņa inovācijām. Studentu pieteikumi mākslīgā intelekta joma bieži vien ietver starpdisciplināras pieejas un sinerģiju starp dažādām zinātnes jomām. Tādējādi šāda prioritāte stimulē studentu radošumu un veicina starpnozaru sadarbību, kas var radīt jaunas un negaidītas inovācijas. Mākslīgais intelekts studentu inovāciju pieteikumos nav centrālais elements, bet gan kalpo kā līdzeklis jau esošo produktu vai pakalpojumu lietošanas paplašināšanai un attīstīšanai. Lai veicinātu tehnoloģiju attīstību un izmantošanu Latvijā, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija virza ziņojumu uz valdību par mākslīgā intelekta attīstību Latvijā, kur nozīmīga loma ir gan Latvijas augstskolām, gan IZM, stiprinot cilvēkresursu kapacitāti mākslīgā intelekta izmantošanai izglītībā un pētniecībā. Lai to veicinātu, struktūrfondu un nacionālajās  programmās (esošās un topošās) būtu nepieciešams prioritizēt mākslīgā intelekta tematiku un risināmos jautājumus. Mākslīgais intelekts tiek izmantots visdažādākajās nozarēs un aptver dažādas tehnoloģijas un pieejas, līdz ar to tajā iespējams apvienot gandrīz jebkuru jomu. Savukārt iekšējā un ārējā drošība šobrīd ir viena no galvenajām valsts prioritātēm. Studentu inovāciju pieteikumi, kas saistīti ar drošības tematiku, var būt tādi, kas saistīti ar, piemēram, krīžu noturību (spēja reaģēt uz dabas katastrofām u.c. ārkārtas situācijām), enerģētikas un loģistikas drošības risinājumiem, kiberdrošību (inovācijas, kas uzlabo datu aizsardzību, novērš kiberuzbrukumus u.c.). Bet izglītības tehnoloģijas uzlabo izglītības efektivitāti un padara izglītības procesu interaktīvāku un pieejamāku.

2.6. ne mazāk kā 40 procenti no studentu inovāciju pieteikumiem ir īstenoti starpdisciplinārās komandās, kurās piedalās vismaz divu Latvijas izglītības tematisko grupu pārstāvji. Rādītājā ar starpdisciplinārs pieteikums tiek saprasts tāds pieteikums, kas ietver vairākas no definētajām Latvijas viedās specializācijas jomām vai vismaz vienu no definētajām Latvijas viedās specializācijas jomām un vismaz vienu jomu vai nozari, kas nav noteikta kā Latvijas viedās specializācijas joma. Rādītāja vērtība ir noteikta pamatojoties uz to, ka sadarbība starp dažādām nozarēm un specializācijām ir kā pamats jaunu un inovatīvu produktu radīšanai un mūsdienīgam studiju saturam. Turklāt ES fondu programmas ir izstrādātas, lai atbalstītu dažādus attīstības un uzlabojumu projektus, kas aptver ne tikai augstskolu pamatdarbību, bet arī papildinošas aktivitātes, kas veicina studentu, pasniedzēju un visas institūcijas papildprasmju un kopējo attīstību.

2.7. izstrādāto prototipu skaits - 1 500. Prototips ir produkta, pakalpojuma, procesa, modeļa testa versija, kas izstrādāta, lai pārbaudītu idejas darbību (t.sk. identificētās problēmas un tās risinājuma aktualitāti) un tālāk mācītos no kļūdām. Tiek sagaidīts, ka studentu inovāciju pieteikumu ietvaros izstrādātie prototipi būs inovatīvi un tiem būs potenciāls attīstīties par nākotnes inovācijām. Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pieņemto definīciju, inovācija tiek iedalīta:
- Produkta inovācija. Produkta inovācija ietver jaunas vai ievērojami uzlabotas preces vai pakalpojumus. Produkta inovācija nozīmē būtiskus uzlabojumus tehniskajā specifikācijā, dažādās komponentēs un materiālos, pastāvošajās programmatūrās, lietotājdraudzīgumu vai citas funkcionālās īpašības.
- Procesa inovācija. Procesa inovācija ietver jaunas vai ievērojami uzlabotas ražošanas vai piegādes metodes. Procesa inovācija nozīmē būtiskas izmaiņas tehnoloģijās, iekārtās un/vai programmatūrā.
- Mārketinga inovācija. Mārketinga inovācija ietver jaunas mārketinga metodes, t.sk. būtisku izmaiņu veikšanu ne tikai ražojumu dizainā vai iepakojumā, bet arī produktu izplatīšanā, produktu izvietošanā vai izmaiņas cenu politikā.
- Organizatoriskā inovācija. Organizatoriskā inovācija ietver jaunas organizatoriskas metodes uzņēmuma uzņēmējdarbības praksē, darba vietu organizāciju vai ārējās attiecības.

Studentu inovāciju pieteikumu īstenošanā iesaistīto studentu skaits, atbalstīto prioritāro tēmu proporcija un atbalstīto starpdisciplināro komandu proporcija ir norādāma arī studentu pieteikumu konkursu protokolos.

Pasākuma ietvaros paredzēts, ka finansējuma saņēmējs Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā (turpmāk - KPVIS) uzkrāj šādu RIS3 rādītāju - Web of Science un SCOPUS publikācijas (skaits). Informācija jāuzkrāj katrā no RIS3 jomām. Rādītājā tiek ieskaitītas tās publikācijas, kurām vismaz viens no tās autoriem ir studentu inovāciju pieteikumu īstenotājs un publikācija atbilst pieteikuma tematikai.

Sadarbības iestāde finansējuma saņēmēja norādīto informāciju par nacionālajiem rādītājiem un RIS3 rādītājiem pieņem zināšanai un tai nav pienākums tos pārbaudīt, atbildību par sniegto informāciju uzņemas finansējuma saņēmējs. Nacionālos rādītājus, rezultāta rādītājus, RIS3 rādītājus un horizontālā principa rādītāju finansējuma saņēmējs ievada KP VIS, iesniedzot maksājuma pieprasījumu. Nacionālo rādītāju uzraudzību veic Izglītības un zinātnes ministrija, t.sk. nepieciešamības gadījumā finansējuma saņēmējam pieprasot datus pārbaudei.

Atbilstoši noteikumu projektā noteiktajam, informācija par rezultāta rādītājiem, nacionālajiem rādītājiem un RIS3 rādītājiem var tikt pieprasīta arī pēc nepieciešamības, papildus maksājuma pieprasījumiem.

Noteikumu projekts paredz šādas atbalstāmās darbības:
1. studentu inovāciju programmas īstenošana:
1.1. studentu inovāciju pieteikumu īstenošanas nodrošināšana (studentu komandu veidošana, studentu inovāciju pieteikumu vērtēšana, atlase, izpildes uzraudzība un rezultātu novērtēšana, studentu inovāciju pieteikumu īstenošana, inovāciju konkursi un sacensības u.c. fokusēta atbalsta pasākumu nodrošināšana studentu inovāciju pieteikumu īstenošanā);
1.2. citu studentu inovāciju programmas pasākumu organizēšana (pārējie pasākumi, piemēram, inovāciju darbnīcas un specializētās mācības, kas izriet no studentu inovāciju programmas, bet nav tieši saistīti ar studentu inovāciju pieteikumu īstenošanu, taču pasākumiem jābūt mērķētiem uz to, lai piedalīšanās šādos pasākumos motivētu studentus īstenot inovāciju pieteikumus un palīdzētu rast ideju pieteikuma īstenošanai. Nav atbalstāmas konferenču, tīklošanās un citu tamlīdzīgu vispārīgu pasākumu rīkošanas izmaksas (tās ir iespējams rīkot par augstskolas pašu finansējumu)). Tīklošanās tiek atbalstīta tikai 1.1. punkta ietvaros (pieteikumu īstenošanas vienkāršotās izmaksas);
2. projekta vadība;
3. komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumi par projekta īstenošanu un studentu inovāciju programmas īstenošanu un tās rezultātiem.

Projektus īsteno ne ilgāk kā līdz 2029.gada 31.oktobrim. Stipendijas apjoms, ilgums un pretendēšanas reižu skaits tiek noteikts atbilstoši projekta iesniedzēja izstrādātai kārtībai, taču, izvērtējot studentu inovāciju pieteikumu īstenošanas ilgumu iepriekšējā īstenošanas periodā, studentu inovāciju programmas ietvaros maksimālais studenta pieteikuma īstenošanas un stipendijas saņemšanas periods vienam studējošajam tiek noteikts 6 mēneši. Stipendijas apjoms nepārsniedz noteikumu projektā noteiktos izmaksu ierobežojumus.

Lai nodrošinātu kvalitatīvu un objektīvu 1.1.1.7.pasākuma ietvaros iesniegto projektu iesniegumu novērtējumu, to saturiskās kvalitātes vērtēšanai tiks piesaistīti ne mazāk kā divi ārvalstu eksperti, kuru kvalifikācija, līdzšinējā vērtēšanas kompetence un darba pieredze atbilst projekta iesnieguma tematikai. Starptautisko ekspertīzi projektu iesniegumu atlasē sadarbības iestāde nodrošina sadarbībā ar Latvijas Zinātnes padomi 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana  kopējā P&A sistēmā" 1.1.1.1.pasākumam “Zinātnes politikas ieviešana, vadība un kapacitātes stiprināšana” piešķirtā finansējuma ietvaros. Starptautiskā zinātniskā ekspertīze sniedz plašākas iespējas atlasīt piemērotākus ekspertus, kā arī samazina interešu konflikta risku gadījumā, ja tiktu piesaistīti tikai vietējie eksperti. Eksperti tiks piesaistīti, izmantojot šādus atlases kritērijus:
‒ ārvalstu ekspertam ir zinātnes doktora grāds;
‒ ārvalstu eksperta zinātniskā kvalifikācija atbilst konkrētā projekta iesnieguma tematikai;
‒ ārvalstu eksperta līdzšinējā vērtēšanas kompetence un darba pieredze atbilst konkrētā projekta iesnieguma tematikai;
‒ ārvalstu eksperts vērtējumu veic neatkarīgi un nepārstāv projekta iesnieguma iesniedzēja institūciju, viņa darbībā nav tādu apstākļu, kas izraisa interešu konfliktu, tai skaitā nerada un neradīs ārvalstu ekspertam personisku vai mantisku ieinteresētību.

Projekta iesniedzējam ir pienākums ņemt vērā vērtēšanas procesā ekspertu izteiktos priekšlikumus par projekta iesniegumu.

Projektu īstenošanas uzraudzībai sadarbības iestāde sadarbībā ar Latvijas Zinātnes padomi nodrošina projekta gala rezultātu kvalitātes izvērtējumu. Gala rezultātu izvērtējumu sadarbības iestāde izmanto lēmuma pieņemšanā par projekta mērķa un plānoto rezultātu sasniegšanu. Pamatojoties uz gala izvērtējumu par projektā plānoto rezultātu sasniegšanas līmeni, sadarbības iestāde pieņem lēmumu par finanšu korekcijas piemērošanu (ja attiecināms).

Projekta iesniedzējs izveido Inovāciju fondu līdz dienai, kad tiek apstiprināts projekta iesniegums (Inovāciju fonda izveide ir pierādāma ar pamatotiem dokumentiem). Inovāciju fonds ir finanšu resursu kopums studentu inovāciju programmas īstenošanai, kas ir no citām finansējuma saņēmēja darbībām skaidri nodalīta finanšu plūsma. Inovāciju fonds cita starpā var būt projekta iesniedzēja eksistējošs vai projekta vajadzībām izveidots nodibinājums, kam var būt piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss un kas nodrošina skaidru ar studentu inovāciju programmas īstenošanu saistītās finanšu plūsmas nodalīšanu no citām nodibinājuma darbībām. Projekta īstenošanai nepieciešams piesaistīt vai dibināt biedrību/nodibinājumu, ja finansējuma saņēmējs vēlas ziedojumu piesaistīšanai veidot organizāciju ar Sabiedriskā labuma organizācijas statusu un piedāvāt iespējas izmantot Uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumu ziedotājiem.

Projekta iesniedzējs izveido studentu inovāciju pieteikumu vērtēšanas komisiju un izstrādā studentu inovāciju pieteikumu vērtēšanas komisijas nolikumu, tai skaitā nolikumā paredzot, ka viens ir minimālais uzņēmēju un jaunuzņēmēju skaits, kas iekļaujams komisijā, lai vērtēšanas komisija būtu lemttiesīga.

Pasākuma ietvaros tiek finansēti ar saimniecisko darbību nesaistīti projektu iesniegumi (izņemot noteikumu projekta V nodaļā aprakstītos gadījumus), kuru ietvaros tiek paredzētas šādas nesaimnieciska rakstura darbības:
1. tiek plānots finansēt ar saimniecisku darbību nesaistītus projektus, kuri paredz praktisko mācību un prasmju apguves pasākumu īstenošanu, kas vērsti uz studējošo inovāciju kompetenču, uzņēmējspējas un uzņēmīguma attīstību formālās izglītības sistēmas ietvaros. Projekta ietvaros tiek nodrošināta studējošo uzņēmējspēju attīstība caur dažādiem inovatīvās uzņēmējdarbības kompetenču attīstības pasākumiem, tai skaitā īstenojot studentu inovāciju pieteikumus, kurus realizējot studējošie mācās reālai situācijai pietuvinātos apstākļos;
2. tiek paredzēta studentu inovāciju pieteikumu rezultātu izplatīšana bez ekskluzivitātes un diskriminēšanas, rezultāti ir publiski pieejami atbilstoši projekta iesniedzēja intelektuālā īpašuma politikai tiktāl, ciktāl netiek skartas komercintereses (ja attiecināms);
3. ja studentu inovāciju programmas mācību pasākumu īstenošanas rezultātā veidojas intelektuālais īpašums, tad, atbilstoši projekta iesniedzēja intelektuālā īpašuma tiesību pārvaldības un izmantošanas kārtībai, projekta iesniedzējs nodrošina studējošo radīto zināšanu un tehnoloģiju pārnesi bez ekskluzivitātes un diskriminēšanas. Slēdzot intelektuālā īpašuma atsavināšanas līgumus vai licences līgumus ar licenciātu, par visām licenciātam nodotajām ekonomiskajām priekšrocībām tiek saņemta tāda atlīdzība, kas ir līdzvērtīga tirgus cenai par intelektuālā īpašuma tiesībām; 
4. ienākumi, ko finansējuma saņēmējs gūst par tādu studentu inovāciju pieteikumu komercializāciju, kuri līdzfinansēti no Inovāciju fonda, ir jāiegulda augstākās izglītības institūcijas pamatdarbībā.

1.1.1.7. pasākuma ietvaros plānots atbalstīt pirmsinkubācijas posma studējošo sektoru, paredzot ieguldījumus no idejas izstrādes fāzes līdz minimālā produkta prototipa validācijas un pielāgošanas fāzei.

Ņemot vērā to, ka potenciālajiem projekta iesniedzējiem ir ļoti atšķirīgs pilna laika studējošo skaits, vienlaikus projekta finansējums būtu sasaistāms ar pilna laika studējošo skaitu, noteikumu projekts paredz, ka maksimālais projekta kopējais attiecināmais finansējums ir atkarīgs no projekta iesniedzēja un sadarbības partnera (ja attiecināms) pilna laika studējošo skaita:
1) 3 300 000 euro, ja projekta iesniedzēja un sadarbības partnera (ja attiecināms) institūcijā pilna laika studējošo skaits pārsniedz 5 000;
2) 800 000 euro, ja projekta iesniedzēja un sadarbības partnera (ja attiecināms) institūcijā pilna laika studējošo skaits ir no 1 501 līdz 5 000;
3) 500 000 euro, ja projekta iesniedzēja un sadarbības partnera (ja attiecināms) institūcijā pilna laika studējošo skaits ir no 1 000 līdz 1 500;
4) 250 000 euro, ja projekta iesniedzēja un sadarbības partnera (ja attiecināms) institūcijā pilna laika studējošo skaits ir no 500 līdz 1 000.

Par pilna laika studentiem tiek uzskatīti pilna laika studijās studējošie, kuri nav akadēmiskajā atvaļinājumā, kā arī nav ieradušies Latvijā īsajā mobilitātē vai nav devušies mobilitātē.
Informācija par pilna laika studējošo skaitu tiks pārbaudīta projektu iesniegumu vērtēšanas procesā. Informāciju par pilna laika studējošo skaitu izgūs IZM no Valsts izglītības informācijas sistēmas. Vērtējot pilna laika studentu skaitu attiecībā pret projekta kopējo attiecināmo finansējumu, tika ņemts vērā arī konsolidācijas process, kas ietekmē pilna laika studentu skaitu augstskolā. 

Noteikumu projektā noteikto mērķstipendiju izmaksu ierobežojums noteikts, pamatojoties uz Ministru kabineta 2024. gada 17. decembra noteikumu Nr. 818 “Noteikumi par stipendijām” 5.3. apakšpunktu, kas nosaka, ka paaugstinātās stipendijas apmērs nepārsniedz minimālās stipendijas divkāršu apmēru. Stipendijas tiek maksātas tikai par studentu inovāciju pieteikuma īstenošanu.

Atlīdzība par projekta īstenošanas personāla veikto darbu var būt:
1) bez atlīdzības (mentori);
2) pamatojoties uz darba līgumu vai rīkojumu par iecelšanu amatā, atbilstoši projekta iesniedzēja iekšējai darba samaksas noteikšanas kārtībai;
3) pamatojoties uz pakalpojuma līgumu atbilstoši pakalpojuma sniedzēja faktiski sniegtajam ieguldījumam, nodrošinot, ka izmaksas ir pamatotas un pierādāmas.

Mentors ir savas jomas profesionālis, kas brīvprātīgi dalās praktiskās zināšanās un pieredzē un sniedz studentu inovāciju programmas dalībniekiem ar uzņēmējdarbības un inovāciju attīstību saistītus padomus. Mentors var tikt piesaistīts arī kā studentu darbu vadītājs. Mentors par savu dalību studentu inovāciju programmā nesaņem atlīdzību.

Studentu darbu vadītāju pienākums ir nodrošināt apstiprinātā studentu inovāciju pieteikuma īstenošanā iesaistītā studējošā vai studējošo komandas fiksētās summas maksājuma metodikās noteikto metodisko fāžu izpildi. Studentu inovāciju programmai ir jābūt ilgtermiņā vērstai uz augstskolas vides attīstību, kas sekmē studentu uzņēmējspējas, inovatīvu domāšanu, caurviju kompetenču attīstību, līdz ar to, ja studentu darbu vadīšanai tiek piesaistīts savas jomas profesionālis ārpus augstskolas, ir svarīgi nodrošināt augstskolu pasniedzēju zināšanu pārņemšanu no šādiem studentu darbu vadītājiem, tādējādi stiprinot pašas augstskolas kapacitāti.

Ar studentu inovāciju pieteikumu īstenošanu saistītās materiālu un pakalpojumu tiešās attiecināmās izmaksas ietver:
1) laboratoriju, testēšanas aprīkojuma, projektēšanas iekārtu izmantošanas, analīžu veikšanas un citu pamatotu pakalpojumu izmaksas;
2) materiālu nodrošinājuma izmaksas – fizikālie, bioloģiskie, ķīmiskie un citi materiāli, izmēģinājuma dzīvnieki, reaktīvi, ķimikālijas, laboratorijas trauki, medikamenti pētniecībai, elektronikas komponentes un moduļi, un citu pamatotu materiālu izmaksas.

Ar studentu inovāciju programmas īstenošanu saistītās tiešās attiecināmās izmaksas ietver:
1. projekta īstenošanas personāla izmaksas (t.sk. nodrošinot studentu komandu veidošanas un specializēto mācību īstenošanu, kas nepieciešamas studentu inovāciju pieteikumu uzsākšanai vai realizēšanai):
1.1. ekspertu atlīdzības izmaksas par individuālo konsultāciju sniegšanu, kas tieši saistītas ar studentu inovāciju pieteikuma tematiku un vērstas uz studentu inovāciju pieteikuma mērķu un rezultātu sasniegšanu. Finansējuma saņēmējs ekspertu piesaisti var plānot trīs veidos: (a) uz darba līguma pamata, atlīdzību nosakot saskaņā ar finansējuma saņēmēja iekšējiem noteikumiem par atlīdzību; (b) sadarbības partneru deleģētie eksperti, atlīdzību nosakot atbilstoši faktiskajām izmaksām, kas ir pamatotas, pierādāmas (ir apkopoti un izanalizēti statistikas dati vai citi objektīvi pārbaudāmi dati par vidējām ekspertu atlīdzības izmaksām atbilstoši sadarbības partnera darbības jomai un eksperta specifikai) un ir minētas sadarbības līgumā, tādējādi nodrošinot, ka sadarbības partnera izmaksas netiek pārkompensētas un neatbilst pakalpojuma līguma pazīmēm; (c) uz iepirkuma līguma pamata. Eksperti individuālo konsultāciju sniegšanai tiek piesaistīti gadījumā, ja studentu inovāciju programmas ietvaros nav nodarbināti atbilstošas kompetences eksperti, kuri var sniegt nepieciešamās zināšanas mācību programmas ietvaros;
1.2. cita projekta īstenošanas personāla izmaksas, kas iesaistās studentu inovāciju programmas īstenošanā, izņemot ekspertu atlīdzības izmaksas par individuālo konsultāciju sniegšanu, kas tieši saistītas ar pieteikuma tematiku. Uz citu projekta īstenošanas personālu attiecas projekta īstenošanas personāls – studentu darbu vadītāji, studentu inovāciju pieteikumu vērtēšanas eksperti, lektori, tehnoloģiju eksperti, laboranti iekārtu apkalpošanai studentu inovācijas projektu ieviešanas laikā u. c. personas, kas iesaistās studentu inovāciju programmas īstenošanā, tai skaitā eksperti, kas vada inovāciju darbnīcas u.c. studentu inovāciju programmas aktivitātes, uzņēmuma izaugsmes treneri (kouči), studentu darbu vadītāji, kuri iesaistās studentu darbu vadīšanā visa inovāciju pieteikuma īstenošanas laikā;
2. mērķstipendiju izmaksas studējošajiem;
3. inovāciju konkursu, sacensību un inovāciju darbnīcu organizēšanas izmaksas, tostarp telpu īres maksa (ja finansējuma saņēmēja projekta aktivitāšu īstenošanai nepieciešams īrēt telpas ārpus finansējuma saņēmēja juridiskās un faktiskās uzturēšanās adreses vai ja augstskolai un projektam ir atsevišķi budžeti);
4. inovāciju konkursu, sacensību un inovāciju darbnīcu organizēšanas materiālu nodrošinājuma izmaksas;
5. studējošo mobilitātes izmaksas Latvijā un ārvalstīs, kas tieši saistītas ar konkrētu studentu inovāciju pieteikumu īstenošanu atsevišķos pamatotos gadījumos, piemēram, pieredzes apmaiņa citās augstskolās, lai nodrošinātu pieteikuma īstenošanu, dalība start-up konkursos un konferencēs, lai prezentētu savu ideju, tīklošanās par sava pieteikuma tematiku, vietējā un starptautiskā līmeņa sadarbības veidošana ar nozari un citām darbībām, kas nepieciešamas fiksētās summas maksājuma metodikās paredzamo metodisko fāžu izpildei;
6. informatīvo un metodisko materiālu izstrādes un publiskošanas izmaksas.

Ar studentu inovāciju pieteikumu vērtēšanu, atlasi, izpildes uzraudzību un rezultātu novērtēšanu saistītās tiešās attiecināmās izmaksas ietver cita projekta īstenošanas personāla izmaksas.

Tiešās attiecināmās izmaksas ietver arī:
1. projekta vadības personāla izmaksas;
2. jaunradītu darba vietu aprīkojuma, tai skaitā biroja mēbeļu un tehnikas, datorprogrammu un licenču iegādes vai nomas izmaksas, aprīkojuma uzturēšanas un remonta izmaksas vai esošo darba vietu atjaunošanas izmaksas finansējuma saņēmējam, ja esošo darba vietu aprīkojums ir nolietojies un tiek norakstīts, ne vairāk kā 3000 euro vienai darba vietai visā projekta īstenošanas laikā, ja personāls ir nodarbināts projektā uz darba līguma pamata. Ja personāls ir nodarbināts normālu darba laiku, darba vietas aprīkojuma iegādes vai nomas izmaksas ir attiecināmas 100 procentu apmērā. Ja personāls ir nodarbināts nepilnu darba laiku, darba vietas aprīkojuma iegādes vai nomas izmaksas ir attiecināmas proporcionāli darba slodzes procentuālajam sadalījumam. Ja personāls ir nodarbināts saskaņā ar daļlaika attiecināmības principu, darba vietas aprīkojuma iegādes vai nomas izmaksas ir attiecināmas proporcionāli darba slodzes procentuālajam sadalījumam un ņemot vērā darbinieka iesaistes periodu projektā pret projekta kopējo īstenošanas ilgumu;
3. komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumu izmaksas;
4. pakalpojuma izmaksas.

Netiešās attiecināmās izmaksas plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15 procentu apmērā no projekta vadības un īstenošanas personāla atlīdzības izmaksām uz darba līguma pamata, kuru ietvaros tai skaitā var segt:
1) iekšzemes komandējumu un darba braucienu izmaksas projekta vadības un īstenošanas personālam atbilstoši vadošās iestādes izstrādātajai metodikai "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika iekšzemes komandējumu izmaksām darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021-2027 īstenošanai";
2) transporta pakalpojumu izmaksas (maksa par degvielu, maksa par sabiedriskā transporta izmantošanu) atbilstoši vadošās iestādes izstrādātajai metodikai "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika 1 km izmaksām darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam  īstenošanai";
3) transporta pakalpojumu iegādes izmaksas (transportlīdzekļu noma, transporta pakalpojumu pirkšana) projekta vadības un īstenošanas personālam;
4) citas izmaksas projekta vadības un īstenošanas personālam Studentu inovāciju programmas un pārējo noteikumu projektā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai.

Ņemot vērā to, ka pasākumā ir plānota atklāta projektu iesniegumu atlase, kurā projekti būs atšķirīgi gan saturiskajā, gan finansējuma apjoma ziņā (no 0,2 milj. euro līdz 3,3 milj. euro) un pasākums ir cilvēkresursu ietilpīgs, tad vienkāršoto izmaksu piemērošana projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksām nav paredzēta. Turklāt atklātas projektu iesniegumu atlases gadījumā nav zināmi konkrētie projekta iesniedzēji un to loks ir plašs (gan valsts, gan privātpersonu dibinātas augstskolas), vienlaikus katrā Latvijas augstskolā ir atšķirīga personāla atlīdzības politika un atlīdzības līmenis, kas, nosakot vienkāršoto izmaksu piemērošanu projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksām, varētu ierobežot projektu mērķu un rezultātu sasniegšanu.

1.1.1.7. pasākumā ir paredzēts izstrādāt fiksētās summas maksājuma metodiku, kas tiks saskaņota ar vadošo iestādi, šādām izmaksām:
1. materiālu un pakalpojumu izmaksas, tostarp laboratoriju, testēšanas aprīkojuma, projektēšanas iekārtu izmantošanas, analīžu veikšanas, materiālu nodrošinājuma un specializēto mācību izmaksas;
2. studējošo mobilitātes izmaksas Latvijā un ārvalstīs, kas tieši saistītas ar konkrētu studentu inovāciju pieteikumu īstenošanu;
3. ekspertu atlīdzības izmaksas par individuālo konsultāciju sniegšanu, kas tieši saistītas ar pieteikuma tematiku.

Finansējuma saņēmējam izmaksas ir attiecināmas, ja tās atbilst šajos noteikumos minētajām izmaksu pozīcijām un ir radušās no projekta iesnieguma iesniegšanas dienas.

Komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumus finansējuma saņēmējs nodrošina saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai 47. un 50. pantu un normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027.gada plānošanas periodā, kā arī ievērojot Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijas.

Noteikumu projekts paredz, ka projekta īstenošanas laikā finansējuma saņēmējam ir iespēja saņemt avansu, kuru var izmaksāt pa daļām. Maksimālais avansa apmērs nepārsniedz 30 procentus no projektam piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma un valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummas. Vienlaikus avansa maksājuma un starpposmu maksājumu kopsumma var būt 100 procenti no projektam piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma un valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummas saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 25. aprīļa noteikumu Nr. 205 "Valsts budžeta līdzekļu plānošanas kārtība Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanai un maksājumu veikšanai 2021.–2027. gada plānošanas periodā" 17. punktā ietverto regulējumu. Saskaņā ar Augstskolu likuma 7. pantu un 78. pantu šie finansējuma saņēmēji ir no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas. Tās īsteno projektu tām deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros. To darbības tiesiskais pamats ir Augstskolu likums, Zinātniskās darbības likums, augstskolu satversmes un citi normatīvie akti. Šāds regulējums ir noteikts, lai valsts dibinātās augstskolas varētu nodrošināt nepārtrauktu finanšu plūsmu un mazinātu finanšu riskus, ņemot vērā to, ka laika posmā no 2023.-2027. gadam tās vienlaikus īstenos vairākus Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2021.-2027. gada plānošanas perioda projektus. Finansējuma saņēmējiem, kas ir privātpersonu dibinātas augstākās izglītības institūcijas, avansa un starpposma maksājumu kopsumma nepārsniedz 90 procentus no projektā piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma un valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummas.
Noteikumu projekts paredz, ka sadarbības iestāde var pieņemt lēmumu par nākamā avansa maksājuma piešķiršanu pēc tam, kad iepriekšējais avansa maksājums ir apgūts pilnā apmērā.

Finansējuma saņēmējs uzkrāj un pēc nepieciešamības sniedz atbildīgajai un sadarbības iestādei informāciju par Studentu inovāciju programmā iesaistīto studējošo un citu iesaistīto pušu un veikto darbību skaitu un citiem raksturojošiem parametriem, kā arī par projekta īstenošanas laikā sasniegtajiem rezultātiem un uzraudzības rādītāju izpildi, tai skaitā par:
1) komersantiem, kas pasākuma ietvaros: 
a) piešķir finansējumu programmas īstenošanai;
b) deleģē uzņēmuma speciālistus kā mentorus  vai darbu vadītājus projekta īstenošanas nodrošināšanai vai kā ekspertus studentu inovāciju pieteikumu atlasē un novērtēšanā;
c) nodrošina piekļuvi studējošajiem uzņēmuma infrastruktūrai studentu inovāciju pieteikumu īstenošanai.
2) studentu inovāciju pieteikumiem sadalījumā pa RIS3 jomām;
3) horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” rādītāju “Sieviešu skaits atbalsta saņēmēju vidū”;
4) informāciju par rezultātu ilgtspējas nodrošināšanu.

Finansējuma saņēmējam studentu inovāciju pieteikumu atbilstība Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 22. pantā noteiktajiem izslēgšanas kritērijiem šajā gadījumā nav jāvērtē, jo studenti tiek iesaistīti mācīšanās procesā.

Noteikumu projektā minētais nosacījums par studējošo prasmju un attieksmes novērtēšanu un iesaistīto mācībspēku, darba vadītāju, mentoru, komersantu un studējošo atgriezeniskās saites analīzi par dalību programmā un labās prakses un pieredzes integrēšanu studiju procesā saistīts ar projekta iesnieguma kvalitātes vērtēšanas kritērijos Nr. 3.1. un Nr. 3.4. noteikto. Veicot studējošo prasmju un attieksmju novērtējumu pirms un pēc dalības studentu inovāciju programmā, tiek noteikti studentu prasmju līmeņa uzlabojumi un attieksmes maiņa, ko studenti iegūst inovāciju programmas ietvaros. Finansējuma saņēmējs iesniedz informāciju pie attiecīgā maksājuma pieprasījuma, taču Sadarbības iestāde neveic iesniegtās informācijas satura izvērtēšanu, minēto kritēriju izpildes izvērtējumu veiks ārvalstu eksperti gala rezultātu izvērtējuma ietvaros.

Finansējuma saņēmējs nodrošina projektā paredzēto rezultātu ilgtspēju piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas, no saviem līdzekļiem vai jauniem piesaistītiem dažādu projektu līdzekļiem, šajā laika periodā paredzot:
1) studentu inovāciju pieteikumu rezultātu publisku pieejamību saskaņā ar finansējuma saņēmēja intelektuālā īpašuma politiku (tiktāl, ciktāl netiek skartas komercintereses, ja attiecināms);
2) studentu inovāciju programmas īstenošanu vai uz studējošo inovācijas kompetenču un uzņēmīguma attīstību vērstu integrētu pasākumu sistēmisku īstenošanu.

Noteikumu projektā minētā rezultātu ilgtspēja nav ilgtspēja Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai, 65.panta 1.punkta izpratnē, ņemot vērā, ka noteikumu projekts neparedz investīcijas infrastruktūrā vai produktīvas investīcijas.

Sadarbības iestāde neveic projektu pēcuzraudzību. Finansējuma saņēmējs informāciju par rezultātu ilgtspēju iesniedz pēc atbildīgās iestādes pieprasījuma.

Ja finansējuma saņēmējs vienlaikus ir vai plāno būt sadarbības partneris citam finansējuma saņēmējam, finansējuma saņēmējs nodala savas funkcijas no tām funkcijām, kuras tas pilda kā sadarbības partneris.

Noteikumu projekts paredz, ka finansējuma saņēmējs novērš dubultā finansējuma neiestāšanos un nepārklāšanos ar citiem valsts un ārvalstu finanšu instrumentiem un nodrošina sinerģiju un demarkāciju ar citiem līdzīgiem vai saistītiem projektiem. Finansējuma saņēmējs nodrošina sinerģiju un demarkāciju ar tādiem projektiem kā, piemēram, 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana kopējā P&A sistēmā" 1.1.1.3. pasākums "Praktiskas ievirzes pētījumi" un 1.1.1.9. pasākums "Pēcdoktorantūras pētījumi”, kā arī Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 5.2.1.1.i. investīcijas "Pētniecības, attīstības un konsolidācijas granti" otrās kārtas "Konsolidācijas un pārvaldības izmaiņu ieviešanas granti". Projekta iesniedzējam projekta iesniegumā tai skaitā jāapraksta uzraudzības mehānisms kā tiks kontrolēts, ka studentu inovāciju studentu pieteikumos īstenotās darbības un izmaksas nepārklājas ar citiem P&A projektiem, kur pētniekiem ir iespējams piesaistīt studentus kā tehnisko personālu (piemēram, 1.1.1.9. pasākuma pētniecības pieteikumu ietvaros un 1.1.1.3. pasākuma projektu ietvaros).

Finansējuma saņēmēja iestādē izveidojamā kontroles sistēma aptver Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. septembra Regulas (ES, Euratom) Nr. 2024/2509 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (pārstrādāta redakcija) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK), likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", Komisijas paziņojuma Nr. C/2021/2119 Norādījumi par izvairīšanos no interešu konfliktiem un to pārvaldību saskaņā ar Finanšu regulu 2021/C 121/01 un Ministru kabineta 2017. gada 17. oktobra noteikumu Nr. 630 "Noteikumi par iekšējās kontroles sistēmas pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai publiskas personas institūcijā" prasības:
- preventīvus pasākumus un konstatēšanas pasākumus interešu konflikta riska kontrolei, t. sk. paziņošanas procedūru, labošanas pasākumus;
- pasākumus aizliegtās vienošanās riska kontrolei.

Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris projekta īstenošanas laikā nodrošina interešu konflikta neesību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. septembra Regulas (ES, Euratom) Nr. 2024/2509 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (pārstrādāta redakcija) 61. panta prasībām un publisko iepirkumu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, kā arī paraksta interešu konflikta neesības apliecinājumu.

Studentu pieteikumu vērtēšanas komisijā nedrīkst iekļaut tādu komisijas locekli, kurš ir saistīts ar citiem studentu inovāciju pieteikumu īstenošanā iesaistītiem darbiniekiem (algoti studentu darbu vadītāji, konsultāciju sniedzēji, mentori u.c.) vai pieteikumu iesniedzējiem Ideju bankā jeb komisijas loceklis un projektā iesaistītais cits darbinieks nedrīkst pārstāvēt vienu un to pašu institūciju konkrētā studentu inovāciju pieteikumu konkursā, ja iestājas interešu konflikta pazīmes.

Gadījumā, ja projekta ietvaros rodas nepieciešamība piešķirt de minimis atbalstu, finansējuma saņēmējam pirms atbalsta piešķiršanas ir jāizstrādā un ar sadarbības iestādi jāsaskaņo de minimis atbalsta piešķiršanas kārtība 1.1.1.7.pasākuma projekta ietvaros.

Ja inovāciju pieteikumu īstenošanas ietvaros tiek konstatēts atbalsts saimnieciskās darbības veikšanai, proti, inovāciju pieteikuma īstenotājs uzsāk saimniecisku darbību, dibina jaunuzņēmumu, un atbalsts saimnieciskās darbības veikšanai ir kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, finansējuma saņēmējs lemj par de minimis atbalsta piešķiršanu inovāciju pieteikuma īstenotājam saskaņā ar Eiropas Komisijas 2023. gada 13. decembra Regulu (ES) Nr. 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk – Komisijas regula Nr. 2023/2831) un normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību.

Komisijas regulas Nr. 2023/2831 ietvaros trīs gadu laikposms ir jāvērtē kā slīdošs periods un attiecībā uz katru jaunu de minimis atbalsta piešķiršanu jāņem vērā de minimis atbalsta kopsumma, kas piešķirta iepriekšējos trīs gados. 

Atbalsts tiek piešķirts ar finansējuma saņēmēja lēmumu un ir uzskatāms par komercdarbības atbalstu inovāciju pieteikuma īstenotājam. Lēmuma pieņemšanas diena ir uzskatāma par komercdarbības atbalsta piešķiršanas brīdi.

Inovāciju pieteikuma īstenotājs kā atbalsta pretendents, kas pretendē uz minēto atbalstu, piesakās atbalstam, iesniedzot de minimis atbalsta uzskaites sistēmā (turpmāk – sistēma) sagatavoto veidlapas izdruku vai norāda sistēmā izveidotās un apstiprinātās pretendenta veidlapas identifikācijas numuru. Finansējuma saņēmējs kā atbalsta sniedzējs uzskaita atbalstu, kas sniegts saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 2023/2831, ievērojot prasības normatīvajos aktos par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību.

Gadījumos, kad students sadarbības laikā ar studentu inovāciju fondu uzsāks saimnieciskas darbības, tā iepriekš saņemtais finansējums tiks pārklasificēts par de minimis atbalstu.

Prasība par de minimis atbalsta piešķiršanu ir attiecināma uz studentu inovāciju programmas īstenošanas periodu.

1.1.1.7. pasākuma Eiropas Reģionālās attīstības fonda investīcijām piemērots 8. intervences kods (Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 3 155 625 euro),  11. intervences kods (Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 3 155 625 euro), 12. intervences kods (Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 3 155 625 euro), 28. intervences kods (Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 3 155 625 euro) un 29. intervences kods (Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 1 402 500 euro) atbilstoši Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmai 2021.–2027. gadam.