Anotācija (ex-ante)

Ievērojot Vadības likumā, kas stājies spēkā 2022.gada 4.maijā, ietverto deleģējumu, ir izstrādāti šie noteikumi.

Līdzīgi kā ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas periodā finanšu plūsmas nodrošināšanai informācija par projektu maksājumiem, maksājumiem finansējuma saņēmējiem un Eiropas Komisijai deklarējamiem izdevumiem izsekojamā veidā tiks glabāta Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā. Minēto informāciju ievada finansējuma saņēmēji un Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās iestādes atbilstoši to noteiktai kompetencei. Papildu ES fondu saņemto un izlietoto līdzekļu detalizētā grāmatvedības uzskaite Valsts kasē kā grāmatvedības iestādē netiks nodrošināta, izņemot uzņemto saistību pret Eiropas Komisiju uzskaite ES fondu griezumā.

Lai arī Ministru kabineta (turpmāk - MK) noteikumu projekts paredz, ka valsts budžeta līdzekļu plānošana Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanai un maksājumu veikšanai ES fondi 2021.-2027.gada plānošanas periodam paliek līdzīga kā tas bija 2014.-2020.gada plānošanas periodā, ir veikti daži uzlabojumi tā tiesiskajā regulējumā.

Līdzīgi kā 2014.-2020.gada plānošanas periodā MK noteikumu projekts paredz 90% ierobežojumu kopā avansa un starpposma maksājumiem, tomēr šajā plānošanas periodā papildus ir iekļauta tiesību norma, kas paredz, ka maksimālais avansa apmērs var būt ne vairāk kā 30% no projekta kopējā plānotā finansējuma, ja vien normatīvajā aktā par specifiskā atbalsta mērķa īstenošanu nav paredzēts citādāk.  Paredzētais izmaksājamais avansa 30 % apmērā ierobežojums ir noteikts, lai veidotu drošas finanšu plūsmas nodrošināšanu un izvairītos no gadījumiem, kad, piemēram, komersantu īstenotos ES fondu projektos tiek prasīts  90 % liels avanss, kurš var netikt izlietots paredzētajam mērķim un normatīvā regulējuma pārkāpumu dēļ nepieciešams to atgūt, tādējādi radot potenciālus riskus avansa atgūšanai. Avansa ierobežojums un atlikušo starpposma maksājumu kopsumma līdz 90 % no projekta attiecināmajām izmaksām nodrošinātu nepieciešamo naudas plūsmu finansējuma saņēmējiem, vienlaikus samazinot slogu avansa uzraudzībai, atmaksai, kā arī samazinātu potenciālos riskus, kad, paredzot pārmērīgu lielu avansu, neatbilstoši veikto izdevumu konstatēšanas gadījumā tas būtu jāatmaksā. Centrālā finanšu un līgumu aģentūra kā sadarbības iestāde ir secinājusi, ka specifiskā atbalsta mērķa pasākumos, kuros 2014.-2020.gada plānošanas periodā tika apstiprināts avanss, vidēji apstiprinātā avansu summa sasniedza 33,7 % no finansējuma projektiem. Lielāku avansa apjomu būs iespējams noteikt konkrētajā normatīvajā aktā par specifiskā atbalsta mērķa īstenošanu ar atbilstošu izvērtējumu anotācijā, ja tas nepieciešams šī specifiskā atbalsta mērķa īstenošanai un ES fondu projektu savlaicīgai īstenošanai.
MK noteikumu projektā noteikts, ka ES fondu projektā, kas klasificējams kā komercdarbības atbalsts atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktam, bankas garantijas par avansa summu termiņš nav īsāks par četriem mēnešiem pēc līgumā vai vienošanās nosacījumos noteiktā projekta īstenošanas pabeigšanas datuma, tādējādi pagarinot avansa summas termiņu no diviem mēnešiem uz četriem mēnešiem.
Papildus MK noteikumu projektā ir paredzēts, ka, lai saņemtu ES fondu finansējumu finansējuma saņēmējam, izņemot valsts budžeta iestādes un budžeta nefinansētas iestādes, vairs nebūs obligāta prasība atvērt kontu Valsts kasē. Ja finansējuma saņēmējs ir  budžeta nefinansēta iestāde, tad tā atbilstoši normatīvajiem aktiem budžeta un finanšu vadības jomā, atver kontu tikai Valsts kasē. 
Savukārt, avansa maksājuma saņemšanai precizēts, ka finansējuma saņēmējs turpmāk varēs atvērt kontu ne tikai Latvijas Republikā reģistrētā kredītiestādē, bet arī Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī reģistrētā kredītiestādē.
Vienlaikus  MK noteikumu projektā noteikts, ka maksājuma pieteikuma un konta slēguma iesniegšanai Eiropas Komisijā sagatavošanu vadības informācijas sistēmā nodrošina grāmatvedības iestāde sadarbībā ar vadošo iestādi un sadarbības iestādi atbilstoši ES tiesību aktos noteiktai pārskata formai un Finanšu ministrijas iekšējos normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai.
Papildus MK noteikumu projektā netiek atrunāts sadarbības iestādes pienākums iesniegt Valsts kasei plānoto ES fondu maksājumu prognozi, šāds pienākums, kā arī prognozes iesniegšanas biežums un kārtība tiks noteikta Finanšu ministrijas iekšējos normatīvajos aktos. Līdzīgi MK noteikumu projektā netiek noteikts grāmatvedības iestādes Eiropas Komisijai iesniedzamo maksājumu pieteikumu skaits grāmatvedības gada ietvaros, atstājot arī to Finanšu ministrijas iekšējo normatīvo aktu ziņā.