24-TA-653: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par apropriācijas pārdali no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 20.00.00 "Veselības aprūpes pasākumu īstenošana" uz budžeta resoru "29. Veselības ministrija"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts Par apropriācijas pārdali no budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums “20.00.00 programmā “Veselības aprūpes pasākumu īstenošana” uz budžeta resoru "29. Veselības ministrija" ir izstrādāts pamatojoties uz:
Informatīvo ziņojumu "Par slimnīcu tīkla attīstību" (MK 30.04.2024. sēdes protokols Nr.18 49.§) (24-TA-481);
Ministru kabineta noteikumu projektu "Metodiskās vadības institūcijas noteikumi" (24-TA-317);
Likuma ''Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam'' 72. pantu.
Informatīvo ziņojumu "Par slimnīcu tīkla attīstību" (MK 30.04.2024. sēdes protokols Nr.18 49.§) (24-TA-481);
Ministru kabineta noteikumu projektu "Metodiskās vadības institūcijas noteikumi" (24-TA-317);
Likuma ''Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam'' 72. pantu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ministru kabinetam nepieciešams pieņemt lēmumu par apropriācijas pārdali, lai uzsāktu noteikt metodiskās vadības institūcijas statusa piešķiršanas kritērijus un kārtību, institūcijas tiesības un veicamos uzdevumus noteiktajā veselības aprūpes jomā, kā arī publisku līdzekļu ieguldīšanu metodiskās vadības institūcijā un nodrošinātu tās darbību.
Spēkā stāšanās termiņš
02.09.2024.
Pamatojums
Lai uzsāktu noteikt metodiskās vadības institūcijas statusa piešķiršanas kritērijus un kārtību, institūcijas tiesības un veicamos uzdevumus noteiktajā veselības aprūpes jomā, kā arī publisku līdzekļu ieguldīšanu metodiskās vadības institūcijā un nodrošinātu tās darbību.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Šobrīd valstī nav noteikta viena vadošā iestādē kādā no prioritārajām veselības aprūpes jomām, kas nodrošinātu sistēmisku ārstniecības procesu kvalitātes pārraudzību valstī, izstrādājot vienotus profilakses, diagnostikas, ārstēšanas un tās pēctecības principus. Attīstoties medicīnai kopumā un pilnveidojot ārstniecības procesu, mūsdienās būtiski ir veikt visaptverošu pacientu ārstēšanas un aprūpes infrastruktūras uzlabošanu. Šobrīd atsevišķās veselības aprūpes jomās nav vienotu pamatprincipu nedz infrastruktūrai un funkcionalitātei, nedz nacionālam redzējumam. Ir dažādas pieejas pacientu ārstēšanā, sadarbība starp iesaistītajām pusēm ir pilnveidojama, tādējādi ir nepieciešams izveidot un nodrošināt tādu veselības aprūpes pakalpojuma infrastruktūru un sniegšanu, kas atbilstu noteiktām kvalitātes, efektivitātes un drošības prasībām. Valsts institūcijas nosaka kopējās prasības veselības aprūpes iestādēm un ārstēšanas procesam, tomēr šobrīd novērojams vienotu prasību trūkums tieši noteiktas veselības aprūpes jomas ietvaros - novērojama atšķirīga prasību interpretācija un pieeja pakalpojumu sniegšanā.
Projekts paredz noteikt vienu vadošo iestādi katrā prioritārajā veselības aprūpes jomā, kas nodrošinātu vienotu veselības aprūpes pakalpojumu vadību, vienotu pieeju veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā, vienotu kvalitātes uzraudzību un speciālistu apmācību. Tādējādi tiks nodrošināta iedzīvotājiem iespēja saņemt līdzvērtīgus pakalpojumus – gan satura gan kvalitātes ziņā neatkarīgi no to sniegšanas vietas, personāla profesionālo iemaņu pilnveide (zināšanu pārnesi) un inovācijas (pētniecības attīstība sadarbojoties ar universitātēm). Detalizētu situācijas izklāstu skatīt pie Ministru kabineta noteikumu projekta "Metodiskās vadības institūcijas noteikumi" (24-TA-317).
Projekts paredz noteikt vienu vadošo iestādi katrā prioritārajā veselības aprūpes jomā, kas nodrošinātu vienotu veselības aprūpes pakalpojumu vadību, vienotu pieeju veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā, vienotu kvalitātes uzraudzību un speciālistu apmācību. Tādējādi tiks nodrošināta iedzīvotājiem iespēja saņemt līdzvērtīgus pakalpojumus – gan satura gan kvalitātes ziņā neatkarīgi no to sniegšanas vietas, personāla profesionālo iemaņu pilnveide (zināšanu pārnesi) un inovācijas (pētniecības attīstība sadarbojoties ar universitātēm). Detalizētu situācijas izklāstu skatīt pie Ministru kabineta noteikumu projekta "Metodiskās vadības institūcijas noteikumi" (24-TA-317).
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Noteikumu Nr.555 5.4. apakšpunkts nosaka, ka Nacionālais veselības dienests slēdz līgumus ar ārstniecības iestādi par organizatoriski metodiskā darba nodrošināšanu. Līgumu slēdz ar ārstniecības iestādi, kura ir specializējusies attiecīgo veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā, tomēr šobrīd netiek noteiktas prasības, kuras sasniedzot ārstniecības iestāde var nodrošināt metodisko vadību kādā no prioritārajām veselības aprūpes jomām, tādējādi radot neskaidrību un nevienlīdzību.
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu metodiskās vadības institūcijas darbību no 2024. gada 2.septembra papildus nepieciešami 666 971 euro.
Detalizētu situācijas izklāstu skatīt pie Ministru kabineta noteikumu projekta "Metodiskās vadības institūcijas noteikumi" (24-TA-317).
Lai nodrošinātu metodiskās vadības sasaisti ar aktuālo veselības politikas plānošanā, ievērojot arī, ka tai deleģēto funkciju izpilde nosaka vairāku padotības iestāžu kompetenču pārraudzību, kā arī, lai stiprinātu tieši Veselības ministrijas resursus, metodiskās vadības institūcijas statusu piešķir Veselības ministrija. Ārstniecības vai augstākās izglītības iestāde, lai saņemtu metodiskās vadības institūcijas statusu, iesniedz Veselības ministrijā iesniegumu. Tā pat Veselības ministrijai noteiktas tiesības apturēt vai pārtraukt metodiskās vadības institūcijas darbu.
Metodiskās vadības institūcija tai deleģētos valsts pārvaldes uzdevumus veic Veselības ministrijas pakļautībā. Ņemot vērā, ka deleģējumā Ārstniecības likumā, nav noteikts, ka Veselības ministrija pārrauga metodiskās vadības institūcijas, saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 7.panta 51 daļu, Veselības ministrija metodiskās vadības institūciju padotību īsteno pakļautības formā.
Metodiskās vadības institūcijas darbība ir definēta kā valsts deleģētā funkcija un tādējādi tā nav uzskatāma par saimniecisko pakalpojumu sniedzēju.
Lai metodiskās vadības institūcijas darbotos sasaistē ar aktuālajiem notikumiem veselības aprūpes jomā, kā arī, lai nodrošinātu efektīvu metodiskās vadības institūciju izstrādāto inovāciju ieviešanu, Veselības ministrijā un NVD plānots ieviest papildus pa vienai amata vietai - metodisko vadības institūciju koordinators. Koordinatoru piesaiste Veselības ministrijā un NVD ļaus nodrošināt arī operatīvāku sadarbību metodiskās vadības institūcijām ar valsts pārvaldi. Finansējums papildus amata vietām tiks īstenots VM budžeta apakšprogrammas 45.01.00 "Veselības aprūpes finansējuma administrēšana un ekonomiskā novērtēšana" un programmas 97.00.00 "Nozaru vadība un politikas plānošana" ietvaros.
Detalizētu situācijas izklāstu skatīt pie Ministru kabineta noteikumu projekta "Metodiskās vadības institūcijas noteikumi" (24-TA-317).
Lai nodrošinātu metodiskās vadības sasaisti ar aktuālo veselības politikas plānošanā, ievērojot arī, ka tai deleģēto funkciju izpilde nosaka vairāku padotības iestāžu kompetenču pārraudzību, kā arī, lai stiprinātu tieši Veselības ministrijas resursus, metodiskās vadības institūcijas statusu piešķir Veselības ministrija. Ārstniecības vai augstākās izglītības iestāde, lai saņemtu metodiskās vadības institūcijas statusu, iesniedz Veselības ministrijā iesniegumu. Tā pat Veselības ministrijai noteiktas tiesības apturēt vai pārtraukt metodiskās vadības institūcijas darbu.
Metodiskās vadības institūcija tai deleģētos valsts pārvaldes uzdevumus veic Veselības ministrijas pakļautībā. Ņemot vērā, ka deleģējumā Ārstniecības likumā, nav noteikts, ka Veselības ministrija pārrauga metodiskās vadības institūcijas, saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 7.panta 51 daļu, Veselības ministrija metodiskās vadības institūciju padotību īsteno pakļautības formā.
Metodiskās vadības institūcijas darbība ir definēta kā valsts deleģētā funkcija un tādējādi tā nav uzskatāma par saimniecisko pakalpojumu sniedzēju.
Lai metodiskās vadības institūcijas darbotos sasaistē ar aktuālajiem notikumiem veselības aprūpes jomā, kā arī, lai nodrošinātu efektīvu metodiskās vadības institūciju izstrādāto inovāciju ieviešanu, Veselības ministrijā un NVD plānots ieviest papildus pa vienai amata vietai - metodisko vadības institūciju koordinators. Koordinatoru piesaiste Veselības ministrijā un NVD ļaus nodrošināt arī operatīvāku sadarbību metodiskās vadības institūcijām ar valsts pārvaldi. Finansējums papildus amata vietām tiks īstenots VM budžeta apakšprogrammas 45.01.00 "Veselības aprūpes finansējuma administrēšana un ekonomiskā novērtēšana" un programmas 97.00.00 "Nozaru vadība un politikas plānošana" ietvaros.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Noteikumu Nr.555 5.4. apakšpunkts nosaka, ka Nacionālais veselības dienests slēdz līgumus ar ārstniecības iestādi par organizatoriski metodiskā darba nodrošināšanu.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Veselības aprūpē, saskaņā ar OECD veikto apkopojumu*, nelietderīgus tēriņus veido:
1) nepilnības klīniskajā praksē (neefektīva un neatbilstoša (zemas kvalitātes) klīniskā aprūpe, negadījumi veselības aprūpē, pakalpojumu dublēšana),
2) nepilnības pakalpojumu apmaksā un sniegšanā (pārāk augsta samaksa par pakalpojumu, neizmantoto resursu, piemēram, medikamentu un citu medicīnisko piederumu izmešana, dārgu materiālu, līdzekļu izmantošana, ja pieejamas lētākas alternatīvas),
3) nepilnības veselības aprūpes pārvaldībā, piemēram, neefektīvi administratīvie izdevumi.
Ieviešot metodisko vadību, kas nodrošinās pakalpojumu kvalitātes pilnveidi, palīdzēs esošos resursus izmantot efektīvāk, kā arī sekmēs ekonomiski pamatotu pakalpojumu sniegšanu tādējādi samazinot nelietderīgos tēriņus ilgtermiņā.
Attiecībā uz Metodiskās vadības institūciju pienākumu nodrošināšanai nepieciešamajiem cilvēkresursiem, Veselības ministrija aptaujāja ārstniecības iestādes, lai apzinātu pienākumu īstenošanas iespējas. Metodiskās vadības institūcijām ir būtiska loma kvalitātes procesu pilnveidei veselības aprūpē, līdz ar to, izvērtējot saņemtos priekšlikumus metodisko centru darbības nodrošināšanai, tika izvēlēts piemērotākais cilvēkresursu modelis, pēc iespējas nodrošinot Veselības ministrijas izvirzīto pienākumu īstenošanu un radot mazāko ietekmi uz budžetu.
Kā norāda VSIA "Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs" - noslēgtajā līgumā ar NVD par metodiskās vadības īstenošanu psihiskās veselības jomā, piešķirts finansējums divām metodiskā darba koordinatora slodzēm, kā arī paredzēts papildus finansējums ekspertu atalgojumam. Ņemot vērā Ārstniecības likumā noteikto (spēkā ar 2024.gada 1.aprīli), metodiskās vadības institūciju pienākumi pārsniedz iepriekš NVD slēgto metodisko līgumu ietvaru - kontroles funkciju īstenošanai, nepieciešamas papildus divas amata slodzes. Tā pat lai nodrošinātu metodiskās vadības institūcijai izvirzīto mērķu sasniegšanu, paredzēts finansējums metodiskā centra vadītājam (1 slodze). Savukārt, lai nepazaudētu saikni ar vadošajiem jomas profesionāļiem, kuriem būtu nozīmīga loma kā ekspertiem metodisko standartu recenzēšanā un pārraudzīšanā – metodiskajiem centiem paredzēts finansējums jomas ekspertu piesaistei, t.i., profesorus, asociētos profesorus, docentus, zinātņu doktorus, vadošos pētniekus u.tml. kvalifikācijas speciālistus, tai skaitā ārstus, māsas, ārsta palīgus, pacientu pārstāvjus un nepieciešamības gadījumā arī ārvalstu speciālistus. Katra metodiskās vadības institūcija ik mēnesi var piesaistīt darba grupas ekspertus ne vairāk kā 18 stundas (skat. pielikumu).
Paredzēts, ka metodiskās vadības institūcijas tai uzdotos pienākumus īstenos, piesaistot konkrētas jomas speciālistus, neatkarīgi no to darba vietas, profesionālās sabiedriskās organizācijas, izveidos patstāvīgi strādājošas ekspertu grupas dažādu ārstēšanas programmu, apakšprogrammu metodisko standartu izveidošanai un atjaunošanai.
Metodiskās vadības institūcijām, piesaistot ekspertus uz noteiktu ekspertīzes apjomu, nepieciešams izstrādāt ekspertu piesaistes procedūru, kas var ietvert arī publisko iepirkumu noteikta veida pakalpojumiem, samaksu veicot pēc stundu tarifa likmes.
* OECD. (2017). Tackling Wasteful Spending on Health, OECD Publishing, Paris, https://doi.org/10.1787/9789264266414-en
Nozarē ir pieejami cilvēkresursi, kuri iesaistīsies metodisko centru attīstības mērķu sasniegšanā.
1) nepilnības klīniskajā praksē (neefektīva un neatbilstoša (zemas kvalitātes) klīniskā aprūpe, negadījumi veselības aprūpē, pakalpojumu dublēšana),
2) nepilnības pakalpojumu apmaksā un sniegšanā (pārāk augsta samaksa par pakalpojumu, neizmantoto resursu, piemēram, medikamentu un citu medicīnisko piederumu izmešana, dārgu materiālu, līdzekļu izmantošana, ja pieejamas lētākas alternatīvas),
3) nepilnības veselības aprūpes pārvaldībā, piemēram, neefektīvi administratīvie izdevumi.
Ieviešot metodisko vadību, kas nodrošinās pakalpojumu kvalitātes pilnveidi, palīdzēs esošos resursus izmantot efektīvāk, kā arī sekmēs ekonomiski pamatotu pakalpojumu sniegšanu tādējādi samazinot nelietderīgos tēriņus ilgtermiņā.
Attiecībā uz Metodiskās vadības institūciju pienākumu nodrošināšanai nepieciešamajiem cilvēkresursiem, Veselības ministrija aptaujāja ārstniecības iestādes, lai apzinātu pienākumu īstenošanas iespējas. Metodiskās vadības institūcijām ir būtiska loma kvalitātes procesu pilnveidei veselības aprūpē, līdz ar to, izvērtējot saņemtos priekšlikumus metodisko centru darbības nodrošināšanai, tika izvēlēts piemērotākais cilvēkresursu modelis, pēc iespējas nodrošinot Veselības ministrijas izvirzīto pienākumu īstenošanu un radot mazāko ietekmi uz budžetu.
Kā norāda VSIA "Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs" - noslēgtajā līgumā ar NVD par metodiskās vadības īstenošanu psihiskās veselības jomā, piešķirts finansējums divām metodiskā darba koordinatora slodzēm, kā arī paredzēts papildus finansējums ekspertu atalgojumam. Ņemot vērā Ārstniecības likumā noteikto (spēkā ar 2024.gada 1.aprīli), metodiskās vadības institūciju pienākumi pārsniedz iepriekš NVD slēgto metodisko līgumu ietvaru - kontroles funkciju īstenošanai, nepieciešamas papildus divas amata slodzes. Tā pat lai nodrošinātu metodiskās vadības institūcijai izvirzīto mērķu sasniegšanu, paredzēts finansējums metodiskā centra vadītājam (1 slodze). Savukārt, lai nepazaudētu saikni ar vadošajiem jomas profesionāļiem, kuriem būtu nozīmīga loma kā ekspertiem metodisko standartu recenzēšanā un pārraudzīšanā – metodiskajiem centiem paredzēts finansējums jomas ekspertu piesaistei, t.i., profesorus, asociētos profesorus, docentus, zinātņu doktorus, vadošos pētniekus u.tml. kvalifikācijas speciālistus, tai skaitā ārstus, māsas, ārsta palīgus, pacientu pārstāvjus un nepieciešamības gadījumā arī ārvalstu speciālistus. Katra metodiskās vadības institūcija ik mēnesi var piesaistīt darba grupas ekspertus ne vairāk kā 18 stundas (skat. pielikumu).
Paredzēts, ka metodiskās vadības institūcijas tai uzdotos pienākumus īstenos, piesaistot konkrētas jomas speciālistus, neatkarīgi no to darba vietas, profesionālās sabiedriskās organizācijas, izveidos patstāvīgi strādājošas ekspertu grupas dažādu ārstēšanas programmu, apakšprogrammu metodisko standartu izveidošanai un atjaunošanai.
Metodiskās vadības institūcijām, piesaistot ekspertus uz noteiktu ekspertīzes apjomu, nepieciešams izstrādāt ekspertu piesaistes procedūru, kas var ietvert arī publisko iepirkumu noteikta veida pakalpojumiem, samaksu veicot pēc stundu tarifa likmes.
* OECD. (2017). Tackling Wasteful Spending on Health, OECD Publishing, Paris, https://doi.org/10.1787/9789264266414-en
Nozarē ir pieejami cilvēkresursi, kuri iesaistīsies metodisko centru attīstības mērķu sasniegšanā.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji
Ietekmes apraksts
Paredzēts, ka metodiskās vadības institūcija noteiktajā nozarē (gan valsts, gan privātajā sektorā) nodrošinās vienotu veselības aprūpes pakalpojumu vadību, vienotu pieeju veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā, vienotu kvalitātes uzraudzību un speciālistu apmācību.
Juridiskās personas
- Veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji
Ietekmes apraksts
Paredzēts, ka metodiskās vadības institūcija noteiktajā nozarē (gan valsts, gan privātajā sektorā) nodrošinās vienotu veselības aprūpes pakalpojumu vadību, vienotu pieeju veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā, vienotu kvalitātes uzraudzību un speciālistu apmācību.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
666 971
0
3 882 995
0
4 417 995
4 417 995
2.1. valsts pamatbudžets
0
666 971
0
3 882 995
0
4 417 995
4 417 995
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-666 971
0
-3 882 995
0
-4 417 995
-4 417 995
3.1. valsts pamatbudžets
0
-666 971
0
-3 882 995
0
-4 417 995
-4 417 995
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
666 971
0
3 882 995
0
4 417 995
4 417 995
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Rīkojuma projekts paredz atbilstoši likuma ''Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam'' 72. pantam atbalstīt apropriācijas pārdali 2024. gadam 666 971 euro apmērā no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 20.00.00 "Veselības aprūpes pasākumu īstenošana" uz Veselības ministrijas (Nacionālā veselības dienesta) budžeta apakšprogrammu 45.01.00 "Veselības aprūpes finansējuma administrēšana un ekonomiskā novērtēšana", lai no 2024. gada 2.septembra nodrošinātu metodiskās vadības institūcijas darbību (skatīt 1. un 2. pielikumu).
Veselības ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavos un iesniegs Finanšu ministrijā pieprasījumu par apropriācijas pārdali atbilstoši šā rīkojuma 1. punktam.
Finanšu ministram normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā informēt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju par šā rīkojuma 1. punktā minētajām apropriācijas pārdali un, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā pēc attiecīgās informācijas saņemšanas nav izteikusi iebildumus, veikt apropriācijas pārdali.
Nacionālais veselības dienests veiks publiskos resursu piešķiršanu rīkojuma projekta 1. punktā norādītajiem mērķiem valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai un uzlabošanai, ievērojot Eiropas Komisijas 2011.gada 20.decembra lēmuma “Par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi” (2012/21/ES) nosacījumus. Nacionālais veselības dienests īsteno valsts deleģēto funkciju (nevis saimniecisko darbību) un attiecīgi atbalsts tam nekvalificējas kā komercdarbības atbalsts un regulējums jāpiemēro nav.
Ņemot vērā, ka rīkojuma projektā paredzētajai finansējuma pārdalei ir ietekme arī uz turpmākajiem gadiem, Finanšu ministrijai tiks iesniegti priekšlikumi palielināt Veselības ministrijai bāzes izdevumus 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam, paredzot finansējuma pārdali 2025. gadā 3 882 995 euro apmērā, 2026. gadā un turpmāk ik gadu 4 417 995 euro apmērā no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 20.00.00 "Veselības aprūpes pasākumu īstenošana.
Rīkojuma projekta ietekme uz valsts budžetu atbilst MK noteikumu “Metodiskās vadības institūcijas noteikumi" (24-TA-317) projekta anotācijā norādītajai ietekmei uz valsts budžetu.
Veselības ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavos un iesniegs Finanšu ministrijā pieprasījumu par apropriācijas pārdali atbilstoši šā rīkojuma 1. punktam.
Finanšu ministram normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā informēt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju par šā rīkojuma 1. punktā minētajām apropriācijas pārdali un, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā pēc attiecīgās informācijas saņemšanas nav izteikusi iebildumus, veikt apropriācijas pārdali.
Nacionālais veselības dienests veiks publiskos resursu piešķiršanu rīkojuma projekta 1. punktā norādītajiem mērķiem valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai un uzlabošanai, ievērojot Eiropas Komisijas 2011.gada 20.decembra lēmuma “Par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi” (2012/21/ES) nosacījumus. Nacionālais veselības dienests īsteno valsts deleģēto funkciju (nevis saimniecisko darbību) un attiecīgi atbalsts tam nekvalificējas kā komercdarbības atbalsts un regulējums jāpiemēro nav.
Ņemot vērā, ka rīkojuma projektā paredzētajai finansējuma pārdalei ir ietekme arī uz turpmākajiem gadiem, Finanšu ministrijai tiks iesniegti priekšlikumi palielināt Veselības ministrijai bāzes izdevumus 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam, paredzot finansējuma pārdali 2025. gadā 3 882 995 euro apmērā, 2026. gadā un turpmāk ik gadu 4 417 995 euro apmērā no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 20.00.00 "Veselības aprūpes pasākumu īstenošana.
Rīkojuma projekta ietekme uz valsts budžetu atbilst MK noteikumu “Metodiskās vadības institūcijas noteikumi" (24-TA-317) projekta anotācijā norādītajai ietekmei uz valsts budžetu.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Šobrīd ir sagatavoti MK noteikumu projekts “Metodiskās vadības institūcijas noteikumi” (TA-317), kas paredzēs noteikt metodiskās vadības institūcijas statusa piešķiršanas kritērijus un kārtību, institūcijas tiesības un veicamos uzdevumus noteiktajā veselības aprūpes jomā, kā arī publisku līdzekļu ieguldīšanu metodiskās vadības institūcijā, lai nodrošinātu tās darbību.
Lai metodiskās vadības institūcijas darbotos sasaistē ar aktuālajiem notikumiem veselības aprūpes jomā, kā arī, lai nodrošinātu efektīvu metodiskās vadības institūciju izstrādāto inovāciju ieviešanu, Veselības ministrijā un NVD plānots ieviest papildus pa vienai amata vietai - metodisko vadības institūciju koordinators. Koordinatoru piesaiste Veselības ministrijā un NVD ļaus nodrošināt arī operatīvāku sadarbību metodiskās vadības institūcijām ar valsts pārvaldi.
Lai nodrošinātu metodiskās vadības institūcijas darbību, papildu nepieciešamais finansējums no 2024.gada 2.septembra veido 22 162 euro apmērā un 2025.gadam un turpmāk ik gadu veido 66 485 euro apmērā.
Finansējums papildus amata vietām tiks nodrošināts VM budžeta apakšprogrammas 45.01.00 "Veselības aprūpes finansējuma administrēšana un ekonomiskā novērtēšana" un programmas 97.00.00 "Nozaru vadība un politikas plānošana" ietvaros.
NVD 1 amata vieta un VM 1 amata vietas tiks pārdalītas VM resora ietvaros no NMPD bez finansējuma, nepalielinot nozares kopējo amatu vietu skaitu.
No NMPD tiek pārdalīts 2 amata vietas – 2 amata vietas NMP brigādes vadītājs - NM ārsta palīgs.
Abi amati atbilst MK 851.noteikumiem "Noteikumi par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu veselības aprūpes jomā nodarbinātajiem”, kur nav saimes, līmeņi un mēnešalgu grupas. Saskaņā ar šiem noteikumiem brigādes vadītājam – NM ārsta palīga amatam ir 3 kategorija. Abi amati ir no NMPD struktūrvienības - brigāžu atbalsta centrs (BAC) Centra.
NMPD finansējuma ekonomiju, kas radusies no amata vietu pārdalēm, novirzīs esošo darbinieku atlīdzībai, t.i. piemaksām par papildu darbu, speciālajām piemaksām (piemaksām par risku un stāžu), nakts darbu, piemaksām par darbu svētku dienās, kā arī virsstundu apmaksai, lai tiktu nodrošināta Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta funkcija "organizēt un nodrošināt neatliekamo medicīnisko palīdzību iedzīvotājiem pirmsslimnīcas etapā".
Lai metodiskās vadības institūcijas darbotos sasaistē ar aktuālajiem notikumiem veselības aprūpes jomā, kā arī, lai nodrošinātu efektīvu metodiskās vadības institūciju izstrādāto inovāciju ieviešanu, Veselības ministrijā un NVD plānots ieviest papildus pa vienai amata vietai - metodisko vadības institūciju koordinators. Koordinatoru piesaiste Veselības ministrijā un NVD ļaus nodrošināt arī operatīvāku sadarbību metodiskās vadības institūcijām ar valsts pārvaldi.
Lai nodrošinātu metodiskās vadības institūcijas darbību, papildu nepieciešamais finansējums no 2024.gada 2.septembra veido 22 162 euro apmērā un 2025.gadam un turpmāk ik gadu veido 66 485 euro apmērā.
Finansējums papildus amata vietām tiks nodrošināts VM budžeta apakšprogrammas 45.01.00 "Veselības aprūpes finansējuma administrēšana un ekonomiskā novērtēšana" un programmas 97.00.00 "Nozaru vadība un politikas plānošana" ietvaros.
NVD 1 amata vieta un VM 1 amata vietas tiks pārdalītas VM resora ietvaros no NMPD bez finansējuma, nepalielinot nozares kopējo amatu vietu skaitu.
No NMPD tiek pārdalīts 2 amata vietas – 2 amata vietas NMP brigādes vadītājs - NM ārsta palīgs.
Abi amati atbilst MK 851.noteikumiem "Noteikumi par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu veselības aprūpes jomā nodarbinātajiem”, kur nav saimes, līmeņi un mēnešalgu grupas. Saskaņā ar šiem noteikumiem brigādes vadītājam – NM ārsta palīga amatam ir 3 kategorija. Abi amati ir no NMPD struktūrvienības - brigāžu atbalsta centrs (BAC) Centra.
NMPD finansējuma ekonomiju, kas radusies no amata vietu pārdalēm, novirzīs esošo darbinieku atlīdzībai, t.i. piemaksām par papildu darbu, speciālajām piemaksām (piemaksām par risku un stāžu), nakts darbu, piemaksām par darbu svētku dienās, kā arī virsstundu apmaksai, lai tiktu nodrošināta Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta funkcija "organizēt un nodrošināt neatliekamo medicīnisko palīdzību iedzīvotājiem pirmsslimnīcas etapā".
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta noteikumu projekts "Metodiskās vadības institūcijas noteikumi" (24-TA-317).
Pamatojums un apraksts
Rīkojuma projekts tiks virzīts vienlaikus ar VM sagatavoto MK noteikumu "Metodiskās vadības institūcijas noteikumi" projektu (24-TA-317).
Atbildīgā institūcija
Veselības ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
MK noteikumu projekts "Metodiskās vadības institūcijas noteikumi"- (24-TA-317) nodots publiskai apspriedei.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Pilnveidoti uz pacientu vērstu veselības aprūpes pakalpojumus.
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Inovatīvi risinājumi veselības aprūpe.
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Pilnveidojot veselības aprūpes pakalpojumus paredzama ilgtermiņa ietekme uz potenciāli novēršamiem nāves gadījumiem, arī pozitīvi ietekmēti dzīvildzes rādītāji, pakalpojumu kvalitāte var mazināt invalidizācijas risku un ietekmi uz iedzīvotāju darbaspēju.
Projekts nodrošinās pasākumu izpildi attīstības plānošanas dokumentos - Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027. gadam, Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plānā 2022.–2024.gadam, Valdības rīcības plānā, Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam, Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānā, tā pat arī Psihiskās veselības aprūpes organizēšanas uzlabošanas plāna 2023.–2025. gadam.
Projekts nodrošinās pasākumu izpildi attīstības plānošanas dokumentos - Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027. gadam, Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plānā 2022.–2024.gadam, Valdības rīcības plānā, Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam, Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānā, tā pat arī Psihiskās veselības aprūpes organizēšanas uzlabošanas plāna 2023.–2025. gadam.
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekts paredz noteikt vienu vadošo iestādi katrā prioritārajā veselības aprūpes jomā, kas nodrošinātu vienotu veselības aprūpes pakalpojumu vadību, vienotu pieeju veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā, vienotu kvalitātes uzraudzību un speciālistu apmācību. Ieviešot metodiskās vadību tiks nodrošināta iedzīvotājiem iespēja saņemt līdzvērtīgus pakalpojumus – gan satura gan kvalitātes ziņā neatkarīgi no to sniegšanas vietas.
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Metodiskās vadības institūcija noteiktajā nozarē (gan valsts, gan privātajā sektorā) nodrošinās vienotu veselības aprūpes pakalpojumu vadību, vienotu pieeju veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā, vienotu kvalitātes uzraudzību un speciālistu apmācību.
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi