24-TA-1222: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 2. novembra noteikumos Nr. 686 "Noteikumi par ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem, no biomasas kurināmā ražotās elektroenerģijas kritērijiem un kārtību, kādā pamatojama, apliecināma un uzraugāma atbilstība minētajiem kritērijiem"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 2. novembra noteikumos Nr. 686 "Noteikumi par ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem, no biomasas kurināmā ražotās elektroenerģijas kritērijiem un kārtību, kādā pamatojama, apliecināma un uzraugāma atbilstība minētajiem kritērijiem"" (turpmāk - Noteikumu projekts) ir izstrādāts, pamatojoties uz Enerģētikas likuma (grozījumu, kas stājās spēkā 2024.gada 15.jūlijā) un likuma "Par atbilstības novērtēšanu" deleģējuma, tajā iekļaujot arī transponējamās Eiropas Savienības tiesību aktu normas.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir aktualizēt ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju (turpmāk - emisiju) kritēriju nosacījumus, ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2023.gada 18.oktobra direktīva (ES) 2023/2413, ar ko attiecībā uz atjaunīgo energoresursu enerģijas izmantošanas veicināšanu groza Direktīvu (ES) 2018/2001, Regulu (ES) 2018/1999 un Direktīvu 98/70/EK un atceļ Padomes Direktīvu (ES) 2015/652 (turpmāk - Direktīva 2023/2413) nosacījumus un ņemot vērā Enerģētikas likuma un Transporta enerģijas likuma nosacījumus.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Noteikumu projekts bija izstrādāts, pamatojoties uz likumu "Par atbilstības novērtēšanu", jo bija nepieciešams novērst būtisko kavējumu Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra direktīvas (ES) 2018/2001 par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (turpmāk - Direktīva 2018/2001) transponēšanas termiņu un ņemot vērā nepieciešamību noteikt un ievērot ilgtspējas un emisiju ietaupījumu kritērijus gan atjaunīgās enerģijas datu aprēķinā, gan Eiropas Savienības Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbībā.
Tomēr 2024.gada 15.jūlijā stājā spēkā likums "Grozījumi Enerģētikas likumā" (https://likumi.lv/ta/id/353127-grozijumi-energetikas-likuma) (turpmāk - Likums), kas šobrīd nosaka galvenos kritēriju nosacījumus un dod attiecīgo deleģējumu noteikumu projekta izstrādei. Tāpēc ir nepieciešams no Ministru kabineta 2022. gada 2. novembra noteikumiem Nr. 686 "Noteikumi par ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem, no biomasas kurināmā ražotās elektroenerģijas kritērijiem un kārtību, kādā pamatojama, apliecināma un uzraugāma atbilstība minētajiem kritērijiem" (turpmāk - Noteikumi) izslēgt tos nosacījumus, kas ir iekļauti Likumā, un iekļaut arī jaunos Direktīvas 2023/2413 nosacījumus.
Izmaiņas ilgtspējas kritēriju nosacījumiem
Jau transponējot Direktīvas 2023/2413 nosacījumus, Likumā ir iekļauti vairāki jaunie nosacījumi attiecībā uz atbilstības ilgtspējas kritērijiem apliecināšanai, tai skaitā:
1) jaudas robežslieksni iekārtām, uz kurām minētie kritēriji ir attiecināmi
Ar Likumu ir mainīti nosacījumi, uz kādām iekārtām ir attiecināmi ilgtspējas kritēriji, atbilstoši Direktīvas 2023/2413 nosacījumiem. Turpmāk atbilstības kritērijiem apliecināšana un kritēriju ievērošana ir saistoša:
- elektroenerģijas, siltumenerģijas vai aukstumenerģijas ražošanas iekārtām vai iekārtām, kurās tiek izmantots cietais biomasas kurināmais un kuru summārā nominālā ievadītā siltuma jauda ir >7,5 MW;
- elektroenerģijas, siltumenerģijas vai aukstumenerģijas ražošanas iekārtām vai iekārtām, kurās tiek izmantots gāzveida biomasas kurināmais un kuru summārā nominālā ievadītā siltuma jauda ir >2 MW;
- iekārtām, kurās ražo gāzveida biomasas kurināmos vai degvielas ar vidējo biometāna caurplūdumu, lielāku par 200 m3 metāna ekvivalenta stundā, ja mēra temperatūras un spiediena standartapstākļos - 0oC, kas ir nulle grādos Celsija un 1 bar atmosfēras spiedienā, bet, ja biogāze ir metāna un nedegošas citas gāzes maisījums, tad metāna caurplūdums var būt mazāks proporcionāli metāna tilpumdaļai maisījumā;
- elektroenerģijas, siltumenerģijas vai aukstumenerģijas ražošanas iekārtām vai degvielu ražošanas iekārtām, kurās tiek veiktas Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā iekļautās piesārņojošās darbības un kurām nepieciešama siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja.
Tādējādi ar Likumu ir mazināts jaudas robežslieksnis iekārtām, no kura ir jāsāk nodrošināt atbilstība noteiktajiem kritērijiem no 20MW uz 7,5MW, kā arī ir noteikts, ka kritērijiem ir jāatbilst ne tikai iekārtām, kurās enerģijas ražošanai tiek izmantota biogāze, bet arī noteiktas jaudas iekārtām, kurās tiek ražots biometāns.
2) iekārtu aptvērumu, uz kurām minētie kritēriji ir attiecināmi
Direktīva 2018/2001 nav iekļauta “iekārta” definīcija, līdz ar to tā ir dalībvalstu izvēle noteikt, uz kādām iekārtām ir attiecināmas ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu kritēriji un nenoteic, vai “iekārta” definīcijā ir iekļaujamas visas tehnoloģiskās iekārtas, kuras atrodas elektroenerģijas vai siltumenerģijas ražošanas iekārtā.
Ņemot vērā iepriekšminēto Latvija izvēlas noteikt, ka ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu kritēriji attiecas tikai uz iekārtām, kurās tiek izmantots biomasas kurināmais nevis uz visu sadedzināšanas iekārtu, piemēram, katlu māju. Līdz ar to siltumenerģijas ražošanas iekārtai, kuras kopējā nominālā ievadītā siltuma jauda ir, piemēram, 30 MW, bet 2 tehnoloģisko iekārtu, kurās tiek izmantots cietais biomasas kurināmais, summārā nominālā ievadītā siltuma jauda ir, piemēram, 5 MW, tad uz šādu siltumenerģijas ražošanas iekārtu ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu kritēriji netiktu attiecināti. Līdzvērtīgi nosacījumi ir piemērojami arī iekārtām, kurās tiek izmantots gāzveida biomasas kurināmais.
Tāpat ir saprotams, ka minētie kritēriji ir attiecināmi uz iekārtām, kurās tiek izmantots cietais vai gāzveida biomasas kurināmais un kuras tiek izmantotas elektroenerģijas vai siltumenerģijas ražošanā, t.i., kuru tiešā darbība ir elektroenerģijas vai siltumenerģijas ražošana (NACE2 darbības kodi 35.11 un 35.30) un kas nav rūpnieciskās ražošanas iekārtas.
3) ilgtspējas kritēriji kā kvalitātes rādītāji
Ar Likumu ir mainīta pieeja un pienākums attiecībā uz to, kurš ir atbildīgs par kritērijiem atbilstoša kurināmā pieejamību un izmantošanu konkrētas jaudas iekārtās. Iepriekš Noteikumos tika noteikts, ka tieši sadedzināšanas iekārtas operators (komersants) bija vienīgais atbildīgais par to, ka viņa iekārtā tiek izmantots tikai kritērijiem atbilstošs kurināmais. Savukārt ar Likumu ir noteikts, ka kurināmā piegādātājs ir tas, kas konkrētas jaudas iekārtām drīkst piegādāt tikai tādu kurināmo, kas atbilst Noteikumos noteiktajiem ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu kritērijiem. Tādējādi tiek pateikt, ka minētajām iekārtām kurināmā piegādātājs nemaz nevar piegādāt kurināmo, kas neatbilst noteiktajiem kritērijiem
Tomēr 2024.gada 15.jūlijā stājā spēkā likums "Grozījumi Enerģētikas likumā" (https://likumi.lv/ta/id/353127-grozijumi-energetikas-likuma) (turpmāk - Likums), kas šobrīd nosaka galvenos kritēriju nosacījumus un dod attiecīgo deleģējumu noteikumu projekta izstrādei. Tāpēc ir nepieciešams no Ministru kabineta 2022. gada 2. novembra noteikumiem Nr. 686 "Noteikumi par ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem, no biomasas kurināmā ražotās elektroenerģijas kritērijiem un kārtību, kādā pamatojama, apliecināma un uzraugāma atbilstība minētajiem kritērijiem" (turpmāk - Noteikumi) izslēgt tos nosacījumus, kas ir iekļauti Likumā, un iekļaut arī jaunos Direktīvas 2023/2413 nosacījumus.
Izmaiņas ilgtspējas kritēriju nosacījumiem
Jau transponējot Direktīvas 2023/2413 nosacījumus, Likumā ir iekļauti vairāki jaunie nosacījumi attiecībā uz atbilstības ilgtspējas kritērijiem apliecināšanai, tai skaitā:
1) jaudas robežslieksni iekārtām, uz kurām minētie kritēriji ir attiecināmi
Ar Likumu ir mainīti nosacījumi, uz kādām iekārtām ir attiecināmi ilgtspējas kritēriji, atbilstoši Direktīvas 2023/2413 nosacījumiem. Turpmāk atbilstības kritērijiem apliecināšana un kritēriju ievērošana ir saistoša:
- elektroenerģijas, siltumenerģijas vai aukstumenerģijas ražošanas iekārtām vai iekārtām, kurās tiek izmantots cietais biomasas kurināmais un kuru summārā nominālā ievadītā siltuma jauda ir >7,5 MW;
- elektroenerģijas, siltumenerģijas vai aukstumenerģijas ražošanas iekārtām vai iekārtām, kurās tiek izmantots gāzveida biomasas kurināmais un kuru summārā nominālā ievadītā siltuma jauda ir >2 MW;
- iekārtām, kurās ražo gāzveida biomasas kurināmos vai degvielas ar vidējo biometāna caurplūdumu, lielāku par 200 m3 metāna ekvivalenta stundā, ja mēra temperatūras un spiediena standartapstākļos - 0oC, kas ir nulle grādos Celsija un 1 bar atmosfēras spiedienā, bet, ja biogāze ir metāna un nedegošas citas gāzes maisījums, tad metāna caurplūdums var būt mazāks proporcionāli metāna tilpumdaļai maisījumā;
- elektroenerģijas, siltumenerģijas vai aukstumenerģijas ražošanas iekārtām vai degvielu ražošanas iekārtām, kurās tiek veiktas Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā iekļautās piesārņojošās darbības un kurām nepieciešama siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja.
Tādējādi ar Likumu ir mazināts jaudas robežslieksnis iekārtām, no kura ir jāsāk nodrošināt atbilstība noteiktajiem kritērijiem no 20MW uz 7,5MW, kā arī ir noteikts, ka kritērijiem ir jāatbilst ne tikai iekārtām, kurās enerģijas ražošanai tiek izmantota biogāze, bet arī noteiktas jaudas iekārtām, kurās tiek ražots biometāns.
2) iekārtu aptvērumu, uz kurām minētie kritēriji ir attiecināmi
Direktīva 2018/2001 nav iekļauta “iekārta” definīcija, līdz ar to tā ir dalībvalstu izvēle noteikt, uz kādām iekārtām ir attiecināmas ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu kritēriji un nenoteic, vai “iekārta” definīcijā ir iekļaujamas visas tehnoloģiskās iekārtas, kuras atrodas elektroenerģijas vai siltumenerģijas ražošanas iekārtā.
Ņemot vērā iepriekšminēto Latvija izvēlas noteikt, ka ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu kritēriji attiecas tikai uz iekārtām, kurās tiek izmantots biomasas kurināmais nevis uz visu sadedzināšanas iekārtu, piemēram, katlu māju. Līdz ar to siltumenerģijas ražošanas iekārtai, kuras kopējā nominālā ievadītā siltuma jauda ir, piemēram, 30 MW, bet 2 tehnoloģisko iekārtu, kurās tiek izmantots cietais biomasas kurināmais, summārā nominālā ievadītā siltuma jauda ir, piemēram, 5 MW, tad uz šādu siltumenerģijas ražošanas iekārtu ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu kritēriji netiktu attiecināti. Līdzvērtīgi nosacījumi ir piemērojami arī iekārtām, kurās tiek izmantots gāzveida biomasas kurināmais.
Tāpat ir saprotams, ka minētie kritēriji ir attiecināmi uz iekārtām, kurās tiek izmantots cietais vai gāzveida biomasas kurināmais un kuras tiek izmantotas elektroenerģijas vai siltumenerģijas ražošanā, t.i., kuru tiešā darbība ir elektroenerģijas vai siltumenerģijas ražošana (NACE2 darbības kodi 35.11 un 35.30) un kas nav rūpnieciskās ražošanas iekārtas.
3) ilgtspējas kritēriji kā kvalitātes rādītāji
Ar Likumu ir mainīta pieeja un pienākums attiecībā uz to, kurš ir atbildīgs par kritērijiem atbilstoša kurināmā pieejamību un izmantošanu konkrētas jaudas iekārtās. Iepriekš Noteikumos tika noteikts, ka tieši sadedzināšanas iekārtas operators (komersants) bija vienīgais atbildīgais par to, ka viņa iekārtā tiek izmantots tikai kritērijiem atbilstošs kurināmais. Savukārt ar Likumu ir noteikts, ka kurināmā piegādātājs ir tas, kas konkrētas jaudas iekārtām drīkst piegādāt tikai tādu kurināmo, kas atbilst Noteikumos noteiktajiem ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu kritērijiem. Tādējādi tiek pateikt, ka minētajām iekārtām kurināmā piegādātājs nemaz nevar piegādāt kurināmo, kas neatbilst noteiktajiem kritērijiem
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Definīcijas un vispārīgie nosacījumi
Šobrīd Noteikumos ir iekļautas daudzas Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 11.decembra direktīvas (ES) 2018/2001 par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (turpmāk - Direktīva 2018/2001) definīcijas, lai bremzētu Direktīvas 2018/2001 netransponēšanas pārkāpumu procedūras tālāko virzību. Vienlaikus likumā "Grozījumi Enerģētikas likumā" ir iekļauts lielākais vairums no definīcijām, kas attiecas uz ilgtspējas jautājumiem.
Direktīva 2023/2413 aktualizē, paplašina un pastiprina ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu (turpmāk - SEG) emisiju ietaupījumu kritērijus, tos nosakot dažādiem augšanas tipiem - kūdrājs, virsājs, mitrājs, kā arī nosakot nosacījumus "senajiem mežiem", bet nenosakot definīcijas tiem, definējumu atstājot dalībvalstu kompetencē.
Tāpat likumā "Grozījumi Enerģētikas likumā" ir iekļauti vairāki vispārīgi nosacījumi par kritēriju piemērošanu un izņēmumiem no tiem.
Šobrīd Noteikumos ir iekļautas daudzas Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 11.decembra direktīvas (ES) 2018/2001 par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (turpmāk - Direktīva 2018/2001) definīcijas, lai bremzētu Direktīvas 2018/2001 netransponēšanas pārkāpumu procedūras tālāko virzību. Vienlaikus likumā "Grozījumi Enerģētikas likumā" ir iekļauts lielākais vairums no definīcijām, kas attiecas uz ilgtspējas jautājumiem.
Direktīva 2023/2413 aktualizē, paplašina un pastiprina ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu (turpmāk - SEG) emisiju ietaupījumu kritērijus, tos nosakot dažādiem augšanas tipiem - kūdrājs, virsājs, mitrājs, kā arī nosakot nosacījumus "senajiem mežiem", bet nenosakot definīcijas tiem, definējumu atstājot dalībvalstu kompetencē.
Tāpat likumā "Grozījumi Enerģētikas likumā" ir iekļauti vairāki vispārīgi nosacījumi par kritēriju piemērošanu un izņēmumiem no tiem.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts svītro tās definīcijas, kas ir noteiktas likumā "Grozījumi Enerģētikas likumā", kas stājās spējā 2024.gada 15.jūlijā un ir izstrādātas nacionālās definīcijas "kūdrājs", "virsājs", "mitrājs", "senie meži", kur "senie meži" definīcija ir pielāgota citos Eiropas Savienības tiesību aktos izmantotajiem nosacījumiem.
Noteikumu projekts svītro arī vispārīgos nosacījumus no Noteikumiem, kas jau ir iekļauti likumā "Grozījumi Enerģētikas likumā", kas minētajā likumā jau ir piemēroti Direktīvas 2023/2413 nosacījumiem.
Noteikumu projekts svītro arī vispārīgos nosacījumus no Noteikumiem, kas jau ir iekļauti likumā "Grozījumi Enerģētikas likumā", kas minētajā likumā jau ir piemēroti Direktīvas 2023/2413 nosacījumiem.
Problēmas apraksts
Ilgtspējas kritēriji lauksaimniecības biomasas izejvielām
Direktīva 2023/2413 noteic papildus nosacījumus ilgtspējas kritērijiem, paplašinot kritēriju aptvērumu. Direktīva arī paplašina meža biomasas ilgtspējas kritērija (riska novērtējuma kritērija) aptvērumu, ja netiek izpildīti riska novērtējuma kritēriji.
Direktīva 2023/2413 noteic papildus nosacījumus ilgtspējas kritērijiem, paplašinot kritēriju aptvērumu. Direktīva arī paplašina meža biomasas ilgtspējas kritērija (riska novērtējuma kritērija) aptvērumu, ja netiek izpildīti riska novērtējuma kritēriji.
Risinājuma apraksts
Atbilstoši Direktīvas 2023/2413 nosacījumiem, noteikumu projektā ir noteikts, ka:
- lauksaimniecības biomasas izejvielas nevarēs būt iegūtas no teritorijām, kas pēc 2008.gada 1.janvāra bija arī "senie meži", nedefinējot šādu mežu veidu un definējumu atstājot dalībvalstu ziņā (iepriekš tika noteikts ierobežojums pirmatnējiem mežiem, un citiem mežiem ar endēmiskām sugām un bez cilvēku darbības);
- lauksaimniecības biomasas izejvielas nevarēs būt iegūtas no teritorijām, kas pēc 2008.gada 1.janvāra bija zālāji un pļavas, kas aizņem vairāk nekā 1 ha (iepriekš platības slieksnis netika noteikts);
- lauksaimniecības biomasas izejvielas nevarēs būt iegūtas no virsājiem, nedefinējot šādu augšanas apstākļu veidu un definējumu atstājot dalībvalstu ziņā;
- lauksaimniecības biomasas izejvielas nevarēs būt iegūtas no teritorijām, kas uz 2008.gada janvāri bija mitrājs, bet pēc tam šīm teritorijām šāds statuss vairs nav noteikts.
Tāpat noteikumu projektā ir noteikts, ka, ja meža biomasas ilgtspējas kritēriji (riska novērtējuma kritērija) netiek izpildīti, tad uz lauksaimniecības biomasas izejvielām attiecināmie kritēriji ir attiecināmi arī uz meža biomasas izejvielām. Tādējādi, ja meža biomasas izejvielas neatbildīs Noteikumu 15. un 17.punktā noteiktajiem kritērijiem ne valsts, ne reģiona līmenī, tad uz šādām meža biomasas izejvielām būs attiecināmi tie kritēriji, kas ir attiecināmi uz lauksaimniecības biomasas izejvielām.
- lauksaimniecības biomasas izejvielas nevarēs būt iegūtas no teritorijām, kas pēc 2008.gada 1.janvāra bija arī "senie meži", nedefinējot šādu mežu veidu un definējumu atstājot dalībvalstu ziņā (iepriekš tika noteikts ierobežojums pirmatnējiem mežiem, un citiem mežiem ar endēmiskām sugām un bez cilvēku darbības);
- lauksaimniecības biomasas izejvielas nevarēs būt iegūtas no teritorijām, kas pēc 2008.gada 1.janvāra bija zālāji un pļavas, kas aizņem vairāk nekā 1 ha (iepriekš platības slieksnis netika noteikts);
- lauksaimniecības biomasas izejvielas nevarēs būt iegūtas no virsājiem, nedefinējot šādu augšanas apstākļu veidu un definējumu atstājot dalībvalstu ziņā;
- lauksaimniecības biomasas izejvielas nevarēs būt iegūtas no teritorijām, kas uz 2008.gada janvāri bija mitrājs, bet pēc tam šīm teritorijām šāds statuss vairs nav noteikts.
Tāpat noteikumu projektā ir noteikts, ka, ja meža biomasas ilgtspējas kritēriji (riska novērtējuma kritērija) netiek izpildīti, tad uz lauksaimniecības biomasas izejvielām attiecināmie kritēriji ir attiecināmi arī uz meža biomasas izejvielām. Tādējādi, ja meža biomasas izejvielas neatbildīs Noteikumu 15. un 17.punktā noteiktajiem kritērijiem ne valsts, ne reģiona līmenī, tad uz šādām meža biomasas izejvielām būs attiecināmi tie kritēriji, kas ir attiecināmi uz lauksaimniecības biomasas izejvielām.
Problēmas apraksts
Ilgtspējas kritēriji meža biomasas izejvielām
Direktīva 2023/2413 būtiski paplašina un stiprina meža biomasas ilgtspējas kritērija (riska novērtējuma kritērija) nosacījumus, kā arī noteic nosacījumus meža biomasas izejvielu ieguves sasaistei ar zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības saistību izpildes nosacījumiem.
Direktīva 2023/2413 būtiski paplašina un stiprina meža biomasas ilgtspējas kritērija (riska novērtējuma kritērija) nosacījumus, kā arī noteic nosacījumus meža biomasas izejvielu ieguves sasaistei ar zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības saistību izpildes nosacījumiem.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projektā ir noteikts, ka riska novērtējuma kritērija izpildei ir jānovērtē, ka valstī ir spēkā uzraudzības un izpildes pasākumi un tiesību akti, kas nodrošina, ka:
- tiek aizsargātas platības, kas ir ne tikai mitrāji un kūdrāji, bet arī pļavas un virsāji) un minētā aizsardzība notiek bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un dzīvotņu iznīcināšanas novēršanai.
- meži, kuros tiek iegūta meža biomasas neaug šādās zemēs - pirmatnējie meži, senie meži, meži, kur ir sastopamas endēmiskas sugas un nav skaidri konstatējama cilvēku darbība, meži ar lielu bioloģisko daudzveidību un citas kokaugiem klātas zemes, kas ir sugām bagātas un nav degradētas, zālāji un pļavas, kas aizņem vairāk nekā 1 hektāru, ar lielu bioloģisko daudzveidību, virsāji, mitrāji, kūdrāji;
- meža biomasas kurināmā ražotāji izdod ticamības deklarāciju par to, ka meža biomasas izejvielas nav iegūtas no iepriekšējā ievilkumā minētajām zemēm;
- netiek pieļauta pirmatnējo mežu un seno mežu degradācija un pārvēršana par plantāciju mežiem, netiek pieļauta mežizstrāde neaizsargātās augsnēs un tiek novērsta celmu un sakņu ieguve;
- tiek ievērotas maksimālās lielo kailciršu platības (ir noteiktas meža apsaimniekošanas nozares tiesību aktos) un tiek ievēroti atmirušās koksnes ieguves sliekšņi;
- līdz minimumam tiek samazināta nelabvēlīga ietekme uz augsni, bioloģisko daudzveidību un dzīvotnēm.
Iepriekšminētie nosacījumi papildina riska novērtējuma kritērijus, līdz ar to ir skaidrs, ka Zemkopības ministrijai šie jaunie kritēriji būs jāņem vērā Noteikumu 47.2 punktā noteiktā novērtējuma veikšanas ietvaros.
- tiek aizsargātas platības, kas ir ne tikai mitrāji un kūdrāji, bet arī pļavas un virsāji) un minētā aizsardzība notiek bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un dzīvotņu iznīcināšanas novēršanai.
- meži, kuros tiek iegūta meža biomasas neaug šādās zemēs - pirmatnējie meži, senie meži, meži, kur ir sastopamas endēmiskas sugas un nav skaidri konstatējama cilvēku darbība, meži ar lielu bioloģisko daudzveidību un citas kokaugiem klātas zemes, kas ir sugām bagātas un nav degradētas, zālāji un pļavas, kas aizņem vairāk nekā 1 hektāru, ar lielu bioloģisko daudzveidību, virsāji, mitrāji, kūdrāji;
- meža biomasas kurināmā ražotāji izdod ticamības deklarāciju par to, ka meža biomasas izejvielas nav iegūtas no iepriekšējā ievilkumā minētajām zemēm;
- netiek pieļauta pirmatnējo mežu un seno mežu degradācija un pārvēršana par plantāciju mežiem, netiek pieļauta mežizstrāde neaizsargātās augsnēs un tiek novērsta celmu un sakņu ieguve;
- tiek ievērotas maksimālās lielo kailciršu platības (ir noteiktas meža apsaimniekošanas nozares tiesību aktos) un tiek ievēroti atmirušās koksnes ieguves sliekšņi;
- līdz minimumam tiek samazināta nelabvēlīga ietekme uz augsni, bioloģisko daudzveidību un dzīvotnēm.
Iepriekšminētie nosacījumi papildina riska novērtējuma kritērijus, līdz ar to ir skaidrs, ka Zemkopības ministrijai šie jaunie kritēriji būs jāņem vērā Noteikumu 47.2 punktā noteiktā novērtējuma veikšanas ietvaros.
Problēmas apraksts
SEG ietaupījumu kritēriji
Direktīva būtiski paplašina SEG ietaupījumu kritērijus un pēc būtības tos attiecina ne tikai jaunām iekārtām, kas tika nodotas ekspluatācijā (kurās siltumenerģijas ražošanai uzsākts izmantot biomasas kurināmo), bet arī uz esošajām iekārtām noteiktu termiņu pēc iekārtas nodošanas ekspluatācijā.
Direktīvā kā primārajā ES likumdošanas aktā ir iekļauti nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgās degvielas / kurināmā un pārstrādātā kurināmā SEG emisiju ietaupījumu kritēriji, kas iepriekš tika noteikti pakārtotajos Komisijas tiesību aktos.
Direktīva būtiski paplašina SEG ietaupījumu kritērijus un pēc būtības tos attiecina ne tikai jaunām iekārtām, kas tika nodotas ekspluatācijā (kurās siltumenerģijas ražošanai uzsākts izmantot biomasas kurināmo), bet arī uz esošajām iekārtām noteiktu termiņu pēc iekārtas nodošanas ekspluatācijā.
Direktīvā kā primārajā ES likumdošanas aktā ir iekļauti nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgās degvielas / kurināmā un pārstrādātā kurināmā SEG emisiju ietaupījumu kritēriji, kas iepriekš tika noteikti pakārtotajos Komisijas tiesību aktos.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projektā atbilstoši Direktīvas 2023/2413 nosacījumiem ir noteikts, ka SEG emisiju ietaupījumu kritēriji ir stacionārajām sadedzināšanas iekārtām ir šādi:
1) 80%, ja iekārta, kurā tiek izmantots cietais vai gāzveida biomasas kurināmā, enerģiju no attiecīgās iekārtas ir sākts ražots pēc 20.11.2023.;
2) ja iekārtā, kurā tiek izmantots cietais vai gāzveida biomasas kurināmā un kuras nominālā siltuma jauda ir vienāda vai lielāka par 10 MW, enerģiju ir sākts ražots periodā 01.01.2021.-20.11.2023. - emisiju ietaupījuma kritērijs ir 70% līdz 31.12.2029., un no 01.01.2030. - 80%;
3) 80%, ja iekārtas, kurās tiek izmantots cietais vai gāzveida biomasas kurināmais kuru jauda ir vienāda lielāka par 10 MW, ekspluatācija (enerģijas ražošana no cietā biomasas kurināmā) ir uzsākta pirms 01.01.2021., no brīža, kad iekārtas ekspluatācijas laiks ir sasniedzis 15 gadus. Šis nosacījums ir piemērojams ne agrāk par 01.01.2026., vienlaikus ir obligāts no 31.12.2029.
Tas nozīmē, ka, ja:
- iekārtā ar jaudu 7,5MW enerģijas ražošana ir uzsākta 01.01.2018., tad uz šādu iekārtu 80% kritērijs attiektos no 31.12.2029.
- iekārtā ar jaudu 7,5MW enerģijas ražošana ir uzsākta 01.01.2005., tad uz šādu iekārtu 80% kritērijs attiektos no 01.01.2026.
- iekārtā ar jaudu 7,5MW enerģijas ražošana ir uzsākta 01.09.2012., tad uz šādu iekārtu 80% kritērijs attiektos no 01.09.2027.
4) ja iekārtā, kurā tiek izmantots gāzveida biomasas kurināmā un kuras nominālā siltuma jauda ir vienāda vai mazāka par 10 MW, enerģiju ir sākts ražot periodā 01.01.2021.-20.11.2023., emisiju ietaupījums ir 70% tik ilgi, kamēr iekārtas ekspluatācijas termiņš nesasniedz 15 gadus, un 80% pēc tam.
Tādējādi, ja iekārtām ar jaudu 5MW no gāzveida kurināmā siltumenerģiju ir sākts ražot 01.09.2022., tad šādai iekārtai emisiju ietaupījuma kritērijs būs 70% līdz 01.09.2037. un 80% pēc tam.
5) ja iekārtā, kurā tiek izmantots gāzveida biomasas kurināmā un kuras nominālā siltuma jauda ir vienāda vai mazāka par 10 MW, enerģiju ir sākts ražot pirms 01.01.2021., emisiju ietaupījums ir 80% pēc tam, kad šo iekārtu ekspluatācijas laiks ir sasniedzis 15%, bet ne agrāk kā no 01.01.2026.
Tādējādi, ja iekārtām ar jaudu 5MW no gāzveida kurināmā siltumenerģiju ir sākts ražot 01.09.2007., tad šādai iekārtai emisiju ietaupījuma kritērijs būs 80% no 01.01.2026.
1) 80%, ja iekārta, kurā tiek izmantots cietais vai gāzveida biomasas kurināmā, enerģiju no attiecīgās iekārtas ir sākts ražots pēc 20.11.2023.;
2) ja iekārtā, kurā tiek izmantots cietais vai gāzveida biomasas kurināmā un kuras nominālā siltuma jauda ir vienāda vai lielāka par 10 MW, enerģiju ir sākts ražots periodā 01.01.2021.-20.11.2023. - emisiju ietaupījuma kritērijs ir 70% līdz 31.12.2029., un no 01.01.2030. - 80%;
3) 80%, ja iekārtas, kurās tiek izmantots cietais vai gāzveida biomasas kurināmais kuru jauda ir vienāda lielāka par 10 MW, ekspluatācija (enerģijas ražošana no cietā biomasas kurināmā) ir uzsākta pirms 01.01.2021., no brīža, kad iekārtas ekspluatācijas laiks ir sasniedzis 15 gadus. Šis nosacījums ir piemērojams ne agrāk par 01.01.2026., vienlaikus ir obligāts no 31.12.2029.
Tas nozīmē, ka, ja:
- iekārtā ar jaudu 7,5MW enerģijas ražošana ir uzsākta 01.01.2018., tad uz šādu iekārtu 80% kritērijs attiektos no 31.12.2029.
- iekārtā ar jaudu 7,5MW enerģijas ražošana ir uzsākta 01.01.2005., tad uz šādu iekārtu 80% kritērijs attiektos no 01.01.2026.
- iekārtā ar jaudu 7,5MW enerģijas ražošana ir uzsākta 01.09.2012., tad uz šādu iekārtu 80% kritērijs attiektos no 01.09.2027.
4) ja iekārtā, kurā tiek izmantots gāzveida biomasas kurināmā un kuras nominālā siltuma jauda ir vienāda vai mazāka par 10 MW, enerģiju ir sākts ražot periodā 01.01.2021.-20.11.2023., emisiju ietaupījums ir 70% tik ilgi, kamēr iekārtas ekspluatācijas termiņš nesasniedz 15 gadus, un 80% pēc tam.
Tādējādi, ja iekārtām ar jaudu 5MW no gāzveida kurināmā siltumenerģiju ir sākts ražot 01.09.2022., tad šādai iekārtai emisiju ietaupījuma kritērijs būs 70% līdz 01.09.2037. un 80% pēc tam.
5) ja iekārtā, kurā tiek izmantots gāzveida biomasas kurināmā un kuras nominālā siltuma jauda ir vienāda vai mazāka par 10 MW, enerģiju ir sākts ražot pirms 01.01.2021., emisiju ietaupījums ir 80% pēc tam, kad šo iekārtu ekspluatācijas laiks ir sasniedzis 15%, bet ne agrāk kā no 01.01.2026.
Tādējādi, ja iekārtām ar jaudu 5MW no gāzveida kurināmā siltumenerģiju ir sākts ražot 01.09.2007., tad šādai iekārtai emisiju ietaupījuma kritērijs būs 80% no 01.01.2026.
Problēmas apraksts
Atbilstības apliecināšana un uzraudzība
Likums "Grozījumi Enerģētikas likumā", kas stājās spēkā 2024.gada 15.jūlijā, noteic galvenās prasības attiecībā uz atbilstības noteiktajiem kritērijiem apliecināšanu un uzraudzību, tai skaitā, nosakot kādas shēmas vai platformas ir izmantojamas atbilstības apliecināšanai, kā arī nosakot pienākumu visiem piegādes ķēdēs iesaistītajiem dalībniekiem sniegt informāciju Eiropas Savienības izveidotajā datubāzē.
Likums "Grozījumi Enerģētikas likumā", kas stājās spēkā 2024.gada 15.jūlijā, noteic galvenās prasības attiecībā uz atbilstības noteiktajiem kritērijiem apliecināšanu un uzraudzību, tai skaitā, nosakot kādas shēmas vai platformas ir izmantojamas atbilstības apliecināšanai, kā arī nosakot pienākumu visiem piegādes ķēdēs iesaistītajiem dalībniekiem sniegt informāciju Eiropas Savienības izveidotajā datubāzē.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts svītro no Noteikumiem nosacījumus, kas ir iekļauti Likumā, tai skaitā, to, kādi rīki ir jāizmanto atbilstības apliecināšanai - brīvprātīgā shēma, nacionālā shēma vai komersanta shēma.
Problēmas apraksts
Eiropas Savienības datubāze
Attiecībā uz Eiropas Savienības datubāzes izmantošanu un tajā ievadāmo informāciju, ir jānorāda, ka minētie nosacījumi ir noteikti gan Direktīvā 2023/2413, gan Komisijas 2022.gada 14.jūnija Īstenošanas regulā (ES) 2022/996 par ilgtspējas kritēriju, siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritēriju un zema netiešas zemes izmantojuma maiņas riska kritēriju verifikācijas noteikumiem (turpmāk - Regula 2022/996). Līdz ar Likumā ir iekļauti nosacījumi, kas ir noteikti Direktīvā 2023/2413, nedublējot Regulas 2022/996 nosacījumus.
Attiecībā uz Eiropas Savienības datubāzes izmantošanu un tajā ievadāmo informāciju, ir jānorāda, ka minētie nosacījumi ir noteikti gan Direktīvā 2023/2413, gan Komisijas 2022.gada 14.jūnija Īstenošanas regulā (ES) 2022/996 par ilgtspējas kritēriju, siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritēriju un zema netiešas zemes izmantojuma maiņas riska kritēriju verifikācijas noteikumiem (turpmāk - Regula 2022/996). Līdz ar Likumā ir iekļauti nosacījumi, kas ir noteikti Direktīvā 2023/2413, nedublējot Regulas 2022/996 nosacījumus.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts noteic detalizētu informāciju un datus, ko piegādes ķēdē iesaistītajiem ir jāievada Eiropas Savienības datubāzē.
Tāpat atbilstoši Direktīvas 2023/2413 nosacījumiem Noteikumu projektā ir noteikts, ka gāzveida kurināmā, piemēram, biometāna, izcelsmes apliecinājumus no gāzes izcelsmes apliecinājumu sistēmas vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators - a/s "Conexus Baltix Grid", pārsūta uz Eiropas Savienības datubāzi (arī nodrošinot abu datubāzi sasaisti, kur šī pārsūtīšana notiktu automātiski).
Vienlaikus jānorāda, ka Eiropas Savienības datubāzi (https://webgate.ec.europa.eu/UnionDatabase/home) un informāciju, kas tajā ir jānorāda visā piegādes ķēdē un visiem piegādēs ķēdes dalībniekiem, izstrādā un sagatavo Eiropas Komisija, līdz ar to dalībvalstīm ir mazas iespējas to ietekmēt.
Tāpat atbilstoši Direktīvas 2023/2413 nosacījumiem Noteikumu projektā ir noteikts, ka gāzveida kurināmā, piemēram, biometāna, izcelsmes apliecinājumus no gāzes izcelsmes apliecinājumu sistēmas vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators - a/s "Conexus Baltix Grid", pārsūta uz Eiropas Savienības datubāzi (arī nodrošinot abu datubāzi sasaisti, kur šī pārsūtīšana notiktu automātiski).
Vienlaikus jānorāda, ka Eiropas Savienības datubāzi (https://webgate.ec.europa.eu/UnionDatabase/home) un informāciju, kas tajā ir jānorāda visā piegādes ķēdē un visiem piegādēs ķēdes dalībniekiem, izstrādā un sagatavo Eiropas Komisija, līdz ar to dalībvalstīm ir mazas iespējas to ietekmēt.
Problēmas apraksts
Biomasas biržas nosacījumi
Šobrīd ne Noteikumos, ne Likumā nav noteikta biomasas biržas definīcija.
Šobrīd ne Noteikumos, ne Likumā nav noteikta biomasas biržas definīcija.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projektā ir iekļauta biomasas biržas definīcija, pēc būtības nemainot biržai piemērotos nosacījumus. Iepriekšminētā definīcija ir izstrādāta, balstoties uz citās valstīs noteiktām definīcijām.
Vienlaikus ir jāsaprot, ka "biomasas birža" Noteikumu izpratnē nav birža likuma "Par biržām" vispārīgajā izpratnē, bet Noteikumu izpratnē tā ir biomasas kurināmā vai biomasas degvielas tirdzniecības sistēma, t.i. centralizēta elektroniska sistēma, kurā kopā tiek "savesti" biomasas kurināmā vai biomasas degvielas tirgotāji un pārdevēji, kur tie var vienoties par cenu un pēc tam veikt darījumus ar šiem kurināmā veidiem.
Vienlaikus ir jāsaprot, ka "biomasas birža" Noteikumu izpratnē nav birža likuma "Par biržām" vispārīgajā izpratnē, bet Noteikumu izpratnē tā ir biomasas kurināmā vai biomasas degvielas tirdzniecības sistēma, t.i. centralizēta elektroniska sistēma, kurā kopā tiek "savesti" biomasas kurināmā vai biomasas degvielas tirgotāji un pārdevēji, kur tie var vienoties par cenu un pēc tam veikt darījumus ar šiem kurināmā veidiem.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Nav.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- visi uzņēmumi
Ietekmes apraksts
Noteikumu projektā atbilstoši Direktīvas 2023/2413 nosacījumiem ir pazemināts jaudas robežslieksnis, no kura iekārtām ir jānodrošina atbilstība noteiktajiem kritērijiem. Līdz ar to paplašinās iekārtu aptvērums, uz kurām attieksies minētie nosacījumi. Vienlaikus Likums precizē "iekārtu" definīciju, ar kuru jaudas robežslieksnī ir jāieskaita tikai tās iekārtas, kurās tiek izmantots cietais vai gāzveida kurināmais, kā rezultātā no Noteikumu aptvēruma tiks izslēgtas iekārtas ar lielāku jaudu, bet mazas jaudas biomasas sadedzināšanas iekārtām. Tādējādi jaudas robežsliekšņa samazināšanas rezultātā palielinātais iekārtu aptvērums netiek tik būtiski ietekmēts ar piemēroto "iekārta" iekārtu.
Noteikumu projekts arī atbilstoši Direktīvas 2023/2413 nosacījumiem arī nosaka, ka kritēriji ir attiecināmi arī uz biometāna ražotājiem (iepriekš tika attiecināts tikai uz biogāzes kurināmā izmantotājiem).
Noteikumu projekts arī paplašina to iekārtu aptvērumu, uz kurām attieksies SEG emisiju ietaupījumu kritērijs (papildus ilgtspējas kritērijiem).
Noteikumu projekts arī atbilstoši Direktīvas 2023/2413 nosacījumiem arī nosaka, ka kritēriji ir attiecināmi arī uz biometāna ražotājiem (iepriekš tika attiecināts tikai uz biogāzes kurināmā izmantotājiem).
Noteikumu projekts arī paplašina to iekārtu aptvērumu, uz kurām attieksies SEG emisiju ietaupījumu kritērijs (papildus ilgtspējas kritērijiem).
Nozare
Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība, Apstrādes rūpniecība, Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana
Nozaru ietekmes apraksts
Noteikumu projekts pēc būtības nemaina būtiski Noteikumos noteiktos nosacījumu, bet paplašina to komersantu aptvērumu, uz kuriem tas attieksies.
Ir paredzams, ka ar Noteikumu projektu palielināsies administratīvais slogs komersantiem, jo Noteikumu projekta subjektiem, kas izmanto cieto un gāzveida biomasu, ir noteikti pienākumi izmantot tādu biomasu, kas atbilst noteiktajiem ilgtspējas un SEG emisiju ietaupījumu kritērijiem un arī ir noteikts pienākums ziņot par izmantotā biomasas kurināmā atbilstību šiem kritērijiem.
Degvielas piegādātājiem un kurināmā piegādātājiem radīsies atbilstības izmaksas nodrošināt galapatēriņam realizētās transporta enerģijas vai kurināmā atbilstības ilgtspējas un SEG ietaupījumu kritērijiem pamatojumu.
Vienlaikus Noteikumu projekts precizē informācijas iesniegšanas nosacījumus, mazinot iesniedzamo datu un informācijas apjomu, piemēram, netiek prasīts norādīt biodegvielas ražošanas paņēmienu vai pievienot atbilstības apliecinājumu, kas mazinās komersantiem administratīvās izmaksas informācijas ziņošanā.
Ir paredzams, ka ar Noteikumu projektu palielināsies administratīvais slogs komersantiem, jo Noteikumu projekta subjektiem, kas izmanto cieto un gāzveida biomasu, ir noteikti pienākumi izmantot tādu biomasu, kas atbilst noteiktajiem ilgtspējas un SEG emisiju ietaupījumu kritērijiem un arī ir noteikts pienākums ziņot par izmantotā biomasas kurināmā atbilstību šiem kritērijiem.
Degvielas piegādātājiem un kurināmā piegādātājiem radīsies atbilstības izmaksas nodrošināt galapatēriņam realizētās transporta enerģijas vai kurināmā atbilstības ilgtspējas un SEG ietaupījumu kritērijiem pamatojumu.
Vienlaikus Noteikumu projekts precizē informācijas iesniegšanas nosacījumus, mazinot iesniedzamo datu un informācijas apjomu, piemēram, netiek prasīts norādīt biodegvielas ražošanas paņēmienu vai pievienot atbilstības apliecinājumu, kas mazinās komersantiem administratīvās izmaksas informācijas ziņošanā.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Nav.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
Nav.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32023L2413
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2023.gada 18.oktobra direktīva (ES) 2023/2413, ar ko attiecībā uz atjaunīgo energoresursu enerģijas izmantošanas veicināšanu groza Direktīvu (ES) 2018/2001, Regulu (ES) 2018/1999 un Direktīvu 98/70/EK un atceļ Padomes Direktīvu (ES) 2015/652
Apraksts
Noteikumu projekts detalizēti transponē Direktīvas 2023/2413 nosacījumus, galvenokārt 2.panta un 29.-31.a panta un V un VI pielikuma grozījumus.
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
Nav.
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2023.gada 18.oktobra direktīva (ES) 2023/2413, ar ko attiecībā uz atjaunīgo energoresursu enerģijas izmantošanas veicināšanu groza Direktīvu (ES) 2018/2001, Regulu (ES) 2018/1999 un Direktīvu 98/70/EK un atceļ Padomes Direktīvu (ES) 2015/652
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
1.panta 19) punkta b) apakšpunktā izteiktais Direktīvas 2018/2001 29.panta 3.punkta 1.rindkopas a) apakšpunkts
34.punkts
Pārņemtas pilnībā
netiek paredzētas stingrākas prasības
1.panta 19) punkta b) apakšpunktā izteiktais Direktīvas 2018/2001 29.panta 3.punkta 1.rindkopas c) apakšpunkts
37.punkts
Pārņemtas pilnībā
netiek paredzētas stingrākas prasības
1.panta 19) punkta b) apakšpunktā izteiktais Direktīvas 2018/2001 29.panta 3.punkta 1.rindkopas d) apakšpunkts
35.punkts
Pārņemtas pilnībā
netiek paredzētas stingrākas prasības
1.panta 19) punkta b) apakšpunktā izteiktais Direktīvas 2018/2001 29.panta 3.punkta 1.rindkopas e) apakšpunkts
36.punkts
Pārņemtas pilnībā
netiek paredzētas stingrākas prasības
1.panta 19) punkta b) apakšpunktā izteiktais Direktīvas 2018/2001 29.panta 3.punkta 2.rindkopa
38.punkts
Pārņemtas pilnībā
netiek paredzētas stingrākas prasības
1.panta 19) punkta c) apakšpunktā izteiktais Direktīvas 2018/2001 29.panta 4.punkta 3.rindkopa
40.punkts
Pārņemtas pilnībā
netiek paredzētas stingrākas prasības
1.panta 19) punkta d) apakšpunktā izteiktais Direktīvas 2018/2001 29.panta 5.punkts
41.punkts
Pārņemtas pilnībā
netiek paredzētas stingrākas prasības
1.panta 19) punkta e) apakšpunkta i) punktā izteiktais Direktīvas 2018/2001 29.panta 6.punkta a) apakšpunkta iii) un iv) punkts
42., 43. un 44.punkts
Pārņemtas pilnībā
netiek paredzētas stingrākas prasības
1.panta 19) punkta e) apakšpunkta ii) punktā izteiktais Direktīvas 2018/2001 29.panta 6.punkta a) apakšpunkta vi) un vii) punkts
45. un 46.punkts
Pārņemtas pilnībā
netiek paredzētas stingrākas prasības
1.panta 19) punkta e) apakšpunkta iii) punktā izteiktais Direktīvas 2018/2001 29.panta 6.punkta b) apakšpunkta iii) un iv) punkts
47., 48. un 49. punkts
Pārņemtas pilnībā
netiek paredzētas stingrākas prasības
1.panta 19) punkta f) apakšpunkta iii) punktā izteiktais Direktīvas 2018/2001 29.panta 7.a punkts
50. punkts
Pārņemtas pilnībā
netiek paredzētas stingrākas prasības
1.panta 19) punkta g) apakšpunktā izteiktais Direktīvas 2018/2001 29.panta 10.punkta d) apakšpunkts
54.punkts
Pārņemtas pilnībā
netiek paredzētas stingrākas prasības
1.panta 19) punkta g) apakšpunktā izteiktais Direktīvas 2018/2001 29.panta 10.punkta e) apakšpunkts
55.punkts
Pārņemtas pilnībā
netiek paredzētas stingrākas prasības
1.panta 19) punkta g) apakšpunktā izteiktais Direktīvas 2018/2001 29.panta 10.punkta f) apakšpunkts
57.punkts
Pārņemtas pilnībā
netiek paredzētas stingrākas prasības
1.panta 19) punkta g) apakšpunktā izteiktais Direktīvas 2018/2001 29.panta 10.punkta g) apakšpunkts
56.punkts
Pārņemtas pilnībā
netiek paredzētas stingrākas prasības
1.panta 19) punkta g) apakšpunktā izteiktais Direktīvas 2018/2001 29.panta 10.punkta h) apakšpunkts
58.punkts
Pārņemtas pilnībā
netiek paredzētas stingrākas prasības
1.panta 20) punktā izteiktais Direktīvas 2018/2001 29.a pants
53.punkts
Pārņemtas pilnībā
netiek paredzētas stingrākas prasības
1.panta 21) punkta c) apakšpunktā izteiktais Direktīvas 2018/2001 30.punkta 3.punkta 1. un 2.rindkopa
64. un 65.punkts
Pārņemtas pilnībā
netiek paredzētas stingrākas prasības
1.panta 22) punktā izteiktais Direktīvas 2018/2001 31.a pants
77.punkts
Pārņemtas pilnībā
netiek paredzētas stingrākas prasības
I pielikuma 5.punkts
1.pielikums
Pārņemtas pilnībā
netiek paredzētas stingrākas prasības
I pielikuma 6.punkts
2.pielikums
Pārņemtas pilnībā
netiek paredzētas stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Projekts šo jomu nesakar.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
Nav.
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Zemkopības ministrijaNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Tiek nodrošināta tiesību aktu portālā.
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Saskaņā ar MK 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 7.4.1 apakšpunktu sabiedrība tiek aicināta sniegt viedokli par likumprojektu. Saņemto viedokļu apkopojums būs pieejams tiesību aktu portālā.
Likumprojekts publicēts sabiedrības līdzdalībai tiesību aktu portālā.
Sabiedrības viedoklis tiks ņemts vērā Noteikumu projekta pilnveidošanā, ja tāds tiks saņemts.
Likumprojekts publicēts sabiedrības līdzdalībai tiesību aktu portālā.
Sabiedrības viedoklis tiks ņemts vērā Noteikumu projekta pilnveidošanā, ja tāds tiks saņemts.
6.4. Cita informācija
Nav.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Būvniecības valsts kontroles birojs
- Centrālā statistikas pārvalde
- Zemkopības ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Nav.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumu projekts nosaka ilgstpējas un SEG emisiju ietaupījumu kritērijus dažāda veida atjaunojamo energoresursu degvielai un kurināmajam, un minētie kritēriji ir izstrādāti, lai mazinātu šādu degvielu un kurināmā izejvielu audzēšanas, ieguves, ražošanas un izmantošanas ietekmi uz vidi, bioloģisko daudzveidību uc.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumu projektam ir divejāda ietekme uz klimatneitralitāti:
1) Noteikumu projekts nosaka ilgstpējas un SEG emisiju ietaupījumu kritērijus dažāda veida atjaunojamo energoresursu degvielai un kurināmajam, un pēc būtības var samazināt šādu degvielu un kurināmā izmantošanu, jo sarežģīs šī kurināmā izmantošanu - degvielai un kurināmajam būs jānodrošina atbilstības apliecinājumu sistēma, būs jāpamato šādu degvielu vai kurināmā atbilstība, lai to varētu uzskatīt par ilgtspējīgu, bet atbilstības pamatošanas un apliecināšanas sistēma un dokumentu izsniegšana varētu sadārdzināt šādu degvielu un kurināmā cenu);
2) Noteikumu projekta ietekmē mazinoties atjaunojamās degvielas vai kurināmā izejvielu audzēšanai vai ieguvei varētu mazināties lauksaimniecības sektora SEG emisijas vai īstermiņā mazināties oglekļa dioksīda piesaistes zudumi.
1) Noteikumu projekts nosaka ilgstpējas un SEG emisiju ietaupījumu kritērijus dažāda veida atjaunojamo energoresursu degvielai un kurināmajam, un pēc būtības var samazināt šādu degvielu un kurināmā izmantošanu, jo sarežģīs šī kurināmā izmantošanu - degvielai un kurināmajam būs jānodrošina atbilstības apliecinājumu sistēma, būs jāpamato šādu degvielu vai kurināmā atbilstība, lai to varētu uzskatīt par ilgtspējīgu, bet atbilstības pamatošanas un apliecināšanas sistēma un dokumentu izsniegšana varētu sadārdzināt šādu degvielu un kurināmā cenu);
2) Noteikumu projekta ietekmē mazinoties atjaunojamās degvielas vai kurināmā izejvielu audzēšanai vai ieguvei varētu mazināties lauksaimniecības sektora SEG emisijas vai īstermiņā mazināties oglekļa dioksīda piesaistes zudumi.
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
Nav.
Pielikumi