Anotācija (ex-ante)

VUGD kontekstā infrastruktūras izbūve un uzlabošana ir īpaši aktuāla, jo šobrīd tā ir neefektīva, novecojusi un sadrumstalota. Vienlaikus VUGD ir tā iestāde, kas, saskaņā ar Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma 10. pantu ir atbildīga par visas civilās aizsardzības sistēmas vadīšanu, koordinēšanu un kontroli. Tāpat VUGD kompetencē ir Civilās aizsardzības plāna izstrāde, kas paredz galveno risku apraksta iekļaušanu, katastrofu novēršanas, sagatavotības un reaģēšanas pasākumu aprakstu, kā arī katastrofu riska novērtēšanas rekomendāciju izstrādi.
Līdz ar to, katastrofu riska pārvaldības sistēma un visa civilās aizsardzības sistēma ir tiešā veidā atkarīga no VUGD profesionalitātes un kapacitātes. 

Lai nodrošinātu "Eiropas Savienības kohēzijas programmas 2021. - 2027. gada, 2.1.3. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām"  2.1.3.3. pasākuma "Katastrofu risku mazināšanas pasākumi" trešās kārtas (turpmāk - trešā kārta) projektu īstenošanu, MK noteikumu projekts atbilstoši Vadības likuma 19. panta 6. un 13. punktā noteiktajam, paredz noteikt specifiskā atbalsta mērķi, pieejamo finansējumu, prasības projekta iesniedzējam, prasības projekta sadarbības partnerim, atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus, kārtību, kādā īsteno programmā norādīto ES fonda specifiskā atbalsta mērķi, kā arī vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību. MK noteikumu projekts paredz: 

I nodaļa: Vispārīgie jautājumi

Projektu mērķi

Projekta “Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas profesionālās izglītības iestādes kompleksa būvniecības 1.kārta” mērķis ir uzbūvēt UCAK kompleksa 1. kārtu, kas paredz jaunas ēkas būvniecību Krustpils ielā 10, Rīgā un nodrošināt efektīvu, modernu un starptautiskajā pieredzē balstītu teorētisko un praktisko nodarbību apmācību procesu. Jaunajā piecstāvu pamatēkā tiks iekļautas apmācībām un administrācijai nepieciešamās telpas, tai skaitā, ēdnīca un konferenču zāle. Ēkā atradīsies šādas telpas:
1. stāvā - apmācībām nepieciešamās telpas un atsevišķas tehniskās telpas;
2. stāvā - apmācībām nepieciešamās auditorijas un laboratoriju ar tās palīgtelpu;
3. stāvā - apmācībām nepieciešamās auditorijas ar datoriem, bibliotēka un lasītava, kā arī mazā sēžu zāle;
4. stāvā - koledžas administrācijas telpas, kā arī lielā konferenču zāle;
5. stāvā - tehniskās telpas. 
Projekta “Ugunsdzēsības loģistikas un remonta bāzes kompleksa būvniecība” mērķis ir uzbūvēt ēku, kur tiks veikta VUGD transportlīdzekļu apkope un remonts. Tas būtiski samazinās VUGD tehnikas dīkstāvi un remontu izmaksas. Papildus tam, projekta ietvaros plānots atjaunot Rīgas reģiona pārvaldes 8. daļas ugunsdzēsības depo un divas Iepirkumu nodrošinājuma pārvaldes noliktavas. Tiks uzbūvēta arī viena auto nojume.
Projekta “Drošības klašu izveide” mērķis ir prevencijas un sabiedrības izglītošana, jo stacionārajā klasē būs iespējams apgūt vairākus jaunus mācību moduļus par kādu konkrētu ugunsdrošības vai civilās aizsardzības tēmu, piemēram, vienā modulī varēs iegūt zināšanas par ugunsbīstamību mājās, elektrodrošību, dūmu detektoru nozīmi, 112 izsaukšanu, cits modulis savukārt skars tādas tēmas kā ugunsdrošība mežā, kūlas ugunsgrēki, dabas katastrofas, trauksmes sirēnu nozīme un ārkārtas gadījumu soma. Stacionāru drošības klašu izvietošana paredzēta katrā reģionā, paredzot vienas stacionāras drošības klases izveidošanu katrā reģionā un Rīgā, kopā piecas. Ar to palīdzību galvenokārt tiks realizēta primāro mērķa grupu (bērni un skolu jaunieši) izglītošana un praktiskas apmācības ugunsdrošības un civilās aizsardzības jautājumos, rīkojot VUGD plānveida (ikdienas) prevencijas pasākumus. Pārvietojamo drošības klašu vajadzībām plānots pārveidot piecus transportlīdzekļus. Iecerēta ir M1 klases ar līdz 3500 t pilnas masas vieglo transportlīdzekļu pārbūve par N1 kravas transporta furgonu ar līdz 3500 t pilnu masu. Transportlīdzeklis tiks pārbūvēts drošības klašu prevencijas darbam atbilstoši meta konkursa uzvarētāja iecerei, ņemot vērā, ka transportlīdzeklis paredzēts prevencijas pasākumu īstenošanai ārpus telpām. Ar tā palīdzību VUGD nodarbinātie pasākuma norises vietā pilnībā var nodrošināt tehniskās un tehnoloģiskās vajadzības.
Transportlīdzekļus paredzēts aprīkot ar tēmu komplektiem (kastes/koferi/somas), kas paredzēti katras tēmas vizualizācijai un labākai apguvei. Aprīkojums tiks iegādāts atbilstoši meta konkursa uzvarētāja izstrādātai iecerei. Tajā var ietilpt, piemēram, glābšanas veste, ugunsdzēsības aizsargtērps ar manekenu, šļūtene, stobrs, lielformāta vai digitālas spēles, video un citi uzskates materiāli, mini sadūmojuma simulators ar dūmu detektoru. Tāpat iespējams papildaprīkojums, kas nepieciešams pasākuma nodrošināšanai, piemēram, saliekami galdi, krēsli, elektrības ģenerators, telts, izvelkama nojume, televizors un skaņa (kuru var piestiprināt arī ārā), Wi-fi, ģenerators, kontakti, iekštelpu un āra apgaismojums. 


Pasākuma trešās kārtas mērķa grupa ir Latvijas pašvaldības, iedzīvotāji, IeM, VUGD, NVA. Mērķa grupa noteikta atbilstoši Programmā norādītajam un atspoguļo tās iestādes un sabiedrības daļu, ko ietekmēs minēto projektu ieviešana. 

Pasākuma trešās kārtas iesniegumu atlases veids un kārtība

Trešo kārtu īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā. Projekta iesniedzējs ir atbildīgs par projekta īstenošanu un vadību, kā arī projekta rezultātu un mērķu sasniegšanu. Sadarbības iestāde veic projektu iesniegumu atlasi saskaņā ar projektu iesniegumu atlases nolikumu.
Trešās kārtas ietvaros tiek iesniegti trīs projekta iesniegumi.


Atbildības sadalījums

Atbildīgās iestādes funkcijas pilda IeM. 

Pasākuma trešās kārtas ietvaros sasniedzamie rezultāta un iznākuma rādītāju vērtības

Pasākuma trešās kārtas iznākuma rādītāja sasniedzamā vērtība noteikta atbilstoši Programmā iekļautajai vērtībai, tā paredz, ka investīcijas jaunās vai jauninātās katastrofu monitoringa, gatavības, brīdinājuma un reaģēšanas sistēmās attiecībā uz dabas katastrofām līdz 2029.gada 31.decembrim sasniedz 51 258 053 euro, savukārt starpposma vērtība 2024. gadā sasniegs 618 179 euro. Aprēķins balstīts uz aktuālām būvniecības un pārbūves izmaksām, kā arī tika ņemta vērā attiecīgos pētījumos iekļautā informācija, kas satur gan tehniskās prasības UCAK un ULRBK ēku projektēšanai un būvniecībai un Drošības klašu ierīkošanai un aprīkošanai. 
Pasākuma trešās kārtas rezultāta rādītājs noteikts nacionālā līmenī un tas paredz, ka līdz 2029. gada 31. decembrim 2 ēkas un 1 auto nojume tiks nodotas ekspluatācijā. Rādītājs tiek uzskatīts par sasniegtu, kad UCAK kompleksa administratīvā ēka, ULRBK ēka, 1 auto nojume, 2 noliktavas un depo tiks nodots ekspluatācijā. Papildus tam tiek plānots, ka visos piecos Latvijas reģionos tiks izveidotas Drošības klases šādās adresēs: Dobeles iela 16, Jelgava, Ganību iela 63/67, Liepāja, Tērbatas iela 9, Valmiera, Piekrastes iela 23, Daugavpils, Hanzas iela 5, Rīga. Rādītājs uzskatāms par sasniegtu, kad būvdarbu veicēji un META izstrādātāji un realizētāji ir izpildījuši visas līgumā noteiktās saistības, tas ir,  kad būs parakstīti visi pieņemšanas-nodošanas akti. Rezultāta rādītājs balstīts uz trešās kārtas projektu mērķiem. Informāciju par nacionālo rādītāju sasniegšanu ir plānots uzkrāt Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā, līdz ar to Sadarbības iestāde neveic datu pārbaudes.


Projektam pieejamais kopējais attiecināmais finansējums
 
Pasākuma trešajai kārtai pieejamais kopējais attiecināmais finansējums sastāda 51 258 053 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 43 569 346 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 7 688 708 euro. Trešās kārtas ietvaros ir paredzēts elastības finansējums, kas sastāda 2 106 220 euro.

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24.jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk - Regula Nr.2021/1060) 112. panta 3.punkta a) apakšpunktu, procentu līdzfinansējuma likmes ir šādas: valsts budžeta atbalsta intensitāte – 15 procenti un Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalsta intensitāte – 85 procenti.

II nodaļa: Prasības projektu iesniedzējiem un sadarbības partneriem

Trešās kārtas ietvaros projektu “Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas profesionālās izglītības iestādes kompleksa izveide” un “Ugunsdzēsības, loģistikas un remonta bāzes kompleksa būvniecība” iesniedzējs ir NVA, kas pēc projektu iesniegumu apstiprināšanas ir finansējuma saņēmējs. VUGD ir sadarbības partneris. Savukārt projekta “Drošības klašu izveide” iesniedzējs ir VUGD, kas pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas ir finansējuma saņēmējs. NVA ir sadarbības partneris.


Finansējuma saņēmēja pienākumi un tiesības ir aprakstīti Vadības likuma 18. pantā, savukārt sadarbības partnera pienākumi un tiesības tiek aprakstīti sadarbības līgumā, kas tiek parakstīts starp finansējuma saņēmēju un sadarbības partneri.
VUGD, kā sadarbības partnera galvenie pienākumi ir konsultēt un noteikt UCAK ēku kompleksa un ULRBK gala lietotāja prasības. 

NVA, kā sadarbības partnera pienākumi ir nodrošināt telpu pielāgošanai nepieciešamo projektēšanas, būvdarbu un būvuzraudzības iepirkumu veikšanu un šādu darbu izpildes vadību un norēķinu veikšanu nolīgtajiem darbu izpildītājiem. 

Sadarbības partneris projekta realizēšanā iesaistās, piesaistot kompetentos cilvēkresursus. Finansējuma saņēmējs iesaistās ar cilvēkresursiem un finansējumu, ja nepieciešams. 

III nodaļa: Atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas

Noteikumu projekts nosaka atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas. Projekta ietvaros atbalstāmās darbības tika identificētas UCAK, ULRBK un Drošības klašu pētījumos par attiecīgo infrastruktūras objektu būvniecību un telpu ierīkošanu.
Tāpat projektu ietvaros tiek plānota arī saistītās infrastruktūras izveide, piemēram,  tehniskā un sociālā infrastruktūra, kas saistīta ar konkrēto ēku un tās mērķu un darbības nodrošināšanai papildus nepieciešamo, tas ir, transportlīdzekļu stāvvietas, elektromobiļu uzlādes stacijas, labiekārtojuma elementi, sporta aktivitāšu zona un atpūtas zona, apstādījumi, gājēju celiņi, iebrauktuves, vārtiņi, paceļamās barjeras, braucamās daļas seguma izveide un marķēšana, apgaismojums, velonovietnes, teritorijas norādes, ceļazīmes, karogu masti, atkritumu urnas, teritorijas norobežojums, ārējo inženiertīklu apkalpes vietas.
Projektu “Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas profesionālās izglītības iestādes kompleksa izveide” un “Ugunsdzēsības, loģistikas un remonta bāzes kompleksa būvniecība” ieviešanai tiks piesaistīti arī inženierkonsultanti, kas sniegs atbalstu NVA štata darbiniekiem projektu tehniskās specifikācijas izstrādē, projektu līgumu sagatavošanā, uzturēs vienoto datu vidi, pārbaudīs būvnieka izpildes un nodrošinās būvuzraudzību.

Projekta ietvaros attiecināmās izmaksas ir pakārtotas atbalstāmajām darbībām, lai nodrošinātu projekta īstenošanu un pilnvērtīgu ieviešanu.
MK noteikumu projektā paredzēts, ka projektu īstenošanas ietvaros tiks piemērots Publisko iepirkumu likums, kā arī atbalstāma ir vides prasību integrācija preču un pakalpojumu iepirkumos (zaļais publiskais iepirkums).
MK noteikumi paredz atbildību finansējuma saņēmējam nodrošināt, ka plānotās izmaksas netiek segtas no citiem līdzekļiem, kā to paredz Programma. Pievienotās vērtības nodoklis ir attiecināms finansēšanai no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem.
Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka projektam neveidojas dubultā finansējuma risks kontekstā ar pievienotās vērtības nodokļa attiecināšanu.

Projekta iesnieguma pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas, būvuzraudzības, autoruzraudzības, būvprojekta tehniskā projekta vai skiču projekta stadijā izmaksas, energosertifikācijas un energoaudita izmaksas kopā ir attiecināmas līdz 10% no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

Administratīvā sloga mazināšanai projektu vadības un īstenošanas personāla izmaksu nodrošināšanai tiek piemērota personāla izmaksu likme 1 % apmērā no noteikumu projekta 17. un 18. punktā minētajām pārējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, kas nav tiešās attiecināmās personāla izmaksas, saskaņā ar Regulas Nr. 2021/1060 55. panta 1. punktu.

Personāla likmes aprēķins balstīts uz šādiem pamatprincipiem:
1. tas ir taisnīgs – personāla izmaksu likmes apmērs tiks piemērots vienoti visu projektu ietvaros;
2. tas ir objektīvs – personāla likmes apmērs ir aprēķināts, pamatojoties uz atalgojuma līmeni pa mēnešalgu grupām valsts un pašvaldību institūcijās nodarbinātajiem ierēdņiem un darbiniekiem, IeM aktuālo atalgojuma politiku un atbilstoši IeM veiktajiem aprēķiniem, ņemot vērā indikatīvi prognozējamās projektu tiešās attiecināmās izmaksas;
3. tas ir pārbaudāms – personāla likmes aprēķins ir pamatots ar IeM veiktajiem aprēķiniem;
4. tas ir iepriekš noteikts – personāla likme un piemērošanas nosacījumi ir noteikti pasākuma reglamentējošos MK noteikumos un piemērojama atbilstoši šajos MK noteikumos noteiktajām prasībām pēc to spēkā stāšanās brīža. 

Ņemot vērā noteikumu projektos noteiktos izmaksu attiecināmības nosacījumus un projektu kopējo finansējumu, projektu vadības un īstenošanas personāla izmaksām (darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) pieejamais finansējums sasniedz 576 887 euro visiem trešās kārtas projektiem.
Kvalitatīvai projektu ieviešanai būtu nepieciešami trīs grāmatveži (17 IV amatu saime, 9. mēnešalgas grupa), četri juristi (24. III amatu saime, 11. mēnešalgas grupa), divi finansisti (15.1. II amatu saime 8. mēnešalgas grupa) un projektu vadītāji (5 x 39.1. II A amatu saime, 9. mēnešalgas grupa; 3 x 39.1., IVA amatu saime, 11. mēnešalgas grupa), četri projekta speciālisti būvniecības jomā (2 x 39.1., IVB amatu saime, 11. mēnešalgas grupa; 2 x 39.1., IIA amatu saime, 9. mēnešalgas grupa), četri projekta iepirkumu speciālisti (2., V amatu saime, 10. mēnešalgas grupa) un divi projekta koordinatori (36., II amatu saime, 8. mēnešalgas grupa). Algu likmes noteiktas saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku likumā noteikto mēnešalgu grupu skalas viduspunktu. 
Projekta vadības personāla izmaksas, kuras projektā plāno, piemērojot vienoto izmaksu likmi, ir skaidri nodalāmas no būvniecības un ar to saistītām citām projektu izmaksām un nepastāv minēto izmaksu pārklāšanās. Papildus tam, katram darbiniekam ir amata apraksts, kas nodrošina detalizētu aprakstu par funkciju un izmaksu nošķiršanu no likmē ietvertā personāla un tam paredzētajām izmaksām un pārējām darbībām un izmaksām. Ārpakalpojuma inženierkonsultantu grupa sniegs atbalstu NVA personālam, piemēram, tehniskās specifikācijas izstrādē, projektu līgumu sagatavošanā, vienotās datu vides uzturēšanā, piedalīsies būvuzraudzības nodrošināšanā.
Personāla izmaksas ir paredzētas NVA darbiniekiem visos projektos. VUGD personāla izmaksas tiek segtas VUGD budžeta ietvaros.
MK noteikumu izstrādes laikā tika izvērtēta iespēja piemērot vienkāršoto izmaksu pieeju arī citām aktivitātēm, taču ņemot vērā izmaksu dažādo struktūru un vēsturisko datu trūkumu, atbalstāmo darbību komplekso struktūru, tika pieņemts lēmums MK noteikumu projektā neiekļaut vienkāršoto izmaksu piemērošanu citām attiecināmo izmaksu pozīcijām. Vienlaikus uzkrājot projektu datus, tiks atkārtoti vērtēta iespēja piemērot vienkāršoto izmaksu pieeju.

Izmaksu attiecināmības termiņš ir no 2024. gada 1. janvāra līdz 2029. gada 31. decembrim.
IeM ir pieteikusi grozījumus Eiropas Savienības kohēzijas politikas Programmā 2021.–2027.gadam, precizējot iznākuma rādītāju un tā sasniedzamo starpposma vērtību, ņemot vērā, ka sākotnēji tika plānots, ka ievērojama daļa piešķirtā projekta finansējuma tiks novirzīti projekta kārtām, kas attiektos uz transporta iegādi, tomēr vēlāk pieņemtais lēmums noteica, ka finanšu līdzekļi tiks novirzīti trešajai projektu kārtai, un  projekti, kas ietver būvniecības procesus, pēc būtības ir saistīti ar ilgāku laika grafiku, līdz ar to ir nepieciešamas ierosinātās izmaiņas. Ja Programmas grozījumu oficiālās saskaņošanas laikā tiks saņemti Eiropas Komisijas apsvērumi par konkrēto grozījumu priekšlikumu, MK sēdes protokollēmuma projekts paredz rīcību Iekšlietu ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju izstrādāt atbilstošu risinājumu.

IV nodaļa: Projektu īstenošanas nosacījumi

MK noteikumu projektā noteikti pasākuma trešās kārtas īstenošanas nosacījumi, tostarp projektu īstenošanas termiņš, informācijas un publicitātes pasākumu nodrošināšanas nosacījumi. 
Projektos plānotās investīcijas tiek īstenotas nekustamajos īpašumos, kuru īpašuma tiesības ir nostiprinātas zemesgrāmatā uz valsts vārda Iekšlietu ministrijas personā vai uz ilgtermiņa nomas līguma pamata tie ir nodoti finansējuma saņēmēja lietošanā, proti,  projektā “Drošības klašu izveide” drošības klasi plānots izbūvēt Hanzas ielā 5, Rīgā. Šī ēka pieder Rīgas valstspilsētas pašvaldībai, ar kuru NVA ir noslēdzis ilgtermiņa nomas līgumu. VUGD darbības nodrošināšanai 1999.gada 26.oktobrī tika noslēgts nekustamā īpašuma, Hanzas ielā 5, Rīgā, nomas līgums Nr.1.12.-6-99-328, minētais nomas līgums ir spēkā līdz 2023.gada 26.oktobrim un attiecīgi tiks slēgts jauns nekustamā īpašuma nomas līgums uz 12 gadiem. Ilgtermiņa nomas līgums par objekta (telpu) Hanzas ielā 5, Rīgā, lietošanu tiks ierakstīts zemesgrāmatā. Nomas līguma nostiprināšana zemesgrāmatā tiks īstenota līdz pirmajam maksājuma pieprasījumam. Saskaņā ar  2012.gada 11.decembra Ministru kabineta noteikumu Nr. 839 “Nodrošinājuma valsts aģentūras nolikums” 3.1. un 3.2. apakšpunktu, NVA organizē būvju būvniecību, kā arī apsaimnieko un pārvalda IeM un tās padotības iestāžu īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu un apsaimniekošanu."
Īpašuma tiesības uz transportlīdzekļiem, kuri tiks pārbūvēti un aprīkoti Drošības klašu vajadzībām, pieder VUGD.
MK noteikumu projektā paredzēts, ka projektu īstenošanas ietvaros tiks piemērots Publisko iepirkumu likums, kā arī atbalstāma ir vides prasību integrācija preču un pakalpojumu iepirkumos (zaļais publiskais iepirkums). Finansējuma saņēmēja pienākums ir izvērtēt sociāli atbildīga publiskā iepirkuma un inovatīva publiskā iepirkuma piemērošanu iespēju robežās projektu īstenošanas laikā, nodrošināt, ka pasākuma ietvaros plānotās izmaksas nepārklātos ar citiem valsts un ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem un dubultā finansējuma neiestāšanos.

Ieguldījumi plānoti saskaņā ar Jauno Eiropas Bauhaus iniciatīvu, kas ir vides, ekonomikas un kultūras iniciatīva un savieno dizainu, ilgtspējību, pieejamību un investīcijas, un vērsta lai sasniegtu Eiropas zaļā kursa mērķus.

Projekta iesniedzēja pienākums ir aizpildīt Centrālās finanšu un līgumu aģentūras tīmekļa vietnē pieejamo publisko iepirkumu dokumentācijas atbilstības pārbaudes lapu, kā arī iepirkuma norises atbilstības pārbaudes lapu (ja uz projekta iesnieguma iesniegšanas brīdi ir pieņemts lēmums par iepirkuma rezultātiem), un kā informatīvus dokumentus iesniegt tās sadarbības iestādē kopā ar projekta iesniegumu.
Projektiem “Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas profesionālās izglītības iestādes kompleksa būvniecības 1.kārta” un “Ugunsdzēsības loģistikas un remonta bāzes kompleksa būvniecība” ir sagatavots projektēšanas uzdevums par būvniecības ieceres dokumentu sagatavošanu vai iesniegta būvvaldes izziņa, kas apliecina, ka iepriekš minētie dokumenti nav nepieciešami. Visiem projektiem ir iesniegta indikatīva būvdarbu izmaksu aplēse (tāme).
Saskaņā ar vadlīniju horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” īstenošanai un uzraudzībai (2021-2027)" 1.pielikumu, projektiem ir netieša ietekme uz minēto horizontālo principu. Tas nozīmē, ka finansējuma saņēmējam ir pienākums uzkrāt datus par vienu horizontālā principa rādītāju “Objektu skaits, kuros ERAF/KF ieguldījumu rezultātā ir nodrošināta vides un informācijas pieejamība”. Ņemto vērā, ka pasākuma trešās kārtas ietvaros ir paredzēta jaunu ēku būvniecība, tiem ir tieša ietekme uz horizontāliem principiem “Klimatdrošināšana”, “Energoefektivitāte pirmajā vietā” un “Nenodarīt būtisku kaitējumu”. Klimatdrošināšanas ietvaros finansējuma saņēmējs uzkrāj datus par darbībām, kas paredz klimata pārmaiņu mazināšanu, siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu vai oglekļa dioksīda piesaisti. Saskaņā ar Programmā norādīto, jaunu civilās aizsardzības ēku būvniecības gadījumā tiks nodrošināta gandrīz nulles enerģijas patēriņa principa ievērošana, kas saskan ar principa “Energoefektivitāte pirmajā vietā” prasību uzkrāt datus par aktivitātēm, kuru mērķis ir samazināt enerģijas patēriņu. Pasākuma "Nenodarīt būtisku kaitējumu" novērtējums liecina, ka finansējuma saņēmējam ir pienākums projektu ietvaros nodrošināt tādu darbību īstenošanu, kas veicinās pielāgošanos klimata pārmaiņām. Vienlaikus īstenojamie pasākumi neizraisīs negatīvu ietekmi uz pašreizējā klimata un gaidāmā nākotnes klimata radītajām negatīvajām ietekmēm uz pašu pasākumu, cilvēkiem, dabu vai aktīviem, kā arī neradīs negatīvu ietekmi uz pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķu sasniegšanu, jo pasākumu ietvaros ir paredzēts ņemt vērā klimata pārmaiņu radītos potenciālos riskus. 

2.1.3.3. pasākuma trešās projektu iesniegumu atlases kārtā finansējuma saņēmēji un sadarbības partneri īstenos projektus, kas nav saistīti ar saimnieciskās darbības veikšanu. Projektu ietvaros tiks nodrošināta valsts funkciju īstenošana, tāpat aktivitātes ir paredzētas investīcijām tikai pašu dienestu resursos un darbībā. Līdz ar to,  īstenojamie projekti nekvalificējas komercdarbības atbalstam. 
2.1.3.3. pasākuma ietvaros NVA noteiktie pienākumi tiek īstenoti saskaņā ar Ministru kabineta 2012. gada 11. decembra noteikumiem Nr. 839 "Nodrošinājuma valsts aģentūras nolikums". VUGD noteiktie pienākumi tiek īstenoti saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 27. aprīļa noteikumiem Nr. 398 "Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta nolikums". 

Projektu nozīme un pienesums Latvijas kopējai izaugsmei un tautsaimniecības attīstībai

Latvijas Nacionālajā attīstības plānā ir noteikta prioritāte “Kvalitatīva dzīves vide un teritoriju attīstība”. Stiprinot VUGD spējas, kas, atbilstoši 2010. gada 27. aprīļa Ministru kabineta noteikumiem Nr. 398 “Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta nolikums” dienests īsteno valsts politiku ugunsdrošības, ugunsdzēsības, civilās aizsardzības un vienotā ārkārtas palīdzības izsaukumu numura "112" darbības jomā. Tas ietver dažādu pasākumu kopumu, lai nodrošinātu cilvēku, vides un īpašuma drošību, kā arī īstenotu atbilstošu rīcību katastrofas un katastrofas draudu gadījumā, kas ir būtiski Latvijas noturīgai un ilgtspējīgai attīstībai un vides konkurētspējai.

Atbilstoši 2020. gada 4. marta Ministru kabineta rīkojumam Nr. 95 “Par nozaru politikas pamatnostādnēm 2021.-2027. gada plānošanas periodam” šim plānošanas periodam vides politikas pamatnostādnes mērķis ir samazināt riskus (klimata pārmaiņu, piesārņojuma, katastrofu) cilvēku dzīves videi, veselībai un labklājībai, samazināt piesārņojumu vidē (ūdenī, gaisā, augsnē, dabā), nodrošinot labu vides stāvokli un dabas kapitāla saglabāšanu, nodrošināt ilgtspējīgu resursu patēriņu, nodrošināt ar citiem sektoriem saskaņotu vides rīcībpolitiku un vides pamatprincipu iekļaušanu sektoru politikās. VUGD ne vien tiešā veidā ar savām darbībām veic klimata pārmaiņu, piesārņojuma un katastrofu risku mazināšanu, bet arī savā attīstībā paredz virkni aktivitāšu, kas ilgtermiņā veicinās šo minēto risku un ietekmes mazināšanos dienesta ietvaros, tostarp arī ERAF trešās kārtas projektu ietvaros.
UCAK kompleksa attīstība veicinās personāla piesaisti VUGD, jo UCAK galvenais pienākums ir sagatavot kvalificētus ugunsdzēsības, ugunsdrošības un civilās aizsardzības speciālistus. UCAK kompleksa attīstības ietvaros tiks radīta atbilstoša studiju vide ar motivētu, kvalificētu personālu un ar augsta līmeņa materiāli tehnisko bāzi. Šobrīd ar esošajiem personāla resursiem nevar nodrošināt glābšanas spējas visās teritoriālajās struktūrvienībās. 2023. gada oktobrī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā vakantas bija 347 no 3035 jeb 11,4 % no amatpersonu amata vietām. Šogad vidējais vakanto amata vietu skaits ir 10,7%. Papildus, 4-6% no amatpersonām vienlaicīgi atrodas cita veida attaisnotā prombūtnē – darbnespēja, bērnu kopšanas atvaļinājums, paternitātes atvaļinājums, apmācība utt. Tas veido nopietnu apdraudējumu savlaicīgai reaģēšanai uz notikumiem un kvalitatīvai palīdzības sniegšanai iedzīvotājiem.
Pašreiz esošā tehnikas remontu bāze ir novecojusi, un, neinvestējot tās modernizācijā, remontu un apkopju skaits tuvāko 10 gadu laikā varētu pieaugt par 40%. Esošie remontu telpu darba apstākļi ir neatbilstoši, un transportlīdzekļu gabarītu dēļ remontdarbus nav iespējams veikt iekštelpās, kas sliktu laikapstākļu dēļ paildzina remontu laiku un rada dīkstāvi. Ņemot vērā arī Eiropas zaļo kursu, nepieciešams sagatavoties elektrotransportlīdzekļu apkalpošanai un integrēt tās VUGD ikdienā.
Tāpat, lai nozaru politikas pamatnostādnēs 2021.-2027. gada plānošanas periodam minētos riskus mazinātu, veicams plašs, pastāvīgs sabiedrības izglītošanas darbs. VUGD plāno būtiski uzlabot prevencijas pasākumus, kas ietvertu  gan stacionāro, gan pārvietojamo drošības klašu izveidi visos Latvijas reģionos un Rīgā. Paredzams, ka ar šo aktivitāti tiktu piesaistītas jaunas, radošas idejas un ieviesti tehniski risinājumi, kas būtiski cels VUGD kapacitāti izglītot un informēt sabiedrību, lai palīdzētu veidot veselībai un labklājībai drošu cilvēku dzīves vidi.

Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 2.1.3. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām”  2.1.3.3. pasākuma “Katastrofu risku mazināšanas pasākumi” trešās projektu iesniegumu atlases kārtā plānotajiem projektiem būs pozitīva ietekme uz VUGD kapacitāti un reaģētspēju. Projekti palīdzēs padarīt VUGD kā konkurētspējīgāku un pievilcīgāku darba vietu, uzlabos reaģētspējas, nodrošinot tehniskās kapacitātes saglabāšanu, radīs piemērotu vidi nākamo un esošo VUGD darbinieku apmācībai, kā arī radīs priekšnosacījumus plašām un visus Latvijas reģionus aptverošām civilās aizsardzības apmācībām, nodrošinot tehniskās iespējas un kapacitāti prevencijas pasākumu īstenošanai. Visi plānotie pasākumi kalpo 2021-2027.gada plānošanas perioda vides politikas pamatnostādnē esošo mērķa sasniegšanai.


Lai nodrošinātu sabiedrības pārstāvju iesaisti šī tiesību akta izstrādē, no 2023. gada  17. oktobra līdz 31. oktobrim, TAP portālā sabiedrībai bija iespēja piedalīties MK noteikumu un to anotācijas publiskā apspriešanā.