Anotācija

Atsaucoties uz PVA ziņojumu: “Viena no aktuālākajām tēmām pasaulē ir PVA komandas koncepta paplašināšana, kas ietver plašāku profesijas pārstāvju iekļaušanos PVA pakalpojuma sniegšanā. Eiropas Veselības sistēmu un politikas novērošanas centrs (no angļu val. European Observatory on Health Systems andPolicies) uzsver trīs PVA komandu veidus, kuru centrā vienmēr ir pacients un viņa ģimene:

- PVA pamatpakalpojuma komanda - pacientu aprūpē PVA ārsts, māsa, ārsta palīgs un biroja darbinieks;
Paplašināta PVA komanda (papildu PVA pamatpakalpojuma komandas locekļiem pacientu aprūpē - pacientu koordinators, farmakologs, zobārsts, sociālais darbinieks, bērnu aprūpes speciālists, sabiedrības veselības speciālists un psihiskās veselības darbinieks);
- Paplašināta kopienas aprūpes komanda (papildu paplašinātās PVA komandas locekļiem pacienta aprūpē iesaistās sociālās palīdzības un mājas aprūpes pakalpojumu sniedzēji, tiek nodrošināti veselīga dzīvesveida un izglītības veicinošus pasākumus).

Šādu multiprofesionālu un multisektoriālu speciālistu pakalpojumu sniegšana PVA veicina slimību profilaksi un savlaicīgu diagnostiku, hronisku slimību uzraudzību un to progresēšanas aizkavēšanu, plašāku sociālo veselību noteicošo faktoru risināšanu un iedzīvotāju veselības veicināšanu kopumā. Šāds PVA koncepts veido nozīmīgu sabiedrības veselības un profilaktiskās medicīnas daļu un satur veselību veicinošos faktorus, kas ietekmē visu sabiedrību, nevis tikai slimus vai sabiedrības indivīdus ar paaugstinātu risku saslimt ar noteiktām saslimšanām.<sup>[2]


[2]</sup> 2024. gada 21. maija Informatīvais ziņojums “Par primārās veselības aprūpes stiprināšanu https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/44ee00ff-5edc-454e-85de-050003aa0213

Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā tiks īstenota Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam 4.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei un stiprināt veselības sistēmu, tostarp primārās veselības aprūpes noturību" (turpmāk – SAM) 4.1.1.3. pasākuma “Primārās veselības aprūpes lomas stiprināšana, attīstot infrastruktūru” pirmā kārta (turpmāk – pasākuma pirmā kārta).

4.1.1.3. pasākuma pirmās un otrās atlases kārtas ietvaros plānotais un pieejamais kopējais finansējums ir 8 200 000 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) finansējums – 6 970 000 euro un nacionālais finansējums, kas iekļauj valsts budžeta un privāto finansējumu, ir 1 230 000 euro.

Pasākuma pirmās kārtas plānotais un pieejamais kopējais finansējums ir 2 400 000 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ir 2 040 000 euro un nacionālais finansējums, kas iekļauj valsts budžeta un privāto finansējumu, ir 360 000 euro, no tā:
- Rīgas Stradiņa universitātei plānotais un pieejamais kopējais finansējums ir 1 200 000 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ir 1 020 000 euro un nacionālais finansējums, kas iekļauj valsts budžeta un privāto finansējumu, ir 180 000 euro;
- SIA “Cēsu klīnika” plānotais un pieejamais kopējais finansējums ir 1 200 000 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ir 1 020 000 euro un nacionālais finansējums, kas iekļauj valsts budžeta un privāto finansējumu, ir 180 000 euro.

Saskaņā ar regulas Nr. 2021/1060 18. un 86. pantā noteikto 4.1.1. SAM elastības finansējums tiek noteikts pasākuma ietvaros, attiecīgi 4.1.1.2.^[3] un 4.1.1.4.^[4] pasākuma ietvaros noteikts pieejamais un plānotais finansējums. VM kā atbildīgā iestāde (turpmāk – atbildīgā iestāde), pēc Eiropas Komisijas (turpmāk – EK) lēmuma par vidusposma pārskatu, var ierosināt palielināt 4.1.1.2. un 4.1.1.4. pasākumam pieejamo kopējo finansējumu līdz plānotajam kopējam finansējuma apmēram.

Pasākuma Nr.	Pasākuma nosaukums	ES fondu finansējums (ieskaitot elastības finansējumu), euro	ES fondu finansējums (BEZ elastības finansējuma), euro
4.1.1.1.	Ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstība (1. - 5. kārta)	163 345 800	163 345 800
4.1.1.2.	P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas infrastruktūras attīstība	70 799 482	31 119 533
4.1.1.3.	Primārās veselības aprūpes lomas stiprināšana, attīstot infrastruktūru	6 970 000	6 970 000
4.1.1.4.	Veselības aprūpes pārvaldības sistēmas stiprināšana un digitalizācija, attīstot digitālos risinājumus	21 357 724	17 989 071
4.1.1.5.	Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta attīstība	10 461 001	10 461 001

Pasākuma pirmās kārtas ietvaros tiek sniegts atbalsts infrastruktūras attīstībai diviem izmēģinājuma projektiem, kur veselības aprūpes rīcībpolitikas mērķa – primārās un / vai sekundārās veselības aprūpes stiprināšana ietvaros, tiks izstrādāts un aprobēts izmēģinājuma projektu atbalsta pasākumu kopums, īpaši koncentrējoties uz primārās veselības aprūpes un sekundārās ambulatorās veselības aprūpes savstarpējo sadarbību un izvērtētu ieguvumus un riskus pirms ieviest plašāk Latvijas teritorijā:
- metodiskās vadības ģimenes medicīnas jomā funkcijas;
- primārās veselības aprūpes kopprakšu modeli jeb apvienotās ģimenes ārstu prakses plašākā praktiskajā darbībā.

Izmēģinājuma projekts ir neliela mēroga projekts / pētījums, ko veic, lai novērtētu iespējamību, ilgumu, izmaksas, nevēlamus notikumus un uzlabotu procesu ieviešanu plašākā mērogā.

Ņemot vērā, ka pasākuma pirmās kārtas finansējuma atbalsts diviem izmēģinājuma projektiem tiek sniegts infrastruktūras attīstībai rīcībpolitikas mērķa ietvaros, izmēģinājuma projektu rezultāti, plānotās darbības pēc izmēģinājuma projektu īstenošanas un to izvērtējums projektu īstenošanas un pēcuzraudzības periodā netiks veikts. Metodiskās vadības ģimenes medicīnas jomā funkciju un primārās veselības aprūpes kopprakšu modeļa ieviešana ir Veselības kā nozares ministrijas kompetencē.

Pasākuma pirmās kārtas viens projekta iesniedzējs ir Rīgas Stradiņa universitāte (turpmāk - RSU) kā augstskola, kas projekta īstenošanai piesaista sadarbības partneri/us, kas sniedz valsts apmaksātos primārās veselības aprūpes pakalpojumus, un plāno attīstīt ģimenes ārsta prakses. Papildus, pēc projekta ieviešanas, izveidotajā primārās veselības aprūpes infrastruktūrā, plānots nodrošināt metodiskās vadības funkcijas augstākās izglītības ģimenes medicīnas jomā nodrošināšanu.
Lai izstrādātu vienotus standartus un pilnveidotu ārstniecības procesa kvalitāti arī primārajā veselības aprūpes līmenī, plānots ieviest metodisko vadību ģimenes medicīnā. Ņemot vērā nozares specifiku, iekļauti papildus kritēriji metodiskās vadības institūcijas izveidei ģimenes medicīnā, ievērojot konsekvenci attiecībā uz prasībām par zinātnisko darbību, zināšanu pārnesi un inovācijām.

Lai noteiktu metodiskās vadības institūcijas statusa piešķiršanas kritērijus un kārtību, institūcijas tiesības un pienākumus noteiktajā veselības aprūpes jomā, kā arī noteikumus publisku līdzekļu ieguldīšanai metodiskās vadības institūcijā tās darbības nodrošināšanai, 2024. gada 3. janvārī stājās spēkā grozījumi Ārstniecības likumā, kas paredz metodikās vadības institūciju izveidi. Savukārt 2024. gada 13. augustā tika apstiprināti Ministru kabineta noteikumi Nr. 543 “Metodiskās vadības institūcijas noteikumi”. Ministru kabineta noteikumu nr. 543  3. punktā norādīts, ka metodiskās vadības institūcijas statusu ģimenes medicīnas jomā var piešķirt tostarp augstākās izglītības iestādei, ja tā atbilst šādiem kritērijiem:
3.1.iestāde piedalās pirmsdiploma un rezidentūras studiju īstenošanā, nodrošina tālākizglītību un profesionālo pilnveidi, kā arī veicina zināšanu pārnesi ģimenes medicīnas jomā;
3.2.iestādei ir pieredze klīniskajos un veselības aprūpes pētījumos ģimenes medicīnas jomā, tā ir darba tiesiskajās attiecībās ar Latvijas Zinātnes padomes ekspertu (ekspertiem) vai ārstniecības iestāde sadarbojas ar augstākās izglītības iestādēm, nodrošinot klīnisko bāzi pētījumiem;
3.3.iestāde piedalās projektos, pētījumos, sadarbības tīklos ģimenes medicīnas jomā;
3.4.iestādei ir pieredze jaunu medicīnas aprūpes metožu, tehnoloģiju un pakalpojumu izveidē, ieviešanā validēšanā un pilnveidē ģimenes medicīnas jomā vai iestādei ir spēkā esošs sadarbības līgums ar ārstniecības iestādi, kas atbilst šajā apakšpunktā noteiktajam kritērijam.”

Metodiskās vadības attīstībai ģimenes medicīnas jomā nepieciešams izveidot primārās veselības aprūpes infrastruktūru, kuras ietvaros tiek nodrošināti ģimenes medicīnas pakalpojumi un lai šī pakalpojuma sniedzējs (ģimenes medicīnas ārstniecības iestāde) būtu konkrētās jomas flagmanis, absorbējot jaunākās tendences un inovācijas, kuras pēc tam izietu arī zinātnisko novērtējumu un ieviešanas procesā balstītos uz zinātnes universitātes pētījumu datiem un zinātniskajām atziņām.
Šāda modeļa realizācijai nepieciešams veidot ģimenes medicīnas centru ar daudz plašāku funkcionalitāti nekā standarta ģimenes ārsta praksei, un šīs metodiskās vadības centra funkciju kopums ir šāds:
- veselības veicināšana, organizējot un iesaistoties veselības veicināšanas kampaņās, uzlabojot šo kampaņu produktivitāti, tieši uzrunājot SIA “RSU Ambulances” klientus;
- slimību primārā un sekundārā profilakse;
- slimību diagnostika, uzsvaru liekot uz diagnostiku tieši ģimenes ārsta kabinetā, tādā veidā samazinot slodzi uz sekundāro veselības aprūpi;
- slimību ārstēšana;
- rehabilitācija;
- akadēmiskais darbs ar veselības virziena līdz diploma studējošiem, rezidentiem ģimenes medicīnā un praktizējošiem ģimenes ārstiem tālākizglītības programmās, izmantojot modernas mācību metodes un simulācijas;
- pētnieciskais darbs jaunu klīnisko metožu attīstībā un sociālo faktoru ietekmes novērtēšanā;
- inovācijas jaunu klīnisko metožu, jaunu darbības modeļu, digitālās transformācijas, hronisko slimību pacientu pašaprūpes un citu uzlabojumu ieviešanā;
- atbalsta centra funkcija praktizējošiem ģimenes ārstiem, nodrošinot iespēju saņemt praktiskus padomus darba organizēšanā;
- ekspertu līdzdalība veselības politikas veidošanā, lai atbalstītu valsts attīstības un normatīvos dokumentos noteiktos mērķus.

2024. gada 8. septembrī Veselības ministrija nosūtīja vēstuli RSU un Latvijas Universitātei ar aicinājumu izvērtēt iespēju un pieteikties metodiskās vadības institūcijas statusam ģimenes medicīnā. 2024. gada 27. septembrī šāds pieteikums tika saņemts no RSU, savukārt Latvijas Universitāte 2024. gada 8. oktobrī informēja Veselības ministriju, ka neplāno iegūt šo statusu. RSU pieteikums izvērtēts un lēmums par metodiskās vadības statusa piešķiršanu tika pieņemts 2024.gada 22.oktobrī, lēmums Nr. 01-16.2/4170.

Veselības ministrija ir veikusi padziļinātāku priekšatlasi potenciālajiem projektu iesniedzējiem kopprakses izmēģinājuma projekta īstenošanā. Atbilstoši izvirzītajiem kritērijiem tika aptaujātas novadu pašvaldības ar mērķi noskaidrot, vai novadu pašvaldības, kurās ir nepietiekams ģimenes ārstu sniegto pakalpojumu nodrošinājums un liels pensijas vecuma ģimenes ārstu īpatsvars, ir ieinteresētas 4.1.1.3.pasākuma 1.kārtas ietvaros plānotā kopprakses izmēģinājuma projekta īstenošanā. Ņemot vērā ierobežoto finansējuma apmēru, aptaujā netika iesaistītas valstspilsētu pašvaldības, jo tajās plašāk ir pieejami sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumi iedzīvotājiem, bet tika aptaujātas tikai tās novadu pašvaldības, kurās nepieciešamais jauno ģimenes ārstu skaits ir 6 un vairāk, lai vidējais reģistrēto pacientu skaits uz ģimenes ārstu pēc 2028. gada būtu ap 1500 pacientiem. Atbilstoši Nacionālā veselības dienesta sniegtajai informācijai, kopumā šādas ir 6 pašvaldības: Tukuma novads, Valmieras novads, Ogres novads, Ropažu novads, Aizkraukles novads un Cēsu novads. Minētajām pašvaldībām, izņemot Cēsu novada pašvaldībai, tika nosūtīta aptaujas vēstule, rakstiska  papildus Veselības ministrija ir veikusi telefonisku pašvaldību aptauju un tās ir apliecinājušas, ka atbilstoši izvirzītajiem kritērijiem pašvaldības nesaredz iespēju šāda projekta ieviešanā, kā arī sniedza sekojošu informāciju:
 

Tukuma novada pašvaldība	Nav aktuāli, nav augstas gatavības projekts.
Valmieras novada pašvaldība	Valmieras novada pašvaldība ir ieinteresēta kopprakšu veidošanā. Valmieras novada pašvaldību veido Valmieras valstspilsēta, Beverīnas novads, Burtnieku novads, Kocēnu novads, Mazsalacas novads ar Mazsalacas pilsētu, Naukšēnu novads, Rūjienas novads ar Rūjienas pilsētu un Strenču novads ar Strenču pilsētu, Sedas pilsētu. Atbilstoši specifiskā  finansējuma nosacījumiem tomēr Valmieras valstspilsēta neklasificējas pilotprojekta vietas īstenošanai, jo valstspilsētas kā atsevišķas administratīvās teritorijas netika aptaujātas, savukārt Rūjienas pilsētā darbojas 4 ģimenes ārstu prakses, kas ir pietiekošs skaits uz noteiktu teritoriju, iedzīvotāju skaita blīvumu un pakalpojumu pieprasījumu. Savukārt, pārējās mazas administratīvās teritorijas. Valmieras novada pašvaldība izteikusi augstu gatavību 4.1.1.3. pasākuma 2. kārtas projektu atlasei, piesaistot jaunos ģimenes ārstus. Valmieras novada pašvaldība saredz, ka jaunajiem ģimenes ārstiem, kuru vidū ir arī bijušie Vidzemes slimnīcas rezidenti, ir interese par prakses izveides iespējām Valmieras valstspilsētā.
Ogres novada pašvaldība	Nav aktuāli.
Ropažu novada pašvaldība	Nav aktuāli.
Aizkraukles novada pašvaldība	Nav aktuāli. Ir interese par projektu iesniegumu 2. kārtu, kuras ietvaros atbalsts paredzēts individuālajām ģimenes ārstu praksēm.

Pamatojoties uz pašvaldību aptaujas rezultātiem otra izmēģinājuma projekta iesniedzējs ir SIA “Cēsu klīnika”, kas plānotā projekta ietvaros izveidos primārās un sekundārās ambulatorās aprūpes centru SIA “Cēsu klīnika” telpās, tādējādi izveidojot izmēģinājuma projektu kopprakses ieviešanai atbilstoši informatīvajam ziņojumam par primārās veselības aprūpes stiprināšanu.
Informatīvajā ziņojumā par primārās veselības aprūpes stiprināšanu kopprakšu modelis balstās uz trīs un vairāku ģimenes ārstu sadarbību, ieviešot paplašinātu kopienas aprūpes komandas konceptu. Šis koncepts paredz:

- savstarpējas aizvietojamības nodrošināšanu;
- divu un vairāk veselības aprūpes speciālistu (bērnu aprūpes speciālistu, fizioterapeitu, vecmāti, pediatru vai māsu, kas attīstījusi bērnu aprūpes iemaņas, mentālās veselības darbinieku (pamatā garīgās veselības aprūpes māsu, bet pieļaujams arī psihoterapeits) u.c.) piesaisti;
- noteiktu izmeklējumu un manipulāciju pieejamību (ultrasonogrāfijas izmeklējuma veikšana, vecmātes iesaiste bērnu veselības aprūpē, mājas vizīšu pieejamība atbilstoši indikācijām u.c.);
- kopienas aprūpē balstītus pasākumus (plašāku sadarbību ar sociāliem dienestiem, pašvaldībām, veselīga dzīvesveida konsultācijas u.c.);
- papildu rezultatīvo rādītāju izpildi.

 SIA “Cēsu klīnika”  vadība kopā ar Cēsu novada pašvaldību no 2019. gada ir sākusi strādāt pie integrēta daudzdisciplīnu veselības aprūpes (turpmāk - VA) modeļa izveides, lai uzlabotu pamata VA pakalpojumu pieejamību novada un pārējās Vidzemes iedzīvotājiem. Kopprakses izveide sekmēs izmaksu efektivitāti, pacientu drošību, pakalpojumu kvalitāti un aprūpes pēctecību, veicinot sadarbību starp primāro un sekundāro ambulatoro un stacionāro VA pacienta “ceļa kartes” izveidē un veiksmīgas atgriezeniskās saites nodrošināšanā ģimenes ārstam, kā arī sociālā atbalsta nodrošināšanā nepieciešamības gadījumā. 

Cēsu novadā atbilstoši iedzīvotāju skaitam nepieciešamas 27 ģimenes ārstu prakses, bet pašlaik pakalpojumu nodrošina 25. No tām Cēsu pilsētā darbojas 12 ģimenes ārstu prakses, pārējā teritorijā 13. Līdz ar to ir liels vidējais pacientu skaits uz vienu ārsta praksi (1806 pacienti). 64 % ģimenes ārstu Cēsu novadā ir vecumā virs 60 gadiem. Individuālās prakses, kas pilsētā atrodas attālināti viena no otras, ne vienmēr var nodrošināt efektīvu, ilgtspējīgu pakalpojumu pieejamību saviem pacientiem ārpus prakses darba laika, tai skaitā vakaros, ārsta atvaļinājuma laikā un brīvdienās. Līdz ar to palielinās Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta izsaukumu skaits, vai arī var rasties situācijas, kad pacienti ar hronisku slimību paasinājumiem pakalpojumu saņem novēloti. Atsevišķās praksēs joprojām nav nodrošināta optimāla vides piekļūstamība pacientiem.

 Attīstot SIA “Cēsu klīnika”  (turpmāk - Cēsu klīnika) ēku, tiktu nodrošināta sekundāro VA pakalpojumu, agrīnu diagnostisko izmeklējumu (laboratorijas, vizuālās un funkcionālās diagnostikas), multidisciplināras rehabilitācijas, ginekoloģiskās aprūpes (sieviešu konsultāciju un grūtnieču aprūpes) uzlabota pieejamība.

 Uz 2024. gada sākumu Cēsu klīnika telpās ir atvērtas 3 ģimenes ārstu prakses pielāgotās telpās. Pašvaldība ir piešķīrusi finanšu līdzekļus vēl vienas prakses vietas iekārtošanai, un vēl 3 ģimenes ārsti izskata iespēju nomas līguma slēgšanai savai praksei Cēsu klīnikas telpās. Jaunajiem ģimenes ārstiem, kuru vidū ir arī bijušie Cēsu klīnikas rezidenti, ir liela interese par prakses izveides iespējām Cēsīs. Kopprakses izveides gadījumā Cēsu klīnikā līdztekus citām varētu atvērt divas novadā trūkstošās ģimenes ārstu prakses vietas.
Lielākais ieguvumus no kopprakses  izveides būs iespēja strādāt komandā, sniegt savstarpēju konsultatīvo atbalstu, operatīvāku informācijas apmaiņu, mentoringa iespējas, aizvietošanas iespējas, kā arī administratīvo darbu sloga mazināšanos. Lielākā problēma ir tieši apgrūtinātā aizvietošana prombūtnes laikā, piemēram, kursu, slimības, atvaļinājuma gadījumā.

 Pie šāda prakses modeļa, kad vienuviet iespējams veikt elementāras manipulācijas un konsultācijas, gan finanšu, gan arī cilvēkresursu izmantošana esot krietni optimālāka, nekā tas ir pašreizējā Latvijas sistēmā. Primārās aprūpes sniedzēju saprātīga  koncentrēšana ne tikai uzlabotu mediķu sadarbību pacientu virzībai un atgriezeniskās saites nostiprināšanai, bet samazinātu arī pacienta ārstēšanās ilgumu stacionārā un stacionēšanas nepieciešamību kopumā, kā arī ļautu  racionālāk izmantot arī ierobežoto VA resursu – mediķu darba laiku un telpu noslogojumu, medicīnas tehnoloģijas, IT resursus, samazināt grāmatvedības un komunālos izdevumus.

 2022. gada 14. jūlijā Ministru kabinets ir apstiprinājis informatīvo ziņojumu “Par veselības aprūpes nodrošināšanas infrastruktūras attīstības investīciju stratēģiju 2021.-2027. gadam” protokollēmums Nr.36/105.§ (22-TA-1198) (https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/c9e99f49-7a1e-42a6-8002-31b1cc66dc96) (turpmāk – infrastruktūras investīciju stratēģija), kurā atspoguļots veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas vietu kartējums visos aprūpes līmeņos un noteikti lielākie izaicinājumi galvenajiem veselības aprūpes pakalpojumu (infrastruktūras) attīstības virzieniem, kā arī noteikti secīgie virzības soļi.

Pasākuma projekta iesnieguma vērtēšanas kritēriji 2024. gada 25. jūlijā tika apstiprināti ES kohēzijas politikas fondu 2021. -2027. gada plānošanas perioda Apakškomitejas sēdē. 2024. gada 29. novembrī apstiprināti Eiropas Savienības kohēzijas politikas fondu 2021. - 2027. gada plānošanas perioda Uzraudzības komitejas sēdē. 


Atbalsts specifiskā atbalsta mērķa ietvaros pārējām MK noteikumos Nr. 555 noteiktajām ārstniecības iestādēm, ir noteikts atsevišķā regulējumā, ievērojot Nacionālajā attīstības plānā 2021. – 2027. gadam (https://www.pkc.gov.lv/sites/default/files/inline-files/NAP2027_apstiprin%C4%81ts%20Saeim%C4%81_1.pdf) un infrastruktūras investīciju stratēģijā noteikto.

Nr.	Pasākuma nosaukums	Infrastruktūras investīciju stratēģijā plānotais finansējums, euro
1.	4.1.1.1. pasākuma “Ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstība” 1 .- 5. kārta KOPĀ, t.sk.	192 171 532
1.1.	4.1.1.1. pasākuma “Ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstība” 1. kārta (V – VI līmeņa un Valsts tiesu medicīnas centrs)	82 767 751
1.2.	4.1.1.1. pasākuma “Ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstība” 2. kārta (I -III līmeņa un pārējās slimnīcas)	15 089 807
1.3.	4.1.1.1. pasākuma “Ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstība” 3. kārta (Psihiatrijas profila ārstniecības iestādes)	7 957 886
1.4.	4.1.1.1. pasākuma “Ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstība” 4. kārta (Sekundāro ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji)	4 812 877
1.5.	4.1.1.1. pasākuma "Ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstība" 5. kārta (Divu posmu projekti)	81 543 211
2.	4.1.1.2. pasākums “P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas infrastruktūras attīstība”	83 293 509
3.	4.1.1.3. pasākums “Primārās veselības aprūpes lomas stiprināšana, attīstot infrastruktūru”	8 200 000
3.1.	4.1.1.3. pasākums “Primārās veselības aprūpes lomas stiprināšana, attīstot infrastruktūru” 1.kārta	2 400 000
3.2.	4.1.1.3. pasākums “Primārās veselības aprūpes lomas stiprināšana, attīstot infrastruktūru” 2.kārta	5 800 000
4.	4.1.1.5. pasākums “Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta attīstība”	12 307 060
	4.1.1. SAM ietvaros plānotais finansējums, izņemot 4.1.1.4.pasākumu	295 972 101

Pasākuma mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei un stiprināt veselības sistēmu, attīstot primārās veselības aprūpes infrastruktūru.
Pasākuma mērķa grupa ir visi Latvijas iedzīvotāji un ārstniecības iestādes.

Sasniedzamie iznākuma un rezultāta rādītāji:
- Pasākuma rezultāta rādītājs ir “personu skaits gadā, kuras izmanto jaunas vai modernizētas veselības aprūpes iestādes pakalpojumus”, nodrošinot, ka līdz 2029. gada 31. decembrim 9 000 personas gadā izmanto jaunas vai modernizētas veselības aprūpes iestādes pakalpojumus.
- Pasākuma ietvaros sasniedzamais iznākuma rādītājs ir “jaunu vai modernizētu veselības aprūpes iestāžu kapacitāte”, nodrošinot, ka līdz 2029. gada 31. decembrim izveidotās vai uzlabotās veselības aprūpes iestādes vismaz vienu reizi gada laikā apmeklē 9 900 iedzīvotāji.
- Specifiskā atbalsta mērķa iznākuma rādītājs ir “noslēgto līgumu īpatsvars par ieguldījumiem veselības aprūpes infrastruktūras objektos”, pasākuma ietvaros nodrošinot, ka līdz 2029. gada 31. decembrim noslēgti līgumi 100 procentu apmērā no specifiskā atbalsta mērķim pieejamā kopējā attiecināmā finansējuma.

Atbilstoši ES Savienības kohēzijas politikas programmai 2021. – 2027. gadam  pasākuma finansējuma sadalījums pa intervences kodiem ir sekojošs:
- intervences kategorijā “Intervences laukums”
Nr. 128 “Veselības aprūpes infrastruktūra” – ERAF finansējums 204 000 euro;
Nr. 129 “Veselības aprūpes iekārtas” - ERAF finansējums 1 020 000 euro;
Nr. 44 “Publiskās infrastruktūras atjaunošana energoefektivitātes uzlabošanai vai energoefektivitātes pasākumi, demonstrējuma projekti un atbalsta pasākumi” - ERAF finansējums 816 000 euro;
- intervences kategorijā “Finansējuma veids”
Nr. 1 “Dotācija” - ERAF finansējums 2 040 000 euro;
- intervences kategorijā “Teritoriālie sasniegšanas mehānismi”
Nr. 33 “Bez teritoriālā mērķa” - ERAF finansējums 2 040 000 euro;
- intervences kategorijā “ESF+ sekundārās tēmas”
Nr. 10 “Eiropas pusgadā apzināto problēmu risināšana” - ERAF finansējums 2 040 000 euro;
- intervences kategorijā “Dzimumu līdztiesība”
Nr. 3 “Dzimumu neitralitāte” - ERAF finansējums 2 040 000 euro.

Specifiskā atbalsta ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Veselības ministrija.

Valsts atbalsts:
Valsts atbalsts:
Projekta iesniedzējs - Rīgas Stradiņa universitāte ir augstākās izglītības iestāde, kas tai skaitā nodrošina telpas valsts apmaksāto primārās un sekundārās veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai, un nodrošina metodiskās vadības institūcijas funkcijas ģimenes medicīnas jomā.
Noteikumu projekts paredz, ka attiecībā uz augstākās izglītības iestādes infrastruktūras attīstību sniegtais atbalsts nav uzskatāms par komercdarbības atbalstu šādos gadījumos:

1. darbībai nav saimnieciska rakstura, ja pašu ieņēmumi atbalstītajā objektā ir 50 procenti vai mazāki par 50 procentiem no izglītības jomas pakalpojumu sniedzēja gada budžeta atbalstītajā objektā projekta dzīves ciklā (ieguldījumu amortizācijas periodā);
2. ja pašu ieņēmumi atbalstītajā objektā ir lielāki par 50 procentiem no izglītības jomas pakalpojumu sniedzēja gada budžeta, tad projekta daļai, kas attiecas uz augstākās izglītības iestādes infrastruktūras attīstību, ir saimniecisks raksturs, tomēr tā nav kvalificējama kā atbalsts komercdarbībai, ja projekta daļai nav ietekmes uz konkurenci un tirdzniecību Eiropas Savienības iekšējā tirgū, ko, savukārt vērtē atbilstoši vienam no šādiem kritērijiem:
1) no visiem izglītojamiem atbalstītajā objektā gadā 85 procenti vai vairāk ir Latvijas iedzīvotāji;
2) īstenotie izglītojamie pasākumi atbalstītajā objektā pārsvarā notiek latviešu valodā;
3) augstskola neierindojas piecsimt pasaules labāko universitāšu sarakstā.
 
Minētais atbilst Komisijas paziņojumā par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2016. gada 19. jūlijs, Nr. C 262/1) (turpmāk – Komisijas paziņojums) noteiktajam.
Saskaņā ar Komisijas paziņojuma:
1) 28. punktu: valsts izglītības sistēmas ietvaros nodrošinātā valsts izglītība, ko finansē un uzrauga valsts, var tikt uzskatīta par nesaimniecisko darbību;
2) 29. punktu: valsts izglītības sistēmas ietvaros nodrošinātais valsts izglītības pakalpojums, kura tikai nelielu daļu finansē no skolēnu un to vecāku segtās mācību un uzņemšanas maksas, vai kuru pārsvarā (vairāk kā 50% apmērā) finansē no publiskajiem resursiem, var tikt uzskatīta par nesaimniecisko darbību;
3) 197. punktu: publiskais atbalsts nevar ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm.
 Attiecīgi, saskaņā ar Komisijas paziņojumā un Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. pantā noteikto, lai finansiālo palīdzību komercdarbības veicināšanai uzskatītu par komercdarbības atbalstu, tai jāatbilst četrām Komercdarbības atbalstu raksturojošām pazīmēm, tai skaitā pazīmei, ka finansiālā palīdzība ietekmē tirdzniecību un izkropļo konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū (Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. panta 4. punkts). Ievērojot minēto secināms, ka ieguldījumi profesionālās izglītības infrastruktūrā nekvalificējas kā komercdarbības atbalsts, jo neizpildās viena no komercdarbības atbalstu raksturojošām pazīmēm, proti, finansiālā palīdzība neietekmē tirdzniecību un neizkropļo konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū. Veselības ministrija (turpmāk - VM) ir izvērtējusi RSU kā Latvijas augstākās izglītības sistēmas dalībnieka ietekmi uz konkurenci ES iekšējā tirgū. Tā rezultātā VM ir secinājusi, ka RSU sniegtajiem izglītības pakalpojumiem ir vietējs raksturs, un projekta daļai nav ietekmes uz konkurenci un tirdzniecību Eiropas Savienības iekšējā tirgū.
Kā jau iepriekš tika atzīmēts, ja projekta daļai tomēr ir saimniecisks raksturs (pašu ieņēmumi atbalstītajā objektā ir lielāki par 50 procentiem no izglītības jomas pakalpojumu sniedzēja gada budžeta), tad projekta daļu vērtē atbilstoši kādam no jau iepriekšminētajiem komercdarbības atbalstu izslēdzošiem kritērijiem:

1) 85 procenti un vairāk no visiem studējošajiem atbalstītajā objektā gadā ir Latvijas iedzīvotāji;
2) studijas pārsvarā notiek latviešu valodā;
3) augstskola neierindojas pasaules universitāšu reitinga piecsimt labāko universitāšu sarakstā.

Izvērtējot statistikas datus par vienu no kritērijiem, VM ir secinājusi, ka tiek izpildīts 3. kritērijs, jo Latvijas augstākās izglītības sistēmas vietējo mērogu pamato arī vieta pasaules augstskolu reitingos. Šobrīd trīs ietekmīgākie universitāšu reitingi ir "QS World University Rankings"^[1], "Times Higher Education World University Rankings"^[2], kā arī Šanhajas Academic Ranking of World Universities)^[3] reitings. "QS World University Rankings" tiek veidots kopš 2004. gada, vadoties pēc vairākiem indikatoriem: pasaules mēroga reputācijas, augstskolu mācībspēku un darba devēju aptauju rezultātiem, citējamības, pasniedzēju un studentu skaita attiecības, kā arī ārvalstu studentu un mācībspēku īpatsvara. "QS World University Rankings" 2025. gada reitingā RSU ierindojas 951.–1000. vietā, savukārt "Times Higher Education World University Rankings" 2024. gada reitingā - 1501+. vietā, bet Šanhajas ARWU reitingā RSU nav atrodama. Tātad, RSU nav iekļuvusi ietekmīgāko pasaules universitāšu reitingu TOP 500. 
[1] https://www.topuniversities.com/world-university-rankings?search=Riga%20Stradins
[2] https://www.timeshighereducation.com/world-university-rankings/riga-stradins-university
[3] https://www.shanghairanking.com/rankings/arwu/2024

Lai pārliecinātos, ka RSU sniegtais atbalsts augstākās izglītības iestādes infrastruktūras attīstībai nekvalificējas kā komercdarbības atbalsts, finansējuma saņēmējam  projekta īstenošanas laikā un projekta dzīves cikla laikā (amortizācijas periodā) būs jāizvērtē, vai projekta daļa, kas attiecas uz augstākās izglītības iestādes infrastruktūras attīstību, atbilst šo noteikumu 42.1. vai 42.2. apakšpunktā minētajam nosacījumam, kā arī jānodrošina minētās dokumentācijas pieejamību sadarbības iestādei, iesniedzot projekta iesniegumu, pieņemot lēmumu par līguma slēgšanu un iesniedzot noslēguma maksājuma pieprasījumu, kā arī visā projekta pārskata perioda jeb projekta dzīves cikla laikā (amortizācijas periodā) pēc sadarbības iestādes pieprasījuma, iesniedz sadarbības iestādei informāciju (dokumentāciju), kas nepieciešama, lai izvērtētu, vai RSU darbība  kā augstākās izglītības iestādes, tiek uzskatīta par nesaimniecisko darbību, tas ir,  apgrozījuma ieņēmuma un izdevuma pārskatu (Valsts kases kopsavilkums par RSU izglītības jomas programmu) par iepriekšējo gadu vai iepriekšējiem gadiem, ja pieprasījums attiecas uz projekta dzīves cikla periodu, un plānotās RSU finanšu plūsmas prognozes tekošajam gadam (tikai projekta iesnieguma iesniegšanas brīdī), kas parāda RSU naudas plūsmu, tai skaitā, ieņēmumus EKK 21351 Mācību maksa[1] (attiecas uz  audzēkņu un studentu un pārējo izglītojamo maksas apmācības ieņēmumiem, eksāmenu kārtošanas ieņēmumiem) un RSU kopējos izdevumus. Tādējādi pierādot, ka no maksas par pakalpojumu (mācību maksa) netiek pārsniegts 50% no kopējiem izdevumiem. Projekta uzraudzību sadarbības iestāde nodrošinās visā projekta dzīves cikla laikā, projektā lietotais jēdziens “projekta dzīves cikla laiks” termiņa ziņā ir pielīdzināms projekta dzīves cikla laikam atbilstoši Komisijas 2014. gada 3. marta Deleģētās Regulas (ES) Nr. 480/2014, ar kuru papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (turpmāk – Regula Nr. 480/2014) I pielikumā noteiktajam aktīvu amortizācijas perioda ilgumam. Projekta iesniedzējs pats nosaka un projekta iesniegumā norāda precīzu pārskata perioda ilgumu, ņemot vērā, ka saskaņā ar Regulā Nr. 480/2014 minēto, pārskata periods ir no 10-15 gadiem un tas ietver projekta īstenošanas periodu.


[1] 2005.gada 27.decembra MK noteikumi Nr.1032 “Noteikumi par budžetu ieņēmumu klasifikāciju”

  
Komercdarbības atbalsts valsts apmaksāto primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas infrastruktūras attīstībai tiek sniegts saskaņā ar 2022. gada 20. decembra Komisijas lēmumu 2012/21/ES par Līguma par ES darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku  nozīmi (turpmāk – Eiropas Komisijas lēmums Nr. 2012/21/ES).
Attiecīgi tās daļai infrastruktūras, kura tiek izmantota valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana, attīstībai piesaista sadarbības partneri/us - ārstniecības iestādi/es, kas sniedz valsts primārās veselības aprūpes pakalpojumus un kurām ir  deleģēšanas līgums ar NVD par primāro veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu Attiecīgi Rīgas Stradiņa universitātei valsts atbalsts tiek piešķirts sadarbības partnerim/partneriem. Savukārt Cēsu klīnikai valsts atbalsts tiks piešķirts klīnikai kā projekta iesniedzējam un tās sadarbības partnerim, ja attiecināms.

Finansējuma saņēmējs vai sadarbības partneris atbilstoši normatīvajiem aktiem par veselības aprūpes organizēšanas un samaksas kārtību ir noslēdzis ar Nacionālo veselības dienestu deleģēšanas līgumu par valsts apmaksātajiem primārās veselības aprūpes pakalpojumiem.

Par komercdarbības atbalsta piešķiršanas dienu ir uzskatāma diena, kad tiek pieņemts sadarbības iestādes lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai izdots atzinums par lēmumā noteikto nosacījumu izpildi.

Komercdarbības atbalsta Eiropas Komisijas lēmuma Nr.2012/21/ES nosacījumu ievērošanas kontroli un uzraudzību nodrošina pilnvarojuma uzlicējs. Lai pilnvarojuma uzlicējs varētu kvalitatīvi novērst pārkompensācijas riskus un izpildīt pienākumu par pārkompensācijas uzraudzību, pilnvarojuma aktā ir iekļauts nosacījums, ka pilvarojuma uzlicējs veic regulāras pārbaudes vai nodrošina, ka tās tiek veiktas, vismaz ik pēc trīs gadiem sabiedrisko pakalpojumu līguma darbības laikā un tā beigās, pamatojoties uz normatīvajiem aktiem, kas nosaka atlīdzības maksājumu/kompensāciju aprēķināšanas un piešķiršanas kārtību, kritērijus un nosacījumus, kā arī pārkompensācijas kontroles kārtību. Minētais pārkompensācijas uzraudzības mehānisms tiek izvērtēts projekta iesnieguma vērtēšanas procesā.

Pilnvarojuma uzlicējam un finansējuma saņēmējam ir pienākums dokumentāciju par saņemto komercdarbības atbalstu glabāt 10 gadus no pilnvarojuma termiņa beigām, savukārt nozares ministrijai, kas nav pilnvarojuma uzlicējs, bet piešķir komercdarbības atbalstu saskaņā ar šīs nodaļas prasībām, ir pienākums dokumentāciju, kas saistīta ar komercdarbības atbalsta piešķiršanu, glabāt 10 gadus no komercdarbības atbalsta piešķiršanas dienas.


Ja ar saimniecisko darbību nesaistīta projekta daļa tā ieviešanas gaitā vai projekta pārskata periodā (projekta dzīves cikla laikā) kļūst par projekta daļu, kas saistīts ar saimniecisko darbību, un atbalsts tai kvalificējas kā komercdarbības atbalsts, vai, ja tiek pārkāptas šajos noteikumos noteiktās komercdarbības atbalsta piešķiršanas prasības vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma sniegšanai, atbalsta saņēmējam vai un sadarbības partnerim (ja attiecināms) ir pienākums atmaksāt atbalsta sniedzējam saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas ir brīvi no komercdarbības atbalsta, atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem.

Attiecībā uz metodiskās vadības institūcijas funkcijas ģimenes medicīnas jomā infrastruktūras attīstību valsts neatbalsta gadījumā ir pieļaujams sniegt papildpakalpojumus, kuriem nav ietekmes uz tirdzniecību un konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū. Metodiskā vadība tiks sniegta kā valsts deleģētā funkcija tajās pašās telpās, ko izmanto augstākā izglītības nodrošināšanai.
Kopumā RSU tiek plānots attīstīt infrastruktūru 702 m² apjomā, kur plānota primārās ambulatorās veselības aprūpes attīstība, gan izglītības iestādes infrastruktūras attīstība, tādējādi kopīgā sadarbība nodrošinās plānotā metodiskās vadības centra izveidi un pakalpojumu attīstības nodrošināšanu ģimenes medicīnas jomā. RSU, saņemot atbalstu, izveidos infrastruktūru, kur augstākās izglītības iestāde realizē izglītības un zinātnisko darbību ģimenes medicīnas jomā un kuras ekosistēmā iekļaujas ārstniecības iestāde (SIA "RSU Ambulance"), kura sniedz valsts apmaksātos primārās veselības aprūpes pakalpojumus, kā arī nodrošina rezidentu regulāru nodarbinātību. Ņemot vērā, ka metodiskās vadības centram ir būtiska loma zināšanu pārnesē un inovatīvu risinājumu ieviešanā, būtiska ir arī sasaiste ar izglītības iestādēm, tālākizglītības nodrošināšanu nozares speciālistiem, zinātnisko darbību un inovācijām.

RSU var iesniegt projektu par primārās veselības aprūpes infrastruktūras, kuras mērķis ir nodrošināt valsts apmaksātos primārās veselības aprūpes pakalpojumus, attīstību un ar saimniecisku darbību nesaistītu augstākās izglītības iestādes infrastruktūras attīstību, projekta iesniegumam pievienojot dokumentāciju, kas pierāda ēkas izmantošanu valsts apmaksāto primārās veselības aprūpes pakalpojumu attīstībai un izglītības funkciju nodrošināšanai.

Saskaņā ar 2023. gada 13. jūlija MK noteikumiem “Kārtība, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027.gada plānošanas periodā” (22-TA-2143)^[5] protokollēmumā noteikto -  lai veicinātu Eiropas Savienības fondu projektu izmaksu un ieguvumu analīzes veikšanu ne tikai gadījumos, kad Eiropas Savienības fondu projekta ietvaros plānots gūt neto ieņēmumus, atbildīgā iestāde, izstrādājot Ministru kabineta noteikumus par specifiskā atbalsta mērķa īstenošanu, paredz nepieciešamību finansējuma saņēmējam veikt izmaksu un ieguvumu analīzi Eiropas Savienības fondu projektiem, kuru atlase paredzēta ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā un projekta kopējās izmaksas (ieskaitot PVN) pārsniedz 1 miljonu euro.

Ja pasākuma atbalsts piešķirams tikai infrastruktūrā, kurā tiek nodrošināti valsts apmaksātie veselības aprūpes pakalpojumi, attīstībai, tādējādi finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim ir pienākums aprēķināt infrastruktūras izmantošanas atbalstāmo darbību proporciju valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai un citu darbību veikšanai (turpmāk - infrastruktūras izmantošanas proporcija) un piemērot to projekta kopējam finansējumam, nosakot publiskā un privātā finansējuma apmēru. Proporcionāli infrastruktūras izmantošanai citiem mērķiem (maksas pakalpojumiem) paredzēts piesaistīt pašu privāto līdzfinansējumu, tādējādi nodrošinot godīgu konkurenci un neietekmējot tirgus dalībniekus, ar to, ka publiska nauda tiek dota ne tikai valsts apmaksātu (publisku) veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai, bet arī maksas pakalpojumiem.

Infrastruktūras izmantošanas proporcijas aprēķina metodiku izstrādā atbildīgā iestāde.

Infrastruktūras izmantošanas proporcijas piemērošanu uzrauga sadarbības iestāde.

Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris infrastruktūras izmantošanas proporciju aprēķina, izmantojot iepriekšējā gada datus vai divu iepriekšējo gadu vidējos datus par infrastruktūras izmantošanu. Ja iepriekšējo gadu dati par infrastruktūras izmantošanu nav pieejami vai tie atšķiras no attīstāmās infrastruktūras izmantošanas prognozes, finansējuma saņēmējs izmanto plānotos infrastruktūras izmantošanas datus līdz brīdim, kad ir pieejami dati par attīstītās infrastruktūras izmantošanu.
Sadarbības iestāde, ja tai ir pieejami valsts budžeta līdzekļi, pēc plānotā avansa apmēra un tā pamatojuma izvērtēšanas, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu, var piešķirt finansējuma saņēmējam avansu pēc tam, kad ir noslēgts līgums vai vienošanās par projekta īstenošanu. Finansējuma saņēmējs avansa pieprasījumu sagatavo un sadarbības iestāde to apstiprina, ņemot vērā nosacījumu, ka plānotā avansa apmērs atbilst spējai to izlietot sešu mēnešu laikā saimnieciskā gada ietvaros. Finansējuma saņēmējam avansu var piešķirt līdz 30 procentiem no projektam piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma un valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummas, ievērojot, ka avansu var izmaksāt vairākos maksājumos un avansa un starpposma maksājumu kopsumma nepārsniedz 90 procentus no projektam piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma un valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummas.

Pasākuma ietvaros ir atbalstāmas šādas darbības:
- projekta vadības nodrošināšana;
- būvniecība;
- tehnoloģiju iegāde, piegāde un montāža;
- komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšana.

Atbalstāmās darbības “projekta vadības nodrošināšana”
atbalstāmās darbības ietvaros ir attiecināmas finansējuma saņēmēja projekta vadības personāla izmaksas, kas radušās uz darba līguma vai uzņēmuma līguma pamata, tai skaitā normatīvajos aktos nodarbinātības jomā noteiktās piemaksas un nodokļi, šādā apmērā:
- ja projekta tiešās attiecināmās izmaksas ir līdz 5 000 000 euro (ieskaitot), ierobežojumu aprēķina ar minimālo izmaksu bāzi 34 422 euro gadā, pieskaitot 0,64 procenti no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām, bet neieskaitot projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksas;
- ja personāla iesaisti projektā nodrošina saskaņā ar daļlaika attiecināmības principu (attiecināms, ja izmaksas radušās uz darba līguma pamata), attiecināma ir ne mazāka kā 30 procentu noslodze.

Atbalstāmās darbības “būvniecība”
atbalstāmās darbības ietvaros ir atbalstāmas šādas izmaksas:
- būvniecības ieceres dokumentācijas un arhitektoniski mākslinieciskās izpētes izstrādes izmaksas, funkcionālā plānojuma un tehniskās specifikācijas izstrādes izmaksas, būvprojekta minimālā sastāvā un būvprojekta izstrādes izmaksas, projekta ekspertīžu izmaksas, autoruzraudzības un būvuzraudzības izmaksas, vides un informācijas piekļūstamības ekspertu konsultāciju un būvniecības jomu regulējošos normatīvajos aktos noteiktās attiecīgo būvspeciālistu obligātās apdrošināšanas izmaksas;
- būvniecības izmaksas, tai skaitā demontāžas izmaksas un izmaksas, kas saistītas ar objektu nodošanu ekspluatācijā.
- izmaksas nepārsniedz 10 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

Atbalstāmās darbības “tehnoloģiju iegāde, piegāde un montāža”
atbalstāmās darbības ietvaros ir attiecināmas šādas ārstniecības procesam tieši nepieciešamo tehnoloģiju iegādes, piegādes un montāžas izmaksas:
- medicīniskās tehnoloģijas, tai skaitā iebūvējamās medicīniskās tehnoloģijas;
- iekārtas, ierīces, mēbeles, un aprīkojums;
- informācijas tehnoloģiju aprīkojums.
Projektā attiecinot medicīniskās tehnoloģijas, kuru vienas vienības piegādes izmaksas pārsniedz 20 000 euro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, nepieciešams Veselības ministrijas izveidotās tehnoloģiju komisijas saskaņojums.

Atbalstāmās darbības “komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšana”
atbalstāmās darbības ietvaros ir attiecināmas komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas izmaksas, lai izpildītu minētās prasības atbilstoši regulas 2021/1060 47. un 50. pantam un normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā, kā arī ir attiecināmas izmaksas horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” darbību īstenošanai, t.sk. indukcijas cilpu nomas, zīmju valodas tulku un vieglās valodas tulkošanas pakalpojumu izmaksas, subtitrēšanas un reāllaika transkripcijas pakalpojumu izmaksas, ja tas ir nepieciešams  informācijas piekļūstamības nodrošināšanai.


Projekta atbalstāmo darbību īstenošanai ir attiecināmas neparedzētās izmaksas līdz diviem procentiem no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, ko projekta iesniegumā plāno kā vienu izmaksu pozīciju un izmanto papildu īstenošanas izmaksu segšanai, kas neparedzamu apstākļu dēļ ir kļuvušas nepieciešamas projekta īstenošanai. Neparedzēto izdevumu izlietošanu pirms izdevumu veikšanas finansējuma saņēmējs saskaņo ar sadarbības iestādi, kā to nosaka līgums vai vienošanās par projekta īstenošanu.
Pievienotās vērtības nodoklis, kas tiešā veidā saistīts ar projektu, uzskatāms par attiecināmām izmaksām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – Regula Nr. 2021/1060), 64. panta 1. punkta “c” apakšpunktā ietvertajiem nosacījumiem, ja tas nav atgūstams atbilstoši normatīvajiem aktiem nodokļu politikas jomā.
Projekta izmaksas ir attiecināmas, ja tās atbilst šajos noteikumos minētajām izmaksu pozīcijām un tās ir radušās ne agrāk par 2021. gada 1. janvāri. Projekta iesniegumā neiekļauj un finansējumu nepiešķir darbībām, kas pabeigtas pirms projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē.
Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai, 63. panta 6. punktā norādītajam. Izdevumi ir attiecināmi nolūkā saņemt iemaksas no fondiem, ja tie saņēmējam vai PPP darbības privātā sektora partnerim radušies un apmaksāti darbību īstenošanas gaitā laikposmā no dienas, kad programma iesniegta Komisijai, vai no 2021. gada 1. janvāra – atkarībā no tā, kurš no minētajiem datumiem ir agrāk, – līdz 2029. gada 31. decembrim.
Projekta izmaksas ir attiecināmas, ja tās atbilst šajos noteikumos minētajām izmaksu pozīcijām un tās ir radušās ne agrāk par 2021. gada 1.janvāri. Atbalstam infrastruktūras uzlabošanai izdevumu attiecināmības termiņš ir noteikts pirms līguma vai vienošanās par projekta parakstīšanas, jo atbalsts plānots ierobežotas projektu iesniegumu atlases ietvaros, attiecīgi investīciju kavējums var apdraudēt veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu nepietiekamas infrastruktūras dēļ. Tādejādi, izvērtējot visus riskus, ERAF atbalstam tiek piemērots nosacījums, ka investīcijas var uzsākt ātrāk nekā atbalsts piešķirts. Šāda pieeja veicina veselības aprūpes kvalitāti un pieejamību, kā arī nodrošina ES fondu N+3 mērķu sasniegšanu.
Projektā neiekļauj darbības, kas ir pabeigtas līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas brīdī (t.i., piemēram, būvdarbi nedrīkst būt nodoti ekspluatācijā).

Projektu iesniegumu vērtēšanas komisijā sadarbības iestāde iekļauj arī pārstāvi no VM kā vadošās valsts pārvaldes iestādes veselības nozarē un Nacionālā veselības dienesta.

Eiropas Komisijas norādījumos par horizontālā principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (Commission explanatory note “Application of the “Do no significant harm” principle under Cohesion policy”) 6.sadaļā norādīts, ka Kohēzijas politikas investīciju ietvaros nav obligātas prasības veikt horizontālā principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” novērtējumu katra projekta / darbību ietvaros, bet gan pārliecināties, ka projektā plānotās darbības atbilst tām darbībām, kas iekļautas ES kohēzijas politikas programmā 2021.-2027. gadam iekļautajiem specifiskajiem atbalsta mērķiem un plānošanas stadijā veiktajam horizontālā principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” novērtējumam.
 Veselības ministrija ir izskatījusi esošo horizontālā principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” novērtējumu par 4.1.1. SAM un konstatējusi, ka tajā nav paredzētas specifiskas prasības 4.1.1.3. pasākuma pirmās kārtai, kā arī ministrija nav plānojusi noteikt šai kārtai papildus nosacījumus, kas pārsniedz Latvijas nacionālajā horizontālajā regulējumā jau noteikto prasību ievērošanu, piemēram, prasība Zaļajam publiskajam iepirkumam (Ministru kabineta noteikumi Nr.353 “Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība”), pienākums valsts iestādei, pašvaldībai un citai atvasinātai publiskai personai ziņot par iegūto enerģijas ietaupījumu pēc energopārvaldības sistēmas ieviešanas (Energoefektivitātes likums), prasības attiecībā uz ēku energoefektivitāti (Ministru kabineta noteikumi Nr.222 “Ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumi”) u.c.
Papildus minētajam, finansējuma saņēmējs uzkrāj datus par faktiski sasniegtiem rezultāta rādītājiem “personu skaits gadā, kuras izmanto jaunas vai modernizētas veselības aprūpes iestādes pakalpojumus”.
Attiecībā uz pārējo rādītāju datu uzkrāšanu un ziņošanu Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā (turpmāk – KPVIS), norādām, ka šo rādītāju aktuālās vērtības netiks uzkrātas atsevišķi katrā šī pasākuma projektā, bet būs manuāli aprēķināti, apkopoti un ievadīti KPVIS. Rādītāju uzskaiti un aktuālo datu ievadi nodrošinās atbildīgā iestāde sadarbībā ar sadarbības iestādi.

Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris nodrošina:
- ka projekta ietvaros tiek attīstīta trīs un vairāk ģimenes ārstu prakšu infrastruktūra;
- nodrošina sasniegto rezultātu ilgtspēju vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas;
- uzkrāj datus par faktiski sasniegto rezultātu rādītāju;
- nodrošina, ka projekta īstenošanas laikā nekustamie īpašumi, kuri nepieciešami projekta īstenošanai, ir finansējuma saņēmēja, valsts vai pašvaldības īpašumā, ilgtermiņa nomā (vismaz 10 gadi), patapinājumā vai valdījumā un tiesību prasība ir nostiprināta zemesgrāmatā. Ja investīcijas ir veiktas ēkās un būvēs, nepalielinot apbūves laukumu, īpašumtiesībām vai citām tiesībām attiecībā uz zemi nav jābūt nostiprinātām zemesgrāmatā;
- nodrošina, ka iepirkumus, kuri nepieciešami atbalstāmo darbību īstenošanai, finansējuma saņēmējs vai sadarbības partneris veic atklātā, pārredzamā, nediskriminējošā un konkurenci nodrošinošā, iespēju robežās sociāli atbildīgā veidā, kā arī saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, ievērojot nediskriminācijas principus. Projekta ietvaros ir atbalstāma vides prasību un inovatīva risinājuma integrēšana preču un pakalpojuma iepirkumos (zaļais publiskais iepirkums un inovāciju publiskais iepirkums);
- izstrādā nosacījumus, kā tas pārliecinās par interešu konflikta, krāpšanas un korupcijas risku neesamību, tostarp identificē apstākļus, kuri izraisa vai var izraisīt interešu konfliktu un krāpšanas un korupcijas riskus, kas rada apdraudējumu vai kaitējumu projekta īstenošanā, nosaka veicamos pasākumus un izstrādā darbības plānu interešu konflikta un krāpšanas un korupcijas risku preventīvai novēršanai un gadījumiem, kad interešu konflikts, krāpšana vai korupcija ir atklāta;
- nodrošina šo noteikumu 30.4. apakšpunktā minētos komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumus saskaņā ar Regulas Nr. 2021/1060 47. pantu un 50. pantu un normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2021. – 2027. gada plānošanas periodā nodrošināma komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošana, kā arī ievēro Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijas;
- objektu skaits, kuros Eiropas Reģionālās attīstības fonda ieguldījumu rezultātā ir nodrošināta vides un informācijas piekļūstamība. Finansējuma saņēmējam, iesniedzot noslēguma maksājuma pieprasījumu, ir pienākums sniegt minēto informāciju par visu projekta periodu;
- veikto vides un informācijas piekļūstamības pašnovērtējumu skaits atbilstoši Labklājības ministrijas izstrādātajai metodikai. Finansējuma saņēmējam, iesniedzot noslēguma maksājuma pieprasījumu, ir pienākums sniegt minēto informāciju par visu projekta periodu;
- ja projekta izmaksas pieaug, projekta sadārdzinājumu sedz no saviem līdzekļiem;
- nodrošina dubultā finansējuma neiestāšanos un nodrošina, ka projektā plānotie darbi netiek finansēti vai līdzfinansēti, kā arī tos nav plānots finansēt vai līdzfinansēt no citiem valsts un ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem.

Pasākuma ietvaros projektu īsteno saskaņā ar līgumu vai vienošanos par projekta īstenošanu, kas noslēgta starp finansējuma saņēmēju un sadarbības iestādi, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 31. decembrim.

Lai novērstu demarkāciju un dubulto finansējumu, demarkācija veselības jomas investīcijām tiek nodrošināta trijos līmeņos:
- Stratēģiskās plānošanas līmenī (Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021. - 2027. gadam un specifiskajos veselības jomas apakšnozaru plānošanas dokumentos);
- Investīciju plānošanas līmenī (veselības nozares infrastruktūras investīciju stratēģijā 2021. - 2027. gadam);
- Operacionālajā līmenī (projektu vērtēšanas posmā, t.sk. paredzot attiecīgus projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam projektiem, kā arī nodrošinot visu investīciju augsto tehnoloģiju vērtēšanu).
Pasākumam konstatējama sinerģija un papildinātība ar ES fondu 2014. - 2020. gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.3.2. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, jo īpaši sociālās, teritoriālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, attīstot veselības aprūpes infrastruktūru" projektu iesniegumu atlases ceturtās kārtas ietvaros īstenojamajiem ERAF projektiem, kuru īstenošana jau ir noslēgusies. To ietvaros tika attīstīta ģimenes ārstu prakšu infrastruktūra, lai nodrošinātu kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanu primārās veselības aprūpes jomā.
Pasākums ir plānots Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4. prioritātes “Sociālās iekļaušanas veicināšana” ietvaros, kas investīcijas pienesumu tautsaimniecībai atspoguļo kā sociālekonomisku ieguvumu, respektīvi, uzlabojot valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas infrastruktūru, tiek nodrošināta savlaicīga, kvalitatīva un efektīva veselības aprūpe. Tas savukārt rada ietekmi uz tautsaimniecību, proti cilvēks mazāk slimo, ātrāk atveseļojas, samazinās invaliditātes iestāšanās risks, tiek pagarināts mūža ilgums un darbspējas vecums, kas atgriežas valsts budžetā ar nodokļu ieņēmumiem, un tiek samazināti nodokļu izdevumi par sarežģītām un nesavlaicīgi diagnosticētām kaitēm, slimības pabalstiem. Papildus skaidrojam, ka projekta iesniedzējam, iesniedzot projekta iesniegumu, ir jāveic izmaksu un ieguvumu analīze, kas konkrētā projekta gadījumā atspoguļo ietekmi uz tautsaimniecību.

^[3] 4.1.1.2. pasākums "P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas infrastruktūras attīstība"
^[4] 4.1.1.4. pasākums "Veselības aprūpes pārvaldības sistēmas stiprināšana un digitalizācija, attīstot digitālos risinājumus"
^[5] Ministru kabineta 2023. gada 13. jūlija noteikumi Nr. 408 "Kārtība, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā". https://likumi.lv/ta/id/343827