Anotācija

Rīgas Doma baznīcas un klostera ansamblis ir nacionālas nozīmes svētvieta, Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) Pasaules mantojuma saraksta – Rīgas vēsturiskā centra, daļa un valsts nozīmes kultūras piemineklis (valsts aizsardzības numurs 6537) – lielākā un vislabāk saglabājusies viduslaiku sakrālā celtne ar klosteri ne tikai Latvijā, bet arī visā Baltijā.

Atbilstoši Doma baznīcas un klostera ansambļa likuma 8.panta otrajai daļai Latvijas valsts piedalās Rīgas Doma baznīcas un klostera ansambļa izpētes, konservācijas, restaurācijas un renovācijas finansēšanā gadskārtējā valsts budžeta likumā šiem mērķiem paredzēto finanšu līdzekļu apmērā.

Saskaņā ar Rīgas un Latvijas arhibīskapa Jāņa Vanaga sniegto informāciju ir saņemti Būvniecības valsts kontroles biroja, Rīgas Tehniskās universitātes Materiālu un konstrukciju institūta Būvmateriālu un būvizstrādājumu katedras un sabiedrība ar ierobežotu atbildību "BKB" būvinženieru slēdzieni par Rīgas Doma galveno nesošo mūru konstrukciju elementu un mezglu pirmssabrukšanas tehnisko stāvokli.

Atbilstoši Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes sniegtajai informācijai gruntsūdens pazemināšanās un pamatu nevienmērīgas sēšanās dēļ Rīgas Doma saglabātība ir apdraudēta un tuvākajā laikā neuzsāktu darbu dēļ iespējams nonākt krīzes situācijā, kas saistīta ar apmeklētāju un kultūrvēsturisko vērtību drošību.
Pēc objekta īpašnieka veiktajiem aprēķiniem, kopējās paredzamās darbu izmaksas ir 16,6 miljoni euro. Darbi pēc to uzsākšanas, tehnoloģisko īpatnību dēļ veicami nepārtraukti, ne ilgāk kā trīs gadu periodā.

Atbilstoši Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē un Rīgas Būvvaldē saskaņotajam Rīgas Doma pamatu pastiprināšanas tehniskajam projektam,  prioritāri nepieciešams veikt pirmsavārijas stāvoklī esošo Rīgas Doma velvju pastiprināšanu, veicot plaisu injekcijas, velvju kupolu nostiprināšanu un pamatu pastiprināšanas darbu uzsākšanu, sākot ar zemes darbiem Doma sānu kapelās, kā arī mākslas un vēstures vērtību aizsargāšanu un demontāžu uz pamatu pastiprināšanas laiku.

Atbilstoši Eiropas Komisijas 2016.gada 19.jūlija paziņojumā par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 1.punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/c 262/01) (turpmāk – Paziņojums par valsts atbalsta jēdzienu) 33. un 34.punktā noteikto kultūras un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas jomā ietilpst ļoti plašs mērķu un darbību loks, tostarp pieminekļi, vēsturiskie objekti un celtnes, tradicionālās paražas un amatniecība, festivāli un izstādes, kā arī kultūras un mākslas izglītības pasākumi. Eiropas Komisija ir norādījusi, ka atsevišķas ar kultūru, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un dabas aizsardzību saistītas darbības, ņemot vērā to īpašo raksturu, var būt organizētas nekomerciāli un tādējādi būt tādas, kurām nav saimnieciska rakstura, tādējādi publiskais finansējums, kas tām piešķirts, var nebūt valsts atbalsts. Eiropas Komisija uzskata, ka publiskā finansējuma piešķiršana kultūras vai kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas pasākumam, kas visai sabiedrībai pieejams bez maksas, kalpo tīri sociālam un kultūras mērķim, kam nav saimnieciska rakstura. Tāpat arī tad, ja no kultūras iestādes apmeklētājiem vai sabiedrībai pieejama kultūras, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas vai dabas aizsardzības pasākuma dalībniekiem tiek prasīta samaksa, kas sedz tikai daļu no faktiskajām izmaksām, šim pasākumam tik un tā nav saimnieciska rakstura, jo šādu samaksu nevar uzskatīt par reālu atlīdzību par sniegto pakalpojumu. Vienlaikus Eiropas Komisija ir secinājusi – kultūras vai kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas pasākumiem, kuriem nav saimnieciska rakstura, nav jāveic novērtējums par to, vai iespējamais publiskais finansējums varētu ietekmēt tirdzniecību, savukārt kultūras pasākumi un subjekti, kuri veic saimniecisku darbību, diez vai pārvilinātu lietotājus vai apmeklētājus, kuri izmanto līdzīgu piedāvājumu citās dalībvalstīs. Saskaņā ar Eiropas Komisijas norādēm daļa no faktiskajām izmaksām ir ne vairāk kā 50% no pašu ieņēmumiem pret kopējiem iestādes izdevumiem.

Plānotā sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Rīgas Doma pārvalde” pašu ieņēmumu un izdevumu attiecība atbalstītajā objektā ir mazāka par 50% no atbalsta saņēmēja gada budžeta, tādējādi sniegtais atbalsts nav uzskatāms par komercdarbības atbalstu.