Anotācija (ex-ante)

24-TA-1735: Likumprojekts starptautiskā līguma apstiprināšanai (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par Nolīgumu par Starptautisko enerģētikas programmu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Likumprojekts „Par Nolīgumu par Starptautisko enerģētikas programmu” (turpmāk – likumprojekts) sagatavots atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 11. oktobra rīkojumam Nr. 708 "Par Latvijas Republikas nodomu pievienoties Starptautiskajai Enerģētikas aģentūrai", lai nodrošinātu Latvijas Republikas (turpmāk - Latvija) iestāšanos Starptautiskajā enerģētikas aģentūrā (International Energy Agency) (turpmāk - IEA).

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir apstiprināt un nodrošināt Latvijas iestāšanos IEA.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Esošā ģeopolitiskā situācija, it īpaši Krievijas Federācijas iebrukums Ukrainā, ir negatīvi ietekmējusi energoapgādes drošību Eiropas Savienībā (turpmāk – ES), tostarp gāzes un citu energoresursu piegādēs. Ņemot vēra, ka kopš 2021. gada ES un globāli ir novērojamas būtiskas energoresursu (ogles, nafta, dabasgāze, elektroenerģija) cenu svārstības, jautājums par risinājumiem, kas varētu mazināt cenu pieauguma ietekmi uz tautsaimniecību un iedzīvotājiem, arī ir kļuvis par enerģētikas politikas aktuālāko jautājumu. Vienlaikus jāņem vērā, ka ES ir apņēmusies pāriet uz tīru enerģiju, tādējādi Latvijai ir vienlīdz aktuāli jautājumi par energoefektivitātes risinājumiem, ilgtermiņa sadarbību attiecībā uz inovatīvu atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanu u.tml.

Iestāšanās IEA, kuras mērķis ir veicināt brīvu un atvērtu enerģijas tirgus izveidi, īpašu uzsvaru liekot uz energoapgādes drošību un pāreju uz tīru enerģiju, būtu būtisks atbalsts Latvijas enerģētiskās drošības stiprināšanā un pārejā uz atjaunīgajiem energoresursiem. Vienlaikus ir jāatzīmē, ka esošajā situācijā liela nozīme ir arī ciešākai integrācijai starptautiskajos enerģētikas politikas jautājumos. Latvija šobrīd ir viena no retajām ES un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (Organisation for Economic Co-operation and Development) (turpmāk – OECD) valstīm, kas nav IEA dalībniece, kas būtiski sašaurina Latvijas iespējas izmantot IEA analītisko bāzi nacionālo lēmumu pieņemšanā, kā arī iesaistīties politiskajā dialogā ar valstīm ārpus ES un ietekmēt starptautiskus procesus enerģētikas politikas jomā.

IEA ir Parīzē bāzēta autonoma starpvaldību organizācija, kas izveidota 1974. gadā, sākoties naftas krīzei. Sākotnēji organizācijas izveides iemesls bija reaģēšana uz fiziskiem naftas piegādes traucējumiem, savukārt mūsdienās IEA primāri gatavo enerģētikas tirgus prognozes, kā arī darbojas kā padomdevēja organizācija tās dalībvalstīm un "lielajām ekonomikām", piemēram, Brazīlijai, Ķīnai, Indijai, Indonēzijai un Dienvidāfrikai. Organizācija veido globālo dialogu par enerģētiku, sniedzot autoritatīvu analīzi, datus, politikas rekomendācijas un risinājumus, tādējādi palīdzot valstīm sasniegt drošu un ilgtspējīgu enerģiju. Piebilstams, ka IEA dalībvalstis aptver 80% no pasaules enerģijas patēriņa, 62% no pasaules enerģijas ražošanas, 80% siltumnīcefekta gāzu emisiju pasaulē, kā arī 87% no pasaules investīcijām tīrā enerģijā. 

Šobrīd IEA sastāv no 31 dalībvalsts, ieskaitot gandrīz visas OECD dalībvalstis. Turklāt piecas valstis (Čīle, Kolumbija, Kostarika, Izraēla un Latvija) atrodas iestāšanās procesā. IEA ir arī 13 asociētās valstis, t. sk. Ķīna, Indija, Brazīlija un Ukraina. Igaunija IEA pievienojās 2014. gadā, savukārt Lietuva – 2022. gada martā. No OECD dalībvalstīm IEA šobrīd nav iestājušās tikai četras valstis – Latvija, Slovēnija, Islande un Kostarika, no kurām interesi pievienoties jau ir paudusi Slovēnija un Kostarika.

Attiecīgi, lai stiprinātu Latvijas energoapgādes drošību un veicinātu efektīvāku Latvijas pāreju uz tīru enerģiju, Latvijai ir būtiski pievienoties IEA un izmantot šīs organizācijas sniegtās priekšrocības. Latvijas būtiskākie ieguvumi no dalības IEA:
• Lielāka nacionālā drošība (kā IEA dalībniece Latvija varēs saņemt energoresursu nodrošinājumu kopējā kolektīvā drošības mehānisma ietvaros);
• Iespēja piedalīties lēmumu pieņemšanā un enerģētikas politikas interešu aizstāvēšanā ne tikai ar ES dalībvalstīm, bet arī ar valstīm ar globālo ietekmi uz enerģētikas politiku pasaulē (piemēram, ASV, Ķīnu);
• Piekļuve spēcīgai analīzes un plānošanas komandai, kas sniedz analīzi, prognozes un datus visos enerģētikas sektoros, kā arī rekomendācijas dalībvalstīm; 
• Piekļuve politisku un piemēroto pasākumu datu bāzei. 

Atbilstoši "Nolīguma par Starptautisko enerģētikas programmu" (turpmāk - Nolīgums) 71. pantam, Nolīgumam (jeb IEA) var pievienoties jebkura OECD dalībvalsts, kas spēj un vēlas izpildīt Nolīguma prasības. IEA valde (Governing Board) ar balsu vairākumu pieņem lēmumu par jebkuru pievienošanās pieprasījumu. Nolīgums stājas spēkā attiecībā uz jebkuru valsti, kuras pievienošanās pieprasījums ir apmierināts, desmitajā dienā pēc tās pievienošanās instrumenta iesniegšanas Beļģijas valdībai vai dienā, kad Nolīgums stājas spēkā saskaņā ar Nolīguma 67. panta 2. daļu, atkarībā no tā, kura diena ir vēlāk. Piebilstams, ka Nolīgums ir parakstīts 1974. gada 18. novembrī, savukārt aktuālākā versija, kuru pieņem un apstirpina ar šo likumu, ir konsolidētā redakcija ar precizējumiem, kas izdarīti ar 2022. gada 20. februāra grozījumiem. 

Pēc iestāšanās nepieciešamo priekšdarbu veikšanu 2024. gada 26. janvārī Klimata un enerģētikas ministrija nosūtīja IEA formālu vēstuli par valsts apņemšanos pievienoties organizācijai, lūdzot IEA izskatīt pieteikumu. Attiecīgi 2024. gada 13. - 14. februārī Parīzē norisinājās IEA ministru padomes sanāksme, kuras ietvaros norisinājās arī IEA valdes sanāksme ministru līmenī. IEA valdes sanāksmē tika izskatīts Latvijas lūgums pievienoties Nolīgumam, iestājoties IEA. Sanāksmes laikā IEA dalībvalstu pārstāvji vienbalsīgi pieņēma lēmumu aicināt Latviju iestāties IEA. Latvija pievienosies IEA, kļūstot par tās 32. dalībvalsti. IEA pārstāvji atzina, ka šis ir bijis ātrākais uzņemšanas process IEA 50 gadu pastāvēšanas laikā, ko īpaši sarunu procesā akcentēja IEA pārstāvji.

IEA vada izpilddirektors. Lēmumus pieņem valde, kas sastāv no visu dalībvalstu enerģētikas ministriem vai to amatpersonām (ministriem satiekoties vienu reizi divos gados, savukārt amatpersonām satiekoties vismaz četras reizes gadā). Valdei atbalstu sniedz vairākas pastāvīgās grupas un komitejas. Nereti valde deleģē tām atsevišķas savas funkcijas. Šobrīd Latvija plāno piedalīties Latvijai prioritārajās darba grupās, ieskaitot valdi (Governing board), Budžeta un izdevumu komiteju (Committee on Budget and Expenditure) un Pastāvīgo grupu ilgtermiņa sadarbībai (Standing group on Long-Term Co-operation), un sekot līdzi citu darba grupu darbībai. Piebilstams, ka pastāv arī IEA izveidotās saistītās grupas - Tehnoloģiju sadarbības padomes (neatkarīgas starptautisku ekspertu grupas, kopumā šobrīd 39 grupas), Konsultatīvās padomes un Enerģētikas biznesa padome (neformāla vadošo starptautisko enerģētikas, finanšu un tehnoloģiju ražojošo uzņēmumu augstākā līmeņa vadītāju grupa).
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Prasības dalībai IEA.
Risinājuma apraksts
IEA kandidātvalstij jābūt OECD dalībvalstij un ir jāatbilst šādām prasībām:
• Jēlnaftas un/vai produktu rezerves, kas atbilst 90 dienām no iepriekšējā gada neto importa, kurām valdībai ir tūlītēja piekļuve un kuras varētu izmantot, lai novērstu globālās naftas piegādes traucējumus;
• Pieprasījuma ierobežošanas programma, lai samazinātu valsts naftas patēriņu līdz 10%;
• Tiesību akti un organizācija koordinēto ārkārtas reaģēšanas pasākumu (CERM) darbībai valsts mērogā;
• Tiesību akti un pasākumi, lai nodrošinātu, ka visas tās jurisdikcijā esošās naftas kompānijas pēc pieprasījuma ziņo informāciju;
• Veikti pasākumi, lai nodrošinātu spēju piedalīties IEA kolektīvajā darbībā. IEA kolektīva rīcība tiktu uzsākta, reaģējot uz būtiskiem globāliem naftas piegādes traucējumiem, un tajā būtu iesaistītas IEA dalībvalstis, kas pasaules tirgū dara pieejamus papildu jēlnaftas un/vai produktu apjomus, pamatojoties uz valsts patēriņu kā daļu no IEA kopējā naftas patēriņa.

Piebilstams, ka 2023. gadā norisinājās divas IEA pārstāvju vizītes Latvijā. Pirmās vizītes laikā (2023. gada 11. - 14. aprīlī) IEA pārstāvji fokusējās uz Latvijas nacionālās likumdošanas izvērtēšanu un iestāšanās procesā atbildamo jautājumu identificēšanu. Pēc pirmās vizītes, 2023. gada 31. jūlijā Klimata un enerģētikas ministrija iesniedza IEA aizpildītu aptaujas anketu par situāciju Latvijas enerģētikas sektorā. Savukārt IEA otrās vizītes laikā (2023. gada septembrī) padziļināti tika vērtēta Latvijas enerģētikas politika un sagatavotība ārkārtas reaģēšanas pasākumiem. Vizītes rezultātā IEA izstrādāja un sniedza priekšlikumus Latvijas enerģētikas politikas un jēlnaftas un naftas produktu pārvaldības pilnveidošanai. 2023. gada 12. decembrī notika IEA Pastāvīgās darba grupas par ilgtermiņa sadarbību (Standing Group on Long-Term Co-operation) sanāksme un 2024. gada 24. janvārī Pastāvīgās darba grupas par ārkārtas jautājumiem (Standing Group on Emergency Questions) ārkārtas sanāksme, un abu šo sanāksmju ietvaros IEA dalībvalstu pārstāvji pauda pozitīvu viedokli par Latvijas atbilstību IEA prasībām.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Apraksts
Neiestāties IEA.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
21 794
0
51 557
0
51 557
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
21 794
0
51 557
0
51 557
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
21 794
0
51 557
0
51 557
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
21 794
0
51 557
0
51 557
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Finansējums iemaksas IEA veikšanai 2024. gadā 21 794 euro apmērā, 2025. gadā un turpmākajos gados 51 557 euro apmērā (indikatīvs apjoms, pamatojoties uz IEA sniegto informāciju) tiks nodrošināts KEM budžeta programmas 02.00.00 "Iemaksas starptautiskajās organizācijās" ietvaros, veicot pārdali no programmas 97.00.00 "Nozaru vadība un politikas plānošana".
Latvijas dalība IEA, tajā skaitā dalība darba grupās, koordinētajos pasākumos, kā arī ziņošana utt. tiks nodrošināta Klimata un enerģētikas ministrijai un Ekonomikas ministrijai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. 

4.1.1.

Grozījumi 2024. gada 12. marta Ministru kabineta noteikumos Nr.168 “Kārtība, kādā naftas produktu drošības rezerves un naftas produkti, kas pieder komersantiem, izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā tiek pārdoti”

Pamatojums un apraksts

Grozījumi 2024. gada 12. marta Ministru kabineta noteikumos Nr.168 (turpmāk – MKN Nr. 168) ir nepieciešami, lai Latvijas tiesību normu sistēma atbilstu Nolīguma prasībām un Latvija varētu iestāties IEA. Atbilstoši IEA iestāšanās nosacījumiem, grozījumi MKN Nr.168 paredz noteikumu papildināšanu ar sadaļu par dalību IEA kolektīvajā darbībā un naftas produktu drošības rezervju izlaišanas kārtību, ja Latvijā nav iestājusies krīze naftas produktu apgādē – šobrīd naftas produktu drošības rezerves var izmantot tikai tad, ja ir izsludināta krīze naftas produktu apgādē. IEA kolektīvā darbība ir visu IEA dalībvalstu vienbalsīgs lēmums par noteiktu naftas produktu drošības rezervju apjomu izlaišanu noteiktā laikā, neatkarīgi no tā, vai attiecīgajā valstī ir vai nav izsludināta krīzes situācija naftas produktu apgādē. Piebilstams, ka Ekonomikas ministrija virzīs grozījumus MKN Nr.168 saskaņā ar 2023. gada 7. decembra grozījumiem Enerģētikas likumā, kuri nosaka uzdevumu grozīt Ministru kabineta noteikumos Nr.168 trīs mēnešu laikā no momenta, kad Latvija kļūs par pilntiesīgu IEA dalībvalsti. 

Atbildīgā institūcija
Ekonomikas ministrija

4.1.2.

Naftas produktu krīzes pārvaldīšanas rokasgrāmata. Ārkārtas reaģēšanas pasākumi.  

Pamatojums un apraksts

Šobrīd rokasgrāmata ir apstiprināta ar Ekonomikas ministra parakstu, kas ir paziņots IEA, lai apliecinātu, ka:
1) rokasgrāmata ir izstrādāta;
2) atbilstoši IEA prasībām, rokasgrāmata tiek pastāvīgi aktualizēta un tajā tiek veiktas nemitīgas izmaiņas.
Dokuments ir klasificēts. 

Atbildīgā institūcija
Ekonomikas ministrija

4.1.3.

Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 11. oktobra rīkojumā Nr. 708 "Par Latvijas Republikas nodomu pievienoties Starptautiskajai Enerģētikas aģentūrai"

Pamatojums un apraksts

Grozījumu mērķis ir atzīt par aktualitāti zaudējušu Ministru kabineta 2022. gada 11. oktobra rīkojumā Nr. 708 "Par Latvijas Republikas nodomu pievienoties Starptautiskajai Enerģētikas aģentūrai" 4. punktu jeb "4. Klimata un enerģētikas ministrijai sagatavot un klimata un enerģētikas ministram līdz 2024. gada 1. jūlijam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par iestāšanās gaitu Starptautiskajā Enerģētikas aģentūrā." Ar likumprojekta 24-TA-1735 izstrādi informatīvā ziņojuma par iestāšanās gaitu IEA izstrāde zaudē aktualitāti. 

Atbildīgā institūcija
Klimata un enerģētikas ministrija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?
Starptautiskā dokumenta nosaukums
Agreement on an International Energy Program
Apraksts
Nolīgums, kas strukturē un reglamentē IEA struktūru un funkcionēšanu, kā arī nosaka IEA darbības pamatprincipus un mērķus.  

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

5.5. 2. tabula. Ar tiesību akta projektu izpildītās vai uzņemtās saistības, kas izriet no starptautiskajiem tiesību aktiem vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumentiem. Pasākumi šo saistību izpildei

Attiecīgā starptautiskā tiesību akta vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumenta (turpmāk – starptautiskais dokuments) datums, numurs un nosaukums
Agreement on an International Energy Program
Starptautiskās saistības pasākums/uzdevums
Projekta vienība, ar ko izpilda A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
A
B
C
Nolīguma 2. pants, attiecībā uz kopējas naftas piegādes pašpietiekamības ārkārtas situācijās izveidi. 
2024. gada 9. janvāra Ministru kabineta noteikumi Nr. 29 "Noteikumi par valsts īpašumā esošo naftas produktu apmēru, pakalpojuma maksas apmēru un tās aprēķināšanas, maksāšanas un administrēšanas kārtību", 3. pants.
Pārņemtas pilnībā
Nolīguma 5. pants, attiecībā uz naftas pieprasījuma ierobežošanas pasākumu programmas izveidi. 
2023. gada 7. decembra Grozījumi Enerģētikas likumā (394/Lp14), 6. pants.
Pārņemtas pilnībā
Nolīguma 8. pants, attiecībā uz naftas produktu ārkārtas rezervju izmantošanas nosacījumiem.
2024. gada 12. marta Ministru kabineta noteikumi Nr.168 “Kārtība, kādā naftas produktu drošības rezerves un naftas produkti, kas pieder komersantiem, izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā tiek pārdoti”, viss tiesību akts. 
Pārņemtas daļēji
Nepieciešami grozījumi MKN Nr. 168 (skat. anotācijas 4. sadaļu). 
Nolīguma 25. pants, attiecībā uz dalību Energoresursu informācijas sistēmā. 
2024. gada 9. janvāra Ministru kabineta noteikumi Nr. 29 "Noteikumi par valsts īpašumā esošo naftas produktu apmēru, pakalpojuma maksas apmēru un tās aprēķināšanas, maksāšanas un administrēšanas kārtību", 23. pants. 
Pārņemtas pilnībā
Nolīguma 27. pants un 32. pants, attiecībā uz valsts naftas drošības rezervju pārvaldības modeļa un struktūras uzlabošanu un pilnveidošanu, lai Latvijas modelis atbilstu Nolīguma prasībām. 
1) 2024. gada 9. janvāra Ministru kabineta noteikumi Nr. 29 "Noteikumi par valsts īpašumā esošo naftas produktu apmēru, pakalpojuma maksas apmēru un tās aprēķināšanas, maksāšanas un administrēšanas kārtību", viss tiesību akts. 
2) 2023. gada 7. decembra Grozījumi Enerģētikas likumā (394/Lp14), viss tiesību akts. 
Pārņemtas pilnībā
Nolīguma 33. pants, attiecībā uz informācijas apkopošanu par naftas produktu apriti. 
2024. gada 9. janvāra Ministru kabineta noteikumi Nr. 29 "Noteikumi par valsts īpašumā esošo naftas produktu apmēru, pakalpojuma maksas apmēru un tās aprēķināšanas, maksāšanas un administrēšanas kārtību", 23.-26. panti. 
Pārņemtas pilnībā
Vai starptautiskajā dokumentā paredzētās saistības nav pretrunā ar jau esošajām Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Nav pretrunā. 
Cita informācija
Lai nodrošinātu Nolīguma prasību izpildi, tika izstrādāti jauni tiesību akti un apstiprināti grozījumi Enerģētikas likumā:
1) MKN Nr. 168 (atbildīgā iestāde - Ekonomikas ministrija). 
Lai Latvijas pievienošanās IEA noritētu veiksmīgi, IEA ir sniegusi savus secinājumus enerģētikas un klimata politikas pilnveidei. Viens no priekšnoteikumiem veiksmīgai Latvijas uzņemšanai IEA ir atsevišķu izmaiņu veikšana normatīvajos aktos, tostarp jautājumos, kas saistīti ar valsts naftas produktu drošības rezervju veidošanu un uzturēšanu. MKN Nr. 168 ir viens no tiesību aktiem, kas tika virzīts, lai izpildītu IEA sniegtos priekšnoteikumus. MKN Nr. 168 mērķis ir noteikt aktuālu kārtību, kādā valsts naftas drošības rezerves tiek pārdotas enerģētiskās krīzes laikā saskaņā ar Enerģētikas likuma 73.pantā doto deleģējumu, kas stājās spēkā 2024.gada 1.janvārī. 

2) 2024. gada 9. janvāra Ministru kabineta noteikumi Nr. 29 "Noteikumi par valsts īpašumā esošo naftas produktu apmēru, pakalpojuma maksas apmēru un tās aprēķināšanas, maksāšanas un administrēšanas kārtību" (turpmāk - MKN Nr. 29) (atbildīgā iestāde - Ekonomikas ministrija).  
Ar Rīkojuma Nr. 458 4. punktu Ekonomikas ministrijai tika dots uzdevums sagatavot nepieciešamos normatīvo aktu grozījumus par naftas produktu drošības rezervju pārvaldības modeļa maiņu. MKN Nr.29 ir izstrādāti ar mērķi ieviest jauno pārvaldības modeli un izpildītu Enerģētikas likuma 72. panta trešajā daļā attiecībā uz drošības rezervju apmēru, 72. panta ceturtajā daļā un 72.1 panta sestajā daļā doto deleģējumu.

3) 2023. gada 7. decembra Grozījumi Enerģētikas likumā (394/Lp14) (atbildīgā iestāde - Ekonomikas ministrija). 
Tiesību akta projekta mērķis ir noteikt pakāpenisku pāreju uz jauno valsts naftas drošības rezervju pārvaldības modeli, kas paredz, ka līdz 2029.gadam tiktu iegādātas drošības rezerves valsts īpašumā un pārvaldnieka uzdevumus pildītu SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor". 

Detalizētāka informācija par likumprojektu saturu un mērķiem atrodama attiecīgo likumprojektu anotācijās.
Skaidrojums
Saistībā ar Latvijas iestāšanos IEA tika organizētas konsultācijas sabiedrības līdzdalības nodrošināšanai.
2023. gada 18. - 25. septembrī, kad Rīgā viesojās IEA pārstāvji, notika tikšanās ar vairāk nekā 25 dažādām Latvijas institūcijām, ieskaitot vairākas ministrijas, to padotības / pāraudzības institūcijas un neatkarīgās valsts iestādes (Centrālā statistikas pārvalde, Būvniecības valsts kontroles birojs, Konkurences padome, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija), kā arī komersantus, piemēram, AS “Augstsprieguma tīkls”, AS “Sadales tīkls”, AS “Rīgas siltums”, AS “Conexus” u.c. Tikšanās notika arī ar nevalstiskā sektora pārstāvjiem, t.sk. Latvijas Siltumuzņēmumu asociāciju, Latvijas Energoefektivitātes asociāciju, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru Latvijas Atjaunojamās enerģijas federāciju, Latvijas Biogāzes asociāciju, Mazās hidroenerģētikas asociāciju, Latvijas vēja enerģijas asociāciju, Vēja elektroenerģijas ražotāju savienību, Latvijas Ūdeņraža asociāciju u.c., kā arī pētniekiem no Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes un Fizikālās enerģētikas institūta.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Ekonomikas ministrija
  • Centrālā statistikas pārvalde
  • Klimata un enerģētikas ministrija
  • SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possesor"

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Būs jānodrošina Latvijas dalība IEA darba grupās, koordinētajos pasākumos, ziņošanā u.tml.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Dalība IEA nodrošina pieeju aģentūras informatīvo materiālu un statistikas datu bāzēm, kas palīdzēs arī klimata politikas plānošanā. 

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi