Anotācija

Lai risinātu problēmas ar dzeramā ūdens kvalitāti un veicinātu vienādu patērētāju veselības aizsardzības izpratni un dzeramā ūdens pieejamību visā Eiropas Savienībā, Eiropas Parlaments un Padome pieņēma Direktīvu 2020/2184, kura konsolidē esošās prasības dzeramajam ūdenim un paredz jaunus parametrus, jaunas rīcības un procesus, lai nodrošinātu dzeramā ūdens nekaitīgumu un kvalitāti, patērētāju piekļuvi dzeramajam ūdenim, kā arī patērētāju informēšanu.

Direktīvā 2020/2184 ir noteiktas jaunas prasības:
1) uz dzeramā ūdens piegādi, apstrādi un sadali attiecināma riska izvērtēšanā balstīta pieeja, kas aptver visu piegādes ķēdi no sateces baseina, ūdens ieguves, apstrādes un glabāšanas līdz sadalei;
2) materiāliem, kas nonāk saskarē ar dzeramo ūdeni, – cauruļvadiem, celtniecības materiālie, izejvielām;
3) ūdens noplūdes apjoma un riska mazināšana;
4) piekļuves uzlabošana dzeramajam ūdenim;
5) informācijas nodrošināšana sabiedrībai par dzeramo ūdeni ūdensapgādē.

Direktīvā 2020/2184 iekļautās jaunās papildu prasības nav attiecināmas uz pārtikas jomu un pārtikas uzņēmumos izmantojamo dzeramo ūdeni. Attiecībā uz pārtikas uzņēmumiem pēc būtības paliek spēkā esošās prasības, kas ir ietvertas Direktīvā 2020/2184 un pārņemtas noteikumos Nr. 671. Savukārt, lai pārņemtu noteiktās jaunās papildu prasības, kas nav saistītas ar pārtikas jomu, un lai atvieglotu Ministru kabineta noteikumu uztveri, lietderīgi ir veidot atsevišķus Ministru kabineta noteikumus atbilstoši kompetencēm:
1) par dzeramo ūdeni ūdensapgādes uzņēmumos un sistēmās no ūdens ņemšanas vietas līdz patērētājam;
2) par dzeramo ūdeni, kas tiek izmantots pārtikas uzņēmumos.

Lai Direktīvas 2020/2184 prasības tiktu pārņemtas atbilstoši kompetencei, novēršot normu dublēšanos, Tieslietu ministrijas vadībā 2022. gadā tika noteiktas institūciju kompetences konkrētu direktīvas 2020/2184 prasību pārņemšanai nacionālajos normatīvajos aktos.

Tādējādi Ekonomikas ministrija, Veselības ministrija un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pārņem Direktīvas 2020/2184 prasības savas kompetences jomās attiecīgajos normatīvajos aktos.

Pārtikas uzņēmuma atbildība par ēkas iekšējiem ūdensvadiem ir noteikta normatīvajos aktos par būvnormatīviem, kā arī Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumā.
Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi grozījumus Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumos Nr. 332 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 221-15 "Ēku iekšējais ūdensvads un kanalizācija" (22-TA-1013) un grozījumus Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumos Nr. 326 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 222-15 "Ūdensapgādes būves"" (22-TA-1014), kuros tiek pārņemtas direktīvas 2020/2184 11. panta 1. punkta prasības attiecībā uz materiāliem, kurus ir paredzēts izmantot dzeramā ūdens ieguvei, apstrādei, glabāšanai vai sadalei jaunās iekārtās vai esošajās iekārtās, ja tās tiek remontētas vai rekonstruētas, un kuri nonāk saskarē ar dzeramo ūdeni (turpmāk – materiāli, kas nonāk saskarē ar dzeramo ūdeni). 

Zemkopības ministrija ir sagatavojusi noteikumu projektu uz noteikumu Nr. 671 pamata, lai pārņemtu Direktīvas 2020/2184 prasības, kas attiecas uz pārtikas jomu un pārtikas uzņēmumos izmantojamo dzeramo ūdeni.

Noteikumi sagatavoti, pamatojoties uz Pārtikas aprites uzraudzības likuma (turpmāk – likums) 4. panta otrajā un ceturtajā daļā un 19. panta piektajā daļā doto pilnvarojumu.
Likuma 4. panta otrā daļa noteic, ka obligātās nekaitīguma prasības, kuru ievērošana nodrošina pārtikas produkta, pārtikas aprites vai ar to saistītā pakalpojuma nekaitīgumu cilvēka veselībai, dzīvībai vai videi, nosaka Ministru kabinets, ceturtā daļa noteic, ka atsevišķām pārtikas produktu grupām Ministru kabinets nosaka kvalitātes un klasifikācijas prasības un kārtību, kādā novērtējama attiecīgo produktu atbilstība šīm prasībām. Tā kā dzeramajam ūdenim nav nepieciešams piemērot klasifikācijas prasības, bet tiek piemērotas pārtikas nekaitīguma un kvalitātes prasības, tad Likuma 4. panta ceturtās daļas norma attiecībā uz klasifikācijas prasībām netiek piemērota. Uz Likuma 4. panta ceturtās daļas pilnvarojuma pamata ir izdota virkne Ministru kabineta noteikumu, kuros pilnvarojuma daļa saistībā ar terminu "klasifikācijas prasības" ir ieviesta ar citiem pārtikas apriti regulējošiem normatīvajiem aktiem, piemēram, Ministru kabineta 2018. gada 10. jūlija noteikumiem Nr. 416 "Dzīvnieku liemeņu klasifikācijas noteikumi" u.c. Dzeramajam ūdenim nav nepieciešams piemērot klasifikācijas prasības, bet tiek piemērotas pārtikas nekaitīguma un kvalitātes prasības.

Noteikumu projektā tiek saglabātas spēkā esošo noteikumu Nr. 671 normas:
1) pārtikas uzņēmumā izmantojamā dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības;
2) kārtība, kādā novērtējama dzeramā ūdens atbilstība obligātajām nekaitīguma un kvalitātes prasībām;
3) dzeramā ūdens monitoringa programma un kontrole;
3) brīvprātīga riska izvērtēšanas pieeja dzeramā ūdens monitoringa programmas sagatavošanā;
4) dzeramā ūdens paraugu ņemšanas kārtība pārtikas uzņēmumos;
5) dzeramā ūdens parametru analīzes metodes.

Vēsturiski jau kopš 2005. gada saskaņā ar Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumiem Nr. 235 "Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība" un pēc tam saskaņā ar noteikumiem Nr. 671 dzeramā ūdens monitoringu pārtikas uzņēmumiem saskaņoja Veselības inspekcija. Pašlaik, sagatavojot noteikumu projektu un pārņemot Direktīvas 2020/2184 prasības pārtikas aprites jomā, Veselības ministrija atzinumā norāda, ka Veselības inspekcija nekontrolē pārtikas aprites procesus, tāpēc tai nav jāsaskaņo pārtikas uzņēmumu dzeramā ūdens monitoringa programmas un nav jāuztur informācija par šīm programmām. Veselības inspekcijai nav resursu šādu papildu uzdevumu izpildei, ņemot vērā paredzētos uzdevumus jaunās dzeramā ūdens direktīvas pārņemšanai attiecībā uz centralizēto dzeramā ūdens apgādi iedzīvotājiem.

Ievērojot Veselības ministrijas iebildumus, Zemkopības ministrija noteikumu projektā iekļāvusi dzeramā ūdens monitoringa programmu, ko pārtikas uzņēmumi īsteno atbilstoši noteikumu projekta nosacījumiem. Savukārt Pārtikas un veterinārais dienests, veicot pārbaudi pārtikas uzņēmumā, pārliecinās par dzeramā ūdens monitoringa programmas izpildi. Noteikumu projekts neparedz izmaiņas Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzības un kontroles kārtībā, saglabājot to tādu pašu kā noteikumos Nr. 671 noteikto.
Tādējādi ievērojami tiek samazināts administratīvais  slogs pārtikas uzņēmumiem, atbrīvojot tos no prasības saskaņot dzeramā ūdens monitoringu ar Veselības inspekciju, kā arī nebūs nepieciešams ziņot inspekcijai par monitoringa rezultātiem.

Noteikumu projekts paredz atkāpi tiem pārtikas uzņēmumiem, kuriem jau ir saskaņots dzeramā ūdens monitorings saskaņā ar noteikumiem Nr. 671, paredzot, ka pārtikas uzņēmējs var turpināt īstenot dzeramā ūdens monitoringu līdz saskaņotā monitoringa perioda beigām. 

Direktīvas 2020/2184 nosacījumi paredz, ka uzņēmējus, kas iesaistīti pārtikas apritē, dalībvalstis var atbrīvot no pienākuma ievērot šo direktīvu attiecībā uz ūdeni, ko izmanto konkrētām pārtikas aprites vajadzībām, ja kompetentās valsts iestādes ir pārliecinājušās, ka šāda ūdens kvalitāte nevar ietekmēt pārtikas produkta nekaitīgumu tā galīgajā formā un ka ūdens piegāde uzņēmumiem, kas iesaistīti pārtikas apritē, atbilst attiecīgajiem pienākumiem, it īpaši saskaņā ar procedūrām par apdraudējuma analīzes un kritisko kontrolpunktu principiem un korektīviem pasākumiem atbilstoši attiecīgiem Savienības tiesību aktiem par pārtiku. Tā kā direktīva 2020/2184 paredz iespēju nepiemērot prasības, pār kurām gūta pārliecība, ka tās nevar ietekmēt dzeramā ūdens nekaitīgumu, noteikumu projektā monitoringa programmā netiek iekļauti šādi parametri: 
1) PFAS (kopā) un PFAS (summa). Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR" sadarbībā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centru veica pētījumu "Noteiktu dzeramā ūdens piesārņojuma rādītāju izpēte 2018. gadā" (turpmāk – zinātniskais pētījums). Ievērojot Latvijas hidroģeoloģiskos apstākļus, tika īstenots reprezentatīvs skrīnings gan ūdens ieguves vietās, gan vietās, kurās ūdens tiek izmantots. Rezultātā ir secināts, ka nevienā no izmeklētajiem Latvijas pazemes ūdeņu paraugiem PFAS un PFAO robežvērtība nav pārsniegta. PFAS un PFAO summas koncentrācija sasniedza 0,004  µg/l, kas ir 25 reizes zemāka par Direktīvā 2020/2184 noteikto PFAS summas maksimālo robežvērtību 0,1 µg/l. Tādējādi pētījumā tika secināts, ka nav pamata ierosināt PFAS monitoringu. Direktīvas 2020/2184 13. panta 8. punkts noteic, ka jāveic monitorings kontrolsarakstā iekļautajām vielām, lai noteiktu to iespējamo klātbūtni dzeramā ūdens piegādes ķēdes vietās. Tā kā Direktīvā 2020/2184 noteiktā prasība par kontrolsaraksta parametriem attiecas uz sateces baseiniem un ūdens piegādes ķēdi, nevis uz pārtikas uzņēmumiem, šie parametri nav iekļauti monitoringa programmā (noteikumu projekta 2. pielikumā). 
Direktīvas 2020/2184 nosacījumi paredz, ka parametrus "PFAS kopā" un "PFAS summa" analizē, balstoties uz tehniskajām pamatnostādnēm. Savukārt tehniskās pamatnostādnes Komisijai ir jānosaka līdz 2024. gada 12. janvārim. Pēc tehnisko pamatnostādņu izdošanas atbildīgā ministrija izvērtēs par parametru "PFAS kopā" un "PFAS summa" ietveršanu noteikumu projektā.
2) urāns, jo ņemti vērā zinātniskajā pētījumā iegūtie dzeramā ūdens piesārņojuma rādītāju izpētes rezultāti. Zinātniskajā pētījumā, ievērojot Latvijas hidroģeoloģiskos apstākļus tika īstenots reprezentatīvs skrīnings gan ūdens ieguves vietās, gan vietā, kurās ūdens tiek izmantots, galu galā secinot, ka nevienā no izmeklētajiem paraugiem Latvijas pazemes ūdeņos urāna koncentrācija nepārsniedz Pasaules veselības organizācijas ieteikto robežvērtību 30 µg/l. Turklāt Latvijā ir reti sastopami magmatiskie ieži, kā arī nenotiek rūdas pārstrāde vai ieguve, tāpēc nav pamata ierosināt urāna monitoringu pārtikas uzņēmumiem.
Ķīmisko vielu sarakstā netiek iekļauts kopējais organiskais ogleklis (TOC), jo šis parametrs ir jānosaka ūdens piegādei, kas ir lielāka par 10 000 m³ dienā. Prasība attiecas uz ūdens piegādātājiem un nav pārtikas jomas kompetence.
Tā kā noteikumu projektā nav iekļauts TOC parametrs, nav paredzēta rīcības brīvība parametra "oksidējamība" nenoteikšanai gadījumos, kad tiek analizēts TOC.

Pārtikas un veterinārajam dienestam kā uzraudzības iestādei nebūs iespējams izvērtēt atbilstību tādām Direktīvā 2020/2184 noteiktām vērtībām kā "bez īpašām izmaiņām" un "pieņemama patērētājiem un bez īpašām izmaiņām", tāpēc ir nepieciešams saglabāt noteikumos Nr. 671 vēsturiski noteikto nacionālo normu šādiem indikatorparametriem:
1) mikroorganismu koloniju skaits (KVV) 22 °C 1000 vienības/ml;
2) duļķainība 3,0 NTU (nefelometriskās duļķainības vienības).

Ar noteikumu projektu tiek pārņemtas arī tās patlaban noteikumos Nr. 671 ietvertās prasības pārtikas uzņēmumā izmantojamajam dzeramajam ūdenim, kuras noteiktas Direktīvā 2013/51/Euratom. 

Direktīvas 2013/51/Euratom 2. panta 1. punkta "b" apakšpunktā noteikts, ka dzeramais ūdens ir ūdens, ko izmanto pārtikas ražošanas uzņēmumos, lai izgatavotu, apstrādātu, konservētu vai realizētu produktus vai vielas, kas domātas lietošanai uzturā, ja vien kompetentās valsts iestādes nav pārliecinātas, ka ūdens kvalitāte nevar iespaidot pārtikas produkta pilnvērtīgumu tā galīgajā formā. Tas nozīmē, ka Direktīvas 2013/51/Euratom 2. panta 1. punkta "b" apakšpunkts paredz dalībvalstu rīcības brīvību attiecībā uz prasību piemērošanu dzeramajam ūdenim, ko izmanto pārtikas uzņēmumos, tad, ja kompetentā iestāde ir guvusi pārliecību, ka ūdens kvalitāte nevar iespaidot pārtikas produkta pilnvērtīgumu tā galīgajā formā. 
Ievērojot Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centra sniegto informāciju kompetences jomā, noteikumu projektā paredzēts noteikt, ka pārtikas uzņēmums, kam ir sava ūdens ieguves vieta, uzsākot jaunas ūdens ieguves vietas izmantošanu, nosaka radioaktīvo vielu parametrus – radonu un indikatīvo dozu (ID), lai gūtu pārliecību par dzeramā ūdens atbilstību obligātajām nekaitīguma un kvalitātes prasībām.
Pārtikas uzņēmumiem būs jānodrošina turpmākā radioaktīvo vielu rādītāju pārbaude līdz neatbilstības novēršanai, ja radioaktīvo vielu rādītāju monitoringā tiks konstatēta radioaktīvo vielu rādītāju neatbilstība, tostarp pēc dzeramā ūdens apstrādes radionuklīdu līmeņa samazināšanai.
Noteikumu projekts paredz, ka situācijā, kad konstatēta radioaktīvo vielu rādītāju neatbilstība noteikumu projekta 1. pielikuma 4. punktā noteiktajām vērtībām, pārtikas uzņēmums informē dienestu un dienests sadarbībā ar Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centru izvērtē, vai ir nepieciešamas korektīvās darbības, lai novērstu risku, ko var radīt radioaktīvo vielu koncentrācija dzeramajā ūdenī.

Likuma 23. panta trešajā, ceturtajā un piektajā daļā noteikts, ka valsts uzraudzībai un kontrolei tiek pakļautas pārtikas produktu apstrādes metodes, tīrīšanas un dezinfekcijas līdzekļi un tīrīšanas un dezinfekcijas procesi, tādēļ, lai nedublētu normatīvo aktu prasības, noteikumu projektā atkārtoti netiek noteiktas prasības tīrīšanas un dezinfekcijas līdzekļiem un procesiem.

Noteikumu projekta 4. pielikumā noteiktie obligātie standarti ir jāpiemēro šauram speciālistu lokam (laboratorijas speciālistiem). No 4. pielikumā minētajiem standartiem latviešu valodā patlaban nav pieejami standarti EN ISO 16140, LVS EN ISO 17994 un LVS ISO 11929.  Zemkopības ministrija šo standartu tulkojumu valsts valodā iekļaus starptautisko tiesību aktu tulkojumu pieprasījumā Valsts valodas centram.

Vienlaikus Zemkopības ministrija gatavo Ministru kabineta noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 15. decembra noteikumos "Noteikumi par dabīgo minerālūdeni un avota ūdeni"" 23-TA-46), ar kuru tiek pārņemta Direktīvas 2020/2184 3. panta 5. punkta trešās rindkopas prasība, kas attiecināma uz avota ūdeni.

Tā kā lielākā daļa noteikumu Nr. 671 prasību, kas nav saistītas ar pārtikas apriti, noteikumu projektā netiek pārņemtas, tas neparedz atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2017. gada 14. novembra noteikumus Nr. 671 "Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2017, 228. nr.; 2018, 206. nr.). Noteikumi Nr. 671 ir jāatceļ ar Veselības ministrijas izstrādāto noteikumu projektu "Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība" 22-TA-2538.