Anotācija (ex-ante)

Ar 2023. gada 19. oktobrī pieņemtajiem grozījumiem Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā ir noteiktas Fonda administrācijas tiesības bez maksas pieprasīt un iegūt informāciju par parādniekiem no kredītinformācijas birojiem.
Viens no mehānismiem, kas nodrošina ilgstpējīgu parāda atmaksu, atgūstot no Fonda izmaksātos līdzekļus, ir vienošanās slēgšana. Lai nodrošinātu, ka parādnieki šo mehānismu neizmanto ļaunprātīgi un Fonda administrācija varētu objektīvi izvērtēt un noteikt parāda atmaksas kārtības nosacījumus, Fonda administrācijai nepieciešams saņemt pēc iespējas daudzpusīgāku informāciju par parādnieka mantisko stāvokli – ne tikai par parādnieka ienākumiem un mantu, bet arī par citām parādnieka saistībām. Informāciju par parādnieka maksājumu saistību apmēru (summu naudas izteiksmē ar norādi par valūtu) pret citiem kreditoriem, kā arī saistību izpildes datumu satur kredītinformācijas biroji. Informācijas saņemšana par parādnieka maksājumu saistību apmēru (summu naudas izteiksmē ar norādi par valūtu) pret citiem kreditoriem,  un saistību izpildes datumu ļautu Fonda administrācijai objektīvi izvērtēt un noteikt parāda atmaksas kārtības nosacījumus.
Nepieciešamais datu apjoms, ko Fonda administrācijai ir nepieciešams saņemt no kredītinformācijas birojiem, aptver ziņas par parādnieka maksājumu saistību apmēru (summu naudas izteiksmē ar norādi par valūtu) pret citiem kreditoriem, kā arī saistību izpildes datumu. Tas attiecas gan uz tām parādnieku saistībām, kuras parādnieks pilda un kuras kredītinformācijas birojs sniedz saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8. panta 4.8 daļu, gan arī ziņām par kavētajām saistībām, kuras kredītinformācijas biroja datubāzē ir iekļautas, ievērojot Kredītinformācijas biroju likuma 11. panta pirmo daļu. Norādāms, ka parādnieka saistības var būt ne tikai euro valūtā, bet arī ārvalstu valūtā, jo parādniekam var būt bijis aizdevums ārvalstu valūtā, tāpat arī atbilstoši Kredītinformācijas biroju likuma 6. panta 3. punktam kredītinformācijas birojs iegūst kredītinformāciju arī no Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī reģistrētas personas, kuras darbības veids ir fizisko personu datu apstrāde un nodošana trešajām personām, kas šos datus izmanto kredītspējas vērtēšanai vai sava kredītriska pārvaldībai, un Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts valsts informācijas sistēmas vai valsts informācijas sistēmai pielīdzināmas datubāzes, attiecīgi informācija no Kredītinformācijas birojiem var saturēt norādi ne tikai uz euro valūtu. Euro valūta nav Polijā, Dānijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Islandē. Attiecīgi arī ar noteikumu projektu, netiek ierobežota informācijas par  maksājuma saistības saņemšana.
Ziņas par parādnieka maksājumu saistību apmēru (summu naudas izteiksmē ar norādi par valūtu) pret citiem kreditoriem un šo saistību izpildes datumiem ir paša parādnieka un kreditoru rīcībā. Tā kā Fonda administrācijas rīcībā nav ziņas par parādnieka kreditoriem, bet parādnieka sniegtā informācijas par papildu uzņemtām saistībām līdztekus parāda pret Fonda nesegšanu, ir vērtējama kā krimināli sodāma darbība, tādējādi parādnieks nav ieinteresēts attiecīgas informācijas sniegšanā. Tādejādi, informācijas saņemšana no kredītinformācijas biroja ļautu identificēt arī gadījumus, kad parādnieks sniedz nepatiesas ziņas par savu faktisko mantisko stāvokli, un tādējādi varētu liecināt par izvairīšanos no bērna uzturēšanas. 
Ziņas ir nepieciešamas par visiem Fonda parādniekiem – gan tiem, kuri vērsušies Fonda administrācijā ar lūgumu noslēgt vienošanos vai mainīt piespiedu izpildes līdzekļus, gan arī pārējiem parādniekiem. Efektīvākai Fonda līdzekļu atgūšanai Fonda administrācija proaktīvi veic saziņu ar parādnieku un piedāvā iespējamos parāda atmaksas nosacījumus atbilstoši parādnieka maksātspējai, lai pēc iespējas veicinātu parādnieku aktivitāti un saistību izpildi. Proti, tiklīdz persona kļūst par Fonda parādnieku, Fonda administrācija izvērtē parādniekam piemērojamos ierobežojumus un atvieglojumus, lai parādnieks pēc iespējas ātrāk uzsāktu parāda atmaksu.

Lai realizētu ar 2023. gada 19. oktobrī pieņemtajiem grozījumiem Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā noteiktās Fonda administrācijas tiesības, ar Noteikumu projekta 1. punktu tiek papildināta tiesību akta izdošanas pamatojuma norāde, nosakot, ka Noteikumu projekts tiek izdots pamatojoties uz Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma 5.1 panta trešo daļu. Tāpat ar Noteikumu projekta 2. punktu noteikts, ka Noteikumi nosaka kārtību, kādā Fonda administrācija saņem, glabā un aktualizē no kredītinformācijas birojiem saņemtās ziņas, kā arī paplašina Reģistrā iekļaujamo ziņu apjomu, ietverot no kredītinformācijas birojiem saņemtās ziņas par parādnieka maksājumu saistībām pret citiem kreditoriem un saistību izpildes datumiem (Noteikumu projekta 3. punkts).

Līdz ar 2023. gada 19. oktobrī pieņemtajiem grozījumiem Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā vienlaikus dots deleģējums Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā no kredītinformācijas birojiem saņemtās ziņas par parādnieku tiek saņemtas, glabātas un aktualizētas Reģistrā. Minētais deleģējums aptver arī datu glabāšanas un dzēšanas nosacījumus, datu aktualizēšanas regularitāti un glabāšanas termiņu. Šāds detalizācijas līmenis ir nepieciešams, lai nodrošinātu, ka apstrādātie personas dati ir precīzi, atbilstoši un nav pārmērīgi mērķa sasniegšanai. Vienlaikus arī tiktu nodrošināta skaidrība un pārredzamība datu subjektiem par viņu personas datu apstrādi.
Uz kredītbiroju sniegto informāciju ir attiecināmas arī Regulas prasības. Attiecīgi ir nepieciešams papildināt Noteikumus ar kārtību, kādā, ievērojot Regulas prasības, tiek apstrādāti fizisko personu, proti, parādnieku dati, papildinot Noteikumus ar jauniem apakšpunktiem attiecībā uz datu apjomu un Reģistrā iekļaujamajām ziņām, kā arī papildinot Noteikumus ar jauniem punktiem attiecībā uz kredītinformācijas biroju sniegto ziņu saņemšanas un aktualizēšanas kārtību.

Ar Noteikumu projektu nosakāma konkrēta kārtību, kādā no kredītinformācijas birojiem saņemtās ziņas par parādnieku tiek saņemtas, glabātas un aktualizētas Reģistrā.
Pieprasījuma veikšanai kredītinformācijas birojiem nepieciešams nodot parādnieka personas kodu. Saskaņā ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma 5. panta pirmās daļas 4. punktu, Fonda administrācija jau šobrīd izsniedz datus kredītinformācijas birojiem par visiem parādniekiem un to parāda apmēriem. Tādējādi kredītinformācijas birojiem netiks palielināts pieejamais personas datu apjoms. Turklāt Reģistrā, atbilstoši Noteikumu 4.5. punktam, jau tiek uzkrāta informācija par parādnieka vārdu, uzvārdu, personas kodu un deklarēto dzīvesvietu. Ziņas par parādnieka maksājumu saistību apmēru pret citiem kreditoriem un summu naudas izteiksmē ar norādi par valūtu un šo saistību izpildes datumiem no kredītinformācijas birojiem tiks saņemtas tiešsaistes datu apmaiņas režīmā, izmantojot kredītinformācijas biroju nodrošinātos datu izsaukumu servisus un veicot nepieciešamos pielāgojumus Reģistra funkcionalitātē (Noteikumu projekta 4. punkts). Uzsverams, ka ziņas no kredītinformāciju birojiem tiks saņemtas vienīgi par tiem parādniekiem, kuriem ir aktīvs parāds.
Saskaņā ar Noteikumu projekta 3. punktu, Reģistrā iekļaujamo ziņu apjoms tiks papildināts ar informāciju no kredītinformāciju birojiem, ietverot informāciju par parādnieka maksājumu saistību apmēru (summu naudas izteiksmē ar norādi par valūtu) pret citiem kreditoriem un šo saistību izpildes datumiem. Ziņas par maksājumu saistību apmēru tiks saņemtas naudas izteiksmē – konkrētā summā ar norādi par valūtu. Vienlaikus tiek noteikts, ka minētā informācijai tiks iekļauta Reģistrā datu saņemšanas brīdi (Noteikumu projekta 5. punkts).
Lai nodrošinātu ziņu aktualitāti, tiks veikts pastāvīgs datu monitorings, veicot aktuālās informācijas iegūšanu no kredītinformācijas birojiem ne retāk kā reizi mēnesī par visiem Fonda parādniekiem (Noteikumu projekta 6. punkts). Papildus Fonda administrācijas darbinieki veiks informācijas pieprasījumu arī tajos gadījumos, kad, piemēram, izskatot lūgumu par vienošanās slēgšanu, nepieciešams novērtēt attiecīgās personas uzņemto saistību apmēru, kā arī, lai  izvērtētu iespēju vērsties tiesībsargājošās iestādēs, ja Fonda administrācijas rīcībā iegūtā informācijas liecinās par izvairīšanos no bērnu uzturēšanas. Tādejādi Noteikumu projekta 6. punktā netiek ierobežota iespēja iegūt informāciju no kredītinformācijas birojiem ar noteiktu reižu skaitu, bet uzsverot, ka šie dati tiks aktualizēti vismaz reizi mēnesī.
Personas datu apstrāde notiks, izmantojot elektroniskos datu apmaiņas risinājumus starp Reģistru un Latvijā licencētajiem kredītinformācijas birojiem. Pašreiz Latvijā ir licencēti divi kredītinformācijas biroji. Datu iegūšana no kredītu informācijas birojiem notiks automatizētā veidā, izmantojot reāla laika  datu pieprasījumus, tādā veidā nodrošinot aktuālās informācijas pieejamību.  
Informācijas apstrādi ir plānots īstenot vairākos soļos:
1) balstoties uz parādnieka personas koda datiem, tiek veikts sistēmas līmeņa pieprasījums kredītinformācijas biroju informācijas sistēmām;
2) no kredītinformācijas biroju informācijas sistēmām tiek saņemti atbildes dati par konkrētās personas aktuālajām finanšu saistībām;
3) saņemtie dati tiek pievienoti Reģistrā pie attiecīgās personas lietas datiem.
no kredītinformācijas birojiem iegūtā informācija par parādnieku tiek dzēsta no Reģistra, iestājoties Noteikumu projekta 7. punktā noteiktajiem apstākļiem un termiņiem.
Gadījumā, ja parādnieks, laikā starp pieprasījumiem kredītinformācijas birojiem, būs miris vai izmaksa parādnieka vietā būs izbeigta un pilnībā segts parāds Fondam, tad turpmākā pieprasījumā kredītinformācijas birojiem šī persona netiks iekļauta un informācija no kredītinformācijas birojiem netiks iegūta, jo zudis tiesiskais pamats informācijas pieprasīšanai. Vienlaikus vēsturiskie dati, kas iegūti iepriekšējā pieprasījumā attiecībā uz šo personu un kas jau būs iekļauti Reģistrā, tiks dzēsti vienlaikus ar pārējiem Reģistrā iekļautajiem datiem, kad iestājušies Noteikumu projektā 7. punktā noteiktie apstākļi un termiņi ziņu dzēšanai.
Vienlaikus uzsverams, ka par iesniedzēju saistībā ar nepamatotu uzturlīdzekļu izmaksu, dati no kredītinformāciju birojiem netiks saņemti.

Vadoties pēc Noteikumu 12. punktā noteiktā regulējuma, Reģistrā iekļautās ziņas ievieto Reģistra arhīvā, ja Fonda administrācija ir pieņēmusi lēmumu par uzturlīdzekļu izmaksas izbeigšanu saskaņā ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma 14. panta pirmās daļas sesto punktu vai ja pieņemts lēmums par uzturlīdzekļu izmaksas izbeigšanu, un ir apliecinātas ziņas par prasījuma neesību pret parādnieku. Šāds regulējums neatbilst Regulas 5. panta 1. punkta e) apakšpunktā ietvertajam glabāšanas ierobežojuma principam, kas nosaka, ka personas datus glabā tikai tik ilgi, kamēr tie ir nepieciešami nolūkiem, kuriem to apstrādā. Attiecīgi Noteikumos nosakāms termiņš, kurā dati ir dzēšami.
Dati Reģistrā tiek iekļauti nolūkā nodrošināt Fonda administrācijai Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma 4. panta pirmajā daļā noteikto uzdevumu izpildi - pakalpojumu sniegšanu klientiem (Fonda līdzekļu izmaksu) un izmaksāto uzturlīdzekļu piedziņu no parādniekiem vai iesniedzējiem nepamatotas izmaksas gadījumā (Fonda līdzekļu piesaistīšanu). Gadījumā, kad parādnieks ir miris vai parāds ir segts, kā arī iesniedzējam nav parāda par nepamatoti izmaksāto uzturlīdzekļu piedziņu, Fonda administrācija vairs nepilda minētos uzdevumus un turpmāka datu glabāšana arhīvā nav nepieciešama
Tāpat arī Noteikumu 12. punkta regulējuma gramatiskā jēga nosaka, ka lēmums par uzturlīdzekļu izmaksas izbeigšanu saskaņā ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma 14. panta pirmās daļas sesto punktu (ja parādnieks ir miris) vai apliecinājums par prasījuma neesamību ir priekšnoteikums Reģistrā iekļauto ziņu arhivēšanai. Taču praksē ir gadījumi, kad uzturlīdzekļu izmaksa ir izbeigta uz cita tiesiskā pamata vai arī nepieņemot par to atsevišķus lēmumus. Piemēram, pamats uzturlīdzekļu izmaksas izbeigšanai parādnieka vietā var būt, ja iestājas lēmumā par uzturlīdzekļu izmaksu noteiktais termiņš (bērna pilngadība vai 21 gada vecums). Ja vēlāk iestājas šī parādnieka nāve, tad Fonda administrācijai vairs nav pamata glabāt Reģistrā iekļautos datus. Tāpat atbilstoši Civilprocesa likuma 572.¹ pantam, Fonda administrācija sniedz apliecinājumu par prasījuma neesību zvērinātam tiesu izpildītājam gadījumos, kad uzturlīdzekļu izmaksa ir veikta Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma 12. panta kārtībā, bet nesniedz to citos gadījumos (ja vien tas nav ticis īpaši pieprasīts). Arī citos gadījumos vairs nav pamata glabāt Reģistrā iekļautos datus, ja pilnībā segts parāds Fondam  vai parādnieks ir miris, kaut arī nebūtu izsniegts apliecinājums par prasījuma neesību.
Ņemot vērā minēto, nepieciešams veikt grozījumus Noteikumu 12. punktā, paredzot, ka Reģistrā iekļautās ziņas tiek dzēstas, kā arī nosakāmi praksei atbilstoši kritēriji, lai noteiktu, kad Reģistrā iekļautās ziņas ir dzēšamas.

Noteikumu projekta 7. punkts paredz precizēt Noteikumu 12. punktā ietverto regulējumu, atbilstoši faktiskajai situācijai, aptvert visus gadījumus, kā arī nosakot, ka Reģistrā iekļautās ziņas tiek dzēstas, kad ir zudis tiesiskais pamats datu apstrādei. Lai arī ņemot vērā uzturlīdzekļu maksāšanas pienākuma personisko raksturu, līdz ar parādnieka nāvi vai brīdi, kad uzturlīdzekļu izmaksa parādnieka vietā ir izbeigta un ir pilnībā segts parāds Fondam, no vienas puses dati par parādnieku būtu dzēšami, tomēr to dzēšana tūlītēji nav iespējama. Ievērojot minēto, Noteikumu projekta 7. punktā noteikts, ka Reģistrā iekļautās ziņas katrā uzturlīdzekļu lietā dzēš ne vēlāk kā trīs gadu laikā no brīža, kad attiecīgajā lietā iestājies kāds no minētajiem apstākļiem. Noteikumu projekta 7. punkts arī paredz atcelt prasību, ka ziņas dzēšamas, ja pieņemts Fonda administrācijas lēmums par uzturlīdzekļu izmaksas izbeigšanu vai apliecinājums par prasījuma neesību. Proti, ziņas tiks dzēstas arī nepieņemot lēmumu par uzturlīdzekļu izmaksas izbeigšanu.
Tāpat Noteikumu projekta 7. punktā uzsvērts, kad Reģistrā iekļautās ziņas ir dzēšamas, proti, ja parādnieks ir miris vai ja uzturlīdzekļu izmaksa parādnieka vietā ir izbeigta un pilnībā segts parāds Uzturlīdzekļu garantiju fondam, vienlaikus pastāvot nosacījumam, ka iesniedzējam nav parāda par nepamatoti izmaksātajiem uzturlīdzekļiem un par tiem aprēķinātajiem likumiskajiem procentiem. Proti, šie nosacījumi ir kumulatīvi.  Šāda kārtība noteikta, jo uzturlīdzekļu lieta nedalās pa personām, bet tas ir lietas kopums. Piemēram, ja lietā vēl ir piedziņa no iesniedzēja par uzturlīdzekļiem, kas viņam izmaksāti parādnieka vietā, tad Fonda administrācijai ir jāglabā informācija par to, kuras personas vietā iesniedzējam uzturlīdzekļi izmaksāti nepamatoti. Attiecīgi nevar dzēst datus par parādnieku, kamēr lieta nav slēgta pilnībā, proti, arī iesniedzējs ir sedzis parādu par nepamatoti izmaksātajiem uzturlīdzekļiem un par tiem aprēķinātajiem likumiskajiem procentiem.
Fonda administrācijas lietvedība balstās uz Reģistru un Reģistrā iekļautās ziņas tiek dzēstas vienlaikus ar lietas/dokumentu iznīcināšanu, jo visi šie dati ir vienots kopums. Fonda administrācija nevar izdzēst datus par parādnieku, nedzēšot dokumentus (gan papīra, gan elektroniskos dokumentus), bet dokumenti ir nepieciešami, lai nodrošinātu piedziņu no iesniedzēja.
Trīs gadu termiņš tiek noteikts, ievērojot Fonda administrācijā apstiprināto dokumentu iznīcināšanas kārtību, kas atbilstoši Arhīvu likuma 4. panta trešajai daļai ir saskaņota ar Latvijas Nacionālo arhīvu un paredz, ka iznīcināmo uzturlīdzekļu lietu akti tiek saskaņoti aiznākamajā kalendārajā gadā, proti, dokumenti tiek glabāti vienu kalendāro gadu un pēc tam nākamā kalendārā gada laikā tiek saskaņota to iznīcināšana un tiek iznīcinātas dokumentu un datu elektroniskās un papīra versijas. Tā kā Latvijas Nacionālais arhīvs lietu sarakstus iznīcināšanai pieņem pa kalendārajiem gadiem, Attiecīgi lietas tiek iznīcinātas 2-3 gadu laikā atkarībā no tā, kurā gada mēnesī iestājušies apstākļi lietas dzēšanai (piemēram, parāds segts).  
Vienlaikus jāatzīmē, ka laikā no brīža, kad iestājušies Noteikumu projekta 7. punktā minētie apstākļi līdz faktiskai dzēšanai, dati par iesniedzēju, parādnieku, bērnu vārdi, adreses utt., joprojām ir Reģistrā, bet izmantojami tikai iekšējām vajadzībām. Minētie dati netiek aktualizēti, netiek izsniegti, vai publicēti, bet tiek uzglabāti līdz dzēšanai.