Anotācija (ex-ante)

IAL nepieciešami tehniska rakstura precizējumi tiesību normas skaidrībai, kā arī ieguldītāju aizsardzības sistēmas dalībniekiem piemērojamo sankciju un administratīvo pasākumu nodalīšanu. Tāpat jānosaka kārtību, kādā publicējama informācija par sistēmas dalībniekam piemērojamām sankcijām un administratīvajiem pasākumiem.

Likumprojekta 1. pants paredz tehniskus precizējumus IAL. Precizējums IAL 1. panta 7 . punktā sagatavots, ņemot vērā faktisko situāciju un veidu, kādā Latvijas Banka var pārliecināties par sistēmas dalībnieka saistību izpildi pret ieguldītāju. Proti, spēkā esošā likuma 1. panta 7. punkts, cita starpā, paredz gadījumus, kad finanšu instrumentu neatgriezeniska pazušana ir pamats kompensācijas izmaksai, taču, ņemot vērā veidu, kādā šobrīd tiek sniegti ieguldījumu pakalpojumi, 1. panta 7. punktā aprakstītais gadījums faktiski nevar iestāties. Ieguldījumu pakalpojumu joma, kopš normas spēkā stāšanās, ir būtiski attīstījusies un līdz ar to ir sagatavoti grozījumi likuma 1. panta 7. un 8. punktā, to izslēdzot. Minētie precizējumi nodrošina arī precīzu Direktīvas Nr. 97/9/EK 2.panta ieviešanu. Grozījums IAL 1. panta 9. punktam sagatavots, ņemot vērā nepieciešamību izslēgt gadījumus, kad sistēmas dalībnieka saistību neizpildes gadījumā ieguldītājs saņemtu kompensāciju gan no noguldījumu garantiju fonda, gan no ieguldītāju aizsardzības sistēmas.
Likumprojekta 2., 4., 7., 9., 11., 16. un 18. pants paredz tehniskus precizējumus IAL tiesību normās.
Likumprojekta 3. pants paredz grozījumus IAL 3. pantā, kuri sagatavoti ar mērķi precizēt un skaidrāk definēt veidu, kādā tiek noteikts ieguldītājam izmaksājamās kompensācijas maksimālais apmērs un veids, kā tiek noteikta kompensējamo vērtspapīru vērtība. Spēkā esošā redakcija pēc būtības paredzēja atšķirīgus nosacījumus, dažādos periodos veiktiem ieguldījumiem, kas esošajos apstākļos vairs nav aktuāli. IAL 3. panta pirmās daļas kompensācijas apmērs 20 000 euro atbilst Direktīvas Nr. 97/9/EK 4. pantam.
Likumprojekta 5. pants paredz grozījumus IAL 5. pantā, proti, ņemot vērā nepieciešamību IAL noteikt veidu un kārtību, kādā pēc būtības tiks organizēts kompensāciju izmaksu process. Līdzšinējā IAL redakcijā neparedzēja konkrētu soļu uzskaitījumu un kompensāciju izmaksu procesa izklāstu, kas faktiskas kompensāciju izmaksas gadījumā radītu risku, ka kompensāciju izmaksu process nevarētu tikt nodrošināts iespējami ātri un ieguldītājiem labvēlīgi. Skaidra normatīvā regulējuma trūkums esošajā IAL liedz pēc būtības nodrošināt administratīvi vienkāršu un ātru kompensāciju izmaksu veikšanu.
Latvijas Banka nodrošina ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju uzraudzību, līdzekļu turēšanu ieguldītāju aizsardzības sistēmā, ieguldītāju aizsardzības sistēmas pārvaldīšanu un kompensāciju izmaksu. Saskaņā ar Ieguldītāju aizsardzības likuma 2. panta trešo daļu ieguldītājam ir tiesības saņemt kompensāciju, ja attiecīgais sistēmas dalībnieks nespēj pilnā apjomā un termiņos izpildīt savas saistības pret ieguldītāju, savukārt, atbilstoši Direktīvas Nr. 97/9/EK prasībām, kompensācijas sistēma veic vajadzīgus pasākumus, lai ieguldītājiem izmaksātu kompensāciju iespējami drīzākā laikā.
Lai Latvijas Banka nodrošinātu kompensācijas pieteikumu pamatotību un organizētu kompensāciju izmaksu nepieciešamajā apmērā, Latvijas Bankai ir nepieciešams saņemt no attiecīgā sistēmas dalībnieka, kas nespēj pilnā apjomā un termiņos izpildīt savas saistības pret ieguldītāju, informāciju par visiem šī sistēmas dalībnieka ieguldītājiem un ieguldījumiem (nauda vai finanšu instrumenti), kas nodoti sistēmas dalībniekam ieguldījumu pakalpojuma sniegšanai.
Sistēmas dalībniekam savos grāmatvedības reģistros būs pastāvīgi jāuztur informācija par tiem ieguldījumiem, par kuriem ieguldītājam ir tiesības saņemt kompensāciju gadījumā, ja tiek konstatēta sistēmas dalībnieka nespēja izpildīt saistības. Tādējādi situācijā, kad tiks konstatēta sistēmas dalībnieka nespēja izpildīt saistības, Latvijas Banka pieprasīs attiecīgajam sistēmas dalībniekam sagatavot un iesniegt Latvijas Bankai to ieguldītāju sarakstu, kuriem ir tiesības uz kompensāciju, šajā sarakstā iekļaujot ieguldītājus, kuriem atbilstoši šā likuma noteikumiem ir tiesības uz kompensāciju, un ietver informāciju, kāda tā ir dienā, kad konstatēta sistēmas dalībnieka nespēja izpildīt saistības.
Kompensāciju varēs izmaksāt ar Latvijas Bankas vai ar vienas vai vairāku Latvijas Bankas izraudzītu kredītiestāžu starpniecību. Tajā gadījumā, ja kompensācijas izmaksa tiks veikta ar vienas vai vairāku Latvijas Bankas izraudzītu kredītiestāžu starpniecību, Latvijas Banka noslēgs līgumu ar attiecīgo kredītiestādi, kurā tiks atrunāti nosacījumi kompensāciju izmaksas kārtībai, termiņi, kā arī detaļas par ieguldītāju saraksta nodošanu kredītiestādei kompensāciju veikšanai, ievērojot tai skaitā personas datu aizsardzību un informācijas neizpaušanas pienākumu.
Pēc analoģijas šādā veidā darbojas arī noguldījumu garantiju sistēma, kur garantētās atlīdzības izmaksas veic Latvijas Banka no Noguldījumu garantiju fonda ar vienas vai vairāku Latvijas Bankas izraudzītu kredītiestāžu starpniecību, noslēdzot ar attiecīgo kredītiestādi līgumu par garantēto atlīdzību izmaksu nodrošināšanu.
Tāpat ir iekļauti nosacījumi, kas paredz kārtību, kādā nodokļu administrācija vai zvērināts tiesu izpildītājs var vērst piedziņu pret ieguldītājam izmaksājamo kompensāciju, kā arī termiņu, kādā nodokļu administrācija vai zvērināts tiesu izpildītās var vērst piedziņu un ieguldītājam izmaksājamo kompensāciju.
Likumprojekta 6. pants IAL papildina ar jaunu 5.¹ pantu. Tas paredz prasības attiecībā uz kompensāciju izmaksu organizēšanai nepieciešamās informācijas nodrošināšanu, apstrādi un uzglabāšanu. Proti, priekšlikuma būtība paredz sistēmas dalībnieka pienākumu noteiktā veidā apkopot informāciju par tā pārvaldīto finanšu instrumentu portfeli, kā arī paredz pienākumu sistēmas dalībniekam sagatavot un vienas dienas laikā iesniegt Latvijas Bankai sarakstu par tiem ieguldītājiem, kuriem izmaksājama kompensācija gadījumā, ja sistēmas dalībniekam tiek konstatēta nespēja izpildīt saistības pret ieguldītāju. Tādējādi sistēmas dalībnieka pienākums būs pielāgot tā iekšējās sistēmas, lai tas spētu, nepieciešamības gadījumā, vienas dienas laikā sagatavot minēto sarakstu. Jaunais pants ietver arī deleģējumu Latvijas Bankai izdot noteikumus, nosakot kārtību, kādā sistēma dalībniekam būs pienākums apkopot un apstrādāt informāciju par tiem ieguldītājiem, kuriem, gadījumā, ja sistēmas dalībniekam tiktu konstatēta nespēja izpildīt saistības, būtu izmaksājama kompensācija.
Likumprojekta 8. pants IAL papildina ar jaunu 6.¹ pantu, kurš nosaka gadījumus, kad Latvijas Bankai ir tiesības atlikt kompensācijas izmaksu, tai skaitā arī gadījumā, ja pastāv šaubas par ieguldītāja tiesībām saņemt kompensāciju (pastāv juridisks strīds), kā arī, ja pastāv šaubas par ieguldītāja tiesībām saņemt kompensāciju, kas saistītas ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma neizpildi. Likumprojekta jaunā panta redakcija sagatavota, ņemot vērā nepieciešamību novērst gadījumus, kad kompensācija varētu tikt izmaksāta personām, kuru prasījuma tiesības pret ieguldītāju aizsardzības sistēmu varētu tikt apšaubītas. Piemēram, gadījumā, ja ieguldītājs, kuram izmaksājama kompensācija par ieguldījumu ir miris un attiecībā uz kompensāciju pastāv strīds starp ieguldītāja mantiniekiem. Tāpat, priekšlikumā ietvertais mehānisms sniegs tiesības uz laiku atlikt kompensāciju izmaksu tādos gadījumos, ja nebūs pārliecība, vai personai pienākas kompensācija.
Likuma 6.¹ panta pirmās daļas 4. punktā ietvertā tiesību norma atbilst  Direktīvas Nr. 97/9/EK 3. pantam, proti,  “ieguldītāju kompensācijas sistēmas paredzētā kompensācija neattiecas uz prasījumiem, kas izriet no darījumiem, kuru sakarā ir pieņemts spriedums krimināllietā par naudas atmazgāšanu, kas definēta Padomes 1991. gada 10. jūnija Direktīvā 91/308/EEK par to, kā novērst finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai” un Direktīvas Nr. 97/9/EK 9. panta 3. punktā minētajam, proti, ja pret ieguldītāju vai kādu citu personu, kam ir piešķirtas tiesības vai kas saņem peļņu no ieguldījumu darījuma, izvirzīta apsūdzība par vai sakarā ar naudas atmazgāšanu, kā noteikts Direktīvas 91/308/EEK 1. pantā, kompensācijas sistēma var atlikt visus maksājumus līdz tiesas spriedumam”.
Ar minēto tiesību normu paredzēts novērst gadījumus, kad kompensācija varētu tikt izmaksāta gadījumos, kad pret ieguldītāju tiek veiktas kriminālprocesuālas darbības,  piemēram, lai nodrošinātu naudas līdzekļu arestu likumā noteiktajā kārtībā un novērstu gadījumus, kad naudas līdzekļi var tikt izmantoti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā, terorisma vai proliferācijas finansēšanā, tādējādi novēršot Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma prasību pārkāpšanu. Tikai tajos gadījumos, kad Latvijas Bankai, nodrošinot kompensāciju izmaksas ieguldītājiem, tās rīcībā būs vai nonāks informācija par uzsāktu kriminālprocesu pret kādu personu saistībā par  ieguldījumiem - naudu vai finanšu instrumentiem, ko ieguldītāji nodevuši sistēmas dalībniekam ieguldījumu pakalpojuma sniegšanai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma vai proliferācijas finansēšanas kontekstā, Latvijas Banka šādā gadījumā atliks kompensācijas izmaksu ieguldītājam un neizmaksās kompensāciju līdz brīdim, kad tiks pieņemts attiecīgs tiesas spriedums par kriminālprocesa izbeigšanu un tas stājies spēkā vai arī konkrētajā situācijā tiks pieņemts tiesas spriedums par naudas līdzekļu arestu un naudas līdzekļu iemaksu valsts budžetā. Informācijas iegūšanas avoti -  Iekšlietu ministrijas uzturētā valsts informācijas sistēma “Sodu reģistrs” , kā arī no tiesībsargājošo un tiesu varas institūciju puses sniegtā un iegūtā informācija par kriminālprocesa ierosināšanu pret personu, kuram izmaksājama kompensācija, ciktāl šādu informāciju tiesībsargājošās vai tiesu varas institūcijas ir tiesīgas atklāt kriminālprocesuālo darbību ietvaros. Tāpat arī tiesībsargājošo un tiesu varas institūciju pieprasījumi Latvijas Bankai par ieguldītāju, kuram izmaksājama kompensācija vai jebkādas citas indikācijas par pret personu uzsāktu kriminālprocesu, kas var ietekmēt kompensācijas izmaksu un Latvijas Bankas sagatavotie informācijas pieprasījumi tiesībsargājošajām un tiesu varas institūcijām un šo institūciju sniegtā informācija, vai attiecībā pret ieguldītāju uzsākts kriminālprocess par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma vai proliferācijas finansēšanu. Minētais Latvijas Bankas informācijas pieprasījums "Sodu reģistram" par ieguldītāju/ieguldītājiem būtu attiecināms tikai par kriminālprocesiem, kur uzsākti pēc Krimināllikuma 73.¹ panta "Masveida iznīcināšanas ieroču izgatavošanas, glabāšanas, pārvietošanas, lietošanas un izplatīšanas finansēšana", 79.² panta "Terorisma finansēšana" un 195.panta "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana".
Latvijas Banka vērš papildu uzmanību, ka saistībā ar informāciju par kriminālprocesa esamību/neesamību pret kādu personu, informācijas apmaiņa starp Latvijas Banku un tiesībsargājošajām institūcijām veikta noguldījumu garantijas sistēmas ietvaros, Latvijas Bankai nodrošinot garantētās atlīdzības izmaksu procesu, proti, tā ir saņemtā informācija, tai skaitā lēmuma izraksti par ierosinātu kriminālprocesu pret personu saistībā ar iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, par aresta uzlikšanu konkrētas personas naudas līdzekļiem kriminālprocesā vai, piemēram, saņemtā informācija no tiesībsargājošajām un tiesu varas institūcijām par tiesas spriedumiem saistībā ar iepriekš minētajiem kriminālprocesiem.
Likumprojekta 10. pants paredz IAL 8. panta izslēgšanu, ņemot vērā to, ka kompensācijas apmēra noteikšanas kārtība, kas līdz šim bijusi noteikta 8. pantā ar šo likumprojektu pārcelta uz likumprojekta 3.pantu. Savukārt atlikusī daļa no 8. panta tiek svītrota, jo ar šo likumprojektu ir mainīti nosacījumi tam, kādos gadījumos tiek uzsākts kompensāciju izmaksu process. Proti, kompensāciju izmaksu uzsākšana, atbilstoši šajā likumprojektā ietvertajiem grozījumiem, tiks uzsākta pēc tam, kad Latvijas Banka konstatēs sistēmas dalībnieka nespēju izpildīt tā saistības pret ieguldītājiem, nevis tad, ja tiks konstatēta, piemēram, finanšu instrumentu neatgriezeniska pazušana.
Likumprojekta 12. pants paredz grozījumus IAL 12. pantā, lai skaidri noteiktu sistēmas dalībnieka pienākumus attiecībā uz ieguldītāju informēšanas par tam pienākošos kompensāciju pienākumu un no ieguldītāja saņemtu apliecinājumu par attiecīgās informācijas saņemšanu. Precizējumi sagatavoti, ņemot vērā nepieciešamību precizēt likuma prasības, lai precīzi izpildītu Direktīvas Nr. 97/9/EK preambulas 20. punktu un pārņemtu tās 10. pantu, kā arī nodrošinātu, ka faktiskajiem un potenciālajiem ieguldītājiem tiktu sniegta nepieciešamā informācija, kas vajadzīga, lai noskaidrotu ieguldītāju kompensācijas sistēmu un novērstu riskus, ka ieguldītājs nav saņēmis pienācīgā kārtā visu informāciju par kompensācijas pasākumiem un kompensācijas sistēmu.
Likumprojekta 13. pants paredz precizējumus IAL 13. panta ceturtajā un piektajā daļā, ņemot vērā apstākli, ka esošais normatīvais regulējums neparedz tiesības kompensāciju izmaksu gadījumā no sistēmā ieskaitītajiem līdzekļiem segt arī tos izdevumus, piemēram, tiesāšanās izdevumus, kas tieši saistīti ar kompensāciju izmaksu procesa nodrošināšanu un sistēmas darbības administrēšanu. Tāpat paredz papildināt IAL 13. pantu ar astoto daļu, kas sagatavota, ņemot vērā nepieciešamību novērst iespējamu risku, kad kompensāciju izmaksu gadījumā sistēmā var nebūt tūlītēji pieejami nepieciešamie finanšu līdzekļi kompensāciju izmaksai. Spēkā esošā IAL redakcija pēc būtības neparedzēja risinājumus gadījumiem, ja sistēmai trūkst nepieciešamo līdzekļu tās funkciju izpildei, tādejādi apdraudot ieguldītāju aizsardzības sistēmas darbības un apdraudot arī kopējo valsts finanšu stabilitāti un reputāciju.
Likumprojekta 14. pants paredz izteikt IAL 14. pantu jaunā redakcijā, precizējot IAL 14. pantā ietverto terminoloģiju, terminu “soda nauda” aizstājot ar terminu “nokavējuma nauda”, kas maksājama  sistēmas dalībniekam par kavētiem maksājumiem ieguldītāju aizsardzības sistēmā. Nokavējuma naudas piemērošanas mērķis ir motivēt sistēmas dalībniekus godprātīgi pildīt likumā noteikto pienākumu un likumā noteiktajā termiņā un apmērā laicīgi veikt tam aprēķināto maksājumu ieguldītāju aizsardzības sistēmā. Tādejādi gadījumā, ja sistēmas dalībnieks nav noteiktajā termiņā un apmērā samaksājis maksājumu ieguldītāju aizsardzības sistēmā, nokavējuma nauda pretstatā soda sankcijām ir kā pamudinājums sistēmas dalībniekam pēc iespējas savlaicīgi un brīvprātīgi nokārtot savas saistības pret ieguldītāju aizsardzības sistēmu, uzliekot tam par pienākumu aprēķināt likumprojekta 14. panta pirmajā daļā minēto nokavējuma naudu un iemaksāt to Latvijas Bankas kontā. Par nokavētiem maksājumiem ieguldītāju aizsardzības sistēmā nav paredzēts piemērot  naudas sodu. Grozāmā IAL 20. pantā ietverto naudas soda institūtu paredzēts piemērot tikai grozāmā IAL 20. panta ceturtajā daļā minētajā gadījumā atbilstoši likumprojektā paredzētajam, proti, par sistēmas dalībnieka pienākuma neizpildi sagatavot, apstrādāt un iesniegt Latvijas Bankai informāciju, kas nepieciešama kompensāciju izmaksu nodrošināšanai un informācijas administrēšanai. Pārējos IAL 20. panta trešajā daļā minētajos gadījumos naudas sodu piemērot nav paredzēts. Līdz ar to dubulta nokavējuma un naudas soda piemērošana par nokavētiem maksājumiem ieguldītāju aizsardzības sistēmā nav paredzēta. Pieņemot lēmumu par sankciju piemērošanu Latvijas Banka ņems vērā, tai skaitā Latvijas Bankas likuma 62. panta trešajā un ceturtajā daļā minēto (pārkāpuma smagums, pārkāpuma ilgums u.c.).  
IAL 14. panta jaunajā redakcijā minētās nokavējuma naudas apmēra minimālā un maksimālā robeža un tās ietekme uz sistēmas dalībniekiem izvērtēta, balstoties uz 2022. gada datiem par  sistēmas dalībnieku finanšu instrumentu portfeli. Proti, jāņem vērā, ka nokavējuma naudas apmērs ir atkarīgs no sistēmas dalībnieka finanšu instrumentu portfeļa apmēra un tā daļas no kopējā sistēmas dalībnieku finanšu instrumentu portfeļa.
Ievērojot nosacījumu, ka naudas līdzekļu kopsumma, kuru Latvijas Banka var pieprasīt no sistēmas dalībniekiem kompensāciju nodrošināšanai nepārsniedz 4 % no kopējā sistēmas dalībnieku finanšu instrumentu portfeļa aritmētiskā vidējā mēneša lieluma iepriekšējos 12 mēnešos (80,3 milj. euro):
ja kompensācijas tiktu izmaksātas sistēmas dalībnieka ieguldītājiem, kuram ir vislielākā daļa (21%) kopējā sistēmas dalībnieku finanšu instrumentu portfelī , tad maksimālais nokavējuma naudas apmērs būtu 7,5 tūkst. euro dienā, vidējais nokavējuma naudas apmērs būtu 1,7 tūkst. euro dienā, bet minimālais 48 euro dienā;
ja kompensācijas tiktu izmaksātas sistēmas dalībnieka ieguldītājiem, kuram ir minimālā daļa (0.1%) kopējā sistēmas dalībnieku finanšu instrumentu portfelī, maksimālais nokavējuma naudas apmērs būtu 8 euro dienā, vidējais nokavējuma naudas apmērs būtu 1,4 euro dienā, bet minimālais 0.04 euro dienā.
Salīdzinot ar spēkā esošajām tiesību normām IAL, soda naudas apmērs par nesamaksāto summu bija 20 reizes lielāks nekā piedāvātais 0,05% dienā par katru nokavējuma dienu. Nokavējuma nauda šobrīd paredzēta kā kompensējošs mehānisms par savlaicīgi nesamaksātiem maksājumiem ieguldītāju aizsardzības sistēmā leģitīma mērķa sasniegšanai - citu personu tiesību un sabiedrības labklājības aizsardzība un ir samērīga, ņemot vērā katra sistēmas dalībnieka finanšu instrumentu portfeļa lielumu, tādejādi nodrošinot garantijas ieguldītājiem, proti, neizpildīto saistību gadījumā saņemt kompensāciju atbilstoši IAL 3. pantam. Jāņem vērā, ka tajā gadījumā, ja ieguldījumu aizsardzības sistēmā sistēmas dalībnieka iemaksātais maksājumu apmērs kompensāciju nodrošināšanai nebūs pietiekams, Latvijas Bankai būs nepieciešamos  naudas līdzekļus kompensāciju izmaksai jāaizņemās no Eiropas Savienības vai ārvalstu finanšu tirgus dalībnieka, kurus pēc tam atgūt regresa kārtībā izmaksātās kompensācijas apmērā no tā sistēmas dalībnieka, kura ieguldītājiem ir izmaksāta kompensācija. Likumprojekta 17. pants papildina IAL ar jaunu V nodaļu “Atbildība”, kurā ietverti visi sistēmas dalībniekam piemērojamie administratīvie pasākumi un sankcijas.
Likumprojekta 15. pants paredz grozījumus IAL 15. pantā, ņemot vērā nepieciešamību precizēt IAL prasības, lai precīzi pārņemtu Direktīvas Nr. 97/9/EK 12. pantu un precizētu pantā lietotos terminus.
Likumprojekta 17. pants papildina IAL ar jaunu V nodaļu “Atbildība”, ņemot vērā nepieciešamību precīzi ieviest Direktīvas Nr. 97/9/EK 5.panta 1., 2. un 3. punktu, kā arī, lai IAL skaidri nodalītu sistēmas dalībniekiem piemērojamās sankcijas un administratīvos pasākumus, paredzētu noilgumu un noteiktu kārtību, kāda publicējama informācija par sistēmas dalībniekam piemērojamām sankcijām vai administratīvajiem pasākumiem.
Likumprojekta 20. pants paredz sankciju un administratīvā pasākuma uzskaitījumu, kā arī iespējamo pārkāpumu uzskaitījumu par kuriem būtu piemērojamas minētās sankcijas un administratīvais pasākums.
Likumprojektā ietvertais regulējums - izslēgt sistēmas dalībnieku no dalības ieguldītāju aizsardzības sistēmā  izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 3.marta direktīvas 97/9/EK par ieguldītāju kompensācijas sistēmām (turpmāk – Direktīva) 5. panta 2. punkta, kas paredz, ka gadījumā, ja ieguldītāju aizsardzības sistēmas dalībnieks nepilda savus pienākumus, ko uzliek šī sistēma, dalībnieku var izslēgt no dalības ieguldītāju aizsardzības sistēmā. Attiecībā par speciālās atļaujas (licences) anulēšanu, ar grozījumiem Ieguldītāju aizsardzības likumā nodalītas noregulējuma un licencēšanas un uzraudzības jomas. Uzraudzības ietvaros, piemērojot Ieguldītāju aizsardzības likuma prasības Noregulējuma un aizsardzības sistēmu pārvalde atbilstoši tai noteiktajai kompetencei nav tiesīga sistēmas dalībniekam anulēt speciālo atļauju (licenci). Sistēmas dalībniekam - juridiskajai personai, kas noteiktā kārtībā saņēmusi Latvijas Bankas speciālo atļauju (licenci) ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai speciālo atļauju (licenci) varēs anulēt atbilstoši Ieguldītāju brokeru sabiedrības likuma 16. panta pirmās daļas 4. un 8. punktam, proti, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība Latvijas Bankas noteiktajā termiņā nav novērsusi Latvijas Bankas konstatētos normatīvo aktu pārkāpumus vai tiek konstatēts, ka ieguldījumu brokeru sabiedrība vairs neatbilst Ieguldītāju brokeru sabiedrības likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām licences saņemšanai, savukārt saskaņā ar Kredītiestāžu likuma  27. panta pirmās daļas 8. punktu kredītiestādei varēs anulēt izsniegto licenci (atļauju), ja tā neievēro Kredītiestāžu likuma un citu kredītiestādes darbību regulējošu normatīvo aktu prasības, kā arī saskaņā ar 113. panta pirmās daļas 4. punktu noteikt arī kredītiestādes tiesību un darbības ierobežojumus, tajā skaitā pilnīgi vai daļēji apturēt finanšu pakalpojumu (ieguldījumu pakalpojumu) sniegšanu. Prasības licences anulēšanai noteiktas arī Finanšu instrumentu tirgus likumā par šā likuma prasību neievērošanu šajā likumā noteiktajā kārtībā. 
IAL 20. panta ceturtās daļā noteiktais naudas sods no 1000 līdz 10 000 euro par pienākumu neizpildi attiecībā uz sistēmas dalībnieka pienākumu sagatavot, apstrādāt un iesniegt Latvijas Bankai informāciju, kas nepieciešama kompensāciju izmaksu nodrošināšanai un informācijas administrēšanai noteikts, ievērojot jau finanšu nozari regulējošajos normatīvajos aktos noteikto naudas soda apmēru (Kredītiestāžu likuma 198.pants, Finanšu instrumentu tirgus likuma 148.pants).
IAL jaunais 21. pants paredz noilguma termiņu lietu ierosināšanai par  pārkāpumiem, paredzot Latvijas Bankai terminētu laika posmu, lai reaģētu uz IAL subjektu pārkāpumiem. Piecu gadu termiņš lietas ierosināšanai no pārkāpuma izdarīšanas dienas un divu gadu termiņš sankciju un administratīvo pasākumu piemērošanai paredzēts, lai noteiktu samērīgus termiņus Latvijas Bankai īstenot tai deleģētās funkcijas finanšu sektora uzraudzībā, vienlaikus nodrošinot tiesisko noteiktību subjektiem, proti, noteikta laika robežu esamība stimulē reaģēšanu uz pārkāpumiem(lietas ierosināšanu) un lēmuma pieņemšanu, kas pārkāpumu gadījumā subjektiem ļauj rēķināties ar sekām paredzamā nākotnē. Minētie noilguma termiņi noteikti līdzīgi kā, piemēram, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā, Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā, Akciju atpirkšanas likumā, Privāto pensiju fondu likumā.
IAL jaunais 22. pants nosaka kārtību, kāda informācija publicējama par sistēmas dalībniekam piemērojamām sankcijām vai administratīvajiem pasākumiem, paredzot identisku regulējumu, kāds paredzēts, piemēram, Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā.