Anotācija (ex-ante)

Lai arī daļa Konvencijā esošā regulējuma atbilst šī brīža Latvijas nacionālajam regulējumam, ņemot vērā Direktīvas un ar to saskaņoto Konvencijas regulējumu, ir nepieciešams veikt grozījumus Krimināllikumā (turpmāk – KL) un Likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” (turpmāk – PKLS).
 
 

Ņemot vērā, ka KL regulējums ietver lielu daļu Direktīvā minēto noziedzīgo nodarījumu, tomēr Direktīvas, līdz ar to arī Konvencijas regulējums paredz kriminālatbildību par plašāka tvēruma nodarījumiem, regulējumu plānots papildināt ar papildus nodarījumiem, kas Direktīvas un Konvencijas tvērumā uzskatāmi par noziedzīgiem nodarījumiem. 

Papildus tam Direktīvas un Konvencijas regulējums nosaka iedarbīgus, samērīgus un atturošus kriminālsodus, kas atbilst nodarījumu smagumam un kas var paust lielāku sabiedrisko nosodījumu kā administratīvo sodu izmantošana. Šī brīža KL regulējumā noteiktie sodi par vides jomā izdarītu noziedzīgu nodarījumu neatbilst noteiktajām prasībām, līdz ar to ir plānots būtiski palielināt brīvības atņemšanas sodus fiziskām personām par vides jomā izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem.
Likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu Konvencijas ratifikāciju, tāpēc likumprojekta 1. pants nosaka, ka ar likumprojektu Konvencija tiek pieņemta un apstiprināta. Vienlaikus Likumprojekta 2. pants noteic, ka Konvencijā paredzēto saistību izpildi koordinē Tieslietu ministrija, Klimata enerģētikas ministrija un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija.

Konvencijas 5. panta 2. daļa noteic, ka puses veic nepieciešamos normatīvos vai citus pasākumus, lai izveidotu pienācīgus mehānismus stratēģiska un operacionāla līmeņa koordinācijai un sadarbībai starp visām to kompetentajām iestādēm, kuras iesaistītas šajā konvencijā noteikto noziedzīgo nodarījumu novēršanā un apkarošanā. Šādi mehānismi ir paredzēti šādu mērķu sasniegšanai: a) nodrošināt kopīgu izpratni par saikni starp krimināltiesisko un administratīvo izpildi, kā arī pieņemt kopīgas prioritātes un praksi; b) apmainīties ar informāciju stratēģiskiem un operacionāliem nolūkiem, ievērojot valsts tiesību aktos paredzētos ierobežojumus, tostarp datu aizsardzības noteikumus, un c) apmainīties ar paraugpraksi.  Ņemot vērā, ka šādu noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanā galvenās iestādes ir Valsts policijas un Valsts vides dienests, lai izpildītu 5. panta 2. punktā noteiktās prasības, informācijas, prakses apmaiņai, kā arī iestāžu informēšanai, nepieciešamās darbības koordinē Iekšlietu ministrija un Klimata un enerģētikas ministrija. Norādām, ka Valsts policijai ir izveidota izglītības sistēma, kuras ietvaros Valsts policijas attiecīgajām amatpersonām tiek nodrošinātas nepieciešamās apmācības, kas saistītas ar minēto amatpersonu izglītošanu noziedzīgu nodarījumu, tostarp vides jomā, atklāšanu un izmeklēšanu. Viena no minētās izglītības sistēmas sastāvdaļām ir Valsts policijas pakļautībā esošā profesionālās augstākās izglītības iestāde – Valsts policijas koledža. Atbilstoši Ministru kabineta 2023.gada 19.decembra noteikumu Nr.819 “Valsts policijas koledžas nolikums” 8.2.apakšpunktam viens no Valsts policijas koledžas uzdevumiem ir atbilstoši mūžizglītības principam un mācību starpdisciplinārai pieejai nodrošināt neformālās un profesionālās pilnveides izglītības pasākumus Valsts policijas amatpersonām. Ņemot vērā minēto, Valsts policijas amatpersonu apmācību nodrošināšanai ir izveidota atbilstoša izglītības sistēma un nav nepieciešams likumprojektā izcelt apmācību nodrošināšanu tieši saistībā ar noziedzīgu nodarījumu atklāšanu un izmeklēšanu vides jomā, ievērojot to, ka Valsts policijas amatpersonu apmācības tiek nodrošinātas arī saistībā ar citu Valsts policijas kompetencē ietilpstošu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu un atklāšanu. Līdz ar to Likumprojekta 3. pants nosaka, ka Konvencijas 5. panta 2. punktā paredzēto saistību izpildi koordinē Klimata un enerģētikas ministrija.

Konvencijas 6. pants noteic, ka puses veic nepieciešamos normatīvos vai citus pasākumus, lai izstrādātu un publicētu valsts stratēģiju, kura paredzēta šajā konvencijā noteikto noziedzīgo nodarījumu novēršanai un apkarošanai un kurā noteikti:  a) valsts politikas mērķi un prioritātes šajā jomā; b) kompetento iestāžu pienākumi un atbildības jomas; c) nepieciešamie resursi un tas, kā tiks atbalstīta tiesībaizsardzības speciālistu specializācija; d) kārtība, kādā regulāri tiks novērtēts, vai tiek sasniegti valsts stratēģijas mērķi, un e) palīdzības sniegšana starptautiskajiem tīkliem, kuri risina jautājumus, kas tieši attiecas uz šajā konvencijā noteikto noziedzīgo nodarījumu un saistīto pārkāpumu novēršanu un apkarošanu.

Konvencijas 8. pants noteic, ka puses nodrošina atbilstošas un regulāras starpdisciplīnu, tehniskās un juridiskās mācības attiecīgajiem speciālistiem, kas nodarbojas ar šajā konvencijā noteikto noziedzīgo nodarījumu novēršanu, atklāšanu, izmeklēšanu, kriminālvajāšanu un iztiesāšanu, pienācīgi ievērojot noteikumus, kas reglamentē juristu statusu un funkcijas. Vienlaikus pants noteic, ka puses veicina šī panta 1. daļā minētajās mācībās tādu norādījumu iekļaušanu, kas attiecas uz koordinētu daudzu institūciju sadarbību, lai nodrošinātu visaptverošu un atbilstošu nosūtījumu apstrādi lietās, kas saistītas ar šajā konvencijā noteiktajiem noziedzīgajiem nodarījumiem. Attiecībā uz mācību nodrošināšanu iztiesāšanas procesā, kompetentā iestāde ir Tieslietu ministrija, toties Valsts vides dienestam – Klimata un enerģētikas ministrija. Līdz ar to Likumprojekta 4. pants noteic, ka Konvencijas 8. panta paredzēto saistību izpildi koordinē Tieslietu ministrija un Klimata un enerģētikas ministrija.

Konvencijas 11. pants noteic, ka puses veic nepieciešamos pasākumus, lai veicinātu vai organizētu informēšanas un izpratnes veicināšanas kampaņas par noziegumu pret vidi novēršanu un apkarošanu, un attiecīgā gadījumā sadarbojas ar pilsonisko sabiedrību un nevalstiskajām organizācijām. Vienlaikus pants noteic, ka puses veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu plašu informācijas izplatīšanu sabiedrībā par pieejamiem pasākumiem šajā konvencijā noteikto noziedzīgo nodarījumu novēršanai. Kompetentā iestāde šādu pasākumu veikšanai ir Klimata un enerģētika ministrija. Līdz ar to Likumprojekta 5. pants noteic, ka Konvencijas 11. panta paredzēto saistību izpildi koordinē Klimata un enerģētikas ministrija.

Konvencijas 53. panta 1. daļa nosaka, ka šo Konvenciju atver parakstīšanai Eiropas Padomes dalībvalstīm, valstīm, kas nav Eiropas Padomes dalībvalstis, bet ir piedalījušās šīs konvencijas izstrādāšanā, un Eiropas Savienībai. Panta 2. daļa noteic, ka Konvenciju ratificē, pieņem vai apstiprina. Ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentus deponē Eiropas Padomes ģenerālsekretāram. Vienlaikus panta 3. daļa noteic, ka Konvencija stājas spēkā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad pagājuši trīs mēneši no dienas, kurā desmit parakstītājvalstis, tostarp vismaz astoņas Eiropas Padomes dalībvalstis, ir izteikušas savu piekrišanu atzīt šo konvenciju par saistošu saskaņā ar šā panta 2. daļu. Līdz ar to Likumprojekta 6. pants noteic, ka Konvencija stājas spēkā tās 53. panta noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Līdz ar likumu izsludināma Konvencija angļu valodā un tās tulkojums latviešu valodā.