Anotācija

Neiespējamība nozaru likumos iekļaut normas, kas nepieciešamas Eiropas Savienības vai starptautisko tiesību normās noteikto administratīvo sankciju (sodu) īstenošanai

Administratīvā atbildība var būt paredzēta gan regulās, gan direktīvās. Ja administratīvā atbildība noteikta regulā, tad attiecīgie administratīvie pārkāpumi tiek vienādi definēti visās Eiropas Savienības dalībvalstīs un tā ir tieši piemērojama. Šāda, piemēram, ir Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula). Arī direktīvās bieži vien ir paredzēta administratīvā atbildība, taču parasti tajās ir noteikts, ka dalībvalsts nosaka efektīvas, atturošas un samērīgas sankcijas. Šādos gadījumos sankcijas ietveramas likumā, nosakot administratīvo pārkāpumu un administratīvo sodu (Smiltēna A. 1. nodaļa. Vispārīgie noteikumi. Skaidrojumi. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 95. lpp.).

Vienlaikus dažkārt regulās ir noteikts dalībvalsts pienākums nodrošināt, ka tās tiesību sistēmā pastāv attiecīgas efektīvas, atturošas un samērīgas administratīvās sankcijas (sodi). Regulas attiecīgās normas nav tieši piemērojamas, un nozari regulējošā likumā nepieciešams ietvert administratīvos pārkāpumus un par tiem piemērojamos sodus. Atsevišķos gadījumos regulā noteiktais sods vai tā apmērs atšķiras no AAL noteiktā sodu regulējumu. Piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 18. oktobra regula (ES) 2023/2405 par vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšanu ilgtspējīgam gaisa transportam noteic pienākumu dalībvalstīm paredzēt noteikumus par konkrētiem sodiem, ko piemēro par šīs regulas pārkāpumiem. Soda apmēru nosaka, piemēram, šādā veidā: "naudas sods ir samērīgs un atturošs, un vismaz divreiz lielāks par summu, ko iegūst, reizinot tradicionālās aviācijas degvielas un SAF gada vidējās cenas par tonnu starpību ar aviācijas degvielu daudzumu, kas neatbilst 4. pantā un I pielikumā minētajām prasībām par minimālo īpatsvaru". 

Izskatot jautājumu par minētās regulas ieviešanu Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijas 2024. gada 13. novembra sēdē, apakškomisija secināja, ka attiecīgajā likumprojektā (likumprojekts "Grozījumi likumā "Par aviāciju"" (Nr. 729/Lp14)) esošais piedāvājums neatbilst Latvijas administratīvo naudas sodu sistēmai, kā arī AAL principiem un tā normatīvajam regulējumam. Ievērojot to, ka minētā regula nosaka soda noteikšanas principus un ieviešanas pienākuma nepieciešamību, apakškomisija uzskata, ka, lai šāda veida pārkāpumi nacionālajā tiesību sistēmā tiktu noteikti kā administratīvi pārkāpumi, ir nepieciešami grozījumi AAL (Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijas 2024. gada 13. novembra sēdes protokols Nr. 141.1.9/3/1-20-14/24, Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijas vēstule Nr. 142.1.9/3-75-14/24 Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai).

Eiropas Savienības tiesību aktos dažkārt ir noteikti arī tie kritēriji, kuri izmantojami, nosakot (piemērojot) sodu konkrētajā gadījumā. Piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 27. novembris direktīvas (ES) 2024/3019 par komunālo notekūdeņu attīrīšanu 29. pantā ir noteikts, ka dalībvalstis nodrošina, ka saskaņā ar šo pantu noteiktajos sodos attiecīgā gadījumā pienācīgi ņem vērā šādus aspektus: 1) pārkāpuma veids, smagums un apmērs; 2) attiecīgā gadījumā – vai pārkāpums izdarīts tīši vai nolaidības dēļ; 3) pārkāpuma skartie iedzīvotāji vai vide, ņemot vērā pārkāpuma ietekmi uz mērķi panākt augstu vides un cilvēka veselības aizsardzības līmeni; 4) vai pārkāpums ir atkārtojies, vai arī tam ir vienreizējs raksturs; 5) pie atbildības sauktās fiziskās vai juridiskās personas finansiālais stāvoklis. 

AAL 19. panta otrajā daļā ir noteikti vispārīgie kritēriji soda piemērošanai. Nosakot administratīvā soda veidu un mēru, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pie atbildības saucamās personas personību (juridiskajai personai – reputāciju), mantisko stāvokli, pārkāpuma izdarīšanas apstākļus, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. Minētie kritēriji – pārkāpums raksturs, personība vai reputācija, pārkāpuma izdarīšanas apstākļi – ir plaši un ietver arī Eiropas Savienības tiesību aktos norādītos apstākļus, kas ņemami vērā, nosakot sodu.

Projektā paredzēts, ka nozares likumā var noteikt no AAL atšķirīgu naudas soda veidu, apmēru vai apmēra noteikšanas regulējumu, ja tāda nepieciešamība izriet no Latvijas Republikai saistošas Eiropas Savienības vai starptautisko tiesību normas (projekta 1. pants). Tādējādi nozares likumā varētu paredzēt, piemēram, procentuāla apmēra naudas sodus jomās, kas nav minētas AAL 16. panta piektajā daļā, citādā veidā noteiktu vai aprēķināmu naudas sodu vai neievērot AAL 16. pantā noteikto naudas soda minimālo vai maksimālo apmēru.

Ierobežojumu un tiesību attiecināmība uz partnerības attiecībās esošām personām

Cietušajam un lieciniekam ir tiesības neliecināt pret sevi un savu saderināto, laulāto, vecākiem, vecvecākiem, bērniem, mazbērniem, brāļiem un māsām, kā arī pret to personu, ar kuru attiecīgā fiziskā persona dzīvo kopā un ar kuru tai ir kopīga (nedalīta) saimniecība (AAL 44. panta pirmās daļas 4. punkts, 50. panta pirmās daļas 4. punkts).

Šīs personas uzskatāmas par tādām, par kurām likumdevējam nav šaubu, ka to personiskās saites ir pietiekoši ciešas, lai lieciniekam būtu pamats atteikties liecināt. Tomēr šis uzskaitījums neliedz personai norādīt uz apstākļiem, kas tai neļauj liecināt pret citām personām. Piemēram, atteikšanās liecināt pret patēvu, pamāti, adoptētāju, adoptējamo un citu radinieku katrā individuālā gadījumā vērtējama atkarībā no tā, vai personas dzīvo kopā un viņiem ir kopīga saimniecība. Tas pats attiecas arī uz Civillikumā paredzēto aizgādnību par pilngadīgajiem. Jēdziens "kopīga saimniecība" attiecināms ne tikai uz laulību, bet arī uz jebkuru citu personu (radinieku), ar ko attiecīgā fiziskā persona dzīvo kopā un ar ko tai ir kopīga (nedalīta) saimniecība (Bērziņš G. 6.nodaļa. Personas statuss administratīvā pārkāpuma procesā. Skaidrojumi. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 218. lpp.).

Notariāta likuma 107.¹² pants noteic, ka zvērināts notārs taisa notariālo aktu par partnerību, ja divas pilngadīgas fiziskās personas kopā personīgi ierodas pie zvērināta notāra un apliecina, ka tām ir tuvas personiskas attiecības, kopīga saimniecība un nolūks rūpēties par to, kā arī gādāt un atbalstīt vienai otru. Partnerība nav pielīdzināma laulībai. Līdz ar to arī partnerība liecina gan par tuvu personisko attiecību, gan arī kopīgas saimniecības esību.

AAL šobrīd tiešā tekstā nav ietvertas liecinieka vai cietušā tiesības neliecināt pret savu partneri.

Savukārt aizstāvis nedrīkst uzņemties aizstāvību, ja pie atbildības saucamās personas intereses ir pretrunā ar viņa vai to personu interesēm, ar kurām viņam ir radniecības attiecības līdz trešajai pakāpei, svainība līdz otrajai pakāpei vai ar kurām viņu saista laulība vai kopīga saimniecība (AAL 53. panta septītās daļas 2. punkts). AAL 53. panta septītā daļa paredz aizliegumu aizstāvim uzņemties aizstāvību norādītajās interešu konflikta situācijās (Bērziņš G. 6.nodaļa. Personas statuss administratīvā pārkāpuma procesā. Skaidrojumi. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 225. lpp.). Līdzīgi arī pārstāvis nedrīkst uzņemties pārstāvību, ja pārstāvamās personas intereses ir pretrunā ar viņa vai to personu interesēm, ar kurām viņam ir radniecības attiecības līdz trešajai pakāpei, svainība līdz otrajai pakāpei vai ar kurām viņu saista laulība vai kopīga saimniecība (AAL 54. panta devītās daļas 2. punkts).

AAL šobrīd tiešā tekstā nav ietverti ierobežojumi noteiktos gadījumos partnerim uzņemties aizstāvību vai pārstāvību.
 

Projektā paredzētas liecinieka un cietušā tiesības neliecināt pret partneri (projekta 2. un 3. pants), kā arī ierobežojumi partnerim noteiktos gadījumos uzņemties aizstāvību vai pārstāvību (projekta 4. un 5. pants). Lai arī minētās tiesības un ierobežojumi šobrīd ir konstatējami attiecīgo tiesību normu piemērošanas rezultātā (kopīgas saimniecības un tuvu personisko attiecību esība), AAL tiešā tekstā ietveramas norādes uz partnerības attiecībām. Tādējādi tiks ievērota ne tikai AAL izveidotā attiecīgo jautājumu regulēšanas pieeja, bet arī nodrošināta efektīvāka partnerības attiecībās esošu personu aizsardzību.

Faktiskā iespējamība pieņemt vai izpildīt lēmumu par naudas soda izpildes nodrošinājuma līdzekļa piemērošanu

Ikvienu nolēmumu administratīvā pārkāpuma procesā var pieņemt tikai tā persona, kurai ir attiecīgas tiesības (pienākums). Kompetences esība ir neatņemams rīcības tiesiskuma un pieļaujamības priekšnoteikums (sal. Laveniece-Straupmane N. 16. nodaļa. Administratīvā pārkāpuma lietas sagatavošana izskatīšanai. Skaidrojumi. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020,  396. lpp.).

Lēmumu par naudas soda izpildes nodrošinājuma līdzekļa piemērošanu pieņem attiecīgajā administratīvā pārkāpuma procesā. Tam, ka persona izvairās no citā administratīvā pārkāpuma procesā piemērota naudas soda izpildes, var būt nozīme vērtējot, vai pieņemt šādu lēmumu un kādu nodrošinājuma līdzekli izvēlēties konkrētajā gadījumā. Taču amatpersona vai iestāde, kura organizē un kontrolē nolēmuma par sodu izpildi, nevar pieņemt lēmumu par naudas soda izpildes nodrošinājuma līdzekļa piemērošanu, lai nodrošinātu iespējamā vai jau piemērotā naudas soda izpildi pavisam citā procesā, kurš nav šīs amatpersonas vai iestādes kompetencē.
 
Praksē šobrīd pamatā naudas soda izpildes nodrošinājuma līdzekļus piemēro saistībā ar pārkāpumiem ceļu satiksmē. Kompetence veikt šādus administratīvā pārkāpuma procesus ir Valsts policijas, Valsts robežsardzes un pašvaldības policijas amatpersonām. Ja kādas no minētajām iestādēm amatpersona aptur transportlīdzekli, tā var saskarties ar situāciju, ka, piemēram, ar attiecīgo ārvalstī reģistrēto transportlīdzekli ir izdarīti vairāki pārkāpumi un lēmumus par naudas soda piemērošanu ir pieņēmušas dažādu iestāžu amatpersonas. Līdz ar to tai nav tiesisku iespēju pieņemt lēmumu par naudas soda izpildes nodrošinājuma līdzekļa piemērošanu šādā citā administratīvā pārkāpuma procesā.
 

Lēmuma par naudas soda izpildes nodrošinājuma līdzekļa piemērošanu izpilde

Projektā (7. pants), pirmkārt, ir paredzēts, ka jau spēkā esošu lēmumu par naudas soda izpildes nodrošinājuma līdzekļa piemērošanu var izpildīt ne tikai tā iestāde, kuras amatpersona ir pieņēmusi šo lēmumu, bet arī jebkura cita AAL 115. panta pirmajā daļā minēta iestāde, proti, iestāde, kuras amatpersonām vispārīgi ir tiesības veikt administratīvā pārkāpuma procesu. Tā ir iestāžu sadarbības izpausme administratīvā pārkāpuma procesā. Būtībā jau šobrīd nav tiesisku šķēršļu, lai iestādes varētu sadarboties šādu lēmumu izpildē. Tomēr, lai nodrošinātu, ka privātpersonas administratīvā pārkāpuma procesā ir informētas par šādu iespējamību, un veicinātu iestāžu sadarbību, projektā tiešā tekstā ir iekļauts minētais sadarbības regulējums.

Projekts nenoteic pienākumu citai iestādei ikvienā gadījumā nodrošināt lēmuma par naudas soda izpildes nodrošinājuma līdzekļa piemērošanu izpildi. Kā jebkurā sadarbības gadījumā, tai jāizvērtē vispārīgie sadarbības priekšnoteikumi (piemēram, tiesisku vai faktisku šķēršļu neesība, nepieciešamo resursu patēriņš). Iestādei jābūt faktiski spējīgai izpildīt attiecīgo lēmumu par naudas soda izpildes nodrošinājuma līdzekļa piemērošanu. Piemēram, ja iestādes rīcībā nav tehnisko līdzekļu, kas nepieciešami, lai transportlīdzeklim uzliktu riteņu bloķētāju, tad tā nevarēs un tai nav pienākuma nodrošināt šāda nodrošinājuma līdzekļa izpildi. Šādā situācijā iestāde vienīgi varētu informēt amatpersonu, kura pieņēmusi lēmumu par naudas soda izpildes nodrošinājuma līdzekļa piemērošanu, vai iestādi, kuras nodarbinātais ir šī amatpersona, par konstatēto situāciju.

Lēmuma par naudas soda izpildes nodrošinājuma līdzekļa piemērošanu pieņemšana

Otrkārt, projektā ir paredzētas citas AAL 115. panta pirmajā daļā minētas iestādes tiesības pieņemt  lēmumu par naudas soda izpildes nodrošinājuma līdzekļa piemērošanu gadījumā, ja attiecīgajā administratīvā pārkāpuma procesā kompetentā amatpersona vai iestāde objektīvu apstākļu dēļ nevar pieņemt šādu lēmumu. Piemēram, situācijā, ja administratīvā pārkāpuma procesu veic Valsts policijas amatpersona, taču ārvalstī reģistrētu transportlīdzekli, ar kuru izdarīts attiecīgais administratīvais pārkāpums, uz valsts robežas aptur Valsts robežsardzes amatpersonas, tā varētu būt vienīgā iespēja piemērot naudas soda izpildes nodrošinājuma līdzekli.

Līdzīgi sadarbības gadījumā saistībā ar lēmuma par naudas soda izpildes nodrošinājuma līdzekļa piemērošanu izpildi, iestādei ir jāizvērtē tās faktiskā iespēja pieņemt un izpildīt šādu lēmumu. Projekts nenoteic pienākumu ikvienai AAL 115. panta pirmajā daļā minētajai iestādei ikvienā gadījumā pieņemt lēmumu par naudas soda izpildes nodrošinājuma līdzekļa piemērošanu citas iestādes amatpersonas veiktā administratīvā pārkāpuma procesā.

Papildus tam cita iestāde šādu lēmumu var pieņemt tikai gadījumā, ja amatpersona, kura veic attiecīgo administratīvā pārkāpuma procesu, vai jau iestāde, kura organizē un kontrolē nolēmuma par sodu izpildi, objektīvu apstākļu dēļ pati nevar pieņemt lēmumu par naudas soda izpildes nodrošinājuma līdzekļa piemērošanu. Objektīvu apstākļu esība var būt saistīta ar lēmuma pieņemšanas steidzamību (neatliekams gadījums), kā tas iepriekš minēts situācijā, kad Valsts robežsardze aptur attiecīgu ārvalstī reģistrētu transportlīdzekli uz valsts robežas. Tāpat nav izslēgta citu objektīvu apstākļu esība (piemēram, nesamērīgs resursu patēriņš, lai konkrētajā situācijā nodrošinātu lēmuma pieņemšanu un izpildi).

Sūdzību izskatīšana

Lēmums par naudas soda izpildes nodrošinājuma līdzekļa piemērošanu atsevišķi nav pārsūdzams. Šā lēmuma tiesiskuma un pamatotības kontrole notiek kopā ar lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā (līdzīgi kā tas ir, piemēram, procesuālā piespiedu līdzekļa – tiesību izmantošanas apturēšana – piemērošanas gadījumā). Ja AAL neparedz tiesības pārsūdzēt kādu procesuālu lēmumu atsevišķi, tad par to var izteikt iebildumus, pārsūdzot lēmumu, kas pieņemts administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas rezultātā (Putra I. 20. nodaļa. Lēmuma pārsūdzēšana augstākai amatpersonai administratīvā pārkāpuma lietā. Skaidrojumi. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 442. lpp.). 

Naudas soda izpildes laikā persona var izmantot AAL 259. pantā paredzēto sūdzību mehānismu. Piemēram, ja lēmumu par naudas soda izpildes nodrošināšanu pieņemtu tikai soda izpildes stadijā, personai pretējā gadījumā nebūtu citu efektīvu līdzekļu, lai aizsargātu savas tiesības.

Papildus tam nav izslēgta situācija, ka persona varētu izmantot arī AAL 32.¹ nodaļā paredzēto iespēju. Persona pieteikumu par administratīvā pārkāpuma procesā pieļautas prettiesiskas rīcības konstatēšanu var iesniegt, ja prettiesiskas rīcības konstatēšanu nav iespējams panākt, iesniedzot sūdzību administratīvā pārkāpuma procesā, vai nolēmumā par iesniegto sūdzību jautājums par prettiesiskas rīcības konstatēšanu nav izlemts (piemēram, ja pie administratīvās atbildības saucamā persona ir sūdzībā par lēmumu par soda piemērošanu norādījusi iebildumus arī par lēmumu par naudas soda izpildes nodrošinājuma līdzekļa piemērošanu, taču augstāka amatpersona vai tiesa to nolēmumā nav izvērtējusi). 

Saistībā ar sūdzību par lēmumu par naudas soda izpildes nodrošinājuma līdzekļa piemērošanu soda izpildes stadijā projektā ir paredzēts, ka šādu sūdzību izskata nevis tā cita AAL 115. panta pirmajā daļā minētā iestāde, kura pieņēma šo lēmumu, bet gan tā iestāde, kura organizē un kontrolē nolēmuma par sodu izpildi. Piemēram, administratīvā pārkāpuma procesu veica Valsts policijas amatpersona un Valsts policija organizē un kontrolē nolēmuma par sodu izpildi. Valsts policija objektīvu apstākļu dēļ nevar pieņemt lēmumu par naudas soda izpildes nodrošinājuma līdzekļa piemērošanu, bet to pieņem Valsts robežsardze, izmantojot projektā paredzēto izņēmuma regulējumu,. Ja persona iesniedz sūdzību par šādu Valsts robežsardzes lēmumu, to izskata Valsts policija, ievērojot AAL 259. pantu. Proti, sūdzību izskata iestādes – Valsts policijas – vadītājs, un tā lēmumu var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā. Tāpat Valsts policijai ir tiesības jebkurā laikā pēc savas iniciatīvas atcelt vai grozīt šādu Valsts robežsardzes pieņemto lēmumu, ja tas vairs nav nepieciešams, nav samērīgs u. tml.
 

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas nosaukums

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nosaukums šobrīd ir Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (2024. gada 6. jūnija likums "Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā", Ministru kabineta 2024. gada 3. septembra noteikumi Nr. 586 "Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas nolikums"). Līdz ar to nepieciešams precizēt AAL lietoto ministrijas nosaukumu.

 

AAL 115. panta pirmās daļas 50. punktā precizēts ministrijas nosaukums, aizstājot to ar "Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija" (projekta 6. pants).

E-lietas portāla izmantošana procesā iestādē un attiecībā uz personām ieslodzījuma vietās

AAL pārejas noteikumu 14. punkts noteic, ka šā likuma 302. pantu nepiemēro administratīvā pārkāpuma procesā iestādē un sodu izpildē, kā arī attiecībā uz personām, kas atrodas ieslodzījuma vietā, līdz 2025. gada 31. decembrim.

Administratīvā pārkāpuma procesa atbalsta sistēmas (APAS) uzturēšanai netika piešķirts finansējums, tāpēc nepieciešamie izstrādes darbi tiks īstenoti Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" ERAF pieejamā finansējuma ietvaros līdz 2029. gada 31. decembrim.

Minētie apstākļi ietekmē arī e-lietas portāla izmantošanas iespējamību ieslodzījuma vietās.

Likumprojektā paredzēts noteikt ilgāku pārejas periodu, nosakot, ka AAL 302. pantu nepiemēro administratīvā pārkāpuma procesā iestādē un sodu izpildē, kā arī attiecībā uz personām, kas atrodas ieslodzījuma vietā, līdz 2029. gada 31. decembrim (projekta 8. pants).