Anotācija (ex-ante)

26-TA-1334: Likumprojekts starptautiskā līguma apstiprināšanai (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par Aizsardzības, drošības un noturības bankas statūtiem" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Likumprojekts ir sagatavots, pamatojoties uz 2026. gada 10. martā (sēdes protokols Nr. 14; 84. §) apstiprināto politisko apņemšanos, nodomu un doto uzdevumu Latvijai piedalīties Aizsardzības, drošības un noturības bankas (turpmāk - Banka) dibināšanā.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Likumprojekts ir izstrādāts, lai apstiprinātu "Aizsardzības, drošības un noturības bankas statūtus” (turpmāk – Statūti). Ar likumprojektu tiek ratificēti Statūti.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Palielinoties izaicinājumiem drošības jomā un pasliktinoties ģeopolitiskajai videi Eiropā, pieaugušas finansēšanas vajadzības aizsardzībai. 2025.gada 5.jūnijā Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (turpmāk – NATO) aizsardzības ministru sanāksmē tika panākta vienošanos starp sabiedrotajiem par aizsardzības spēju mērķu sadalījumu starp dalībvalstīm. Drošības izaicinājumi radījuši spiedienu valstīm palielināt aizsardzības izdevumus un nepieciešamību piesaistīt privāto kapitālu militāro spēju finansēšanai. Tādējādi šobrīd ir radusies ideja veidot daudzpusējas un starptautiskas aizsardzības finansēšanas iniciatīvas.
 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Iniciatīva izveidot Aizsardzības, drošības un noturības banku radusies tāpēc, ka pieaug drošības apdraudējumi, bet vienlaikus valstīm trūkst pietiekamu finanšu resursu aizsardzībai. Banka palīdzētu valstīm kopīgi aizņemties lētāk, finansēt militāros projektus, stiprināt aizsardzības industriju un piegādes ķēdes, kā arī piesaistīt privātos ieguldījumus. Tās mērķis ir padarīt aizsardzības finansēšanu efektīvāku, koordinētāku un ilgtspējīgāku, nepalielinot pārmērīgu slogu valstu budžetiem.
 
Risinājuma apraksts
Statūtu struktūra:
Preambula nosaka Bankas izveides pamatu: kolektīvā aizsardzība, demokrātija, tiesiskums, investīciju trūkums, mazo un vidējo uzņēmumu (turpmāk - MVU) loma un piegādes ķēžu noturība.
1.pants nosaka statūtu mērķus, kas ir finansēt aizsardzības un drošības projektus un stiprināt dalībnieku spējas.
2.pants definē Bankas īpašās iezīmes, kas nosaka, ka Bankai jāatspoguļo aizsardzības, drošības un noturības specifika savā darbībā, vienlaikus saglabājot finanšu stabilitāti un institucionālo integritāti.
3.pants nosaka Bankas funkcijas, ka Banka var izsniegt aizdevumus, garantijas, veikt ieguldījumus, mobilizēt kapitālu un sadarboties ar partneriem.
4.pants nosaka, ka dalība ir atvērta valstīm un kvalificētām institūcijām (citām daudzpusējām bankām)
5.pants noteikts Bankas kapitāls - 100 miljardi EUR: 20% iemaksāts, 80% pieprasāms.
6.-8.pants nosaka kapitāla struktūru un kapitāldaļas - standartizēta struktūra; ierobežota atbildība; nav tirgojamu kapitāldaļu. 
9.pants definē bankas resursus - parastie un īpašie resursi ir stingri nodalīti.
10.-12.pants definē bankas darbību - atļauta klasificēta informācija; resursi izmantojami tikai mandāta ietvaros; darbības sadalītas divos veidos.
13.-17.pants nosaka Bankas darbību, kur finansējums pieejams dalībvalstīm un uzņēmumiem; Banka darbojas saskaņā ar 11 pamatprincipiem; Banka nodrošina arī tehnisko palīdzību.
18.pants definē Bankas vispārējās pilnvaras - Banka var piesaistīt līdzekļus, emitēt vērtspapīrus, izveidot fondus un izmantot finanšu instrumentus.
19.pants nosaka, ka īpašie fondi tiek turēti atsevišķi no pamatresursiem.
20.pants nosaka, ka Pilnvarnieku padome lemj par ienākumu izmantošanu (rezerves, dividendes, citi mērķi).
21.-22.pants par finansēm nosaka Bankas brīvu darbību ar valūtām un zaudējumu segšanas secību.
23.-26.pants definē Pilnvarnieku padomi, kā augstāko lēmējinstitūciju un tās funkciju stratēģiskās kontroles nodrošināšanā.
27.-29.pants definē Direktoru padomi, kā struktūru, kas veiks profesionālu uzraudzību un nodrošinās efektīvu lēmumu pieņemšanu.
30.pants definē balsošanas kārtību - balsstiesību noteikšana veidojas no:
kapitāldaļu balsīm un dibinātāju papildu balsīm; ir trīs lēmumu pieņemšanas sliekšņi Pilnvarnieku padomē: vienkāršais vairākums; kvalificētais balsu vairākums un īpašais balsu vairākums.
32.-34.pants nosaka, ka izpildviceprezidents un viceprezidenti tiek iecelti ar profesionālu atlases procesu; prezidents ieceļ personālu; Banka var izveidot konsultatīvo padomi.
35.pants definē Bankas starptautisko raksturu, kur Banka darbojas neatkarīgi no dalībvalstu ietekmes un darbiniekiem pienākumi ir tikai pret Banku.
36.pants nosaka Bankas birojus - galvenā mītne: Kanāda; Eiropas centrs: Luksemburga; reģionālie biroji: Latvija un Rumānija. Katra dibinātājvalsts var uzņemt pārstāvniecību vai reģionālo biroju. Banka var izveidot reģionālās/satelītaģentūras vai birojus citās vietās.
37.pants nosaka, ka katrs Dalībnieks ieceļ oficiālo saziņas kontaktu un centrālo banku (vai līdzvērtīgu iestādi) kā Bankas līdzekļu depozitāriju.
38.-40.pants definē pārskatu nodrošināšanu, sadarbības principus un atsauces uz pantiem.
41.-43.pants nosaka dalības principus, kas saistīti ar izstāšanos; dalības apturēšanu un norēķiniem.
44.–47.pants definē krīzes mehānismus, likvidācijas procesu un kreditoru prioritātes.
48.–56.pants definē privilēģijas un neaizskaramības principus, tostarp par Bankas aktīvu atbrīvojumu no nodokļiem un juridisko aizsardzību.
57.–59.pants nosaka juridiskos mehānismus statūtu grozījumu, interpretācijas gadījumā un šķīrējtiesas funkciju.
60.–63.pants iekļauj noslēguma noteikumus par parakstīšanu, ratifikāciju, statūtu stāšanos spēkā un darbības uzsākšanu.
A pielikums iekļaus dibinātājvalstu sarakstu ar to kapitāldaļām
B pielikums iekļauj Direktoru ievēlēšanas norises aprakstu
C pielikums iekļauj definīcijas.
 
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2026
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2027
2028
2029
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Dalība Bankā tās dibinātājvalstīm rada finansiālās saistības, kas izpaužas kā (1) ieguldījums Bankas pamatkapitālā, jeb apmaksājamā kapitālā (paid-in capital) un (2) vajadzības gadījumā  - kapitāla pēc pieprasījuma (callable capital) nodrošināšanā.
Lai Bankai nodrošināt AAA kredītreitingu, tās kapitāls veidos 100 miljardus euro. 20% jeb daļas ar nominālo vērtību 20 miljardi euro būs pilnībā apmaksātās kapitāla daļas, savukārt, 80% jeb daļas ar kopējo nominālo vērtību 80 miljardi euro tiks rezervētas un emitētas kā pieprasāmās kapitāla daļas.
 
Kapitāla iemaksu apjoms katrai no dibinātājvalstīm ir atkarīgs no dibinātājvalstu sarunām, attiecīgās valsts vēlmes iegūt noteiktu ietekmi uz lēmumu pieņemšanu un tā nebalstās uz precīzu matemātisku algoritmu. Tomēr indikatīviem nolūkiem tiek izmantots attiecīgās valsts IKP, kā iemaksu īpatsvara rādītājs.   
Saskaņā ar šo formulu, kapitāla iemaksu apjoms ir atkarīgs no Kanādas, kā galvenās dibinātājas, ieguldījuma un katras citas Dibinātājvalsts iekšzemes kopprodukta (IKP). Attiecīgās valsts ieguldījums tiek aprēķināts, piemērojot tās IKP daļu attiecībā pret Kanādu, t.i., attiecīgās valsts IKP dalīts ar Kanādas IKP, un reizinot ar Kanādas ieguldījumu Bankas pamatkapitālā. Tiks izmantoti faktiskie IKP dati (pieejami Starptautiskā valūtas fonda datu bāzē), neizmantojot IKP prognozes. Tas nozīmē, ka attiecīgās valsts ieguldījumu neietekmē citu dibinātājvalstu, kas nav Kanāda, ieguldījums.

Finanšu ministrijas ieskatā attiecīgā formula ekonomiski taisnīgi sadala iemaksas kapitālā un piedāvā iemaksājamā kapitāla apmēru balstīt uz šo formulu. Tas nozīmē, ka Latvijas iemaksas apjoms būs atkarīgs no Kanādas iemaksas apjoma, vienlaicīgi nosakot, ka tas nedrīkst pārsniegt 42 miljonus euro. Šis slieksnis ir noteikts, pieņemot, ka Kanāda iegulda 2 miljardus euro, kā pašlaik tiek plānots.  

Statūtu A pielikums noteiks dibinātājvalstu, kad tās būs zināmas, kapitāla daļu skaitu un nominālu miljonos euro.

Izmantojot datus par faktisko Latvijas IKP 2025.gadā un Kanādai apmaksājamā kapitāla ieguldot 2 miljardus euro, Latvijas daļa apmaksājamajā kapitālā veidotu 42 miljonus euro.

Ņemot vērā apmaksājamā kapitāla maksāšanas nosacījumus 5 maksājumos - pirmo iemaksu veic 30 dienu laikā pēc tam, kad ir iesniegts ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokuments; otro maksājumu veic 30 dienu laikā no dienas, kad Parakstītājs kļūst par Dalībnieku; pārējie 3 maksājumi jāapmaksā secīgi, 1 gada laikā, no dienas, kad iestājas iepriekšējā maksājuma apmaksas termiņš -Latvijas apmaksājamā kapitāla daļa sadalītos sekojoši:
 
EUR Pirmā iemaksa ~2027.gads I.ceturksnis Otrā iemaksa ~2027.gada II.ceturksnis Pārējie 3 maksājumi ~2028.gads KOPĀ
Kanādas apmaksājamais (paid-in) kapitāls 400 000 000 400 000 000 1 200 000 000 2 000 000 000
Latvijas apmaksājamais (paid-in) kapitāls 8 400 000 8 400 000 25 200 000 42 000 000
 
Kanādas kapitāls pēc pieprasījuma (callable capital) 8 000 000 000
Latvijas kapitāls pēc pieprasījuma (callable capital) 172 000 000


Apmaksājamais kapitāls ir ieguldījums finanšu institūcijas kapitālā -  darījums, kam nav ietekmes uz valsts budžeta bilanci, kā arī  nav ietekmes uz vispārējās valdības bilanci atbilstoši Eiropas kontu sistēmas metodoloģijai, jo tas ir finansēšanas darījums. Līdz ar to budžeta rādītāji saistībā ar kapitāldaļu iegādi Bankā gadskārtējā valsts budžeta likumā plānojami līdzīgi kā citu starptautisko institūciju ieguldījumi kapitālā - FM pamatbudžeta apakšprogrammā 41.03.00 „Iemaksas starptautiskajās organizācijās” (FM resorā: resursu sadaļā - tiek attiecīgi paredzēta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem; izdevumu sadaļā - izdevumu nav; finansēšanas sadaļā - „Akcijas un cita līdzdalība komersantu pašu kapitālā”).

Kapitāls pēc pieprasījumu tiks atzīts par valsts garantiju bez ietekmes uz valsts parādu un vispārējās valdības budžeta bilanci.
 
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
Sabiedriskā apspriešana projekta izstrādē nav veikta, jo projekts neskar sabiedrības tiesības un tiesiskās intereses, būtiski nemaina esošo regulējumu un neparedz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Ārlietu ministrija
  • Aizsardzības ministrija

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi