Anotācija (ex-ante)

Ievērojot ģeopolitisko situāciju pasaulē, īpaši Krievijas uzsākto karadarbību Ukrainā, nepieciešams būt pro-aktīviem un aktivizēt pasākumus, kas saistīti ar civilās aizsardzības sistēmas funkcionēšanu kara vai militāra iebrukuma gadījumā, tostarp jautājumiem par patvertņu izveidošanu vai iekārtošanu esošo ēku pagrabstāvos vai cokola stāvos, lai nepieciešamības gadījumā aizsargāt Latvijas civiliedzīvotājus.

Saskaņā ar informatīvajā ziņojumā “Par tālāko rīcību patvertņu jautājumā” iekļauto skaidrojumu patvertnes ir būves, kas paredzētas iedzīvotāju aizsardzībai no ieroču pielietošanas postošajiem faktoriem, kā arī var nodrošināt aizsardzību katastrofu gadījumos, piemēram, avārijas ar ķīmisko vielu vai radioaktīvo vielu noplūdi, stipras vētras u.tml. Jau tagad informatīvajā bukletā “Kā rīkoties krīzes gadījumā” (pieejams https://www.vugd.gov.lv/lv/buklets-ka-rikoties-krizes-gadijuma), kas tiek izplatīts visiem Latvijas iedzīvotājiem ar mērķi informēt par nepieciešamo rīcību, cita starpā arī artilērijas apšaudes vai aviācijas trieciena laikā ir aprakstītas darbības, kas ietver tūlītēja patvēruma meklēšanu, atrodoties gan iekštelpās, gan ārpus telpām. Šādā situācijā primārais rīcības algoritms ir patvēruma meklēšana pagrabstāvos. Civilās aizsardzības infrastruktūras uzlabošana veicinās visas valsts noturīgumu krīzes situācijās un stiprinās spēju pārvaldīt un pārvarēt katastrofas un citus apdraudējumus. Pasākumus civilās aizsardzības un iedzīvotāju drošības uzlabošanai nepieciešams īstenot pēc iespējas ātrāk. Lai stiprinātu sabiedrības drošības sajūtu un ieviestu civilās aizsardzības pasākumus visā Latvijas teritorijā, nepieciešamas veikt investīcijas patvertņu ierīkošanai atbilstoši Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta izstrādātajām vadlīnijām “Vadlīnijas (rekomendācijas) par minimālajām prasībām III kategorijas patvertnes ierīkošanai” (pieejamas https://www.vugd.gov.lv/lv/vadlinijas-potencialo-patvertnu-minimalajam-tehniskajam-prasibam-0).

Ievērojot grozījumos Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā (Ministru kabineta 2025. gada 11. februāra sēdes prot. Nr.6, 19. §, 24-TA-287) paredzēto, patvertnes iespēju robežās būtu jāveido tā, lai tās var izmantot kā divējāda lietojuma nozīmes objektus, proti, tādus kurus ikdienas apstākļos var izmantot nekustamā īpašuma objekta īpašnieka vajadzībām, piemēram, pazemes autostāvvietas, saimnieciskās telpas u.c. telpas, lai mazinātu patvertnes būvniecības, pielāgošanas un izveidošanas izmaksas. Tajā pašā laikā šīs telpas var tikt izmantotas, lai nodrošinātu aizsardzību iedzīvotājiem militāra iebrukuma, kara vai katastrofas gadījumos, veicot nepieciešamos pasākumus telpu piemērošanai civilās aizsardzības vajadzībām saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Patvertnes īpašniekam nepieciešams nodrošināt patvertnes uzturēšanu, kas ietvertu tajā esošā aprīkojuma darbspējas regulāras pārbaudes, savukārt apdraudējuma gadījumā patvertnes īpašniekam būtu jāgādā, lai patvertne būtu pieejama iedzīvotājiem.

Lai efektīvi risinātu iepriekšminētās problēmas un tiktu nodrošināts finansiāls atbalsts patvertņu ierīkošanai, ES fondu tematiskās komitejas 2025. gada 22. janvāra sēdē tika panākta vienošanās, ka būvju pielāgošana un aprīkošana civilās aizsardzības mērķim tiks veikta ES fondu finansējuma pārdales politikas programmas ietvaros. Ņemot vērā iepriekš minēto, noteikumu projekts paredz jauna 5.1.1. SAM 5.1.1.9. pasākuma “Objektu (patvertņu) pielāgošana un aprīkošana civilās aizsardzības mērķiem” (turpmāk – pasākums) izveidi, tam novirzot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) finansējumu 22 196 492 euro apmērā vismaz 500 valsts un pašvaldības objektu (patvertņu) izveidei, saskaņā ar civilās aizsardzības III kategorijas patvertņu prasībām. Vienlaikus noteikumu projekts nosaka funkcionālās prasības, kuras jāievēro, lai objekts atbilstu III kategorijas patvertnes prasībām saskaņā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vadlīnijām. 

Termins “pielāgošana” šo noteikumu izpratnē saprotams kā “pārbūve vai atjaunošana”. Termins "izveidošana" ir saprotams kā "telpu atjaunošana, pārbūve un aprīkošana".

Noteikumu projektā noteikti projektu iesniedzēji un tiem piemērojamās prasības, atbalstāmās darbības, attiecināmās izmaksas, kā arī specifiskie pasākuma projektu īstenošanas nosacījumi, kas attiecināmi uz finansējuma saņēmējiem. Pasākuma ietvaros attiecināmās izmaksas ir pakārtotas atbalstāmajām darbībām. Visas pasākuma ietvaros plānotās atbalstāmās darbības atbilst Intervences laukuma kodam: 61. "Ar klimatu nesaistītu dabas risku (piemēram, zemestrīču) un ar cilvēku darbību saistītu risku (piemēram, tehnoloģisku negadījumu) novēršana un pārvaldība, tostarp izpratnes veidošana, civilās aizsardzības un katastrofu pārvarēšanas sistēmas, infrastruktūras un uz ekosistēmu balstītas pieejas".

Noteikumu projekts paredz, ka finansējuma saņēmējs nodrošina objekta (patvertnes) atbilstību III kategorijas patvertnes prasībām, tajā skaitā telpās nodrošina sanitārajām un higiēnas prasībām atbilstošus apstākļus. Saskaņā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta izstrādātajām vadlīnijām “Vadlīnijas (rekomendācijas) par minimālajām prasībām III kategorijas patvertnes ierīkošanai” patvertnē ierīko atsevišķu telpu vai norobežotu vietu, kurā uzstāda sauso tualeti (vismaz viena tualete uz 20 cilvēkiem). Lai nodrošinātu higiēnas prasības, var izmantot roku un virsmas dezinfekcijas līdzekļus.

Noteikumu projekts paredz, ka projekta iesniegumā netiek iekļautas un finansējums netiek piešķirts pabeigtām darbībām. Būvniecības gadījumā ar darbību (tai skaitā "pabeigtu darbību") būtu saprotams projekts kopumā, t.i., pieņemot, ka pabeigta darbība ir pilnībā pabeigti darbi (pabeigtas projektā paredzētās darbības konkrētā objektā, kuru rezultātā civilās aizsardzības mērķiem pārbūvēta, atjaunota un/vai aprīkota III kategorijas patvertne). Līdz ar to, nosacījums par pabeigtām darbībām nav attiecināms uz atsevišķiem projekta posmiem, piemēram, iepirkumu veikšanu vai projektēšanu.

Komunikācijas un vizuālās identitātes prasības tiks īstenotas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulu (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – Regula 2021/1060) un noteikumiem, gan arī ievērojot ES fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda komunikācijas un dizaina vadlīnijas. Pie projektu ietvaros ierīkotajām patvertnēm tiks izvietota patvertnes norādes zīme un ES fondu publicitātes informatīvā plāksne.

Administratīvā sloga mazināšanai projekta vadības personāla izmaksu nodrošināšanai tiek piemērota personāla izmaksu vienotā likme 20 procentu apmērā no noteikumu projekta 24. punktā minētajām pārējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, kas nav noteikumu projekta 24.1. apakšpunktā minētās tiešās attiecināmās projekta vadības personāla izmaksas, saskaņā ar Regulas 2021/1060 55. panta 1. punktu. Projekta vadības personāla izmaksu vienotās likmes aprēķins balstīts uz šādiem pamatprincipiem, kas nosaka, ka tas ir:
1) taisnīgs – personāla izmaksu vienotās likmes apmērs tiks piemērots vienādi visiem finansējuma saņēmējiem un vienādi visos projektos;
2) objektīvs – personāla izmaksu vienotās likmes apmērs ir aprēķināts, nepārsniedzot mēnešalgu grupu viduspunktus valsts un pašvaldību institūcijās nodarbinātajiem ierēdņiem un darbiniekiem un attiecīgi VARAM veiktajiem aprēķiniem, ņemot vērā indikatīvi prognozējamās projektu tiešās attiecināmās izmaksas;
3) pārbaudāms – personāla atlīdzības izmaksu likmes aprēķins ir pamatots ar VARAM veiktajiem aprēķiniem;
4) iepriekš noteikts – personāla izmaksu vienotā likme un piemērošanas nosacījumi ir noteikti pasākuma reglamentējošos MK noteikumos un piemērojama atbilstoši šajos MK noteikumos noteiktajām prasībām pēc to spēkā stāšanās brīža).
Ņemot vērā noteikumu projektā noteiktos izmaksu attiecināmības nosacījumus un projektu kopējās izmaksas, projektu vadības un īstenošanas nodrošināšanai pieejamais finansējums būtu, piemēram, robežās no 15 304 euro (ja projektā paredzēta divu objektu pielāgošana un aprīkošana atbilstoši III kategorijas patvertnes prasībām) līdz 252 511 euro (ja projektā paredzēta 30 objektu pielāgošana un aprīkošana atbilstoši III kategorijas patvertnes prasībām). Kvalitatīvai projektu ieviešanai būtu nepieciešama vismaz vecākā projektu vadītāja (39.1. III A amatu saime, 12. mēnešalgu grupa), projekta vadītāja asistenta (39.1. I amatu saime, 8. mēnešalgu grupa), finansista (15.1. III amatu saime, 10. mēnešalgu grupa), iepirkumu speciālista (2. IV amatu saime, 9. mēnešalgu grupa), civilās aizsardzības speciālista (8. IV amatu saime, 9. mēnešalgu grupa, kā arī jurista (24. II amatu saime, 10. mēnešalgu grupa) iesaiste, algu likmes nosakot saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteikto mēnešalgu grupu skalas viduspunktu (saskaņā koeficientu viduspunktu pret bāzes likmi 2026. gadam). Ievērojot iepriekš minēto un vidējo atalgojuma līmeni pa mēnešalgu grupām valsts un pašvaldību institūcijās nodarbinātajiem ierēdņiem un darbiniekiem, šī finansējuma ietvaros projektu īstenošanas laikā (indikatīvi divu gadu periodā) atkarībā no projektu kopējām izmaksām, t.s. konkrētā projekta tvēruma, specifikas un sarežģītības, kā arī no finansējuma saņēmēja izvēlētās pieejas projekta pārvaldībā un projekta īstenošanas risinājumos, vidēji viena projekta ietvaros projekta personāla atalgojumam būtu iespējams piesaistīt finansējumu indikatīvi 0,2 – 3,6 slodzēm.

Noteikumu projekts nosaka, ka izmaksas, kas saskaņā ar šiem noteikumiem nav iekļaujamas kā attiecināmās izmaksas, ir finansējamas ārpus projekta, vienlaikus projekta īstenošanas gaitā radušās sadārdzinājuma izmaksas finansējuma saņēmējs sedz no saviem līdzekļiem.
Noteikumu projektā noteikti avansa saņemšanas nosacījumi. Ja finansējuma saņēmējs ir valsts pārvaldes iestāde, tām avansa maksājumi netiek plānoti, jo tām ir iespējams saņemt priekšfinansējumu, pieprasot to no valsts budžeta.

Pasākuma ietvaros sadarbības iestādes funkcijas pilda Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (turpmāk – sadarbības iestāde).

Noteikumu projekts paredz, ka pasākuma ietvaros tiek atbalstīti objekti, kas tiks ietverti (topošajā) Ministru kabineta rīkojumā par civilās aizsardzības mērķiem pielāgojamajiem un aprīkojamajiem objektiem (patvertnēm), kuru priekšatlasi veic Iekšlietu ministrija. Lai gan noteikumu projekts paredz, ka projekta iesniedzējs pasākuma ietvaros var iesniegt vienu vaivairākus projektus, jāņem vērā, ka viena projekta iesniedzēja projektu iesniegumos paredzētais ERAF finansējums kopumā nevar pārsniegt Ministru kabineta rīkojumā par civilās aizsardzības mērķiem pielāgojamajiem un aprīkojamajiem objektiem (patvertnēm) norādīto finansējumu un projektos plānotie iznākuma rādītāji nedrīkst būt mazāki kā minētajā Ministru kabineta rīkojumā norādītie iznākuma rādītāji.

Ievērojot pasākuma mērķi, pasākuma ietvaros netiek paredzēts valsts atbalsts komercdarbībai, kā arī, mazinot administratīvo slogu visām iesaistītajām pusēm, netiek paredzēts specifisks normatīvais regulējums attiecībā uz pārbaudēm projekta īstenošanas vietā projekta dzīves cikla laikā, izņemot sadarbības iestādes uzraudzību projekta piecu gadu pēcuzraudzības periodā. Ņemot vērā projekta mērķi, kas vērsts uz civilo aizsardzību, finansējuma saņēmējiem tiks noteikts, ka projekta ietvaros pielāgotajās un aprīkotajās telpās vai telpu grupās nedrīkst tikt veikta saimnieciskā darbība (piemēram, iznomātas telpas komersantiem saimnieciskās darbības veikšanai). Vienlaikus tiek pieļauta pasākuma ietvaros atbalstīto telpu izmantošana objekta īpašnieka vajadzībām, ievērojot Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma prasības, kas nosaka, ka patvertnes jāveido tā, lai tās būtu izmantojamas kā divējāda lietojuma nozīmes objekti (kuras ikdienas apstākļos var izmantot objekta īpašnieka vajadzībām, piemēram, pazemes autostāvvietas, saimnieciskās telpas u.c. telpas) un kā patvertnes, lai mazinātu patvertnes atjaunošanas, pārbūves un aprīkošanas izmaksas.

Noteikumu projekts paredz, ka finansējuma saņēmēja iekšējās kontroles sistēma ietver informāciju par interešu konflikta, krāpšanas, korupcijas risku un dubultā finansējuma novēršanas mehānismu. Finansējuma saņēmējs nepieciešamības gadījumā aktualizē esošo iekšējās kontroles sistēmu, nodrošinot atbilstību noteikumu projektā izvirzītajām prasībām. Finansējuma saņēmējs, īstenojot projektus, nodrošinās Pasākumā atbalstāmo darbību sinerģiju, papildinātību ar ES fondu un citiem atbalsta instrumentiem, vienlaikus nodrošinot demarkācijas un dubultfinansējuma riska novēršanu gadījumus, kad no dažādiem finanšu avotiem tiks atbalstītas vienas un tās pašas atbalstāmās darbības.

Pasākuma ietvaros izmaksu un ieguvumu analīze netiek veikta, ievērojot to, ka patvertņu ierīkošana noteikta kā prioritāri īstenojams civilās aizsardzības pasākums, ievērojot protokollēmumu un ES fondu tematiskās komitejas 2025. gada 22. janvāra sēdē panākto vienošanos, kuras rezultātā, sadarbojoties vairākām ministrijām un iestādēm, tiek veikti pasākuma sagatavošanas darbi, tai skaitā, Finanšu ministrija virza grozījumus politikas programmā, Iekšlietu ministrija kā par civilās aizsardzības politiku atbildīgā nozares ministrija nodrošina prioritāro patvertņu vietu identificēšanu un saskaņošanu ar pašvaldībām, prasību patvertnēm noteikšanu un patvertņu ierīkošanas izmaksu aprēķinu, VARAM kā ES fondu atbildīgā iestāde izstrādā pasākuma īstenošanas noteikumus, vienlaikus piedāvājot tādus risinājumus, kas projektu iesniedzējiem mazina administratīvo slogu un izmaksas pamatojošās dokumentācijas sagatavošanai un paātrina projektu īstenošanas uzsākšanu. Minētie pasākuma sagatavošanas darbi tiek veikti paralēli politikas programmas grozījumu saskaņošanai ar Eiropas Komisiju, lai nodrošinātu iespējami ātru ierobežotas projektu iesniegumu atlases uzsākšanu un ERAF finansējuma pieejamību esošu telpu pārbūvei vai atjaunošanai, pielāgojot tās III kategorijas patvertņu ierīkošanai, kas paredzētas cilvēku aizsardzībai no bīstamiem faktoriem, kas rodas katastrofas, militāra iebrukuma vai kara gadījumā.

Lai patvertnēs nodrošinātu elektroapgādes un apgaismojuma prasības un elektroenerģijas pārtraukuma gadījumā nodrošinātu elektroenerģijas nepārtrauktību, atbalsta ietvaros tiek attiecinātas izmaksas autonomu elektroenerģijas ražošanas un uzglabāšanas iekārtu iegādei un uzstādīšanai. Piemēram, attiecinātas izmaksas par elektroģeneratoriem, kas tiek darbināti, piemēram, ar benzīnu, gāzi vai dīzeļdegvielu. Ievērojot to, ka minētajām iekārtām nav alternatīvu risinājumu krīzes situācijā, uzskatāms, ka pasākuma ietvaros atbalsts šādu iekārtu iegādei patvertņu aprīkošanai ar mērķi nodrošināt cilvēku aizsardzību galējās nepieciešamības apstākļos (civilo aizsardzību katastrofas, militāra iebrukuma vai kara gadījumā) nepārkāpj Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija regulas (ES) 2021/1058 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu 7. panta h) punktā noteikto prasību attiecībā uz ieguldījumiem iekārtās, kuras darbina ar fosilo kurināmo.

Vienlaikus pasākuma ietvaros iespēju robežās (ievērojot, ka pasākuma primārais mērķis ir civilā aizsardzība) tiek nodrošinātas prasības principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” ievērošanai (netieša ietekme) un atbilstība ES un nacionālajiem normatīvajiem aktiem vides jomā, kā arī horizontālais princips "Energoefektivitāte pirmajā vietā" un "Klimatdrošināšana", piemēram, investīcijas tiek veiktas tikai esošās ēkās, tās pielāgojot un aprīkojot (netiek paredzēta jaunu ēku būvniecība), obligātās funkcionālās prasības paredz nodrošināt ventilāciju un gaisa kvalitāti, apstākļus, kas ikdienā patvertnei neļauj applūst (tai skaitā gruntsūdeņu, virszemes ūdeņu, tehnoloģisko ūdeņu vai notekūdeņu ietekmē), apgaismojumu, uz kuru attiecas obligātie kritēriji saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 20. jūnija noteikumu Nr. 353 “Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība” 1. pielikumu "Preču un pakalpojumu grupas, kurām obligāti piemērojams zaļais publiskais iepirkums" (kur noteiktas zaļā iepirkuma prasības un kritēriji, kurus izmanto to preču un pakalpojumu publiskajā iepirkumā, kam zaļais iepirkums piemērojams obligāti), kā arī citas prasības atbilstoši būvprojektā plānotajam, kuru būvuzraudzība tiek veikta vispārējā kārtībā.

Ievērojot iepriekš minēto principu novērtējumu pasākuma līmenī un ievērojot Valdības rīcības plāna (Ministru kabineta 2024. gada 20. janvāra rīkojums Nr. 55 "Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai") deklarācijas uzdevumā “Mazināsim birokrātiju un valsts pārvaldi padarīsim elastīgāku, vairāk uzticēsimies uzņēmēju, iedzīvotāju un pašvaldību spējai vadīties pēc pašdeklarācijas principa un dosim iespēju veidot standartizāciju nozarēs”, projektu iesniedzējiem nav pienākums katra projekta līmenī sniegt iepriekš minēto principu piemērošanas izvērtējumu un projekta līmeņa atskaites no finansējuma saņēmējiem netiek prasītas. Vienlaikus uz finansējuma saņēmējiem ir attiecināmas visas horizontālo normatīvo aktu prasības, tai skaitā nacionālo normatīvo aktu vides jomā ievērošanas uzraudzība notiek saskaņā ar nacionālajos normatīvajos aktos noteikto.

Ņemot vērā, ka pasākums tiek īstenots 5.1.1.SAM ietvaros, noteikumu projektā tiek iekļautas atsevišķas prasības, kas piemērojamas politikas programmas 5. politikas mērķa pasākumu īstenošanā.

Politikas programmā 5.1.1. SAM ietvaros ir noteikts kopējs iznākuma rādītājs “atbalstītas vismaz piecas integrētas teritoriālās attīstības stratēģijas”. Informāciju par to, ka iznākuma rādītājs ir sasniegts, sniegs VARAM kā ES fondu atbildīgā iestāde, kad attiecīgajā reģionā tiks pabeigta vismaz viena 5.1.1. SAM projekta īstenošana, līdz ar to pasākuma īstenošanai nav tiešas ietekmes uz attiecīgā iznākuma rādītāja sasniegšanu, bet tā ietvaros paredzēto aktivitāšu īstenošana veicinās 5.1.1. SAM noteikto iznākuma rādītāja sasniegšanu pašvaldībām.