Anotācija (ex-ante)

Atbilstoši likumam “Par valsts budžetu 2022.gadam” un Finanšu ministrijas rīkojumiem uz 2022.gada 23.augustu, Veselības ministrijas budžeta

programmā 97.00.00 “Nozares vadība un politikas plānošana”
Resursi izdevumu segšanai 5 040 513 euro
dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 5 040 513 euro;
Izdevumi 5 040 513 euro, tai skaitā:
uzturēšanas izdevumi 5 034 944 euro;
kapitālie izdevumi 5 569 euro


Rīkojuma projekts paredz apropriācijas pārdali 2022.gadam Veselības ministrijas budžeta programmu/apakšprogrammu ietvaros starp budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām, tai skaitā:

Izdevumi precēm un pakalpojumiem (2000 kods) 16 407 euro apmērā samazināti, jo Veselības ministrijai ir izveidojusies finanšu līdzekļu ekonomija no plānotajiem pasākumiem funkciju nodrošināšanai, t.sk.:
Biroja papīra iegāde (sakarā ar darba pieejas maiņu (galvenokārt uz elektronisko formātu)) – 700 euro;
Kancelejas preču iegāde (sakarā ar darba pieejas maiņu (galvenokārt uz elektronisko formātu)) – 1 950 euro;
IT aprīkojuma un sistēmu tehniskā apkalpošana (jaunais līgums noslēgts bez sadārdzinājuma) – 1 500 euro;
Zvanu centra izdevumi (samazinoties COVID ierobežojumiem, tiek saņemti mazāk iedzīvotāju telefonzvani) – 8 282 euro;
Fontes prezentācija par atlases rezultātiem - apmaksu veica kapitālsabiedrības – 1 815 euro;
Dzeramais ūdens (sakarā ar klātienē strādājošo skaita samazināšanos) – 800 euro;
Taksometru pakalpojumi (sakarā ar došanos komandējumā sabiedriskā transporta darba laikā) – 1 360 euro.

Apropriācija kategorijā “Akcijas un cita līdzdalība pašu kapitālā” 16 407 euro apmērā palielināta, lai Veselības ministrija varētu nodrošināt sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Lielstraupes pils” (turpmāk – Kapitālsabiedrība) pamatkapitāla palielināšanu, lai Kapitālsabiedrība varētu nodrošināt savu saistību segšanu.

Kapitālsabiedrība līdz 2017.gada 31.decembrim sniedza gan valsts apmaksātos, gan maksas narkoloģiskos veselības aprūpes pakalpojumus. Ņemot vērā to, ka ēka, kurā bija izvietota ārstniecības iestāde ir sliktā tehniskā stāvoklī, kā arī to, ka veicamajiem remontdarbiem ir nepieciešami ļoti lieli finanšu līdzekļi, kuri nebija Kapitālsabiedrības rīcībā, ārstniecības iestāde nevarēja nodrošināt obligāto prasību ārstniecības iestādēm izpildi un kapitāla daļu turētājs 2017.gada 3.novembrī Dalībnieku sapulcē pieņēma lēmumu pārtraukt veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu Kapitālsabiedrībā. Līdz ar to Kapitālsabiedrība ar 2018.gada 1.janvāri pārtrauca saimniecisko darbību – veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, un visi narkoloģijas profila pacienti, kuriem nepieciešama narkoloģiskā palīdzība, tika uzņemti VSIA “Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca”.  
Ņemot vērā, ka Lielstraupes pils ir valsts nozīmes kultūras piemineklis un Veselības ministrijas funkcijas nav saistītas ar kultūras pieminekļu uzturēšanu, kā arī tās rīcībā nav resursu nedz pils apsaimniekošanai, nedz arī remontdarbu veikšanai, lai nodrošinātu Lielstraupes pils saglabāšanu kā kultūras pieminekli un nozīmīgu tūrisma objektu, kā arī to, ka nedz Finanšu ministrija, nedz arī Kultūras ministrija neizrādīja gatavību iesaistīties konkrētā kultūras pieminekļa saglabāšanā vai attīstīšanā, Veselības ministrija pieņēma lēmumu Kapitālsabiedrības kapitāla daļas nodot Pārgaujas novada pašvaldībai (pēc 2021.gada novadu reformas – Cēsu novads) (turpmāk – Pašvaldība). 2018.gada 22.februārī starp Veselības ministriju un Pašvaldību tika noslēgts Sadarbības līgums, paredzot, ka līdz brīdim, kad Veselības ministrija iegulda īpašumus Kapitālsabiedrības pamatkapitālā un bez atlīdzības nodod Pašvaldības īpašumā Kapitālsabiedrības kapitāla daļas, Pašvaldība pārņem īpašumu pārvaldīšanu/apsaimniekošanu, iespēju robežās nodrošinot īpašumu pārvaldīšanu atbilstoši Ministru kabineta 2011.gada 6.decembra noteikumos Nr.934 “Noteikumi par valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas principiem un kārtību” noteiktajiem principiem un nosacījumiem. Attiecīgi Veselības ministrija sagatavoja Ministru kabineta rīkojuma projektu “Par valsts nekustamo īpašumu ieguldīšanu valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Straupes narkoloģiskā slimnīca” pamatkapitālā” (VSS-221), kas 2018.gada 8.martā tika uzsaukts valsts sekretāru sanāksmē un par kuru tika saņemti iebildumi no Finanšu ministrijas, Kultūras ministrijas un Pārresoru koordinācijas centra. 2021.gada 28.martā Veselības ministrija nosūtīja atkārtotai saskaņošanai Ministru kabineta rīkojuma projektu “Par valsts nekustamo īpašumu ieguldīšanu SIA  “Lielstraupes pils” pamatkapitālā un valsts kapitāla daļu nodošanu pašvaldībai”, lai īpašumus varētu ieguldīt Kapitālsabiedrības pamatkapitālā un pēc tam kapitāla daļas bez atlīdzības nodot Pašvaldībai, kura plāno vēsturisko vērtību saglabāšanas nolūkā uzturēt un atjaunot Lielstraupes pils kompleksu un nodarboties ar tūrisma pakalpojumu sniegšanu, taču atkal tika saņemti iebildumi no Finanšu ministrijas, Kultūras ministrijas un Pārresoru koordinācijas centra. Pēc saņemtajiem iebildumiem, tika uzsākta aktīva strapministriju un kompetento iestāžu tikšanās, kuru laikā tika identificēti un izskatīti iespējamie alternatīvie risinājumi Lielstraupes pils nodošanai Pašvaldībai. Rezultātā tika pieņemts lēmums izstrādāt un virzīt speciālo likumu, lai nodrošinātu Lielstraupes pils nodošanu Pašvaldībai. Šobrīd ir izstrādāta speciālā likuma pirmā versija.
Paralēli Lielstraupes pils nodošanas jautājuma risināšanai, lai uzlabotu veselības nozares digitālo risinājumu pārvaldību un nodrošinātu sistēmisku pieeju digitālās veselības ekosistēmas attīstībai, Veselības ministrija 2021.gada rudenī uzsāka darbu  pie informācijas un komunikācijas (turpmāk – IKT) sistēmu resora digitālo risinājumu projektu vadības uzlabojumiem, meklējot risinājumus atbalsta kapacitātei un kompetencei. Lai novērstu neefektīvu sistēmu uzturēšanu un risinājumu dublēšanu, tika pieņemts lēmums veicināt veselības resora IKT vides centralizāciju, veicinot novecojušu tehnoloģiju nomaiņu un jaunizveidotu platformu un risinājumu koplietošanu, nodrošinot veselības nozares specifiskās ekspertīzes veidošanu un zināšanu saglabāšanu resorā, vienlaikus nodrošinot aktīvu sadarbību ar privātā sektora pārstāvjiem, nevaldības sektora un akadēmiskā sektora pārstāvjiem, lai stiprinātu Latvijas pozīcijas arī Eiropas Savienības līmenī, piedaloties Eiropas veselības datu telpas veidošanā. Līdz ar to plānots veidot vienotu veselības nozares IKT kompetenču centru (turpmāk – Centrs), kam jākļūst par līderi veselības resora digitālo pakalpojumu plānošanā un projektēšanā, pilotēšanā, piesaistot pasaules līmeņa talantus un risinājumus. Attīstot IKT kompetenču centru, plānots veselības nozares IKT kompetenču centru audzēt, palielinot tā kapacitāti resora funkciju centralizēšanas ietvaros, tam kļūs par resora pārstāvi IKT jautājumu risināšanā arī kopprojektos ar citiem resoriem, veicinot gan valsts koplietošanas risinājumu izmantošanu un attīstību, gan sadarbību ar citu resoru kompetences centriem un digitālās transformācijas iniciatīvām, iesaistoties arī Eiropas līmeņa veselības datu telpas attīstības pasākumos.
Veselības nozares IKT kompetenču centra izveidei valsts kapitālsabiedrības formā Veselības ministrija identificēja tās īpašumā esošo Kapitālsabiedrību, kuras līdzšinējās funkcijas ir nodotas citām ārstniecības iestādēm, un tā ir izmantojama Centra izveidei, jo ir pieņemts lēmums Kapitālsabiedrību neizmantot iepriekš ieplānotajam mērķim. Šobrīd tiek aktualizēts Informatīvais ziņojums, lai pēc iekšējas saskaņošanas to virzītu skaņošanai ar ministrijām. Pēc Informatīvā ziņojuma pieņemšanas Ministru kabineta sēdē, tiks uzsākta praktiskā Centra izveide, tādēļ Kapitālsabiedrības patreizējā valde veic Kapitālsabiedrības vēsturisko darbību uzkrāto pasākumu un materiālo vērtību izvērtēšanu, nodošanu u.c. darbības, lai brīdī, kad Centrs tiks veidots Kapitālsabiedrības formātā, Kapitālsabiedrība būtu gatava uzsākt darbu bez vēsturiski uzkrātajām materiālajām, arhīviskajām vērtībām, apgrūtinājumiem un saistībām.
Pamatojoties uz to, ka Kapitālsabiedrība vairs nesniedz veselības aprūpes pakalpojumus, tās vienīgie ieņēmumi ir par komunālo pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem, kas attiecīgi tiek pārskaitīti pakalpojumu sniedzējiem. Līdz ar to Kapitālsabiedrībai nav līdzekļu ar ko segt kārtējos izdevumus – valdes atlīdzība, nodokļi, revidenta atlīdzība un izdevumi par saņemtajiem pakalpojumiem – un Kapitālsabiedrība 2021.gadu noslēdza ar 21 444 euro lieliem zaudējumiem. Ņemot vērā, ka Kapitālsabiedrība savu darbību Centra vajadzībām varētu uzsākt ne ātrāk kā 2022.gada beigās, tad ņemot vērā 2021.gada faktiskos zaudējumus, plānotos 2022.gada ieņēmumus un izdevumus, Kapitālsabiedrības darbības nodrošināšanai, līdz plānotajai Kapitālsabiedrības reorganizācijai, 2022.gadā kopā nepieciešams papildus finansējums 16 407 euro apmērā, kas veidojas no plānotajiem ieņēmumiem 2022.gadā 1 395 euro apmērā (komunālo pakalpojumu ieņēmumi un īres maksa) un izdevumiem 17 802 euro apmērā (darba alga 12 559 euro; sociālais nodoklis 2 963 euro; dabas resursu nodokļa maksājumiem 200 euro; norēķini ar pakalpojumu sniedzējiem 2 080 euro, (t.sk. revidenta atlīdzībai 1000 euro)). 

Kapitālsabiedrības darbības nodrošināšanai, līdz plānotajai Kapitālsabiedrības reorganizācijai, 2022.gadā kopā nepieciešams papildus finansējums 16 407 euro apmērā, kas veidojas no plānotajiem ieņēmumiem 2022.gadā 1 395 euro apmērā (komunālo pakalpojumu ieņēmumi un īres maksa) un izdevumiem 17 802 euro apmērā  (darba alga un atvaļinājuma kompensācija valdei (divi valdes locekļi katram atlīdzība 500 euro mēnesī no 13.01.2022 līdz 31.12.2022) 12 559 euro; darba devēja sociālais nodoklis no valdes atlīdzības 2 963 euro; dabas resursu nodokļa maksājums 200 euro; norēķini ar pakalpojumu sniedzējiem 2 080 euro, (t.sk. revidenta atlīdzībai 1000 euro un citiem pakalpojumu sniedzējiem 1080 euro (piemēram dabas resursu nodoklis par automašīnas noņemšanu no uzskaites 165 euro, valsts nodeva par statūtu grozījumu reģistrēšanu 72 euro, procentu maksa par naudas līdzekļu atlikumu 50 euro, nokavējuma nauda par laicīgi nenomaksātiem nodokļiem uz 31.08.2022. 265 euro, u.c. neplānotie izdevumi))).

Tai skaitā attiecināmie izdevumi no papildus novirzāmā finansējuma valdes atalgojumu izmaksas 12 559 euro apmērā, darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksas 2 963 euro apmērā, dabas resursu nodokļa maksājumus 200 euro apmērā un norēķinus ar pakalpojumu sniedzējiem 685 euro apmērā. 

Atlīdzības izmaksu pamatojums:
Pamatojoties uz SIA “Lielstraupes pils” Ārkārtas dadīnbieku sapulces protokolu Nr.01-27.2.10./1, kurā nolemts iecelt jaunu valdi divu cilvēku sastāvā un noslēgtiem pilnvarojuma līgumiem, kurā uzdots valdei nodrošināt Sabiedrības darbību (turējumā nodoto nekustamo īpašumu  apsaimniekošanu, Sabiedrības materiālo vērtību saglabāšanu) un vadības funkciju izpildi atbilstoši valsts kapitāldaļu turētāja pārstāvja lēmumiem, Sabiedrības statūtiem un pilnvarojuma līguma nosacījumiem.

Detalizēts skaidrojums par kādiem pakalpojumiem nepieciešams veikt samaksu 685 euro apmērā:
- dabas resursu nodoklis par automašīnas noņemšanu no uzskaites 165 euro; 
- valsts nodeva par statūtu grozījumu reģistrēšanu 72 euro; 
- procentu maksa par naudas līdzekļu atlikumu 50 euro;
- nokavējuma nauda par laicīgi nenomaksātiem nodokļiem uz 31.08.2022 265 euro ;
- ēku apsaimniekošanas izmaksas 133 euro. 

Veselības ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavos un iesniegs Finanšu ministrijā pieprasījumu valsts budžeta apropriācijas pārdalei atbilstoši šā rīkojuma 1.punktam.
 

-

-

-